Cionistu- komunistu deģenerātu tiesas spriedums L. Grantiņam (jūs noslīksiet savu upuru asinīs)

Jūs tikai palasiet, kādas samazgas čekistu padauza- prokurore iluta papsujēviča, leij uz “Rīgas pilsētas tiesu”– proti, uz tiesnesi Moļņiku ?! Pēc šīs pašas popsujēvičas teiktā ir jāsaprot, ka Moļņika ir veikusi noziegumu, attaisnojot L. Grantiņu. Nu briesmīgi, šī nožēlojamā kreatūra papsujēviča, centusies ielīst anālajā atverē Latvijas čekistu varzai. Kā nekā, šī kreatūra ir tiešā čekista Plauža apgādībā ! Plaudis: VDK 5. nodas “biedrs” ! Šī čekas nodaļa nodarbojās ar disidentu slepkavošanu !

“Kaut arī vārda brīvība ietver sevī kritizēt valdību (Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā: 11798/85 Castells v. Spain, para 46) un politiķus, pirmās instances tiesa, taisot attaisnojošu spriedumu, kļūdaini nekonstatēja, ka L. Grantiņa ievietoti raksti: “16.marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti” un “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība”” iziet ārpus šīm tiesībām, jo, ne tikai izplata uzskatus, kas aizskar rakstos norādīto politiķu godu un cieņu, bet dara to arī publiski, jo raksti ir pieejami neierobežotam interneta lietotāju lokam visā pasaulē aicina rīkoties ārpus Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātai kārtībai, un vardarbīgi gāzt valsts varu, kā arī veikt prettiesiskās darbības pret pie varas esošiem politiķiem – prettiesiski nonāvēt viņus, pakarot, kā arī draud ar sodu.”

Un atrasta jau ir pareizā tiesnese, cioniste, latviešu nīdēja līdz kaulu smadzenem- Signe Kalniņa ! Jautājums: kā šī atbaidošā kreatūra tika pie sava latviskā “nosaukuma” ? Šī cioniste notiesāja Mārtiņu Grinbergu par to, ka viņš cīnījās pret cionistu noziegumiem visā pasaulē. Šodien redzam, kādas zvērības veic cionistiskā izraēla pret palestīniešiem, kuri atrodas savā vēsturiskajā zemē. Desmitiem tūkstošu palestīniešu jau miruši no bombardēšanas un bada ! Tas viss tiek noklusēts.

Tas pats atiecas uz nolādēto krievu orkisko putinlandi !

Pasaulē ir tikai divi “prezidenti”, kuri par noziegumiem pret cilvēci ir izsludināti STARPTAUTSKĀ MEKLĒŠANĀ un tie ir tieši L.Grantiņa pieminēto tautu pārstāvji. Atkārtoju: krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti ! To, ko šodien veic krievi Ukrainā un žīdi Palestīnā, nepaliks nesodīts. Un arī jūs, cilvēces izdzimteņi, kuri mani tiesājat, tiksiet tiesāti publiski, visas tautas priekšā jums tiks “izsists ķeblis” no kājapakšas, kad sprands būs iemaukts cilpā.

Lai jūs, mēsli,((popjusēviši un pārējie hujēviči) bez izsmiekla un pretīguma par šiem mēsliem nav iespējams runāt)) nolādēti mūžu mūžos ! Jūs noslīksiet savu upuru asinīs !

Mēs vēl rakstīsim par šo popsujēvičas noziedzīgo murgojumu ! Cilvēks ar veselu psihi šo murgu nav spējīgs sagremot !

06.07.25

NORAKSTS

Krimināllieta Nr. 11840002212

Lietas arhīva Nr. KA04-0130-25/7 ECLI:LV:RAT:2025:0219.11840002212.3.S

Rīgas apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2025. gada 19. februārī

Tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Signe Kalniņa un tiesneši Lauma Šteinerte un Valdis Vazdiķis,

piedaloties prokurorei Ilutai Papsujevičai un zvērinātam advokātam Genādijam Ivankinam,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu Linarda Grantiņa (Linard Grantins), dzimis 1950. gada 21. novembrī, apsūdzībā saistībā ar Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurores Ilutas Papsujevičas iesniegto apelācijas protestu par Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada 2. oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada 2. oktobra spriedumu Linards Grantiņš atzīts par nevainīgu pret viņu celtajās apsūdzībās pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas (2012. gada 14. marts, 2012. gada 28. marts, 2012. gada 6. aprīlis, 2012. gada 23. jūlijs) pēc Krimināllikuma 81. panta (2012. gada 14. marts, 2012. gada 23. jūlijs) un attaisnots.

Piemērotais drošības līdzeklis – drošības nauda 5000 euro pēc sprieduma spēkā stāšanās atmaksājama Linardam Grantiņam.

Izdevumi par ekspertīzes veikšanu sedzami no valsts budžeta līdzekļiem.

Dokuments – DVD-R disks – pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā – glabājams pie krimināllietas materiāliem.

[1.1] Pirmstiesas procesā Linards Grantiņš apsūdzēts par to, ka viņš izdarīja darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, un par to, ka viņš publiski aicināja vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī izplatīja šādu aicinājumu saturošu materiālu tādā pašā nolūkā.

[2] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas protestu iesniedza Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurore Iluta Papsujeviča, lūdzot atcelt pilnībā pirmās instances tiesas spriedumu, un taisīt jaunu spriedumu, atzīstot Linardu Grantiņu par vainīgu pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas (noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 14. martā) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem, pēc Krimināllikuma

78. panta otrās daļas (noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 28. martā) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem, pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas (noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 6. aprīlī) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem, pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas (noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 23. jūlijā) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem, pēc Krimināllikuma 81. panta (noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 14. martā) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem, pēc Krimināllikuma 81. panta (noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 23. jūlijā) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta trešo daļu galīgo sodu noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot noteiktos sodus, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu un 6 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta pirmo daļu sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu un 6 mēnešiem.

Apelācijas protestā norādīts, ka pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 511. panta otrās daļas, 512. panta, 525. panta, 127. panta pirmās daļas, 129. panta prasības un nav devusi vērtējumu un motīvus apstākļiem, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā.

Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 18. pantā nostiprinātā procesuālā līdzvērtības principa, 489. panta un 500. pirmās un otrās daļas pārkāpumu, jo nepamatoti noraidīja valsts apsūdzības uzturētājas lūgumus par ekspertu Ilonas Kronbergas, Šarlotes Bērziņas un Ērika Treļa aicināšanu uz tiesas sēdi.

Pirmās instances tiesa spriedumā atzina, ka L. Grantiņa izdarītās darbības atbilst pret viņu celtajās apsūdzībās norādītajām darbībām, bet kļūdaini nekonstatēja noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi, kas Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā un Krimināllikuma 81. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas gadījumā ir tiešs nodoms.

Atsaucoties uz Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106 16. punktā un 2006. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-25-01 22. punktā izteikto, protestā norādīts, ka konkrētajā lietā, lai pilnīgāk izvērtētu vienu no noziedzīgā nodarījuma sastāva elementiem, tas ir, subjektīvo pusi, ir izmantojamas ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas rekomendācijas. Tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā rekomendācijās norādīto. Izteikumu saturs ir viens no centrālajiem punktiem tiesu motīvos un ir būtisks elements naida vai nesaticības izraisīšanā. Satura analīze var ietvert izteikuma provokatīvās un tiešuma pakāpes noteikšanu, kā arī ietvert izteikuma formas, stila argumentu rakstura izvērtējumu.

Tiesa spriedumā ir izvērtējusi tikai pirmstiesas procesā apsūdzētā L. Grantiņa sniegtās paša sagatavotās rakstveida liecības (2. sējuma 213.-217. lapa), bet nav izvērtējusi nevienu no tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem rakstveida pierādījumiem, tajā skaitā, L. Grantiņa sniegtās liecības, sniegtas tiesiskās palīdzības lūgumu izpildes laikā.

Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse izpaužas tādējādi, ka vainīgais apzinās savas darbības kaitīgumu un apzināti to veic. Pirmās instances tiesa spriedumā nav izvērtējusi, ka L. Grantiņa tiešo nodomu atklāj viņa faktiskās darbības. Proti, to, ka L. Grantiņš savus naidu saturošos rakstus ievietoja interneta vietnē, saprotot, ka raksti būs pieejami plašam personu lokam visā pasaulē.

Krimināllikuma 81.pantā paredzētā nozieguma subjektīvā puse izpaužas tieša nodoma veidā, jo personas darbības tiek izdarītas ar noteiktu mērķi, kuru viņa vēlas

sasniegt. Nozieguma sastāvs ir formāls un nodarījums ir pabeigts ar darbības izdarīšanas brīdi, un kaitīgu seku iestāšanās nozieguma sastāvā netiek prasīta.

Kaut arī vārda brīvība ietver sevī kritizēt valdību (Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā: 11798/85 Castells v. Spain, para 46) un politiķus, pirmās instances tiesa, taisot attaisnojošu spriedumu, kļūdaini nekonstatēja, ka L. Grantiņa ievietoti raksti: “16.marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti” un “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība”” iziet ārpus šīm tiesībām, jo, ne tikai izplata uzskatus, kas aizskar rakstos norādīto politiķu godu un cieņu, bet dara to arī publiski, jo raksti ir pieejami neierobežotam interneta lietotāju lokam visā pasaulē aicina rīkoties ārpus Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātai kārtībai, un vardarbīgi gāzt valsts varu, kā arī veikt prettiesiskās darbības pret pie varas esošiem politiķiem – prettiesiski nonāvēt viņus, pakarot, kā arī draud ar sodu.

Spriedumā nav vērtēts, ka L. Grantiņš kā rakstu autors norāda, ka Latvijas Republikas valsts varas institūcija – valdība un Saeima ir iznīcināmas, piemērojot to sastāvā esošām amatpersonām “augstāko soda mēru” (nāvessodu), un, ka neitrāls lasītājs var izdarīt secinājumu, ka 4. maija Deklarācijas pieņemšanas rezultātā atjaunotā Latvijas Republika un to pārstāvošās valsts varas institūcijas ir fiziski jāiznīcina. Tiesa spriedumā nav vērtējusi, ka L. Grantiņš ir rīkojies apzināti – sākotnēji formulējis savus uzskatus, pierakstījis tos un izmantojot automātisku datu apstrādes sistēmu, ievietojis tos interneta vidē, lai pēc iespējas plašāks lasītāju loks ar to varētu iepazīties.

Tiesa spriedumā nav izvērtējusi interneta vietnē L. Grantiņa publicēto rakstu smagumu, nav ņēmusi vērā sociālo un politisko kontekstu, kādā tika pausti un izplatīti raksti. Tiesa nav vērtējusi, ka L. Grantiņš rakstos lieto agresīvu rakstības stilu, žargona vārdus, izsakās, paužot naidu, pie publikācijām pievienoja fotogrāfijas (lasītājam vizuāli ir iespējams atpazīt foto attēlos redzamos Latvijas politiķus, tajā skaitā, prezidentu), proti, tādējādi veica darbības, kas aizskar citas personas. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka apsūdzētā raksti neitrālam skatītājam visā pasaulē radīja priekšstatu par to, ka krievi un ebreji ir zvēri, t.i. nav cilvēki, nav piederīgi cilvēkiem un nav atzīstami par cilvēkiem, tiem nav tiesību pastāvēt, un aicina pret krievu un ebreju tautības pārstāvjiem veikt prettiesiskās darbības, kas izpaužas šo cilvēku grupu vajāšanā, pamatojoties uz nacionālo piederību un nepieciešamību likvidēt krievu un ebreju tautības cilvēkus, ka šo tautību cilvēkiem nav tiesību dzīvot un, ka šo tautību cilvēki ir jāiznīcina. Tiesa kļūdaini nekonstatēja, ka L. Grantiņš apzinājās publicētos aicinājumus un apzinājās, ka viņš piedāvā veikt prettiesiskās darbības (holokaustu), nolūkā pilnīgi iznīcināt krievu un ebreju tautībai piederīgu cilvēku grupu.

Tiesa nav izvērtējusi, ka raksti publiskoti ar augstu regulitāti un tajos izteiktie viedokļi satur intensīvu un spēcīgu naidīgumu, kuru kvantitāte lasītājam rada vai var radīt draudu realitātes sajūtu un lasītājiem nav pamata šaubīties, ka publikāciju autora nolūki ir pietiekami nopietni un vērā ņemami, un var būt iespējamas konkrētas darbības izvirzīto mērķu sasniegšanai, jo interneta vietne www.tautastribunals.eu ir speciāli L. Grantiņa izveidota, lai paustu līdzīga satura viedokļus kā L. Grantiņam – tai skaitā iespēju komentēt šajā vietnē ietvertās publikācijas, kas vērtējams, kā apzinātas iespējas radīšana lasītājiem izveidot diskusiju par publikācijās skartajām tēmām.

