11 responses to “I. Mūrnieces žīdiskās bailes”

1. 

   !!!

   2019. gada 28. January

   “…Vēsturnieks Kārlis Kangeris uzskata, ka Cukurs “ar savu līdzdalību Arāja komandas vadošajā sastāvā ir sekmējis liela skaita Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanu vācu okupācijas laikā un līdz ar to kaitējis Latvijas valstij un tās tautai. Vai viņš pašrocīgi ir šāvis vai nav šāvis žīdus/ebrejus, šai gadījumā nav tik svarīgi… ”
   http://www.la.lv/br-27-01-rits-herberts-cukurs-slavens-lidotajs-un-vai-kara-noziedznieks

   Tas pats Kangeris, kurš 30 gadus muļļāja stukaču maisus !!!

2. 

   admin

   2019. gada 28. January

   Informācija vai dezinformāciija ?
   Статью всё время удаляют, но удалось скопировать её несколько часов назад. Это о том, что произошло в ватикане на днях: папу арестовали со всеми кардиналами якобы за педофилию, итал. карабинеры захватили ватикан и теперь итал. правительство не знает, что делать с активами ватикана.. и если это известие не фейк, то напрямую есть связь ещё и с отправкой документа Акта о присоединении к Именной оферте, что была отправлена в последние дни 2018 от ВВС многим важным адресатам.. Особенно п.35 Акта, по которому все активы СССР теперь вернутся к их владельцам, народу СССР… кому же нужен нищий папа, потому там и случилось то, что случилось.. Не говоря уж о давнем предсказании, что нынешний папа последний в истории. Так что всё сбывается, как и Завещание Граветта.. Работаем все светлые в одной связке.. * Цитата из договора: ” Я-Темный Лорд, которому ты многим пожертвовал, чтобы взывать о милости, давать надежду сверх пророчества – что это последний папа, которого я позволю посадить на свой трон; и Я Кибела, которую вы также называете Сибиллой-матерью всех богов и той, кому Вы продолжаете предлагать своих детей в моем самом древнем храме на Ватиканском холме; и Я-Ялдабаот, твой отец, твой Создатель, твой Бог;…” Рим, Италия – вчера рано утром итальянские правоохранительные органы арестовали десятки кардиналов. Вскоре после этого итальянские военные вторглись в Ватикан. Итальянский парламент подавляющим большинством голосов проголосовал за слияние Ватикана с Римом, фактически положив конец правлению католицизма над городом-государством. ПОЙМАТЬ ХИЩНИКА Итальянские правоохранительные органы работали в течение нескольких месяцев, чтобы запустить программу жала на педофилов духовенства, которое составляло Ватикан. Операция получила кодовое название Spotlight после фильма 2015 года о скандале с сексуальным насилием в Бостоне, штат Массачусетс. Инспектор Энтони Кэнард – командир “прожектора”. “Все знали, что Ватикан был центром международного педофильского движения”, – заявил он. “Мы отправили автобусы с сиротами в Ватикан на ежегодный Съезд кардиналов. Длинная история? Дети никогда не были в опасности, и мы поймали много преступников.” Вторжение! Как только свет прожекторов погас и педофилов посадили в тюрьму, итальянское правительство начало быстро действовать. Местные подразделения военных ворвались в Ватикан. “Нам надоело смотреть в другую сторону”, – отметил анонимный политик. Швейцарских охранников застали врасплох. Было очевидно, что их острые пики не могли сравниться с автоматами. Вторжение было бескровным. Никто не пострадал. В настоящее время итальянское правительство не знает, что оно будет делать со всеми богатствами, которые папство создавало на протяжении веков. Инсайдеры говорят, что многие здания будут преобразованы в музеи. Другие активы, вероятно, будут проданы с аукциона и переданы оставшимся в живых после жестокого обращения с духовенством. “Это поэтическая справедливость,” заметил один правительственный чиновник, “и священников-педофилов просто захлопнули поэзией.”

3. 

   monstrs kaut kāds !

   2019. gada 29. January

   Kangeris: “… Vai viņš pašrocīgi ir šāvis vai nav šāvis žīdus/ebrejus, šai gadījumā NAV tik svarīgi…”

   Tāds Kangeris ir gatavs, acu nepamirkšķinot,
   iznīcināt visus uz pasaules, izņemot žīdus !!!!

