Kāds cilvēks saka: Cerība nav mirusi

Cilvēks(lasītājs) saka: 18.novembris. Atceros, cik ļoti pacilāti bijām tūlīt pēc Atmodas, kad svinējām ģimenes lokā 18. novembri. Nē, mums nebija labāka dzīve kļuvusi, bet bija gaiša cerība, ka tā tāda kļūs. Jo mēs taču visi ģimenē bijām inteliģenti, gudri un strādīgi. Kas mums brīvā Latvijā varēja liegt gūt prieku un panākumus?

Taču jau 90. gadu sākumā mūsu ģimene tika pamatīgi plosīta. Morāli un materiāli plosīta, jo mamma bija pensijā, bet pensija niecīga. Tēvs pensijā vēl nebija, tāpēc veica dažādus darbus, strādāja pat tirgus placī, jo daudzi izglītoti cilvēki bija spiesti darīt smagus darbus. Viņa arhitektu birojs bija aizklapēts ciet, tēvs gan nedaudz vēl darbojās savā profesijā kā arhitekts, tomēr tas bija grūti, jo jau toreiz ātri izveidojās “īpašu” izredzēto arhitektu loks, kas konkurentus negribēja redzēt ne tuvumā. Dažs no tiem ņēma vienu projektu pēc otra, jo naudas kāre bija baisi liela. Iznākumā projekti netika atbildīgi izstrādāti. Iespējams, pēc laika tāpēc notika ar Zolitūdes traģēdija.

Jā, mūsu ģimene tika pie zemes, to atdeva. Jo PSRS vara to bija nacionalizējusi. Taču vecākiem gāja grūti, mēs ar sievu arī nevarējām īpaši daudz palīdzēt. Tāpēc daļu zemes nācās pārdot. Kamēr vienkāršie mirstīgie, tā mūs sauca kāds mans bērnības draugs, kurš tika naudīgā amatā kādā bēdīgi slavenā afērā, kas tika veikta tūlīt pēc tam, kad Latviju sāka par brīvu dēvēt, saņēma grašus, veikli “zēni” metās izlaupīt to, kas palika pēc PSRS.

Rūpnīcas tika slēgtas un izlaupītas. Tālāko mēs zinām. Viss beidzās ar rūpniecības krahu. Zvejas kuģu sagriešanu. Cukura fabriku likvidēšanu. Lata iznīcināšanu. Jā, vēl jau Banka Baltija, Parex, Citadeles izpārdošana par sviestmaizi. Un daudz daudz kas cits. Šo gadu laikā, jo vairāk Latviju izlaupa, jo spēcīgāki režīms nīst tautu, jo jaudīgāki mērdē ļaudis, vajā ar potēm, atņem veselības aprūpi, veic vienu korupcijas aktu pēc otra, pieņem nez kāds defektīvas konvencijas, maina dzimumus, jo smacīgāka šļura pārmāc Latviju, jo skaļāk auro tā saucamie patrioti.

Manu vecāku vairs nav šajā saulē, viņi piedzīvoja daudzus rūgtuma un vilšanās brīžus, bet daudzi tos piedzīvoja. Būsim godīgi – lielākā daļa tautas. Gan dažs labāk izvēlējās rozā brilles uz acīm likt. Jo tā vieglāk norīt skarbo patiesību. Bet zināms, kamēr pastāv cerība, tikmēr cilvēks ir dzīvs.

Cerība nav mirusi. Lai gan bieži nākas justies kā sirreālā pasaulē, kur visi redz, ka Titāniks grimst, bet mūziķi vēl spēlē mūziku skaļāk un skaļāk. Mūziķi uz Titānika spēlēja, jo bija ar pašcieņu apveltīti cilvēki, bet tas, kas darās šobrīd Latvijā, kā režīms sevi slavina, kā, neskatoties uz krahu gandrīz visās jomās, ņirdzot tautai sejā, pieliek sev pie algas simtus un tūkstošus, tas ir nožēlojami.

Lūk, manas pārdomas 18.novembra pievakarē. Lai jauki un silti visiem, kas nav liekuļi un divkoši.

LRTT: Rodas bezspēcības sajūta, kad redzam kā šodienas “patrioti”(nekas vairāk kā krievžīdu jaukteņi un kolaboracionistu spermas produkti) pie visām nebūšanām cenšas vainot pašus latviešus. Kāpēc to un to “toreiz” nedarīja ?

Visus noziegumus veica krievžīdu izdzimteņi, ar Godmani un Borovkovu priekšgalā, protams, ar savām drošības komandām. Drošības komandas fīrers bija čekas pulkvedis Andris Bunka. Kāds viņš latvietis, to saka viņa purns, kas atgādina īstu Čingishana mogoloīdisku “ģenētisko fondu”. Viņu vadībā arī tika milzu apmēros iznīcināta Latvijas kuģniecība un rūpniecība, slepkavojot latviešus. Par to visu reiz aprakstīja A. Kavacis. Ir jāsauc lietas īstajos vārdos, lai kas vārētu mainīties.

Vainot pie visa latviešus, ir deģenerātiem vai nodevējiem ģenētiski ieprogrammēta sistēma. Tādas kreatūras vairs nav pieskaitāmas pie cilvēka. Tie ir visīstākie dzīvnieki. Cilvēks nekad nemelo, jo tas neatbilst dievišķai evolūcijai. Pirms simts gadiem latviešos mita apmēram 85% dieviķums(nemelošana, godīgums, izpalīdzīgums), tad šodien, sakarā ar pēckara jaukteņu ordu, labi ja tādu ir 30%. Un, tas jau ir bēdīgi. Kāds jautās un centīsies mani apvainot necilvēcībā un pat šizofrēnijā par tādu spriedumu. Paskaidroju, es uzaugu pie saviem vecvecākiem, kuri nāca no 19tā gadsimta. Es biju kopā ar viņu ģenerācijas cilvēkiem. Man tika iemācīts tā laika darba tikums un uzvedības normas. Man pat tikai tagad, kāda 15 gadus vecāka kundze, “paziņoja”: “Mēs tevi vienmēr uzskatījām par savādāku neka citus !”

Nu nevar uzskatīt par cilvēku to, kurš cenšas dzīvot uz citu ciešanām, ņem to, kas nepieder viņam. Vai tad ir normāli, ja deputāti un visi nomenklatūristi, redzot, kad tauta grimst nabadzībā, sev palielina algas, bet tautai paceļ nodokļus. Nē, tie nav cilvēki, tie ir visīstākie nezāles Dieva dārzā, kas fiziski jāiznīcina ar visiem pieejamajiem līdzekļiem.

Man komentāros kāds pārmeta, ka izmantoju jau pavecas bildes. Tas tā ir, bet izmantot citas nav iespējams, jo tad jau mēs sākam cīnīties ar sekām, nevis cēloni. Tieši tas būtu izdevīgi noziedzniekiem, kuri radīja šo sistēmu. Tā viņi tiktu aizmirsti un vaina no viņiem noņemta. Ir jācīnās ar cēloni !

Tāpēc LRTT vienmēr atgādina, kuri “jāvelk pie zara”. Gribējās vairākas reizes ievietot to pašu Siliņu, bet viņa taču ir tikai nožēlojama sūda muša, kuru komandē tie paši savicki, godmaņi borovkovi indriksoni… .

Es nevēlos atšķaidīt noziedznieku eleksīru. Tāpēc es vienmēr un vienmēr atgādināšu CĒLONI !

21.11.24