Tiesa, taisot attaisnojošu spriedumu, nav izvērtējusi, ka pie L. Grantiņa rakstiem ir virkne lasītāju ievietotu komentāru, un, iepazīstoties ar to saturu, nerodas šaubas, ka komentāri ir tieši saistīti ar autora L. Grantiņa naidīgo runu publikācijām, un, tādējādi, L. Grantiņš ir objektīvi izraisījis naidu un nesaticību starp dažādiem tautību cilvēkiem,

paužot publiski pieejamā telpā savu informāciju, kas izraisa naidu pret krievu un ebreju tautības cilvēkiem un Latvijas Republikas valsts varas institūcijām (amatpersonām). Tiesa nav izvērtējusi, kādu iespaidu uz lasītājiem L. Grantiņa publiskotais teksts ir atstājis, proti, to, ka L. Grantiņš ir ne tikai publiskojis tekstu, kas kurina naidu starp dažādu tautību cilvēkiem un aicinājumu sodīt valsts augstākās amatpersonas, bet arī šīs naida jūtas izraisīja citos cilvēkos, kuri iepazinušies ar L. Grantiņa publikācijām, savas naidu saturošās emocijas pauduši komentāros.

Tiesa nav ņēmusi vērā tiesu praksē izteiktās atziņas, ka Krimināllikuma 78. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanai svarīga nozīme ir ne vien apsūdzētā liecībām, bet arī viņa uzvedībai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā, proti, tiesa nav izvērtējusi, ka L. Grantiņš aktīvi sniedza atbildes savu rakstu komentētājiem, veidojot diskusijas, kurās turpināja paust savus naidu saturošus izteikumus, kā arī nav izvērtējusi L. Grantiņa saistību ar naidu kurinošo vietni www.tautastribunals.eu.

Tiesa kļūdaini atzina,

ka L. Grantiņa raksti ir vispārīgi un nekonkrēti, ka autora nodoms nav tieši izprotams, ka rakstos norādītais ir vispārīgs apcerējums par politiskās elites darbībām, sasaistot tos ar vēsturiskiem notikumiem, neskatoties uz to, ka L. Grantiņš publicētajos rakstos sniedz ziņas par notikumiem un politiķiem 2012. gadā, tas ir, publikāciju tapšanas brīdī, kā arī rakstiem pievieno pie varas esošo politiķu un sabiedrībā zināmu cilvēku foto attēlus. Tiesa ir kļūdaini secinājusi, ka apsūdzētais krievu un ebreju tautību cilvēkus atspoguļo kā kaitējuma avotu, pret kuriem būtu vērā ņemama pretdarbība, jo apsūdzētā vēlme ir pateikt, ka latviešu tautu pagātnē, it īpaši 2. pasaules karā, ir noslepkavojuši cilvēki, no kuriem lielākā daļa pēc izcelsmes bija krievi un žīdi, uzsverot, ka ar šiem apzīmējumiem jāsaprot tikai precīzāks toreizējo noziedznieku apraksts, nevis šo tautu noķengāšana mūsdienās. Minētos kļūdainos secinājumus pirmās instances tiesa ir izdarījusi, jo nav izvērtējusi ekspertu atzinumos sniegtos secinājumus un visus krimināllietā esošos rakstveida pierādījumus, nepamatoti atzīstot par ticamām tikai L. Grantiņa pirmstiesas procesā sniegtās liecības par tiešā nodoma neesību viņa darbībās.

Apsūdzētā L. Grantiņa tiešo nodomu izdarīt Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā un Krimināllikuma 81. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu atklāj viņa faktiskās darbības, ievietojot rakstus interneta vietnē, turklāt apzinoties, ka raksti būs pieejams neierobežotam personu lokam visā pasaulē. Tiesai bija jāizvērtē informācijas pieejamības plašumu atbilstoši Rabatas principiem, proti, rakstiem pievienoto komentāru skaitu, komentāru saturu, kā arī rakstu pieejamības ilgumu, proti, to, ka raksti ir pieejami joprojām L. Grantiņa izveidotajā interneta vietnē www.tautastribunals.eu. Tiesa nav izvērtējusi ziņas, par L. Grantiņa statusu un atpazīstamību sabiedrībā, proti, to, ka L. Grantiņš ir arī aizstāvības grupas “Helsinki 86” dibinātājs un viņam ir pieredze politikā. Tādējādi ir neapstrīdams fakts, ka L. Grantiņam ir ietekme uz lasītājiem, kuri lasīja interneta vietnē publicētos rakstus un tos arī aktīvi komentēja, un kuriem bija domāti rakstos paustie izteikumi.

Apsūdzētajam L Grantiņam ir iegūta izglītība, lietā nav ziņu par L. Grantiņa sastāvēšanu uzskaitēs pie psihiatra un narkologa. L. Grantiņa tiešo nodomu liecina un atklāj viņa rīcība, rīkojoties mērķtiecīgi, lietojot sarkastisku rakstības stilu, kas ļauj piekrist eksperta viedoklim, ka apsūdzētais ir rūpīgi piemeklējis vārdus, apsvēris paužamo domu un publiskojis to interneta vietnē, ko apmeklē plašs lasītāju loks. L. Grantiņam, kurš ir izglītots cilvēks, un kuram nav konstatētas psihiskas novirzes, bija

jāpazinās savas rīcības prettiesiskums, un viņš nemaz arī nevarēja neapzināties savas rīcības prettiesiskumu. Būdams pilngadīga, pieskaitāma un izglītota persona ar pieredzi politikas jautājumos, apsūdzētais L. Grantiņš apzinājās, ka raksti ar tekstu:

“Krievi, žīdi un komunisti nav piederīgi cilvēku rasei.

Dievs šīs zvēru tautas noslaucīs no zemes virsas. Tā tas STĀV rakstīts un tā tam būs būt.

Bet pats galvenais !!!, mēs pārliecinājāmies, ka krievi un žīdi ir zvēri, kuriem nekad nedrīkst ticēt.

Reiz pienāks diena, kad visa pasaules sabiedrība šīs divas tautas pasludinās ārpus likuma. Ko tas nozīmē, paskaidrojumi nav jāsniedz.

Pienāks diena, Kad Latvijas valdība pieņems LIKUMU, kas aizliegs žīdiem Latvijā “kāju spert” uz tūkstoš gadiem.

Jā, noziedzniek bērziņ, tuvākie gadi nesīs neiedomājamas pārmaiņas, tev taisnība. Tu un tev līdzīgie tiks arestēti un aizvilkti uz karātavām. Tā ir vienīgā vieta priekš sātaniskajiem komunistu izdzimteņiem”, kurina nacionālo naidu un ir apzināti vērsti uz nesaticības izraisīšanu, un aicina vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu.

Apsūdzētā nodoma patieso saturu atklāj arī viņa faktiskās darbības. Tiesa nav izvērtējusi, ka L. Grantiņa raksti interneta vietnē tika ievietoti apzināti, nevis tas noticis kļūdas dēļ.

Tāpat protestā norādīts, ka pirmās instances tiesa nav izvērtējusi rakstveida pierādījumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, prokurores ieskatā lietā nepastāv šaubas par L. Grantiņa vainu, jo L. Grantiņš apzinājās, ka, ievietojot rakstus interneta vietnē www.tautastribunals.eu, šādā veidā ievietotā informācija būs pieejama neierobežotam personu skaitam. Krimināllikumā 78. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi veido darbības, kas vērstas uz nacionāla, etniska vai rasu naida un nesaticības izraisīšanu. Lai izvērtētu, vai izteikumu smagums ir sasniedzis pakāpi, kas kūda uz naidu un par kuru paredzama kriminālatbildība, ir jāņem vērā, kādā politiskā un sociālā kontekstā izteikumi tiek pausti un izplatīti, izteikumu saturu un formu, publiskuma mērogu. Ir atzīstams, kas arī apstiprinās ar ekspertu atzinumiem/viedokļiem, ka neitrālam rakstu lasītājam, kā arī pastāvīgajiem lasītājiem raksti radīja priekšstatu, ka krievu un ebreju tautības cilvēki nav cilvēki un tie ir jāiznīcina.

[3] Prokurore I. Papsujeviča apelācijas instances tiesā uzturēja iesniegto apelācijas protestu pilnā apmērā, un lūdza atzīt L. Grantiņu par vainīgu pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas (noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 14. martā) un sodīt ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu, pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas (noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 28. martā) sodīt ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu, pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas (noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 6. aprīlī) sodīt ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu, pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas (noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 23. jūlijā) sodīt ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu, pēc Krimināllikuma 81. panta (noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 14. martā) sodīt ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu, pēc Krimināllikuma 81. panta (noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 23. jūlijā) sodīt ar probācijas uzraudzību uz 1

gadu. Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo daļu galīgo sodu noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot noteiktos sodus, un sodīt ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem.

[4] Aizstāvis Genādijs Ivankins apelācijas instances tiesas sēdē norādīja, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atstājams negrozīts, bet apelācijas protests noraidāms, jo ar saviem izteikumiem apsūdzētais nevēlējās ne izraisīt nacionālo naidu un nesaticību, ne vardarbīgi gāzt valsts varu.

[5] Apsūdzētais L. Grantiņš uz apelācijas instances tiesas sēdi neieradās. Ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, ka L. Grantiņš ir Vācijas Federatīvās Republikas pilsonis un pastāvīgi dzīvo Vācijā, un, ņemot vērā lietā esošās ziņas par L. Grantiņa veselības stāvokli, tiesas kolēģija konstatēja Kriminālprocesa likuma 465. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto pamatu iztiesāt krimināllietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia).

Motīvu daļa

[6] Tiesas kolēģija, pārbaudījusi krimināllietas materiālus, uzklausījusi procesa dalībnieku viedokļus, novērtējusi apelācijas protesta motīvus, secina, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams pilnībā un taisāms jauns spriedums.

[7] Tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa nepamatoti atzina L. Grantiņu par nevainīgu viņam celtajā apsūdzībā noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā, 81. pantā un attaisnoja.

Pirmās instances tiesa, attaisnojot apsūdzēto L. Grantiņu par Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā un 81. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, nav izvērtējusi pierādījumus atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām, līdz ar to nav panākts taisnīgs krimināltiesisko attiecību noregulējums.

[8] Tiesas kolēģija, pārbaudot un novērtējot pierādījumus lietā, konstatēja, ka:

[8.1] Linards Grantiņš izdarīja darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, un publiski aicināja vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī izplatīja šādu aicinājumu saturošu materiālu tādā pašā nolūkā.

2012. gada 14. martā Linards Grantiņš, atrodoties savā dzīvesvietā Brueningheide 98, Minsterē, Vācijā, izmantojot piešķirto IP adresi 188.40.201.162, interneta vietnē www.tautastribunals.eu, kas pieejama publiskai apskatei, apzinoties, ka teksta saturs vērsts uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, un, ka teksta saturs publiski aicina vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, interneta vietnē publicēja rakstu: “16. marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti” ar šādiem izteicieniem:

“16.marts ir krievžīdu genocīds pret latviešiem.

Katrs suns zina, ko viņš ir rijis.

Arī krievi un žīdi zina, kādas zvērības viņi ir pastrādājuši pret latviešu tautu.

Tādus asins darbus nepiedod nedz Dievs, nedz arī tauta pret kuru tas pastrādāts.

Lai paildzinātu atmaksas stundu viņi pirmie sāk bļaut “ķeriet zagli”! Kādu laiku jau šie zvēri puscilvēku izskatā var savu atmaksas stundu atbīdīt, bet ne noņemt no Dievišķās dienas kārtības.

Šo atmaksas stundu viņiem palīdz aizkavēt pie varas esošā 4. maija kliķe, kurai pašai rokas ir līdz padusēm ar savas tautas asinīm. Šodien pie varas esošie zagļi un bandīti rada Šo etnisko spriedzi, lai arī viņi netiktu sodīti ar augstāko soda mēru(ASM).

Foto: Šīs krievu un žīdu noslepkavotās latviešu līķu kaudzes radīja leģionārus un Arāja atriebēju brigādi. Tie bija žīdi un krievi, kuri Latviju slīcināja asinīs. Viņu holokausts stāv viņu durvju priekšā.

Šī komunistu KGBistu kliķe brutāli apiet Starptautiskos likumus, kuri paredz Latvijas dekolonizāciju. Kad tiks piesauktas un īstenotas šīs Konvencijas-Likumi, tad neviens žīds, krievs un komunists nepaliks nesodīts.

Atmaksas STUNDA krieviem, žīdiem un komunistiem (kangariem) būs drausmīga.

Krievi, žīdi un komunisti nav piederīgi cilvēku rasei.

16. marts ir jāpasludina par krievu un žīdu genocīda piemiņas dienu pret latviešu tautu.

Foto: Šo divu kriev-žīdu izdzimteņu tēvi un vectēvi pārpludināja Latviju nevainīgu cilvēku asinīm. Viņi patreiz sēž noslepkavoto latviešu vietā. Šiem primātiem Latvijā nav vietas, to nosaka starptautiskie LIKUMI, kurus viņi cenšas apiet.

Tie valdības pārstāvji un Saeimas deputāti, kuri nebūs piedalījušies 16. marta atceres brīdī pie Brīvības pieminekļa, tiks bargi sodīti.

Par to viņi var būt droši.

