9 responses to “Lasītājs.Mutes aizbāšanu Satversme neparedz !”

1. 

   lasītājs

   2016. gada 18. October

   Valdītājtautām, valdītājgrupām, valdītājpersonām un kalptautām, kalpgrupām, kalppersonām, to lokālajās «ideoloģijās» ir daudz kas patapināts, kompilēts no tradicionālajām ticīgo cilvēku konfesijām. Tāpēc šīs lokālās «maldu ticības» (piemēram, komunisms, nacionālsociālisms) no pirmā acu uzmetiena, un ne tikai no tā vien, atsevišķās to sastāvdaļās cilvēku apziņā bija samērā pieņemamas, (kaut vai maldu mītu sakarībās).

   Runājot par notikumiem Latvijā, lai tādi “sabiedriskie darbinieki” kā Aivars Garda, Juris Lapinskis, Leonards Inkins vai “politisko partiju” vadošie biedri kā Nils Ušakovs, Dzintars Rasnačs, Solvita Āboltiņa, Aivars Brigmanis “ar savām sīrupainām runām par tiesiskumu un godīgumu” nesagrozītu galvu un atšķirtu, kas ir kas, vajag patapināt kaut vai no šīm pašām ticīgo cilvēku konfesijām arī mācību, kā atšķirt melus no patiesības un ļaunumu no labuma, proti: “cilvēku vērtē pēc izpildītiem solījumiem un darbiem”, “koku pazīst pēc augļiem”. Visi nosauktie par katru cenu un visiem līdzekļiem vai nu aktīvi vai ar savu vienaldzību pret notiekošo ļaunumu cenšas aizbāzt Helsinki 86 dibinātājam Linardam Grantiņam muti. Katrā ziņā tas ir viņu vājums, bailes no tā, ka Latvijā tiks atjaunots patiess tiesiskums. Ar to viņi (atceries – “cilvēku pazīst pēc darbiem”) šķauda virsū Latvijas Satversmei. Satversme ir ļoti labs unpārdomāti izstrādāts dokuments, kuru nevajag censties „pārtaisīt” pēc Ivara Godmaņa, Aivara Borovkova, Valērija Kargina, Andra Šķēles un citu valsts zagļu (slepkavu) ģīmja un līdzības. Bez visa cita tur ierakstīta arī vārda brīvība. Visiem bez izņēmuma. Ar visu to ANO dokumenti pieļauj tautai arī sacelties pret saviem varturiem. Linards Grantiņš ir gājis starptautiski pieņemto praksi un iesniedzis starptautiskām organizācijām adresētus lūgumus palīdzēt latviešu tautai atjaunot tiesiskumu Latvijā. Vai ANO, NATO un demokrātisko valstu valdības palīdzēs, vai arī tomēr mums vieniem pašiem būs kā savulaik latviešu strēlniekiem jānokrata ļaunums, kurš pārņēmis Latviju? Viss ir pašu latviešu rokās. Galvenais – neesiet vienaldzīgi.

2. 

   preses relīzes

   2016. gada 18. October

   Lipmans eksprezidentu Gunti Ulmani nosauc par ļoti, ļoti nekrietnu cilvēku

   No Latvijas Hokeja federācijas prezidenta amata izbalsotais uzņēmējs Kirovs Lipmans pēdējās nedēļas laikā nav skopojies ar savu kādreizējo kolēģu hokeja saimniecībā nogānīšanu. Tā viņš eksprezidentu Gunti Ulmani nodēvējis par nekrietneli, kurš valsti ievedis nabadzībā.

   Intervijā radio „Baltkom” Lipmans bijušo valsts prezidentu, 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta izpildkomitejas priekšsēdētāju un akciju sabiedrības „Dinamo Rīga” valdes priekšsēdētāju Gunti Ulmani nodēvējis par ļoti nekrietnu cilvēku, kurš Latviju ievedis totālā nabadzībā.

   Ja, būdams valsts galva, Ulmanis būtu īstenojis citu politiku, tad tagad mums būtu viena no labākajām ekonomikām pasaulē, uzskata Lipmans.

   „Es Ulmanim agrāk ļoti uzticējos, domāju, ka viņš ir svēts cilvēks, bet izrādījās ļoti nekrietns. Tāpēc mēs tagad tā arī dzīvojam, kā dzīvojam. Pirmais prezidents nedrīkstēja likvidēt visu uzņēmējdarbību. Ja viņš saglabātu vismaz 50% visu uzņēmumu, mēs tagad nezinātu, kur likt no nodokļiem iekasēto naudu. Dzīvotu labāk nekā Šveicē,” teica Lipmans.