4. 

   daži iemesli

   2019. gada 29. January

   No
   https://nra.lv/viedokli/viktors-avotins/271058-valdiba-musu-bezpilsoniskuma-produkts.htm/komentari

   Dimmba
   Jaunībā gribēju kļūt par lauku mehanizatoru. Tas ir par traktoristu. Tāpēc, sen senos laikos, kad vēl visi zināja, kas tie tādi kolchozi ir, mācījos kādā lauku profesionālajā vidusskolā. Tā ir kaut kas tāds, kā mūsdienu koledža, tikai, tur mācīja pieprsītas darba iemaņas. Tajos pašos laikos, pa visu pasauli, jebkādu mēra un kauna sajūtu pazaudējis, vazājās Marksa radītais komunisma rēgs. Tas ir tagad viņš atgādina bezzobainu, impotentu, nevienam nevajadzīgu, vecu perdelli nabagmājas pamperos. Bet toreiz tas bija kā hormonus un iznīcināto cilvēku proteīnus pārrijies muskuļains, traki, agresīvs, panākumu apreibis mērkaķis ar vistas smadzenēm un atombumbu kabatā, kuram nebija lielākas laimes kā pārraut rīkli jebkuram, it sevišķi idejieskam pretiniekam. Taču arī viņam bija problēmas: Ne vienu mirkli komuņagas nespēja elementāri pabarot savu valsti, jo pilnīgi negaidīti, izrādījās ka rīkles visvairāk ir pārrautas tieši reāliem darba darītājiem. Bet tas jau draudēja ar bada dumpjiem. Bet badā dumpī nonācis cilvēks paliek tik traks, ka viņam ir ne tikai elementāri iespļaut kaut vai paša Marksa bārdā, bet pat ielauzt viņa mācības sekotāju galvaskausus. Un tāda perspektīva nemaz neiepriecināja pat visrūdītākos komunistus. Un lai kaut vai kā, kaut vai lai tikai attālinātu šo riebīgo perspektīvu valstī nepārtraukti notika cīņa par ēdamo, ka piemēram cīņa par ražu, kā ievaros kartupeļus kolchozu laukos vāca gan augstskolu profesor, gan inženeiri, gan karavīri, par viekāršākiem pilsoņiem pat nerunājot. Nekas lāga nesanāca, tāpēc papildus šo sarkano pērtiķu sklerotisko smadzeņu palieku pažobelēs, mērkaķa ātrumā, cits pēc cita, tapa citi vājprātīgi labi padomju pilsoņu māgu aizpildīšanas projekti. Viena tāda projekta ietvaros pāris kilometru tālāk no mūsu prof- skolas bija lopu kūts 400 teļiem.

   Ideja bija ģeniāli vienkārša: Lai teliņš netērētu dārgo un deficīto pieniņu, viņu uzreiz pēc dzimšanas atņēma no māmiņas un aizveda uz augstāk minēto 400 teļu koncentrācijas nometni, kurā toreizējo Vadoņu algoti profesionāli slepkavas, kurus nez kāpēc sauca par lopu kopējiem piedāvāja šiem teliņiem tālāk par savu dzīvību cīnīties vieniem pašiem un ar daudz lētāku toties ļoti zinātnisku nezāļu sēklu, kliju un sēnalu novārījumu. Taču nabaga teliņi neko nesaprata, ne no komunisma, ne no zinātnes, un kā par spīti, sprāga nost gandrīz 100%. Rezultātā, ja arī šī nāves nometne ar kaut ko atšķīrās no nacisttu laiku koncentrācijas nometnēm, tad tikai ar to, ka šeit iznīcināšanai netērēja dārgo gāzi un iznīcināto ķermeņus nededzināja vis pelnos bet kopā ar ragiem un nagiem savārīja lielā katlā un cēla galdā netālās kažokādu zvēru fermas iemītniekiem. (Brīnums gan, ka nacisttiem tas nebija ienācis prātā.) Bet nevienu tas neuztrauca. No zvēru fermas nāca valūta. Piena ražošanas rādītāji kāpa. Līdz bekona kondīcijai nobarojušies un līdz spīdīgumam nolaizīti profesionāli krēslā pirrdēji (pamatā mūsdienu ierēdņu senči) saņēma treknas prēmijas (gluži, kā tagad par e-veselību), teļu bendes – labas algas, bet tauta gaļu veikalā vienalga jau sen bija aizmirsusi, kā tādu pēc būtības. Un visiem bija labi.

