Minētajā “Kas Jauns” rakstā kārtējo reizi piesaukta padomju propagandas pasaciņa par žīdu dedzināšanu Gogoļa ielas sinagogā.
Fr. Gordons to ir nosaucis par mītu.
A. Ezergailis ir rakstījis, ka šī un citas sinagogas tika nosvilinātas tikai un vienīgi huligānisku motīvu dēļ un nekāda cilvēku slepkavošana tur nav bijusi.
Bet vietējie un ārzemju mediji vienalga šo mītu nepārtraukti atražo.
Kā lai pēc šāda piemēra tic visam par holokaustu sludinātajam?
Runājot par holokaustu Latvijas teritorijā sabiedrība joprojām nez kāpēc pieturās pie padomju idealogu sniegtajām ziņām un nez kādēļ neaizdomājas, ka:
1. Virkne sniegto ziņu ir visīstākie izfantazējumi, kā piemēram minētā epizode par žīdu (padomju literatūrā 300 – 3000 cilvēku) sadedzināšanu sinagogā;
2. Visi Latvijas teritorijā bojā gājušie žīdi nebūt nav noslepkavoti nacistu okupācijas laikā. Varu galvot, ka daļa no tiem patiesībā tika nogalināti pirmajā padomju okupācijas laikā. Kā zināms, līdz 1940. gadam liela daļa Latvijas uzņēmējdarbības atradās žīdu rokās. Vācu ienākšanu liela daļa šo “buržuju” nemaz nebūtu sagaidījusi. Šis fakts gan nav bijis izdevīgs ne sovjetiem (jo slepkavo taču tikai fašisti), ne nacistiem (jo pieminēt, ka starp boļševiku upuriem bijuši arī žīdi, traucētu antisemītisma propogandai), tādēļ nav afišēts.
3. Liela daļa nacistu okupācijas laikā, īpaši Arāja vienības, nogalināto žīdu, patiesībā tika nošauti kā politiskie – komunisti.
Un vismaz šīs daļas man nudien nav žēl.
13.02.11
