12 responses to “Par Saeimas sātanistiem un Ģedertu Melngaili(papildināts)”

1. 

   Ernests

   2016. gada 29. October

   Ģederta Melngaiļa Atmodas laika lietā figurē arī Viļņa Bušmaņa vārds.

2. 

   čuguns

   2016. gada 29. October

   http://www.delfi.lv/news/national/politics/birokratija-liedza-komisijai-vertet-knab-vaditaja-kandidatu-prasmes-norada-borovkovs.d?id=48094893

   Borovkovs komentē KNAB vadītāja iecelšanu. Atcerieties, ka viņš pats neko nepārstāv, bet vienmēr ir kā konsultants, vai pat sēdes vadītājs.
   4.maija kliķes menedžeris.

   Ievērojiet, ka viņš saka “…mēs meklējam cilvēku…”. Kas tad ir šie “mēs” un kādā sakarā?
   .
   .
   .
   Admins
   Kas tie “mēs” ir ?
   Tas ir Telavivas(cionistu- latviešu tautas slepkavu) viedoklis !

3. 

   čuguns

   2016. gada 29. October

   Ģederta Melngaiļa gadījums saistās ar 1983.gadu un tā saukto «Gaismas akciju», ko aizsāka kāds rumāņu mācītājs. Mērķis bija brīvajai pasaulei stāstīt par to, kas notiek aiz padomju dzelzs priekškara, mudinot aizstāvēt vai kaut vai just līdzi tiem, kuri cieta no padomju režīma. Arī Ģederts nolēma iesaistīties.

   Ģederts Melngailis, bijušais padomju politieslodzītais: «Es klausījos radio, uz īsviļņiem tās Rietumu balsis. Tur bija traucējumi, bet kaut ko dzirdēt varēja.»

   Padomju cilvēkiem aizliegtajās raidstacijās stāstīto Ģederts pārrunājis ar darba biedriem. Gan pašam, gan Lidijai Lasmanei-Doroņinai bijuši tuvinieki un draugi ārzemēs, tie dažkārt braukuši šurp, arī regulāri sazvanījušies, apmainījušies ar informāciju par dzīvi padomju okupācijā.

   Lidija Lasmane-Doroņina: «Ģedertam tā apziņa tāda pati bija. Viņš no bērnības zināja, kas labs, kas ļauns, un neko ļaunu nepieņēma. Vienīgi viņš ir tāds naivi taisns. Daudzi cilvēki viņu sauc par naivu, bet viņš ir patiess.»

   Ģedertu čekisti notvēra, piecos no rīta ejot uz darbu Pārdaugavā, Robežu ielā pie Bērnu slimnīcas. Viņš pamanīja, ka kāds skrien pakaļ pāri zālājam, tālāk bijuši vēl vairāki.

   Ģederts Melngailis: «Es biju nobijies, diezgan skaļi kliedzu: palīgā! Bet kas tev nāks palīgā? Iela tukša! Dokumentus man nerādīja, uzvārdu neprasīja, viņi jau zināja, ko ņem ciet. Aizveda mani uz volgu, iesēdināja volgā, pie stūres sēdēja, atceros, civilās aviācijas formā ģērbies čekists.»

   Ievests pa dzelzs vārtiem, čekas mājā viņš pavadīja gandrīz pusgadu, taču neizpauda līdzdalībnieku vārdus, atteicās sadarboties un palika pie saviem uzskatiem.

4. 

   noziegumi pret cilvēci

   2016. gada 29. October

   Melngaili čekisti saņēma ciet 1983. gada janvārī, kad viņš piecos no rīta gāja uz darbu Pārdaugavā, Robežu ielā. Uz ielas strauji piebrauca automašīna un valsts drošības komitejas vīri ģērbušies civilās drēbēs, ierāva viņu transportlīdzeklī un aizveda uz VDK ēku Brīvības ielā. Melngaiļa sakari ar trimdas latviešiem un īpaši viņa piedalīšanās «Gaismas akcijā» čekistiem deva pamatu viņu apsūdzēt par pretpadomju aģitāciju un propagandu. Turpat pusgadu ilgā Melngaiļa turēšana čekas pagrabos jauno vīrieti nevis salauza, bet gluži otrādi – padarīja vēl spēcīgāku.