Latviešu leģionārus un Arāja brigādi radīja krievu un žīdu zvērības pret latviešu

tautu un Latvijas valsti.

Dievs šīs zvēru tautas noslaucīs no zemes virsas.

Tā tas STĀV rakstīts un tā tam būs būt.

P.S. Jā, nožēlojamie deputā-teļi, Musolīni pat visļaunākajos murgos nebūtu varējis “nomurgot”, ka viņu tauta pakārs aiz kājām tirgus laukumā. Ja nebūsi kopā ar leģionāriem 16. martā, tad tas tiks “iztulkots” kā atbalsts krievžīdu veiktajam genocīdam pret latviešu tautu.

Par to ir tikai viens sods… ”. ”

Minētais raksts pēc sava satura un formas iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā, 1950. gada 4. novembra Eiropas cilvēku tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 19. panta 1. un 2. daļā noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu un izteiksmes brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām mutiski, rakstiski, drukājot, vai mākslinieciskās izpausmes formās, vai arī ar jebkuru citu informācijas līdzekļu palīdzību pēc savas izvēles, jo izplata uzskatus, kas vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.

Tādējādi Linards Grantiņš interneta vidē, tas ir, publiskā telpā, kas pieejama neierobežotam internēta lietotāju skaitam, ievietojot un publiskojot iepriekš minētā satura rakstu, kas pauž naidu pret krievu un ebreju tautai piederīgajiem, izraisa nacionālo naidu un ir vērsti uz nacionālās nesaticības izraisīšanu, ir veicis darbības, kas apzināti ir vērstas uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu starp latviešu tautas pārstāvjiem un cittautiešiem.

Tādējādi Linards Grantiņš internēta vidē, tas ir, publiskā telpā, kas pieejama neierobežotam interneta lietotāju skaitam, ievietojot un publiskojot iepriekš minētā satura rakstu, lai savu viedokli un uzskatus darītu zināmu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, publiski aicināja vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu.

Ar tādām savām darbībām Linards Grantiņš izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā.

Ar tādām savām darbībām Linards Grantiņš izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 81. pantā.

[8.2] Linards Grantiņš izdarīja darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.

2012. gada 28. martā Linards Grantiņš, atrodoties savā dzīvesvietā Brueningheide 98, Minsterē, Vācijā, izmantojot piešķirto IP adresi 188.40.201.162, interneta vietnē www.tautastribunals.eu, kas pieejama publiskai apskatei, apzinoties, ka teksta saturs vērsts uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, interneta vietnē publicēja rakstu: “Kur palicis SC ar Urbanoviču priekšgalā” ar šādiem izteicieniem:

“Kārtējo reizi krievžīdu un kangaru partija SC parādīja savu īsto seju.

Foto: Nu neveras mute šo kropli saukt latviskā vārdā

Foto nosaukums: Istorik-žopamorda

25.martā ne Urbanovičs, ne viņa krievu un žīdu banda, nebija manāma pie Brīvības pieminekļa. Protams, ka tas ir likumsakarīgi, slepkavas taču neies likt ziedus uz savu upuru kapiem.

4.maija kliķe šiem slepkavām un viņu sapuvušajiem pēcnācējiem nelikumīgi piešķīra pilsonību.

Kā pateicību par to, šie 270 000 izdzimteņi, ietrieca latviešiem nazi mugurā. Latviešu tautas lielākajā sēru dienā SC neuzskatīja par vajadzīgu pagodināt latviešu tautu ar savu klātbūtni. Tas ir vienkārši pretīgi, bet vēl pretīgāk ir tas, ka tūlīt pēc šī nodevības akta Zatlers, Dombrovskis un Vaidere vēlas vēl aktīvāk “integrēt” šos izdzimteņus. Komuniste Vaidere žvadz, ka esot jāatrod jauns ceļš, kā integrēt šos nelikumīgos kolonistus-okupantus, bet ne ar. vienu zilbi nepiemin, ka Latvijā būtu jāatjauno tiesiskums.

Citu jau arī no šīs komunistiskās noziedznieces nevarējām gaidīt.

Koruptais Zatlers savas krieviskās izcelsmes sievas mudināts nekavējoties paziņoja, ka nu visiem okupantu pēcnācējiem automātiski esot jāpiešķir pilsonība. Ir kļuvis zināms, ka atrodoties Maskavā pie Putina Valdiņa sieva Ļiļa esot spēlējusi galveno “vijoli”. Laikam jau cer, ka pēc Latvijas pievienošanas Krievijai kļūs par Latvijas guberņas gubernatora sievu… .

Dombrovska paziņojums par integrācijas aktivizēšanu ir saprotams, jo viņam putinisti un sorosisti naglo krēslu Briselē.

Dies nedod, ja kaut ko nepareizi pateiks.

Un pareizi jau interneta komentāros raksta: šim poļu pīļģīmim ir uzspļaut uz latviešiem.

Referendumā latvieši parādīja, ka viņi negrib dzīvot kopā ar okupantiem, bet iznireļi ar Dombrovski, Zatleru un Vaideri priekšgalā, šī referenduma jēgu apsviež ar kājām gaisā.

Bet pats galvenais !!!, mēs pārliecinājāmies, ka krievi un žīdi ir zvēri, kuriem nekad nedrīkst ticēt.

Reiz pienāks diena, kad visa pasaules sabiedrība šīs divas tautas pasludinās ārpus likuma. Ko tas nozīmē, paskaidrojumi nav jāsniedz.

Tad notiks tas, kas ir rakstīts “Jāņa parādīšanās grāmatā ”.”

Minētais raksts pēc sava satura un formas iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā, 1950. gada 4. novembra Eiropas cilvēku tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 19. panta 1. un 2. daļā noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu un izteiksmes brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām mutiski, rakstiski, drukājot, vai mākslinieciskās izpausmes formās, vai arī ar jebkuru citu informācijas līdzekļu palīdzību pēc savas izvēles, jo izplata uzskatus kas vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.

Tādējādi, Linards Grantiņš interneta vidē, tas ir, publiskā telpā, kas pieejama neierobežotam interneta lietotāju skaitam, ievietojot un publiskojot iepriekš minētā satura rakstu, kas pauž naidu pret krievu un ebreju tautai piederīgajiem, izraisa nacionālo naidu un ir vērsti uz nacionālās nesaticības izraisīšanu, ir veicis darbības kas apzināti ir vērstas uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu starp latviešu tautas pārstāvjiem un cittautiešiem.

Ar tādām savām darbībām Linards Grantiņš izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā.

[8.3] Linards Grantiņš izdarīja darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.

2012. gada 6. aprīlī Linards Grantiņš, atrodoties savā dzīvesvietā Brueningheide 98, Minsterē, Vācijā, izmantojot piešķirto IP adresi 188.40.201.162, interneta vietnē www.tautastribunals.eu, kas pieejama publiskai apskatei, apzinoties, ka teksta saturs vērsts uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, interneta vietnē publicēja rakstu “LRTT atbilde Izraēlas pārstāvei Latvijā” ar šādiem izteicieniem:

“LRTT jautājošā atbilde Izraēlas vēstniecei Hagitai Ben Jākovai LR uz viņas provokatīvi melīgo sūdzību, par radio NABA raidījumu, kuru vadīja R. Klimovičs un L. Inkins.

http://tautastribunals.eu/?z>=9106

Pirmais un pats svarīgākais jautājums izraēlietei Ben Jākovai ir, -vai viņa zina tās īpašības, kuras cilvēku atšķir no primāta?

Ja mums ir zināma vēsture, tad viņas sūdzība par radio NABA attiecīgo raidījumu, kuru vadīja R.K. un L.I. Dimantam un pārējiem, ir absurda kalngals.

Cilvēks ir sevis apzinoša Garīga būtne, kura veidojusies no bezgalīgo dzīvju laikā piedzīvotā (vēstures faktu) uzkrājuma.

Cilvēka uzdevums ir sevi pilnveidot- evolucionēt, ja tas nenotiek, tad lielais LOGOS (DIEVS) to soda, bet ja tad vēl nesaprot, tad šis kroplais veidojums tiek iznīcināts.

Kāds pravietis sacīja: “ Koks, kurš nenes augļus ir jāizrauj ar visām saknēm.

Jūdiem šis brīdinājums bija (HOLOKAUSTS), bet viņi šo Dieva bargo brīdinājumu nav ņēmuši nopietni un turpina strādāt savus noziegumus tālāk.

Tās bija pārdomas par cilvēka būtību, bet tagad atgriezīsimies pie Ben Jākovas absurdās sūdzības.

Var teikt: noziedzniekiem noziedznieku valoda.

Katrs Ben Jākovas teiktais vārds izstaro naidu un melus.

Šodienas pasaulē valda žīdu noziedzīgā “taisnība”.

FOTO: Jā, Ben Jākovas kundze, uz foto redzamais ir Šustina cienīgs pēcnācējs, kurš nogalināja Herbertu Cukuru, kura visa veida izmeklēšanas atzina par nevainīgu. Tātad, šis jūsu “varonis” ir nekas vairāk, kā slepkava….

Viņi saprot, ja vēsture tiks taisnīgi izskatīta, tad viņiem būs jāatbild par drausmīgajiem noziegumiem, kurus viņi veikuši pret latviešu tautu u.c. To nedrīkst pieļaut, tāpēc jāturpina melot ar vēl lielāku jaudu. Varētu sākt žīdiem atgādināt par viņu asins darbiem jau no Ēģiptes laikiem, bet tad jau nepietiks diena, lai visu to

Iebāzīsim acīs šai sprukstiņkundzei, kura pārstāv “izredzēto tautu , dažas “lietas” no jaunāko laiku vēstures.

Vai latvieši ir kādam uzbrukuši un diktējuši savus noteikumus.

Nav!

Foto: Un šeit, Ben Jākovas kundze, kāds jūsu tautietis priecājās kopa ar nacistiem par Polijas iznīcināšanu.

Toties žīdu zvērības latvieši uz savas ādas ir izbaudījuši prātam neaptveramos apmēros 1940/41 gada žīdu boļševiku noziegumi pret latviešiem cilvēku valodā nav aprakstāmi. Arāja un viņa komandas darbība bija žīdu uzprovocēta. Ja nebūtu žīdu zvērības, tad nebūtu arī “Viktors Arājs”. Zvērīgi un melīgi tika noslepkavots latviešu patriots Herberts Cukurs. Protams, ka noslepkavot viņu vajadzēja bez tiesas, jo tiesiski pierādīt viņa “noziegumus” nebija iespējams. Vienkārši Mosadam vajadzēja iebiedēt pasauli un parādīt savu “varonību”, tāpēc arī tika izvēlēts šis nevainīgais upuris. Pasaulei kļuvis zināms, Ben Jākovas kundze, ka “jūsu” Vīzentals nebija nekāds nometņu moceklis, bet gan kriminālelements, kurš koncentrācijas nometni redzējis tikai bildēs. Jūsu dižais Soross arī ir kriminālelements, kuram ar godīgumu un cilvēcīgumu nav nekas kopīgs. Jūsu valsts arī ir dibināta prettiesiski, slepkavojot un padzenot likumīgos iedzīvotājus. Jūsu tautības pārstāvji ir šodienas Latvijas vislielākie izlaupītāji. Jūsu tautības pārstāvji ir arī vislielākie starpnacionālo naida kurinātāji, “cienītā” Ben Jākovas kundze. Ar savu melīgi absurdo sūdzību jūs sevi, un līdz ar to savu tautu, parādījāt kā neliešus. Kādu atzinību no citam tautām jūs gribat saņemt, ja nekaunīgi iespļaujat sejā jebkuram, kurš jums labu vēl.

Foto: Šie nav nacistu nogalinātie, Ben Jākovas kundze, bet gan jūsu tautiešu zvērīgi nogalinātie latvieši.

Nē, Ben Jākovas kundze, jūsu vieta nav starp cilvēkiem, jo JŪS esiet zvērīgam un ļaunāki par zvēriem.

Pienāks diena, Kad Latvijas valdība pieņems LIKUMU, kas aizliegs žīdiem Latvijā “kāju spert” uz tūkstoš gadiem.

Cionisms, tas ir Antikrists, kurš saņems to, kas rakstīts Svētajos rakstos.

Minētais raksts pēc sava satura un formas iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā, 1950. gada 4. novembra Eiropas cilvēku tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966. gada 16. decembra Starptautiska pakta par pilsoņu un politiskajam tiesībām 1. panta 1. un 2. daļā noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu un izteiksmes brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām mutiski, rakstiski, drukājot, vai mākslinieciskās izpausmes formas, vai ari ar jebkuru citu informācijas līdzekļu palīdzību pēc savas izvēles, jo izplata uzskatus, kas vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.

============================

Tādējādi, Linards Grantiņš interneta vidē, tas ir, publiskā telpā, kas pieejama neierobežotam interneta lietotāju skaitam, ievietojot un, publiskojot iepriekš minēta satura rakstu, kas pauž naidu pret krievu un ebreju tautai piederīgajiem, izraisa nacionālo naidu un ir vērsti uz nacionālās nesaticības izraisīšanu, ir veicis darbības, kas apzināti ir vērstas uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu starp latviešu tautas pārstāvjiem un cittautiešiem.

