Meli biezā slānī desmitiem gadu garumā ?

2 responses to “Rita Kalna. Sārti nobarojušies mūļi mums sola… !”

1. 

   Engelitis.

   2018. gada 28. January

   Pedejaa laika jau ,,sirsnigi,, keeusies klat pie Dizkoku iznicinasanas Latvijaa.
   Sajuta tada,ka latviesa dveselei tiek nodaritas sapes visos limenos…

   Borits buura buramo
   NEVAR mani izpostiit !
   Dievinjs ceela trejas seetas
   Apkart manu Dveeselit !

2. 

   raksts

   2018. gada 29. January

   Vai varat pateikt, kas šajos divos rakstos ir kopīgs?

   AT priekšsēdētāja amata kandidātam Bičkovičam nav pieejas valsts noslēpumam

   LETA

   2008. svētdiena 11. maijs 23:00

   Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, kurš izvirzīts AT priekšsēdētāja amatam, piecus gadus nav speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, šodien ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.

   Pēc viņa paša teiktā pirmā līmeņa pielaide viņam beigusies 2003.gadā un šos piecus gadus viņam atšķirībā no viņa vadītās palātas tiesnešiem, tāda neesot bijusi nepieciešama.

   Satversmes aizsardzības birojs nekomentē, vai izsniegs Bičkoviča prasīto atļauju, taču atbildē “Nekā personīga” raksta: “Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir viena no tām amatpersonām, kura saņem būtisku informāciju un izmanto to darba pienākumu veikšanai, tāpēc šim amata kandidātam kritēriju atbilstība likuma “Par valsts noslēpumu” prasībām ir īpaši augsta.”

   Raidījums arī norāda, ka Bičkoviča vārds atrodams “čekas maisos”.

   Viņš esot savervēts bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģenta kategorijā 1983.gada 4.novembrī ar pseidonīmu “Raitis”. 1995.gadā Latvijā Zemgales priekšspilsētas tiesā tika vērtēts skaidrots, vai Bičkovičs ir bijis VDK aģents, vēsta “Nekā personīga”.

   Kā liecina spriedums, kas ir raidījuma veidotāju rīcībā, Bičkoviču pirmo reizi VDK uzrunā Kokneses vidusskolā. Nākamreiz kā ceturtā kursa studentu universitātes telpās. VDK aģentu personīgās un darba lietas, kā arī dokumenti, ko aģenti varētu būt rakstījuši ar savu roku, atrodas Krievijā un Latvijai nav atdoti. Tāpēc spriedumā, ko paraksta tiesnesis Ziedonis Strazds un divi piesēdētāji teikts, ka nav gūti pierādījumi, ka LPSR VDK aģents ar pseidonīmu “Raitis” – Ivars Bičkovičs būtu veicis apzinātu sadarbību ar VDK.

   Kā ziņots, AT tiesnešu plēnumā 9.maijā, Bičkoviču izvirzīja AT priekšsēdētāja amatam.

   Par Bičkoviča izvirzīšanu augstajam amatam nobalsoja 28 no 44 uz plēnumu atnākušajiem AT tiesnešiem, bet 16 bija pret.

   Par Bičkoviča apstiprināšanu amatā lems Saeima.

   —————————

   Bijušajam tiesnesim Strazdam piespriež reālu cietumsodu un tiesā apcietina

   LETA

   2015. trešdiena 17. jūnijs 19:05

   Zemgales apgabaltiesa šodien bijušajam tiesnesim Ziedonim Strazdam piesprieda reālu trīs gadu un 11 mēnešu cietumsodu un viņu apcietināja tiesas sēžu zālē.

   Strazda aizstāvis Pāvels Rebenoks uzsvēra, ka viņa klients ir otrās grupas invalīds, līdz ar to tiek gatavoti dokumenti, lai drošības līdzeklis tiktu atcelts.

   Viņš norādīja, ka Strazds patlaban nogādāts policijas izolatorā Jelgavā, kur pavadīs dažas dienas, un pēc tam tiks pārvests uz Rīgas Centrālcietumu. Rebenoks papildināja, ka pilns nolēmums būs pieejams 1.jūlijā un to varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā.

   Kā ziņots, Zemgales apgabaltiesa krimināllietu pret bijušo tiesnesi par septiņu personu fiktīvu nodarbināšanu šodien skatīja apelācijas kārtībā. Pērn oktobrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa atzina Strazdu par vainīgu septiņu personu fiktīvā nodarbināšanā un sodīja viņu ar četru gadu nosacītu brīvības atņemšanu un daļēju mantas konfiskāciju. Tāpat tiesa lēma no Strazda valsts labā piedzīt kaitējuma kompensāciju 112 726 eiro apmērā.

   Vēl šajā lietā tiesa apmierināja atstādinātās Rīgas apgabaltiesas tiesneses Skaidrītes Buivides sūdzību un lēma izbeigt kriminālprocesu pret Buividi pēc Kriminālkodeksa 17.panta 6.daļas un 162.panta 2.daļas (likuma redakcijā līdz 1995.gada 1.martam), kā arī Kriminālkodeksa 17.panta 6.daļas un 142.panta 1.daļas (likuma redakcijā līdz 1995.gada 1.martam) un KL 313.panta 1.daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

   Par spriedumu tika iesniegts apelācijas protests un apelācijas sūdzība. Lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, tomēr tiesneši atstatījās no lietas izskatīšanas – Buivide ir no amata atstādināta Rīgas apgabaltiesas tiesnese. Apgabaltiesas priekšsēdētāja pieņēma lēmumu par krimināllietas nosūtīšanu pēc piekritības, savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņēma lēmumu par lietas piekritības maiņu, tāpēc lieta nonāca Zemgales apgabaltiesā.

   Prokurors noprotestēja lēmumu arī par kriminālprocesa izbeigšanu pret Buividi.

   Jau ziņots, ka saskaņā ar lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības Strazds ilgstoši – laika periodā no 1995. līdz 2012.gadam – dažādos laika posmos fiktīvi nodarbināja septiņus darbiniekus. Šiem cilvēkiem tika aprēķināta darba samaksa, kuru esot piesavinājies pats tiesnesis, liecina apsūdzība.

   Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki Strazdu aizturēja 2012.gada 7.augustā. 2013.gada 7.februārī Saeima viņu atcēla no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.

   Savukārt Buivide pērn atsaukusi savu piekrišanu stādāt par tiesneša palīgu Rīgas apgabaltiesā. Kā aģentūrai LETA paskaidroja Tieslietu ministrijas preses sekretāre Līva Rancāne, darba nespēja Buividei beidzās pagājušā gada oktobra sākumā un vienlaikus Tiesu administrācija saņēma tiesneses iesniegumu, ar kuru tiesnese atsauca savu piekrišanu strādāt par tiesneša palīgu Rīgas apgabaltiesā.

   Ņemot to vērā un pamatojoties uz likumu «Par tiesu varu», kas nosaka, ka gadījumā, ja tiesnesis nepiekrīt norīkošanai citā darbā, viņam atstādināšanas laikā izmaksā valstī noteikto minimālo mēnešalgu, Buividei ir noteikta minimālā mēnešalga.