Par ko jārūpējas VL! 16. martā
Kā jau iepriekšējā rakstā tika rakstīts: latviešu leģionāri ir ierindojami pasaules militārās ELITES avangardā. No Otrā pasaules kara SABIEDROTAJIEM viņi tika atzīti kā BRĪVĪBAS CĪNĪTĀJI. Viņiem uzticēja to, ko nevienam citam- apsargāt NIRNBERGAS prāvu. Tas bija neiedomājams dūriens krievžīdu noziedzniekiem tieši sirdi, no kura viņi vēl šodien nav attapušies un visādi cenšas latviešu karavīrus nomelnot. Droši varam sacīt: Latviešu leģionāri ir MŪŽĪBAS SKARTIE.
=============================================================
Tikai savas tautas nodevēji un laupītāji baidās viņus godināt, bet par tiem kroplajiem izdzimumiem nākošajā rakstā.
FOTO: Šie izdzimteņi ir tie, kuri organizē provokācijas pret latviešu leģionāriem. Tas atmaksājās, jo abi kļuvuši miljonāri.
Sila kungs, ja šos deģenerātus atkal ieraugiet Cilēviča mikrobusiņa, tad salauziet viņiem visus kaulus, kuriem tieciet klāt, neviena vieta uz viņu rumpjiem nedrīkst palikt savādākā krāsā, kā melnā vai zilā un pēc tam visi kopā uz šiem purniem nokārtojiet savas dabiskās darīšanas. Tad variet droši ziņot ANO ģensekam, ka uzdevums ir izpildīts.
Par ko tad jārūpējas ŠĪ GĀJIENA organizētājiem ? Pirmkārt, lai nenotiktu provokācijas no „it kā” savējiem. Tādas ziņas ir parādījušās, tāpēc LRTT par to grib brīdināt VL! partijas pārstāvjus.
Kāškrusts/ugunskrusta/svastika, tas gandrīz ir svēts simbols.
Tas simbolizē saticību ĢIMENES PAVARDĀ.
Lūk, kas sacīts par šo zīmi:” Pērkons ir viens no vecākajiem senču dieviem un tiek dēvēts arī par Veco Tēvu. Latvijā Pērkona krusts sastopams jau no 3.-4.gs. izrakumos atrastajās lietās. Agrajā dzelzs laikmetā tas attēlots, piemēram, latgaļu bronzas rotās un somugru cilšu emaljētās saktās. Vēlajā dzelzs laikmetā rakstam parādās jau daudz dažādu atvasinājumu un ir sastopami dažādi krāšņi varianti.
Šai zīmei ir vairāki nosaukumi – Pērkona krusts, Uguns krusts, zaru krusts vai svastika. Pērkona krusts jeb Uguns krusts simbolizē un piesaista laimi, enerģiju, uguni, pērkonu un vēju. Šai zīmei ir ļoti liels variantu skaits. Uguns krusts ir saistīts ar Sauli, Laimu (tāpēc to reizēm sauc arī par Laimas krustu) un Pērkonu, tādēļ to mēdza iegriezt bērna gultiņas galā, kā arī ieaust jostā ar kuru bērnu satin. Kādreiz Augškurzemē bija paraža, bērniņam piedzimstot, mājas spāres galā pakārt kokā grieztu ugunskrustu, kuru noņem tikai cilvēkam nomirstot. Šī zīme, tāpat kā Jumis, bieži ir redzēta uz svētakmeņiem, kā arī plaši izmantota amuletos, rotās un zintniecībā. Jostās, sagšās, cimdos u.c. šo zīmi ierakstīja, lai nēsātāju pasargātu no visa ļaunā. Pērkons darbojas kā visu ļauno spēku vajātājs.
Pērkona krusts ir ļoti spēcīga un populāra zīme visā pasaulē, pazīstama jau vismaz 5000 gadus. Negatīvais ir tas, ka bieži tā tiek asociēta ar nacistu kustību 30. gados Vācijā. Nav šaubu, ka Hitlers ir piešķīris šai zīmei nelabu slavu vēl uz ilgiem laikiem, tomēr vajadzētu mācīties atšķirt Pērkona jeb Uguns krusta pielietojuma gadījumus – kur tas ir domāts, atbalstot neonacistus, bet kur cienot un lietojot savas tautas kultūras mantojumu. Atliek vienīgi nožēlot, ka tik daudz cilvēku mūsdienās vēl joprojām tik slikti pārzin vēsturi un etnogrāfiju.
Tātad, pilnīgi skaidrs, ja ar šādu “krustu” atnāk 16.martā, kad tiek godināti mūsu tautas varoņi, tā ir provokācija, kas ir izdevīga mūsu niknākajam ienaidniekam: krievžīdiskajam cionismam. Vai esiet redzējuši, ka leģionāri nēsā vai plātās ar Hitlera- nacistu kāškrustiem ?
Nē !
Tad ar kādām tiesībām gājienā var ierasties šmurguļi ar šo simboliku ?
Tiek atkārtoti degradēts ugunskrusts un pie reizes apķēzīti latvieši pasaules sabiedrības acīs.
Un divi tādi provokatori jau esot apsolījušies piebiedroties LEĢIONĀRU GĀJIIENAM.
Raivim Dzintaram ir jāgādā, lai šie nelieši ne tuvu nepielīstu LEĢIONĀRIEM.
16. martā tas nav ugunskrusts, bet gan Hitlera asiņainais kāškrusts, ar kuru viņš pastrādāja noziegumus pret cilvēci.
Mums ir tāds vīrs kā Jānis SILS, tad, lai arī viņš ar saviem cīnītājiem nosargā vecos cīnītājus no šiem provokatoriem, kuri uz gājienu būs atnākuši ar hitleriskajiem krustiem.
Lai droši „atskalda” šos provokatorus. Zilas acis un salauzts deguns būtu tas, kas šiem mēsliem pienāktos. Nebūtu vēl arī slikti tos izģērbt plikus, kāškrustus piesiet pie vienas vietas, un aiztriekt pie „antifašistiem”.
Šeit piesauktie varoņi ir Aivars Gedroics un Igors Šiškins.
Paskatieties, ko Aivara Gardas un Jura Lapinska labākais draugs Gedroics runā:
Gudrais: Aivars Gedroics. saka:
Ae svastiku kopā ar visiem gāja katru gadu gan es, gan Šiškins, gan citi Īsti Patrioti, un iesim arī šogad! Kauns par tevi, Plāngrantiņ, kas, šo zīmi ieraugot, no bailēm biksēs taisa!
.
Admins
Politiskā pasākumā iet ar svastiku ir provokācija.
Tu, Šiškins un citi klauni, ir vienkārši provokatori.
Svastikai vieta ir citur. Es nekad to nenoliegšu, bet kopā ar Hitleru tā ir provokācija, par ko arī Garīgā pasaule viņu sodīja.
Raivis savu runu norunāja ļoti labi.
============================
un par gļēvā pederasta raivuhas iztapīgo muldēšanu LTV arī šausmīgs kauns!!!
.
Admins
Tev visi ir pederasti. Raivim ir trīs bērni…., bet kas esi tu savos labākajos gados ?
Viens nožēlojams anonists.
Nenāc vairāk šajā vietnē…., skrien pie Gardas un raksti komentārus cik sirds jaudā… .
=============================
Pederasts ir katrs, kas ar čekistu-komunistu-homoseksuālistu Krustiņu čupojas! Un ne tu, apdauzītais, debilais gaili, būsi tas, kas mani komandēs, kur iet un kur man neiet!
=============================
Ar tādu leksiku ir apveltīts “patriots” no Daugavpils.
Nav pieļaujams, ka dažādi sabiedrības padibenes, DP radītie krievžīdu pakalpiņi, apgāna Ugunskrustu un aplej ar samazgām latviešu leģionārus. Ja nesaprot ar labu, tad ar tādiem jārunā tādā valodā, kādu tie saprot.
Pa galvu, kā sacīja „sapuvušais zobs”(latvānijas prezidentos bērziņš).
12.03.14. LRTT
Nākošais raksts par šo pašu tēmu- par Straujumas noziedzīgo „rīkojumu”.
=======================================================
GODS UN SLAVA DAINIM RŪTENBERGAM !
| čuguns 92.49.26.207 |
Iesniegts 12.03.2014 at 13.36
Tautieši! Sūtam uzslavas un laba vēlējumus DAINIM RŪTENBERGAM!!! |
Ar to nepietika,lai slavus nosauktu par vergiem SLAVES.
Vajadzeja uzkabinat musu simboliku kadam laundarim.
Nozakat visas gramatas,ka laundarus.
Sadedzinat musu gramatu un karsu originalus,lai nakosas musu paaudzes
mus nicinatu un izsmietu.
Mums piedereja pasaule un visa Eiropa,no Spanijas lidz Japanai.
Mes izdzinam parazitus,no musu vidus,lai mekle laimi citur.
Mus iekaroja,un atnema musu zemes.No musu vides izveidoja mums naidigas
kulturas,iznicinato un noslepkavoto vieta,lai mes nogalinatu viens
otru,nezinot savu pagatni un pienemot dzeguzes olu,ka savu.
http://www.youtube.com/watch?v=-7P3FVYD2xE
http://www.youtube.com/watch?v=NVHxPr8e4aY
Tautieši! Sūtam uzslavas un laba vēlējumus DAINIM RŪTENBERGAM!!!
http://www.youtube.com/watch?v=L-xRVaf-CKQ
Laimdota Straujuma un Ministru kabinets ir rupji pārkāpis Saeimas deklarāciju “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”. Kāpēc viņi to dara? Atbilde ir viena: 16. marts ir arī latviešu protesta diena pret Latvijas valdošo oligarhu mafiju, ko piesedz viņu pašu dāsni apmaksātā un korumpētā tiesu sistēma Andra Guļāna, Jāņa Maizīša, Ērika Kalnmeiiera un Ivara Bičkoviča vadībā. Šī brīža Latvijas politiskā elite ne ar ko neatšķiras no Ukrainas padzītā prezidenta Janukoviča elites, kas parazitēja uz tautas rēķina.
SAEIMA
29.10.1998
deklārācija
Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā
1998.gadā pasaules masu informācijas līdzekļos, ārvalstu valdībām, kā arī starptautiskām organizācijām tiek sniegtas aplamas ziņas, ka latviešu leģionāri, kas Otrajā pasaules karā Vācijas bruņoto spēku sastāvā cīnījās pret PSRS, ir bijuši hitleriskā režīma atbalstītāji.
Vēsturiskās patiesības un latviešu karavīru labās piemiņas sargāšanas nolūkā paziņojam:
20.gadsimta trīsdesmitajos gados Eiropā izveidojās divas lielas totalitāras teroristiskas valstis. Šo valstu agresīvo mērķu realizēšana sākās ar tā saucamā Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu, kura rezultātā tika likvidēta Latvijas Republikas valstiskā neatkarība un to pārmaiņus okupēja kā PSRS, tā Vācija.
Okupācijas režīmi pieļāva daudzkārtējus starptautisko tiesību normu un cilvēktiesību pārkāpumus un pat kara noziegumus pret Latvijas tautu.
Abas okupācijas varas pārkāpa 1907.gada IV Hāgas konvenciju par sauszemes kara likumiem un paražām, kas aizliedz valsts iedzīvotāju mobilizāciju okupētājvalsts armijā vai iesaistīšanu pusmilitāros darbos (konvencijas 52.pants). Abas okupācijas varas iesauca okupētās Latvijas pilsoņus savos bruņotajos spēkos un iesaistīja dažādos pusmilitārajos formējumos. Par izvairīšanos draudēja ieslodzīšana koncentrācijas nometnēs vai nāves sods. Rezultātā Latvijas pilsoņiem nācās Otrā pasaules kara laikā karot citam pret citu.
Piespiedu atrašanās PSRS bruņoto spēku rindās netiek uzskatīta par Staļina asiņainā režīma atbalstīšanu, turpretī piespiedu atrašanos to latviešu leģionāru rindās, kuri karoja Vācijas bruņoto spēku sastāvā, šobrīd zināmi politiskie demagogi traktē kā Vācijas fašistiskā režīma atbalstīšanu, lai gan latviešu leģiona iekļaušana Waffen SS sastāvā nekādā ziņā nebija atkarīga no Latvijas pilsoņiem.
