15 responses to “I. Ronis. I. Daudišs mani lūdza uzmanīties, jo slepkava esot A. Stranga”

1. 

   andris

   2013. gada 10. March

   Kad kugis grimst melu un necienas pludos,nav ko meklet taisnibas pie
   tiem kuriem udens smelas mute,it seviski ,ja vini vainigi
   pie sociala klimata katastrofas.

   PALDIES.

2. 

   Jēkabs

   2013. gada 10. March

   Hmm,tas nu gan ir jaunums ka Veiss ir bijis šausmonis. Kam ticēt?

3. 

   Eduards Lunis

   2013. gada 11. March

   Tikai ar tādiem, kā Indulis Ronis, atdzims Latvijā TAISNĪGUMS, TIESISKUMS,VALSTISKUMS!Bet lai padarītu šo procesu neatgriezinisku, aicinām-
   – 4. MAIJĀ, PL. 12-OS, RĪGĀ, PRETIM OKUPĀCIJAS MUZEJAM, NOTIKS-
   LATVIJAS GLĀBŠANAS SAPULCE!
   SAPULCES MĒRĶIS-NEVARDARBĪGA LATVIJAS VARAS MAIŅA.

4. 

   andris

   2013. gada 11. March

   Kapec slepkavnieki salikti tadas zinatnes ka vesture un fizika?
   PAPETIET LABI MUSU SENcU ZIMES,VAREJUMU UN MEROGU,TAD ATVERIET AcIS.
   JA SLEPKAVNIEKI UZLIEK VAKU,TAD ATTISTIBAI NAVES SODS.
   http://rassenia.info/index.php?q=http%3A%2F%2Fwww.peshera.org%2Fkhrono%2Fkhrono-15.html

   PALDIES.

5. 

   ss

   2013. gada 11. March

   I. Ronis raksta: “Tālāk jau pēc V.Veisa pavēles nogalināto civiliedzīvotāju – ebreju, čigānu, garā slimo, komunistu un padomju aktīvistu skaits sniedzas tūkstošos.”
   Jajauta, vai komunistu un padomju aktīvistu nogalinasana ir kas nosodams? Manuprat labs un teicams darbs tevzemes laba. Vai Ronis doma citadak?

   Talak Ronis raksta: ” Ka padomju okupācijas laikā V.Veisu savervēja par PSRS militāro izlūku – spiegu zinu no vairākiem avotiem.” Atgadinasu, ka Ronis ir apgalvojis (kartejo reizi pamatodams uz kadiem tikai vinam vienam zinamiem ” avotiem”), ka ari Herbertu Cukuru bija savervejusi PSRS.

6. 

   Jēkabs

   2013. gada 11. March

   Visvairāk mani tracina,ka kremļa lapeli “delfus” ir pārņēmuši latviski rakstoši krievu un kangaru komentētāji,kuri masveidā raksta slavinājums komunismam un leģionārus uzskata par fašistiem. Tāpāt tie liek gan pozitīvās, gan negatīvās atsauksmes komentāriem ar lielu pārsvaru sev par labu.

7. 

   kaspars

   2013. gada 11. March

   Principā informācija laba,bet saknes ir daudz dziļākas un nopietnākas.Par Veisu māc šaubas.

   Paldies!Kaspars

8. 

