Latvija, krievžīdiskuma megacentrs ! (Vilora Eihmaņa cīņa)

LRTT piebilde: Redzot to, kas šodien notiek Latvijā un iepazīstoties ar V. Eihmaņa PROBLĒMU, vai ir vēl kāds kurš noliegs Ciānas Gudro Protokolu PATIESUMU ? Ja tāds ir, tad tam ar saprašanu ir lielas problēmas. Tie nav no cariskās OHRANKAS sacerēti, bet cionistu darbības ceļvedis ! V. Eihmaņa “problēma” ir šo PROTOKOLU paraugdarbība. Neticat, tad palasiet !

Latvijā pēc Atmodas netika atjaunota LATVIJAS BRĪVVALSTS, bet izveidots sātaniskais žīdsātanistu noziedznieku kartelis. Šo darbu veica žīdi I. Godmanis un A. Borovkovs. To skadri un nepārprotami pēcAtmodas laikā aprakstīja bijušais LPSR VDK šefs Edmunds Johansons.

Abu šo izdzimteņu izskats vien jau nosaka, ka ar cilvēku tiem ir mazs sakars- karikatūras no kādas šausmu filmas. Pašlaik Vilors Eihmanis ir vienīgais, kurš atrodoties Latvijā cīnās par TIESISKUMU un mūsu tautas interesēm. Es neredzu nevienu citu !

Noteikti pienāks tā diena, kad visi mūsu tautas bendes tiks uz mūžu iemūrēti kādā būri līdz nosprāgs savā dabīgā nāvē ! Viņi nav tiesājami, jo tiesāt var tikai cilvēkus, nevis aptrakušus zvērus !

ATKLĀTĀ VĒSTULE

Par tiesu izpildītāja amata godu, samērīgumu un tiesiskā absurda robežām Latvijā

Adresāts: Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, zvērinātam tiesu izpildītājam Mārtiņam Eglītim, tieslietu ministrei, Saeimas juridiskai komisijai, tiesībsargam, Latvijas juristu saimei un sabiedrībai

Es, Vilors Eihmanis, uzrunāju Jūs ne tikai kā persona ar 3. grupas invaliditāti, kura šobrīd tiek pakļauta būtiskam un nesamērīgam spiedienam, bet pirmām kārtām — kā bijušais tiesu izpildītājs.

Es zinu šī amata būtību.

Es zinu tā robežas.

Un es zinu, kur beidzas likuma izpilde un sākas patvaļa.

Tieši tāpēc — klusēt vairs nav iespējams.

 Kas šobrīd notiek

Manā lietā tiek prasīts izpildīt pienākumu, kas ir: objektīvi neizpildāms, tehniski neiespējams, juridiski apšaubāms.

Neskatoties uz to, tiek turpināta piespiedu izpilde un piemēroti sodi.

Tas nav tiesiskums. Tas ir tiesiskā mehānisma izmantošana pret cilvēku, ignorējot realitāti.

Kā bijušais tiesu izpildītājs es konstatēju

1. Neizpildāma pienākuma apzināta uzturēšana

Man tiek prasīts dzēst saturu sociālajā platformā (X Corp, konts @taisniba_com), lai gan: es neesmu šī konta īpašnieks, man nav piekļuves šim kontam, tas ir ārvalsts digitāls resurss.

Tas nozīmē, ka no manis tiek prasīts izdarīt darbību, kas: faktiski nozīmētu iejaukšanos svešā informācijas sistēmā.

Kā bijušais kolēģis es jautāju: kopš kura brīža tiesu izpildītājs var prasīt no personas darbību, kas ir ne tikai neiespējama, bet potenciāli prettiesiska ?

2. Samērīguma principa ignorēšana

Man tiek piemērots vai draudēts sods 3000 EUR apmērā, lai gan: mani ienākumi ir aptuveni 226 EUR mēnesī, esmu persona ar invaliditāti.

Šādā situācijā sods: nav audzinošs, nav samērīgs, bet kļūst par sodu iznīcinošā nozīmē.

Tas rada pamatu secināt, ka: valsts piespiedu mehānisms tiek izmantots kā spiediena instruments.

3. SLAPP pazīmes un valsts mehānisma izmantošana

Lietā saskatāmas pazīmes, kas raksturīgas SLAPP (stratēģiskai tiesvedībai): nesamērīgs prasījums, spiediens uz personu ar ierobežotiem resursiem, ilgstoša procesuāla slodze.

Ja šādā situācijā valsts amatpersona turpina mehāniski virzīt izpildi, tā vairs nav neitralitāte.

 Tā kļūst par līdzdalību spiediena mehānismā.

4. Tiesu izpildītāja amata būtības deformācija

Zvērināts tiesu izpildītājs nav: automātisks izpildmehānisms, vai vienas puses interešu instruments.

Viņš ir: valsts amatpersona ar pienākumu ievērot samērīgumu, taisnīgumu un realitāti.

Ja tiek ignorēta objektīvā neiespējamība, tad tiek ignorēta arī amata būtība.

 Juristu saimei un sabiedrībai

Uzdodu vienkāršu, bet fundamentālu jautājumu: vai tiesiskā valstī persona var tikt sodīta par to, ka nespēj izdarīt neiespējamo?

Ja šodien var sodīt cilvēku par piekļuves neesamību svešam kontam, rīt varēs sodīt jebkuru par jebko.

Tas nav pārspīlējums. Tas ir bīstams precedents.

Par turpmāko rīcību

Esmu jau vērsies pie X Corp pārstāvjiem, lai oficiāli dokumentētu piekļuves neesamību.