   Melngailis pratināšanās turpināja kritizēt komunistisko partiju un čeku, kas pilnībā kontrolējot cilvēku dzīves. Viņš atklāti runāja, ka Latviju rusificē un šeit apspiež pamatbrīvības. Valsts drošības komiteja izlēma Melngaili atzīt par psihiski slimu un nosūtīt piespiedu ārstēšanai. Disidentam ārsti noteica diagnozi, kāda nemaz neeksistēja, – gausi jeb lēni noritošā šizofrēnija. Tika pārmests, ka viņš ir valkājis kurpes nepareizā krāsā un viņam uz žaketes, ja nemaldos, ir uzšūts kvadrāts.

   Toreiz zaudējuši pacietību, čekisti beidzot viņu nolēma atdot psihiatru rokās. Sekoja ieslodzīšana klīnikā Rīgā un pēc tam izsūtīšana uz Blagoveščensku PSRS Tālajos Austrumos. Vēl Stūra mājā viņam draudējuši, ka apstākļi tur būs briesmīgi, bet bijis vēl šausmīgāk. Sanitāri bijuši ieslodzītie no blakus esošā cietuma. Kā medicīniska rakstura soda mērs ik pa laikam injicēts kāds brūni eļļains preparāts.

   Pēc visa pārciestā viņš līdz galam tā arī nav reabilitēts, viņam ir zviedru ārstu atzinums, ka psihisku slimību nav, bet Latvijā diagnoze vienalga saglabājas. Un tā viņu ietekmē joprojām – iepriekšējā dzīvokļa saimnieks, uzskatot par traku, centies atbrīvoties no īrnieka, un arī Rīgas dome, ierādot jaunu, tā arī nav parūpējusies par solījumu to izremontēt.

5. 

   noziegumi pret cilvēci

   2016. gada 29. October

   Starp citu, ir saglabājusies ļoti unikāla protokola, čekas protokola liecība, kur Ģederts Melngailis pa punktiem nosauc 20-30 punktus, kāpēc viņš ir Latvijas Republikas pilsonis, bet nav Padomju Savienības pilsonis.

6. 

   par H-86 un Ģedertu

   2016. gada 29. October

   Informācija par Ģedertu Melngaili no LPSR VDK informācijas analizes daļas materiāliem