   Os

   2013. gada 12. March

   Judas=Juods=Velns=Okupants ikviens,tada ir so vardu nozime visa pasaule. Rasismu,nacionalismu,fasismu,nacizmu drikst parmest tad,ja es budams Letins iemaldijies krievija saktu stastit,ka gribu,lai tur ievero manas ipasas velmes un visi sak runat Latviski,ari par krievu tautas lidzekliem skola maca manus bernus man gribama valoda un punkts,savadak blausu,ka ir parkaptas Cilveka tiesibas. Mani tur noteikti sauktu par fasistu,naciki un vel Velns zina ka. Un tas butu pamatoti. Mana etniskaja vesturiskaja zeme,ir juridiski definejams,ka noziedziba pret Cilveci ar genocidu pret Latvju tautu un mani ir tas,ja kada minoritate sauc mani par nacistu,jo redz es negribu but vina vergs,mainit savu ierasto dzivi,laut krievzidam dzivot sava maja un nerunaju ar vinu vina kulturvaloda. Latvija ir tikai viena mazakumtautiba un ta ir Livu tauta,jo viniem nav citas etniskas izcelsmes zemes,ka Latvijas. Krievs,zids ir minoritates un vel launak okupanti parazitiskie,kuriem ir etniskas kulturvesturiskas zemes ar valstim,kur var izpausties uz velna parausanu. Ar ko ir secinams,ka Letinu atrodoties sava maja,ir noziegums saukt par naciki,rasistu vai fasistu,jo tie tak jus krievzidi esat,saskana ar starptautiski noteiktiem likumiem,un ikvienu sadu fuflagonu ir jasoda.

9. 

   Os

   2013. gada 12. March

   Un vel jo vairak,sadu meligu informacijas izplatitaju,ikvienu,kurs 16marta un citreiz,saucot Letinu,Latvietim atrodoties sava etniskaja zeme,tatad tiesiskaja saskana ar civilizeto tautu noteiktam normam Starptautiski,par fasistu,naciki,vai ka savadak,ir momentali jasauc pie Kriminalatbildibas ar sodu cietum ar velaku,pec soda izciesanas par genocida izdarijumu(Meginajums ir pabeigts noziegums) un mantas konfiskacijas,sadu personibu likumdosana pat nosaka deportet uz etnisko izcelsmes zemi ar valsti. Zidu uz Izraelu,jo ir viniem tagad sava valsts un krievu uz krieviju. Atgadinu,tada ir Starptautiska prakse un ari sis 4maija valsts likumdosana ne tikai to pielauj,bet pat nosaka. Un vel vajag pieprasit materialo kompensaciju par garigam ciesanam,lai maksa krievzidi un tas ir gan tiesiski,gan likumigi. 16.marta,kad genocida nozieguma atbalstitaji auros Musu zeme,slavinot un pieprasot genocidu pret LATVIETI un tautu,ir jasauc policija,lai genocida atbalstitaji tiktu apcietinati. Jo ikviens Legionars,pret kuru nav Tiesas sprieduma nav noziedznieks. Meslu cupinas,brauciet tacu uz izraelu un krieviju ,un nemokieties seit. Tur ir tak vienreizejas laimes valstis.

10. 

    citāts

    2013. gada 13. March

    Ketrīnas Todas—Beilijas citāts

    Ketrīna Toda—Beilija
    “Esmu redzējusi, kā cilvēkus salauzusi prasība sekot neievēlētu amatpersonu — mākoņos vai pie jūras — dotajām norādēm.”

    Ketrīna Toda—Beilija, ASV vēstniece Latvijā, par tiesiskuma un demokrātijas principiem valstī
    Vēstnieces runa “Kopīgo vērtību saglabāšana” LU, 2007.gada 16.oktobrī

11. 

    aizvien Latvijā aktuāla tēma

    2013. gada 13. March

    Kopīgo vērtību saglabāšana. ASV vēstnieces Ketrīnas Todas Beilijas runa LU, 2007.gada 16.oktobrī

    Labdien, dāmas un kungi! Paldies rektoram Auziņa kungam – apsveicu Jūs ar stāšanos šajā svarīgajā amatā. Man vienmēr ir liels prieks apmeklēt mācību iestādes un tikties ar studentiem. Esmu no lielas pedagogu ģimenes – esmu strādājusi par skolotāju, mana mamma bija skolotāja, manas māsas ir skolotājas, tāpat arī manu vecāku radinieki. Tieši tāpēc es ļoti augstu vērtēju jauniešus un jūsu lomu, pārstāvot nākamo savas valsts līderu paaudzi.