   Jāteic, ka Lipmans pēc gāšanas no Hokeja federācijas vadītāja troņa pēdējiem vārdiem nogānījis mūsu hokeja saimniecības funkcionārus, sevišķi skarbi izsakoties par „Dinamo” valdes priekšsēdētāju Juri Savicki – bijušo čekistu un ziņotāju. Hokeja saimniecība tagad esot nokļuvusi bijušo čekistu rokās un tas neko labu nesolot. Viņi audzināti padomju garā un viņu domāšanu neesot iespējams mainīt.

   „Viņi varbūt ir labi ļaudis, bet audzināti kā ziņotāji, tas ir viņu asinīs. Viņi nevar mainīties. Tēlaini runājot – viņiem asinīs ir kādam izdarīt riebeklību, nogalināt, pārgriezt rīkli. Sapratu, ka tas bijis viņu galvenais uzdevums,” teica Lipmans.

   Jāatgādina, ka Lipmans Hokeja federāciju vadīja 1994. un 1995. gadā, kā arī nepārtraukti no 1998. gadam līdz šī gada 7. oktobrim, kad viņu amatā negaidīti nomainīja „Latvijas gāzes” vadītājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

   Te jāpiebilst, ka Lipmans tagad publiski nesūkstās, ka viņš nomests no Hokeja federācijas prezidenta krēsla. Viņš paudis, ka pats jau labu laiku prātojis pamest federācijas vadītāja amatu un tagad izjūt atvieglojumu, ka vairs nav atbildīgs par hokeja saimniecību.

   Kirovs Lipmans intervijā radio „Baltkom” (krievu val., par Gunti Ulmani no 9.23 min.)

   https://youtu.be/q-IPmMK1ARg

   Publicēts:

   http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/233664/lipmans-eksprezidentu-gunti-ulmani-nosauc-par-loti-loti-nekrietnu-cilveku

   Ulmanis un Bērziņš kopīgi ārdīja sadzīves pakalpojumu sistēmu

   Eksprezidenta Gunta Ulmaņa un jaunievēlētā prezidenta Andra Bērziņa dzīves un darba gaitas ir cieši savijušās jau kopš padomju laikiem, strādājot LPSR Sadzīves pakalpojumu ministrijā.

   Eksprezidents Guntis Ulmanis un jaunievēlētais prezidents Andris Bērziņš kādreiz bija padomju funkcionāri LPSR Sadzīves pakalpojumu ministrijā, kuri roku rokā šo ministriju likvidēja, lai tās pārraudzībā esošos uzņēmumus varētu nodot „saimnieciskajam aprēķinam”.
   Ulmanis un Bērziņš – vienā laivā
   Iespējams, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem – pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās – viņiem abiem bija blakus kabineti Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Sadzīves pakalpojumu ministrijā. Strādājot par ministrijas funkcionāriem, Ulmanis ar Bērziņu mainījās vietām – tad Ulmanis bija Bērziņa priekšnieks, tad atkal Bērziņš vadīja Ulmaņa darbību. Tā vismaz var spriest pēc publiski pieejamām abu kungu biogrāfijām, dokumentiem un atmiņu stāstījumiem, kuri gan par šo laiku ir diezgan skopi.

   Ņemot vērā šos faktus visnotaļ dīvains šķiet fakts, kāpēc Ulmanis nule kā notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās tik kaismīgi aizstāvēja Zatleru, nevis savu kādreizējo gan padoto, gan priekšnieku – Bērziņu. Varbūt viņi savulaik kaut ko nav sadalījuši? Bet, iespējams, Ulmanim kremta tas, ka Bērziņš vienā mirklī pārvērtās no padotā par priekšnieku. Taču tās ir tikai versijas…

   Padomju funkcionāru karjera beidzas ar „saimniecisko aprēķinu”
   Zīmīgi, ka abi kungi karjeru Sadzīves pakalpojumu ministrijā noslēdza ar šīs ministrijas likvidēšanu. 1989. gadā ministriju likvidēja, domājams, tāpēc, ka padomju funkcionāri apjēdza, ka toreiz valdošā centralizētā padomju ekonomiskā sistēma iet uz grunti un bija nepieciešamas saimnieciskas reformas. Tomēr viņi no savām rokām negribēja izlaist sociālistisko īpašumu un nolēma likvidēt to sistēmu, kuru varēja „prihvatizēt”.

