26 responses to “Zatlers- 21 gadsimta latviešu virsjūdass”

1. 

   Edžus

   2011. gada 28. September

   Vai patiešām mēs Latvieši esam dumja tauta! Ļāvām sevi muļķot kaut kādam nullei un niecībai. Atlaidām pašu ievēlēto saeimu lai vēlāk ievēlētu vēl sliktāku, sagādājot 22 siltas vietiņas zatlera parādos ielīdušajiem idiotiem. Laikam mēs mēs tomēr esam pelnījuši lai mums par premjeru būtu neizglītotais sprūdžš, lai nākošreiz tomēr vairāk domātu un nesaskatītu mesiju katrā niecībā.

2. 

   ***

   2011. gada 28. September

   vajpratiga grantina murgi un plosishanas, sedot uz piiles phiatriskas slimincas palata – tada ir latvieshu tautas laimiga nakotne?

3. 

   Talmuds

   2011. gada 29. September

   Es arī balsoju par SC, bet mana dzimta te dzīvo jau no brīvvalsts laikiem un tāpēc Latvijas pilsonība mums pienācās jau automātiski 90.gadu sākumā!
   Kārtējais psihiskā slimā gara kropļa grantiņa murgojums nav nekā vairāk vērts kā tikai sūda!

4. 

   Garāmgājējs-talmuds-***

   2011. gada 29. September

   Kāpēc tad jūs tik bieži apmeklējat šo “iestādi” ? Ka tikai paši neesat tās pacienti ? Un ja ir, kā Admins saka,ka trīs zvaigznīs ir Pupurs, tad Dzintaram ir lielas problēmas.Čeka visur savus draķus ir iefiltrējusi.

5. 

   informācija

   2011. gada 29. September

   Politmafijas prezidenta Andra Bērziņa administrācija savu darbību sāk ar algu “noslepenošanu”.

   http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/393623-prezidenta_kanceleja_nepubliskos_savu_atalgojuma_apmeru

   BNS

   14:56, 28. septembrī, 2011

   Jaunā Valsts prezidenta kanceleja atšķirībā no iepriekšējās kancelejas mājaslapā nepublicēs informāciju par atalgojuma apmēru prezidenta padomniekiem un kancelejas vadībai, lai gan jauno padomnieku atalgojuma apmērs neesot mainījies.

6. 

   Kronis

   2011. gada 29. September

   ASV to visu zina, bet neko nedara, lai glābtu savu sabiedroto (Latviju) no šīs pasaules noziedznieku mafijas. Kā man tika stāstīts, tas viss notiekot ar Krievijas līdzdalību. Kā redzams, tad pasaules varenajiem ir uzspļaut uz latviešiem.

   Pasaki , vai Tu domā ,ka tiem amerikas latviešiem nav uzspljaut uz mums??
   Tur tak visur dzirdēsi ,, Latvijas latvieši, baltie vergi,,
   Viņi tak ir tie izredzetie , latviski runājošie latvijas židi, un iemacies tak vienreiz atšķirt ,kurš ir kurš, te tādu ir pilns, tik mūld , es tirais latviets, mērkaķi tādi.
   Saciet tak vienreiz reali domāt, amerikai ir uzspļaut uz tādu Latviju
   ,Taa ir taktika , tik tuvu Krievijai vēl nekad nav pieliduši,un tās ir izej vielas , NAFTA.
   Un te tas Grantiņ kungs var trribunalēt ,kamer elektriba beidzas .
   ŠHIS web jau saak vairak izskatīties pēc tāda ,kā humoristiska veida ar psihiatristisku novirzi.
   Sāk jau pavisam smiekligi palikt.
   Vēlē ko gribi , visi slikti, kur tad ir tie labie pareizie???
   Nosauc kaut 10 , tādus ,kuri būtu derigi šim darbam?????

7. 

   aģents

   2011. gada 29. September

   Politmafijas policejiskais režīms Latvijā nostiprinās. Sk. PSRS Genčeka Leonīda Brežņeva tipa stagnāts un valsts zaglis Andris Bērziņš lūgs KNAB un SAB atzinumus par valdības sastāvu, premjeram jābūt kandidējušam vēlēšanās.
   http://www.diena.lv/latvija/politika/berzins-lugs-knab-un-sab-atzinumus-par-valdibas-sastavu-premjeram-jabut-kandidejusam-velesanas-13906202

8. 

   letiņš

   2011. gada 29. September

   Grantiņš vēl 1987. gada septembrī parakstīja sadarbības līgumu ar Čeku un tagad ir spiests diskreditēt ar šiem murgiem Helsinki-86 grupu.
   Neko darīt par visu ir jāmaksā.
   Grantiņ, līdzjūtība, saprotams, ka esi bezizejā, kas parakstīts, tas jāpilda, ar FSB jokot nevar.

9. 

   ***

   2011. gada 29. September

   Kronim.
   grantins ir izdomajis, ka bus galvenais. Bet Lunis bus paligos. Vairak neviens nav vajadzigs. :):):):):):)

10. 

    Eduards

    2011. gada 29. September

    PAREIZI,GRANTIŅŠ ar SAVU DARBĪBU IR PARĀDĪJIS,KA VAR BŪT PAR GALVENO!
    Ja ņemtu savā komamdā-NEATTEIKTOS!

11. 

    dzimtā valoda

    2011. gada 29. September

    Tā jau ir, Eduard! Tev vēl stipri ir jāizkalpojas viņa priekšā. Viņš grib būt par karali, bet pagaidām darbojas kā āksts. Divi āksti vienā galmā nav vajadzīgi.
    Un viņš ir diskreditējis visus – latviešus, Latviju, Helsinki-86, nacionālu kustību un nacionālo ideju kā tādu.
    Provokators un nodevējs.
    Viņa elks Putins ir teicis – ar ienaidniekiem mēs varam runāt, bet ar nodevējiem – nekad.

12. 

    annamarija

    2011. gada 29. September

    Kronim
    Viss ir pareizi.Šodienas Latviju dēvēt par neatkarīgu var tikai vai nu vientieši, vai nelieši. Pie varas joprojām ir čekas pārbaudīti kadri un viņu audzēkņi. Pieļauju, ka pārpratuma dēļ iemaldījies arī kāds krietns cilvēks, bet tādā gadījumā viņu drīz vai nu nograuzīs, vai pārvērtīs par tādu pašu mankurtu kā paši…
    Ir vienkārši glupi domāt, ka VISI cilvēki, ja ko dara, tad dara to tikai un vienīgi pašu labumam. Vai tik pats negrasies “kļūt par karali”, ko?

13. 

    Miervaldis

    2011. gada 29. September

    Jā, jā pareizi, vini gulēs līķu bedrēs, kopā ar saviem sabiedrotajiem – čigāniem!

14. 

    Miervaldis

    2011. gada 29. September

    Ir jāatškir, kuri salaupijusies, un kuriem būs jāatdod Latviešiem salaupītā manta atpakaļ, un kuri nodevuši, un salaupijušies!Tiem, kuri tikai salaupijušies, būs jaatstrādā viss salaupītais koncentrācijas nometnē, un jāatdot salaupīta manta Latviešiem atpakaļ.Tiem, kuri nodevuši, un salaupijušies, tiem visu salaupīto mantu būs jāadod Latviešiem atpakaļ, pēc tam viņus gaida šaujamā kamera!šo raksto, vel gribu izvirzīt trešo kategoriju – ārzemniekus, kuri šeit pērk zemi.Ja šī zeme ir visiem Latviešiem kopēja, tad tā jāatsavina šim ārzemniekam, bet ja tā ir uz kādas dzimtas mājas zemes, un ja tad ir jau par vēlu, vienmēr var uztaisīt nelabvelīgus apstākļus šiem ārzmeniekiem, kā teikt – Latvija Latviešiem!

15. 

    Eduards

    2011. gada 29. September

    Urrā,progress!,,dzimta valoda”-ir BEIDZOT apguvis LATVIEŠU VALODAS PAREIZRAKSTĪBU!Vismaz šajos DIVOS VĀRDOS!
    BET DOMĀŠANA UN IZTEIKSMES VEIDS IR PALICIS ŽĪDISKAIS…Drīz sākšu publicēt Talmuda tulkojumu-PILNĪBĀ ATBILST!

16. 

    Kronis

    2011. gada 29. September

    Esmu uzrakstijis visu ko domaju , bet diemzhel esmu noblokets.
    Nu neko Grantinj , turies cinies , lai veicas.
    Esmu karalis ar kroni, pats sava zemite un pats sava maja.
    Parejais , lai paliek tur Jums tai Lielpilseta,man nav laika ar shtruntiem njemties.
    Ja kads grib Latviju celt , vienmer laipni gaiditi laukos , darba atliku likam , busiet ari paedushi gana, kaa ari ziemai varejat sapelnit.
    60% darbam , 40% atstaj sev, un labklajiba pilna maja.
    Taa luuk .
    Jastrada , nevis ar zhidiem janjemas.

    Admins Kronim
    Vai tas ir apzināti, Kroņa kungs, vai nē, bet Tu esi pateicis par MUMS tieši to pašu, ko saka čekistiskie slepkavas, ka šajā lapā tiek rakstīti MURGI. Jā, priekš viņiem šeit rakstītais, patiešām, ir murgi, jo viņi grib noslēpt savas zvērības.
    Bet kāpēc Tev šie ir murgi ?
    Tās, Kroni, ir dziļi apslēptas bailes, kuras Tevi vajā, Tev pašam to neapzinoties.Tu, apvainojot nevainīgos, sevi centies attaisnot.
    Arī šodienas varenie gribētu mūs redzēt prom no SKATUVES, kaut kur mežmalā, lai viņi varēt turpināt zagt un slepkavot.
    Tu raksti, ka Tev nav laika ar tādām lietām nodarboties, bet Tu atradi laiku, lai mūs aprietu ! Riet uz tiem, kuri tavus LAUKUS ir iznīcinājuši, Tu neuzdrošinies.
    Šajā I-VIETNĒ netiek rakstīts neviens melīgs vārds, bet Tev tas ir MURGS.
    Gļēvais vienmēr nostājas nelietības un stiprākā pusē… .

17. 

    es

    2011. gada 30. September

    Jo tālāk iznāk doties prom no Latvijas, jo Tēvzeme kļūst mazāka, kamēr pārvēršas par punktu uz Zemeslodes – godīgi sakot, plašajai pasaulei maznozīmīgu punktu. Nepilni divi miljoni iedzīvotāju kā Latvijā Ķīnai nav pat pilsētas vērts lielums, tas ir ciems. Un tad sāk likties – ko šis “ciems” tik briesmīgi var kašķēties. Varbūt par daudz driģenes audzē?

    Pēcvēlēšanu atmosfēra rada iespaidu, ka problēmas atrisināsies līdz ar koalīcijas izveidošanu, t.i., kurš kuram nostāsies pie sāniem, kas diriģēs orķestri, kas spēlēs vijoles un kas sitīs reformu bungas. Tā saucamais “jaunais sākums” ir ienesis politiskajā telpā izmaiņas, taču tas nav sākums politiskās racionalitātes stiprināšanas ziņā, bet lielā mērā atgriešanās mitoloģiskajā pārdzīvojumā. Mīts vienmēr dod trīs lietas – cerību uz ātri dabūjamo laimīgo zemi, sadalījumu labajos un sliktajos varoņos un jebkādu, ārpus mīta esošu, ideju noliegumu.