Latviešu leģionā tiešām zināma daļa Latvijas pilsoņu iestājās brīvprātīgi, bet tas notika tāpēc, ka PSRS 1940.-1941.gadā realizēja Latvijā genocīdu. Simtiem cilvēku tika nošauti bez tiesas sprieduma, desmitiem tūkstošu tika deportēti uz PSRS attāliem apgabaliem. Arī Vācija šajā laikā pieļāva kara noziegumus un genocīdu Latvijā, tomēr tie Latvijas pilsoņus skāra daudzkārt mazākos apjomos. Tāpēc zināma daļa Latvijas pilsoņu uzskatīja, ka, iestājoties leģionā, viņi aizsargā sevi un savas ģimenes pret jaunām PSRS masveida represijām, kas vēlāk tiešām arī sekoja.
Leģionā iesaukto un brīvprātīgi iestājušos karavīru mērķis bija nosargāt Latviju no staļiniskā režīma atjaunošanas. Viņi nekad nav piedalījušies hitleriešu soda akcijās pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Latviešu leģions līdzīgi Somijas armijai karoja nevis pret antihitlerisko koalīciju, bet gan tikai pret vienu tās dalībvalsti – PSRS, kas attiecībā pret Somiju un Latviju bija agresors. Kad Vācijas bruņoto spēku virspavēlniecība mēģināja sūtīt leģionārus kaujās pret ASV, Lielbritānijas un Francijas bruņotajiem spēkiem, visi leģiona virsnieki un karavīri no tā kategoriski atteicās. Tāpēc Rietumu sabiedrotās valstis – ASV, Lielbritānija un Francija jau 1946.gadā noskaidroja latviešu un igauņu leģiona jautājumu un piešķīra leģionāriem politisko bēgļu statusu. ASV pārstāvniecība 1950.gadā atkārtoti deklarēja: “Baltijas Waffen SS vienības (Baltijas leģioni) pēc sava mērķa, ideoloģijas, darbības un karavīru kvalifikācijas uzskatāmas par īpašām, no vācu SS atšķirīgām vienībām.”
Latvijas kā okupētas valsts tiesības pret okupētājvalstu pieļautajiem starptautisko tiesību normu pārkāpumiem tās teritorijā nodrošina minētā Hāgas konvencija, kas nosaka: “Karojošai pusei, kas pārkāpusi šos noteikumus, ir jāmaksā kompensācija.”
Tāpēc Latvijas valdības pienākums ir:
1) prasīt no okupētājvalstīm un to tiesību pārņēmējām valstīm, lai tās saskaņā ar starptautisko tiesību normām samaksātu Latvijas pilsoņiem, to ģimenes locekļiem un mantiniekiem kompensācijas par zaudējumiem, kas viņiem radušies sakarā ar prettiesisku mobilizāciju okupētājvalstu armijās;
2) rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs.
Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis
Tā saucamais prezidents atkal izcēlies. Kauns…
http://www.delfi.lv/news/national/politics/prezidents-aicina-politiskos-spekus-neizmantot-16martu-savu-spalvu-spodrinasanai.d?id=44294277
Labs raksts, vispār! Vēl viena būtiska piebilde: Katru gadu tiek veidota pamatīga ažiotāža ap 16.martu. Mērķis viens – atbaidīt cilvēkus no dalības tajā un galvenokārt pašus leģionārus.
Jo, kas tad tas būtu par gājienu, kur nepiedalās neviens leģionārs. Tieši tāpēc viņi ir vislielākie varoņi ik gadu, ka iztur šo pretspēka logu un milzīgu pretestību un principiāli nepiekāpjas mediju un provokatoru aicinājumam norobežoties no gājiena.
Saules mūžu latviskai Latvijai!
http://www.youtube.com/watch?v=WDO7m5gtX6w
http://www.ltv.lv/lv/raksts/11.03.2014-ierosinats-kriminalprocess-par-huliganismu.id25963/
.
.
Admins
Drīz, ļoti drīz, pats Reiniks būs aiz restēm un pēc tam striķa galā pie laternas.
https://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=ZlzSmW1BM6U
A. Paula Goble raksts (tiem, kuŗi lasa angliski)
Wednesday, March 12, 2014 , Window on Eurasia: Putin’s Failure in Crimea
Paul Goble
Staunton, March 12 – Russian President Vladimir Putin and his supporters in Moscow and the West are explaining and justifying his invasion of Ukraine’s Crimea in various ways and celebrating the divisions and weaknesses of the West that it has highlighted, but in every case, they are treating it as a geopolitical victory for the Kremlin. They could not be more wrong.
There are five reasons for what may seem to many a counter-intuitive conclusion, each of which must be kept in mind in the face of the bombast coming out of Moscow and the apologetics in some Western capitals for this latest example of Russian bad behavior and the ensuing arguments for not taking serious actions that would inflict a real punishment on Putin — even and often because none contemplated could immediately reverse what he has done.
First, by invading Ukraine, Putin has guaranteed the rise of a far more anti-Russian state there than anyone could have imagined only a few weeks ago and the appearance of other anti-Russian states around Russia’s perimeter. A few may be intimidated by Putin for a time and all would prefer to live in a more cooperative relationship with Russia, but Putin has made that impossible: in his world, Russia’s neighbors must be its clients and subordinates, not free independent countries.
Indeed, the Kremlin leader has done two things that he had said he wanted to avoid: he has radicalized Ukrainian nationalism which from now on will be far more anti-Russian than it was in the past, and he has created the kind of cordon sanitaire of anti-Russian countries that he and his foreign policy minions routinely rail against. Unless the West is totally supine and tries to force these countries to cooperate with Moscow, he will “achieve” something that is a Pyrrhic victory at most.
Second, by demonstrating that for him, ethnicity is more important than citizenship, Putin has created problems in the non-Russian countries. He has unintentionally invited nationalists in some of these countries to look askance at ethnic Russians there, the overwhelming majority of whom are loyal to the governments of the countries on whose territories they live. Putin may be pleased to have tensions between ethnic Russians and non-Russians increase if what he wants to do is to engage in more aggression. But the practical consequence of his actions will be further Russian flight and the increasing ethnic homogenization of the countries of the region. That will reduce Moscow’s “soft power” influence.
In doing this, Putin appears to have forgotten if indeed he ever knew that one of the forces that tore apart the USSR was the increasingly large share that members of non-Russian nationalities formed in the union republics. Instead of learning from that and trying to retain and integrate people who may be predisposed to have a more positive view of Moscow, Putin is doing exactly the opposite.
Third, Putin is also sending a message to the citizens of his own country that ethnicity is more important than citizenship. On the one hand, that message completely undercuts his earlier efforts to promote a non-ethnic civic nationality (“rossiisky” rather than “russky”) and ensures that the non-Russians who now form at least a quarter of the population – and not the fifth that Putin and his people claim – will feel like second class citizens or worse. Many of them already feel that way; Putin has ensured that the rest will follow.
And on the other hand, Putin’s ethnicity over citizenship message is already affecting the non-Russian republics within the Russian Federation. The outflow of ethnic Russians is likely to continue and even accelerate with many of these republics becoming increasingly homogeneous and thus ungovernable except by the application of force, and the non-Russians in an increasing number of them are likely to become ever more responsible to those who argue that they and their territories have no future in the Russian Federation. To the extent they do so, historians may ultimately record that Putin was not “the in-gatherer of the Russian lands” he so desperately wants to be known as but rather a second Gorbachev who presided over the next round of the devolution of the Russian imperial state.
Fourth, Putin’s approach in Crimea is already having echoes not only in these non-Russian places but in ethnic Russian areas of the Russian Federation as well. And these could prove to be an even greater challenge to his rule. Many Russians do not define Russia and Russian as the Kremlin leader does: they look to different and more democratic traditions, and some are already asking what must be a troubling question for the Kremlin: how come Putin is concerned about the ethnic autonomy of Russians in Crimea in neighboring Ukraine but not about the ethnic autonomy of Russians in Siberia or Novogorod or Ingermanland? To ask those questions is in a certain sense to answer them, and those answers call into question a Moscow-centric state of the kind Putin is so committed to.
And fifth – and last, of course – Putin’s invasion of Crimea is forcing the West to revise its opinions of the Russian leader and of Russia as well. This process is not proceeding quickly or without backtracking. As several people in England told this writer last week, there are quite a few Chamberlains and Hoares and Halifaxes; there are no Churchills. But the failures of the former opened the way to the rise of the latter, although many will object that this is the wrong analogy.
To date, much of the debate in Western capitals, to the extent that it doesn’t treat Crimea as a small place far away about which we know nothing, has taken the form of accepting a peculiarly Russian version of history of Crimea or suggesting, as it always the case, that there are so many issues where we are cooperating Moscow that we mustn’t let Ukraine get into the way. But as Russian aggressiveness and arrogance have continued, more people are coming to see that something must be done.
That has thrown the debate back to one between those who are pressing for tough measures and those who say that the tough measures wouldn’t be enough or might restart “a new cold war.” It is almost certain that if Putin doesn’t care about his relations with the West or the future of his country – and there is growing evidence to support both propositions – there is very little that the West can do to force him to retreat from his latest act of aggression. But that is not an excuse to do nothing, nor are complaints that any critical action will restart “a new cold war.” Such complaints, it should be noted, are always made by those who don’t want the West to do anything regardless of what Moscow does.
Government officials at least in the United States are routinely told that their job is to give decision makers the broadest range of choices possible rather than leaving such leaders with the option of doing nothing or blowing up the world. Among the literally hundreds of steps that might be taken and taken easily are the following: expanding Magnitsky lists, freezing assets, lifting visas, expelling Russian diplomats, reducing the size of Western embassies in Moscow while increasing them in Ukraine and elsewhere, trips by foreign leaders to the region which go to Kyiv and Tbilisi but not to Moscow, cancelling visas, dropping all talk of a G8 and going back to a G7, and ensuring that any Russian act of aggression be labelled as such on government maps, just as the US did with regard to Estonia, Latvia and Lithuania, until they recovered their de facto independence in 1991. Some of these ideas are already on the table; all of them and more need to be.
A half century ago, the great Russian memoirist Nadezhda Mandelshtam wrote that “happy is that country in which the despicable will at least be despised.” A corollary of that is that countries who are outraged by a violation of law and morality by others must not keep quiet. They have a duty to themselves and to the victims of aggression to speak out. Such statements and actions may not lead to the quick reversal that their authors very much want, but they set the stage for such a reversal, especially when a leader like Putin is taking steps that undermine everything he has said he favors and that make it likely that he and the country he rules are going to find themselves in a far worse position in the future than they did before invading Ukraine.
+++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++
Paul A. Goble
Paul Goble is a longtime specialist on ethnic and religious questions in Eurasia. Most recently, he was director of research and publications at the Azerbaijan Diplomatic Academy. Earlier, he served as vice dean for the social sciences and humanities at Audentes University in Tallinn and a senior research associate at the EuroCollege of the University of Tartu in Estonia. While there, he launched the “Window on Eurasia” series. Prior to joining the faculty there in 2004, he served in various capacities in the U.S. State Department, the Central Intelligence Agency and the International Broadcasting Bureau as well as at the Voice of America and Radio Free Europe/Radio Liberty and at the Carnegie Endowment for International Peace. He writes frequently on ethnic and religious issues and has edited five volumes on ethnicity and religion in the former Soviet space. Trained at Miami University in Ohio and the University of Chicago, he has been decorated by the governments of Estonia, Latvia and Lithuania for his work in promoting Baltic independence and the withdrawal of Russian forces from those formerly occupied lands.
Mr. Goble can be contacted directly at paul.goble@gmail.com. His blog is at: http://www.windowoneurasia.blogspot.com/.
====================================================================
B. 2014.3.7 Andreja Baidiņa lasītāju vēstules latviskais tulkojums (originālais publicējums ir failē 140307 USA Today – Andrejs Baidiņš.doc):
Putina pieeja viņam vajadzētu dārgi maksāt.
Kad civilizēts cilvēks vēlas kautko, kas pieder kaimiņam, viņš piedāva to pirkt un sarunā pieklājīgu cenu. Acīm redzot, Putins nav civilizēts: viņš nepiedāvā nekā, bet grib atņemt Ukrainai Krimu ar rupju varu.
