Svētdien, sakarā ar Aivara Brīzes aiziešanu(aizraidīšanu) Plašākajos dzīves laukos un radio raidījumu “Gaismas pils”, kurā tika atkārtota A. Brīzes vasaras intervija, iznāca saruna ar kādu patriotiski noskaņotu dāmu. Saruna izvērtās asa, gandrīz vai nedraudzīga.
Šī dāma man paziņoja: cik labs raidījums tas esot bijis. Es gan sacīju pretējo, ka tas bija melnāks par piķi un tumšākas par vistumšāko nakti, kas attiecas par Lapinska lomu šajā raidījumā.
Lapinskis Brīzem centās norādīt, ka ir kāds, kas viņu noniecinot, tikai šoreiz neuzdrošinājās piesaukt H- 86 dibinātāja vārdu.
Kāpēc ?
Aivara Brīzes sacītais atbilda latviešu tautas interesēm. Viņš šajā raidījuma izstaroja gaismu- pozitīvismu. Labāk par viņu vairs nebija nekas pasakāms. Toties Lapinska izdvestais piķis pieķēzīja katra latvieša ausis un sirdsapziņu. Lapinskis, tāpat kā Garda, negatīvi- ar naida piegaršu, izsacījās par latviešu tautas veidoto LIKTEŅDĀRZU. Aivars Brīze deva pienācīgu pretsparu šai cionista Lapinska “tēzei”.
Un pareizi, Likteņdārzs būs tā vieta, kur latvietim aiziet un uzņemt sevī Garīgo enerģiju, kura nāk no Gaismas Pasaules, kas cionistiem un mūsu tautas bendēm ir “nāves zobens”.
Katrs “Gaismas pils” raidījums satur latvi
ešu tautai naidīgu propagandu, bet šī cienījamā dāma, ar kuru man bija asā saruna, vienalga slavē Lapinski un viņa ļoti lielo gudrību. Lapinska žīdiskā “gudrība” slēpjas ļoti primitīvā propagandā: visur izcelt žīdu varenību un klātesamību, tā radot parastajā latvietī mazvērtības problēmas un cīņas spara zudumu.
Tas arī ir cionistu mērķis.
Tieši to pašu dara arī dižais “dokolonizators”- komunists Aivars Garda, kurš pēc būtības nav nedz latvietis, nedz Garda, bet gan Maskavā apmācīts latviešu tautas bende.
FOTO: Likteņdārzs, kas mūsu tautas ienaidniekiem ir kā skabarga acī !
Šis pats Lapinskis pēdējā laikā nemaz necenšas daudz maskēties zem latvieša “širmja”, bet jau uzsācis aktīvu iebaidīšanas kampaņu pret latviešiem un demokrātijas aizstāvjiem. Lapinskis ir “sameties” kopā ar kādu savu tautasbrāli Valēriju Štameru, bijušo apsardzes darbinieku, kurš tiek apvainots par krāpšanu.> http://nra.lv/ekonomika/14885-uldis-pumpurs-mes-daugavu-nebagaresim-pilns-intervijas-teksts.htm Šie divi, “izredzētās tautas” pārstāvji, izsauca uz tikšanos Latviešu vēlētāju biedrības priekšsēdētāju Viloru Eihmani. Un tas, kas notika tālāk, vairs nav savienojams ar demokrātiju un visu pārējo, kas pakārtots zem tās. Par latviešu tautas aizstāvību, vispār, nevar būt ne runas. Lūk, V. Eihmaņa sacītais par šo tikšanos: “Juris Lapinskis un Valērijs Štamers. Nepatika, ka Latviešu vēlētāju biedrība un tās iedotais likumprojekts 
varot apdraudēt radīto pasaules kārtību. Valērijs Štamers teica, ka viņam patīkot baņķieris, kas tur savā ofisā gleznu ar purvu. Viņi lietas darot klusu, sarunājot un , ja vajag iedodot, naudu tādam kā Einaram Repšem (tagad būšot Sudraba), kas izdarot kā vajag. Konkrētāk nepatika, ka mēs ar savu projektu paredzot palieli nāt (jeb realizējot Satversmes 2. pantu par tautas suverenitāti) tautas lomu, pieņemot lēmumus, radam situāciju, ka viņi vairāk nevar rēķināties tikai ar ielikteņiem. Jo tautu nopirkt esot ļoti dārgi, pat neiespējami.“
P. S. Noziedzniekam Lapinskim varu darīt zināmu, ja Viloram Eihmanim, kas notiks, tad… . Arī divām ļoti patīkamām dāmām, kuras līdz ārprātam ir “iemīlējušas” Lapinskī un propagandē viņa raidījumus, ja pēc šīs informācijas izlasīšanas vēl turpinās draudzēties ar šo cionistu, LRTT viņas uzskatīs par Lapinska kompānijas sabiedrotajām.