    Kad 1980-to gadu beigās bija Tautas Frontes laiks, mitoloģiskā izjūta valdīja pilnā sparā, līderu jaunība un pieredzes trūkums bija priekšrocība, cerība uz Daini Īvānu kā Lāčplēsi, masveida sekošana vienkāršiem simboliem utt. Citādi jau nevarēja, jo tas bija kolosāls vēsturiskā laikmeta nomaiņas laiks.

    Pāreja uz daudz maz politisku racionālismu un tiesiskumu sākās ar 1990.g. 4. maija Deklarāciju un TF valdes, īpaši E.Levita ieteiktajiem starptautiski nozīmīgajiem soļiem Latvijas valstiskuma atjaunošanā. Pēdējos divdesmit gadus LR lielākoties ir tikusi veidota kā uz likumdošanu un demokrātisku pārvaldes formu balstīta valsts. Īpaši jāatzīmē Satversmes tiesas nozīmīgā loma valsts kā sistēmas stabilizācijā. Citas tiesībsargājošās institūcijas gan mocījušās vairāk.

    Diemžēl Latvijā kā atjaunotā valstī tiesību jomā tapa lieli “caurumi” (varbūt tie tika radīti tīšuprāt?). Kapitālismā, ko kā valsts iekārtu TF laikos vēlējās vairākums, identificējot to ar labklājības valsti, neizbēgami radās un rodas kapitālisti – jaunbagātnieki, un kādam šajā uzņēmības, riska un sabiedriskā labuma pārdales iekārtā veicas bēdīgāk. Iekārta, ko mēs visi kopā radījām, nav vairs sociālisms, un tajā dzīvo pēc citiem – sacensības – principiem. Taču saprātīga, sociāli atbildīga kapitālisma dzīves noteikums mūsdienās ir: a) racionāli un morāli izsvērts tiesiskums, b) nemitīga modernizācija.

    “Jaunais sākums” Latvijā, kas tagad balstās uz Zatlera runu, bija kā pasakā – es, Zatlers – Lāčplēsis nocērtu kapitālisma pūķim trīs oligarhu galvas. Mīts, kas kā silts vilnis apņem koalīcijas veidošanu, skandē: mēs liksim mazpieredzējušos priekšgalā (savā grāmatā “Eirodzīve” tādu vēlmi saucu par novofīlijas māniju), jo nevainība esot tikums! Gan jau pārvaldē noderēšot eks-prezidenta bijušais stratēģis Ķīlis, kas laikam baidījās kandidēt Saeimas vēlēšanās, jo gadiem ir publiskojis neoanarhismu. Tas, iespējams, tautai nebūtu paticis un viņu izsvītrotu. Gan valsti uz priekšu dzīšot amerikanizējušies neoliberāļi, kas visu pamazām pārdošot (Lattelekom un LMT noteikti) un studentus iedzīšot vēl vienā kredītu aizņemšanās vilnī (protams, bankām par labu). Un pēc 4 gadiem jaunais mitoloģiskais vadonis nu jau kā tautas prezidents vedīšot visus uz laimību.

    Pēteris Apinis nesen ārstu biedrības portālā http://www.arstubiedriba.lv deva asprātīgu formulējumu: “Ja šiem ZRP deputātu kandidātiem kāds vienkāršiem paplašinātiem teikumiem latviešu valodā izskaidrotu to, ko ekonomiski sagatavojies veikt liberālis Vjačeslavs Dombrovskis, vai izgaismotu – kā Latvijas izglītību kājām gaisā pārveidos Roberts Ķīlis – šie sociāldemokrātiski, nacionālkonservatīvi vai sīksaimnieciski domājošie pilsoņi drīzāk pakārtos, nevis ļautu kaut ko tādu realizēt”. Tā jau ir, ka grūstot mitoloģijām, pārdzīvojumi vairojas daudzkāršā apmērā.

    Latviju var glābt divas lietas, ne jau jauna mitoloģija ar supervaroni. Vispirms par vienkāršāko. Tā ir tiesiskuma kļūdu sistēmiska analīze un tiesiskuma kā bezspraugu sistēmas nostiprināšana. Godprātīga, plaša, gan ekonomisku, gan sociālpsiholoģisku faktoru analīze par visu to, kur valsti un tautu izdevies “apčakarēt” dažiem džungļu kapitālismam piemērotiem indivīdiem. Tā būtu Atklāsmes Grāmata, varbūt pat noderīgāka nekā slavenais V.Dombrovska traktāts par iziešanu no krīzes.

    Kas valstī kā sistēmā un sabiedrībā kā daudzu saprātīgu un strādīgu cilvēku kopumā pieļāva vismaz trīs reizes totālu tautas un valsts apkrāpšanu? Spilgtākais no tā – kāpēc bija banka “Baltija” un Lavents& Co? Kā drīkstēja viņus palaist tik bezkaunīgā savvaļā un finanšu piramīdas būvēšanā? Vai neviens to neredzēja? Nez kāpēc atceros, ka tauta runāja, banka Baltija esot saistīta ar Pārdaugavas grupējumu un tur nebūšot labi. Kāda apmātība ar jaunkapitālismu valsts varas elitei aizmigloja acis tajā laikā?

    Nākamais – kāpēc bija Parex lieta, Kargins un Krasovickis, kas atkal piekrāpa visus? Kāpēc neviena pārvaldes struktūra pietiekami neturēja roku uz finanšu mahināciju pulsa? Par medijiem nerunāsim, patiesībā tie jau nav nekāda ceturtā vara, bet daudzkārt tikai kādas privatizētās varas atspulgs.

    Kāpēc atkal kārtējais valsts krīzi vairojošais notikums. Kas pieļāva Flikam & Co piekrāpt visus un iztukšot Airbaltic (kā saka Prudentia eksperti), ar ko Latvija lepojās kā ar savu nacionālo zīmolu?

    Vai tāpēc valstī kā tiesiskā sistēmā bija tādi “caurumi”, ka kapitālismā esot jāmīl privātīpašnieki? Diezin vai, jo tad tā ir neracionāla un prettiesiska kapitālisma forma. Un nav ko runāt par demokrātijas politiskajiem labumiem mūsu zemē. Melīgs un blēdīgs lielkapitālists nav Dievs pat seno laiku kapitālismā un vēl mazāk modernitātes laikmetā. Bet pie mums daži bija iekārtojušies Dieva lomā.

    Kamēr nebūs dziļas un sistēmiskas šo baigo kļūdu analīzes jautājumā par attiecībām: sabiedrība – valsts vara – “veiklie zēni” un viņu pieļaujamo darbību robežas, tikmēr gaidīsim jaunas krīzes, neskatoties uz to, ko ievēlēsim Saeimā. Jājautā, kas te notiek attiecībās starp sabiedrību un varu, ja daži tipāži var atļauties dancināt valsti gadiem ilgi un uzrodas arvien jauni dancinātāji? Ar ko būs saistīts ceturtais, piektais šāda veida notikums? Ar Gāzi? Ar Mežiem? Ar Dzelzceļu? Kuģniecības LR vairs nav, lidmašīnu tūlīt arī nebūs, un diezin vai var uzcelt no jauna cita veida aviokompāniju, ja nav prasts nosargāt šo pašu.

    Notikumi, kas radīs jaunas un jaunas krīzes valstī tautai par sliktu, būs vēl un vēl, ja netiek izdarīti sistēmiski secinājumi, bet zobens tikai vicinās ap 3 konkrētu tā saucamo oligarhu galvām. Mēs mīlam šo zemi, varam mīlēt arī valsti, taču to patiesībā neviens nesargā, vai tie, kam tas deleģēts, nav pratuši nosargāt. Cilvēki brauc projām no Latvijas ne tikai tādēļ, ka meklē darbu un naudu, bet arī tāpēc, ka šķebina nenosargātās valsts viņiem un mums visiem iedalītā muļķu loma.

    Kapitālisms, kā zināms, rada bagātus cilvēkus. Ja tas nepatīk, tad jātaisa jauna revolūcija un jāatgriežas pie komunisma. Taču vajag, ka bagātību rada ar darbu, arī garīgu, inovatīvu darbu un likumīgi, kas reizē nozīmētu taisnīgi. Un kapitālistiem ir jādalās ar tautu, jāinvestē un jāatbalsta sabiedrības attīstībai vajadzīgas lietas. Andrim Šķēlem, ja tā padomā, ir ticis daudz naudas, kā ticis – to jautāt ir tiesībsargājošās sistēmas uzdevums. Kam viņam tas viss, filosofiski skatoties, ja neviens cilvēks nav mūžīgs? Ja nu tikai viņa mazais dēliņš izmantotu tēva miljonus kā atspēriena punktu, kļūstot par jaunu Bilu Geitsu Latvijā un vilktu līdzi desmitiem tūkstošus Latvijas studentu uz jaunām inovācijām visiem pa labu. Tad to es varētu saprast. Citādi tas jāskaidro ar Skalbes pasaku par vērdiņu.

    Visos šajos negatīvajos notikumos ir vairāk līdzību nekā atšķirību, daudz pārpratumu, ļauni egoistiska rīcība plašā mērogā, nevis tikai eks-prezidenta nosauktās trīs “pūķa galvas”! Kur ir koalīcija, kas saskata būtisko? Kas jau saknē izslēdz briestošo nelietību atkārtošanos? Apnicis jau!

    Latvija kā mazais punktiņš lielajā pasaulē nav bezcerīgs, kaut arī tas nav pats mirdzošākais. Politiķiem būtu jācīnās, kas ieņems tieslietu ministra amatu kā atjaunotnes pamatu, nevis finanšu ministra, jo nauda bez tiesiskuma ved ellē.

    Mūsdienu kapitālisms nav vairs tāds, kāds tas bija 19.gs, nav pat pirmskara laika – Ulmaņlaika – kapitālisms. Tie, kas uzvar mūsdienās, ir modernizācijas nesēji. Pasaule attīstās milzīgā tempā, Ķīna pēdējos desmit gados savas lielpilsētas pārvērš par kosmiskām 21. gs. metropolēm. Šanhajas universālveikali nav salīdzināmi ar Londonas Oxford Street – tā jau ir pagātne. Modernizācija nozīmē zinātniski tehnoloģiskās prasmes jeb instrumentālā prāta veiksmes stāstus. Arī galvu reibinošu arhitektūru, jo lielajās celtnēs, kā saka Hēgelis, ir laikmeta gars.

    Kas uzcelts Rīgā pēc 1991.g.? Hansabanka, jā, zviedru banku lomu LR tā simbolizē. Tiek celts samazināta mēroga Stikla kalns – LNB. Tas diez vai izsauks pasaules arhitektūras žurnālu ievērību, kā tika cerēts Birkerta talanta dēļ, jo šim talantam neļāva parādīt to spožāko iespēju!