Ar tādām savām darbībām Linards Grantiņš izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā.

[8.4] Linards Grantiņš izdarīja darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, un publiski aicināja vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī izplatīja šādu aicinājumu saturoša materiālu tādā pašā nolūkā.

2012. gada 23. jūlijā Linards Grantiņš, atrodoties savā dzīvesvietā Brueningheide 98, Minsterē, Vācijā, izmantojot piešķirto IP adresi 188.40.201.162, interneta vietnē www.tautastribunals.eu, kas pieejama publiskai apskatei, turpinot noziedzīgo nodomu, apzinoties, ka teksta saturs vērsts uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, un, ka teksta saturs publiski aicina vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, internēta vietnē publicēja rakstu “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība” ar šādu tekstu:

“Parazītiskais prezidents: “Tuvākie pāris gadi nesīs neiedomājamas pārmaiņas.

”http://www. tvnet.Iv/zinas/viedokli/429962 prezidents_uvakie_paris_gadi_nesis_neiedomajamas_izmainas

Jā, noziedzniek bērziņ, tuvākie gadi nesīs neiedomājamas pārmaiņas, tev taisnība. Tu un tev līdzīgie tiks arestēti un aizvilkti uz karātavām. Tā ir vienīgā vieta priekš sātaniskajiem komunistu izdzimteņiem.

Pēc HELSINKI- 86(LRTT) http://tautastribunals.eu/?p=9718 paziņojuma, kuru saņēma ES valstis, ir neiedomājami sarosījušies cionistu barveži. Un kā lai neuztrauktos, ja visiem ES deputātiem un drošības struktūrām uz galda “uzpeldēja” paziņojums, kuru nav iespējams iesviest papīrkurvī. Pēc šī paziņojuma Vācijas prezidents kulturāli “iespļāva” acīs Izraēlas valdošajai kliķei, kura nekavējoties par to ziņoja ASV. Tā rezultātā ASV nekavējoties uz Latviju atsūtīja savu emisāru Klintoni, lai noskaidrotu un pieņemtu “mērus” pret “nelietīgo” Tribunālu.

4. maija kliķes drošības iestādes nekavējoties A. Borovkova vadībā pieņēma vienbalsīgu lēmu: pielikt PUNKTU LRTT darbībai Ar vecajām metodēm-arestiem un slepkavošanu, šo “problēmu” vairs atrisināt nevar, jo Tribunāla paziņojums ir uzsācis savu UZVARAS GĀJIENU pasaules vareno (cionistu) noziedzīgajos birokrātijas gaiteņos.

Foto: Izdzimtenis, kurš grib ar varu piespiest draudzēties ar sarkanajiem strēlniekiem (pareizāk būtu saukt viņus par gvardistiem, jo ar strēlniekiem šiem noziedzniekiem nav nekas kopīgs), kuri piedalījās genocīda pret latviešu tautu.

Šajā paziņojumā bija cionistiem nāvi nesoša INDE.

Pirmkārt, šis paziņojums izsita no cionistu “frontes”- Vāciju. Bez šī ekonomiskā giganta cionisti Eiropu un pasauli vairs nevarēs “stūrēt”. Ja H-86 paziņojumā būtu kādi apmelojumi un izdomājumi, tad L.Grantiņš jau nākamajā dienā sēdētu aiz restēm. Bet, kā redzam, tas nav noticis. Toties notiek neiedomājama cionistu pārkārtošanās, jo viņi jūt, ka savas alkatības dzīti, ir stingri pārkāpuši sarkano līniju. Arī noziedznieka v.p.

Bērziņa “atklāsme ” ir tiešs rezultāts H-86 paziņojumam un Klintones histēriskajai vizītei Latvijā.

Cionisti nevēlas zaudēt savu varu un ietekmi, tāpēc sāk drudžainu pār organizēšanos.

Pēc loģikas un Tiesiskuma LIKUMA A. Bērziņam ir jābūt pirmajam šo pārkārtojumu upurim, bet komunisti laikam cer atkārtot Atmodas laika triku un atkal palikt pie siles.

LRTT saka: ne, nolādētie komunistiskie izdzimteņi, tauta jūs ar bērziņiem, pabrikiem, vīķēm, peteriem, godmaņiem, borovkoviem, reinikiem, dombrovskiem, kalnietēm un daudziem citiem šīs kliķes kalpiem priekšgalā, aizvilks uz karātavām.

Tas, Bērziņ, ir priekšnosacījums tām lielajām pārmaiņām, par kurām tu runā.

Tā būs tautas gaviļu diena, kas arī būs atskaites punkts JAUNAJAM LAIKMETAM Latvijā.

DIEVS SVĒTĪ LATVIJU!”

Minētais raksts pēc sava satura un formas iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā, 1950. gada 4. novembra Eiropas cilvēku tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā un ANO 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 19. panta 1. un 2. daļā noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu un izteiksmes brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām mutiski, rakstiski, drukājot, vai mākslinieciskās izpausmes formās, vai arī ar jebkuru citu informācijas līdzekļu palīdzību pēc savas izvēles, jo izplata uzskatus, kas publiski aicina vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu.

Tādējādi, Linards Grantiņš interneta vidē, tas ir, publiskā telpā, kas pieejama neierobežotam internēta lietotāju skaitam, ievietojot un publiskojot iepriekš minētā satura rakstus, kas pauž naidu pret krievu un ebreju tautai piederīgajiem, izraisa nacionālo naidu un ir vērsti uz nacionālās nesaticības izraisīšanu, ir veicis darbības, kas apzināti ir vērstas uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu starp latviešu tautas pārstāvjiem un cittautiešiem.

Tādējādi, Linards Grantiņš interneta vidē, tas ir, publiskā telpā, kas pieejama neierobežotam interneta lietotāju skaitam, ievietojot un publiskojot iepriekš minētā satura rakstu, lai savu viedokli un uzskatus darītu zināmu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, publiski aicināja vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu.

Ar tādām savām darbībām Linards Grantiņš izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā.

Ar tādām savām darbībām Linards Grantiņš izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 81. pantā.

[9] Pirmstiesas kriminālprocesā apsūdzētais L. Grantiņš iesniedza paša sagatavotas rakstveida liecības, kurās norādīts, ka apsūdzībā norādītie globālā tīmekļa vietnes www.tautastribunals.eu raksti nerada kādu tautu “nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu” pret ebreju un krievu tautām, vai to starpā. Apsūdzībā norādītās izteicienu frāzes ir izrautas no konteksta, lai tādā veidā izceltu it kā apsūdzības svarīgumu, būtiskumu, taču šīs apsūdzībā norādītās atsevišķās frāzes, izteicieni nedz atsevišķi, nedz to kopumā nerada pamatu uzskatam, ka kāda no pasaules tautām kopumā tiktu diskriminēta, nonicināta, un nekādā gadījumā šajos rakstos netiek izteikti aicinājumi

vērsties pret ebreju un/vai krievu tautām. Rakstu autora personisks viedoklis jeb viņa subjektīva izpratne par pasaules vēsturisko notikumu interpretāciju nav uzskatāma par konkrētu vēršanos vai aicinājumu vērsties pret konkrētām tautām. Apsūdzībā norādīto rakstu pamatā nav konkrēti notikumi vai personiska pieredze konkrētās situācijās – tās ir dziļi personiskas pārdomas, viedoklis par publiski zināmiem vēstures faktiem, kuru uztvere katram indivīdam subjektīvi var atšķirties, un kam nav nekāda sakara ar objektīvu vēstures faktisko atspoguļojumu. Uz to norāda arī šo rakstu nekonkrētums – tajos nav identificējama neviena konkrēta persona, neviens konkrēts notikums. Tas vien, ka rakstu lasītājam varētu rasties privātas, subjektīvas asociācijas ar konkrētām personām, apvienībām, tautām, notikumiem, ir konkrētā rakstu lasītāja subjektīva interpretācija, kas neatspoguļo lietu faktisko – objektīvo stāvokli Turklāt ir jāņem vērā šo apsūdzībā norādīto rakstu izvilkumu kopējais konteksts – rakstu autora neapmierinātība ar kopējo situāciju Latvijas Republikas ekonomiskās izaugsmes aspektā kopš tās neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā, kas rakstu autora publikācijās izpaužas kā bijušās, esošās Latvijas politiskās elites vispārēja rakstura kritika, neatkarīgi no politiskās apvienības un to politiskajām nostādnēm, rakstu autora personiska nostāja par Latvijā noteiktu pasākumu dienu lietderību, izpausmi u.tml. No globālā tīmekļa vietnē www.tautastribunals.eu ievietotajiem rakstiem, kas izvilkumu veidā norādīti apsūdzībā, izriet nevis autora vai autoru grupas personiska nepatika pret kādu konkrētu nāciju vai politisku personāliju, bet gan neapmierinātība ar esošo Latvijas ekonomisko stagnāciju, kas mainoties politiskajai elitei, joprojām nav pietiekami konkurētspējīga, kā sekas atsaucas gan uz Latvijas sabiedrības sociālekonomiskajiem procesiem, gan uz Latvijas sabiedrības attieksmi kopumā pret politisko eliti un tās lēmumiem.

Rakstu autora darbi nav aicinājums uz kādas konkrētas nācijas, tautas, sociālas grupas noliegšanu vai to tiesību ierobežošanu, vai vardarbības īstenošanu pret tām. Autors savdabīgi nodod tā darbu lasītājam aicinājumu pašam vērtēt esošos sabiedriski jūtīgos procesus un notikumus Latvijas Republikā, akcentējot politiskās elites rīcības neprofesionalitāti no sabiedriskās uztveres viedokļa.

No apsūdzībā norādītajiem rakstu izvilkumiem nav iespējams konstatēt nedz provocēšanu, nedz citādu rīcību, kas konkrēti vērsta uz nacionālā naida un nesaticības sabiedrībā izraisīšanu. Savukārt vērtējot rakstus kopumā, no tiem skaidri izriet to autora vēršanās pret bijušo un esošo politisko eliti kā tādu, par tās ilgstošo neprofesionālo darbu Latvijas sabiedrības saliedētībā, valsts ekonomiskajā izaugsmē utt., kas apstiprinās arī ar svarīgiem notikumiem Latvijas sabiedrībā, piemēram, tā saukto “lietussargu revolūciju” 2007. gadā, “bruģa revolūciju” jeb 13. janvāra nemieriem 2009. gadā u.c., pēc kuriem pēc būtības politiskā elite nav mainījusi savu rīcību un nav izvērtējusi savas kļūdas.

Par celto apsūdzību pēc Krimināllikuma 81. vai 82. panta norādīts, ka šajos apsūdzībā norādīto rakstu izvilkumos nav nevienas norādes vai aicinājuma mainīt, turklāt – vardarbīgā ceļā, esošo valsts varu, iekārtu. Rakstu autora mērķis ir nevis vardarbīgi mainīt esošo, bet izteikt savu esošo neapmierinātību ar kopējo Latvijas situāciju ekonomiskā un politiskā izpausmē. Ja rakstu autors būtu patiešām vēlējies vardarbīgi gāzt esošo Latvijas valsts varu, tad viņš būtu izteicies par to konkrētāk vai aicinājis uz pulcēšanos šī apsūdzībā norādītā pieņēmuma – mērķa sasniegšanai. Apsūdzībā nav norādīta neviena rakstu autora faktiska darbība, kas atbilstu Krimināllikuma 82. pantā (vai 81. pantā) noteiktajam noziedzīgā nodarījuma juridiskajam sastāvam (2. sējuma 213.-217. lapa).

[10] Neskatoties uz to, ka L. Grantiņš savu vainu neatzīst, tiesas kolēģija atzīst, ka tiesas izmeklēšanā pilnībā ir apstiprinājusies apsūdzētā L. Grantiņa vaina Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā un 81. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

[10.1] No Drošības policijas inspektora V. Ivonauska ziņojumos minētajiem faktiem izriet, ka Drošības policijas redzeslokā nonākusi interneta vietne www.tautastribunals.eu, kurā regulāri tiek publicēti dažādi nacionālā un etniskā naida izraisoši raksti. Vietne izvietota uz servera ar IP adresi 188.40.201.162, kas atrodas Vācijā. Mājas lapā kontaktos norādīta e-pasta adrese l.gntins@hotmail.de. Šajā interneta vietnē savus rakstus izvieto Vācijā dzīvojošais latvietis Linards Grantiņš, dzimis 1950. gada 22. augustā, parakstot tos kā “Latvijas Republikas Tautas tribunāla” priekšsēdētājs (1. sējuma 3.-5., 8., 11. lapa). [10.2] DVD+R matricā iekopēta interneta mājas lapa www.tautastribunals.eu (l. sējuma 8., 9. lapa).