Ja situācija netiks risināta nacionālā līmenī, es būšu spiests vērsties starptautiskajās institūcijās, tostarp: Eiropas Cilvēktiesību tiesā, citos cilvēktiesību aizsardzības mehānismos.

 Personīgs aicinājums

Mārtiņ Eglīti, amata zvērests nav formāls teksts. Tas ir pienākums.

Tas saista Jūs nevis ar prasītāju interesēm, bet ar: likumu, taisnīgumu, un saprātu. Šobrīd Jūsu rīcība rada nopietnus jautājumus par šo robežu ievērošanu. Šī nav tikai mana lieta.

Tā ir robeža starp: tiesiskumu un formālismu, likuma piemērošanu un tā izmantošanu. Un šī robeža šobrīd tiek pārkāpta.

Ar cieņu un nopietnām bažām par tiesiskuma stāvokli Latvijā,

Rīgā, 2026.gada gada 18. marts

Vilors Eihmanis

Kādreizējais  tiesu izpildītājs, Latvijas Tautas frontes par tiesisku valsti  atbalsta grupas vadītājs Rīgas pilsētas Maskavas rajona Tautas tiesā (Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā)

E-pasts: vilors@inbix.lv

Oficiālais e-pasts www.latvija.gov.lv

Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisku parakstu un satur laika zīmogu

Zvērinātam tiesu izpildītājam Mārtiņam Eglītim

Zināšanai: Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei

REPLIKA PAR TIESISKĀ ABSURDA NORMALIZĒŠANU

(Atbilde uz 19.03.2026. rakstu Nr. 01173/053/2026-NOS)

Godātais kolēģi !

Paldies par kārtējo atteikumu. Juridiskajā vēsturē vislielākie netaisnīgumi bieži ir tikuši pamatoti tieši ar vārdiem: “Es tikai pildu likumu” un “Tas ir pievienots lietai”. Taču vēsture nekad nav bijusi žēlīga pret tiem, kuri izvēlējās “neredzēt” acīmredzamu absurdu, aizbildinoties ar procesa inerci. Šī izpildu lieta vairs nav tikai par rakstu dzēšanu sociālajā tīklā “X”. Tā ir kļuvusi par testu mūsu profesijas ētikas kodolam.

Jūs norādāt, ka Jūs neuzliekat sodu, to dara tiesa. Tas ir formāli tiesiski, bet pēc būtības — viltīgi. Tieši Jūs, kolēģi, esat šī soda pieteicējs. Tieši Jūs, zinot manu veselības stāvokli (3. grupas invaliditāti) un manu objektīvo neiespējamību piekļūt svešam profilam, uzturat prasību par maksimālo sodu (3000 EUR).

Pārdomām nākamajām juristu paaudzēm, kas lasīs šo lietu: Kādā brīdī tiesu izpildītāja pienākums nodrošināt nolēmuma izpildi pārvēršas par pilsoņa spīdzināšanu? Vai tajā brīdī, kad Jūs lūdzat sodīt personu par to, ka tā neizdara noziegumu (KL 241. pants — sveša konta uzlaušana)? Vai tajā brīdī, kad sods 13 reizes pārsniedz parādnieka mēneša ienākumus, padarot parādu par mūža verdzību?

Jūsu 19.03.2026. atbilde ieies judikatūras vēsturē kā paraugs tam, kā valsts amatpersona atsakās no sirdsapziņas par labu formālismam. Jūs izvēlējāties “noraidīt lūgumu”, bet patiesībā Jūs noraidījāt iespēju apturēt absurdu, pirms tas kļūst par traģēdiju.

Pašcieņa un tiesiskums nav nopērkami. Es turpināšu aizstāvēt šīs vērtības visās instancēs, līdz pat Eiropas Cilvēktiesību tiesai, kur Jūsu sausās atbildes kalpos par galveno pierādījumu valsts organizētai patvaļai pret neaizsargātu personu.

Ar cieņu pret profesijas ideāliem (pat ja tie šobrīd ir aizmirsti),

Vilors Eihmanis

Bijušais kolēģis, kurš joprojām tic tiesiskumam

Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisku parakstu un satur laika zīmogu

22.03.26

P.S. Bijusī tiesnese komente V. Eihmaņa cīņu

Sandra Briķe

 08.03.2026. 11:42

Cīņa par tiesiskumu ir kā cīņa ar vejdzirnavām, ir valsts amatpersonu mēli, mēli un vēlreiz mēli, lai gan tos var atmaskot ar tūkstošiem faktu, kurus pat žurnālisti sagroza un nav viņiem tie vajadzīgi! Cilvēku cieņa tiek pazemots dažādos veidos un vieglāk ir pamest šo valsti, kas acīmredzami, ir valdošās varas mērķis, lai nav aktīvu cilvēku un varas manipulācijām ar tautu, nav problēmu! Kolaborantiem tiesnešiem, kas nesen aizgāja pensijā, ieskaitīja visu padomju laikā tiesneša stāžu izdienas pensijā,un tie par cilvēku likteņu bojāšanu,saņem tūkstošus, kā, piemēram AT tiesnesis Gunars Aigars, kas par tiesneši sāka strādāt 1967.gadā, mācījās ar Staļina laika metodēm, nihilistiski attiecās pret cilvēktiesībām, sabojāja manu veselību un vēl ieguva Goda tiesneša titulu, tāpat kā Andris Guļāns. Igaunija pēc 90.gadiem tādiem tiesnešiem liedza būt pie varas, bet mums tie degradēja tiesu sistēmu, un tagad teic, ka tiesnesim 4 un 5 tūkst.alga ir par maz! Ja jurists strādā par policistu, prokuroru un tiesneši algas dēļ, tad tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana nav sagaidāma!