Zeme Krimā nepieder ne krieviem, ne arī ukraiņiem, bet gan Krimas tatāriem, kā rakstīts līgumā, ko viņi noslēdza ar Krievijas carieni, Katrīnu Lielo. Staļins šo līgumu lauza, kad viņš izsūtīja visus Krimas tatārus uz Kazachstānu. Pēc Staļina nāves viņi drīkstēja atgriezties, bet daudziem tas nebija iespējams. No tiem, kuŗi atgriezās, tikai retais varēja dabūt atpakaļ savus senču īpašumus, jo krievu ieceļotāji bija tur starplaikā apmetušies.
No legālā viedoka skatoties, Krievijai ir tatāru zaudējumi jāatlīdzina un jāatdod atpakaļ nolaupīta zeme, bet šis tēmats internacionālos forumos nav ticis pacelts. Plašāka publika pat nezin Krimas vēsturi, nerunājot nemaz par krievu vardarbībām tatāriem.
Andrejs Baidiņš
=================================================================
C. Annas Žīgures “Nopietnā brīdī” ,
Nopietnā brīdī
PSRS sludināja vispasaules proletāriešu revolūciju, tagad Kremlis izspēlē «tautiešu» apvienošanas kārti
Anna Žīgure, rakstniece un tulkotāja 5.marts 2014 09:58
Jau 1992.gadā Jeļcina un arī pēc tam Putina padomnieks Karaganovs vizionēja krievu minoritāšu aizstāvēšanas doktrīnu «tuvajās ārzemēs». Viņš izvirzīja idejas par bijušās Padomju Savienības teritoriju ieintegrēšanu atpakaļ impērijā un ieteica arī citās vietās aizstāvēt minoritātes tāpat, «kā mēs jau darām Latvijā un Igaunijā». Viņaprāt, šie cilvēki ir Krievijas «aktīvā spēka resurss». Karaganovs uzsvēra, ka jādara viss iespējamais, lai krievvalodīgie iedzīvotāji paliktu savās dzīvesvietās. Iemeslu atklāj šodiena Krimā – viņus var likt lietā.
Aizpērn Putins lika Krievijas diplomātiem pievērst lielāku uzmanību ārzemēs dzīvojošajiem krieviem, no kuriem «daudzi grib būt noderīgi senču valstij», un ieteica piešķirt pilsonību. Tāpat kā Gruzijas kara laikā 2008.gadā, tagad Krievijas pases izdotas Krimas krieviem.
Viens no Gruzijas kara argumentiem bija «Krievijas pilsoņu aizstāvēšana» Dienvidosetijā un Ziemeļabhāzijā. Prezidents Medvedevs apsolīja, ka Krievija aizstāvēs savu tautiešu «dzīvību un cieņu», vienalga, kur viņi dzīvotu.
Sootečestveņņiki (tautieši) nav juridisks termins, un tas nav arī precīzi determinēts. Šai grupai parasti pieskaita cilvēkus, kurus vieno krievu valoda, padomju vēstures izpratne un pareizticība. Novecojušo saukli «Visu zemju proletārieši, savienojieties!» ir aizstājis jauns – «Visi tuvējo ārzemju tautieši, apvienojieties!».
Liela daļa no krievvalodīgo minoritātes Latvijā visu laiku dzīvojusi kaimiņvalsts informācijas burbulī, tās propagandas un dezinformācijas telpā. Pirms divām dienām Iecavas tirgū dzirdēju pārdomas (krievu valodā): «Putins novērsa Trešo pasaules karu. Ja nebūtu Putina, amerikāņi jau sen būtu mums bumbu uzmetuši. Viņš vienīgais par mums rūpējas. Un Krimā ieviesīs kārtību, vismaz tur no tiem ienaidniekiem būs miers.» Šādi prātojumi arī mūsu valstī atskan ne tikai Iecavā… Kas ir ienaidnieki? Latviešu fašisti?
Tagad ir pēdējais laiks nopietni pārdomāt, cik saprātīga, no valsts drošības viedokļa raugoties, ir tirgošanās ar uzturēšanās atļaujām. Jo vairāk Latvijā būs miljonāru no bijušās PSRS, jo vairāk aizstāvamo. Jo vairāk viņiem te ir īpašumu – zeme, mājas, banku konti -, jo vairāk «aizstāvamā».
Dr. hist. Edvīns Šnore: Bailes no savas ēnas un 16.marta
1939. gada 1. septembrī Latvijas prese pārpublicēja Hitlera paziņojumu: “Stāvoklis attiecībās starp Vāciju un Poliju pašlaik ir tāds, ka katrs tālākais starpgadījums var novest pie abās pusēs savilkto bruņoto spēku saduršanās…
Šīs attiecības cēloņi ir, pirmkārt, neiespējamā robežu nospraušana, kādu devis Versaļas diktāts, un, otrkārt, neiespējamā apiešanās ar vācu minoritāti no Vācijas atdalītajos apgabalos”.
Ja Polija šos saspīlējuma “cēloņus” likvidēs, atdos Vācijai Dancigas koridoru un sāks tolerantāk izturēties pret vācu minoritāti, tad Hitlers Poliju liks mierā.
Tā toreiz vācu propaganda attēloja lietu stāvokli un atradās pietiekoši daudz “pragmātiķu” gan Rietumos, gan Austrumos, kuri poļus mēģināja pierunāt nelekt Hitleram acīs un piekāpties šīm it kā visnotaļ saprotamajām vācu prasībām.
Izskatās, ka arī šodienas Latvijas politiskā elite 1939. gada Polijai būtu ieteikusi to pašu, naivi cerot, ka šī piekāpšanās jel ko mainītu Hitlera uzsāktajā cīņā par vācu dzīves telpu. Visādā ziņā tā var secināt, lasot atbildīgu personu ieteikumus Latvijas ministriem 16. martā neiet pie Brīvības pieminekļa.
Poļi, starp citu, sekoja ieteikumiem un “nedeva trumpjus” nacistu propagandai. Nacisti tad vienkārši pārģērba savus cilvēkus poļu formās, uzbruka vācu radio stacijai un, izmantojot to kā ieganstu, uzsāka plānoto karu. Izskatās, ka cienījamie ieteicēji patiesi tic, ka piekāpjoties Krievijas propagandas priekšā mēs spēsim jel kā ietekmēt vai kavēt Putina uzsākto cīņu par krievu dzīves telpu rietumos.
Ukrainā nebija nedz 16.marta, nedz “pazemojošu” naturalizācijas eksāmenu, nedz nepilsoņu un vienalga Krievija atrada iemeslu, lai ievestu tur savu karaspēku. Pie tam skandējot to pašu, ko vienmēr – cīņu pret fašismu.
Kas attiecas uz Rietumu reakciju, tad Rietumi, atšķirībā no Krievijas, nenosoda latviešu leģionārus. Ja arī kaut kur Eiropas un ASV kreisajā presē parādās Maskavas sponsorētas publikācijas par šo tēmu, tad Latvijas amatpersonām vajadzētu nevis līst pagultē, bet lūgt, piemēram, ASV vēstnieku izskaidrot savas valsts sabiedrībai, kādēļ tad ASV uzņēma latviešu leģionārus pēc kara, kādēļ uzticēja viņiem apsargāt Nirnbergas tribunālu un kādēļ uzskata, ka šie cilvēki nav neko sliktu darījuši.
Tā vietā, lai vienatnē cīnītos ar Kremļa propagandu, Latvijai 16. marta pasākumos būtu jāiesaista arī rietumvalstu pārstāvji, kā pirmo uzaicinot Vācijas vēstnieku, kura valsts nelikumīgi mobilizēja Latvijas pilsoņus savā armijā un kura ir tieši atbildīga par to, ka tūkstošiem mūsu tautiešu vācu dienestā tika nogalināti un sakropļoti. Ir pilnīgs absurds, ka tagad šiem cilvēkiem un tiem, kas godina viņu piemiņu, ir jāslapstās kaut kur pa kaktiem, gluži tāpat kā padomju okupācijas laikā!
Mīkstčaulība un mazdūšība – ir īpašības, kuras nicina gan Rietumos, gan (jo sevišķi) Austrumos. Arī liekulība neraisa cieņu. Histēriskā vēršanās pret 16. martu tik ļoti kontrastē ar atbildīgo personu klusēšanu 9. maija sakarībā, ka dažbrīd liekas, darīšana ir nevis ar neatkarīgas Latvijas valdību, bet ar LPSR pašpārvaldi. Ja bailes no ārvalstu reakcijas nekādi neļauj pārtraukt izaicinošo 9. maija balagānu ar Latvijas galvaspilsētas vadītāja piedalīšanos, tad vajadzētu vismaz cienīt pašiem sevi un neizvirzīt apkaunojošus ultimātus tiem, kuri 16. martā pie Brīvības pieminekļa grib nolikt puķes.
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/edvins-snore-bailes-no-savas-enas-un-16marta.d?id=44291529#ixzz2vp19Ft2S
Atbilde Elenai!
Stasts par so,nogriezto ausi un vel par ………..
http://www.youtube.com/watch?v=gd_iADA32C4
TENcINU.
Atbilde Elenai!
Zila acis citur,vai nogrieztas auss romantika,ka ari vel un vel ……..
http://www.youtube.com/watch?v=gd_iADA32C4
TENcINU.
Atbilde Elenai!
Zila acis citur,vai nogrieztas auss romantika,ka ari vel un vel ……..
http://www.youtube.com/watch?v=gd_iADA32C4
TENcINU.
Latvijā ir Latvijas valsts un tautas oligarhu mafijas valdība un vara, kas izved genocīdu pret latviešu tautu, kam simtos tūkstošos jāpamet Latvija. Tā pati padomju nomenklatūra, kas ir augstskolās, partijās, pašvaldībās, iestādēs, VP kancelejā, tiesās, prokuratūrās, SAB, DP, VID, kas izzog valsti, sākot ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu no “Kājiņām”.
Bet, lai šo noziedzīgo darbību slēptu, varturi un Laimdote Straujuma neatzīst latviešu leģionārus kā upurus un distancējas no tiem.
Īsti komunistiskās partijas fašisti, kas Eiropas Savienības labumus izmanto savam pašlabumam!
Saskaņas Centrs ir tādi paši Putina kompartijas un KGB režīma fašisti, kas sadarbojas ar Latvijas varturu eliti savam un Kremļa pašlabumam. Minētie „antifašisti” ar dīvaino nosaukumu „Pasaule bez nacisma” pati ir fašistiska organizācija, kas kā fašisti turpina vajāt latviešu leģionārus – fašisma upurus.
Labdien!
Notikumi Ukrainā skaidri parāda ka Kremļa scenārija “laiks revanšam” izpilde jau sākusies. Paruna saka, ka apetīte rodas ēdot.
Kas būs nākošais??
ANO, ES un NATO visumā bezzobaino nostāju var droši teikt, ka iespējamais nākošais kumoss var būt Eiropas un NATO Ahilejas papēdis – Latvija (zināmā mērā arī Igaunija). Lietuva tālredzīgi, noslēdzot vienošanos par NATO kaujas lidmašīnu izvietošanu Lietuvas Gaisa kara spēku bāzē Šauļos, ir garantējusi sev lielāku drošību. Kāpēc?? Tāpēc, ka uzsākot agresiju pret Lietuvu potenciālam ienaidniekam būtu jāiznīcina NATO kaujas lidmašīnas un tad viennozīmīgi sāktos karš. Latvija atrodas savādākā situācijā. Latvijas Nacionāliem Bruņotiem spēkiem (NBS) ir jābūt spējīgiem veikt bruņotu pretestību agresoram līdz NATO pilitiskā līmenī pieņem lēmumu par NATO spēku iesaisti Latvijas aizsardzībai un uzsāk to praktiski realizēt. Vai NBS to spēj!!! Šaubos.
Ko šajā situācijā dara Latvijas politiskā elite???
Starptautiskā plānā – Krievijas agresijas Ukrainā stingrs nosodījums. Tas ir katras ANO valsts pienākums.
Un Latvijas aizsardzības sfērā – praktiski neko!!!! Atvainojos dara gan – populistiski bubina par to, ka Latvijai draudi nepastāv, jo NATO ir Latvijas garants (Latvijas drošību garantē NATO, kas ir pasaules spēcīgākā militārā organizācija, tāpēc mūsu iedzīvotājiem nav pamata uztraukties, norāda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS)). To laikam viņam (neprofesionālim militārajā jomā) ir sastāstījuši “Padomnieki” un “kabatas partiju” politiķi.