[10.3] No Drošības policijas inspektora G. Lorenca ziņojumā minētajiem faktiem izriet, ka domēna tautastribunals.eu reģistrētājs/īpašnieks norādīts Klāvs Grantiņš, e-pasts – klavs.grantins@gmx.net. Vietne izvietota uz servera ar IP adresi 188.40.201.162, kas atrodas Vācijā. Interneta vietnē www.tautastribunals.eu kā kontaktinformācija norādīta e-pasta adrese l.grantins@hotmail.de, kuru lieto Vācijā dzīvojošais latvietis Linards Grantiņš, dzimis 1950. gada 22. augustā. L. Grantiņš šajā interneta vietnē izvieto savus rakstus, parakstot tos kā “Latvijas Republikas Tautas tribunāla” priekšsēdētājs (1. sējuma 10. lapa).

[10.4] No tiesiskās palīdzības lūguma izpildes laikā iegūtajiem materiāliem no Vācijas Federatīvās Republikas kompetentās iestādes un to tulkojuma izriet, ka laikā no 01.01.2012. līdz 05.04.2012. ar IP adresi 188.40.201.162 klients Linards Grantiņš uzturēja virtuālo serveri.

Tāpat tiek sniegta L. Grantiņa personību raksturojošas ziņas par ģimenes stāvokli, dzīvesvietu, darba vietu, ka nav reģistrēts un sodīts par kriminālpārkāpumiem, nav informācijas, vai L. Grantiņš ir bijis kādas organizācijas/ekstrēmistu organizācijas biedrs.

Tāpat tiesiskās palīdzības lūguma izpildes ietvaros L. Grantiņš tika nopratināts kā liecinieks un paskaidroja, ka viņš nav nevienas Vācijas organizācijas biedrs, kā arī nav saistīts ar kādu no Vācijas ekstrēmistu organizācijām. Viņš arī paskaidroja, ka ir šoferis-tālbraucējs un ar šo darbu nopelna iztiku.

Organizācija “Latvijas Republikas Tautas tribunāls” ir cilvēktiesību organizācija un agrāk tika izmantota, lai aizsargātu cilvēktiesības laika periodā pirms Padomju Savienības sabrukšanas. Pašreiz organizācijas mērķis ir atlīdzināt par toreiz paveiktajiem noziegumiem un saukt pie atbildības personas, kas pastrādāja šos noziegumus; turklāt vēlas uzsvērt, ka runa ir galvenokārt par filozofiskām idejām un nevis par vardarbības īstenošanu. Organizāciju nodibināja viņš pats un šobrīd tajā ir 4 biedri. Bet viņš ir pārliecināts, ka lielākā daļa latvju tautas atzīst šo organizāciju un tās darbību. Organizācijas mērķis ir gāzt Latvijas valsts varu, kurā darbojas kādreizējie KGB darbinieki, un tiesāt minētos darbiniekus saskaņā ar Nirnbergas procesiem.

L. Grantiņš paskaidroja, ka viņš ir aktīvākais biedrs un kā organizācijas vadītājs veido arī interneta lapu. Publikācijas interneta vietnē www.tautastribunals.eu galvenokārt ir ievietojis viņš. Viņš gan ne vienmēr ir šo publikāciju autors, jo ievietoju interneta lapā arī citas publikācijas.

Ja šajā mājaslapā ir publicēts raksts ar nosaukumu “Kur palicis SC ar Urbanoviču priekšgalā”, tad arī viņš ir par to atbildīgs.

Kad viņš teica, ka SC ir parādījuši savu patieso seju, tad ar to viņš domāja, ka šajā partijā ir daudz mafijas bosu un nodevēju. Te ir runa par noziedzniekiem, kas pastrādājuši vairākas slepkavības un ir mēģinājuši arī viņu noindēt. Valsts vara un šī partija jau ir likvidējusi vairākus viņa organizācijas cīņu biedrus.

Kad viņš rakstīja par referendumu Latvijā un šajā rakstā izgāza dusmas pār krieviem un žīdiem, viņš nekādā veidā nevēlējās nozākāt jūdaismu, bet gan vēlējās skaidri pateikt, ka latviešu tautu pagātnē, it īpaši 2.pasaules kara laikā, ir noslepkavojuši cilvēki, no kuriem lielākā daļa pēc izcelsmes bija krievi un žīdi. Viņš vēlas uzsvērt, ka ar šiem apzīmējumiem jāsaprot tikai precīzāks toreizējo noziedznieku apraksts, nevis šo tautu noķengāšana mūsdienās.

Ja viņam tiek pārmests, ka viņš šīs publikācijas ir veicis ar nodomu “pasludināt abas minētās tautas ārpus likuma”, tad viņš nevar atbildēt, kas ar to ir domāts, tāpēc nevar sniegt atbildi uz šo jautājumu.

Visi citāti, kas viņam tiek parādīti no raksta “16.marts. Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti”, ir viņa rakstīti. Viņš neatkāpjas no šiem apgalvojumiem, jo genocīdu pret latviešu tautu patiesi īstenoja komunisti un boļševiki.

Ja viņam jautā, vai viņa izteicieni kurina naidu, tad viņš atbild “Nē, drīzāk Latvijā naidu kurina žīdi” (1. sējuma 27.-45., 46.-64. lapa).

[10.5] Ar 2012. gada 14. augusta Drošības policijas Izmeklēšanas nodaļas vecākā inspektora M. Aukstikalna lēmumu, lai noskaidrotu vai ievietotās publikācijas interneta vietnē www.tautastribunals.eu ir apzināti vērstas uz nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu, ir nepieciešamas speciālas zināšanas cilvēktiesību un lingvistikas jomā, tika pieaicināta eksperte Ilona Kronberga (1. sējuma 65. lapa).

[10.6] Ar 2012. gada 14. augusta Drošības policijas Izmeklēšanas nodaļas vecākā inspektora M. Aukstikalna lēmumu nolemts noteikt teksta juridisko ekspertīzi un uzdot tā izdarīšanu Ilona Kronberga (1. sējuma 66.-67. lapa).

[10.7] No 2012. gada 21. decembra ekspertes I. Kronbergas eksperta atzinuma izriet, ka analizējamā publikācijā, kas publiskota interneta vietnē www.tautastribunals.eu, kuras ir sagatavojis un ievietojis L. Grantiņš, ir saskatāmas Krimināllikuma 78. pantā paredzētās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Teksta vērtējuma rezultātā konstatēts, ka autors paudis virkni emocionālus un naidīgus viedokļus attiecībā uz ebreju tautībām piederīgajiem cilvēkiem. Autors ir paudis naidu un spēcīgas negatīvas emocijas, publiskotā teksta daļas iezīmējot vairākās krāsās, lai pievērstu lasītāju uzmanību autora paustajam viedoklim.

Autora veiktās darbības ir vērstas uz nacionālā naida (rasu naida) izraisīšanu – autors izmantojis automātisku datu apstrādes sistēmu, lai savu viedokli darītu zināmu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Pie autora publiskotās un vērtēšanai iesniegtās publikācijas teksta juridiskās ekspertīzes veikšanas laikā ir konstatēti vairāki komentāri. Iepazīstoties ar šo komentāru saturu lasītājam nerodas šaubas, ka komentāri ir tieši saistīti ar autora naidīgās publikācijas saturu, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka autors ir objektīvi izraisījis naidu un nesaticību starp dažādu tautību cilvēkiem, paužot publiski pieejamā telpā savu informāciju, kas izraisa naidu pret ebreju tautības cilvēkiem. Ņemot vērā minēto ir pamats uzskatīt, ka autora veiktajās darbībās ir saskatāmas Krimināllikuma 78. pantā paredzētās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes un autors ir nodarījis

kaitējumu starpetniskām un starpnacionālām attiecībām. Proti, publiskojot tekstus, kas rada naidu starp latviešu un ebreju tautību cilvēkiem.

Autora ievietotie un III Vērtējuma daļā analizētie teksti interneta vietnē www.tautastribunals.eu kopumā ir vērtējami kā apzināti vērsti uz nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu. Autors ir formulējis savu viedokli, sastādījis tekstus, atlasījis un pievienojis foto attēlus, kā arī, lai piešķirtu emocionālo izteiksmi savam viedoklim, analizēto tekstu publiskojis izmantojot dažādas teksta noformējuma metodes: burtu krāsu, burtu veidu, pasvītrojumus, slīprakstu un citus paņēmienus, kas atstāj iespaidu uz to, kā lasītājs uztver pasniegto informāciju, interpunkcijas zīmes. Autors savu viedokli publiskojis izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, lai pēc iespējas plašāks lasītāju loks ar to varētu iepazīties. Interneta vietne ir speciāli izveidota, lai paustu līdzīga satura viedokļus kā autoram, to skaitā, iespēju komentēt šajā vietnē ietvertās publikācijas, kas vērtējams, kā apzinātas iespējas radīšana lasītājiem izveidot diskusiju par publikācijās skartajām tēmām. Interneta vietnē www.tautastribunals.eu publicētajā un III Vērtējumā analizētajā tekstā ir saskatāmas Krimināllikuma 81. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Autors ir norādījis lasītājam, ka pastāv cilvēku grupa (kliķe), kas Latvijas Republikā ir pie varas esoša, lasītājam nerodas šaubas, ka autors paudis viedokli par Latvijas Republikas valdību un Saeimu. Autors ir norādījis, ka Latvijas Republikas valsts varas institūcijas (kā tika iepriekš konstatēts LR valdība un Saeima) ir iznīcināmas, piemērojot to sastāvā esošām amatpersonām augstāko sodā mēru – atņemot tiem dzīvību, pakarot. Vadoties no minētā un autora paustā viedokļa, lasītājs var izdarīt secinājumu, ka 4. maija Deklarācijas pieņemšanas rezultātā atjaunotā Latvijas Republika un to pārstāvošās valsts varas institūcijas, autoraprāt, ir uzskatāmas par kaitīgām un tāpēc tās ir fiziski jāiznīcina, proti, atņemot šajās varas institūcijās strādājošo cilvēku grupām dzīvības. Lasītājam tiek skaidri pausts, ka autors nevēršas tikai pret atsevišķiem cilvēkiem vai amatpersonām, kuras strādā valdībā vai Saeimā, bet lietojot apzīmējumu “kliķe” norāda uz personu kopību vai grupu, kuras realizē Latvijas Republikas Satversmē noteiktajā kārtībā valsts varu Latvijas Republikā. Proti autors publiski pieejamā interneta vietnē aicina plašu lasītāju loku vardarbīgi iznīcināt (gāzt) Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu. Autors šo rīcību veic izplatot aicinājumus publiski pieejamā interneta vidē, izmantojot automātisku datu apstrādes sistēmu, lai vardarbīgi gāztu Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu, vardarbīgi grozītu valsts iekārtu – to pilnībā vai daļēji izmainītu, iznīcinot valsts varas institūcijas. Ņemot vērā, ka interneta vietne www.tautastribunals.eu satur neskaitāmas publikācijas, raksti vietnē publiskoti ar augstu regularitāti un tajos izteiktie viedokļi satur intensīvu un spēcīgu naidīgumu, kuru kvantitāte lasītājam rada vai var radīt draudu realitātes sajūtu, kurās izteikti līdzīga satura aicinājumi lasītājiem nav pamata šaubīties, ka publikāciju autoru nolūki ir pietiekami nopietni un vērā ņemami, un no viņu puses var būt iespējamas konkrētas darbības izvirzīto mērķu sasniegšanai. Interneta vietnē www.tautastribunals.eu ievietotie teksti pēc sava satura un formas iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā, 1950. gada 4. novembra Eiropas cilvēku tiesību un pamatbrīvību konvencijas 10. pantā un ANO 1976. gada 23. marta “Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām” 19. panta pirmajā daļā un otrajā daļā noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu un izteiksmes brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām mutiski, rakstiski, drukājot, vai mākslinieciskās izpausmes formās, vai arī ar jebkuru citu

informācijas līdzekļu palīdzību pēc savas izvēles. Turklāt “Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām” 19. panta trešā daļa noteic, ka “Šā panta 2. punktā paredzēto tiesību izmantošana uzliek īpašus pienākumus un atbildību. Tāpēc tā var būt pakļauta zināmiem ierobežojumiem, taču tiem jābūt likumā noteiktiem un nepieciešamiem: a) citu personu tiesību un reputācijas cienīšanai; b) nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības, sabiedrības veselības vai tikumības aizsardzībai. Šis pats starptautiskais tiesību akts 20. panta otrā daļā nosaka, ka jebkāda rīcība, kas aizstāv nacionālu, rasu vai reliģisku naidu un kūda uz diskrimināciju, naidīgumu vai vardarbību ir aizliedzama ar likumu. Vadoties no autora publiskoto tekstu analīzes un “Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajam tiesībām” augstāk minētajām normām, ir iespējams izdarīt secinājumu, ka autors ir rīkojies pretrunā tām (1. sējuma 68.-116. lapa).

[10.8] No 2013. gada 15. marta apskates protokola izriet, ka tiek apskatīti mājas lapā www.tautastribunals.eu 2012. gada 28. martā, 2012. gada 23. jūlijā, 2012. gada 29. martā, 2012. gada 6. aprīlī publicētie raksti, kas kopā ar to komentāriem tiek izprintēti un pievienoti apskates protokolam (1. sējuma 118.-119., 120.-145. lapa).