   Taču pat šādā drausmīgā nāves valstībā atradās vieta arī cilvēcībai. Lai padarītu teliņu pēdējos mirkļus gaišākus kūtī bija ievilkta elektrība. Jo tikai tā var izskaidrot strāvas esamību tajā Dieva pamestajā vietā, tāpēc, ka pilnīgi nekādu citu, kā tikai un vienīgi apgaismošanas mēģinājuma funkciju šī elektrība nepildīja. Instalācijā bija šāda: tieši uz biezi zirnekļtīklotās kūts koka griestiem bija pienagloti porcelāna izolatori, uz kuriem bija piestiprināti pliki alumīnija vadi bez kādas izolācijas, kuros pa tiešo bija iekārtas tāpat pilnīgi plikas kvēlspuldzes, kuras kūpot no piepūles, cītīgi, bet ļoti veltīgi pūlējās izdzīt kaut vai cik gaismas cauri savam mušu un netīru pirkstu biezi neķēzītajam stiklam. Ieslēgšana – izslēgšana notika paskrūvējos spuldzi iekšā – ārā. Tāpēc pa pirkstiem strādnieki dabūja regulāri un arī ugunsgrēka briesmas gadījās pastāvīgi, jo, ja jau spuldzes atradās ar rokām sasniedzamā attālumā, tad, šmigā, ar mēslu dakšu kātu strādājot tās nejauši sadauzīt bija elementāri viegli. Bet vienreiz kūts ņēma un aizdegās pa īstam. It kā balodis sapinās vados. Par ko arī tika uz vietas nosists ar elektrību. Citu vainīgo neatradās. Pat baloža līķis, tālāk no grēka, izrādījās sadedzis pilnībā. Personāls, tiesa, labi ja pāris dienas gadā bija skaidrā, bet ja par citādāku varēja, labāk pat nesapņot, tad arī tāds bija gan labs, gan balts un nevainīgs, kā jēriņš. Pretējā gadījumā atliktu tikai idejas autoriem pašiem ņemt rokās mēslu dakšas.

   Uz mūsu mehanizatoru skolas kopmītnēm atskrēja kolhoza priekšsēdētājs, skaļi saukdams: “Palīgā! Ugunsgrēks!”. Un mēs visi aizdrāzāmies un vietu, kur stāvēja tā kūts. Izveidojām pārsimt metru dzīvo ķēdi. Nelielo dīķīti un aku ar spaiņiem izsmēlām sausu pārdesmit minūtēs. Tas nepalīdzēja gandrīz nemaz, un kad pēc krietnas stundas attraucās ugunsdzēsēji, pat pelni jau bija sākuši atdzist. Bet pa vidu, gadījās kaut kas tāds, kas vēl tagad, kā dzīvs stāv acu priekšā, un skan ausīs, kaut arī pagājuši 47 gadi, un ko neaizmirsīšu nekad. Proti, kad ūdens jau bija beidzies, bet jumts vēl nebija sācis iebrukt, mēs jauni, spēcīgi, puiši drošsirdīgi metāmies liesmās un vilkām tos teliņus ārā, jo viņi nez kāpēc paši ārā negāja bet mēs domājām, ka viņi vienkārši nesaprot, kas jādara. Paši visi tikām sveikā ar pārsvarā viegli apsvilušiem matiem un pirkstiem. TAČU ĀRĀ IZVILKTIE TELIŅI, KĀ TIKKO PALAISTI VAĻĀ, UZREIZ METĀS ATPAKAĻ LIESMĀS, KUR DRAUSMĪGI MAURODAMI SADEGA DZĪVI. IZGLĀBT IZDEVĀS TIKAI TIK DAUDZUS, CIK PIETIKA ROKU NOTURĒT, bet jātur bija visu laiku, jo kamēr kūts vieta bija acīs, viņi vienalga rāvās uz turieni.