    Ciešā sadarbība, kas pastāv starp šo lielisko universitāti, mūsu vēstniecību un Amerikas Savienoto Valstu valdību, noteikti turpināsies.

    Latvijā izglītību vērtē ļoti augstu, un esmu dzirdējusi, ka Rīgā mācīties ierodas daudzi studenti no visas Latvijas. Dažiem no jums nokļūšanai mācību iestādē jāpārvar Rīgas noslogotā satiksme vai arī Rīgā jānokļūst ar vilcienu vai autobusu. Jūs tādējādi apliecināt savu apņemšanos iegūt izglītību. Saprotu, ka daudziem no jums studiju laikā ir arī pilnas slodzes darbs. Kā teica mans vectēvs: „Tava izglītība ir kaut kas tāds, ko neviens nekad neatņems.”

    Jaunieši ir jebkuras valsts nākotne, un ar to sparu, enerģiju un apņemšanos, ko redzu studentos Latvijā, šai valstij ir iespējama ļoti spoža nākotne. Taču šādas nākotnes nodrošināšana ne vienmēr ir viegla. Ir vajadzīga apņemšanās un aizrautība. Ir vajadzīgs tas pats, kas ik dienas liek jums ierasties uz studijām, tikai plašākā mērogā. Šodien es ar jums vēlos pārrunāt dažus nākotnes izaicinājumus, un vēlos aicināt jūs apsvērt, kā jūs varētu palīdzēt tos atrisināt. Esiet droši – šī nav lekcija, un jums neuzdos pārbaudes darbu.

    Esmu Latvijas Universitātes Lielajā aulā pēdējā gada laikā bijusi divas reizes. Tieši šeit prezidents Džordžs Bušs un ASV Augstākās tiesas tiesnesis Semjuels Elito ieradās, lai godinātu stiprās attiecības starp abām valstīm. Tuvojas Rīgas NATO sammita viena gada jubileja. Šī pasākuma ietvaros prezidents Bušs uzstājās šeit pagājušā gada 28.novembrī. Šī gada jūlijā tiesnesis Elito bija ieradies Latvijā, lai piedalītos mūsu organizētajā konferencē par ētiku un caurskatāmību tieslietu sistēmā.

    Viņi abi cildināja stiprās saites starp ASV un Latviju – saites, kas balstītas uz kopīgām vērtībām. Mēs bieži runājam par to, ka šīs attiecības veidojuši dažādi notikumi, piemēram:

    1. ASV neatzina padomju varas realizēto Latvijas okupāciju;

    2. Latvijas sadarbība ar ASV cīņā pret terorismu, īpaši – nodrošinot karavīru dalību misijās Irākā un Afganistānā;

    3. Abu valstu dalība NATO.

    Pēdējās dienās esam redzējuši jaunus notikumus, kas apliecina stiprās saites starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Pagājušajā nedēļā Saeima pagarināja termiņu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalībai ISAF misijā Afganistānā – vissvarīgākajā NATO misijā – uz vēl vienu gadu. Esam priecīgi par Aliansei izrādīto uzticību. Premjerministra birojs ir informējis par premjera plāniem novembra sākumā doties uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Mēs gaidām šo vizīti, un esmu pārliecināta, ka premjerministru Vašingtonā uzņems ļoti sirsnīgi.

    Draudzība un ciešās saites starp abām valstīm turpināsies. Kā NATO dalībvalsts, Amerikas Savienotās Valstis paliks uzticīgas Latvijas neatkarībai un drošībai. Tas nemainīsies. Mūsu partnerattiecību pamatā ir uzticība vērtību kopumam, kas abām valstīm – un gan Amerikas, gan Latvijas tautai – ir vērtīgs un dārgs. Tā ir mūsu uzticība brīvībai, demokrātijai, indivīda tiesībām, kā arī godīguma pamatstandartiem.