   Psīchiski slims.
   11.08.83. par izdarītajiem noziegumiem LPSR Augstākās tiesas krimināllietu kollēģija pieņēma lēmumu nosūtīt Ģ. Melngaili uz piespiedu ārstēšanu speciālajā psīchiatriskajā slimnīcā Chabarovskā.
   (aģenta ziņojums)
   «Gaismas akcijas» dalībniece pensionāre L. A. Doroņina saņēma no šīs akcijas emisāra fotofilmu ar «Gaismas akcijas» aicinājumu latviešu tautai un citus pretpadomju materiālus. 15.07.82. viņa fotofilmu nodeva attīstīšanai naidīgā darbībā iesaistītam A. Levaldam un 18.07.82. saņēma no viņa atpakaļ negātīvus un izmēģinājuma fotografijas. Attīstot filmiņas, A. Levalds ar to saturu iepazinās pats un parādīja tos arī savai sievai. Viņa sieva ar šiem materiāliem iepazīstināja aģentus «Rumbu» un «Eglāju», kā arī interesējās, vai ir iespējams tos pavairot. Iedeva iepazīties ar šiem materiāliem arī Ģ. Melngailim un lūdza tos pavairot. Ģ. Melngailis augusta beigās lūdza Ēriku Kārkliņu pavairot 200 eksemplāru, bet septembra beigās ar šo pašu lūgumu griezās pie aģenta Ostrij (Asais).
   (aģenta ziņojums)
   Tūristu grupas sastāvā Latvijā kopā ar baptistu grupu no Zviedrijas ieradās D. Liepiņa. 11.07.82. baptistu baznīcā 16.50 viņa tikās ar L. Doroņinu, bet 19.17 iznāca no baznīcas un iesēdās tuvumā esošā ārzemju markas automašīnā ar valsts numuru 96–54. Mašīnai pie stūres bija baptistu aktīvists M. Ludviks. 19.38 viņa atgriezās baznīcā. Kamēr viņa bija izbraukusi, no baznīcas bija iznācis apskatīt apkārtni Ģ. Melngailis. 20.00 D. Liepiņa kopā ar tūristiem Karlsonu, Bekmani, Ēriksonu apciemoja M. Ludvigu viņa mājās (Bērzlapu ielā 41), kur satikās ar dažiem cilvēkiem un atradās tur līdz 23.15.
   (aģenta ziņojums)
   Ieradusies ar tūristu grupu no Zviedrijas biblotēkāre D. Liepiņa 12.07.82. 8.56 uz 3–4 minūtēm iepriekš norunātā vietā Komūnāru parkā satikās ar pretpadomju nacionālistu Ģ. Melngaili.
   (noklausīta saruna)
   Par pretpadomju aģitāciju 1983. gadā tiesātais Ģ. Melngailis sarunā pa telefonu ar pretpadomju grupas «Helsinki – 86» aktīvisti Lilitu Ecētāju pastāstīja, ka Atim Silarozem ir materiāli, kuŗus nepieciešams nodot radio «Brīvā Eiropa». Vēl viņš teica, ka pie viņa pašlaik atrodas ciemiņi (varēja saprast, ka tie ir ārzemnieki), un piedāvāja izmantot viņus, lai nodotu materiālus (uz ārzemēm?). Uz ko Lilija Ecētāja atbildēja, ka Uldis Briedis «velk gumiju» un vēl nav attīstījis filmiņas, un nav izgatavojis fotografijas.
   (ziņojums no pasta)
   Par pretpadomju aģitāciju tiesātais Rīgas iedzīvotājs Ģ. Melngailis aktīvi sarakstās ar objektu DON Nr. 1575 «Tichaja» (Klusā) Adeli Naidenoviču, kas 1961. gadā tiesāta pēc Krievijas Kriminālkodeksa 70. panta. 1985. gadā VDK organi ar viņu veica profilaktiskas darbības. Savās vēstulēs Ģ. Melngailis naidīgi novērtē Latvijas PSR dzīvojošos krievus un sauc viņus par okupantiem. Pats sevi viņš dēvē par pretpadomju aktīvistu un nacionālistu. Vēstulēs viņš stāsta par saviem kontaktiem ar ārzemniekiem un lūdz Naidenoviču atsūtīt viņam tendenciozu informāciju, kuŗu viņš pēc tam nosūtīs pāri robežai.
   (ziņojums no pasta)