    Laikmets rāda, ka te nav vēriena… Ir kašķis un mazasinība… Ziņneši Latvijā bieži neredz to, kas notiek lielajā pasaulē. Ziņas stāsta: pāragri mirušā dziedātāja Freimaņa mīļajam sunītim Pepei sabraukta ķepiņa. Nu, žēl! Bet pasaule pa to laiku maina savus spēka polus: ASV tiek samazināts kredītreitings, kaut kas neiespējams visā pēckara laikā! Ķīna savukārt paziņo, ka tuvāko 10-20 gadu laikā pārvaldīs visu pasauli, tādēļ tai cītīgi jāapgūst visu tautu kultūras virsotnes, lai vēlāk nenodarītu pāri! Ķīnieši soli pa solim nopērk Āfriku, Japāna piedāvā Itālijai atpirkt visus tās parādus un investēt naudu, cik vien vajadzīgs, briest domas par veselu valstu ieķīlāšanu, ekonomikas teorijas brūk, finanšu kapitāls demonstrē vēl neizskaidrotas likumsakarības, pasaule ar satraukumu gaida šīs un citas nezināmās pārvērtības… Bet mēs šajā pasaules mazītiņajā ciemā skatāmies uz nelielu ļaužu grupiņu – deputātiem, kas nezin ko sola, nezin kā pārgrupējas, it kā būtu Latvijas naba.

    Latviju var glābt nevis mitoloģiski varoņi un jaun(vec)partijas, kas iet jebkurā koalīcijā, bet modernizācija un kvalitāte. Tūlītēja, bezalternatīvas, visu kopējiem spēkiem bez garām diskusijām panākama modernizācija. Citādi šis ciems pazūd lielajā pasaulē un ir vienalga, kas un kā to grib pārvaldīt.

    Vajadzību pēc modernizācijas kā galveno risinājumu lieliski ir sapratusi Somija. Dzīvojot somiem līdzās, to ir saodusi arī Igaunija. Somijā, piemēram, Alto universitātei gadā ir 500 milj. eiro finansējums ar mērķi – lai mākslinieki, dizaineri, tehnologi un ekonomisti kopā radītu jaunus, unikālus, globālus produktus. Studijas par brīvu, arī ārzemniekiem. Nākotnes skats apsteidz tagadni un nomierina pagātnes traumas.

    Modernizācija nozīmē, ka jaunatne zina trīs-četras svešvalodas, ir mobīli un reizē patriotiski lokāli, jo saprot piederības nozīmi globālajā dzīvē. Augstskolu modernizācija nozīmē nevis to, ka visus studējošos iespiež kredīta stangās, bet gan to, ka studiju programmas paceļ (arī ar lielisku ārzemju pasniedzēju palīdzību) izcilības līmenī. Nevis augstāko izglītību, kas tiecas pēc masām, bet atlasi, valsts finansētas budžeta vietas vairāk nekā līdz šim, taču ar milzīgām prasībām pēc kvalitatīvas studēšanas. Tā lai, piemēram, LR studenti – žurnālisti ir spējīgi dabūt darbu BBC un citur, ja viņi to vēlas. Tagad viņus nereti negrib pat Balvu avīze. Lai juristi perfekti zina starptautiskās tiesības, biznesa attiecības, lai var strādāt starptautiskos augstos amatos (daži vidējās juristu paaudzes pārstāvji jau to ir pierādījuši). Nanotehnoloģijas, kosmosa pētniecība, lāzertehnoloģijas, gudrie materiāli, alternatīvās enerģijas avotu meklējumi utt. Šādi vietējās izcelsmes cilvēki ar savām prasmēm vairo Latvijas modernizācijas iespējas globālajā pasaulē.Tas nav Latvijas zaudējums, bet ieguvums.

    Modernizācija nozīmē, ka vajag aicināt un ņemt pretī arī augsta ranga intelektuāļus – imigrantus. Pēc tādiem tiecas visas attīstītās valstis. IBM Latvijai piedāvā izveidot radošo centru ar milzīgām finansiālām iespējām (tādi pasaulē esot 10 gab.) un ap 3000 speciālistu darba vietām no ārzemēm – Šveices, Indijas, kas strādātu kopā ar vietējiem, radītu un komercializētu inovatīvas idejas. Lieliski! Varu iedomāties, ka indieši jau pēc gada runātu latviski un droši vien ar sajūsmu ietu uz Dziesmusvētkiem. Vajag dabūt uz Latviju kādu no ES kopīgajām institūcijām, kā, piemēram, Somijā funkcionē visas ES datordrošības centrs. Gribējām dabūt uz Rīgu ES Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, bet neviens no valstsvīriem īpaši nepacentās, ES atdeva to Budapeštai!

    Latvija var skaitīt savus oligarhus un kā pirmziemnieks netikt tālāk par ciparu trīs. Latvija var noņemties ap savu it kā divkopienu valsti, prātot par visas tautas vēlētu prezidentu, draudēt ar sarkanajām līnijām, nodarboties ar savstarpēju krāpšanos un blefošanu utt. Taču modernā pasaule strauji iet mums garām. Mazajam ciemam pašam jāsāk mirdzēt, lai mūs pamanītu tie, kam veicas. Un to nevar panākt citādi, kā ceļot sabiedrības pašapziņu, stutējot Latvijas zinātni un veicinot superizglītību, kā arī godīgi un vēlreiz godīgi nostiprinot vienu likumu visiem bez robiem un caurumiem.

    Politiķi paši patiesībā nevar izglābt Latviju. To var tikai tautas izprasta un pieprasīta vēlme pēc modernizācijas, nevis ikdienas mitoloģizēta līdzdalība politisko grupējumu spēlēs. Globālajā pasaulē noslēgties vairs nav iespējams. Kā galvenajam šajā mazajā pasaules ciemā, lai tas pastāvētu, jābūt modernizācijai, kvalitātei un tiesiskumam. Tāpēc nedod Dievs pie varas atkal cilvēkus, kas domā citādi vai savas savtīgās intereses paslēpj zem šiem nopietnajiem ceļvežiem !

18. 

    Kronis

    2011. gada 30. September

    Ir jau labi , es mala , Tu centra un taa uz rinķi.
    Lai veicas , gan jau tiksi galā.
    Mani ar jau pie chekistiem pieskaitiji.
    Kļudies , taa ir pavisam cita organizācija.

19. 

    Kronis

    2011. gada 30. September

    Vel tikai viens jautājums.
    Paskati savus rakstus , cien , Admin.
    Vai vispar Latvijā ir vēl kads normals cilvēks palicic kurš nav čekists un vēl sazin kas???
    Visi slikti , visus pakart , nu ko lai notiek, ar ko tad atškiramies no tiem kas ir šodien pie varas???
    Ko Vari Tautai solīt, kādu debess mannu??
    Gribas tak kādreiz ari ko citu ari no tā tribunāla palasit.
    Citadi jau ,šausmas vien iznāk.
    Kas būtu Tavu prāt tas biznes plāns ,kas glābtu šo valsti no bankrota???
    Raksti tak ari ko prātigu ,ko darisim , ko uzsāksim.
    Vērtētāju jau taa pilnas ragaviņas, kas būs tie kas to zemīti raks????

20. 

    informācija

    2011. gada 30. September

    Jānis Urbanovičs par katru cenu raujas pie varas, draudot ar plānu “B” jeb neparlamentārām metodēm, ja Saskaņiešus nepaņems valdībā.

    Pagaidām raksts par to ir pieejams vienīgi krievu valodā.

    http://www.lenta.ru/news/2011/09/29/planb/

    “Русская” партия Латвии пригрозила “планом Б”

    Латвийская партия “Центр согласия”, которая пользуется поддержкой русскоязычного населения республики, разработала “план Б” на случай, если ее не возьмут в правящую коалицию. Об этом, как передает Mixnews, заявил один из лидеров ЦС Янис Урбанович.
    По словам Урбановича, если его партия, победившая на недавних парламентских выборах, в итоге не будет допущена к власти, мириться с таким отношением к себе она не станет. “Если мы… окажемся отодвинуты, то мы будем иметь моральное право (и даже обязанности) искать другие непарламентские и внепарламентские пути”, – сказал он.

    Что конкретно подразумевается под “планом Б” и “непарламентским путем”, Урбанович не уточнил. Он ограничился намеком, напомнив, как Махатма Ганди противостоял “колонизаторам-англичанам”.

    После прошлогоднего мятежа в Киргизии Урбанович несколько раз заявлял, что в Латвии “может случиться Бишкек”. Об этом он говорил, в частности, после предыдущих выборов в Сейм (по итогам которых “Центр согласия” не попал в правительство). В интервью “Телеграфу” он утверждал, что если прочие политические силы не примут принцип формирования правительства, предлагаемый ЦС, то “будет Бишкек”. Позднее, весной 2011 года, политик снова использовал эту формулировку, говоря об эмиграции людей из Латвии. “Это еще действительно вопрос, не стал бы для Латвии короткий ‘Бишкек’ лучше, чем длительный отток людей в Дублин, Эдинбург, Лондон, Вену или Берлин”, — цитировало его DELFI.

    В связи с выступлениями Урбановича латышские националисты обращались в Полицию безопасности (латвийскую спецслужбу). Они обвиняли “Центр согласия” в разжигании этнического конфликта.

    Выборы в Сейм Латвии состоялись 17 сентября. “Центр согласия” одержал победу, получив 31 место в парламенте (из 100). Однако попадания в правительство эта победа не гарантирует. Получить власть ЦС сможет лишь в том случае, если с ним согласится сформировать коалицию одна из двух политических сил, занявших второе и третье места. Это правящее “Единство” и новая “Партия реформ”, возглавляемая бывшим президентом Валдисом Затлерсом.

    Коалиционные переговоры пока не завершены. Если “Единство” и “Партия реформ” не захотят сотрудничать с ЦС, то они смогут сформировать коалицию на троих, пригласив в альянс объединение латышских националистов (чтобы получить необходимое большинство голосов в парламенте).

    После предыдущих выборов “Единство” некоторое время вело переговоры с ЦС, однако затем предпочло сформировать коалицию с Союзом “зеленых” и крестьян (партией, за которой стоит известный в Латвии олигарх Айвар Лембергс). Поводом для отказа в сотрудничестве с ЦС стало, в частности, то, что партия отказывалась признать “советскую оккупацию Латвии”.

    Ссылки по теме
    – Урбанович предупредил партнеров о плане Б – Mixnews, 29.09.2011
    – Затлерса попросили не пускать во власть “русскую партию” – Lenta.ru, 19.09.2011
    – Выборы в Латвии выиграло русскоязычное объединение – Lenta.ru, 18.09.2011

    Сайты по теме
    – “Центр согласия”

21. 

    vēsture

    2011. gada 30. September

    Te būs dažas LR Saeimas stenogrammas par to, kas, kur un kad uzņēma dažus nepilsoņus (kas vēlāk piedalījās pie valsts nozagšanas) Latvijas pilsonībā:

    http://www.saeima.lv/steno/st_97/st2702.html

    Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Oļega Stepanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

    Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā – Andrejs Požarnovs.

    A.Požarnovs (frakcija “Tçvzemei un Brīvībai”).

    Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Dokuments nr.2081. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu Oļegam Stepanovam.