Jā, NATO ir garants, bet lai to saņemtu NBS ir jābūt spējīgiem veikt bruņotu pretestību agresoram līdz NATO pilitiskā līmenī pieņem lēmumu par NATO spēku iesaisti Latvijas aizsardzībai un uzsāk to praktiski realizēt. Un Lietuvā izvietotās NATO kaujas lidmašīnas diez vai spēs sniegt nepieciešamo atbalstu Latvijai.
Kāpēc????
Tāpēc, ka potenciālam agresoram bruņojumā ir arī ļoti modernas elektroniskā kara (Electronic warfare (EW)) iekārtas, kuras neļaus NATO kaujas lidmašīnām vienkārši pacelties gaisā.
Sekas “kabatas partiju” politiķu un augsta ranga valsts amatpersonu bezatbildīgai rīcībai var būt katastrofālas – Latviešu tautas pastāvēšanas beigas.
Bet tas jau mūsu “kabatas partiju” politiķus un augsta ranga valsts amatpersonas diez vai uztrauc. Acīmredzot viņiem jau ir izstrādāti savi plāni kā glābt savu ādu līdzīgi, kā to dara žurkas, kad kuģis sāk grimt. Gan jau ka bagātības jau ir ārzemēs un viņi ir iemācījušies divas frāzers.
– Arrivederci Latvija un Eiropa.
– Да здравствует империя “старшeго братa” .
Alfrēds, alfbu@inbox.lv, 2669497
Iespējamā agresora rīcības scenāriju nosūtīju Saeimas deputātiem, MK. Fakti liecina, ka Saeimas deputātu vairākums un augsta ranga amatpersonas valsts apdraudējumu nesaskata (aizsardzības ministra Raimonda Vējona (ZZS) paziņojums, uz ko viņu acīmredzot ir pilnvarojusi Ministru prezidente) jo savā nekompetentu viedokli pamato ar “visgudro” padomdevēju”nekompetentiem” secinājumiem. Uzskatu, ka Latvijas augsta ranga amatpersonas un Saeimas deputāti rīkojas bezatbildīgi un tas ir viens no Latvijas suverenitātes un Satversmes apdraudējumiem.
Ukrainas notikumu analīze liecina, ka iespējamā agresora rīcības scenārija īstenošana var sākties jau 16.martā. Nedaudz kļūdijos.
Lūk,jau ir sākusies —- «Facebook» grupa «Ruskie v Latvii» jeb «Krievi Latvijā» ievietojusi savā profilā ziņu, ka Latvijā izsludināta parakstu vākšana par Latvijas pievienošanos Krievijai. 1) Pastāv liela varbūtība, ka 16.martā potenciālais agresors sarīkos krievu interešu aizstāvības aktīvistu piekaušanu un kāda līdera “mistisku pazušanu” visticamāk Rīgā un Liepājā.
2) Tam sekos Krievijas propagandas mašīnas Latvijas nomelnošanas kampaņa un plānveidīga Latvijas krievu naida kurināšana pret latviešiem.
3) Pieaugot spriedzei tiks izveidotas neapbruņoto krievu pašaizsardzības vienības Rīgā, Liepājā, Jūrmalā, daudzās vietās Latgalē. Kāpēc neapbruņotas – Krievijas propagandai līdz zināmai X stundai to ir vieglāk pasniegt pasaulei kā Latvijas krievu miermīlīgu mēģinājumu risināt savu ģimenes locekļu aizsardzību no “asinskāro” Latvijas radikāļu uzbrukumiem.
4) Laika posmā līdz 9.maijam tiks intensificētas tā saukto “fašistu ekstrēmistu” aktivitātes (krievu interešu aktīvistu piekaušana un “mistiska pazušana” (īstenībā viņi aizies pagrīdē).
5) 9.maijs. Visdrīzāk tiks īstenotas “fašistu ekstrēmistu” vardarbīgām provokācijā pret krievu veterāniem. Un tad protams “miermīlīgās” Krievijas mērs būs pilns un tad būs – X -stunda.
Krievijas agresijas akcijas pret Latviju starpvalstu līmenī
Tālāk lasiet klātpievienoto Krievijas iespējamais agresijas scenāriju Latvijā (līdzīgu scenāriju Krievija vienlaicīgi var realizēt arī Igaunijā).
– X stundā neapbruņoto krievu pašaizsardzības vienības saņems “sūtījumu” – bruņojumu, munīciju, ekipējumu, sakaru līdzekļus (daļēji jau ir Latvijā, trūkstošo nometīs transportlidmašīnas pienākot X – stundai.
Neizlēmība un nespēja pieņemt pareizus lēmumus ir klasificējama kā nodevība. Tā reāli pastāv. Piemērs, epopeja ar valsts prezidenta atvaļinājumu.
Prezidents tomēr pārtrauc atvaļinājumu un atgriežas Latvijā Izskatās pēc pašuzupurēšanās.
Atgriežas lai izliktos, ka nekas nav noticis. Viņa pienākums bija jau 28.februārī atcelt savu plānoto atvaļinājumu un būt kopā ar tautu. Tā lūk!
«Situācijā, kad Eiropas valstī Ukrainā pastāv reāli militāras iejaukšanās draudi, kas raisa pamatotu satraukumu Latvijas sabiedrībā, prezidents neuzskata par iespējamu turpināt savu atvaļinājumu?????
Šādi reāli militārās iejaukšanās draudi Ukrainai (realitātē arī Baltijas valstīm) jau parādījās vēl pirms A.Bērziņš devās savā atvaļinājumā. Viņš varēja to atcelt bet neizdarīja. Kāpēc, tas lai paliek uz viņa sirdsapziņas. Es kā Latvijas pilsonis viņam vairs neticu. Neticu, jo uzskatu, ka šādā situācijā došanās atvaļinājumā ir līdzvērtīga nodevībai. Lūk tā!
Piektdienā, 2014. gada 28. Februārī:
– plkst.09:46 Portāls TVNET.LV informē, ka Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts, kas paredz atvieglot kārtību, kādā valstij pievienojamas jaunas teritorijas (ziņo krievu un ukraiņu mediji).
– plkst. 15:38 Latvijas ziņu portālā (http://www.apollo.lv/zinas/) tika publicēta šāda informācija: Ukrainas Nacionālās drošības padomes sekretārs Andrejs Parubijs piektdien paziņojis, ka Krimā darbojas vai nu ekstrēmistiski noskaņoti separātistu kaujinieki vai arī Krievijas Melnās jūras kara flotes specvienība.
Šī informācija skaidri parāda to, ka Putina totalitārā režīms ir izstrādājis un uzsācis realizēt Krievijas “skaldi un valdi” programmu par kaimiņvalstu teritoriju iespējamu aneksiju.
Ko šādā situācijā dara Latvijas prezidents (sākot no š.g.28.februāra)?
Neko. Vismaz Latvijas tautas labā neko.
Savā labā gan – vienkārši aizbrauc uz ārzemēm plānotā atvaļinājumā.
(no 1. līdz 8.martam Valsts prezidents Andris Bērziņš dosies ikgadējā atvaļinājumā (http://www.diena.lv/latvija).Prezidents atvaļinājumu pavadīs ārpus valsts robežām. Viņa preses sekretāre Līga Krapāne portālu Diena.lv informēja, ka Bērziņš atpūtīsies kādā Eiropas valstī.
Formāli atvaļinājums pienākas katram. Arī prezidentam.
Tikai ir viens Bet! Prezidenta Morāle un atbildība tautas priekšā.
Ja prezidents A.Bērziņš sekojot notikumiem Krimā (Ukraina) un redzot Krievijas gatavošanos militārās agresijas īstenošanai Ukrainā nesaskatīja arī pieaugošos draudus demokrātijai Latvijā un neatcēla savu plānoto atvaļinājumu, tad viņam nav nekādu morālo tiesību saukties par Latvijas prezidentu.
Faktiski, viņš pameta Latvijas tautu likteņa varā un iespējams glāba savu ādu bailēs (daudzreiz bailes ir stiprākas par gribasspēku) no Krievijas iespējamās intervences arī Latvijā?
Kā Saeimas deputāti un augstākās valsts amatpersonas rīkosies X-stundā? Tas ir jautājums. Ka tikai nesanāk tā, kā to izdarīja Ukrainas karaflotes flagmaņa kapteinis.
Nu ko, dzīvosim redzēsim.
Alfrēds
ANO ekspertus noskaņo pret valsti; Latviju pārstāv Nepilsoņu kongress
12. marts, 2014 Māra Libeka
Šonedēļ Ženēvā darbu sāka Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) Cilvēktiesību komitejas 110. sesija, kurā piedalās 14 amatpersonu liela delegācija no Latvijas un kuru vada Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs. Sesijas darba kārtībā ir jautājums par pilsonisko un politisko tiesību ievērošanu. Bet dienu pirms šā notikuma ANO ekspertus par situāciju valstī ļauts noskaņot arī nevalstiskajām organizācijām (NVO), kuru pārstāvjiem dota iespēja ne tikai iesniegt savu viedokli rakstiski, bet izteikties arī no tribīnes. No mūsu valsts Ženēvā bija ieradušies ne jau, piemēram, Pilsoniskās alianses delegācija, bet gan Nepilsoņu kongresa un Latvijas Cilvēktiesību komitejas vadība. No Nepilsoņu kongresa uz Ženēvu devusies biedre Elizabete Krivcova, ko Aleksandrs Gapoņenko slēpa no manis, jo “kongresu vajājot Latvijas specdienesti”. Bet Cilvēktiesību komitejas pārstāvis Vladimirs Buzajevs bija atklāts un pastāstīja, ka turp deleģēts Aleksandrs Kuzmins, kurš, kā noskaidroju, kāpis ANO tribīnē, lai pastāstītu par krievvalodīgo diskrimināciju Latvijā.
Vēstniekam visas organizācijas vienādas
Kāpēc savu viedokli nav paudusi Latvijas Pilsoniskā alianse, kas apvieno daudzas valstij lojālas sabiedriskās organizācijas? Direktora pienākumu izpildītāja Inta Šimauska bija nepatīkami pārsteigta, kad uzdevu šo jautājumu, jo viņai par sesiju bija pirmā dzirdēšana. “Būtu tikai koleģiāli, ja Latvijas pārstāvniecība ANO vismaz atsūtītu aicinājumu piedalīties, īpaši ņemot vērā, ka valstī ir NVO, kam valsts intereses pilsonisko un politisko tiesību ievērošanā nav pirmajā vietā. To taču zina arī valdības pārstāvji, tāpēc esmu pārsteigta, ka nevienam neienāca prātā mudināt mūs piedalīties ar savu viedokli,” sacīja I. Šimauska. Bet Latvijas vēstnieks ANO Raimonds Jansons atbildēja, ka organizācijas neesot pietiekami vērīgas, jo “Latvijas Vēstnesī” neesot izlasījušas informāciju par valdības apstiprināto delegāciju, kas piedalīsies ANO sesijā. Uz jautājumu, vai vēstnieks ir dzirdējis par valstij nelojālām organizācijām, kas visos līmeņos aktīvi cīnās par krievu valodu kā otru valsts valodu un pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, saņēmu atbildi: “Šīs organizācijas ļoti aktīvi piedalās daudzos starptautiskos forumos, ir labi informētas par NVO iespējām paust savus uzskatus starptautiskā līmenī. Diemžēl jāatzīst, ka Nepilsoņu kongress ir daudz aktīvāks par citām Latvijas NVO. Latvijas pārstāvniecība ANO nedrīkst nostādīt vienu organizāciju pret citu, mums jādod visiem vienādas iespējas.”
