L. Grantiņa H- 86 & LRTT viedoklis
Daudzi noteikti vēlēsies zināt: kāpēc es šeit ievietoju A. Priedīti, kurš publicējas pie Lato Lapsas. Kā kļuvis zināms, tad ar L. Lapsu Priedīša kungam ir noticis NEATGRIEZENISKS KONFLIKTS. Mēs visi esam A. Priedīti lasījuši un pa visiem 95% viņa teiktajam piekrituši, izņemot vietas, kurās viņš šodienas noziedzīgās inteliģences noziegumus “uzvēlis” parastajai latviešu tautai. Daļēji jau arī tam var piekrist, jo redzam kā tauta šodien godina tādus neliešus kā Peteru, Zālīti & Co, kaut ari zina, ka tieši viņi bija tie, kuri tautu aizveda prom no Atmodas gaišajiem ideāliem ! Sašķēla un aizveda no Brīvības Pieminekļa uz Brāļu Kapiem !
Latviet, tas taču bija SĀTANISKS RITUĀLS !!!
Tāds “inteliģences” parazīts kā Dainis Īvāns paziņo, ka: “Latvieši nekad nav dzīvojuši tik labi kā šodien !”…to pašu paziņo arī čekas sadarbōne Lidija Lasmane Doroņina… Eva Mārtuža savā grāmatā “Pētera zvērests” jūdasu J. Peteru pataisa par Atmodas pirmsākumu un varoni… , vai tā nav visnelietīgākā nodevība ? Pie varas esošie “nācijas glābēji”(inteliģence un it sevišķi jau NA & VL!) disidentus, kuri ārprātā cietuši no okupācijas varas, atstājuši nomirt nabadzībā…., bet paši, dzīvojuši lepnībā un kopā ar Saskaņiešiem izlaupījuši Rīgu un Latviju ! Ja mēs visu to apjēdzam, vai tad ir tik briesmīgi jādusmojas par A. Priedīša secinājumiem ? Priedīša kungs ne sevišķi atzinīgi ir izsacījies par manu valodas stilu un šo vietni, bet tas viss piederas pie uzskatu brīvības, jo es netaisos būt līdzīgs DELFi, Dienai vai kādam citam izdevumam. Atceros, cik precīzi A. Priedītis uzrakstīja par manu zvērīgo arestu pirms pieciem gadiem. Bija sajūta, ka viņš pilnībā bija ienācis manā apziņā, jo precīzi aprakstīja tieši manu braukšanas mērķi…
Es informēju un saucu noziedzniekus tādos vārdos, ar ko viņi man asociējas. Mans valodas stils ir apzināti provokatīvs, noziedzniekiem neglaimojošs un par to arī esmu viņu vislielākais ienaidnieks, kas arī ir mans uzdevums- rīdīt uz šiem noziedzniekiem tautu un beigās tas vainagosies ar uzvaru,- jo aiz manis nestāv meli un noziegums !
Atceros: Reiz arī Indulis Ronis man “pārmeta vienā jautājumā”, bet es to pilnībā nopublicēju. Pēc laika es viņam pajautāju: “Jūs mani kādreiz par to nosodījāt, bet šodien pats par to rakstāt !” “Ja es redzu, ka manu tautu grib iznīcināt un aizstāt ar citu, tad metu visas kārtis galdā”, viņš atbildēja ! Zinu, ka manu serveri Latvijas VDD kopē. To viņi paziņo manā apsūdzībā ! Zinu arī, ka ārvalstu drošības dienesti šo vietni izlasa pirmo un, ka Latvijas VDD šīs vietnes publicēto izskata katrā rīta politinformatīvajā ziņojumā.