   VFR tūristei I. Luvenei (spriežot pēc viņas 1986. gadā uzsāktās sarakstes), atrodoties republikā, bija kontakts ar Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieci M. Cālīti. Savās vēstulēs viņa sūta sveicienus par pretpadomju aģitāciju sodītajam I. Cālītim. Mēģināja apciemot arī sodītā Ģ. Melngaiļa māti, kuŗas nebija mājās. Tikās arī ar negātīvi noskaņoto reliģiozo aktīvistu M. Ludviku, nodeva sveicienu un sūtījumu aģentam «Ket» no «Gaismas akcijas» aktīvistes A. Kļaviņas. Un informēja, ka Kļaviņa atbrauks. Nosūtīja vēstuli ar morālu atbalstu par pretpadomju aģitāciju sodītā J. Barkāna mātei.
   (aģenta ziņojums)
   Sakarā ar to, ka radušās nesaskaņas starp grupas «Helsinki – 86» dalībniekiem, emigrantu organizācijas ir iesaldējušas materiālo palīdzību konfliktējošiem grupējumiem. Lai noskaidrotu konfliktu iemeslus, uz republiku vēlas atbraukt PBLA priekšsēdētājs L. Luks, bet viņam divas reizes atteikta iebraukšana. Daļu savu funkciju viņš uzticēja LSDSP ārzemju komitejas emisāram A. Lejiņam, kuŗš atradās republikā no 10.08. līdz 17.08.88. Grupas «Helsinki – 86» Rīgas filiāle rakstiski iesniedza A. Lejiņam savus noteikumus: pārvēlēt grupas vadītāju un koordinācijas centru, pārstrādāt statūtus, par apvainojumiem un nepamatotu izslēgšanu publiski atvainoties Ziemelim, Zariņam un Pupuram. Oficiāli paziņot par Ziemeļa apmelošanu apvainojumiem. Atzīt viņa izslēgšanu par nelikumīgu, izveidot komisiju triju cilvēku sastāvā, lai kontrolētu materiālos līdzekļus. A. Lejiņš Rīgā tikās ar I. Titavu, J. Vidiņu un Ģ. Melngaili.
   (aģenta ziņojums)
   Latviešu emigrantu organizāciju emisāre M. Strautmane kopā ar diviem ārzemniekiem Rīgā iedeva Ģ. Melngailim 550 ASV dolāru no «Starptautiskās amnestijas». Zviedru psīchiatri atzina Ģ. Melngaili par psīchiski veselu cilvēku, kuŗam nav nepieciešama nekāda ārstēšana.
   (aģenta ziņojums)
   Tūrists Veidis no Minsteres Latviešu ģimnazijas sarunā ar aģentu uzdāvināja tam uzšuvi ar emblēmu, kuŗā attēlots 1983. gadā par pretpadomju aģitācju notiesātais padomju pilsonis Ģ. Melngailis. Emblēmā bija angliski izteikts protests pret Ģ. Melngaiļa arestu, kuŗš it kā ir ieslodzīts par pārliecību. Vēl viņš teica, ka tie, kas mācās Minsteres ģimnazijā, protestēdami pret Ģ. Melngaiļa apcietināšanu, nēsājot šīs emblēmas.
   (aģenta ziņojums)
   Minsteres Latviešu ģimnazijas pasniedzēja B. Caunīte no 1988. gada 27. decembŗa līdz 1989. gada 1. janvārim bija iebraukusi Rīgā kā individuālā tūriste. Satikās ar O. Vītiņu, interesējās par notikumiem 1987. gada 14. jūnijā, 23. augustā un 18. novembrī. Sīki iztaujāja O. Vītiņu par viņa biografiju. Izrādīja interesi par brāļiem J. un A. Paulīšiem. Nosauca ap 15 uzvārdu, no kuŗiem O. Vītiņš pazina tikai J. Vēveri. Jautāja, vai padomju pilsonis nevēlas ko nogādāt uz ārzemēm. Teica, ka viņai ir nepieciešams satikt L. Doroņinu un Ģ. Melngaili, kuŗš ārstējās psīchoneiroloģiskā dispanserā. Brīdināja, ka aprīlī Lieldienās pie O. Vītiņa atkal atbrauks ciemiņi no V. Labinska un līdz viņu atbraukšanai viņam jāsatiekas ar L. Doroņinu, kuŗu var atrast ar baptistu baznīcas palīdzību.
   (aģenta ziņojums)
   Minsteres Latviešu ģimnazijas pasniedzēja B. Caunīte, kas ieradās Rīgā, 1988. gada 27. decembrī piezvanīja O. Vītiņam un teica, ka ir neapmierināta ar vizīti pie Ģ. Melngaiļa, jo viņai neļāva fotografēt.