Latvieši dzīvojot ilgāk nekā etniskie krievi
Tātad jādod iespēja Nepilsoņu kongresam paziņot ANO, ka naturalizācija neesot efektīva nepilsoņiem, kuri vecāki par 60 gadiem un ka latviešu valodas un vēstures eksāmens esot tik grūts, ka liela daļa tajā izkrītot. Organizācija secina, ka naturalizācijas procedūra nav godīga un tāpēc pilsonība ir jāgarantē automātiski. Pastāvot šaubas, vai vispār ir iespējams nolikt šādu naturalizācijas eksāmenu. Pilsonības likumā esot jāieraksta, ka nepilsoņi esot īpašā vēsturiskā situācijā, tāpēc naturalizācijai jābūt daudz liberālākai. Nepilsoņu kongress uzsver, ka vienīgi Valsts prezidents Andris Bērziņš esot iedziļinājies nepilsoņu problēmās. Ar labu vārdu tiek pieminēti arī ekspremjeri Indulis Emsis, Einars Repše, Aigars Kalvītis un Valdis Birkavs, kuriem neesot bijušas vienaldzīgas nepilsoņu problēmas.
Līdzīgu viedokli paudusi arī Tatjanas Ždanokas un viņas domubiedru dibinātā Latvijas Cilvēktiesību komiteja, kas ir pret izglītību valsts valodā krievu skolās un satraukusies, ka par Valsts valodas likuma neievērošanu Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēts sods un ka Latvijas Televīzijas raidījumiem ir jābūt tikai valsts valodā utt. Komiteja, norādot uz sarežģītajām situācijām, kas jāpiedzīvo krievvalodīgajiem, cenšas pievērst ANO ekspertu uzmanību tam, ka etniskie latvieši dzīvojot ilgāk nekā etniskie krievi, arī dzimstības rādītāji latviešiem esot augstāki nekā krieviem.
Ar informatīvo telpu viss kārtībā
ANO Cilvēktiesību komiteja, ko veido 18 dažādu valstu eksperti, pēc iepazīšanās ar NVO ziņojumiem uzklausa valstu pārstāvjus. No Ārlietu ministrijas rakstiski sagatavotajām atbildēm var uzzināt par Saeimas un valdības politiskajām iniciatīvām pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā, valsts pārvaldes pasākumiem naturalizācijas jomā, arī par nacionālo minoritāšu tiesībām saglabāt savu valodu un izdot savus laikrakstus… Par krievvalodīgajiem valstij nelojāliem izdevumiem gan nav ne vārda. Toties pieminēts laikraksts “Meč Duhovnij”, žurnāls “Pomorskij Vestņik” utt. Publikācijas krievu un angļu valodā stiprina sabiedrības pārliecību, ka Latvijā minoritātes var iepazīties ar valsts un reģionālā līmeņa ikdienas ziņām savā dzimtajā valodā, raksta Ārlietu ministrija, piebilstot, ka arī internetā ir dažādas saites, kuras nodrošina informāciju krievu valodā, tāpat kā radio un televīzijas pārraides. Ar labu vārdu piesaukts arī Pirmais Baltijas kanāls.
Citāds skatījums
Ne tik rožains skatījums ir tiesībsargam Jurim Jansonam, kurš ANO Cilvēktiesību komitejā uzstājās ar runu un vērsa komitejas uzmanību gan uz nepilsoņu statusu, gan arī mazākumtautību tiesībām uz izglītību. Runājot par nepilsoņu statusu, tiesībsargs uzsvēra, ka “bijušo PSRS pilsoņu statusa apzīmēšanai ir lietojams precīzs nosaukums – bijušie PSRS pilsoņi bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, nevis līdz šim plaši lietotais termins “nepilsoņi”, kas ir radījis lielu neizpratni starptautiskajās institūcijās (..) Bijušie PSRS pilsoņi (..) bauda plašas konstitūcijā un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās pilsoniskās un sociālekonomiskās tiesības. (..) Tomēr vēlos norādīt, ka nepilsoņa statuss tika radīts kā pagaidu statuss. Lai gan nepilsoņu skaits kopš valsts neatkarības atjaunošanas ir samazinājies vairāk nekā par pusi, tiesībsargs ar bažām vēro naturalizācijas tempu samazinājumu pēdējos gados. (..) Tas diemžēl skaidrojams arī ar atsevišķu nevalstisko organizāciju mērķtiecīgu darbību, šķeļot sabiedrību, kā arī apzināti izplatot nepatiesu informāciju par automātisku pilsonības piešķiršanu politiskās varas maiņas rezultātā”.
J. Jansons uzsvēra, ka atsevišķās valsts skolās vairāk nekā divdesmit gadu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mazākumtautību skolēniem netiek nodrošinātas pienācīgas zināšanas, lai spētu brīvi sazināties valsts valodā, un atsevišķi pedagogi nav spējīgi komunicēt valsts valodā. “Šāda valsts politika ir pretrunā ar EDSO Hāgas rekomendācijām par mazākumtautību tiesībām uz izglītību, kurās norādīts, ka “vidusskolās mācību priekšmetiem, kas tiek pasniegti valsts valodā, ir jātiek pakāpeniski palielinātiem,” sacīja tiesībsargs. Viņš Cilvēktiesību komitejai atklāja, ka dziļu neizpratni un nosodījumu rada atsevišķu organizāciju protesti pret jebkādām valdības iniciatīvām stiprināt valsts valodas apmācību mazākumtautību skolās un pat radikāli aicinājumi mazākumtautību pārstāvjiem sekot Ukrainas scenārijam. “Šādu iniciatīvu mērķis ir nevis aizsargāt mazākumtautībām piederīgo bērnu intereses, jo bērnu tiesības apgūt dzimto valodu un kultūru nav un nedrīkst tikt apšaubītas, bet to patiesais nolūks ir gūt politisko atbalstu, šķeļot un radikalizējot sabiedrību,” secināja J. Jansons.
Cilvēktiesību komiteja apkopos visu tai piegādāto informāciju par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Latvijā, lai uzrakstītu savus secinājumus un rekomendācijas, pastāstīja Latvijas delegācijas vadītājs Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs. Rekomendācijas, nenoliedzami, balstīsies arī uz abu pieminēto valstij nelojālo NVO redzējumu.
Uzziņa
ANO Cilvēktiesību komiteju veido 18 neatkarīgi eksperti, kurus uz četriem gadiem ievēl valstu partijas. Eksperti ievēlēti no Tunisijas, Alžīrijas, Francijas, Ēģiptes, Nīderlandes, Japānas, Šveices, Dienvidāfrikas, Maurīcijas, Rumānijas , ASV, Apvienotās Karalistes, Kostarikas, Argentīnas, Vācijas, Izraēlas, Gruzijas un Surinamas.
Viedoklis
Vaira Paegle (pretendēja uz Latvijas vēstnieka ANO amatu): “Svarīgi, lai lielākā daļa ekspertu būtu demokrātisko valstu pusē. Kā redzams, komitejā iekļauti arī tādi eksperti, kas nāk no valstīm, kur pilsoniskās un politiskās tiesības ievēro par matu tiesu, tāpēc, visticamāk, tiem būs saistošs gan Nepilsoņa kongresa, gan arī Cilvēktiesību komitejas viedoklis. Zinot ANO samērā pasīvo attieksmi pret traģiskajiem notikumiem Sīrijā un Ukrainā, es neceru, ka šī organizācija spēs objektīvi izvērtēt krievvalodīgo tiesību situāciju Latvijā.”
Atbilde Alfredam Bulam!
Uz skatuves kaujas divas puses,ko inscine viens rezisors un viens scenarists.Savadak pasaules valdibai krahs.Meliem isas kajas.
http://www.youtube.com/watch?v=ZDOfzwMfboY
Un tagad,kads simbols 22 min.37 sek. virs Putina,un Krievijas karoga.
http://www.youtube.com/watch?v=TNiWnSOsAnE
TENcINU.
Krievijai ir izstrādāts scenārijs visas Ukrainas anektēšanai, trešdien Vašingtonā paziņoja Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks.
Pēc Jaceņuka teiktā, Krievijas prezidenta Vladimira Putina pirmais scenārijs ir “iekarot Krimu tādā vai citādā veidā”.
“Taču viņš var iet tālāk. Krievijā ir arī cits scenārijs – kā anektēt visu Ukrainu, tostarp arī Ukrainas galvaspilsētu. Viss atkarīgs no viņa (Putina) personīgajiem mērķiem,” norādīja Ukrainas valdības vadītājs. “Pirms vairākiem gadiem viņš (prezidents Putins) izteicās, ka pagājušā gadsimta lielākā katastrofa bija Padomju Savienības izjukšana. Es teiktu, ka šī gadsimta lielākā katastrofa būtu Padomju Savienības atjaunošana.”
http://www.delfi.lv/news/world/other/jacenuks-krievijai-izstradats-scenarijs-visas-ukrainas-anektesanai.d?id=44296019#ixzz2vpY7qUgV
Atbilde Skarbi!
Ja vinus vienoja vara,tad mus vienos patiesiba.
http://www.youtube.com/watch?v=o5l3RqxR3dQ&list=UUx4Sg5jNUqYYlKrcR-QZqZA
TENcINU.
Par Rīgas domes mēra atstādināšanu un Rīgas domes atlaišanu
ATKLĀTĀ VĒSTULE
par Nila Ušakova un Rīgas domes atbildību
Ministra kungs, vēršos pie Jums ar atklātu vēstuli, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka neviena valsts institūcija nevēlas risināt Rīgas domes un tās priekšsēdētāja Nila Ušakova prettiesisko rīcību saistībā ar biļešu cenu diferencēšanu.
10.01.2014. iesniedzu Ģenerālprokuratūrai un KNAB iesniegumu, kurā aprakstīju Rīgas mēra N.Ušakova rīcību saistībā ar rīdzinieku/ nerīdzinieku statusa ieviešanu un e-biļešu cenu diferencēšanu Rīgas sabiedriskajā transportā. Norādīju, ka N.Ušakova rīcība traktējama kā:
– apzināta sabiedrības maldināšana, ar ko nodarīts kaitējums,
– pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana,
– patvarība, t.i., darbību izdarīšana patvaļīgi, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību,
– Rīgas pašvaldības budžeta izsaimniekošana, t.i., pašvaldības finanšu līdzekļu izšķērdēšana lielos apmēros,
– kā arī organizēta kaitniecība.
Ģenerālprokuratūru un KNAB lūdzu izvērtēt iesniegumā minēto informāciju, lai uzsāktu kriminālprocesu un sauktu N.Ušakovu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 89.panta, 179.panta, 196.panta, 211.panta, 279.panta, 341.panta, izvērtējot katra Krimināllikuma panta atbilstību aprakstītajai situācijai.
Ģenerālprokuratūra pārsūtīja iesniegumu Valsts policijai izskatīšanas organizēšanai. Valsts policija atteica ierosināt lietu N.Ušakova apsūdzībā pēc Krimināllikuma 179.panta, 196.panta, 211.panta, 279.panta, 341.panta. Šo lēmumu pārsūdzēju.
Valsts policija iesniegumu daļā par kaitniecību pārsūtīja Drošības policijai, bet daļā par maldinošu reklāmu – Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC). Drošības policija atzina, ka N.Ušakova darbībās nav saskatāms noziedzīgs nodarījums un atteica ierosināt lietu pēc Krimināllikuma 89.panta (kaitniecība). Lēmums nav pārsūdzams. Savukārt PTAC pārsūtīja saņemto iesniegumu VARAM.
Šāds valsts iestāžu futbols pierāda to, ka tām faktiski trūkst drosmes rīkoties. Mehānisms, kā cīnīties pret atsevišķu politiķu prettiesisku lēmumu visatļautību ir iestrādāts vairākos normatīvajos aktos, taču valsts iestāžu darbinieku iztapība, paklausība, draudzība un savu cilvēku ielikšana atbildīgajos amatos vairo situāciju, kad likuma norma pēc situācijas netiek piemērota un atbildīga persona paliek nesodīta. Tas vairo sabiedrības neuzticēšanos valsts iestādēm un grauj demokrātiskas valsts pamatus.
Rīgas domes mēra N.Ušakova pieņemtie saistošie noteikumi ir prettiesiski. To apliecina VARAM atzinumi. N.Ušakovs zināja, ka saistošie noteikumi ir nelikumīgi, tomēr, neskatoties uz to, turpināja reklāmas kampaņu un apzināti maldināja Latvijas iedzīvotājus par šo noteikumu spēkā stāšanos, aicināja pieteikties rīdzinieku kartei un deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā, saņemot ne tikai atlaidi, bet arī bezmaksas braucienus, ja deklarēsies decembrī. Šīs nelikumīgās biļešu cenas diferencēšanas reklāmas, kā arī nelikumīgo rīdzinieku karšu iegādi apmaksāja no Rīgas domes budžeta.