Vai ir vēl kāda i- vietne, kur tikusi tik aktīvi lauzta un tās īpašnieks medīts ? Mani ir centušies pierunāt… , bet nav sanācis, jo ES PASTĀVU PATIESĪBĀ. Neviena glaimiem un draudiem es nepakļaušos, jo vienīgais mans PADOMDEVĒJS ir mana SIRDSAPZIŅA. Jā kāds grib ar mani būt kopā, lūdzu, ja būs daļēji pret manu nostāju, publicēšu , bet jau ar savu piebildi, bet ja pilnīgi pret, tad tiks ignorēts… . Turpinājumā A. Priedīša raksts un viņa komentārs par L. Lapsu, kas ir ļoti interesants… .
03.08.20
Arturs Priedītis sagt: 2020. gada 18. Juli um 16.33 Uhr (Bearbeiten)
………….. noteikti ir nepieciešams Levita un Lapsas salīdzinājums. Taču es to nespēju veikt. Nespēju veikt tāpēc, ka nezinu kādiem vārdiem raksturot Lapsu. Tie vārdi, kuri derētu Levita raksturojumā, nekādā ziņā neder Lapsas raksturojumā. Levitam der cilvēkam adresēti vārdi. Lapsam neder cilvēkam adresēti vārdi, jo nākas fiksēt kaut ko tādu, kas nekādā ziņā nav saistāms ar cilvēku, cilvēcību. Tāpēc es nezinu Lapsas portretam vajadzīgos vārdus. Zinu tikai cilvēkam adresējamus vārdus. Lapsam piemērojamus vārdus nezinu un jūtu, ka nekad nezināšu. 3) neuzskatu par ienaidnieku to, kurš savā bezspēcībā kaitēt man sāk pazemojoši izturēties pret manu sievu; tam ir jābūt cits „statuss“.
Vai nosargās cilvēku un civilizāciju ?
Masām adresētajā naratīvā (stāstījumos ar konspiroloģisku piemaisījumu jeb bez tā) par PSRS sagraušanu nav sastopams viens ļoti būtisks sižets. Tas attiecas uz PSRS sagraušanas idejisko ģenēzi; proti, uz tiem idejiskajiem faktoriem, kuriem bija milzīga loma padomju valsts pārveidošanā “ar cilvēcisku seju”, kā teica Gorbačovs, kurš patiesībā bija tikai sīks izpildītājs sen nobriedušai tendencei un idejiski koncentrēti pamatotai nepieciešamībai. Stāstījumos viss grozās ap Andropova, čekistu ģenerāļu, Jakovļeva slepenajiem sapņiem krietni pirms “perestroikas”. Minētais personāžs vēlējās praktiski realizēt “sociālo sistēmu konverģenci”, par ko pirmais rakstīja P.Sorokins (1889-1968). Praktiski tas nozīmēja kapitālisma sistēmas un sociālisma sistēmas saplūšanu, kad no sociālisma sistēmas būtiskākajiem nosacījumiem nekas nepaliek pāri un sociālisma sistēmas politiskā elite saplūst ar kapitālisma sistēmas politisko eliti. Stāstījumos tiek stāstīts par savlaicīgo kadru sagatavošanu jaunajai dzīves kārtībai. Kadrus kopīgi gatavoja gan Rietumi, gan “padomija”. Tā tas, piemēram, notika Austrijas komūnā Laksenburgā. Tur no 1972.gada līdz šodienai darbojas “Lietišķās sistēmiskās analīzes starptautiskais institūts” (IIASA). To dibināja ASV un PSRS. No ASV galvenie dibinātāji bija angļu lords Solomans Cukermans (1904-1993) un ASV divu prezidentu padomnieks nacionālās drošības jautājumos Makdžordžs Bandi (1919-1996). No PSRS galvenais dibinātājs bija Romas kluba biedrs, filosofs, Kosigina znots Džermens Gvišiani (1928-2003). Stāstījumos tiek norādīts par institūta paveikto tādu krievu varoņu sagatavošanu vadošam darbam pēcpadomju “tirgus ekonomikā” kā Čubaiss, Gaidars. Iespējams, Austrijā tika apmācīts arī kāds no Latvijas (piem., Godmanis). Taču