LRTT. 04.11.13
=========================================================================
11. protokols
Jaunā satversmes programma. Daži paredzētā apvērsuma sīkumi. „Goji” kā aitu bars. Slepenā brīvmūrniecība un viņas „redzamās” ložas.
„Valsts padome būs organs, kas pastrīpos valdnieka varu; viņa, likumdevēju korpusa ārišķīgā daļa, būs it kā likumu un valdnieka noteikumu redakcijas komisija.
Tā tad, lūk, jaunās, jaunradāmās satversmes programa. Mēs noteiksim likumus, tiesības un tiesas iekārtu: 1) ar priekšlikumiem likumdevēju korpusam; 2) ar prezidenta rīkojumiem, vispārēju noteikumu veidā, senāta un valsts padomes lēmumu veidā, ministru noteikumu veidā; 3) izdevīgam momentam iestājoties – ar valsts apvērsumu.
Apmēram noteikuši rīcības veidu, ķersimies pie to kombināciju sīkumiem, kuŗām mums atliks noslēgt valsts aparāta gaitas pārkārtojumu augšā minētajā virzienā. Ar šīm kombinācijām es saprotu preses brīvību, biedrošanās brīvību, sirdsapziņas brīvību, vēlēšanu sistēmu un daudz ko citu, kam būs jāpazūd no cilvēces repertuāra vai arī jātiek radikāli pārgrozītam otrā dienā pēc jaunās satversmes pasludināšanas.
Tikai šinī momentā mēs varēsim uzreiz izsludināt visus mūsu lēmumus, jo vēlāk katrs redzams pārgrozījums būs bīstams sekojošo iemeslu pēc: ja šo pārgrozījumu izdarīs ar stingru bardzību aprobežojumu ziņā, tad tas var novest līdz izmisumam, ko radīs bailes no jauniem pārgrozījumiem tajā pašā virzienā; bet ja sekos mīkstinājumi, tad teiks, ka mēs esam atzinuši savu kļūdīšanos, un tas aptumšos jaunās varas nemaldības oreolu, vai arī tauta sacīs, ka mēs esam nobijušies un jūtamies spiesti piekāpties, par ko neviens tikpat nepateiksies, jo domās, ka tas bija vajadzīgs… Tiklab viens, kā otrs ceļš kaitīgs jaunās satversmes prestižam. Mums vajag, lai no tās pirmās pasludināšanas brīža, kad tautas vēl būs notikušā apvērsuma apstulbinātas, kad tās vēl atradīsies terora ietekmē un nesapratnē, ikviens saprastu, ka mēs esam tik stipri, tik neievainojami, tik spēka pilni, ka mēs nekādā gadījumā nerēķināsimies ar tautām un ne tikai neveltīsim vērības viņu domām, un vēlējumiem, bet arī esam gatavi un spējīgi ar nesatricināmu varu apspiest to izteikšanu ik katrā brīdī un vietā, ka mēs esam paņēmuši ar reizi visu, kas mums bija vajadzīgs un ka mēs nekādā gadījumā nepielaidīsim tautas dalīties varā ar mums… Tad viņas aiz bailēm aizvērs acis un sāks gaidīt, kas notiks.
Goji ir aitu bars, bet mēs esam priekš viņiem vilki. Bet jūs zināt, kas notiek ar aitām, kad kūtī iekļūst vilki?