Fakts, ka N.Ušakovs izvairījās no saistošo noteikumu publicēšanas, pierāda viņa nevēlēšanos iet tiesisko ceļu līdz Satversmes tiesai, apstrīdot VARAM, viņaprāt, nepareizo atzinumu. N.Ušakovs izvēlējās rīkoties prettiesiski – maldināt sabiedrību par nelikumīgajiiem noteikumiem un izsaimniekot Rīgas domes budžetu.
Šobrīd ir sācies priekšvēlēšanu laiks, kad politiski atbildīgi lēmumi parasti netiek pieņemti, lai nekaitinātu vēlētājus. Tomēr tas, uz ko aicinu, Jūs, ministra kungs, ir atbildīga rīcība, nevis tukša atrakstīšanās. PTAC pārsūtīto iesniegumu vairs nav kam pārsūtīt un sabiedrības gaida atbildi tieši no Jums. Tāpēc aicinu rīkoties drosmīgi un pieņemt, iespējams, politiski neizdevīgu, taču tiesiski korektu lēmumu.
Pamatojoties uz Likumu par pašvaldībām 93.panta pirmo daļu, aicinu Jūs atstādināt Rīgas domes mēru N.Ušakovu no amata pienākumu pildīšanas.
Savukārt ņemot vērā, ka N.Ušakovs pārstāv politisko partiju apvienību „Saskaņas centrs”, kas šobrīd sastāda 2/3 Rīgas domes deputātu, uzskatu, ka partija ir līdzatbildīga izveidojušās situācijā un tāpēc pamatojoties uz Likumu par pašvaldībām 91.panta pirmo daļu, aicinu Jūs rosināt Saeimai atlaist Rīgas domi.
Cieņā Ieva Brante
http://www.brante.lv
Edvīnam Šnorem atbild Valdis Freimantāls.
Šodienas skatījumā jāietver visi traģiskie zaudējumi, ko Latvijai nodarījušas totalitārās varas. Galvenais zaudējums ir un paliek visu
latviešu biedrību varmācīga likvidācija 1940. gadā.
Pat valstiskuma atņemšana tautai būtu tikai pusbēda, ja būtu saglabājušās latviešu biedrības. To esamība garantē katram latvietim iespēju brīvi piedalīties valsts dzīvē, jo ikvienas latviešu biedrības kolektīvās analītikas lēmums ir saistošs un respektējams visām valstiskajām struktūrām.
Šodien tā tas nav. Kopš 1993.gada 18.februāra nakts, partokrātija – komunisti un čekisti, iznīcināja Rīgas Latviešu Biedrību bez žēlastības un ar viltu – it kā nakts laikā izdarītais kriminālnoziegums dotu noziedzniekiem īpašas tiesības ! Jau 21 gadu māmuļā nedrīkst turpināt 1992. gada 18. jūlijā atjaunotās RLB darbību,atbilstoši tās spēkā esošajiem 1938. gada statūtiem. Vēsturnieki un juristi ir tik iebiedēti, ka par to nemin ne vārda! Pat visi politiķi tēlo nezinīšus un aklos.
Dokumentālai filmai Padomju stāsts -2 ir jārunā par to.
США сегодня показали Путину, как они выигрывают войну за Украину: русские умоются своей нефтью
«…Война начнется и закончится на биржах», – писали 10 марта «Наші Гроші» о наиболее вероятном сценарии развития конфликта интересов России и США, прорезавшемся на крымской почве.
И благодаря сводкам с нефтяных бирж от 13 марта и развернувшимся э том контексте событиям, имеем наглость утверждать: Россия уже проиграла.
Сегодня стало известно, что США впервые с 1990 года выбросили на рынок нефть из своего стратегического запаса. Всего на продажу поступило 5 млн баррелей, что составляет всего лишь 1% от американских запасов. Но эффект превзошел все ожидания – в Нью-Йорке нефтяные фьючерсы упали на 2% – до $98.
Для России – это смерти подобно. Конечно же, не мгновенной, не здесь и сейчас. Но в очень обозримом будущем.
Дело именно в цене на нефть, доходы от торговли которой составляют почти половину российского бюджета. Кремль закладывал в бюджет-2014 цену нефти $102. Падение ниже этого уровня означает невыполнение бюджета. А с экономикой России все обстоит очень плохо. Капиталы бегут из страны, в любой момент западные банки могут потребовать от российских должников возвращения кредитов на $650 млрд при золото-валютном резерве РФ порядка $500 млрд. Даже личный экономист Путина признал, что ситуация аховая. В общем, без нефти у Кремля нет маневра.
Да еще и Ангела Меркель сегодня обложила Россию трехэтажными угрозами санкций. Мол, если Путин не отреагирует на блокирование счетов и визовых ограничений, то в ход пойдут экономические санкции. При этом канцлер заботливо предупредила, что Германию шантажировать уже нечем. Доля российского газа в немецком потреблении сократилась до 35%.
Впрочем, вслух Меркель не сказала, что Путин полный импотент и может валить к своим березкам плакать о горькой судьбе неудачливого агрессора. Все таки это большая политика. Тем более, что ее предыдущая оценка Путина, как человека оторванного от реальности, и так дала почву для разговоров о шизофрении/паранойе/душевной болезни недавно развевшегося президента.
В этом же духе действовали и американские чиновники, которые обвалили цены на нефть, но при этом заявили, что это никак не связано с украинским кризисом.
Ну да, не связано. Ну, пусть с ними. Главное, что было потом.
Сегодня Путин экстренно собрал своих олигархов на «поговорить о жизни под международными санкциями». О чем договорились неизвестно. Но после этого Путин выступил на заседании собственного Совбеза со словами, которых он ни разу не произносил за две недели войны:
«Мы не можем обойти вниманием те события, которые складываются вокруг Украины, Крыма и всего, что касается этой непростой проблемы, которая возникла, хочу это подчеркнуть, не по нашей вине. Этот кризис возник, и мы вовлечены так или иначе в него. Хочу отметить, что это, прежде всего, внутриукраинский кризис. К сожалению, мы все понимаем, что мы оказались так или иначе вовлечёнными в эти события. Давайте подумаем вместе на тему, как нам строить отношения с нашими партнёрами и друзьями в Украине и с другими нашими партнёрами в Европе и в Соединённых Штатах», – сообщила пресс-служба Кремля.
Важно: Путин впервые сказал, что Россию втянул в эту ситуацию кто-то третий, а не сам Путин и не бандеровцы.
Важно: Путин впервые назвал это «внутриукраинским кризисом».
Важно: Путин впервые заговорил об учете отношений с Европой и США.
Буквально в это же время агент Путина Виктор Медведчук выдал заявление, в котором позволил себе жестко проехаться по Януковичу:
«Президент, который допустил гражданское противостояние, гибель людей — потерял моральное право быть главой государства. В 2004 году наиважнейшим заданием власти было не допустить кровопролития, насилия и жертв в ходе акций протеста. И мы смогли это сделать. Существует только один сценарий возвращения Януковича в Украину. Он должен предстать перед судом», — заявил кум российского президента.
По факту это означает одно. Янукович, сволочь такая, втянул Россию в крымскую войну, и он, если что, будет за это отвечать.
И, кажется, это и есть стратегия выхода Путина из войны в Крыму. Ведь именно с заявления Януковича, показанного представителем России в ООН, формально все и началось. То есть, убрав формальную причину, Путин выходит из ситуации, сохранив мирное лицо как бы обманутого в наилучших намерениях друга украинцев.
Tas ir ļoti svarīgs jaunums. Tagad, kad noregulēsies jautājums Ukrainā un redzot kā krievu okupantu pēcnācēji uzdarbojas Latvijā jāprasa ES, NATO, ASV atbrīvot Latviju no okupantu pēcnācējiem Latvijā un Latvijas oligarhiem, kas apzagusi latviešu tautu. Nirnbergai 2 tiesai par komunistiskā režīma noziegumiem pret cilvēci jābūt.
—————————————–
США сегодня показали Путину, как они выигрывают войну за Украину: русские умоются своей нефтью
«…Война начнется и закончится на биржах», – писали 10 марта «Наші Гроші» о наиболее вероятном сценарии развития конфликта интересов России и США, прорезавшемся на крымской почве.
И благодаря сводкам с нефтяных бирж от 13 марта и развернувшимся э том контексте событиям, имеем наглость утверждать: Россия уже проиграла.
Сегодня стало известно, что США впервые с 1990 года выбросили на рынок нефть из своего стратегического запаса. Всего на продажу поступило 5 млн баррелей, что составляет всего лишь 1% от американских запасов. Но эффект превзошел все ожидания – в Нью-Йорке нефтяные фьючерсы упали на 2% – до $98.
Для России – это смерти подобно. Конечно же, не мгновенной, не здесь и сейчас. Но в очень обозримом будущем.
Дело именно в цене на нефть, доходы от торговли которой составляют почти половину российского бюджета. Кремль закладывал в бюджет-2014 цену нефти $102. Падение ниже этого уровня означает невыполнение бюджета. А с экономикой России все обстоит очень плохо. Капиталы бегут из страны, в любой момент западные банки могут потребовать от российских должников возвращения кредитов на $650 млрд при золото-валютном резерве РФ порядка $500 млрд. Даже личный экономист Путина признал, что ситуация аховая. В общем, без нефти у Кремля нет маневра.
Да еще и Ангела Меркель сегодня обложила Россию трехэтажными угрозами санкций. Мол, если Путин не отреагирует на блокирование счетов и визовых ограничений, то в ход пойдут экономические санкции. При этом канцлер заботливо предупредила, что Германию шантажировать уже нечем. Доля российского газа в немецком потреблении сократилась до 35%.
Впрочем, вслух Меркель не сказала, что Путин полный импотент и может валить к своим березкам плакать о горькой судьбе неудачливого агрессора. Все таки это большая политика. Тем более, что ее предыдущая оценка Путина, как человека оторванного от реальности, и так дала почву для разговоров о шизофрении/паранойе/душевной болезни недавно развевшегося президента.
В этом же духе действовали и американские чиновники, которые обвалили цены на нефть, но при этом заявили, что это никак не связано с украинским кризисом.
Ну да, не связано. Ну, пусть с ними. Главное, что было потом.
Сегодня Путин экстренно собрал своих олигархов на «поговорить о жизни под международными санкциями». О чем договорились неизвестно. Но после этого Путин выступил на заседании собственного Совбеза со словами, которых он ни разу не произносил за две недели войны:
«Мы не можем обойти вниманием те события, которые складываются вокруг Украины, Крыма и всего, что касается этой непростой проблемы, которая возникла, хочу это подчеркнуть, не по нашей вине. Этот кризис возник, и мы вовлечены так или иначе в него. Хочу отметить, что это, прежде всего, внутриукраинский кризис. К сожалению, мы все понимаем, что мы оказались так или иначе вовлечёнными в эти события. Давайте подумаем вместе на тему, как нам строить отношения с нашими партнёрами и друзьями в Украине и с другими нашими партнёрами в Европе и в Соединённых Штатах», – сообщила пресс-служба Кремля.
Важно: Путин впервые сказал, что Россию втянул в эту ситуацию кто-то третий, а не сам Путин и не бандеровцы.
Важно: Путин впервые назвал это «внутриукраинским кризисом».
Важно: Путин впервые заговорил об учете отношений с Европой и США.
Буквально в это же время агент Путина Виктор Медведчук выдал заявление, в котором позволил себе жестко проехаться по Януковичу:
«Президент, который допустил гражданское противостояние, гибель людей — потерял моральное право быть главой государства. В 2004 году наиважнейшим заданием власти было не допустить кровопролития, насилия и жертв в ходе акций протеста. И мы смогли это сделать. Существует только один сценарий возвращения Януковича в Украину. Он должен предстать перед судом», — заявил кум российского президента.
По факту это означает одно. Янукович, сволочь такая, втянул Россию в крымскую войну, и он, если что, будет за это отвечать.
И, кажется, это и есть стратегия выхода Путина из войны в Крыму. Ведь именно с заявления Януковича, показанного представителем России в ООН, формально все и началось. То есть, убрав формальную причину, Путин выходит из ситуации, сохранив мирное лицо как бы обманутого в наилучших намерениях друга украинцев.