   Traktorists no manis nesanāca. Toties vēlāk, kad jau biju students medicīnas augstskolā, skolotāji paskaidroja, kāpēc dzīvas radības tā dara. Tā notiek, tad kad smadzeņu un (vai) to darbības spēju ir ļoti maz, vai nav nemaz. Cilvēkveidīgajiem šī vaina saucas infantilisms. Vissmagākajā pakāpē tas ir no tās pašas sērijas, kad mazs bērniņš, kuru piedzērusies māte – mātīte izmetusi pa daudzstāvu mājas logu, salauztām kājiņām, vienalga cenšas ierāpot atpakaļ tajā pašā mājā. Un viņa pēdējie vārdi, kuri nāk no asiņainās mutītes, kopā ar atsisto plaušu gabaliem ir: “Māmiņ! Māmiņ!”. Toreiz, kad vēl nebija pašreizējās tautas deģenerācijas, un kaut kas tāds nebija pat iedomājams, noticēt bija ļoti grūti. Ja nebūtu tos teļus redzējis savām acīm, es nekad neticētu, ka arī apzinīgas būtnes ir spējīgas izdarīt kaut ko tādu. Vienmēr esmu bijis ļoti slikts skolnieks, kuram bija tieksme visu vērtēt kritiski. Bet skolotāji man vienmēr bijuši ļoti labi.

   Tāpēc tagad katru reizi, kad paziņo Saeimas, vai citu vēlēšanu rezultātus, man, nu jau pirmspensijas vecam kašķim, burtiski kāpj kamols kaklā, un vienmēr atceros tos nabaga teliņus. Bet viņi ir tikai lopiņi, un lopam ir tikai lopa smadzenes un primitīvi instinkti. Bet kas pēc visa tā ir mūsu Latvijas vēlētāji, kuri nu jau trešo gadu desmitu ir teju GATAVI ja ne gluži dzīvi sadegt zilās liesmās, vai nosprāgt badā, tad tomēr ir tik apbrīnojami un PILNĪGI GATAVI joprojām dzīvot kā pazemotam un galīgi nojātam kolhoza lopam, pēdējās stundiņas gaidās, lai tikai viņus apseglojušiem siles biedriem atkal būtu labi viņus pajāt!? Jo kā lai citādi saprot to, ka atkal un atkal siles vadošajā galā, lai arī cik jaunas būtu partijas, vienalga redz pilnīgi tos pašus vecos snuķus, dzird pilnīgi tos pašus rukšķus, un saož tos pašus purkšķus. Vēl lielāku līdzību ar infantilu teļu baru dara tā lielā maurošana. Par draņķīgajiem ceļiem, vēl draņķīgāku medicīnu, mikroskopiskajām bada algām un pensijām, zelta tiltiem apzagšanu gaišas dienas laikā, utt, utjp. Un atkal un atkal pilnīga nedomāšana un pilnīgi nekā nedarīšana.