ļaužu masām adresētajā naratīvā nekas netiek minēts par “Esalenas institūtu” (Esalen Institute). Tas no 1962.gada joprojām aktīvi darbojas Kalifornijā reti apdzīvotā vietā Bigsurā (Big Sur) okeāna krastā. “Esalenas institūts” vienmēr ir nodarbojies ar neparastu tematiku un vienmēr no visas pasaules ir pulcinājis neparastus cilvēkus, kuru lomu politikā, ideoloģijā, valsts pārvaldīšanā, dažādu sociālo procesu organizēšanā un vadīšanā, militārajā un ģeopolitiskajā stratēģijā parasti apzināti noklusē, lai lieki nesatrauktu ļaužu prātus. Turklāt neparastie cilvēki un viņu neparastā darbība vienmēr ir atradusies valstu speciālo dienestu rūpīgā uzraudzībā. Saprotams, par to sabiedrībai nav jāzina. “Esalenas institūts” nodarbojas ar cilvēku paranormālām spējām un to izmantošanu visdažādākajos dzīves notikumos. Runa ir par gaišredzību, psihokinēzi, bioenerģētiku, meditāciju, dažādām austrumu ezotēriskajām mācībām utt. Institūta konceptuālā bāze ir Oldosa Hakslija (1894-1963) proponētais filosofiskais misticisms un parapsiholoģijas nostādnes. Institūta mērķis ir cilvēka garīgā un fiziskā potenciāla izzināšana un attīstīšana. Tiek uzskatīts, ka Bigsuras neparastais institūts ir transhumānisma (tehnooptimisms + mākslīgais intelekts) dzimtene. “Esalenas institūtam” ir nepierasta dzīves pozīcija. Institūtā nav TV, radio, avīzes un žurnāli. Valda mērķtiecīga norobežošanās no pasaules. Bet galvenais – institūtā dominē mūsdienu kapitālisma pasaules nesaudzīga kritika. Tiek uzskatīts, ka Rietumu civilizācija ir iestigusi melos un pati savos atkritumos; bizness prasa konformismu un atsacīšanos no sevis; zinātne izdomā jaunus slepkavošanas ieročus; tehnoloģijas sagandē cilvēku, pārvērš cilvēku par resursu un alkātīgas peļņas objektu. “Esalenas institūts” ciena tādus kapitālisma slavenus kritiķus kā Markūze, Vilhelms Raihs, Gi Debors, Karls Polaņji. Lieki būtu piebilst, ka institūts bija un ir CIP ciešā uzmanībā. To padomju laikā Maskavā zināja VDK. Kad sākās “sociālo sistēmu konverģences” neafišētais projekts, abas puses (ASV/CIP un PSRS/VDK) izmantoja “Esalenas institūtu”. Bigsurā viesojās padomju neparasto un vajadzīgo cilvēku delegācijas. To sastāvā bija vairāki Krievijas Federācijas valdības locekļi pēcpadomju laikā. Institūtā viesojās padomju kosmonauti. Institūtu apmeklēja padomju neparasto cilvēku oficiālais līderis prof. Vlails Kaznačejevs (1924-2014). Savukārt uz Maskavu lidoja institūta neparastie cilvēki, organizējot kopīgus eksperimentus, apmainoties ar savu pieredzi u.tml. Dienā dominēja darba tematika. Vakaros un naktīs tika sapņots par cilvēka likteni un cilvēces likteni, visbiežāk neizmantojot tādas kategorijas kā “kapitālisms” un “sociālisms”, bet gan optimistiski paredzot cilvēka potenciāla kāpinājumu un tā grandiozās perspektīvas, tomēr nekādā ziņā neaizmirstot par draudošajām briesmām cilvēkam un civilizācijai.
Pārpublicēts no: Postcivilizācijas dienasgrāmata
LRTT pēcvārds
Ja tas viss ir tik slepeni, tad, kā Priedīša kungs tika pie šīs informācijas ? Varbūt viņš mums to paskaidros ?