[10.9] Ar 2012. gada 11. jūnija Drošības policijas Izmeklēšanas nodaļas inspektora R. Poļaka lēmumu, lai noskaidrotu vai publicētie raksti interneta vietnē www.tautastribunals.eu ir apzināti vērsti uz nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu, ir nepieciešamas speciālas zināšanas cilvēktiesību jomā, tika pieaicināta eksperte Šarlote Bērziņa (1. sējuma 171.-172. lapa).

[10.10] Ar 2012. gada 11. jūnija Drošības policijas Izmeklēšanas nodaļas inspektora R. Poļaka lēmumu nolemts noteikt ekspertīzi un uzdot tā izdarīšanu Šarlotei Bērziņai (1. sējuma 173.-174. lapa).

[10.11] No Š. Bērziņas 2012. gada 8. augusta eksperta atzinuma izriet, ka interneta vietnē http://tautastribunals.eu/?p=9138 publicētajā rakstā “LRTT atbilde Izraēlas pārstāvei Latvijā” ir pausta godu un cieņu aizskaroša informācija, ko neapliecina ne tiesu spriedumi, ne vēsturiski fakti, tāpat raksts satur holokausta noliegumu.

Interneta vietnē http://tautastribunals.eu/?p=9125 publicētajā rakstā ar nosaukumu “L. Inkina atbilde Izraēlas vēstniecei”, interneta vietnē http://tautastribunals.eu/?p=9138 publicētajā rakstā ar nosaukumu “Izraēlas vēstnieces Latvijā nekaunība” interneta vietnē http://tautastribunals.eu/?p=9138 publicētajā rakstā “LRTT atbilde Izraēlas pārstāvei Latvijā” un Izraēlas vēstniecībai Rīgā 2012. gada 6. aprīlī plkst. 23.40 no Linard Grantins saņemtajā e-pasta vēstulē vairākkārt pausta informācija, kas ebrejus, jūdus atspoguļo kā kaitējuma avotu, tādus pret kuriem būtu vēršama pretdarbība, līdz ar to var secināt, ka rakstu autori http://tautastribunals.eu vadība apzinās savas darbības un šīs darbības ir vērstas uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu pret ebreju, jūdu tautības pārstāvjiem.

Interneta vietnē http://tautastribunals.eu/?p=9125 publicētā raksta ar nosaukumu “L. Inkina atbilde Izraēlas vēstniecei”, interneta vietnē http://tautastrlbunals.eu/?p=9106 publicētā raksta ar nosaukumu “Izraēlas vēstnieces Latvijā nekaunība”, interneta vietnē http://tautastribunals.eu/?p=9138 publicētā raksta “LRTT atbilde Izraēlas pārstāvei Latvijā” un Izraēlas vēstniecībai Rīgā 2012. gada 6. aprīlī plkst. 23.40 no Linard Grantins saņemtās vēstules e-pasta saturs pēc sava satura un formas iziet ārpus Satversmes 100. pantā, 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 10. pantā un ANO 1976. gada 23. marta “Starptautiskā pakta par pilsoņu politiskajām tiesībām” 19. panta 1. daļā un 2. daļā noteiktās tiesības uz savu uzskatu, izteiksmes brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu informāciju un idejas, neatkarīgi no

robežām mutiski, rakstiski, drukājot, vai mākslinieciskās izpausmes formās, vai arī ar jebkuru citu informācijas līdz palīdzību pēc savas izvēles (1. sējuma 175.-177. lapa).

[10.12] Ar 2013. gada 18. marta lēmumu kriminālprocesam Nr. 11840002212 pievienots kriminālprocess Nr. 11840002612 par L. Grantiņa noziedzīgu darbību izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā (1. sējuma 178.-179., 182. lapa).

[10.13] Ar 2013. gada 11. aprīļa lēmumu no kriminālprocesa Nr. 11840002212 izdalīti atsevišķā lietvedībā kriminālprocess pret citu personu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā (1. sējuma 183.-184. lapa).

[10.14] No 2012. gada 13. aprīlī Drošības policijā saņemtās vēstules no Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas izriet, ka 2012. gada 10. aprīlī Ārlietu ministrijā no Izraēlas vēstniecības Rīgā tika saņemta sūdzība, ka interneta vietnē www.tautastribunals.eu publicētā informācija ir vērsta uz rasu naida kurināšanu (1. sējuma 189.-193. lapa).

[10.15] No Drošības policijai pārsūtītās A. Rubina e-pasta vēstules par interneta mājas lapu www.tautastribunals.eu, kurā Vācijā dzīvojošais L. Grantiņš izplata aicinājumu sodīt ar dažādiem soda mēriem Latvijas Republikas pilsoņus (1. sējuma 50.-53. lapa).

[10.16] Ar 2016. gada 11. janvāra Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurores I. Saulītes lēmumiem nolemts noteikt teksta juridisko ekspertīzi un uzdot tā izdarīšanu Ērikam Treļam (2. sējuma 220.-221., 222.-223. lapa).

[10.17] No Ē. Treļa 2016. gada 25. februāra eksperta atzinuma izriet, ka 2012. gada 28. martā interneta vietnē http://tautastribunals.eu publicētā rakstā “Kur palicis SC ar Urbanoviču priekšgalā” ietvertie izteikumi: “Bet pats galvenais !!!, mēs pārliecinājāmies, ka krievi un žīdi ir zvēri, kuriem nekad nedrīkst ticēt. Reiz pienāks diena, kad visa pasaules sabiedrība šīs divas tautas pasludinās ārpus likuma. Ko tas nozīmē, paskaidrojumi nav jāsniedz” ir vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret krievu un ebreju tautības pārstāvjiem, un tie izraisa nacionālo naidu un nesaticību. 2012. gada 14. martā interneta vietnē http://tautastribunals.eu publicētā rakstā “16.marts. Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti” ietvertie izteikumi: “Tie bija žīdi un krievi, kuri Latviju slīcināja asinīs. Viņu holokausts stāv viņu durvju priekšā. […] neviens žīds, krievs un komunists nepaliks nesodīts. Atmaksas STUNDA krieviem, žīdiem un komunistiem(kangariem) būs drausmīga. Krievi, žīdi un komunisti nav piederīgi cilvēku rasei. […] Dievs šīs zvēru tautas noslaucīs no zemes virsas.” ir vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret krievu un ebreju tautības pārstāvjiem, un tie izraisa nacionālo naidu un nesaticību. 2012. gada 28. martā interneta vietnē http://tautastribunals.eu publicētā rakstā “Kur palicis SC ar Urbanoviču priekšgalā” ietvertie izteikumi: “Bet pats galvenais !!!, mēs pārliecinājāmies, ka krievi un zīdi ir zvēri, kuriem nekad nedrīkst ticēt. Reiz pienāks diena, kad visa pasaules sabiedrība šīs divas tautas pasludinās ārpus likuma. Ko tas nozīmē, paskaidrojumi nav jāsniedz” un 2012. gada 14. martā interneta vietnē http://tautastribunals.eu publicētā rakstā “16. marts. Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti” ietvertie izteikumi: “Tie bija žīdi un krievi, kuri Latviju slīcināja asinīs. Viņu holokausts stāv viņu durvju priekšā. […] neviens žīds, krievs un komunists nepaliks nesodīts. Atmaksas STUNDA krieviem, žīdiem un komunistiem (kangariem) būs

drausmīga. Krievi, žīdi un komunisti nav piederīgi cilvēku rasei. […] Dievs šīs zvēru tautas noslaucīs no zemes virsas.” kopumā ir vērtējami kā apzināti vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu. 2012. gada 23. jūlijā interneta vietnē http://tautastribunals.eu publicētā rakstā “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība”” ietvertie izteikumi: “Jā, noziedzniek bērziņ, tuvākie gadi nesīs neiedomājamas pārmaiņas, tev taisnība. Tu un tev līdzīgie tiks arestēti un aizvilkti uz karātavām. Tā ir vienīgā vieta priekš sātaniskajiem komunistu izdzimteņiem. […] LRTT saka: ne, nolādētie komunistiskie izdzimteņi, tauta jūs ar bērziņiem, pabrikiem, vīķēm, peteriem, godmaņiem, borovkoviem, reinikiem, dombrovskiem, kalnietēm un daudziem citiem šīs kliķes kalpiem priekšgalā, aizvilks uz karātavām. Tas, Bērziņ, ir priekšnosacījums tām lielajām pārmaiņām, par kurām tu runā.” izplata uzskatus, kas publiski aicina vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu. Interneta vietnē http://tautastribunals.eu 2012. gada 14. martā publicētais raksts “16.marts. Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti” un 2012. gada 28. martā publicētais raksts “Kur palicis SC ar Urbanoviču priekšgalā” pēc sava satura un formas iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā, 1950. gada 4. novembra Eiropas cilvēku tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā un ANO 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 19. panta 1. un 2. daļā noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu un izteiksmes brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām mutiski, rakstiski, drukājot, vai mākslinieciskās izpausmes formās, vai arī ar jebkuru citu informācijas līdzekļu palīdzību pēc savas izvēles, jo izplata uzskatus, kas vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu (2. sējuma 227.-246. lapa).

[11.1] Apelācijas instances tiesā pēc prokurores lūguma tika nopratināts eksperte Ilona Kronberga. Eksperte liecināja, ka viņai ir juridisko zinātņu maģistra izglītība un atzinuma sniegšanas brīdi strādāja kā krimināltiesību pētniece sabiedriskās politikas centrā “Providus”.

Eksperte liecināja, ka uztur atzinumu un apstiprina secinājumus [10.7].

Savā atzinumā eksperte sniedza atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, vai ir iespējams vai nav iespējams saskatīt tās pazīmes, ko procesa virzītājs ekspertam ir uzdevis. Ar izvēlētajām metodēm tika analizēts teksts, ko tas varētu nozīmēt neitrālam lasītājam, ko tas ierauga pirmo reizi un ko var no šī saprast un kādu iespaidu uz viņu tas atstāj. Teksts tika sadalīts vērtējamās daļās un pie katras daļas ir attiecīgs secinājums. Šajā konkrētajā tekstā bija trīs daļas.

Ekspertei netika dots uzdevums pētīt tiesu praksi vai Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi. Judikatūra ir vispārsaistoša, bet tiešā veidā nav atsaukusies ne uz vienu Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu. Tāpat ekspertei nav jāvērtē vai ir noticis konkrētais noziedzīgais nodarījums.

Viņa vērtēja to, kas ir iesniegts – konkrētie izteikumi un komentāri pie šiem izteikumiem. Bet tas nenozīmē, ka komentāri nebūtu jāvērtē ar kopējo saturu, kas ievietoti vietnē, ko viņa arī ievēroja. Tekstus vērtēja kā tos varētu uztvert neitrāls lasītājs, bez iepriekš izveidota viedokļa, kas lasa neitrāli un pēc tam veido viedokli.

Atsevišķos gadījumos bija diskusija ap L. Grantiņa izteikumiem, komentāros ir pievienojušies cilvēki, kuri ir pauduši savu viedokli.

Sava atzinuma otrajā un trešajā vērtējumā konstatēja, ka ir klāt naidīgi, neiecietīgi komentāri. Ir pamats uzskatīt, ka publikācija ir raisījusi viedokļus, emocijas – naidīgas, neiecietīgas.

Attiecībā par Krimināllikuma 81. panta pazīmēm ir pausts nolūks fiziski iznīcināt personas, personu grupas, kuras tajā brīdī nodrošināja valsts varu. Aicinājumi atņemt dzīvību konkrētām personām vai personu grupām. Šie aicinājumi tiek izteikti plašākam personu lokam. Nav identificēta slēgta grupa, kurai tiek pausts, bet tiek izpausts jebkādam lasītājam jebkādā formā. Tiek lietotas krāsas, izcēlumi, pasvītrojumi, lai izceltu tekstu. Jāņem vērā izteikumu intensitāte. Šādu publikāciju vienkopus bija diezgan daudz, šajā tīmekļvietnē kopējā nostāja ir naidīga un neiecietību izraisoša. L. Grantiņš izgāja ārpus Satversmes 100. panta par vārda brīvību. Ir pārkāpta robeža, aicinot atņemt dzīvību.

Ekspertam atzinumā nav jāanalizē noziedzīgā nodarījuma sastāvs, bet ir jānosauc noziedzīgā nodarījuma pazīmes, vai tās ir vai nav un kas par to liecina.

Attiecībā par secinājumiem, kas izteikti atzinuma 17. lapā, eksperte norādīja, ka ir vērtējusi kopumā tekstu un komentārus. Rakstā ir nosaukta personu grupa pēc nacionālām pazīmēm, kurām nav tiesību pastāvēt, tas nozīmē nav tiesību dzīvot, tas nozīmē atņemt dzīvību.

[12] Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud vienlīdzīgas attieksmes principu personas pamattiesību un pamatbrīvību īstenošanā, personas tiesības uz cieņu, drošību, fizisko un psiholoģisko neaizskaramību. Nozieguma objektīvā puse izpaužas aktīvā darbībā, piemēram, mutvārdu vai rakstveida aicinājumos vai jebkādā citādā veidā izplatot vairāk vai mazāk plašā personu lokā idejas, uzskatus, teorijas, lai izraisītu naidīgu attieksmi pret to vai citu personu vai personu grupu atkarībā no nacionālās, etniskās, rases vai reliģiskās piederības. Nozieguma subjektīvo pusi veido tiešs nodoms. Vainīgais apzinās savas darbības kaitīgumu un apzināti to veic.