    Oļegs Stepanovs dzimis 1960.gadā Ukrainā. 1979.gadā beidzis Odesas jūrskolu. Pēc tam beidzis Odesas Jūras flotes inženieru institūtu. Strādājis Ventspils tirdzniecības ostā visdažādākajos amatos, līdz beidzot 1991.gada septembrī sācis strādāt Ventspils tirdzniecības ostas direktora amatā. No 1987.gada līdz 1990.gadam bijis Komunistiskās partijas biedrs, no 1989.gada līdz 1994.gadam bijis Ventspils Tautas deputātu padomes deputāts pēc Latvijas Tautas frontes Ventspils nodaļas rekomendācijas.

    Komisija izskatīja šo priekšlikumu (balsoja seši “par” un pieci atturējās) un izvirza ar pozitīvu lēmumu izskatīšanai Saeimas sēdē.

    Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runās Kārlis Čerāns – frakcija “Latvijai”.

    http://www.saeima.lv/steno/st_97/st2702.html

    Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums, kuru mēs skatīsim, ir lēmuma projekts “Par Vladislava Grišina uzņemšanu Latvijas pilsonībā”.

    Komisijas vārdā deputāte Ilga Kreituse.

    I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

    Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija savā sēdē izskatīja priekšlikumu par Vladislava Grišina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisijas sēdē tika pasvītrots, ka Vladislavs Grišins ir veicis lielu ieguldījumu Latvijas grafiskās mākslas attīstībā, apliecinājis savu meistarību un veicis lielu darbu integrējošās kultūras vērtību uztverē. Tāpat tiek uzskatīts, ka liels viņa sasniegums ir valsts tēlotājas mākslas sasniegumu reprezentācija nozīmīgākajās skatēs ārpus mūsu valsts robežām. Tāpat Vladislavs Grišins veic arī pedagoģisko darbu. Komisijas lēmums ir pozitīvs, tā atbalsta Vladislava Grišina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

    Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi!

    Lūdzu visus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim atkārtoti Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – nav, atturas – 2. Vladislavs Grišins ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

    Nākamais ir darba kārtības 31.jautājums – lēmuma projekts “Par Valērija Maļgina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

    Komisijas vārdā deputāte Ilga Kreituse.

    I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

    Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja savā sēdē Saeimas lēmuma projektu “Par Valērija Maļgina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Kā Valērija Maļgina īpašie nopelni tiek uzsvērta viņa piedalīšanās NATO programmā “Partnerattiecības – mieram”, tāpat arī viņa veiktais darbs dažādās starptautiskās konferencēs, aizstāvot Latvijas Bruņoto spēku attīstības koncepciju, un iesaistīšanās praktiskajās apmācībās par meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanu un gaisa telpas novērošanas sistēmas izveidošanu. Bez tam tiek uzsvērta Maļgina patriotiskā attieksme pret Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas arī ir ļoti svarīgs jautājums, ja mēs gribam izšķirt Latvijas armijas attīstības tālāko likteni. Vēl ir jāuzsver tas, ka Valērijs Maļgins ir viens no retajiem profesionālajiem lidotājiem, kas var veikt šo darbu Latvijas Bruņotajos spēkos.

    Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 1, atturas – 1. Valērijs Maļgins ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

    Nākamais jautājums – lēmuma projekts “Par Hermana Černova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

    Komisijas vārdā deputāte Ilga Kreituse.

    I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

    Latvijas Republikas 6. Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Hermana Černova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Līdzīgi kā iepriekšējam pretendentam, arī šeit tiek uzsvērti tie sasniegumi un pasākumi, ko Hermans Černovs ir veicis Latvijas Bruņotajos spēkos, tikai šoreiz ir runa par Jūras spēkiem – par krasta apsardzes diviziona izveidošanu, par ieguldījumu kuģu komandieru un viņu palīgu apmācībā, par piedalīšanos starptautiskajās mācībās un semināros NATO un ASV Kara flotes štābā. Pasvītroju arī to, ka abi – gan iepriekšējais, gan šis pretendents brīvi pārvalda svešvalodas un brīvi var pārstāvēt Latvijas valsti ārpus tās robežām.

    Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 1, atturas – 1. Hermans Černovs ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

    Nākamais darba kārtības jautājums ir 33.punkts – lēmuma projekts “Par deputāta Andra Saulīša atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”.

    Vai kāds vēlas uzstāties par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 2. Deputāts Andris Saulītis ir atsaukts no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva.

    Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Stroda atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”.

    Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 4, atturas – 11. Deputāts Jānis Strods ir atsaukts no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva.

    Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Gundara Valdmaņa ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”.

    Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 17, atturas – 32. Lēmums nav pieņemts.

    Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Kazāka ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”.

    Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 4, atturas – 6. Deputāts Jānis Kazāks ir ievēlēts par Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva locekli.

    Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums, saskaņā ar mūsu vienošanos, ir – pēc pašreizējās numerācijas jautājums nr.50 – lēmuma projekts “Par Borisa Rezņika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

    Komisijas vārdā – deputāte Ilga Kreituse.

    I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

    Latvijas Republikas 6. Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Borisa Rezņika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Godātie kolēģi! Es nevēlētos uzskaitīt visu, kas ir uzskaitīts dokumentos par Borisa Rezņika sasniegumiem, jo es domāju, ka viņa vārds, viņa veikums ansamblī “Eolika” un tas, kas ir Latvijas kultūrā pa šo laiku noticis, runā pats par sevi.

    Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 1, atturas – 1. Boriss Rezņiks uzņemts Latvijas pilsonībā.

    Nākamais ir darba kārtības 51.jautājums – lēmuma projekts “Par Valērija Kargina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

    Komisijas vārdā – deputāte Ilga Kreituse. Lūdzu!

    I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

    Latvijas Republikas 6.Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja savā sēdē Saeimas lēmuma projektu “Par Valērija Kargina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lēmuma projekta iesniedzēji ir pasvītrojuši Valērija Kargina nopelnus finansu struktūras sakārtošanā, banku darbības normalizēšanā Latvijas tirgū, ekonomikas atjaunošanā un veiksmīgā sadarbībā ar Latvijas Banku un Finansu ministriju. Bez tam uzskatām, ka Valērijam Karginam pilsonība piešķirama par vērienīgu finansiālu atbalstu Latvijas Olimpiskajai komitejai, valsts kultūrai, sportam un veselībai. Komisijas sēdē ar savu atbalstu Valērijam Karginam uzstājās arī Jānis Peters, Māra Liepas piemiņai veltītā jaundibinātā sabiedriskā fonda prezidents. Viņš pasvītroja to, ka banka “Parex”, tieši Kargina personā, ir veicinājusi Latvijas Republikas tēla veidošanu pasaulē un arī Latvijas pilsoņu kultūras sasniegumu popularizēšanu pasaulē.

    Vakar Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija saņēma Valērija Kargina paskaidrojumus sakarā ar publikācijām presē, kas ir bijušas saistītas ar viņa pilsonības iepriekšējo piešķiršanu un tās anulēšanu. Diemžēl zināmas neskaidrības dēļ vakar Saeimas Kanceleja atteicās šo dokumentu deputātiem izdalīt šeit zālē, tāpēc es atļaušos to nolasīt: “Latvijas Republikas Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijai. Sakarā ar jautājuma izlemšanu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu man, kas man ir liels gods, un ņemot vērā, ka presē parādījušās ziņas par nepamatotu pilsonības piešķiršanu man 1993.gadā, es gribētu izskaidrot dažus būtiskus momentus.

    1. Es nekad neesmu viltojis nekādus dokumentus un nekad neesmu iesniedzis nekādus viltotus dokumentus nevienai valsts institūcijai.

    2. Es nezinu, kad un kur ir reģistrējuši laulību mani vecvecāki, kuri miruši ilgi pirms manas dzimšanas.

    3. Es ar tīru sirdsapziņu varu apgalvot, ka nekad neesmu izdarījis nekādus likumu pārkāpumus un pret mani nekad nav bijušas nekādas pretenzijas no tiesībsargājošo iestāžu puses.

    Ceru, ka minētie fakti un pievienotie dokumenti izkliedēs jūsu iespējamās šaubas par manu godīgumu. Klāt pievienoju Rīgas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras 1994.gada 23.marta vēstules kopiju. Ar patiesu cieņu – Valērijs Kargins.” Tālāk ir pievienots prokuratūras lēmums, kas pēc sava satura atbilst Valērija Kargina rakstītajam paskaidrojumam.

    Pilsonības likuma izpildes komisijā balsojums bija pozitīvs.

    Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo jautājumu.

    Gundars Valdmanis – Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

    G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

    Prezidij! Padomes varas pārstāvji! Tautas deputāti! Pirms pāris nedēļām šeit bija kopā pulcējušies Eiropas Parlamenta delegāti un Latvijas parlamenta delegāti un man bija tas gods uzstāties četras reizes un runāt par pilsonības vērtību, par to, kāpēc mēs nedrīkstam uzņemt pilsonībā tos nelaimīgos cilvēkus, kas šeit atrodas, bez pasaules palīdzības nedrīkstam lemt viņu likteni. Debates saasinājās, un ceturtajā manas uzstāšanās reizē itālis it kā nesaprata, kāpēc pilsonim ir jābūt tādam, kas māk savas valsts himnu vai valodu. Viņiem Itālijā esot daudzi tādi, kas to nespēšot. Un es piecēlos un paskaidroju, ka latvieši savas tautības dēļ ir daudz cietuši – gan 1937.gadā, kad bija genocīds Krievijā, gan 1940.gadā šeit Latvijā, gan okupācijas laikā, kad pat 1987.gadā vienu jaunekli notiesāja uz septiņiem gadiem par to, ka viņam mājās bija sarkanbaltsarkanās krāsas. Es izsniedzu Eiropas Padomes delegātiem amerikāņu avīzes, kas stāstīja, ka beidzamais komunistu partijas slepenais lēmums bija pārņemt ekonomisko varu. Pārņemt valsts uzņēmumus un rentablos uzņēmumus un tā nodrošināt politisko varu. Un jau 1991.gadā tika paziņots Amerikas prezidentam, ka gan Polijā, gan Igaunijā, gan Latvijā tas jau ir veikts. Mēs visi zinām, ka tas tā ir. Jūs nupat redzējāt, cik bīstami ir mani vārdi pat Baltijas asamblejā. Tik bīstami, ka padomes pārstāvji nolēma balsot “pret” manu piedalīšanos. Jūs visi varbūt atminaties, ka tad, kad es pirmo reizi tiku uz Eiropas Parlamentāro asambleju, es uzstājos un runāju par okupācijas faktu, par to, ka Latvijai ir jādabū atlīdzība par to, kas notika. Es uzstājos ar runu par to, cik nežēlīga ir dzīve Latvijas laukos zem šā režīma, kas šeit tagad valda, un mani ar smaidu izvilināja ārā no tā foruma.

    Mīļie deputāti, padomāsim, ko mēs šodien darām! Eiropas Savienība saprot, ka mēs esam krimināla valsts visaugstākajā līmenī. Mēs zinām, ka tie, kas ir sadarbojušies ar Latvijas Banku, tie, kas ir mūsu finansu sistēmā, ir Latvijas iedzīvotājiem, latviešu tautai nolaupījuši pirktspēju, ir latviešu tautu nospieduši uz ceļiem. Un šodien mēs varam lemt tāpat kā toreiz, kad mēs apstiprinājām beidzamo valdību. Vai mēs godināsim tādus, par kuriem šeit ir pateikts, ka viņi ir viltojuši dokumentus? Atvainojiet, Kreituses kundze, – dokuments nr. 3400 to skaidri pastāsta. Vai mēs šādus kriminālelementus godināsim ar to, par ko mūsu vecāki un mūsu senči ir miruši? Viņi mira par to, ka viņi drīkst sevi saukt par latviešiem.

