V. Eihmanis. Vai R. Vējonis bija prezidents ?

Vilors Eihmanis

Raimonds Vējonis – bijušais Valsts prezidents, kurš apmaldījās valsts simbolikas un cieņas laukā

Kad Raimonds Vējonis 2015. gada jūlijā kļuva par Latvijas Valsts prezidentu, sabiedrībā vēl ilgi cirkulēja simboliska frāze, kas it kā iezīmēja viņa prezidentūru – “jāierauj”. Šis izteiciens, kurš izskanēja vai nu kā joks, vai kā “cilvēciska” replika, diemžēl kļuva par tēlainu metaforu viņa pieejai valsts reprezentācijai: vieglprātība tur, kur nepieciešama stingra pašdisciplīna un valstiska pašapziņa.

Diplomatiskās neveiklības – šampanietis Vašingtonā

Vējoņa darbības laikā bija virkne epizožu, kas atstāja rūgtu pēcgaršu gan profesionāļiem diplomātijas jomā, gan sabiedrībai. Īpaši spilgti atmiņā palikusi 2016. gada vizīte ASV, kur Raimonds Vējonis piedalījās oficiālajā pieņemšanā Baltajā namā pie prezidenta Baraka Obamas. Kameras fiksēja brīdi, kad viņš vienīgais no klātesošajiem valstu vadītājiem nevis pieskārās glāzei šampānieša, kā to pieprasa starptautiskā etiķete, bet paņēma un iedzēra no tās. Vai tā bija nervozitāte, zināšanu trūkums vai pašpārliecināta nevērība – tas sabiedrībai netika paskaidrots. Taču Latvijas kā valsts reprezentācija šajā mirklī tika nonivelēta līdz karikatūrai.

Šādas “mazās kļūdas” augstā līmenī kļūst par simboliem – ne tikai diplomātiskām kļūmēm, bet valsts iekšējai kultūras degradācijai. Ja prezidents neprot pārvaldīt savu ķermeni, žestus un klusumu, kā viņš var pārstāvēt tautas gribu starptautiskajā arēnā?

Brīvības pieminekļa apgānīšana – kad PR kļūst par profanāciju

Pavisam nesen bijušais prezidents atkal izpelnījās sabiedrības uzmanību – šoreiz kā viens no tiem, kas atveda uz Brīvības pieminekli amerikāņu influenceri (blogeri), kurš smaidīdams pielēja koka kolu pie tautas svētākā simbola. Video fragmentos redzams, kā ASV pilsonis atklāti pauž nesapratni par Latvijas simbolikas nozīmi, bet neviens no atbildīgajiem – arī bijušais prezidents – nereaģē, neaptur, neizskaidro. Šis gadījums, kas notika brīdī, kad valstī turpinās diskusijas par vēsturisko atmiņu un nacionālo identitāti, ir atklāta Brīvības pieminekļa profanācija.

Jautājums: kā bijušais Valsts prezidents varēja pieļaut, ka simtgadīgās valsts simbols tiek izmantots PR izrādē bez cieņas, izpratnes un kultūras konteksta? Vai tiešām viss ir reducēts uz klikšķiem un algoritmu redzamību ?

Vējoņa prezidentūra – tukšums aiz zaļās fasādes ?

Raimonds Vējonis nāca no Zaļās partijas, un viņa ievēlēšana tika interpretēta kā centiens iedvest jaunu, ekoloģisku un mūsdienīgu elpu prezidenta amatam. Taču realitāte bija cita – viņa retorika palika vāja, sabiedrisko iniciatīvu trūkums kliedzošs, un attiecībā uz stratēģiskiem jautājumiem viņš bieži palika ēnā vai klusēja.

Neviens negaida no prezidenta brīnumus, taču gaida stāju. Gaidīja tautas interešu aizstāvību brīžos, kad citi klusē – vai tā būtu valsts valodas aizsardzība, vai sociālā nevienlīdzība. Vējonis šajās jomās palika ārpus uzmanības loka – bez drosmes, bez balss, bez misijas.

Raimonda Vējoņa vārds Latvijas prezidentu sarakstā ir ierakstīts – vēsture to neizdzēsīs. Bet šis vārds sabiedrības apziņā arvien vairāk kļūst par simbolu tukšumam, vieglprātībai un neatbilstošai reprezentācijai.

Ja Brīvības piemineklis tiek izmantots kā PR fons, bet ne kā tautas cieņas vieta, un ja prezidenta loma tiek pārvērsta par šampānieša glāzes iztukšošanu starptautiskā pasākumā, tad mums visiem jājautā – vai mēs saprotam, ko nozīmē būt valstij un tās priekšstāvim?

Latvijai ir vajadzīga stingra mugurkaula prezidentūra – ne tikai pēc amata, bet arī pēc būtības. Raimonds Vējonis diemžēl šo latiņu nesasniedza. Un tieši tādēļ sabiedrībai ir pienākums kritiski skatīt pagātni, lai nepieļautu to pašu nākotnē.

LRTT

Vējonis nebija ielikts lai “noturētu latiņu”, bet pildītu starptautiskā cionisma nospraustos mērķus: latviešu tautas degradēšanu un Latvijas valstiskuma graušanu. Viņš ir ne tikai ģenētisks krievžīds, bet arī ideoloģisks. Viņa garīgais potenciāls neatbilst vidējā cilvēka līmenim. Tas ir raksturojams ar mīnusa zīmi.

Vējonis bija tas, kurš 2015. g. akceptēja manu zvērīgo arestu, jo es biju pieprasījis tikšanos ar viņu. Atbilde bija nepārprotami skaidra: lauzti kauli un bez medicīniskās palīdzības iemests aiz restēm. Par to zvērību viņam vēl būs jāatbild un viņš to zina ! Šodien ir tieši desmitā gadadiena šim noziegumam ne tikai pret mani, bet pret Patiesību un latviešu tautu !

Vējonis ir mūsu tautas bende un kā tāds arī saņems to, ko pelnījis, proti, karātavas. Viņš vienpersonīgi ir parakstījis LIKUMUS, kas ir pretrunā ar Satversmi un tautas gribu- demokrātiju !

23.07.25