L. Grantiņš. Kasācijas sūdzība

Lūk, ko secina divas noziedznieces, prokurore Iluta Papsujēviča & tiesnese Signe Kalniņa:


Tiesnese Moļņika, kura L. Grantiņu attaisnoja visos apsūdzības punktos, neesot izvērtējusi pierādījumus atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām. Tātad, tiesnese Moļņika ir veikusi noziegumu pret Latvijas Republiku ! Viņa nav uzklausījusi divu krievžīdu- Riharda Bunkas un Aivara Borovkova, ieteikumam, notiesāt L. Grantiņu par: cenšanos gāzt “likumīgo” 4. maija kliķes valdību.
Es nepazīstu advokātu Genādiju Ivankinu, kurš tika man piesaistīts no “valdības”, vai Viņš ir no “Krim- našistiem”, vai kāds apolitisks indivīds, bet Viņš šīs divas noziedzīgās drazas(papsujēviču & kalniņu) Kasācijas sūdzībā ir izsmērējis gar sienu kā govs kleķeni, kas patrāpījusies zem riepas. Pat manāms sarkasms.
Abas šīs “tiesiskuma karikatūras” kalpo bijušajam čekistu kantorim- cionismam. Abas šīs nelietes savu dzīvi beigs aiz restēm, jo ļaunums nav mūžīgs. Mēs arī zinām ļaunuma labās īpašības, ka tas pie pirmās iespējas izrēķinās ar savu konkurentu.
Abas šīs drazas ir LRTT daudzkārtīgas “pacientes”, tāpēc no jauna neaprakstīšu viņu noziegumus. Kas vēlas vairāk uzzināt, var ierakstīt to vārdus meklētājā un viss “izlēks” jūsu zināšanai.
Vēl tikai gribas piebilst: cik man zināms, tad Ivankins ir arī Lemberga advokāts. Tas nozīmē to, ka Lembergs “nesēdēs”. Tas nozīmē arī to, ka jābūt ļoti uzmanīgam, jo iepriekšējo manu advokātu- P. Rebenoku, kurš arī bija “ar galvu”, R. Bunkas komanda noslepkavoja. (Rihards Bunka un Aivars Borovkovs ir masu slepkavas)
Dievs, Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes !
15.08.25






Tiesnese Signe Kalniņa – sarkanā kolaborante un čekistu marionete!
Tiesnese, kura “tiesāja” L. Grantiņu, nav nekā vairāk kā Ulda Krastiņa – sarkanā tiesneša un padomju okupācijas līdzdalības vaininieka – audzēkne Viņas “spriedums” nav tiesību akts, bet KGB mantinieku un mūsdienu drošības dienestu marionetes rīcība.
Kāda starpība starp viņu un padomju laika tiesnešiem, kas sūtīja nevainīgus cilvēkus nometnēs? Nekāda. Tikai tagad viņa strādā nevis Maskavas, bet vietējo čekistu kliķes – Bunkas, Borovkova un viņu kaimiņu no Lubjankas – rīkojumu.
Viņas “tiesas process” bija farss, kurā ne objektīvi pierādījumi, ne likums, ne pat veselais saprāts netika ņemts vērā. Tikai naida un atriebības politika pret tiem, kas uzdrīkstās pretojies šim mafijas režīmam.
Bet laiks griežas. Visas šīs čekistu pēcteces un viņu mentori galu galā sēdēs savās pašu izveidotajās cietumšūnās un ellē. Jo vēsture atkārtojas – un šoreiz viņi būs tie, kas stāsies atbildībā.
Neaizmirsīsim. Nepiedosim.