    Es nezinu, ko kurš no mums darīs, bet es ierosinu: ja jūs esat latvieši un ja jums latviskums ir gods, un ja mēs gribam šo valsti pataisīt par godīgu valsti, tad nepieņemsim šo nekaunīgo pieteikumu! Pēc Latvijas likumiem viņam it kā nav tiesību saņemt pilsonību vismaz līdz 1999.gadam, jo viņš ir bijis tiesāts. Viņam pilsonība ir atņemta par to, ka viņš ir iesniedzis nepareizus dokumentus par saviem vecākiem. Bet viņš, tāpat kā šeit visi citi, atsakās no savas atbildības un grib, lai mēs viņu kaut kādi godinām. Draugi, es domāju, mēs to nevaram darīt! Mēs zinām, kāds viņš ir, mēs zinām, ko viņš ir panācis, mēs zinām, kādi cilvēki viņam ir iedevuši to monopolu, kas piederētu mūsu valstij; mēs zinām, kā viņš ir sadarbojies ar banku “Baltija” un nezin ko vēl citu… Zinām par tiem krahiem. Kā mēs drīkstam tik zemu devalvēt to, kas mums, visai tautai, ir svēts? Es jūs aicinu padomāt un balsot “pret”. Paldies par uzmanību.

    Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda – frakcija “Latvijai”.

    O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

    Godājamie kolēģi! Šodien mēs apspriežam šo jautājumu tāpēc, ka vairāki Saeimas deputāti un arī daži sabiedrībā plaši pazīstami cilvēki, tādi kā Peters, Pauls, Baltiņš, Jakubāns, Tverijons, Bankovskis un citi, prasa, lai Saeima piešķir Latvijas Republikas pilsonību bankas “Parex” vadītājam Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim. Par labu šādam lēmumam lasāmi visdažādākie apgalvojumi, sākot ar tādiem, ka tas, lūk, citēju, “spodrinās Latvijas tēlu starptautisko attiecību līmenī”, beidzot ar pavisam vienkāršu apgalvojumu, ka nedrīkst aizmirst Kargina milzīgos nopelnus Latvijas labā, jo viņš taču, lūk, maksājot lielus nodokļus, šajā gadā, piemēram, vairāk nekā 3 miljonus latu.

    Tie, kuri neatbalsta pilsonības piešķiršanu Karginam, tiek kaunināti par to, ka viņi vēlas atgādināt vienam no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem, viņa, nu, tādu “sīko, kļūdaino” soli, atgādināt, ka viņam 1993.gadā tika anulēta pilsonība, jo tā bija iegūta uz viltotu dokumentu pamata. Izrādījās, ka viņa māte nav bijusi Latvijas Republikas pilsone pirms 1940.gada. Tas neesot nekas nopietns, jo vienkārši neesot saskanējušas dažādu arhīvu sniegtās izziņas! Nieks arī tas, ka Kargins tā arī neuzskatīja par vajadzīgu atdot Pilsonības un imigrācijas departamentā savu pilsoņa pasi. Viņš to vienkārši esot nozaudējis, iepērkoties universālveikalā “Centrs”.

    Nu labi. Tad jautājums ir vienīgi tāds: kāpēc gan Karginam tādā gadījumā netika likumīgā ceļā atjaunota pilsonība, ja viss iepriekš nosauktais ir tādi sīkumi? Kāpēc netika atcelts sods Pilsonības un imigrācijas departamenta reģistratorei, kas tika atzīta par vienīgo vainīgo šajā darījumā? Nu tad taču vajadzēja visas šīs lietas tā nokārtot, un viss! Acīmredzot tā tās lietas nokārtot nevar, jo tad tas būtu nelikumīgi. Tāpēc spēlē tiekam iesaistīti mēs – Saeimas deputāti, lai mēs, kā likumdevēji, mierīgi nospiestu to vai citu podziņu un – viens un divi! – izšķirtu šo jautājumu.

    Nevienu šodien Latvijā nepārsteidz dažādu amatpersonu apgalvojums, ka viss esot pareizi. Tā teikt, cilvēks, kuram reiz jau ir anulēta nelikumīgi iegūta pilsonība, izrādās, tomēr ir pelnījis to saņemt, kā te teikts, “par īpašiem nopelniem Latvijas labā” – ārpus kārtas. Jājautā: vai tiešām šo prasību par ārpuskārtas pilsonību nosaka tikai rūpes par Kargina “īpašiem nopelniem”? Acīmredzot atbilde ir cita. Naudas dēļ var aizmirst un nodot visu. Valdošo partiju politiķiem un valstsvīriem tādi jēdzieni kā morāle, ētika, taisnīgums, patriotisms laikam ir tukša skaņa. Tie viņiem vajadzīgi tikai kārtējo priekšvēlēšanu kampaņu laikā. Daudz svarīgāka partijām izrādās nauda, kuru tām maksā Kargins.

    Neviena no valdošajām partijām pat necenšas slēpt, ka saņem finansējumu no bankas “Parex”. Pat partiju oficiālajās finansu deklarācijās tas ir redzams, kaut vai jau pēc vēlēšanām. Piemēram, 1996.gadā “Latvijas ceļš” kā ziedojumu no bankas “Parex” saņēmis 20 000 latus. Šo uzskaitījumu varētu turpināt. Varam tikai minēt, cik daudz līdzekļu valdošās partijas saņēmušas no bankas “Parex” tāpat, “pa draugam”, varbūt pat bez oficiālas maksājumu reģistrācijas. Kas to lai zina? Bet nav šaubu, ka nākamajā gadā, kad nāks vēlēšanas, šīs summas būs daudz, daudz lielākas.

    Kā zināms, Karginam viss ir vienkārši. Politikā, tāpat kā biznesā un tirgū, sava vieta zem saules ir jānopērk. Tā saka bankas “Parex” šefs savā intervijā, kas 25.augustā publicēta laikrakstā “Rīgas Balss”. Kargins labi zina, ka nekas par velti netiek dots, daudzas partiju reklāmas kampaņas maksā lielu naudu. Kargins arī lepojas ar to, ka no bankas peļņas sniedzis palīdzību vairākām partijām. Tādā vai citādā veidā. Kargina biznesa prognozes esot bijušas pareizas. Visas viņa atbalstītās partijas iekļāvušās valdošajā koalīcijā. Tātad tagad acīmredzot stājas spēkā tautas atziņa: “Kas maksā, tas pasūta mūziku.”

    Tomēr biedējoša ir Latvijas valdošo partiju atkarība no naudas, to ietekmējamība. Biedējošs ir naudas diktāts pār partiju īstenoto politiku. Redzams, ka tieši naudas vara ir tā, kas nosaka daudzu prettautisku likumu un lēmumu pieņemšanu valdībā un Saeimā, tā tagad nosaka arī prasību piešķirt šo pilsonību “par īpašiem nopelniem”.

    Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka ir amorāli tirgoties ar Latvijas pilsonību. Mēs uzskatām, ka prostitūcija, ko piekopj Čaka ielas meitenes, nodara valstij pat mazāku ļaunumu nekā politiskā prostitūcija, kas pārņēmusi Latvijas valdošās partijas.

    Pirms dažām dienām mēs svinējām Latvijas Republikas dibināšanas gadadienu. 1919.gadā latviešu dzejnieks Kārlis Skalbe rakstīja:

    “Es skatos uz Latvijas karogu tornī –

    Sarkans ar baltu šķelts.

    Sarkans ir demokrātija,

    Balts ir tautas skaidrā sirds, gudrība un gars.”

    Kā mums šodien ir ar demokrātiju? Kā mums ir ar gudrību un garu Latvijā? Mēs aicinām balsot pret pilsonības piešķiršanu “par īpašiem nopelniem”.

    Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš – frakcija “Latvijai”.

    J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

    Godātā Saeima! Tautas kustība “Latvijai” ir principā pret pilsonības piešķiršanu jeb uzņemšanu pilsonībā “par īpašiem nopelniem”, tāpēc ka nav likuma, kas skaidri nosaka, kādi ir šie “īpašie nopelni”. Ar ironiju jāsaka – ja Valērijs Kargins tiks uzņemts pilsonībā par “īpašiem nopelniem”, tad mēs skaidrāk redzēsim, kas ir šie “īpašie nopelni”. Es baidos, ka tad viens otrs patriots, kas tiešām ir to godīgi saņēmis par īpašiem nopelniem, šo pilsonību dos atpakaļ. To mēs varam pieredzēt.

    Es kā jurists varu tikai teikt, ka dokumenti, uz kuru pamata tika Karginam piešķirta pilsonība 1994.gadā, ir bijuši viltoti; to atzina tā pati tiesa, ko jūs, kolēģi, nesen mēģinājāt kritizēt. Jūs mēģinājāt tiesas kritizēt par spriedumiem. Tad jājautā: vai tad jūs arī šo tiesu kritizēsit par spriedumiem? Varbūt būs pamats kritizēt par spriedumu to, ka netika meklēta īstā sakne, netika līdz galam noskaidrots, kā tādi viltojumi varēja notikt un kurš īsti bija vainīgs. Krimināllietu beidza tikai ar vienu nelielu sodu Maijai Vanagai. Tas, ka Karginam toreiz netika atņemta pilsonība, notika tāpēc, ka Kargins paspēja un viņa dzīvesbiedre paspēja šo iegūto pasi pazaudēt. Vai jums nešķiet, ka tas ir cirks?

    Man visskumjākais liekas tas, ka par pilsonības piešķiršanu ir iestājušies, šā bankas prezidenta, Valērija Kargina, uzņemšanu pilsonībā ir atbalstījuši Jānis Peters un Raimonds Pauls. Šos cilvēkus mēs cienām no Atmodas laikiem. Ļoti cienām! (Starpsauciens: “Atņemt viņiem pilsonību!”)

    Šeit no zāles kliedz, ka vajagot viņiem atņemt pilsonību. Nezinu, kāpēc tā tiek kliegts. Kāpēc šim nopietnajam jautājumam ir tik nenopietna pieeja?

    Godātie kolēģi, mēs būtībā gatavojamies pārkāpt likumu. Katrs, kas balsos par šo Kargina uzņemšanu pilsonībā, būtībā gatavojas izdarīt kriminālu noziegumu. Es nezinu, kā tālāk attīstīsies politiskā situācija Latvijā, bet gribu jautāt: vai jums neliekas, ka var pienākt tāda situācija, ka tiks pieņemts likums ar atpakaļejošu spēku un tas prasīs sodīt visus, kas ir pret likumu izturējušies ar cinisku attieksmi, un viņi tiks sodīti?