   Var jau pavaicāt, nu un ko tad tu pats? Mēģināju. Piem., kad pirms 25 gadiem uzstājos pret to tā arī vēl joprojām nebeigušos, izcili glupo med-reformu, liela zāle Rīgas centrā man aplaudēja stāvot kājās. Bet viss beidzās ar to, ka apdedzinājos daudz smagāk, nekā toreiz teļu kūti. Sākumā man nepagarināja ārsta sertifikātu, tad, šī iemesla dēļ, pazaudēju darbu. Vietā dabūju iztikšanu visai manai piecu cilvēku ģimenei no 1 lata dienā. Sieva kļuva par sociālās palīdzības centra pastāvīgo klientu, bet es par samaksu graudā, strādāju pie lielzemniekiem, jo pēc profesijas nekur darbā Latvijā vairs neņēma. Ah, kā noderēja jaunības izglītība! Bet teļi un to īpašnieki mauroja priekā. Pat avīzēs rakstīja. Jo pēkšņi izrādījās, ka es esmu ne tikai ārsts, kurš ir nekrietni pārkāpis Hipokrāta zvērestu, bet arī esmu vēl nepelnīti apķēzījis galīgi melnu to labāko Pasaulē Latvijas med-reformu un tās izcili gudros autorus, kuri papildus izrādījās arī visbaltākie un visnesavtīgākie, padevīgi tautas kalpi. Taču tad, pēc iestāšanās ES, pēkšņi izrādījās, ka Skandināvijā atzīst manu ārsta diplomu. un sertifikātu tur pagarināt nevajag. Tas vai nu ir, vai nav, to dod reizi mūžā, uz visu darba dzīves laiku. Kad pievienoju tam diplomam savu prasmju sarakstu, darba atļuja bija rokā nedēļas laikā, bet vienīgais jautājums bija, vai Kungs nevarētu sākt cik var agrāk? Man tiešām nekā cita neatlika, un tā jau otrais gadu desmits, kā dzīvoju un strādāju Skandināvijā. Divstāvu māja, divas mašīnas, jahta (no kuras man ir bail. bet kura ir jālieto, jo tā dara visi), jau reāla pensija, ar 3 nullēm, utt. Divreiz nokļuvu avīzēs. Tikai pavisam no citas puses, kā Latvijā. Kādreiz, kad Latvijā piedāvāju savus pakalpojumus e-veselības izveidošanā, dabūju tādu pendeli, ka atceroties, joprojām uzmetas zosāda. Bet Skandināvijā nupat pieņēma manis nesen izstrādāto pielikumu šīs zemes galvenajai e-veselības programmai “Effica”. Zinu, ka prēmiju rakstīs ar vismaz 4 nullēm, ceru, ka aiz vismaz skaitļa 2, bet galvenai jau ir morālais gandarījums. Eh, kur mana jaunība, bet tik un tā var jau teikt, ka viss, kas ar mani noticis, ir pats labākais, kas varēja notikt, bet kopumā dzīve tomēr izdevusies. Varbūt, bet Dzimtenes konkrēti, un ļoti, ļoti žēl. Domāju, ka ar laiku sāpe mazināsies. Bet nekā. Tāpēc jau arī to visu rakstu.

   Šeit pēc 62 gadu vecuma ārstu pārceļ senioru kategorijā. Tas nozīmē atvaļinājumu 38 apmaksātas darba dienas gadā, obligātu jauno ārstu apmācību, bet nakts dežūru un darba brīvdienās, vairs nav. Naudu, ko būtu jāsaņem par to darbu (arodbiedrības stingri noteikts cipars), vienalga automātiski pieskaita algai. Vienmēr esmu ticējis Dievam, bet mūžu strādājot par ārstu, esmu kļuvis ļoti ticīgs, un pēc pārliecības. Tāpēc katru svētdienu esmu baznīcā un daudz daudz, lūdzos. Arī par Latviju un Latvijas teļiem…. Ko tad es vairāk Latvijai vairs varu?
   ( https://nra.lv/viedokli/viktors-avotins/271058-valdiba-musu-bezpilsoniskuma-produkts.htm/komentari )

   ———————————–
   Latvijā ir 2 zortes debīlo —
   – latviešu proletārieši;
   – nelatviešu(puslatviešu) šarikovi sezonas laukstrādnieki.

   Pirmie ir ģenētiski nespējīgi domāt.
   Otrie, vispār, necenšas domāt tāpec, ka
   “pie varas ir ‘mūsējie’, tātad atmetīs arī man”

   Tāpēc protestēt iziet 5 – 6 cilvēki, vai… vispār klusums !

   Ja ievērojiet – “valdība” tos noziedzīgākos likumus
   izdod ziemā, kad aukstuma dēļ daudzi neiet ārā…
   Kāda tur mīnus 20 grādos protestēšana !!!!

   Par ārstiem:
   Diemžēl, nav maz tādu, kuriem dzinulis uz ārsta
   profesiju pēc vidusskolas bijusi ziņkārība, kā
   uzbūvēta kājstarpe.
   Un tālāk – knapas iekaites(ja nebūs sekmības –
   pasniedzēju vērtēs slikti), sabiedriskie un pulciņu
   pienākumi u.t.t. tikai medicīna kādā 77. vietā…
   Ja vēl no mazotnes kūtī audzis – var sūtīt “arstēt”
   konclāgeros…

5. 

   lasītājs

   2019. gada 29. January

   Ievads teicams.Atklāti un godīgi pateikts,un,varbūt,ne tikai viņu loma.

6. 

   !!!!

