

God. Maltas kungs, par dr.K.Ulmani ļoti vērtīga informācija, kā arī nenovērtējams ieguldījums ir darbs pie brošūras radīšanas, kuru noteikti centīšos iegādāties. Kas attiecas uz tiesisku valsti, tad tiesiskums ir arī starptautisko konvenciju ievērošana un izpilde, tajā skaitā 1949.gada Ženēvas Konvencija. Ja tiesiskumā ir pieļaujamas atkāpes, tad ar ko mēs atšķiramies no sovokiem.
Tukši dzīvokļi Rīgā, kaut kā masveidā nav novēroti, bet lauku teritoriju izputināšana noritēja tik pat intensīvi kā okupācijas pirmajā fāzē, zem sarkanā karoga.
Nepiekritīšu versijai par nelaimīgajiem nabadziņiem. Tā bija lavīnveidīga kolonistu invāzija kas neieradās šeit bada dzīti. Tā bija mērķtiecīgi organizēta un propogandas uzturēta ar paralēlu rūpniecības attīstīšanu mūsu zemē. Migranti no PSRS labi zināja kurp brauc un ka Latvija ir kara trofeja – okupēta sapņu zeme. Propoganda tiem vēstīja, ka dabūs jaunus dzīvokļus un labi algotas darba vietas, ko nevarēja pat salīdzināt ar pamatiedzīvotāju verdzību Latvijas kolchozos (bez tiesībām izbraukt). Un vēl kā izrādījās, tad arī specveikalus ar specapgādi un neskaitāmas privilēģijas, par kurām okupētā latviešu tauta varēja tikai siekaloties. Protams izņemot kolaboracionistus, kas baudīja tādas pašas privilēģijas kā okupanti.
Ņemot vērā neapgāžamos pierādījumus Latvijas okupācijai ar tai sekojošo aneksiju un veiktajam genocīdam pret Latvijas iedzīvotājiem. Ciniski iznīcināto Latvijas armiju un izlaupītajām kultūrvēsturiskajām vērtībām, ieteiktu Krievijai intensīvi piedomāt pie kolonistu reevakuācijas plāna un militāristu (ieskaitot pensionēto) konvojēšanu aiz Latvijas robežām.
Fragments no kolonizātoru nozagtā:
http://lpra.vip.lv/neatdod.htm
Iespējams jums god. Maltas kungs un daudziem citiem ir bijusi tā laime dzīvot klusās vietās, bez regulāriem starpgadījumiem un nepatīkamiem pārsteigumiem. Pats piedzimu un uzaugu laukos starp labiem cilvēkiem kur durvis neslēdza, bet sākoties maniem skolas gadiem, nonācu Jelgavā. Tā bija veca koka baraka, kurā no ērtībām bija tikai elektrība, bet aukstākos ziemas rītos spaiņos apsalis ūdens, kaut gan vakarā bija silti izkurināts. Gar mājas logiem ar apbrīnojamu regularitāti maršēja krievu karaspēka daļas, bet katras darba dienas tieši divpadsmitos naktī, skaļi aurojot savas častuškas no darba atgriezās krieveņu bari, ko nodarbināja tuvējā linu kombinātā. “Atkal tās maukas kliedza pus nakti”, kas nav mans izdomājums, bet apkārtnē dzīvojošo kaimiņu pukošanās par izbradātajiem dārziem.
Nemaz nepieskaršos tēmām par ievestajiem zekiem un nelabojamiem recidīvistiem, kuriem Maskavā bija aizliegts dzīvot.
Edvards Lūkass: Laiks atspēkot mītus, ko izplata Krievija :
https://www.la.lv/starp-nacistu-amuru-un-padomju-laktu/
Salīdzināt aizbraukušos no Latvijas ar krievu kolonistiem ir nekorekti, jo ne viņi ne viņu priekšgājēji nav apšāvuši jaunās mītnes zemes valdību, izrēķinājušies ar mierīgajiem turienes iedzīvotājiem kā arī nopelnīt var tikai daļu no vietējo algas līmeņa. Bezmaksas dzīvokļus viņiem nedod un valsts privatizācijā piedalīties neuzaicina.
Lai gan, varbūt neesmu informēts.

16.12.20















