1990. gada 4. maijs ir neaizmirstama diena ikvienam latvietim, kas to piedzīvojis pats, vai šos notikumus vērojis video materiālos. Latviešu acīs toreiz bija smaidi un prieka asaras, daudzi pat negulēja visu nakti. Ar sevišķu nepacietību gaidīja deputātus iznākam no Augstākās Padomes ēkas – viņus saņēma ar vētrainām gavilēm. Latviešiem gribējās būt brīviem, būt kungiem savā tēvu zemē. Bija pat teiciens: „Kaut pastalās, bet brīviem savā tēvu zemē.”
Foto: Lotārs Stūre.
Bet vai mūsu cerības pēc brīvas un atjaunotas 18. novembra Latvijas ir piepildījušās? Diemžēl nē! Šodien mēs savā zemē drīzāk esam kalpi, kam jāpakļaujas svešu kungu rīkojumiem un pavēlēm. Tie, kas ievēlēti, vairāk domā par savu kabatu. Tauta tiem ir pēdējā vietā – kā suns saimniekam, kuram var atmest druskas no sava galda. Skolās nemāca ne patriotismu, ne Dzimtenes mīlestību. Aizliedz mācīt pat savas zemes un tautas vēsturi. Kur vēl tālāk var iet? Bērni tiek audzināti par mankurtiem – tie praktiski neko nezina par savu tēvu zemu un to nemīl. Ikdienā bieži jāsastopas ar kangarismu un pat nodevību. To jau piedzīvojām saistībā ar Abreni un latviešu valodu. Svešu domu mums uzspiež ikdienā un uz katra soļa. Latviešiem atkal jāklanās svešiem kungiem, jo lemt pašiem nav nekādu iespēju.
Lielais, mākslīgi radītais, bezdarbs dzen tautu izmisumā. Cilvēki spiesti pamest savu tēvu zemi un iztikas meklējumos doties svešumā. Latvietis šodien staigā nevis pastalās savā Dzimtenē, bet gan ar ubaga tarbu kaklā pa visu pasauli. Šodien tauta un valsts novestas pie bezdibeņa malas, pie iznīcības robežas…
Foto: Latviešu tautas nodevības un izvirtības “simbols”, Vaira Vīķe Freiberga. Pēc Tiesiskuma atjaunošanas Latvijas Republikā tiks publiski sodīta ar ASM.
Vai tiešām kāds vēl var uzskatīt, ka esam ieguvuši cerēto brīvību, ka esam kungi savā tēvu zemē?
Lotārs Stūre,
politiski represētais nacionālais disidents.
Raksts no www.aisbergs.lv
================================================================================================================
Mēs visi zinām kādā bezdibeņa malā ir novesta Mūsu Dzimtene Latvija. Protams, ka lielos vilcienos pie šīs situācijas ir vainīga kriev-žīdiski boļševistiskā okupācija. Bet pēc 4. maija kliķes nākšanas pie varas nevainosim nedz krievus, nedz arī pārējos pasaules klaidoņus. Vismaz ne tiešā veidā. Pēc 4. maija, slepkavojot Latvijas patriotus un apzogot latviešu tautu, kangari pārņēma varu. Šai komunistu salašņu varzai nekas nebija Svēts. Bailes šiem tautas pabirām bija lielas, jo nākot pie varas latviešu tautas patriotiem šie izdzimteņi saņemtu pelnīto sodu.
Kāda kangara etalon-foto.
Komunistu “pārkārtošanās” ritēja drudžaini, asiņaini un priekš Latvijas tautsaimniecības nāvējoši. Vietējie bandīti- Godmanis, Borovkovs, Peters un d.c.pēc Maskavas pavēles uz “viņpasauli” aizlaida ikvienu, kurš viņiem traucēja. Masu mēdijos tika “sabāzti” vispretīgākie pielīdēji-jūdasi, kuri pat par kafijas tasi savu tēvu un māti zem tramvaja pagrūdīs. Viena no tādām latviešu tautas gļotām ir Eļita Veidemane. Atmodas laika vispretīgākā prostitūta. Savā izvirtībā-maucībā, ar tā laika “gaišajiem” komunistiem- tautas glābējiem, bija nepārspējama.
Eļita Veidemane ir profesionāla bijušo KGBistu apmācīta okšķere un tāda viņa ir vēl līdz šai dienai. Strādā DP uzraudzībā un pilda šīs kangariskās iestādes “pasūtījumus”. Viens no tādiem pasūtījumiem bija nomelnot disidentu Lotāru Stūri, kurš aizstāvēja latviešu valodu. Par Eļitu Veidemani var teikt: intelektuālais potenciāls koncentrēts tajā vietā, kur kājas saiet kopā.