    Kādreiz tika runāts arī par to, ka genocīds, kas ir vērsts pret latviešu tautu šobrīd, var tikt pielīdzināts tādam noziegumam, uz kuru likums iedarbojas ar atpakaļejošu spēku. Atcerieties to, pirms “spēlējaties ar uguni”! Atgādinu, ka Tautas kustība “Latvijai” principā nepiedalījās spriešanā par pilsonības piešķiršanu, tāpēc ka nebija likuma. Šoreiz esam spiesti piedalīties tāpēc, ka tiek pieļauts rupjš likumības pārkāpums. Paldies par uzmanību.

    Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

    A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

    Godājamie kolēģi! Nav viegli runāt par šo jautājumu, zinot, cik lielā vienprātībā Pilsonības likuma izpildes komisija ir lēmusi par Valērija Kargina īpašajiem nopelniem Latvijas labā. Tomēr ir jārunā kaut vai tāpēc vien, ka no opozīcijas tādas uzstāšanās rodas iespaids, ka visas valdībā esošās partijas ir pilnīgi vienprātīgas šajā jautājumā. Tā tas tomēr nav.

    Mēs daudzkārt esam diskutējuši par kritērijiem, ko nozīmē šie “īpašie nopelni”, bet pie kopsaucēja tā arī neesam nonākuši. Droši vien ir normāli, ka mums katram ir savs viedoklis, piemēram, par to, vai “īpaši nopelni” ir sportistam, kurš starptautiskajās sacensībās atļaujas rupji lamāties krievu valodā, vai policijas darbiniekam, kurš Atmodas sākumposmā vajājis disidentus, kas pirmie uzsāka cīņu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Tāpēc bieži vien šie jautājumi tiek izšķirti bez debatēm, katram savu pārliecību un attieksmi paužot balsojumā. Taču Kargina gadījums ir īpaši skandalozs. Valērijam Karginam Latvijas pilsonība jau reiz atņemta ar tiesas lēmumu, pamatojoties uz to, ka Valērijs Kargins to bija ieguvis uz apzināti nepatiesu ziņu pamata. Tas notika 1994.gada 29.septembrī. Jūsu rīcībā ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes oficiāla atbilde uz deputātu iesniegumu, kas apstiprina presē publicētās ziņas par šo gadījumu. Domāju, ka cilvēka rīcība, sniedzot valsts iestādēm apzināti nepatiesas ziņas par savu piederību pie Latvijas pilsonības, liecina par šā cilvēka attieksmi pret valsti un tās likumiem. Šajā gadījumā būtu absurdi runāt par lojalitāti, kas vienmēr un visur tiek minēta kā priekšnoteikums pilsonības iegūšanai.

    Priekšlikuma iesniedzēji argumentē, ka visu, ko bankas “Parex” prezidents Valērijs Kargins darījis savā biznesā, viņš darījis Latvijas labā, ka minētā banka ir starp lielākajiem Latvijas nodokļu maksātājiem. Šāds arguments, kaut arī tas būtu simtprocentīgi patiess, ir atzīstams tikai daļēji. Panākumi profesionālajā darbībā tomēr ir samērojami ar citām personu raksturojošām iezīmēm – pirmām kārtām jau ar to, kā viņš veido savas tiesiskās atiecības ar valsti un sabiedrību, ja reiz runājam arī par šiem “nopelniem”.

    Nevajadzētu arī aizmirst, ka jebkurš uzņēmējs un baņķieris galvenokārt strādā savā labā, ar mērķi – gūt peļņu tieši sev. Tas ir normāli un atbilstoši cilvēka dabai tikmēr, kamēr nesākam to glorificēt, uzskatot šos cilvēkus par labākiem sabiedrības locekļiem nekā pārējos. Nodokļu maksāšana ir tikai pienākums pret valsti, nevis īpaši nopelni. Nodokļus maksā visi, arī ārvalstu uzņēmēji, kas darbojas Latvijas teritorijā, un viņiem neienāk prātā par to pieprasīt Latvijas pilsonību.

    Atliek pēdējais arguments – sponsorēšana. Valērijs Kargins ir sponsorējis kultūru, sportu, politiskās partijas. Tas droši vien ir labi. Slikti ir tikai tas, ka par šo labdarību tiek pieprasīta samaksa Saeimas balsojuma veidā. Nožēlojami, protams, ka valsts ir bijusi tik nabaga, ka nav varējusi atvēlēt pietiekami daudz līdzekļu kultūrai un sportam jeb tautas garīgai un fiziskai attīstībai. Bet divkārt nožēlojami ir tas, ka, būdami šīs naudas iespaidā, redzami kultūras un sporta darbinieki labprāt piemiedz acis uz redzamām tiesiskām un ētiskām problēmām saistībā ar pilsonības piešķiršanu naudas devējiem, tādējādi naudu novietojot uz visaugstākā altāra. Bet visvairāk es jūtu līdzi tām partijām un tiem deputātiem, kuri iesnieguši šo priekšlikumu un par to acīmredzot arī balsos. Ja balsojums būs Kargina kungam pozitīvs, tad likumdevēji būs nobalsojuši par to, ka tiesību normas šajā valstī neattiecas uz personām, kurām ir daudz naudas. Jo es vēlētos atgādināt, ka Pilsonības likuma 25.pants atļauj Kargina kungu uzņemt pilsonībā naturalizācijas kārtībā tikai pēc pieciem Latvijā pastāvīgi nodzīvotiem gadiem, skaitot no Latvijas pilsonības atņemšanas dienas, tas ir, sākot no 1999.gada 24.septembra. Ja mēs izliekamies to neredzam, tad, es domāju, mūsu diskusijas par Korupcijas novēršanas likuma normām ir pilnīgi liekas, jo tad mēs parādām to, ka nauda Latvijā stāv pāri visam, ieskaitot likumu…

    Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens – otro reizi.

    A.Jirgens. Tāpēc aicinu balsot pret pilsonības piešķiršanu Valērijam Karginam. Paldies par uzmanību.

    Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers – Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

    Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

    Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es ar dziļu interesi klausos visās pragmatiskajās runās. Daudzi cilvēki uzstājoties ir pārliecināti par savu taisnību, daudzi spriež par Valēriju Karginu, lai gan dzīvē viņu pat nav redzējuši. Bet raksturo, spriež, sodu liek! Jā, nu mēs tā esam nodzīvojuši sešus gadus pēc neatkarības… Savulaik man uzdeva jautājumus, ko darījuši mans tēvs un mana māte Lielajā tēvijas karā, bet šodien mēs uzdodam jautājumu: “Valērij Kargina kungs, ko tavi vecvecāki ir darījuši Pirmā pasaules kara laikā?” Un tas ir ļoti nopietni, īpaši tādēļ, ka nu jau ir pierasta kārtība, ka deputāti var kāpt tribīnē un sodu spriest, izpildīt visas tiesnešu funkcijas, nepazīstot cilvēku. Jā, dažs labs… man pat izbrīnu rada, ka dažs labs, kas par to runā un runā, kā izrādās, gatavojoties vēlēšanu kampaņai, ir bijis baltāks par baltu un it kā finansu līdzekļi, kas skaitāmi vairākos desmitos un simtos tūkstošu un kas ir tērēti vēlēšanu kampaņai, ir saziedoti no personīgām kabatām. Brīnums, ka tā atklātība un ieinteresētība neaiziet līdz finansu inspekcijai, kur varētu arī pie reizes izģērbties. Es pazīstu Valēriju Karginu trīspadsmit gadus. Trīspadsmit gadus, līdz pat šai dienai, viņu pazīstu, no 1984.gada. Man bija tas gods ar šo vīru strādāt kopā. Man bija tas gods redzēt šo cilvēku, tanī laikā vēl puisi, viņa attīstības tendencēs, man bija gods kopā ar viņu piedalīties daudzos neformālo organizāciju saietos, viņš bija viens aktīvs dalībnieks tajā procesā, kad nebija vēl Tautas frontes. Tanī laikā. Daudzi mūsu kolēģi šodien iztēlo to periodu pavisam savādāku. Man bija prieks redzēt, ka viņš piedalījās Tautas frontes dibināšanā, bija ļoti aktīvs šīs organizācijas dibinātājs jaunatnes organizācijā – es nekaunēšos pateikt šo vārdu – Latvijas komjaunatnē, kura nostājās pret PSKP visām idejām tanī brīdī, kad komunistiskā partija darīja visu iespējamo, lai ietekmētu latviešu komunistu izraidīšanu no Tautas frontes. Jā, mēs bijām tie, kas toreiz izveidoja Latvijas valstī pirmo – Rīgas pilsētas komjaunatnes komitejā – Tautas frontes nodaļu. Otra toreiz bija pie Ivara Priedīša, Urbanoviča Centrālkomitejā. Jā, tādi mēs bijām, tāda ir mūsu vēsture. Es atceros tos brīžus, kad Valērijam Karginam piedāvāja sadarboties ar VDK, lai viņš stāstītu par pirmajiem atmodas iedīgļiem Latvijā, bet viņš atteicās to darīt. Viņa uzvārdu jūs neatradīsiet ne vienā maisā, ne otrā maisā, kas ir Maskavā. Pretēji ļoti daudziem “urrāpatriotiem”, kas savu patriotismu slēpj aiz daudzu cilvēku īsās atmiņas… Man šī atmiņa ir pietiekami laba. Jā, Valērijs Kargins ir viens no tiem cilvēkiem, kas sevi realizējuši aktīvajā politikā arī tanī laikā. Vai kāds neatceras Jura Podnieka filmu “Vai viegli būt jaunam?”? Vai kāds ir aizmirsis tā laika notikumu – mūsu Vecpilsētas, mūsu Rīgas sirds, pagrabu tīrīšanu? Es varu atklāti pateikt – tā bija Valērija Kargina ideja. Vai Valērijs kopā ar mani nekāpa tribīnē, aicinādams jauniešus izsargāties no represijām, ko tanī laikā gatavoja Gončarenko? Un ļoti daudzi partijas funkcionāri skaidri deklarēja savu pozīciju radio un televīzijā. Šodien es dzirdu pretējas runas, bet tas jau droši vien ir pierasts. Jā, mēs kāpām tribīnē, mēs mainījāmies līdz ar laiku. Valērijs Kargins neizveidoja banku “Parex”, viņš sāka no mazumiņa, viņš sāka no tūrisma, pamatus ielika vēl 1988.gadā. Un es varu pateikt pilnīgi atklāti arī to, ka viņš bija tas, kas 1988.gadā Rīgas pilsētas sarunās ar Daremas grāfisti uzlika uz galda sarkanbaltsarkano karogu. Tas bija 1988.gads, un tas ir manās atmiņās – pretēji tam, ko šajā zālē no tribīnes runā ļoti daudzi kungi, kas viņu praktiski dzīvu vēl nav redzējuši. Interesanti zināt, par ko tad viņš atbild – par pirmskara periodu vai pēckara periodu? Viņš ir dzimis 1961.gadā, bet mums jau tas nav svarīgi, galvenais ir uzstāties un pateikt… es brīnos, ka viņš vēl nav nosaukts no šīs tribīnes par staļinistu.

    Sēdes vadītājs. Čevera kungs, piecas minūtes pagājušas.

    Z.Čevers. Es ceru, ka mūsu prāts vinnēs. Paldies par uzmanību.

    Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš – Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcija.