    Stāvot šajā auditorijā pagājušā gada novembrī, prezidents Bušs atcerējās Latvijas grūto ceļu uz brīvību un to Baltijas valstu iedzīvotāju drosmi, kas 1989.gada augustā sadevās rokās, lai izveidotu Baltijas ceļu un tādējādi parādītu savu solidaritāti pret padomju represijām. Tas bija viens no ‘dziesmotās revolūcijas’ notikumiem, kurā piedalījās daudzi latvieši, pieprasot brīvību – tiesības, kas tiem pienākas.

    Tajā pašā runā prezidents Bušs Latviju izcēla kā paraugu citām postpadomju valstīm, kas cenšas īstenot pāreju uz brīvību un demokrātiju. Viņš darīja pareizi. Vairāk kā sešpadsmit gados, kas pagājuši kopš neatkarības atjaunošanas, Latvija piedzīvojusi apbrīnojamas pārmaiņas. Valsts realizētu kontroli nomainījusi tirgus ekonomika un brīva uzņēmējdarbība. Saeimas deputātus ievēl brīvās un godīgās vēlēšanās, būtiskus jautājumus risina referendumos. Izveidotas jaunas institūcijas, kuru uzdevums ir indivīda tiesību aizsardzība. Šī smagā darba rezultātā Latvija ieņēmusi tai pienākošos vietu Eiropā un transatlantiskajā sabiedrībā, 2004.gadā iestājoties Eiropas Savienībā un NATO. Studentiem ir pieejamas darba, studiju un ceļošanas iespējas, kas pat pirms pieciem gadiem šķita grūti iedomājamas.

    Tagad, tikai trīs gadus pēc iestāšanās ES un NATO, Latvija atrodas tās vēsturei būtiskā posmā. Kāds būs tās ceļš nākotnē? Vai Latvija saglabās mūsu kopīgās vērtības vai atteiksies no tām? Vai Latvija turpinās īstenot reformas un nostiprināt tiesiskas valsts principus, palielināt caurskatāmību un attīstīties kā brīva un demokrātiska valsts?

    Vai arī Latvija, jūtoties droša kā ES un NATO dalībvalsts, nolems, ka grūtais darbs jau padarīts, un ļaus valstij kļūt par rotaļu laukumu dažiem indivīdiem, kas lēmumus pieņem tā, lai ieguvēji būtu viņu draugi?

    Citiem vārdiem sakot – vai Latvija turpinās smago darbu, veidojot tādas institūcijas un tiesisko sistēmu, kas vajadzīgas Latvijas demokrātiskai un pārticīgai nākotnei, vai arī Latvija spers soli atpakaļ un sāks atgādināt tās valstis, kas nav uzsākušas plašu reformu īstenošanu? Amerikas Savienotās Valstis un partneri ES un NATO var palīdzēt, ja Latvija paliek uzticīga vērtībām, kas ir abu šo organizāciju pamats. Taču izvēle jāizdara Latvijas iedzīvotājiem. Iepriekšējās paaudzes maksāja bargu cenu, lai saglabātu sapni par Latvijas neatkarību. Šodienas paaudzei, īpaši jums, studentiem, jāizlemj, vai neatkarīgā Latvija attaisnos tās dibinātāju upurus.

    Esam redzējuši notikumus, kas šķiet pretrunā ar mūsu kopīgajām vērtībām. Piemēram, mēģinājumi tiesās ievietot tiesnešus, kas „zinās, kas jādara”, mēģinājumi manipulēt ar likumiem, kas nosaka drošības iestāžu darbību, lai pieļautu lielāku politisko iejaukšanos, publiskas kampaņas, kas diskreditē tiesības un likuma varu sargājošas institūcijas. Mums, partneriem, šīs stiprās vērtības veido mūsu valstu, valdību un tautu tuvo attiecību pamatu.

    Vērtību saglabāšana palīdz saglabāt stipras attiecības.

