Lūk, kad uzzinām visus faktus, tad viss nostājas savās vietās !
Tas ir tas par ko visu laiku cenšas runāt šī vietne.
Bērziņa kungam arī sāk noskaidroties APZIŅA: “Ar šo gribēju teikt, ka nevaru izslēgt iespēju, ka aizejot uz policiju, gan Ginta, gan Sintija, pašas sev ”PARAKSTĪJA NĀVES SPRIEDUMU”. Ginta saviem puisēniem, Sintija – pati sev. Vai arī tas notika kādā garīgajā dimensijā par kuras eksistenci maz ko zinām? Bet reāli fakti ir un paliek reāli fakti, un tos nevar neņemt vērā. Ginta gāja pēc palīdzības uz Valsts Policiju – īstenojās bijušā vīra draudi. Un arī Sintija lūdz šo palīdzību un aizstāvību no Valsts Policijas – un atkal īstenojās draudi…”
Tieši tā, ziņojot par to milicijai(4. maija bandai nav policijas), tika “ieslēgts” sātanisma mehānisms pret latviešu etnosu ! Daudziem liksies smieklīgi un pat idiotiski, sacīs kā Lato Lapsa: “Grantiņa kungs, iedzeriet tabletīti un dodieties pie miera !” Starp citu, es PIETIEK. com aizsūtīju iepriekšējo rakstu, bet KLUSUMS !
Un būs arī klusums, jo PIETIEK.com publicē sātanistu Arturu Priedīti… .
FOTO: Arturs Priedītis. Šie sātanisti ir visur… .
Tiek radītas ārprāta ciešanas, kas ir vistiešākais pierādījums sātanisma rituālam.
Šodien pret latviešiem tas tiek veikts ik uz soļa. Katra latviešu ģimene ir pakļauta šiem Ciānas smirdoņām.
Policija ir šīs sātaniskās sektas sastāvdaļa, tāpat kā visa Tiesu sistēma, kura, savukārt, veido valdību un pārējās struktūras, kuras šo sātanisko valdību legalizē.
Viss pareizi, tikai pretējā virzienā… .
Pie mums valda komunisti un KGB.
Un kā zināms:
komunisms ir maskēts jūdaisma totalitārisms- krievžīdu nacisms.
Kamēr šī HIDRA nebūs fiziski iznīcināta, nekas nemainīsies.
Birutu Lozi zvērīgi(sista pa galvu un žņaugta) noslepkavoja Borovkova & Bunkas krievžīdu banda, bet vainu uzveļ latvietim Kadiķim !!!
28.05.18 L. Grantiņš
22. sērija. Kas kopīgs Gintas un Sintijas lietām?
May 27, 2018
Sestdien pa telefonu runājām ar Gintu. Sarunas laikā uzzināju ko jaunu par vairāk kā trīs gadus seniem notikumiem. Visu šo laiku mani vajāja viena doma. Kā esmu iepriekš teicis jau 05.10.2014. piecas dienas pirms bērnu slepkavības biju aizbraucis uz vietējo Baložu policijas iecirkni un mutiski brīdināju par to, ka bērnu tēvs draud Gintai, sola ”atņemt viņai pašu dārgāko” (runa protams ir par bērniem). Taču neuzrakstīju par to iesniegumu… Kļūda, bet tolaik es patiešām vēl uzticējos Valsts Policijai. Nevajadzēja. Ņemot vērā tikko aizsāktā otrā seriāla atzara, par 19 gadīgās SIntijas nāves apstākļiem, virzienu, man patiešām sametās šķērmi ap dūšu. Sintija mēģināja brīdināt policiju divas nedēļas pirms savas nāves. Es piecas dienas pirms bērnu nāves. Neko neapgalvoju, tikai aizdomājos. Ja nu patiešām vēršoties Valsts Policijā faktiski parakstīju NĀVES SPRIEDUMU mazajiem puisēniem? Protams, to neapzinoties. Nav diez ko patīkami pat par to iedomāties.
Taču pēdējā sarunā uzzināju vēl ko. Ginta man to līdz šim nebija izstāstījusi. Vai arī bija teikusi, bet daudzo faktu gūzmā nebiju to piefiksējis un aizmirsis. Izrādās ka nākamajā dienā, tātad 06.10.2014., tikai 4 dienas pirms nelaimes, ARĪ pati Ginta bija griezusies Baložu VP iecirknī! Un līdzīgi kā Sintija saņēmusi mīļu “mājienu ar mietu”. Tas nekas, ka bijušais vīrs, ar kuru pēc nieka divām nedēļām paredzēta tiesas sēde par laulības šķiršanu, draud nogalināt gan viņu, gan bērnus! Gintai toreiz pateikts apmēram tā, ka katrs iesniegums KAUT KO maksā. Tātad bērnu dzīvības varēja mēģināt “izpirkt”! Nebija viņai tam naudas… Būtu vēl man paprasījusi. Bet viņa naudu no manis neņēma no manis principā, varbūt tādēļ toreiz man neko nepateica. Jo es būtu aizšāvies uz to iecirkni momentā un tad ”spalvas putētu”. Lai vai kā arī nebūtu – izskatās, ka arī pati Ginta nezinot ir parakstījusi nāves spriedumu saviem bērniem. Būtībā jau tas neko nemaina, tagad šis neizdarības akmens mums abiem uz sirdsapziņas jādala…
Ar šo gribēju teikt, ka nevaru izslēgt iespēju, ka aizejot uz policiju, gan Ginta, gan Sintija, pašas sev ”PARAKSTĪJA NĀVES SPRIEDUMU”. Ginta saviem puisēniem, Sintija – pati sev. Vai arī tas notika kādā garīgajā dimensijā par kuras eksistenci maz ko zinām? Bet reāli fakti ir un paliek reāli fakti, un tos nevar neņemt vērā. Ginta gāja pēc palīdzības uz Valsts Policiju – īstenojās bijušā vīra draudi. Un arī Sintija lūdz šo palīdzību un aizstāvību no Valsts Policijas – un atkal īstenojās draudi…
Visbeidzot, pirmo reizi mūžā saņēmu arī kādu it kā pozitīvu vēstuli no valsts iestādēm. Šoreiz no VID (Valsts Ieņēmumu Dienests). Izrādās ka KNAB tika pārsūtījis manu iesniegumu VID’am, lai tie pārbauda dažus viņu kompetencē esošus šaubīgus faktus, kas tajā minēti. Ne viss iesnieguma teksts tika publicēts. Tas vairāk manai drošībai, jo tur ir arī informācija par kādu policijas darbinieku, kurš lieliski zina ko ir sagrēkojies. Tiktāl viss pozitīvi. Bet ne viss. Telefoniski lūdzu VID’am, lai nodrošina man kādu aizstāvību, un saņēmu formālo birokrātisko atbildi – vērsieties POLICIJĀ (lai glābtos no policijas)! Un vēl cinisku piebildi – Jums jau VĒL nekas nav noticis… “Pareizi” vien ir – gaidīsim kad notiks? Turklāt nav tā ka man nekas jau nebūtu noticis policijā – problēmas jau ir bijušas. Ņemot vērā visu kas noticis gan Gintas, gan Sintijas lietās, gan manu negatīvo pieredzi – policija manuprāt ir PĒDĒJĀ vieta kur griezties ar palīdzības lūgumu.