    A.Krastiņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

    Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Es nemēģināšu teikt ne patētiskas runas, ne nosodošas, jo savu mūžu neesmu saticis Valēriju Karginu, pat roku viņam neesmu spiedis. Bet es vienkārši lūgtu, aicinātu jūs, atsaucoties uz šaubīgiem dokumentiem, juridiskiem dokumentiem, tomēr šeit tiesas… es atvainojos, sēžu zālē nemelot. Nav tāda sprieduma jeb tiesas lēmuma, ar kuru Kargina kungam būtu atņemta pilsonība. Vai tā ir tiesas kļūda vai Prokuratūras neizdarība, vai kāds cits iemesls? Ir tikai viens tiesas spriedums, ar kuru ir notiesāta šī reģistratore, kas ir pieņēmusi nepareizi noformētus dokumentus. Nav nekāda Kargina kunga iesnieguma. Tā ka šī juridiskā bāze, ko laikam ir uzrakstījusi Poriteres kundze vai Lejiņa kungs, kas te ir parakstījis, absolūti nebalstās uz faktiem, jo ne tāda tiesas lēmuma, ne sprieduma nav, tātad arī nav ierobežojuma, vai Kargina kungam vai kādām citām šajā spriedumā minētajām personām, kas tur gājušas prasīt to pilsonību, piešķirt šo pilsonību par īpašiem nopelniem vai nepiešķirt.

    Bet es gribētu runāt par vēl kaut ko, par tiem kritērijiem. Vai tiešām mums nevajadzētu tomēr… Kaut gan ir veto šim likumam par pilsonību, vai tomēr nevajadzētu pārskatīt kaut vai šo vienu pantu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem? Ko tad mēs uzskatām par īpašiem nopelniem? Vai valstī 3 miljoni nodokļu ir īpaši nopelni, teiksim, banku sistēmā vai nav? Vai īpaši nopelni ir trīs ripas, ko iemetis kādā spēlē cilvēks, kurš ne vārda nerunā latviski un kurš varbūt skatās, kā ātrāk aizbraukt uz Ameriku? Vai tie ir nopelni vai nav nopelni? Vai dienests Latvijas Bruņotajos spēkos, pildot savu dienesta pienākumu, ir nopelni vai nav nopelni? Es negribētu teikt šo dalījumu, šīs gradācijas; laikam jau tie visi ir nopelni, tāpat kā laba ārstēšana, pildot Hipokrāta zvērestu. Tāpat kā varbūt labu likumu rakstīšana vai laba ēstvārīšana, un tamlīdzīgi. Visi tie ir nopelni un savu pienākumu pildīšana. Bet mums nav likuma, kas to izšķir un nosaka šo kritēriju, mēs te esam tie izšķīrēji, kas nospriežam, kas ir labs un kas ir slikts Latvijas valstī. Tāpēc, es domāju, arī šeit, runājot par Kargina kungu vai par kādu citu, tiešām izvērtēsim, kas ir šis labums… kas ir devis vairāk labuma Latvijas valstij. Es, piemēram, uzskatu, ka 3 miljoni nodokļos Latvijas valstī – tas ir ļoti labi, arī trīs ripas vai sešas ripas, kas iesviestas hokeja čempionātā… un līdz ar to Latvijas vārdu nes pasaulē, Latvijas himnu tur spēlē… Arī tas ir brīnišķīgi labi. Kādā no iepriekšējām sēdēm mēs piešķīrām pilsonību par īpašiem nopelniem spožam virsniekam Verbas kungam. Lai Dievs dod katram latvietim tā runāt daudzās svešvalodās un tā pārstāvēt mūsu valsti! Arī NATO pavēlniecība Bosnijā viņu atzina par vienu no spožākajiem virsniekiem, kādi tur ir vispār dienējuši, pārstāvot tieši Latvijas Republiku. Tāpēc, es domāju, kritēriji ir daudzi un dažādi, bet būsim šajos lēmumos par pilsonības piešķiršanu vismaz taisnīgi un godprātīgi! Nav tādu ierobežojumu (to es gribētu pasvītrot vairāk kā jurists, ne kā deputāts), kas liegtu Latvijas iedzīvotājam Valērijam Karginam saņemt pilsonību par īpašiem nopelniem, ja Saeima atzīst, ka viņa nopelni ir tieši tādi un īpaši. Es vienkārši to arī nākotnē gribētu redzēt… nevajag operēt ar juridiski nepareizām ziņām. Un es domāju, ka šajā gadījumā dokumenti, kas tika iesniegti… varbūt tie ir tendenciozi sastādīti vai nepilnīgi sastādīti, varbūt tie ir arī gudri sastādīti, nekur jau šeit nav pateikts, ka tieši Kargins ir iesniedzis šīs nepareizās ziņas vai ka tieši Karginam ir atņemta šī pilsonība. Ievērojiet, – te jau nav teikts, ka Karginam tā ir atņemta! Te ir tikai teikts: ja ir atņemta, tad nevar, kā saka, piešķirt… Un tamlīdzīgi. Nav tādu dokumentu, un arī jūsu rīcībā to nav… To es arī gribētu teikt attiecībā uz nākotni.

    Un visbeidzot. Godājamajiem oponentiem es šeit negribu teikt, vai Karginam vajag piešķirt pilsonību vai ne. Arī mūsu frakcijā katrs varbūt balsos, kā viņš uzskata par pareizu, bet es gribētu šajā gadījumā tikai pieminēt, ka Latvijas Nacionālā reformu partija un Latvijas Zaļā partija nav saņēmusi ne santīmu no bankas“Parex”, un diez vai mēs to arī saņemsim, mēs esam maza partija, kuru arī nav vērts sponsorēt. Un vēlreiz saku – es pat nezinu, kā Kargina kungs izskatās, tikai pēdējā laikā avīzēs viņš ir redzēts. Tā ka ieinteresētības mums laikam nav. Ieinteresētība ir tikai viena: būsim juridiski precīzi un savos lēmumos ievērosim likumu! Vienalga, vai tas ir Kargins vai tas ir Ivanovs, vai tas ir Pētersons… Spriedīsim pēc likuma, nevis pēc emocijām! Paldies.

    Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers – Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

    I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

    Cienījamie deputāti! Mani ļoti pārsteidza šī kaislīgā diskusija, kas ir izcēlusies. Protams, ir jau nopietns jautājums, jo mums tiešām nevienā likumā nav skaidri noteikti kritēriji, par ko mēs piešķiram Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem, taču savā praksē mēs esam zināmus kritērijus izstrādājuši un pie tiem laikam vajadzētu arī konsekventi pieturēties. Un tas, ka cilvēks ir devis lielu ieguldījumu Latvijas banku sistēmas nostiprināšanā, ka viņa banka bija tieši tā, kas noturējās, kad visas bankas gruva un kad vienu brīdi avīzēs jau parādījās ziņa, ka arī “Parex” banka esot apdraudēta, tad daudzi finansu speciālisti teica, ka, ja “Parex” banka kritīs, tad arī Latvijas finansu sistēma būs pagalam, jo tad vairs mūsu finansu sistēma nenoturēsies. Par laimi, “Parex” bankā nebija tādu masveidīgu šaubīgu kredītu un, par laimi, tur nebija savākta nauda uz apšaubāmiem procentiem, līdz ar to šī banka noturējās un noturēja arī Latvijas finansu sistēmu.

    Un es domāju, ka viena otra uzņēmuma direktoram, kuru mēs esam uzņēmuši, šie nopelni ir bijuši ne tik lieli. Pie tam jāņem vērā, ka daļu no šīs naudas, ko viņš ir nopelnījis, viņš ir atdevis tiešām politiskajām partijām, bet vēl vairāk ir atdevis, ziedojis sabiedriskiem, kulturāliem un citiem mērķiem.

    Un tas, kas te tiek izteikts, man diemžēl vairāk asociējas ar šo pazīstamo anekdoti: “Zināt, vai nu viņam nozaga mēteli, vai viņš nozaga mēteli, es īsti nezinu, bet katrā ziņā kaut kādā zādzībā viņš bija iejaukts, un tāpēc mēs viņu laikam nekā nevaram atbalstīt.” Šeit mums ir izplatīta izziņa, kuru ir parakstījis kādas pārvaldes priekšnieka vietnieks. Es nezinu, jo parasti šādus dokumentus mēs neizplatām, bet arī pret izplatīšanu man nebija iebildumu, taču mani ļoti pārsteidza tas, ka prokuratūras oficiālo izziņu mūsu Pilsonības likuma izpildes komisijai bija atteikts izplatīt. Nezinu, pēc kā rīkojuma šeit ir tāda pieeja, bet katrā ziņā par līdztiesīgu pieeju to nevar uzskatīt. Arī man to jautājumu uzdeva, un tāpēc arī es savā laikā, jau kādu nedēļu atpakaļ, kad vēl nezināju, ka tāds iesniegums ir ienācis… taču žurnālisti jau nāca prasīt un uzdeva arī šo jautājumu, kā tad tur īsti bija ar to. Un es tiešām biju aizmirsis, es pat neatcerējos, vai Karginam vai Krasovickim bija tā problēma. Es pēc tam pārbaudīju, arī pameklēju izziņas, bet es nelasīšu tās visas, es tikai nolasīšu, ko raksta Latvijas Republikas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūra. Tā raksta, ka izmeklēšanā nav noskaidrots, ka Valērijs Kargins pats būtu sniedzis par sevi vai saviem bērniem nepatiesas ziņas iedzīvotāju reģistrācijas iestādēm. Un otra izziņa, kas saņemta no Zemgales priekšpilsētas tiesas. Tur ir teikts, ka šīs lietas materiālos netika konstatēti likumpārkāpumi, kurus būtu izdarījis Kargins. Ja ir divi šādi tiesu dokumenti, tad acīmredzot mēs nevaram runāt un pārmest Kargina kungam kaut kādus likuma pārkāpumus, jo viņš pats nevienu nelikumīgu vai pat apšaubāmu dokumentu nav iesniedzis. Viņš ir paļāvies uz savu māti, ka mātei viņas pilsonība ir bijusi likumīga, jo tas savukārt balstījās uz viņa vecvecākiem, un tāpēc viņš šo pilsonību ir pieņēmis.

    Tas, ka šajā izziņā tiek apšaubīts… ka viņam ir atņemts… Tad arī es atgādināšu, ka pilsonības atņemšanā mums ir īpaša kārtība, ka šādu lēmumu var pieņemt tikai Augstākā tiesa, taču tāda Augstākās tiesas sprieduma nav bijis. Tātad arī šāda ierobežojuma Kargina kungam nav.

    Un man liekas, ka šeit izpaužas tāds zināms pieņēmums, ka bagāts cilvēks nevar būt godīgs cilvēks…

    Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas, Bišera kungs!

    I.Bišers. Paldies. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu.

    Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons – pie frakcijām nepiederošs deputāts.

    J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

    Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man bija tas gods 1995. gada laikā strādāt par iekšlietu ministru tieši tajā brīdī, kad mūsu valstij pārvēlās pāri banku krīze un budžeta krīze. Un 1995. gada laikā arī Iekšlietu ministrija formulēja savu attieksmi pret dažāda veida bankām, kuras bija izveidojušās Latvijā, sākot no 80. gadu beigām un no 90. gadu sākuma. Visas bankas faktiski tika sadalītas trijās kategorijās, pēc veida, kā viņas tika dibinātas, un kādā veidā viņas arī darbojās.