Par šā nozieguma subjektu var būt ikviena fiziska un pieskaitāma persona, kura sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu (Liholaja V. Krimināllikuma 78. panta komentārs. Grām.: Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII – XXV nodaļa). Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2023, 52.-59. lpp).

Krimināllikuma 81. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, Latvijas valsts teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu. Noziegums izpaužas aktīvā darbībā kā aicinājums vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā vai kā šādu aicinājumu saturošo materiālu izplatīšana. Nozieguma subjektīvā puse izpaužas tieša nodoma veidā, jo vainīgais apzinās savu darbību kaitīgumu un vēlas publiski aicināt vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā vai vēlas izplatīt materiālus, kas satur šādu aicinājumu. Būtiski konstatēt, ka persona apzinās, kādam mērķim ir sagatavoti materiāli, un tos izplata tālāk, darot pieejamus plašākam cilvēku lokam. Nozieguma subjekts ir ikviena fiziska un pieskaitāma persona, kas līdz nozieguma izdarīšanas dienai sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu (Krastiņš U. Krimināllikuma 81. panta komentārs. Grām.: Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa

(XVIII – XXV nodaļa). Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2023, 83.-85. lpp).

[13] Tiesas kolēģija atzīst, ka apsūdzētā L. Grantiņa darbībās ir konstatējamas visas Krimināllikuma 78. panta otrās daļas, 81. panta noziedzīgā nodarījuma pazīmes.

Tiesas kolēģija atzīst, ka ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem ir pierādīts, ka L. Grantiņš izdarīja darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, kā arī publiski aicināja vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī izplatīja šādu aicinājumu saturošu materiālu tādā pašā nolūkā.

[14] Ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem ir pierādīts, ka apsūdzībā norādītos rakstus interneta vietnē www.tautastribunals.lv publicējis tieši apsūdzētais L. Grantiņš. Minēto nenoliedz arī pats apsūdzētais savās pirmstiesas kriminālprocesā iesniegtajās rakstveida liecībās.

[15] Vārda brīvība nav absolūta, to var ierobežot, to nevar izmatot, lai pārkāptu citu sabiedrības locekļu pamattiesības un pamatbrīvības, tiesības uz vārda brīvību saistītas ar pienākumiem un atbildību, un gan Latvijas Republikas Satversme, gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, gan Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām paredz gadījumus, kad tās ierobežošana ir pieļaujama.

Latvijas Republikas Satversmes 100. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus, bet cenzūra ir aizliegta. Savukārt Satversmes 116. pantā ir paredzēts, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 100. pantā var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātiskas valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Satversmes tiesa noteikusi, ka “…pamattiesības var ierobežot tikai Satversmē noteiktos gadījumos, turklāt ievērojot samērīguma principu. Tādejādi vārda brīvības ierobežojumiem jābūt: 1) noteiktiem ar likumu; 2) attaisnojamiem ar leģitīmu mērķi; 3) proporcionāliem jeb samērīgiem ar šo mērķi” (Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-012. punkts).

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. panta otrā daļa noteic zināmus pienākumus vārda brīvības izmantošanā un tās ierobežošanas pieļaujamību, aizsargājot valsts drošību, teritoriālo vienotību vai sabiedriskās kartības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības un citu konkrēti uzskaitītu mērķu dēļ. Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. panta trešā daļa pieļauj vārda brīvības ierobežojumus, lai pasargātu citu cilvēku tiesības vai reputāciju, valsts drošību un sabiedrisko kārtību.

Tiesas kolēģija atzīst, ka apsūdzētā veiktās darbības iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100. panta un starptautiskajiem tiesību aktiem, kas aizsargā tiesības uz vārda brīvību, tās nav vērtējamas kā viedokļa paušana par vēstures faktiem vai sabiedriski svarīgiem jautājumiem akadēmiskā debatē, politiskā vai līdzīgā aktivitātē.

[16] Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa nepamatoti nekonstatēja noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi, kas Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā un Krimināllikuma 81. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir tiešs nodoms.

Augstākā tiesa pētījumā “Tiesu prakse krimināllietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu” norādījusi, ka noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanai šādās lietās ir svarīga personas subjektīvā attieksme un motivācija, veicot šādas darbības. Proti, apsūdzētā aktīvas darbības, kas vērstas uz komentāra izplatīšanu, padarot to pieejamu visiem mājas lapas apmeklētājiem, liecina par apzinātu rīcību. Turklāt nozīme ir ne tikai apsūdzētā liecībām, bet arī citiem apstākļiem, piemēram, personas uzvedībai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā un nozieguma izdarīšanas kontekstam, cietušā liecībām, liecinieku liecībām, apsūdzētā saistībai ar naidu kurinošām organizācijām un apsūdzētā liecību maiņai pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas laikā (Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2012. gada tiesu prakses apkopojums “Tiesu prakse krimināllietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu”).

Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā un 81. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse izpaužas tādējādi, ka vainīgais apzinās savas darbības kaitīgumu un apzināti to veic.

Tiesas kolēģija atzīst, ka L. Grantiņa tiešo nodomu atklāj viņa faktiskās darbības, proti, L. Grantiņš savus naidu saturošos rakstus ievietoja interneta vietnē, saprotot, ka raksti būs pieejami plašam personu lokam.

Izvērtējot apsūdzētā publikāciju saturu kopumā un ziņas par faktiem no lietā iegūtiem un krimināllietā pārbaudītiem pierādījumiem, secināms, ka L. Grantiņš ir rīkojies apzināti un L. Grantiņa konkrēti lietotie izteicieni “Krievi, žīdi un komunisti nav piederīgi cilvēku rasei.

Dievs šīs zvēru tautas noslaucīs no zemes virsas. Tā tas STĀV rakstīts un tā tam būs būt.

Bet pats galvenais !!!, mēs pārliecinājāmies, ka krievi un žīdi ir zvēri, kuriem nekad nedrīkst ticēt.

Reiz pienāks diena, kad visa pasaules sabiedrība šīs divas tautas pasludinās ārpus likuma. Ko tas nozīmē, paskaidrojumi nav jāsniedz.

Pienāks diena, Kad Latvijas valdība pieņems LIKUMU, kas aizliegs žīdiem Latvijā “kāju spert” uz tūkstoš gadiem.

Jā, noziedzniek bērziņ, tuvākie gadi nesīs neiedomājamas pārmaiņas, tev taisnība. Tu un tev līdzīgie tiks arestēti un aizvilkti uz karātavām. Tā ir vienīgā vieta priekš sātaniskajiem komunistu izdzimteņiem”, kurina nacionālo naidu un ir apzināti vērsti uz nesaticības izraisīšanu, un aicina vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu.

Kaut arī vārda brīvība ietver sevī kritizēt valdību un politiķus, L. Grantiņa ievietoti raksti “16.marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti” un “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība” iziet ārpus šīm tiesībām, jo raksti ir pieejami neierobežotam interneta lietotāju lokam visā pasaulē un aicina rīkoties ārpus Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātai kārtībai, un vardarbīgi gāzt valsts varu, kā arī veikt prettiesiskās darbības pret pie varas esošiem politiķiem – prettiesiski nonāvēt viņus, pakarot, kā arī draud ar sodu.

L. Grantiņš kā rakstu autors norāda, ka Latvijas Republikas valsts varas institūcija – valdība un Saeima ir iznīcināmas, piemērojot to sastāvā esošām amatpersonām “augstāko soda mēru” un neitrāls lasītājs var izdarīt secinājumu, ka

4. maija Deklarācijas pieņemšanas rezultātā atjaunotā Latvijas Republika un to pārstāvošās valsts varas institūcijas ir fiziski jāiznīcina.

Izvērtējot publikāciju saturu, jāņem vērā L. Grantiņa statuss un atpazīstamība sabiedrībā. L. Grantiņš ir 1986. gada jūnijā Liepājā dibinātās cilvēktiesību aizstāvības grupas “Helsinki 86” dibinātājs un viņam ir pieredze politikā. Ņemot vērā minēto, L. Grantiņam ir ietekme uz lasītājiem, kuri lasīja interneta vietnē publicētos rakstus un arī aktīvi tos komentēja.

[17] Apsūdzētā un aizstāvja ieskatā publicētie raksti nerada nacionālo naidu nesaticību un neaicina vērsties pret konkrētām tautām, bet ir raksta autora subjektīvais viedoklis. Tāpat rakstos nav norādes vai aicinājums mainīt vardarbīgā ceļā esošo valsts varu, iekārtu, bet gan ir izteikta raksta autora neapmierinātība ar kopējo Latvijas situāciju ekonomiskā un politiskā izpausmē.

Šādiem aizstāvības argumentiem tiesas kolēģija nevar piekrist turpmāk norādīto apstākļu dēļ.

Lietās, kurās Krimināllikuma 78. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausme ir saistīta ar naida runu, personas nodoma izvērtēšanai var būt nozīmīgi vairāki apstākļi. Piemēram, izteikumu satura izvērtējums to kopumā, ne tikai skatot atrauti atsevišķus izteikumus, konteksts, kādā izteikumi pausti, kā apstrīdētos izteikumus vērtētu neitrāls lasītājs.

Izteikumu saturs ir būtisks elements naida vai nesaticības izraisīšanā, un tā satura analīze var ietvert izteikuma provokatīvās un tiešuma pakāpes noteikšanu, kā arī izteikuma formas, stila argumentu rakstura izvērtējumu (Senāta 2018. gada 28. marta lēmums lietā Nr. SKK-16/2018).

Pirmās instances tiesa spriedumā nav izvērtējusi interneta vietnē apsūdzētā publicēto rakstu smagumu, nav ņēmusi vērā sociālo un politisko kontekstu, kādā tika pausti un izplatīti raksti.

Tiesas kolēģija konstatē, ka apsūdzētais L. Grantiņš apsūdzībā norādītajos rakstos lieto agresīvu rakstības stilu, žargona vārdus, izsakās, paužot naidu, pie publikācijām pievienoja fotogrāfijas, kas lasītājam vizuāli dod iespēju atpazīt foto attēlos redzamos Latvijas politiķus, tajā skaitā, prezidentu, proti, tādējādi veica darbības, kas aizskar citas personas.

Apsūdzētā raksti neitrālam skatītājam radīja priekšstatu par to, ka krievi un ebreji ir zvēri, tas ir, nav cilvēki, nav piederīgi cilvēkiem un nav atzīstami par cilvēkiem, tiem nav tiesību pastāvēt, un aicina pret krievu un ebreju tautības pārstāvjiem veikt prettiesiskās darbības, kas izpaužas šo cilvēku grupu vajāšanā, pamatojoties uz nacionālo piederību un nepieciešamību likvidēt krievu un ebreju tautības cilvēkus, ka šo tautību cilvēkiem nav tiesību dzīvot un, ka šo tautību cilvēki ir jāiznīcina.

Turklāt ņemams vērā, ka raksti ir publicēti ar augstu regularitāti un tajos izteiktie viedokļi satur intensīvu un spēcīgu naidīgumu, kuru kvantitāte lasītājam rada vai var radīt draudu realitātes sajūtu un lasītājiem nav pamata šaubīties, ka publikāciju autora nolūki ir pietiekami nopietni un vērā ņemami, un var būt iespējamas konkrētas darbības izvirzīto mērķu sasniegšanai, jo interneta vietne www.tautastribunals.eu ir speciāli L. Grantiņa izveidota, lai paustu līdzīga satura viedokļus kā L. Grantiņam. Tāpat minētajā lapā ir iespēja komentēt vietnē ietvertās publikācijas, kas vērtējams kā apzinātas iespējas radīšana lasītājiem izveidot diskusiju par publikācijās skartajām tēmām. Pie L. Grantiņa rakstiem ir virkne lasītāju ievietotu komentāru, un iepazīstoties

ar to saturu, nerodas šaubas, ka komentāri ir tieši saistīti ar autora L. Grantiņa naidīgo runu publikācijām, un, tādējādi, L. Grantiņš ir objektīvi izraisījis naidu un nesaticību starp dažādiem tautību cilvēkiem, paužot publiski pieejamā telpā savu informāciju, kas izraisa naidu pret krievu un ebreju tautības cilvēkiem un Latvijas Republikas valsts varas institūcijām – amatpersonām.

L. Grantiņš ir ne tikai publiskojis tekstu, kas kurina naidu starp dažādu tautību cilvēkiem un aicinājumu sodīt valsts augstākās amatpersonas, bet arī šīs naida jūtas izraisīja citos cilvēkos, kuri iepazinušies ar L. Grantiņa publikācijām, savas naidu saturošās emocijas pauduši komentāros.