7. 

   saruna

   2016. gada 29. October

   Čekas izmeklētājs sarunā Melngailim atklājis, ka vainas atzīšana viņu glābtu. Atsakoties sadarboties ar čeku, Melngailis pats sev ir parakstījis spriedumu. Un viņu nosūtīs tur, kur ievieto īpaši bīstamus cilvēkus, – uz tālo Blagoveščenskas sevišķā tipa psihiatrisko slimnīcu Krievijā.

   ĢEDERTS MELNGAILIS, bijušais padomju politieslodzītais: –
   Būtu ticis pirmajā dienā mājās, viņš teica. Bet tad būtu jāatzīst sevi par vainīgu un būtu jāparakstās, ka es sadarbošos ar čeku.

   Tā kā es atteicos – tad piepildījās čekista vārdi, ka es aizbraukšot tur, kur agrāk neesmu bijis. Un es arī aizbraucu tur, kur es agrāk nebiju bijis.

   Sevišķa režīma psihiatriskā ārstniecības iestāde Krievijā pie Ķīnas robežas pēc būtības bija ieslodzījuma vieta. Zem ārstu baltajiem halātiem rēgojās formas un uzpleči. Piespiedu ārstēšanai nereti tika izmantotas tādas metodes, ka pat vesels cilvēks varēja kļūt invalīds. Sanitāri bija ieslodzītie no blakus esošā cietuma. Blagoveščenskas slimnīcā Melngaili zāļoja piecus garus gadus.

   ĢEDERTS MELNGAILIS, bijušais padomju politieslodzītais: – Vēstules bija jāraksta krieviski. Mamma bija aizgājusi uz VDK, un tur teica, ka likums ļauj viņai rakstīt latviski. Bet Krievijas psihiatriskajā slimnīcā nebija tulka, un tās vēstules visas bija jāraksta krieviski.

   – Jūs rakstījāt latīņu burtiem vai kirilicā?

   Melngailis: – Tikai kirilicā! Toreiz citas iespējas nebija. Skaitījās brīvība, tautu vienlīdzība, bet bija tauta, kas bija vienlīdzīgāka par citām!

   Kamēr Melngailis atradās piespiedu ārstēšanā Tālajos Austrumos, Rīgā Ļeņina rajona Tautas tiesā viņam 1986.gadā atņēma rīcībspēju. Spriedums mīklainā kārtā pazudis.

8. 

   coment

   2016. gada 30. October

   Kamēr Melngailis atradās piespiedu ārstēšanā Tālajos Austrumos, Rīgā Ļeņina rajona Tautas tiesā viņam 1986.gadā atņēma rīcībspēju. Spriedums mīklainā kārtā pazudis.

   ——————————

   1986.gadā LPSR Augstākās tiesas priekšsēdētājs bija komunists Gvido Zemribo, šobrīd Aivara Borovkova vadītās Latvijas Juristu biedrības Prezidija loceklis, zvērināts advokāts, LPSR ģenerālprokurors – Jānis Dzenītis, jau miris, LPSR tieslietu ministrs – Jānis Salenieks, dzīvs, viņa dēls Normunds Salenieks pa blatam tika par tiesnesi un tagad ir Latvijas Augstākās Tiesas senators (kolēģis čekistam, Latvijas viltus pilsonim, tagadējam Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam).
   Būtu pareizi, ja kāds informētāks cilvēks nosauktu šeit Tautastribunāla vietnē pilnīgi visas personas (vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, ieņemamo amatu PSRS okupācijas laikā un mūsdienu Latvijā, izdarīto un/vai neizdarīto), kas piedalījās lietās pret Ģedertu Melngaili.

9. 

   Kas ir Ulme

   2016. gada 30. October

   Vecais čekists Ulme – lielais palīgs vai trūcīgo apzadzējs?

   1) disidents un invalīds Ģederts Melngailis
   Melngailim aizskarošākais likās fakts, ka viņš pats nav tiesīgs saņemt savu pensiju. To viņa vietā saņēma aizgādņi. Melngailim to pavisam bijis trīs – pirmajos gados Konstantīns Aispurs, no 2003.gada Ilmārs Ančāns, bet vēl līdz šim gadam Arvīds Ulme, kurš, starp citu, ir viens nedaudzajiem prokuratūras pierādītajiem čekas aģentiem. Šonedēļ, 16. novembrī, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pieņēma vēsturisku spriedumu. Tā atjaunoja pirms 29 gadiem Ģedertam Melngailim atņemto rīcībspēju.

   2) mūziķis Haralds Sīmanis
   Haraldam Sīmanim nodeg māja Madonā. Kas notiek tālāk?
   Sīmaņa sieva Gita: „Kad mēs atbraucām, te parādījās arī mūsu ilggadējais draugs, Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme. Viņš staigāja pa pagalmu, apskatīja mantas un teica, ka tūliņ vajag televīziju un visu pasniegt sliktāk nekā ir, – lai vairāk ienāk nauda: tie ir viņa vārdi.