Krievijas inteliģence nosoda agresiju pret Ukrainu
Vairāki redzami Krievijas inteliģences pārstāvji – rakstnieki, režisori, aktieri un mūziķi – ceturtdien parakstījušies zem dokumenta, kurā pausts nosodījums agresijai pret Ukrainu. Dokuments publicēts laikraksta “Novaja Gazeta” tīmekļa vietnē, un līdz ceturtdienas vakaram to jau bija parakstījuši 90 Krievijas inteliģences pārstāvji.
Iniciatīvas grupa arī tuvākajās dienās aicina sarīkot kongresu “Pret karu, pret Krievijas pašizolāciju, pret totalitārisma atjaunošanu”.
“Mūsu valsts ir ierauta bīstamā avantūrā. Zem lozunga “Aizstāvēsim krievus Krimā, kā arī visus ukraiņus no jaunās neleģitīmās fašistiskās varas Ukrainā!” jau notikusi faktiska Krimas aneksija. Rupji pārkāptas starptautiskās tiesības, sagrauti Eiropas drošības un stabilitātes principi, Krievija strauji veļas jauna aukstā kara ar Rietumiem virzienā, kur smagās sekas ir grūti paredzēt,” brīdina vēstules autori.
“Visos Krievijas valsts medijos plūst neapturamas melu un dezinformācijas straumes, kā arī ir izvērsta apdullinoša propagandas kampaņa pret visiem, kas mēģina apšaubīt varas darbību pamatotību, norādīt uz postošajām sekām valstij un tautai. Visi tie, kas nepiekrīt, ar vieglu roku tiek zākāti, dēvēti par “piekto kolonnu”, “fašistiem”. Bet tādu, kas nepiekrīt, ar daudz.”
Kaut arī vairāki inteliģences pārstāvji un cilvēktiesību aktīvisti jau pauduši nosodījumu Krievijas agresijai pret Ukrainu, attieksme ir jāpauž tiešāk un skaļāk, norāda aicinājuma autori, mudinot jau tuvākajās dienās sarīkot kongresu, kurā tiktu pausta attieksme pret pašreizējiem notikumiem.
“Šādam kongresam cita starpā ir jāizvirza prasība pārtraukt propagandas histērijas uzkurināšana, pārtraukt to cilvēku zākāšanu, kas nepiekrīt,” teikts aicinājumā.
Vēstuli parakstījuši rakstnieki Andrejs Bitovs, Vladimirs Voinovičs, Viktors Jerofejevs, Ludmila Uļicka, Alla Gerbere, aktieri Lija Ahedžakova, Mihails Jefremovs, Ļevs Prigunovs, Aleksandrs Fiļipenko, režisori Pāvels Bardins, Eldars Rjazanovs, Ādolfs Šapiro, cilvēktiesību aktīvisti Ludmila Aleksejeva, Svetlana Gannuškina, Sergejs Kovaļovs, mūziķis Andrejs Makarevičs, politologs Andrejs Pjontkovskis un daudzi citi.
Ar vairākiem pretkara paziņojumiem jau iepriekš klajā nākuši rakstnieki Krievijas PEN centra biedri, kā arī viņu kolēģi ārzemēs. Nepieļaut karu aicinājuši rokmūziķi Boriss Grebenščikovs, Vjačeslavs Butusovs, Jurijs Ševčuks. Grebenščikovs sarakstījis jaunu dziesmu “Ļubov vo vremja voini” (“Mīla kara laikā”).
Daudzi radošās inteliģences pārstāvji piedalījušies pretkara protestos Maskavā.
8.martā Krievijas kinematogrāfisti atbildēja uz ukraiņu kolēģu pretkara aicinājumu, iestājoties pret “bezprecedenta antiukrainisko kampaņu, kuru ir izvērsuši Krievijas valsts kanāli”.
“Mēs tāpat kā jūs esam kategoriski pret meliem Ukrainai liktenīgo notikumu atspoguļojumā un vēl jo vairāk pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Mēs esam taisnības pusē, un mēs esam ar jums,” teikts atklātajā vēstulē, kuru parakstījuši vairāki pazīstami režisori, scenāristi un kinokritiķi.
Otrdien Krievijas kultūras darbinieku grupa parakstīja kolektīvu vēstuli, paužot atbalstu prezidenta Vladimira Putina Ukrainas un Krimas politikai. Vēstule publicēta Kultūras ministrijas mājas lapā. Līdz ceturtdienas vakaram to parakstījuši 303 cilvēki.
Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.
Krimas reģionālais parlaments paziņojis, ka 16.martā pussalā notiks referendums par pievienošanos Krievijai.
Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība uzstāj, ka Krievijas militārās okupācijas apstākļos sarīkotais referendums būs neleģitīms un tā rezultāti netiks atzīti.
http://www.delfi.lv/news/world/other/krievijas-inteligence-nosoda-agresiju-pret-ukrainu.d?id=44299103#ixzz2vsnQLJmX
18+ Птенцы Путина и Аксенова
https://www.youtube.com/watch?v=9-p58QhVXBo
Atbilde Elenai un Rakstam!
Satans,ka melu,prokaciju un viltibas lielmeistars,kas ari ir vina
panakumu atslega.
Grutibas bus tur,kur nevares atskist Satana melus,vai melus,ka tadus.
Meli vienmer ir uzbazigi parliecinosi,it ipasi,ja uz doto bridi nav
pieradijumi,bet meliem isas kajas,un patiesibu,tada,vai citada veida
vienmer uzzinas.Pret meliem ir jacinas,ja vinus jut,jo savadak atnes
lielu postu un visadas nelaimes.Aktieri jau atradusi vainigo,kurs vinu
varda izplata visadus pazinojumus.Video bija,bet informacijas daudzuma,
tagad nevaru atrast.
Si cilveka staja,uzvediba ari ir patiesibas liecinieki.Aci var krasot,
bet sadragatas delnas nekad,jo ieprieksejos raidijumos rokas bija
normalas.
http://vk.com/konzeptual_rf?z=video-45815241_167784706%2Ff3ad64d5f5f9790a49
TENcINU.
Kāds komentārs:
Burkāns 14.03.2014 10:05
Pirms pāris dienām Bolderājā neviļus nācās noskatīties kā viens vietējais krievvalodīgais bariņam vīru, cik noprotams – nupat iebraukušajiem LV, lepni stāsta kā un kas te bijis PSRS laikos. Un redzi, jau vakar turpat ieraudzīju svaigi krāsotu PSRS armijas GAZ’iku, kuru stūrēja vīrelis ar tā laika armijas cepuri galvā. Pavasaris,viss mostas !?
http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=147878&news_com=1&news_sort=asc&news_offset=0#news-comments1583929
Ja zinām, ka krievi Latvijā ir bruņoti (dzirdēts, ka vienā otrā krievu pilnā pagastā atklāti pa pagalmu ar kalašņikovu staigā) un viss, kas saistīts ar ieročiem, to ekspertīzēm un ieroču demilitarizēšanu (sabojāšanu), iznīcināšanu, Latvijā ir krievu rokās, tad apmēram varam iztēloties scenāriju Latvijā.
Bet kāds ir daudzu zemessargu personisko ieroču liktenis?
Ieroči tika turēti štābā. Tad sekoja uzaicinājums nosaukt bankas kontu, kurā pārskaitīs naudu par ieročiem. Gāja gadi, nauda zemessargiem kā nav tā nav. Visbeidzot viņiem pienāca “špergalkas”, ka tā kā nokavēts termiņš ieroci reģistrēt policijā (par šādu iespēju pat neko neziņojot), tad tas ir vai nu jāatdāvina valstij vai jādemilitarizē (par savu naudu, protams), kā vienīgo vietu un iespēju tādai darbībai norādot šo ateju:
http://www.zov.lv/ ,
kurā ieroči ne tikai tika sabojāti atbilstoši prasībām, bet arī nolaupītas aktā neuzrādītas dilstošas un tādēļ pieprasītas detaļas, papildus tām, kas uzrādītas dokumentos.
.
.
Admins
Nekur šie Zemessardzes bendes Kristovski, Pabriki un citi homo-izkārnījumi nepamuks no karātavām… .
Atbilde Jaatjauno tiesiskums Latvija!
Vispirs cienijamais noskaidrojiet,kas ir Eiropa,vinu Savieniba,un vinu
radita triecienarmija NATO,un kadiem merkiem vina kalpo,un tikai tad
parliecinaties,vai ir verts prasit vinu palidzibu.Kurs tiesas pasus
tiesnesus,kuri uz gadiem iepoteja vaciesos mazvertibas kompleksu un
Nirnbergas sindromu,ka uzvaretajus neviens netiesa,pat tad,ja pasi
izraisija,so karu.Paraugprava,bez apsudzeto pretpieradijumu trukuma.
Jatiesa konkreti par izdarito,nevis tiesnesu izdomato.Ar visu jatiek gala
pasiem,un ar to tautu palidzibu,kurai lidzigs liktenis.Kurs Krievija baidas
,no baltas rases,ka visus Rusijas rusus salika ,pa cietumiem?Neviena
krieva,bet visus rusus.Latvija labi atceras lielceltnes,lai pieaicinatu
migrantus.Rusija notiek tas pats,kur iebruk aziati,kada plana dala.
http://www.kramola.info/vesti/letopisi-proshlogo/podlog-v-geografii-kto-i-zachem-pridumal-evropu
TENcINU.
VL “blicdāma” BROKA gan neatdosies LATVIEŠU NACIONĀLAJAM PAŠLEPNUMAM!
Straujuma atlaiž labāko ministru šajā valdībā Einaru Cilinski. Viņš šodien sasaucis speciālu preses konferenci.
lasiet šeit: http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/drosme-but-latvietim-einara-cilinska-pazinojums/
“Godājamā Vienotība, Jūs, protams, domājat,ka visas jūsu slēptās lietas nekad netaps redzamas. Tā var domāt, bet tā nenotiek.”/ E.Cilinskis
Atbilde Ernestam!
Tas pec,ka vadijas,un virzija musu dzivi,musu senci,tas viss ir musu
ienaidnieku apguts,un virzits pret mums.Vedas,kods ved.Visa dzive ir
materijas kustiba.Virziens var but radoss un degradejoss,viss paklauts
iluzoram,vai patiesam virzienam,jo viss atkarigs,no virziena vaditaja.
Kadreiz virzienu,vai vedu likumus vadija ieveleta cilveku kopa.Tagad
to virza parazitu kopa,ar bankas sistemu.Bank kods,seklis.Seklis,ka
pretestiba radosam virzienam.Viss normali,Einaram ,ar parazitiem,nav
kopeja virziena.
http://www.kramola.info/video/protivostojanie/sergej-danilov-izbitye-istiny
TENcINU.
“PCTVL” Saeimas deputāts Miroslavs Mitrofanovs jautāts par to, vai Latvijai būtu jābaidās no Krievijas tankiem, viņš atbild: “Tanki – tas ir 20. gadsimta jēdziens. Bet, ja runā par varu un ietekmi, tad Krievijas tanki jau sen ir šeit – tā ir nauda, kas te apgrozās, un rūpnīcas, kas uzceltas par Krievijas naudu.””Pat pats radikālākais nacionālists ir spiests aizdomāties, cik lielu budžeta daļu nāksies zaudēt, ja par lielo kaimiņu runās visu, kas ienāks prātā.” Tad jau sanāk, ka tagad mums tiek piedāvāts svaigs tanku pievedums no Kipras.Patiesībā jau tā ir tikai kārtējā lappuse stāstā par tā dēvētajām “investīcijām”, kas Latvijā tiek daudzinātas un pat atalgotas ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām (savulaik vēl oligarha Aināra Šlesera izvirzīta ideja, kuru gan nav atcēlusi arī pašreizējā “tiesiskuma koalīcija”;). Tas nekas, ka bieži šīs “investīcijas” izrādās vien kādas prāvākas vasarnīcas iegāde Jūrmalā. Bet kādam nekustamo īpašumu biznesmenim savs labumiņš taču atlec…
Šis raksts “Tanki Latvijā” ir izņemts. Laikam tāpēc, ka te atspoguļojas arī partijas “Vienotība” noziegumi pret latviešu tautu – nodot latvju zemi austrumu matuškas Krievijas okupantiem.