   2019. gada 29. January

   admin !

   biju iesūtījis pilnu komentāra tekstu (lai “nepazūd”)
   no Dimmba
   https://nra.lv/viedokli/viktors-avotins/271058-valdiba-musu-bezpilsoniskuma-produkts.htm/komentari

   par vēlētāju stulbumu.

   Attiecas uz ļoti daudziem latviešiem !
   .
   .
   .
   Admins
   Vai esmu ko nepareizi izdarījis, to apstiprinot komentāru daļā ?
   Labs komentārs un nekas vairāk. Gribēju to ievietot kā rakstu, bet tas ir un paliek tikai komentārs Avotiņa rakstam.
   Tiešī tā vieta, par to vēlētāju stulbumu, bija tā, kas mani atturēja šo komentāru publicēt kā rakstu. Tā vieta nebija objektīva, tā bija cilvēka cieņu pazemojoša. Arī nacistu pieminēsana nebija visai vietā, ja iet runa par mūsu sabiedrību. Vajadzēja pieminēt GULAGU, jo tieši gulaga mantinieki ir tie, kuri latviešus noveduši līdz izmisumam. Šim komentētājam vajadzētu saprast, ka cilvēki ir Latvija, nevis Latvija cilvēki. Dod savai tautai, ko vari dot, bet ne otrādi, to pataisīt par muļķi, kā to centušies darīt visi “krištopāni”. “Latvija muļķu zeme, bet latviešu tautai nozgto naudu uzskata par labu esam”. Tādi ir jānosit… .

7. 

   !!!!

   2019. gada 29. January

   Bija arī domāts kā komentāra paraugs.
   2.posts, diemžēl, apsteidza laikā 1. parādīšanos saitā.

   Avotiņa “dzejoli” nelasīju – varbūt tur arī bija kaut kas par fašismu. Parasti artiķeļus skatīt sāku ar komentāriem, lai , gadījumā, nav “jāpārlāpsto” kalni fantastisku muļķību(manuprāt!)

   No komentāra par debilismu esmu 100% vienis prāt
   ar Dimmba !
   No debīliem esmu visu mūžu cietis vairāk kā no pārējiem !
   Debīliem ir vienreizējs talants iebāzties ar priekšniecības(kungu) viedokļu “atbalstu” visneiedomājamākajās situācijās.
   Sutkas no Blaumaņa rakstiem !

8. 

   pretpote

   2019. gada 30. January

   Dimmba raksta, ka pirms 25 gadiem uzstājies pret ierosināto med-reformu. Bez sīkākām ziņām nav īsti skaidrs, kāda bija iebildumu būtība. Varbūt tas bija aicinājums uzreiz uz maksas medicīnu?
   Gan jau mums arī ārsti, kas strādā privātās med.iestādēs labi pelna. Bet, tā kā lielākā daļa iedzīvotāju nav turīgi, viņiem arī nepieciešama palīdzība, vēl vairāk.
   Dimmba lepojas ar savu nodrošināto dzīvi. Bet ir bijuši arī tādi ārsti, kā Aksels Munte (no Zviedrijas) vai Alberts Šveicers, kas devās cilvēkus arstēt uz nabadzīgām zemēm, nedomājot par savu labumu.

9. 

   ?

   2019. gada 30. January

   Kuru tu baidē ?
   Vai tad tagad jau nav maksas medicīna – samaksā
   ar nodokļiem + lai “pakalpojumu” saņemtu,
   maksā vēlreiz(n reizes vairāk) ???

   Jeb, par nodokļos maksāto, gaidi 100 gadus…

10. 

    >>>2019. gada 30. Januar um 10.05 Uhr

    2019. gada 30. January

    rādi priekšzīmi !
    Tev nekur pat jābrauc nav – nabadzīgā zeme ir tepat !
    Atroti rokas un sāc “nedomāt par savu labumu” !

    Ak, te rieksti palmās neaug un ziemā irsa salst ciet ?
    Nu, jā, gudri irst nav malku skaldīt ! :)))

11. 

    >17.10

    2019. gada 31. January

    EKTD. Es arī strādāju vēl citu labā, cik varu savos 65 gados. Internetā ieeju tikai dažbrīd, jo kādam vajag arī aizsatāvēt tos lumpeņus, bez kuru darbaspēka tomēr tie bagātie arī nevar iztikt.