    Es ārkārtīgi cienu daudzus Latvijas iedzīvotājus, ar kuriem esmu tikusies, un esmu īpaši izbaudījusi jūsu kultūru, vēsturi un tradīcijas. Esmu izveidojusi stabilas attiecības, kuru pamats ir uzticība. Mēs šo draudzību vienmēr vērtēsim ļoti augstu. Šie cilvēki ir čakli un uzticīgi, un viņi vēlas, lai Latvija gūtu panākumus un lai tai veiktos. Taču esmu arī redzējusi, kā viņus ir salauzusi prasība sekot neievēlētu amatpersonu – mākoņos vai pie jūras – dotajām norādēm.

    Tiesiskas valsts principu attīstība Latvijā ir būtiska arī pasaules biznesa un investīciju kopienai. Esot ASV vēstnieces amatā, esmu aktīvi aicinājusi amerikāņu uzņēmumus izvērtēt Latviju kā potenciālu vietu uzņēmējdarbībai. Es viņiem stāstu par talantīgo un izglītoto darbaspēku, kā arī labvēlīgo uzņēmējdarbības klimatu. Es viņiem stāstu par aizrautīgajiem, talantīgajiem studentiem, ko satieku šai valstī, kā par Latvijas nākotnes potenciāla apliecinājumu.

    Taču investori vēlas zināt, ka viņu nauda ir drošībā, bet investīcijas – aizsargātas. Viņiem jāzina, ka viņi varēs iesaistīties uzņēmējdarbībā, un ka neviens neliks viņiem maksāt kukuļus vai ‘aizsardzības naudu’, ka viņu pieteikumus līgumu slēgšanai izskatīs, balstoties uz to priekšrocībām.

    Tāpat viņiem jābūt drošiem, ka, ja rastos strīds, viņi varētu paļauties uz godīgu lietas izskatīšanu tiesā. Potenciālus investorus piesaista valstis, kurās stingri ievēro tiesiskas valsts principus.

    Latvijas iedzīvotāji bieži man vaicā, ko ASV varētu darīt, lai palīdzētu atrisināt šīs problēmas Latvijā. Atbilde ir – ASV nevar tās atrisināt un to nedarīs. Lai arī es labprāt pastāstītu par kaut dažiem sadarbības projektiem, ko esam īstenojuši, lai nostiprinātu tiesiskas valsts principus un caurskatāmību, Amerikas Savienotās Valstis var piedāvāt palīdzību tikai kā draugs. Uz būtiskajiem jautājumiem par to, kādu ceļu Latvija izvēlēsies, jāizlemj Latvijas iedzīvotājiem pašiem, un viņiem tas jādara sevis labā.

    Amerikas Savienotās Valstis ir bijušas blakus Latvijai kā draugs, un tās ir piedāvājušas palīdzību, lai nostiprinātu tiesiskas valsts principus. Laikā, ko esmu pavadījusi vēstnieces amatā, esam strādājuši ar vairākiem projektiem, kuru mērķis ir bijis būtisku jautājumu risināšana Latvijā, kā arī dalīšanās mūsu kopīgajā pieredzē, stiprinot tiesiskas valsts principus.

    Esam dalījušies labākajā praksē attiecībā uz Rīgas brīvostu, esam snieguši palīdzību, lai veiktu pētījumu par ostu drošību divās citās lielās ostās. Esam nodrošinājuši apmācības iespējas tiesnešiem, policijas un KNAB darbiniekiem, lai palīdzētu organizētās noziedzības apkarošanā, cīnītos pret korupciju un terorisma finansēšanu.

    Esam cieši un efektīvi sadarbojušies ar valdību, regulatoriem, kā arī banku sektoru, lai mazinātu bažas, ka Latvijas bankas varētu izmantot noziedzīgiem mērķiem. Un šī gada jūlijā mēs uz divām dienām šajā telpā tikāmies ar mūsu Augstākās tiesas tiesnesi, kā arī izcilu jurisprudences profesoru grupu, lai pārrunātu ētikas un caurskatāmības problēmas tiesu sistēmā.