   Tieši sadzīves pakalpojumu uzņēmumi bija vispateicīgākā augsne „prihvatizācijas shēmām”. 1988. gada 27. decembrī LPSR Ministru padome pieņēma lēmumu „Par Latvijas PSR Sadzīves pakalpojumu ministrijas sistēmas uzņēmumu (apvienību) un organizāciju pāreju uz pilnīgu saimniecisko aprēķinu un pašfinansēšanos”, kas faktiski nozīmēja ministrijas likvidēšanu, jo tai jau vairs nebija ko vadīt.

   Sadzīves pakalpojumu kombinātu shēma
   Tolaik dibinājās pirmie „perestroikas” kooperatīvi. Pārsvarā tos veidoja uz sabiedriskās ēdināšanas, veikalu un sadzīves pakalpojumu bāzes.

   Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā zem sadzīves pakalpojumu „jumta” – Sadzīves pakalpojumu ministrijas un tā dēvētajiem sadzīves pakalpojumu kombinātiem – „pabāza” tos uzņēmumus, kurus tā īsti neizdevās nacionalizēt, bet atstāt privātīpašumā nedrīkstēja. – kurpnieku un šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, galdniecības, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas un tamlīdzīgi.

   Savukārt visvieglāk ir denacionalizēt to, ko totalitārajai sistēmai vairāku gadu desmitus nav izdevies „veiksmīgi” nacionalizēt. Tā nu padomju funkcionāri ķērās pie sadzīves pakalpojumu uzņēmumu daļējas privatizācijas, to atļaujot tikai šauram personu lokam – to priekšniekiem vai darbiniekiem. Vai no šī „prihvatizācijas pīrāga” kaut kas tika arī Ulmanim un Bērziņam, nav zināms, bet viņi katrā ziņā bija atbildīgi par nozari, uz kuras vēlāk radās simtiem padomjlaika kooperatīvu, bet pēc tam – atjaunotās Latvijas – laikā jau privātuzņēmumu.

   Vispirms Ulmanis priekšnieks Bērziņam, pēc tam – otrādi
   Gan Ulmanis, gan Bērziņš savu karjeru sadzīves pakalpojumu sistēmā uzsāka praktiski vienlaicīgi. Ulmanis 1971. gadā sāka strādāt Rīgas rajonā, kļūdams par Rīgas rajona Sadzīves pakalpojumu kombināta direktoru, bet vēlāk pārejot strādāt uz Sadzīves pakalpojumu ministriju.

   Bērziņš savu karjeru sāka kā televizoru remontmeistara ražošanas apvienībā „Elektrons”, vēlāk kļūdams par „Elektrona” priekšnieku. 1988. gadā viņš kļuva par sadzīves pakalpojumu ministra vietnieku.

   No sākuma viņu ceļi nekrustojās, bet pagājušā gada astoņdesmito gadu vidū viņi strādāja amatos, kuri bija savstarpēji saistīti.

   Tukuma Sadzīves pakalpojumu kombināta direktors Pēteris Lauva atceras, ka pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū Ulmanis ministrijā vadīja pārvaldi, kas koordinēja vairāk nekā divpadsmit tautsaimniecības nozares (frizētavas, sadzīves elektronikas iekārtu darbnīcas, fotodarbnīcas, austuves, dzijas vērptuves, mēbeļu darbnīcas, veļas mazgātavas, ķīmiskās tīrītavas, komunālās pirtis, zāģētavas, lauksaimnieciska rakstura pakalpojumus privāto dārziņu īpašniekiem, remonta un celtniecības darbu brigādes utt.).”

   Viņš atceras, ka tolaik ar Ulmani „sadarbojās tehnologi, atsevišķu ražotņu vadītāji.” Šāds atsevišķas ražotnes vadītājs bija arī Bērziņš, kurš vadīja sadzīves tehnikas remonta uzņēmumu „Elektrons”.

   Taču 1988. gadā Bērziņš kļuva par sadzīves pakalpojumu ministra vietnieku un līdz ar to par pakāpi augstākā amatā nekā Ulmanis. Katrā ziņā ministra nodaļas vadītāja postenis ir zemāks nekā ministra vietnieka amats.