[18] Tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu pirmās instances tiesas atzīto, ka I. Kronbergas, Š. Bērziņas, Ē. Treļa atzinumos minētais nav izmantojams L. Grantiņa vainas pamatošanai, jo pirmās instances tiesas ieskatā atzinumos minētais nenorāda uz apsūdzētā tiešu nodomu izdarīt viņam inkriminētos nodarījumus. Turklāt pirmās instances tiesas ieskatā ekspertīzes noteikšanai tika uzdots noskaidrot juridiskus jautājumus, kuru atbildēšanai ir nepieciešamas juridiskās zināšanas, kas ietilpst procesa virzītāja kompetencē un kuru pētīšanu nevar nodot citiem juristiem.

Pirmās instances tiesa pareizi norādījusi, ka procesa virzītājam ir pienākums izdarīt secinājumus vai personas darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Procesa virzītāji, pieaicinot I. Kronbergu un E. Treļu kā ekspertīzes izdarītājus, ievēroja priekšnoteikumu – izraudzīties lietpratēju, pārliecinoties par pieaicinātā eksperta kompetenci. Šādas prasības izraugoties ekspertu, kurš nestrādā ekspertīžu iestādē, nostiprinātas Kriminālprocesa likuma 34. panta pirmajā daļā un 202. panta pirmajā daļā. Izvērtējot lietā esošās ziņas par I. Kronbergas un E. Treļa izglītību un praktisko pieredzi secināms, ka ekspertu atzinumi atbilst Kriminālprocesa likuma 203. panta pirmās un otrās daļas prasībām, un šādas ziņas par faktiem atzīstamas par pieļaujamām un pierādīšanā izmantojamām.

Tiesas kolēģija atzīst, ka arī Latvijas Republikas Tiesībsarga Tiesiskās vienlīdzības nodaļas vadītājas Šarlotes Bērziņas sniegtajā atzinumā norādītās ziņas par publikācijām, ir attiecināmas uz apsūdzības pamatošanu.

Tiesībsarga atzinumā pausto viedokli tiesa var izmantot nolēmuma pamatošanā, ja vien ar to netiek aizstāts tiesas pašas veikts pierādījumu izvērtējums un tiesību normu interpretācija. Tas nozīmē, ka tiesa tiesībsarga atzinumā norādīto viedokli var apsvērt, taču tam nav pierādījuma nozīmes. Tiesa pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esību vai neesību pamato ar pierādījumiem, nevis viedokļiem.

Senāts norāda, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu noskaidrošanai nav pietiekami atsaukties uz tiesībsarga atzinumā izdarītu secinājumu par cilvēktiesību pārkāpumu, bet tiesai pašai jākonstatē lietas izšķiršanai būtiskie apstākļi un tie patstāvīgi jānovērtē (Senāta 2025. gada 21. marta lēmums lietā Nr. SKK-9/2025).

[19] Ņemot vērā [7]-[18] minēto, tiesas kolēģija uzskata, ka apsūdzētā L. Grantiņa vaina ir pierādīta, noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas un 81. panta ir pareiza, un apsūdzētais par izdarīto ir sodāms.

[20] Lemjot jautājumu par apsūdzētajam L. Grantiņam nosakāmo soda veidu un mēru par katru inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, tiesas kolēģija ņem vērā Krimināllikuma 35., 46. panta nosacījumus, tas ir, ņem vērā likumā definēto soda mērķi,

vērtē izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, tas ir, Krimināllikuma 7., 47., 48.panta nosacījumus.

Noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas brīdi par Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu persona bija sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

Ar 2020. gada 17. decembra likumu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, tika noteikts, ka par Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu persona sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

No minētā izriet, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanās brīdī tā laika Krimināllikuma 7. panta ceturtās daļas redakcija bija labvēlīgāka par vēlāk pieņemto redakciju, jo noteica klasificēt par smagu tādu nodarījumu, par kuru paredzēts maksimālais brīvības atņemšanas sods līdz 10 gadiem.

Noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas brīdi par Krimināllikuma 81. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu persona bija sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

Pašreizējā likuma redakcijā noteikts, ka par Krimināllikuma 81. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu persona sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību.

No minētā izriet, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanās brīdī tā laika Krimināllikuma 7. panta trešās daļas redakcija bija labvēlīgāka par vēlāk pieņemto redakciju, jo noteica klasificēt par mazāk smagu tādu nodarījumu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem

Ņemot vērā iepriekš norādīto, secināms, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo un ceturto daļu (likuma redakcijā līdz 31.12.2013.) L. Grantiņš izdarījis divus mazāk smagus noziedzīgus nodarījumus un četrus smagus noziedzīgus nodarījumus.

Apelācijas instances tiesā netika iesniegtas ziņas par apsūdzētā personību, un pie soda noteikšanas ir ņemams vērā lietas materiālos par apsūdzētā personību noskaidrotais, ka ir Vācijas Federatīvās Republikas pilsonis, dzīvojošs Vācijā, precējies, strādājošs par šoferi-tālbraucēju, agrāk nav tiesāts (2. sējuma 38., 39., 75.-92. lapa). Pirmās instances tiesā tika iesniegtas ziņas par apsūdzētā veselības stāvokli (3. sējuma 9.-13., 68.-104., 117.-119., 133.-135., 146.-148., 165.-167., 222., 227., 230., 240. lapa; 4.sējuma 56.-62., 104.-106., 111., 120. lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. un 48. pantu tiesas kolēģija nekonstatē apsūdzētā atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus.

[21] Krimināllikuma 5. panta pirmā daļa paredz, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.

Saskaņā ar minētā panta otrajā daļā noteikto, likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā likuma spēkā stāšanās, kā arī uz personu, kura izcieš sodu vai izcietusi sodu, bet kurai saglabājusies sodāmība.

Krimināllikuma redakcijā, kas bija spēkā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī noteikts, ka par Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu persona bija sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

Ar 2020. gada 17. decembra likumu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, tika noteikts, ka par Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu persona sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Krimināllikuma redakcijā, kas bija spēkā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī noteikts, ka par Krimināllikuma 81. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu persona bija sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

Pašreizējā likuma redakcijā noteikts, ka par Krimināllikuma 81. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu persona sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību.

[22] Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu palātas tiesnešu kopsapulces 2008. gada 1. jūlija lēmumā 1. punktā izteiktajās rekomendācijās vienveidīgai tiesību normu piemērošanai soda noteikšanā norādīts, ka tiesai jāizvēlas tāds soda veids un mērs, kas maksimāli sekmētu kriminālsoda mērķa sasniegšanu.

Vērtējot L. Grantiņa izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, ziņas par apsūdzētā personību, tajā skaitā, sociālo statusu – ģimenes apstākļus, dzīvesveidu, vecumu, veselības stāvokli, un tiesisko statusu – iepriekš nesodīta persona, tiesas kolēģijas atzīst, ka par Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā un 81. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu apsūdzētais ir sodāms ar naudas sodu.

Tiesas kolēģija, vērtējot nosakāmā naudas soda mēru, ņem vērā Krimināllikuma 41. pantā noteikto naudas soda piemērošanas nosacījumus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 41. panta 2.1daļu naudas sods nosakāms tādā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, kāds tas ir sprieduma taisīšanas dienā, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

Saskaņā ar 2015. gada 24. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2025. gada 1. janvāra ir 740 euro.

Saskaņā ar Krimināllikuma 41. panta ceturto daļu vainīgā mantisko stāvokli nosaka, novērtējot viņa iespējas nekavējoties samaksāt naudas sodu vai gūt paredzamus ienākumus, kas viņam ļautu likumā noteiktajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu.

Nosakot naudas soda mēru, tiesas kolēģija ņem vērā judikatūrā vairakkārt norādīto, ka saskaņā ar Krimināllikuma 41. panta otro daļu vainīgās personas mantiskais stāvoklis ņemams vērā, nosakot naudas soda apmēru. Tikai tad, kad tiesa, atzinusi par iespējamu noteikt vainīgajam sodu naudas soda veidā, tā, nosakot šī soda apmēru, ņem vērā vainīgās personas mantisko stāvokli (Senāta 2017. gada 31. maija lēmums lietā Nr. SKK-357/2017, 2012. gada 22. jūnija lēmums lietā Nr. SKK127/2012).

Apsūdzētā mantiskais stāvoklis nevar būt par iemeslu, lai liegtu viņam piemērot naudas sodu un noteiktu smagāku sodu (Augstākās tiesas 2014.gada 29.aprīļa lēmums lietā Nr. SKK-150/2014).

Ņemot vērā, ka nav konstatēti apsūdzētā ne atbildību mīkstinoši apstākļi, ne atbildību pastiprinoši apstākļi, par Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu apsūdzētais sodāms ar naudas sodu 10 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i., 7400 euro, par Krimināllikuma 81. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu apsūdzētais sodāms ar naudas sodu 10 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i., 7400 euro.

[23] Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo daļu galīgais sods L. Grantiņam nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, naudas sods 10 000 euro.

Daļēju sodu saskaitīšanas principu tiesas kolēģija piemēro, ievērojot arī Augstākās tiesas tiesnešu 2008. gada 1. jūlija kopsapulces lēmuma 31. punktā ietvertās rekomendācijas, ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja saskaitīšana.

[24] Tiesas kolēģijas ieskatā apsūdzētajam nav iespējams piemērot sodu – probācijas uzraudzības veidā, kā to lūdza valsts apsūdzības uzturētāja, jo lietā noskaidrots, ka apsūdzētais ir Vācijas pilsonis, pastāvīgi dzīvo Vācijas Federatīvajā Republikā un minētais varētu apgrūtināt vai padarīt par neiespējamu šāda soda veida izpildi.

[25] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015. gada 24. augusta lēmumu noteikta Linardam Grantiņam drošības nauda 5000 euro, turpinot piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu un noteikts, ka drošības līdzeklis – apcietinājums tiks atcelts, ja līdz 2015. gada 24. septembrim tiks veikta drošības naudas 5000 euro apmērā samaksa (2. sējuma 176.-180. lapa).

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015. gada 25. augusta lēmumu Linardam Grantiņam piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – grozīts pret drošības līdzekli – drošības naudu (2. sējuma 174. lapa).

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015. gada 25. augusta lēmuma izriet, ka drošības naudu 5000 euro iemaksājusi Agrita Grantiņa (2. sējuma 174. lapa).

Ņemot vērā minēto, piemērotais drošības līdzeklis – drošības nauda 5000 euro pēc sprieduma spēkā stāšanās ir atmaksājama Agritai Grantiņai.

[26] Lietas materiālos esošais dokuments – DVD-R disks – pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā glabājams pie krimināllietas materiāliem.

[27] Krimināllietā apelācijas instances tiesā juridisko palīdzību apsūdzētajam sniedza aizstāvis G. Ivankins, kuram saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84. pantu un Latvijas Republikas Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”, no valsts līdzekļiem izmaksājami 300 euro.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 4. punktu un 368. pantu minētie izdevumi 300 euro par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu apelācijas instances tiesā piedzenami valsts labā no apsūdzētā L. Grantiņa.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563. panta pirmās daļas 2. punktu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

n o s p r i e d a

Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada 2. oktobra spriedumu atcelt pilnībā.

Linardu Grantiņu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. martam) (izdarīts 2012. gada 14. martā) un sodīt ar naudas sodu 10 (desmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i., 7400 euro.

Linardu Grantiņu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. martam) (izdarīts 2012. gada 28. martā) un sodīt ar naudas sodu 10 (desmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i., 7400 euro.

Linardu Grantiņu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. martam) (izdarīts 2012. gada 6. aprīlī) un sodīt ar naudas sodu 10 (desmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i., 7400 euro.

Linardu Grantiņu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. martam) (izdarīts 2012. gada 23. jūlijā) un sodīt ar naudas sodu 10 (desmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i., 7400 euro.

Linardu Grantiņu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 81. pantā (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. martam) (izdarīts 2012. gada 14. martā) un sodīt ar naudas sodu 10 (desmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i., 7400 euro.

Linardu Grantiņu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 81. pantā (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. martam) (izdarīts 2012. gada 23. jūlijā) un sodīt ar naudas sodu 10 (desmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i., 7400 euro.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo daļu galīgo sodu Linardam Grantiņam noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, naudas sodu 10 000 euro.

Uzlikt Linardam Grantiņam pienākumu labprātīgi samaksāt piespriesto naudas sodu valsts labā 30 dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Piemēroto drošības līdzekli – drošības naudu 5000 euro pēc sprieduma spēkā stāšanās atmaksāt Agritai Grantiņai.

Dokumentu – DVD-R disku – pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā – glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Piedzīt no Linarda Grantiņa par labu valstij procesuālos izdevumus par aizstāvja veikto darbu apelācijas instances tiesā 300 euro (trīs simti euro), nosakot termiņu labprātīgai procesuālo izdevumu samaksai − 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darbdienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574. un 575. pantā paredzētajos gadījumos, iesniedzot kasācijas sūdzību vai kasācijas protestu Rīgas apgabaltiesā.

Pilns nolēmums pieejams 2025. gada 30. jūnijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese (personiskais paraksts) S. Kalniņa

Tiesnese (personiskais paraksts) L. Šteinerte

Tiesnesis (personiskais paraksts) V. Vazdiķis

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese S. Kalniņa

Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisku parakstu un satur laika zīmogu