    Vēlos uzsvērt kaut ko, kas pārāk bieži paliek mediju pārstāvju neievērots. Visi šie pasākumi bija sadarbības rezultāts, un mēs strādājām kopā, lai sasniegtu mūsu kopīgos mērķus, kuru pamats savukārt bija mūsu kopīgās vērtības. Daudz no tā, ko Amerikas Savienotās Valstis ir piedāvājušas Latvijai, ir izrietējis no mūsu bieži grūtās pieredzes.

    Vēlos, lai jūs zinātu, ka amerikāņi nav perfekti šajās jomās. To atzīstu arī es, un to zinām mēs paši. Skandāli un korupcija pat pārāk bieži ir mūsu politiskās dzīves daļa. Taču neviena valdība, ko veido cilvēki, nekad nebūs perfekta.

    Tas, ko esam iemācījušies Amerikas Savienotajās Valstīs, ir tas, ka ir vajadzīga brīva un aktīva prese, spēcīgas un neatkarīgas tiesībsargājošās iestādes, uzticama tiesu sistēma, kas brīva no iejaukšanās, likumdevējvara, kas spēj nodrošināt efektīvu kontroli, un, vissvarīgākais, informēti un aktīvi iedzīvotāji.

    Visas šīs institūcijas un grupas ir ļoti būtiskas, lai nodrošinātu aktīvas un veselīgas demokrātijas attīstību un izaugsmi. Taču tieši pēdējais – informēti un aktīvi iedzīvotāji – ir vissvarīgākais, jo tieši cilvēkiem ir vienmēr modri jāvēro viņu ievēlēto amatpersonu darbības, lai viņi varētu būt gatavi, kā prezidents Tomass Džefersons savulaik rakstīja, zvanīt „trauksmes zvanu naktī” demokrātijas apdraudējuma gadījumā.

    Savā otrajā inaugurācijas runā 2005.gada 20.janvārī prezidents Bušs teica, ka „ASV politika ir meklēt un atbalstīt demokrātisku kustību un institūciju attīstību katrā valstī un kultūrā, un mūsu galamērķis ir tirānijas izbeigšana šajā pasaulē.” Tieši tāpēc šeit esam bijuši tik aktīvi partneri. Latvijas iedzīvotāji zina, ko nozīmē dzīvot tirānijā, un viņi nepiekāpās, pieprasot brīvību.

    Prezidents arī pieminēja būtisku patiesību, kas saistīta ar demokrātiju – ka tai jābūt cilvēku izdarītai izvēlei. „Brīvība,” viņš teica, „pēc būtības ir kaut kas tāds, kas ir jāizvēlas un ko jāaizstāv pilsoņiem; to jāuztur likuma varai un minoritāšu aizsardzībai.”

    Tā jāizvēlas un to jāaizstāv pilsoņiem. Šis atgādinājums ir būtisks. Kā jau teicu, ļoti bieži Latvijas iedzīvotāji man vaicā, ko Amerikas Savienotās Valstis var darīt, lai atrisinātu problēmas, ar kurām viņi saskaras Latvijā. Taču mēs varam darboties tikai savu interešu aizstāvībai. Galu galā, Latvijas iedzīvotājiem ir jāaizsargā tas, kam viņi tic, kā arī tās vērtības un principus, kas viņiem svarīgas.

    ASV Konstitūcija sākas ar vienkāršiem vārdiem: „Mēs, Savienoto Valstu tauta.” Latvijas Republikas Satversmē teikts, ka „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Draugi – rakstītas katra savā okeāna pusē un ar 130 gadu starpību, abu mūsu valstu konstitūcijas atsaucas uz to vienu un to pašu pamatprincipu – ka vara pieder tautai, un valdība darbojas tautas interesēs.

    Taču demokrātija ir divvirzienu process. Tā ir valdības sistēma, kuras ietvaros tautai ir daudz tiesību un daudz brīvības, taču nepieciešama arī aktīva iedzīvotāju iesaistīšanās. Pie Nacionālā arhīva ēkas ASV, kur glabājas Neatkarības Deklarācija un Amerikas Savienoto Valstu konstitūcija, ir statuja. Tā atgādina mums, ka „Mūžīga modrība ir brīvības cena.”