Neaizmirsti netikle, Veidemane, kamēr tu maukojies ar čekistiem, Lotārs Stūre cīnījās par latviešu tautas tiesībām un tika par to izraidīts no savas Dzimtenes !
Pēc Tiesiskuma atjaunošanas LR tu, Veidemane, tiksi sodīta par nodevību pret latviešu tautu un Latvijas valsti.
Šodien visos laikrakstos bez izņēmuma bijušie slepkavas (KGBisti) ir sabāzuši savus okšķerus līcīšus, latkovskus, hartmaņus, remesus u.t.t.u.t.j.p.
Šiem viepļiem LRTT var atklāt vienu noslēpumu: pienāks “diena”, kad tauta jūs žogmalēs apdauzīs kā trakus suņus… .
==========================================================================================================
Lotārs un upmalas psihopāti
Elita Veidemane 27.04.2010
http://zinas.nra.lv/viedokli/elita-veidemane/21644-lotars-un-upmalas-psihopati.htm
Mazs stāstiņš uzkodām. Svētdiena, kopā ar suni staigājam gar upes malu. Saule, makšķernieki, velosipēdisti. Pēkšņi redzu: kāds vīrietis paķer rokās savu līdzi velkamo mazo dzīvnieciņu (iespējams, tas bija suns, jo rēja) un sāk skriet uz krūmu pusi.
Mans četrkājainis, straujās kustības saintriģēts, skrien viņam līdzi – suņpuikam gribas draudzēties ar sev līdzīgajiem. Taču vīrietis sāk kliegt: “Ščas miļiciju vizovu! Ubju etu tvarj!”* Secinu, ka tas viss attiecas uz manu Velsas korgiju, tāpēc pasaucu to atpakaļ. Vīrietis, joprojām traki uzbudināts, turpina krieviski lamāties, uz ko latviski aizrādu, ka nav glīti tā gānīties. “Čevo, čevo?!”** viņš pārjautā. Bez pārnešanas krievu mēlē atbildu, ka valodas barjeru viņam nebūs tikai viņpus Zilupes. Nabaga cilvēks, sapratis, ka prasta iezemiete viņam neļauj elpot, uz atvadām nobļauj: “Fašistka ņedobitaja!”***
Foto: Eļita Veidemane. Atmodas laika izvirtule. VDK stukače. Latviešu tautas nodevēja. “Vīrieši manā mūžā”. Vai tad tie ir uzskatāmi par vīriešiem, kuri guļ ar tādu padauzu…. ? Šie lupatas, kuri gulējuši ar tevi, ir apkaunojuši savas sievas, savus bērnus un savu tautu… .
Un tā nu es, līdz galam nenosistā fašiste, vēlāk Dienas blogā izlasīju kāda Lotāra Stūres atklāto vēstuli Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoram Edgaram Kotam – par to, ka Stūres kungs nevarot paciest ņirgāšanos par latviešu valodu, ko nekrietni veicot “kāds darbonis, kas tiek dēvēts par “žurnālistu” – Miroslavs Kodis”. Lasot sapratu, ka gan upes malas psihopāta, gan Lotāra Stūres vēstules gadījumā mani pārņem vienas un tās pašas jūtas, proti, neproduktīvas dusmas, kas, visticamāk, neko nemainīs abu kungu dzelžainajā pārliecībā.
Pirms kāda laika, vērojot LTV raidījumu Panorāma, nemainīgi priecājos par žurnālista Miroslava Koda veidotajiem sižetiem, kas bija nostrādāti gan tematiski un saturiski profesionāli, gan emocionāli skaroši. Kā patīkams pipariņš vienmēr bija Miroslava vieglais akcents: nopratu, ka žurnālista dzimtā nav latviešu valoda. Bet tieši tas bija uzteicami: jauneklis mērķtiecīgi iemācījies runāt latviski, turklāt viņš apguvis ne tikai sarunvalodas prasmes, bet arī gluži profesionālu ekrāna valodu, kas reizēm šķita pat pārāk pareiza. Domāju: lūk, apliecinājums tam, ka sveštautietim ir iespējams iemācīties latviešu valodu, ja vien ir vēlēšanās.