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=377372:acmredzot-latvijas-kre-pc-krievijas-naudas-ievrota-ar-eirop&catid=93:la-komentri&Itemid=440%20class=
Atbilde Kadam citatam!
Krievijas un Latvijas krieviem Matuska ir Izraela.
TENcINU.
Tieši tā, atgādina, nevis māca. Mūsu tauta ir izgājusi sūru skolu. Esam saņēmuši mācības, kuras būtu jāatcerās, esam piedzīvojuši notikumus, kuriem nedrīkstam pieļaut atkārtoties. Ukrainas notikumu sakarā, nākas atkal atgriezties pie sen apdomātā, rakstītā, runātā – par mūsu valsts, armija, tautas spēju sevi aizstāvēt.
Mūsu valsts un armijas vadība paļaujas uz NATO hartas 5. paragrāfu.
Mūsu valsts un tautas drošība ir izteikta nevis apmācītu ierindas karavīru, apmācītas rezerves un zemessardzes, moderna apbruņojuma vienībās, bet gan 3 teikumos. Ukrainas notikumi skaidri parāda, ka ikviens var paļauties tikai uz sevi. Arī Ukrainai tika garantēta neatkarība, teritoriālā vienotība. To garantēja ASV, Lielibritānija, Krievija. Nenoliegsim, ka daudz lielāks garants būtu kodolieroču arsenāls, no kura Ukraina atteicās 1994. gadā (2400 kodolgalviņas), par labu iepriekš minēto valstu garantijām, kuras šodien izpaužas, kā ES un ASV ilgstoša nespēja vienoties par sankcijām. Brīdī, kad Ukrainu plosa ar ieročiem bruņots agresors, Rietumi nespēj vienoties par ekonomiskām(!) sankcijām.
Kāda situācija ir Latvijā? Ar knapiem 2 Sauszemes spēku bataljoniem, neapmācītu un atbruņotu Zemessardzi, bez obligātajā militārajā dienestā apmacītiem puišiem nākotne diezko rožaina nešķiet. Ja konkrētāk:
• abi SZS spēku bataljoni (katrā teorētiski ap 500- 600 karavīru) apguvuši tikai „miera” misijām nepieciešamās iemaņas. Mūsu karavīriem pat formastērps pielāgots Irākas un Afganistānas smiltīm un akmeņiem. Ja kādreiz mācībās tika izspēlēti reāli scenāriji, kur kā galvenais potenciālais drauds bija Krievija un galvenais uzsvars tika likts uz savas teritorijas aizsardzību, tad šodien mēs esam tik toleranti, ka mācībās plānojam Citronvalstis, kurās ir neapmierināti vietējie citroniedzīvotāji un citronteroristi. Šīs valstis vada arī savi Citrondiktatori.
• Ukrainas pieredze rāda, cik ļoti svarīga ir obliogātajā militārajā dienestā iegūtā pieredze. Mūsu jauniešus kopš 2007. gada valsts un tautas aizsardzībai vairs nesagatavo. Ja kāds arī ir apzinājis cilvēkresursu rezerves, tad, ņemot vērā nepieciešamību konflikta gadījumā tas apmācīt un mūsdienu karu straujo tempu, tās ir pilnīgi nederīgas.
• Zemessardzei pēc neskaitāmajām reformām, baidoties no apbruņotas tautas, uzticēts tikai apsarga pienākums, ieroči koncentrēti pat pa vairākiem rajoniem vienuviet, kur attālums līdz dislokācijas vietai mērāms pat 100 km, ekipējums-tas pats Zviedru pēckara „humpalas”. Mācības lielos vilcienos aprobežojas ar kaujas šaušanu reizi gadā, ierindas mācību un vispārējām mācībām, kurās lielākajai daļai nav sapratnes ko un kāpēc viņi dara. Protams, ir daži pozitīvi izņēmumi. Gandrīz 10 gadu laikā, ko esmu pavadījis pildot Zemessarga pienākumus, nevienu reizi neesam informēti, ko darīt X -stundā. Nav pilnīgi nekāda rīcības plāna.
• Likvidēts pat tāds elementārs civilās aizsardzības ekipējums, kā gāzmasku noliktavas. Mums nav arī pārtikas rezervju u.c. primitīvai izdzīvošanai nepieciešamu lietu.
• Vēl ņemsim vērā arī Krievijas propagandas (Radio, TV, prese) ietekmi uz iedzīvotāju morāli un nostāju, kā arī jebkādas nacionālas propagandas trūkumu.
Ko darīt? Visi, kam tomēr rūp sava, savas ģimenes, tautas un valsts drošība – gatavojieties! Esiet morāli, fiziski un materiāli gatavi! Rūpējieties par savu fizisko sagatavotību un izturību. Ja iespējams, apgūstiet tuvcīņu. Stājieties Zemessardzē, kur var apgūt, kaut niecīgas, bet tomēr militāras zināšanas, kā arī saņemt, kaut primitīvāko, bet ekipējumu. Stājieties mednieku rindās, kas dos jums iespēju iegādāties un mājās glabāt šaujamieroci – vislabāk pusautomātisku karabīni ar militāra standarta munīciju (7,62X51 NATO; 7,62X39), iegādājoties medību ekipējumu, izvēlieties tādu, kas noder arī kaujas laukā. Sagādājiet cilvilās aizsardzības ekipējumu. Iekrājiet pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces vismaz dažām dienām. Izdomājiet rīcības plānu un iepazīstiniet ar to savus tuviniekus, lai katrs no jūsu ģimenes locekļiem X-stundā būtu gatavs rīkoties.
Edgars Dārznieks
2014.g. 12.februārī Latvijas prezidents Andris Bērziņš ar sievu gozējās «Gazprom» ložā arēnā Rīgā. Tas nebija pārsteigums, lai arī kauns par prezidenta rīcību nav nomazgājams ar ūdeni. Nav šaubu, ka komunists un latviešu tautas apzadzējs Andris Bērziņš piedalītos Krimas referendumā, ja būtu Sočos. Diemžēl Lietuvas prezidente Grībauskaite oficiālu komentāru par Latvijas kolēģa rīcību nevēlējās sniegt. Nav grūti iedomāties, kāda būtu reakcija no aktīvākās Baltijas valstu politiķes. Grībauskaite pamatoti skarbiem vārdiem apelē pie Rietumeiropas līderu veselā saprāta, vairākkārtīgi aizrādot par ES stipri novēlotajām sankcijām, lai atturētu Krieviju no Ukrainas Krimas aneksijas de jure.
Premjeres Laimdotas Straujumas lēmums atstādināt VARAM ministru Eināru Cilinski, izmantojot formālu ieganstu, ļoti atgādina Valda Dombrovska atkāpšanos no amata. Toreiz šķita, ka Valdis Dombrovskis no amata atkāpās brīvprātīgi, ļaujot cilvēkiem noticēt, ka iemesls ir traģēdija Zolitūdē. Tiklīdz kļuva zināms, ka Dombrovskis kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās, vairs nebija šaubu, ka savas partijas «Vienotība» intereses un personiskās politiskās ambīcijas Valdis Dombrovskis stāda augstāk par valsts interesēm. Vajadzēja tikai atrast iemeslu un negaidīti par tādu kļuva traģēdija Zolitūdē. Tagad «Vienotība» cer uz augstu amatu Dombrovskim Eiropas Komisijā. Publikas ne uzreiz pamanītie Valda Dombrovska atkāpšanās patiesie iemesli ieskandināja tādu pašu šķībo noti nākamajai – Laimdotas Straujumas valdībai. Tādēļ nav brīnums, ka Nacionālā Apvienība (NA) šo valdību neuztver nopietni un ir jau «atradusi» aizstājējministru. «Vienotības» spice Laimdotas Straujumas valdību pašlaik uzskata par tādu kā politisko izgāztuvi, kur var izspēlēt visas iespējamās kombinācijas un rokādes. Straujumas rīcību, atlaižot NA ministru, nevar skaidrot kā politiskās manipulācijas, partiju iekšējās nesaskaņas vai tml., jo abas partijas «Vienotība» un NA vēl pirms Straujumas valdības apstirpināšanas zināja, ka Cilinskis dosies 16.marta gājienā Rīgā. Nav dzirdēts kāds varas partijas biedrs, skaļi sitam trauksmes zvanu. Un kālab gan to darīt, jo tuvojas Saeimas vēlēšanas. «Vienotības», NA un ZZS «augstākais labums» ir šo trīs partiju koalīcija pēc Saeimas vēlēšanām. Līdz rudenim sarkano līniju vilcēji – reformisti būs pilnībā absorbēti «Vienotībā», kas jau janvārī ļāva Straujumas valdībā iebīdīt oligarham Aivaram Lembergam līdz kapa malai lojālos zaļzemniekus.
Laimdota Straujuma arī nezina, kas notiek Ukrainā. «Vienotības» premjere vēl dzīvo vecajā Eiropā, kur svarīgākais ir iztapība (Putina Krievijai) un mirkļa politiskais izdevīgums (iegriezt NA).
Neskaitāmie aicinājumi nepolitizēt 16.marta pasākumus Rīgā ir tukša skaņa. Vai patiešām Straujuma domāja, ka, iesakot ministriem nedoties pie Brīvības pieminekļa 16.martā, valdība mūs pārliecinās, ka šim «aizliegumam» ir tieša saistība ar ikgadējiem 16.marta pasākumiem Rīgā? 16.marta nekonstitucionālais referendums Ukrainas Krimā gūs nedalītu pasaules mediju uzmanību, tādēļ Krievijas vēstnieka Latvijā jau iepriekš paredzamā retorika par «nacisma atdzimšanu» kļūs par bumerangu pašam vēstniekam Vešņakovam. Kāpēc? Putina Krievijas propagandas mašinērijas izplatītie meli par «fašistiem, teroristiem» Ukrainas pagaidu valdībā izrādās vistīrākās muļķības, par to beidzot arī ārpus Baltijas valstīm – ES un ASV pārliecinājās, tiekoties ar Ukrainas pagaidu prezidentu, ministriem klātienē. Tādēļ Straujumas valdības ministra noliktais zieds Latvijas brīvības simbola pakājē 16.martā noteikti nevar tikt uzskatīts par drošības apdraudējumu Latvijai, bet tikai par mūsu politiķu iztapību un pašiedomātu apdraudējumu.
Ja «Vienotības» Laimdota Straujuma šādas elementāras kopsakarības nespēj saredzēt, tad bail domāt, kas vēl mūs gaida no premjeres kundzes un viņas rudās patroneses Solvitas Āboltiņas.
https://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=pwvV0CMePVs
Atbilde Kalvim!
a)Vai, nu mes kalpojam Pasaules valdibai,kura radija sodienas situaciju.
b)Vai,nu mes kalpojam savai tautai,sodien cinoties ar vinu meliem un
informacijas blokadi,no XVII gadsimta.
Ja mes daram b),tad mes blokejam a),un palaujamies pasi uz saviem spekiem,
kur savas tautas karavirus tur goda un ciena.
Karavirs nedrikst but nezinoss,ar sauteni meza.Vinam ir jazin viss tautas
atstatais un patiesais mantojums,lai smeltos spekus.Vispirms jaapzinas
samelotas un sagrozitas patiesibas merogs,talakai ricibai.
TENcINU.
16 martā pie brīvības pieminekļa daudzi Rīgas Latviešu Biedrības biedri nolika ziedus un vaiņagus, taču neviens neuzdrošinājās pat tikai ieminēties par to, ka 21 gadu mūs pazemo un diskriminē KGB un komunistu varas kalpi, kuri nepieļauj mums turpināt RLB 1938. gada statūtos paredzēto darbu.
Viltus biedrībai un viltus statūtiem klanās divkosīgi kolaboracionisti – valsts pretlatviskās politikas diriģenti. Atmaskot šos briesmoņus ir katra Latvijas patriota svēts un neatliekams PIENĀKUMS!
Esmu iesniedzis tiesībsargam izvērtēt 1993. gada 18. februāra nakts uzbrukumu Rīgas Latviešu Biedrībai. Mēneša laikā būs atbilde. Prasu atzīt, ka 1993. gada 18. februāra naktī ir izdarīts kriminālnoziegums
un kaitniecības akts, kas pārtrauca Latvijā demokratizācijas procesus.