    Tas Latvijas iedzīvotājiem ir labi zināms. Pirms astoņpadsmit gadiem Baltijas ceļa laikā un pirms sešpadsmit gadiem barikāžu laikā, Latvijas iedzīvotāji bija drosmīgi un nepiekāpās, lai pieprasītu sev brīvību un tiesības, kas viņiem pienākas.

    Viņi darīja to, pazīstot globālo lielvaru, kas atkal un atkal bija apliecinājusi vēlmi – nepieciešamības gadījumā izmantojot vardarbību – apspiest centienus aizsargāt brīvību. Nebūtu pārspīlēti teikt, ka Latvijas iedzīvotāji riskēja ar dzīvību, aizsargājot brīvību, tādējādi mainot vēstures gaitu.

    Neapšaubāmi, ka situācija šodien būtiski atšķiras no padomju varas laikiem. Taču mani pārsteidz, ka situācijā, kad Latvijas brīvību apdraudošā vara ir daudz vājāka, Latvijas iedzīvotāji, šķiet, nevēlas tai pretoties.

    Varbūt Latvijas iedzīvotājus apmierina dalība Eiropas Savienībā un NATO. Varbūt šīs problēmas nešķiet tik nopietnas. Varbūt jums šķiet, ka tas neatstās iespaidu uz jūsu ekonomisko labklājību. Lēmums jāpieņem tikai Latvijai.

    Taču negaidiet, ka kādu var uztraukt situācija Latvijā, vai ka tā kādu interesēs vairāk nekā Latvijas iedzīvotājus. Kā teicis prezidents Bušs, mēs atbalstīsim tos, kas aizstāv brīvību. Mēs nerīkosimies citu vietā tad, ja viņiem pašiem ir rīcības brīvība to darīt. Tas ir kaut kas tāds, kas jums jāizdara savā labā.

    Vēlos, lai jūs zinātu – es to visu saku tāpēc, ka mēs ticam draudzībai un labajām attiecībām starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Latviju, un mēs visi zinām, ka draugiem reizēm ir vienam ar otru jārunā godīgi un atklāti. Es paredzu, ka daudz kas no manis teiktā izraisīs gan diskusijas, gan pretrunas. Taču draudzība visvairāk ir vajadzīga tieši grūtību brīžos.

    Amerikas Savienotās Valstis aizstāv demokrātiju un vērtības. Mēs par to runājam, mēs tiekamies gan ar politiķiem, gan ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Mēs runājam, ja mums ir problēmas un ja mūs kaut kas uztrauc. Citas valstis savukārt runā par ASV politiku. Šī ir globāla pasaule – visi runā cits par citu.

    ASV Valsts sekretāre Kondolīza Raisa ir aicinājusi mūs, ASV vēstniekus, vienkārši nevērot notikumus, bet gan palīdzēt tos veidot tā, lai nostiprinātu brīvību. Mēs to dēvējam par pārejas diplomātiju. Sekretāre Raisa to definējusi kā „darbu ar mūsu daudzajiem partneriem visā pasaulē, lai izveidotu un nostiprinātu demokrātiskas, labi pārvaldītas valstis, kas atbildēs uz tautas vajadzībām un izturēsies atbildīgi starptautiskās sistēmas ietvaros.” Viņa piebilda, ka „mēs vēlamies izmantot Amerikas diplomātisko varu, lai ārvalstu iedzīvotājiem palīdzētu dzīvot labāk viņu pašu dzīves, veidot savu tautu, un pārveidot savu nākotni.”