   Tomēr abi kūrēja procesu, kura mērķis bija sekmīga Sadzīves pakalpojumu ministrijas likvidēšanas un tās pārraudzībā esošo uzņēmumu nodošana „saimnieciskajām aprēķinam” un tai sekojošajai privatizācijai.

   Vēl daudzi padomjlaiku piedzīvojošie atceras laiku, kad televizoru remontētāju, frizieru, pirtnieku un kurpnieku priekšnieki bija vieni no cienījamākajiem cilvēkiem, pie kuriem vajadzēja „piesmērēties”, ja gribēja kaut cik ciešami dzīvot.
   Sadzīves pakalpojumu ministrijas likvidācijas sekas
   Kādreizējais Tukuma Sadzīves pakalpojumu kombināta direktors Lauva par ministrijas likvidāciju raksta:

   „Republikas valdība bez jebkādas politiskas un tautsaimnieciskas vajadzības 1989. gadā noārdīja Sadzīves pakalpojumu ministriju un visu tās sistēmu. Pamatlīdzekļi kopā ar apgrozāmajiem līdzekļiem un cilvēkiem otro reizi pusgadsimta ietvaros atkal tika nacionalizēti un nodoti valdījumā rajonu un pilsētu pašpārvaldēm, lai tos pa trešam lāgam denacionalizētu un privatizētu.

   Zaudētāji šajā bezjēdzīgajā spēlē bija tie paši tūkstoši Latvijas skroderu, galdnieku, kurpnieku, frizieru, elektriskās aparatūras un sadzīves tehnikas remontētāju, montieru, vilnas kārsēju, adītāju, veļas mazgātāju, pirts pirtnieku, šoferu, traktoristu, malkas zāģētāju un skaldītāju, ķīmisko tīrītavu operatoru, audēju, ar kuru darba rezultātiem un viņiem pašiem vardarbīgi izrīkojās jaunā un ne sevišķi tālredzīgā Latvijas Republikas valdība, piesedzoties ar Latvijas Republikas atjaunošanas procesu, tāpat kā pirms piecdesmit gadiem ar šo cilvēku tēviem un mātēm izrīkojās padomju lielinieku melīgā un noziedzīgā okupācijas vara, kas gan uzradās Latvijas Republikas okupācijas rezultātā.”

   Elmārs Barkāns/ Foto: Evija Trifanova, Edijs Pālens/ LETA

   Publicēts: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/50032/ulmanis-un-berzins-kopigi-ardija-sadzives-pakalpojumu-sistemu

3. 

   Valdis Freimantāls

   2016. gada 18. October

   !00% pievienojos!

   Varas viltnieki vilsies!

   VVV

4. 

   Pilsonis

   2016. gada 18. October

   Arī es esmu piedalījies janvāra barikādēs. Šobrīd jūtos vīlies, sāku saprast, ka t.s. „dziesmotā revolūcija” ir „bijušo” (PSKP iestājušos pašlabuma meklētāju-karjeristu) veiksmīgi iecerēts, ieviests un vadīts notikums.
   Ir dzirdēti apgalvojumi, ka „bijušo” nemēdzot būt („бывших” не бывает), kā arī „ja tu gribi kaut kas šinī dzīvē būt, tad stājies partijā (PSKP)”. „Bijušais” var pārkrāsoties, lietos cēlas frāzes:„mēs esam gaiši cilvēki – esam atmetuši riebīgo komunistisko pagātni”. „Pastāvēs, kas pārvērtīsies”(no Raiņa „Zelta zirgs”). Viņa būtība paliks tā pati kāda ir- kampējs. „Bijušajam” nekad nav bijusi nozīmīga „gaišā” komunistiskā ideja, ir bijis tikai pašlabums. Ir vērts noskatīties k/f – as „Pelēkie vilki” (http://www.youtube.com/watch?v=H3B-q8AZnAs) epizodi, kurā Hruščovs šausminās par Ļoņas (Brežņeva) milzīgajiem kontiem ārzemju bankās.
   Nesen uzzināju, ka Ļeņins, Gorkijs, Majakovskis esot ‘’uzlabojuši veselību’’ dārgākajos ārzemju kūrortos…
   Manuprāt, PSKP augstākajās partijas skolās bija jāapgūst vismaz zinātniskais komunisms un Sun-Dzi „Kaŗamāksla”.
   Zinātniskais komunisms pamatā ir Ļeņina teorija par to, kā jātaisa revolūcijas.
   „Kaŗamāksla” ir sena ķīniešu mācība, kā kaŗā uzvarēt pretinieku un gūt panākumus
   .
   .
   .
   Admins
   Nevajaga propagandēt šeit pašu komunistu izdomas.
   Atmoda nebija viņu veidots process.
   PSRS Atmodu uzsāka un veidoja latvieši.
   Visi komunisti pietaisīja bikses, bet visā pasaules lielajā noziegumā ir iesaistrīti cionisti un ar Izraēlas palīdzību šie gļotas Latvijā, slepkavojot atkal latviešus, brutāli pārņēma varu.
   Bet nākošajā piegājienā tas vairs viņiem neizdosies.
   Visi karāsies… !
   Atmodas dokumentālistus- Zvaigzni, Slapiņu un Podnieku noslepavoja MOSSADs… .
   Pacenties, Pilsoni, šo vietni neizmantot, lai slavinātu krievžīdu varenību.
   Viņi, izņemot slepkavošanu, ne uz ko citu nav spējīgi… .
   Kas attiecas uz “zinātnisko komunismu”, tas ir pilnīgi garām. Tam ar Ļeņinu nav nekāds sakars.