Taču blogā publicētā vēstule pavēra citu versiju: Miroslavs Kodis, pēc Stūres domām, latviešu valodu pārzina “ābečnieka līmenī”, viņš “kropļo vārdus latviešu valodā”, viņam “īstā vieta ir būt par sētnieku”. Beigu beigās Stūres kungs viszinīgi secina: “Viss, kas notiek LTV, var notikt tikai tur, kur āzis iecelts par dārznieku.” Lai vēstule tomēr beigtos mažorā, autors izsaka cerību, ka Panorāmu reiz varēs “skatīties bez riebuma”, bet, lai tā notiktu, viņš, savā vēstulē izmantojot patiesi latvisku izteiksmes formu, uzsver, ka “gribētu zināt pieņemtos mērus” attiecībā uz Miroslavu Kodi.
Gods kam gods pienākas, LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, aizstāvēdams žurnālistu, ar pašcieņu atbildēja augšminētajam Lotāram, ka, pirmkārt, turpinās laist klajā TV raidījumus, aicinot par to veidotājiem nacionālo minoritāšu pārstāvjus, otrkārt, Miroslava latviešu valoda ir gramatiski precīza, kaut gan viņš ir polis, treškārt, ir svarīgi rādīt savu attieksmi lojālajiem Latvijas iedzīvotājiem, proti, mums rūp tas, ko viņi domā par valsti.
Šajā brīdī abiem notikumiem varētu pielikt punktu. Taču tie, patiesību sakot, nebeigsies nekad, jo vienmēr atradīsies dažādi lotāri un upmalas psihopāti, kas pašcieņas trūkumu centīsies kompensēt ar neadekvātiem uzbrukumiem, kas vērsti pret cilvēkiem, kuri, viņuprāt, nerunā ar pareizo akcentu vai netur savu suni pareizā garuma pavadiņā. Interesanti, vai būtu labāk, ja Miroslavs runātu tikai krieviski, dēvētu latviešu valodu par “suņu valodu” un saukātu latviešus par “nedasistajiem fašistiem”? Protams, tas būtu daudz saprotamāk un vienkāršāk! Taču tad mums būtu par vienu Latvijai lojālu cilvēku mazāk. Bet tādi cilvēki mums ir zelta vērtē.
Lotāra kungs labāk varēja pievērsties dažu citu latviski runājošu valstsvīru, žurnālistu vai biznesmeņu valodiņai, kas brēktin brēc pēc tīrīšanas: regulāri tiek jaukta “ka” un “kad” lietošana, vienkāršās tagadnes un pavēles formas izmantošana, par valodas ubadzību nemaz nerunājot. Kur valodas sargu cīņa par valodas tīrību? Vai tā robežojas vien ar hokeja trenerim Znarokam izteikto fui, kad viņš uzspļauj latviešu valodai? Piedodiet, bet viņam mūsu nosodījums tikpat svarīgs kā ronim kabatlakatiņš. Pagaidām valodnieku “lielāko sasniegumu” sarakstā var ierakstīt “jaunvārdus” “Īslande”, “eiras”, “itāliešu” valoda un “sāls” vīriešu dzimtē. Un kāpēc gan Lotāra kungs tik kvēli neatdevās sašutumam, klausoties, piemēram, eksprezidentes dīvainajās latviešu valodas konstrukcijās un līdz izmisumam nesaprotamajos tekstos? Un, ja Lotāra kungs tik cītīgs TV skatītājs, kāpēc tāds klusums attiecībā uz TV5, kas, būdams Latvijas kanāls, laiž tikai krieviski?
Protams, visus nacionālo pārmetumu čiekurus varētu mest gan uz tiem, kam nepareizs akcents, gan uz tiem, kuri latviešus dēvē par “fašistiem” – līdzīgi kā upmalas psihopāts. Nešaubos, pēdējo ir visai daudz, un ne mazums tādu pulcēsies arī “uzvaras dienas” dzertiņā – ar tiem mēs taču protam cīnīties uz vella paraušanu. Bet vai mums pašiem beidzot nevajadzētu sākt cienīt latviešu valodu, pareizi, bagātīgi un skaisti tajā runājot? Vai mums nevajadzētu sākt cīnīties pašiem ar sevi? Citādi sanāks tā, ka kļūsim par tādiem upmalas psihopātiem, kam valodas bagātība izpaužas vien lamuvārdu un vienkāršrunas līmenī. Tad tiešām neviens negribēs mācīties šo valodu. Arī Miroslavs ne.
Par foto un komentāriem atbild LRTT. 11.05.2010