    Paldies studentiem un jauniešiem, kas šodien atnākuši. Paldies arī pārējiem klausītājiem. Es ceru, ka esmu devusi jums vielu pārdomām, un ka katrs no jums atradīs veidu, kā sniegt ieguldījumu mūsu partnerattiecībās, kas balstītas uz kopējām vērtībām; kā veidot savu tautu, un kā pārveidot savu nākotni. Saites starp Latviju un Savienotajām Valstīm nostiprināsies, pateicoties jūsu aktīvai darbībai. Tā tiešām ir nepieciešama.

    Mana alma mater ir Frenklinas koledža Frenklinā, Indianā. Tā atrodas tūkstošiem jūdžu attālumā, taču ir kāda koledžas tradīcija, kas šodien būtu ļoti piemērota. Izlaiduma ceremonijas beigās absolventi soļo cauri arkai. Virs tās ir mūsu koledžas moto: „Kur iespējas, tur atbildība.” Tas pats attiecas uz jebkuru demokrātiju. Ieņemot vietu Latvijas nākotnē, atcerieties, ka ar jums dotajām iespējām saistīta atbildība.

    1863. gadā sakot uzrunu Getisbergā, ASV sešpadsmitais prezidents Abrahams Linkolns stāstīja par ASV pilsoņu kara izaicinājumiem un draudiem ‘demokrātijas eksperimentam’, ko radījām 1776.gadā. Viņš uzrunu beidza uz cerīgas nots, sakot, ka „tautas valdība no tautas un tautai uz šīs zemes neiznīks.” Šī frāze apkopo vērtības, kas ir mūsu draudzības pamats.

    Vēlos beigt uzrunu ar tādu pašu vēstījumu. Valdība eksistē, lai kalpotu tautai – visai tautai, nevis tikai tās daļai. Taču tautai, it īpaši jums, jauniešiem, priekšā ir aizraujoša nākotne. Iesaistieties, esiet aktīvi valdībā, un turpiniet brīvas un demokrātiskas valsts uzsākto darbu.

    Paldies un visu labu!

12. 

    Studente

    2013. gada 25. March

    Prof. Aivars Stranga ir viens no izcilākajiem LU VFF profesoriem un ļoti jauks cilvēks. Katru reizi ar prieku eju uz viņa lekcijām un semināriem.

    Admins
    Pilnīgi pareizi, kad tiek notverts slepkava un aptaujāti viņa kaimiņi, tad atbildes skan:”Viņš bija tik jauks un izpalīdzīgs cilvēks…, kas to būtu gaidījis no viņa.”
    Aivars Stranga ir noziedznieks, un kā tāds arī tiks tiesāts ! Sods- ASM

13. 

    Miervaldis

    2013. gada 12. April

    Admin – tieši tāpat kā tu esi uzrakstijis, Latvieši izturas pret krieviem!Tie nokodētie Latvieši.Vai tiešām Latvieši nesaprot, ka viņi blakus dzīvo nolādēti ieklīdeņi kuri vēlas katra Latvieša nāvi?

14. 

    par labu Latviju

    2013. gada 12. April

    1961.gadā lietu pret G.Astru safabricēja Voldemārs Fridrih Gothards

    http://www.archiv.org.lv/astra/foto/23/L _F1986_A1_L_43960_2s_P194.jpg

    http://lv.wikipedia.org/wiki/Voldem%C4%8 1rs_Fridrihs_Gothards

    Bet re ar ko šodien nodarbojas G.Astras bende

    http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/ 446623-kaimini_piecus_gadus_dala_visu_ko _vien_var_sadalit

    http://www.tvnet.lv/online_tv/25550-v_je lgavje_sosjedi_possorilis_izza_dorogi

    Video un komentāri

15. 

    Vilibaldis Lachpleesis

    2013. gada 17. September

    Pilnigas mulkibas, prof. Stranga ir parak mierigs un labsirdigs, lai kadu vel sleplavotu
    Autors kaut kaadu tuftu dzen, Katru vestures pasniedzeju bez maz vai pieminejis, laikam personiga rakstura nesaskanjas

    Admins
    Tu laikam gribi, lai viņš pats stāsta par saviem noziegumiem ?
    Nelieši visi ir laipni.