5. 

   Māris M.

   2016. gada 19. October

   Skaisti pogo lakstīgala.

   http://www.delfi.lv/news/national/politics/bijusais-omega-komandieris-ja-sis-ir-kars-mes-karojam-ja-kara-nav-mus-izkauj.d?id=48039275

   Kas padomās, sapratīs starp rindām no zemapziņas izbirušos domu graudus un partizānu pieminēšanu.

   P.S.
   Kas tos Latvijas “tūristus” tajā Izraēlā tā pievelk? :D

6. 

   Ernests

   2016. gada 19. October

   Latvietis Ozoliņš, iespējams, nošāvis teroristu Motorolu.

   Vai arī tā ir provokācija pret latviešu tautu, ņemot vērā tālāk rakstīto:

   * Mēs, ja kas, jau zinām, kurš izpildīja. Nekādas žēlastības pret jums nebūs, ticiet,” sacīja DTR līderis Zaharčenko

   * “Donbasa kiberdružina” lūdz palīdzību Motorolas slepkava Marka Ozoliņa meklēšanā. Tāpat izplatīta it kā minētā latvieša Ozoliņa fotogrāfija, kura esot iegūta “no slēgtiem avotiem”.

   * “Latviešu kaujinieku vidū ir sena tradīcija piedalīties konfliktos, kuros viņi cīnās pret Krieviju. Viņu snaiperi ir labi pazīstami pēc pirmā un otrā Čečenijas kara. Turklāt karot pret Krievijas spēkiem devušies ne tikai vīrieši, bet arī sievietes no Latvijas. Latviešu algotņus raksturo nedzirdēta nežēlība krievu karavīru iznīcināšanā. Čečenu vahabīti, kuri reizēm ir brīnījušies, uz ko ir gatavi iet latvieši krievu iznīcināšanā, ir norādījuši uz viņu īpašo kāri.” -Krievijas mediji

7. 

   Valdis Freimantāls

   2016. gada 19. October

   Feļetons.

   Čekas uzdevums – sarīdīt latviešus.

   Vai izdodās?

   Jā, labi veiktas specdienestu operācijas!

   Panākta sadrumstalotība.

   Panākta diskomforta zona latviešos!

   Mums būtu japanāk tas pats čekistu nometnē.

   Vai tas maz iespējams?

   Nē, nav.

   Komunisti un čekisti ir tagad tik vienoti kā nekad!

   Un katra diena tiem ienes pamatīgu peļņu.

   Tad vienīgais ko varam pasākt ir?

   Lasīt feļetonu un smaidīt!

   Ko tas dos?

   Specdienestu nolaistās rokas un pretlatviskās ideoloģijas bankrotu.

   Kā tas izpaudīsies?

   Mūsu mierīgajā smaidā!

8. 

   Ernests

   2016. gada 20. October

   Aizdomas piepildījušās. Tā ir provokācija pret latviešu tautu!

   http://m.delfi.lv/pasaule/article.php?id=48048161

9. 

   Valdis Freimantāls

   2016. gada 21. October

   Provokācijas pret latviešu tautu pieņemās spēkā jo “varenajiem” CEKISTIEM un KOMUNISTIEM nepatīk analītiskā latviešu pieeja visām lietām!