   Dažas dienas pēc ugunsgrēka visos plašsaziņaslīdzekļos parādījās ziņa par to, ka cilvēki var ziedot ugunsgrēkā cietušajai ģimenei, zvanot uz norādītajiem tālruņu numuriem. Vienu ziedojumu kontu, informējot Sīmaņu ģimeni, atvēra Mūzikas atbalsta fonds, otru – Vides aizsardzības klubs ar Lattelecom starpniecību, nebilstot Sīmaņu ģimenei ne vārda.

   Haralds stāsta, ka viņam nav ne jausmas, cik daudz naudas ir ziedojumu kontā, jo saņemta ir tikai kāda daļa, atskaitoties VAK-am par izlietotajiem līdzekļiem. „Kam vajadzīgs ir šis starpnieks? Kam tas ir izdevīgi? Izskatās tā, ka man jāuzceļ māja un tad ar rēķiniem un čekiem jādodas uz Vides aizsardzības klubu pēc man saziedotās naudas. Bet par ko tad es celšu?! Vai man jāiet pie augļotāja?” jautā Haralds.
   Neviens no VAK nav Sīmaņu ģimeni informējis arī par to, ka no saziedotās naudas tiks maksāti Vides kluba tālruņu rēķini.

10. 

    Kas ir Ulme

    2016. gada 30. October

    „Mums neatlika nekas cits, kā iekārtoties šķūnī un naktis pavadīt kopā ar suņiem un kaķu ģimeni. Kādu dienu pirms aizbraukšanas uz Rīgu Arvīds atveda uz Aivariem pagasta kasieri. Viņa man darīja zināmu, ka atvedusi pabalstu. Kad biju parakstījies par naudas saņemšanu, kasiere piebilda: „Es naudiņu atdošu Arvīdam, klausiet viņu,” un aizbrauca.

    Tas mums ar Gitu bija šoks. Viss notika tik ātri, ka tikai vēlāk sapratām: Arvīds pagastā bijis bez mums un acīmredzot sastāstījis brīnumlietas, ja jau visa mums pagasta piešķirtā palīdzība nonāk pie viņa?! Bet tā jau gan ir. Kam ticēt, – muzikantam vai Vides aizsardzības kluba prezidentam un bijušajam deputātam. Protams, ka svaru kausi stipri pārsveras uz pēdējo. „Eto veļikaja strategija – prevratiķ ļuģei v vešči (Tā ir izcila stratēģija – pārvērst cilvēkus lietās),” bet – ne jau mani, jo es esmu viņam gadījies riekstiņš par cietu.

    „Es gribu Latvijas valstij pateikt, ka tas ir šausmīgi, ka cilvēks nevar uzzināt, cik viņam ir ziedots, kas viņam ir ziedojis. Es nevaru pateikt paldies tam cilvēkam, kas mums ir ziedojis.” – saka Sīmanis.

11. 

    info

    2016. gada 30. October

    Radio “Brīvā Eiropa”, “Amerikas balss” – tieši tur Ģederts Melngailis stāstīja par visu, kas notiek Latvijā, par to, kā režīms pārkāpj cilvēktiesības. Viņa runātais un rakstītais tika pārpublicēts visā pasaulē. Un tas arī bija iemesls, kāpēc viņu aizturēja čekisti, ievietoja psihiatriskajā slimnīcā, kur piespiedu kārtā tika ārstēts piecarpus gadus. Visu šo laiku viņam deva zāles, kuras izraisīja sliktu dūšu, no kurām trīcēja rokas, zuda spēja koncentrēties, negribējās ēst. Vīrietis tika atbrīvots 1988. gadā. Viņš saka, ka neko nenožēlo un, ja būtu iespēja vēlreiz piedzīvot to laiku, savu attieksmi un rīcību nemainītu.

12. 

    ugunskrustietis

    2016. gada 10. December

    Valdošie mēsli mumms spļauj virsū, bet ne ilgi vairs.Kad tauta celsies, viņi spļaus asinis.