Viņi aizvērs acis arī vēl tāpēc, ka mēs viņiem apsolīsim atdot visas atņemtās brīvības p ē c miera ienaidnieku nomierināšanas un visu partiju savaldīšanas…
Vai vērts runāt par to, cik ilgi viņiem būs jāgaida uz šo atdošanu?…
Kādēļ mēs izdomājām un iedvesām gojiem visu šo polītiku, iedvesām, nedevuši tiem iespējas saskatīt tās apslēpto pusi, – kādēļ gan, ja ne tādēļ, lai aplinkus ceļā sasniegtu to, kas mūsu izkaisītai ciltij nav sasniedzams tieši. Tas noderēja par pamatu mūsu s l e p e n ā s b r ī v m ū r n i e c ī b a s organizācijai, kuŗu nepazīst un par kuŗas mērķiem pat nevar iedomāties tie goju lopi, kuŗus mēs easm piedabūjuši brīvmūrnieku ložu ārišķīgajā armijā, lai novērstu viņu ciltsbrāļu uzmanību.
Dievs ir licis mums, savai izredzētai tautai, izkaisīties, un šinī stāvoklī, kas visiem šķiet raksturojam mūsu vājumu, izpaužas mūsu spēks, kas mūs tagad novedis pasaules valdniecības vārtu priekšā.
Tagad vairs tikai nedaudz jāuzbūvē virs ieguldītajiem pamatiem.”
——————————————
Kā redzams, protokolu autors ir noteikts simboliskā cionisma piekritējs, kas žīdu diasporā jeb izkaisījumā saskata viņu spēka sakni.
Ar sevišķu mīlestību augšējais protokols uzsveŗ diktātūras jeb terora nepieciešamību „apsolītajā zemē”. Lielinieku teorētiķi ir bijuši cītīgi protokolu lasītāji: arī komūnistiskajā literātūrā var atrast solījumu, ka pēc vispārējas komūnisma „laimes valsts” nodibināšanas valsts vara vairs nebūšot vajadzīga un tad notikšot tās „nomiršana” (otmiraņije). Tad beigas spaidiem un beztiesībai, atjaunosies atkal brīvības! Taču Cianas gudrais, kas jau visu to paredzējis, ņirgādamies noprasa: „Vai vērts runāt par to, cik ilgi viņiem būs jāgaida uz šo atdošanu?” Normāls cilvēks nesaprot, kā brīvība varētu kļūt par varmācības „turpmāko stadiju”.
Arī brīvmūrniekus jeb masoņus protokoli audzina katrā sēdē.
Der atzīmēt, ka, piemēram, Tautu Savienība ir noteikts brīvmūrnieku izgudrojums, kā to pierāda Leons de Ponsens savā grāmatā „S. D. N. Super-Etat Maçonnique” („Tautu Savienība – brīvmūrnieku virsvalsts”).
1917. gadā Parīzē notika sabiedroto un viņām draudzīgo neitrālo valstu brīvmūrnieku kongress – 28., 29. un 30. jūnijā. Tā priekšsēdētājs bija Francijas Lielās Ložas lielmeistars ģenerālis Peņē (Peigné), un viesus uzņēma šī loža kopā ar jau reiz minēto Francijas Lielo Austrumu (Orientu). Kongress sprieda par Vācijas un Austrijas sekmīgāku apkaŗošanu un nosūtīja apsveikuma telegramu Savienoto Valstu prezidentam Vilsonam. Starp citu, tika arī apskatīts Eiropas polītiskais sadalījums pēc miera noslēgšanas un nolemts sekojošais: 1) Elzasai un Lotringai jāatgriežas pie Francijas; 2) jāatjauno Polija; 3) jānodibina Čechoslovakija; 4) jāsadala Austrija. Tajā laikā Parīzē uzturējās arī vēlākais Čechoslovakijas ārlietu ministrs un prezidents B e n e š s, kas ir ievērojams brīvmūrnieks.
Šis fakts mums palīdz daudz ko saprast Eiropas notikumos pēc pirmā pasaules kaŗa un pirms otrā pasaules kaŗa.