    Viena kategorija bija tā saucamās “piramīdbankas”, un klasisks piemērs šeit ir banka “Baltija”, kuras tika veidotas, lai gala rezultātā apkrāptu noguldītājus, savācot visu iekasēto naudiņu.

    Otrs banku tips bija bankas, kuras tika veidotas “netīrās” naudas “atmazgāšanai”, pie tam viņas sadalījās vēl divās citās kategorijās: bankas, kuras tika veidotas, lai “atmazgātu” budžeta naudu, un bankas, kuras tika izveidotas, lai “atmazgātu” negodīgā ceļā iegūto naudu – kontrabanda, ieroči, narkotikas un tamlīdzīgi. Runājot par budžeta naudas “atmazgāšanu”, es varētu minēt Latvijas Depozītu banku un Centra banku, un klasisks piemērs ir “Unibanka” un Latvijas Krājbanka, kura ar šīm problēmām nodarbojas, manuprāt, vēl šobrīd.

    Un trešā banku kategorija bija tās bankas, kuras tika izveidotas un sāka darboties, ievērojot starptautiski atzītu banku darbības principus, un “Pareks” banka ir viena no tām bankām, kura tik tiešām savā darbībā šos principus ir ievērojusi, sākot jau ar procentu likmēm, par kurām tika pieņemti lēmumi bankas vadībā. Un, pateicoties tieši normālai darbībai, šī banka ne reizi nav sašūpojusies un veiksmīgi savu darbību ir attīstījusi arī tālāk.

    Manuprāt, tās diskusijas, kuras notiek no šīs tribīnes, vairāk ir vērstas uz starpkonkurentu darbību, kad vienas bankas pārstāvji ar mūsu rokām, ar deputātu rokām, cīnās ar savu konkurentu. Un arī šeit varētu minēt pietiekoši daudz piemēru.

    Es negribētu kavēties pie juridiskiem aspektiem, jo par tiem runāja gan Bišera kungs, gan Krastiņa kungs. Es neredzu iemeslus, kāpēc Kargina kungs un arī Krasovicka kungs nevarētu tikt uzņemti Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Vai īpaši nopelni tik tiešām nav tie, ka tiek ziedotas milzīgas naudas summas kultūras atbalstam? Lai cik tas dīvaini arī būtu, tieši mākslinieku, rakstnieku un dzejnieku atbalstam šīs divas bankas ir ziedojušas pietiekoši daudz līdzekļu. Tas arī ir fakts.

    Man ir kauns atsevišķu nacionāli radikālo deputātu vietā kaut vai par to, ka Purgaiļa kungs savā laikā, kad pie viņa vērsās ar lūgumu Artmanes kundze, kad viņai bija radušās problēmas ar dzīvokļa īres apmaksu un tamlīdzīgi, piedāvāja viņai risināt šo problēmu ļoti vienkārši: “Iedodiet naudu, un mēs jums par jūsu naudu piešķirsim dzīvokli.” Un tieši “Pareks” banka bija tā, kura palīdzēja atrisināt šo problēmu.

    Tā, kolēģi, mēģināsim skatīties uz visu notiekošo pietiekoši objektīvi, bez karstu asiņu uzbangojuma, un es aicinu katru balsot pēc viņa sirdsapziņas. Tas ir viens. Otrs – tomēr vajadzētu izskatīt grozījumus Pilsonības likumā un nepieļaut debates no šīs tribīnes par pilsonības piešķiršanu, tāpēc ka ļoti bieži mēs nepamatoti apvainojam vienu vai otru cilvēku, kuri to nav pelnījuši. Paldies.

    Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

    A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

    Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Šeit pirms manis uzstājās vairāki mūsu korifeji – juristi, kas izteicās un pamatoja to, ka nav bijis Augstākās tiesas sprieduma par pilsonības atņemšanu un ka tādēļ mēs varam atbalstīt šo te priekšlikumu, nonākot paši pretrunās, jo princips ir šāds: ja gadījumā Kargina kungam tiešām ir atņemta pilsonība atbilstoši likumam, tad, kā jau izteicās Jirgena kungs, piecu gadu laikā viņam nevar no jauna piešķirt pilsonību. Ja gadījumā šī pilsonība nav atņemta, tad likums neparedz, ka viņam var piešķirt otru reizi.

    Principā dokumenti nav sagatavoti pietiekami labi, un es ļoti labi atceros, ka Kreituses kundze vienmēr ir uzdevusi visiem pretendentiem jautājumu – ja gadījumā viņam ir iespējas iegūt pilsonību ārpus kārtas vai atbilstoši citam pantam, tad kādēļ viņš, šis pretendents, iet uz komisiju un cenšas panākt pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Bet šajā gadījumā es brīnos, ka komisijā netika uzdots jautājums par to, vai viņam pilsonība ir atņemta atbilstoši likumam, un nu šis jautājums ir nonācis sēdē.

    Tā ka es domāju, ka šī lieta ir nesagatavota, un pareizākais lēmums, manā skatījumā, būtu tāds, ka Pilsonības likuma izpildes komisija atsauktu šo priekšlikumu un izpētītu šo lietu līdz galam. Es aicinātu Saeimu neatbalstīt pašreiz otrreiz šā lēmuma skatīšanu šeit.

    Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai Kreituses kundze vēlas ko teikt komisijas vārdā? Lūdzu!

    I.Kreituse. Augsti godātie deputāti! Šodien šīs debates parāda to, cik mēs katrs esam atbildīgi pret valsti, pret lēmumu, pret tiesu, pret prokuratūru. Un mani pārsteidza Požarnova kunga norāde uz to, cik viņš labi pārzina, kas ir noticis slēgtā Saeimas komisijas sēdē. Tad man laikam būtu jāuzdod jautājums: “Kurš ir pārkāpis noteikumus par slēgtās sēdes informācijas tālāku izplatīšanu?”

    Otra lieta. Požarnova kungs, jūs šoreiz gan nezinājāt, kas notika sēdē un – es atvainojos par šo vārdu un saņemu aizrādījumu – atklāti no šīs tribīnes melojāt.

    Lai turpmāk novērstu šādas debates un lai turpmāk novērstu šādu saskarsmi, es domāju, ka Latvijas Republikas izpildvarai… Šinī gadījumā es personīgi kā komisijas priekšsēdētāja griežos pie iekšlietu ministra ar aicinājumu, lai Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde turpmāk iesūtītu visus materiālus, kas ir saistīti ar pilsonības anulēšanu, Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā, lai mums būtu sava datu bāze, jo šodien ir izveidojusies īpatnēja situācija. Izrādās, ka Saeimai ir jālūdzas izpildvara, lai tā piesūta savus dokumentus likumdevējam. Vai mēs neesam mazliet sajaukuši, kas ir kas šinī valstī? Es domāju, ka mēs tuvākajā laikā šo problēmu kopā ar iekšlietu ministru atrisināsim.

    Gribu vēlreiz informēt deputātus, ka Saeimas komisijas rīcībā vienīgais oficiālais balsts, dokuments jautājumā par Valērija Kargina pilsonību ir tas dokuments, ko jums citēja Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts Ilmārs Bišers. Diemžēl, lai arī cik kvēlas runas tiktu teiktas, neviens no Pilsonības un migrācijas pārvaldes darbiniekiem nav izrādījis ne mazāko interesi Pilsonības likuma izpildes komisijā par šā jautājuma izskatīšanu, lai gan Pilsonības likuma izpildes komisija izteica gatavību uzklausīt jebkuru oficiālo pārstāvi, kuram būtu kādas pretenzijas vai iebildumi pret jebkura pilsoņa kandidatūru, kuru gatavojas uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

    Tāpēc es jums atgādinu tikai vienu – komisijas lēmums bija pozitīvs. Lūdzu Saeimu ar savu balsojumu izšķirt šā lēmuma projekta tālāko likteni.

    Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu par pilsonības piešķiršanu Valērijam Karginam. Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 18, atturas – 2. Valērijs Kargins ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

    Tā kā ir pienācis pārtraukuma laiks… Ja mēs varētu minūtes laikā izlemt, tad izlemsim arī 52. jautājumu.

    Lūdzu, Kreituses kundze!

    I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

    Latvijas Republikas 6. Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Viktora Krasovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

    Visi tie nopelni, ko uzsvēra Valērija Kargina gadījumā, ir attiecināmi arī uz Viktoru Krasovicki, jo, kā mēs zinām, viņi abi vada vienu un to pašu banku un visus darbus veic kopīgi, arī finansējumu ziņā.

    Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 13, atturas – 5. Viktors Krasovickis ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

    Pirms pārtraukuma paziņojumu sniegs Anna Seile par apakškomisijas sēdi. Lūdzu!

    http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:6sJYvYbFrkUJ:www.saeima.lv/steno/st_97/st2011.html+L%C4%93muma+projekts+%22Par+Val%C4%93rija+Kargina+uz%C5%86em%C5%A1anu+Latvijas+pilson%C4%ABb%C4%81+par+%C4%ABpa%C5%A1iem+nopelniem+Latvijas+lab%C4%81%22.&cd=1&hl=lv&ct=clnk&gl=lv

22. 

    ***

    2011. gada 30. September

    Kronim
    Admin jeb aptauretias granting redz Latviju ka lielu karatavu laukumu, pa kuru vins staigas ar savu pushelnieku Luni.
    Preiksh granting nav neviena cilveka Latvija – visi nodedeveji, chekisti, krievzhidi. Ta ka granting ir vaja izglitiba un vel visadas citadas problemas, ka ari zinamas saistibas ar vinja saimniekiem, tad bilde ir ljoti skaidra.
    Ja apsolies vinju kadu laiku pa brivu barot no saviem laukiem, ir ceriba, ka tiksi karts biskuci velak.

23. 

    Miervaldis

    2011. gada 30. September

    Kādēļ Grantiņš pieļauj, kad viņa mājaslapu žurkas ir apsēduši!Ja mājaslapas vadība nevar izsekot, ko kurš raksta, tad tik tiešām jāņem talkā sentēvu metodes, un jāizslauka viss ekrāns, viss dators ar žagaru, un jāskaita, projām projām pele, projām žurka!Bet pats žagars jāpārsviež pār sētu!

24. 

    lalala

    2011. gada 2. October

    Godmani piespieda miljardu atdot. Atbrauca nopietni vīri no rodjinas, apsardze atkāpās (bija sarunāts), un pateica, ja nepiekritīs, tad nošaus visu viņa ģimeni. Tā arī viņš izvēlējās – atdot mūsu naudu krievu bandtītiem.

    Mums jau nav pēctecības un kopības. Katrs par sevi. Viens skrien uz ASV vēstniecību, cits dzer šņabi ar krievu vēstnieku, utt. Viss slēpjas krievu okupantos. 90.gados nedeokupējām, nu tad tagad ar to jācīnās… diemžēl….

25. 

    Miervaldis

    2011. gada 2. October

    lalala – nu šito tu pareizi pateici!

26. 

    Miervaldis

    2011. gada 2. October

    Kādēļ šī mājaslapa izmanto svešus terminus?Kadēļ tas žīdu “jūdass”, jums liekas labāks apzīmējums, nekā Latviešu “kangars”?