3 responses to “V. Freimantāls. Klusēšana ir Bordāna kunga “stiprā kārts””

1. 

   Aelita

   2017. gada 24. October

   Grūti Valdim ko iebilst, tikai… man šķiet, Bordāna partija un žurnāls IR ir nostājušies pret oligarhiem. Es nezinu, ja Saeimas vēlēšanās uzvarēs SC un ZZS un veidos koalīciju (kā ieteica arī Godmanis), man bail, ka viņi var pamainīt Satversmi, ieviest divvalodību u.t.t. Diez vai tiem onkuļiem daudz rūpēs latviešu liktenis… Vai lasījāt IR publicētās sarunas?

2. 

   Valdis Freimantāls

   2017. gada 25. October

   Šo stāvokli Latvijā varam saukt par neokomunismu.

   Un tipus pie varas par valsts nozadzējiem – zagļiem likumā!

3. 

   LA komentārs

   2017. gada 26. October

   Kas izaudzis no kādreizējiem komunistiskajiem jauniešiem Tas ka šodien vairs nesvin VĻKJS (Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienība) jubilejas, nebūt nenozīmē, ka komjaunatne un tās Latvijas apakšstruktūra būtu pagaisusi bez pēdām. Starp redzamākajām personībām varas un naudas aprindās pašlaik vairs nav gandrīz neviena bijušā Latvijas kompartijas (Latvijas Komunistiskās partijas) darbinieka, bet kādreizējie komjaunieši, pārsvarā gan dažādu VĻKJS komiteju darbinieki, darbojas cītīgi. Pat nepilnīgi dati liecina, ka vismaz septiņi bijušie komjaunatnes Centrālkomitejas vadošie darbinieki un pilsētu vai rajonu komjaunatnes komiteju pirmie un otrie sekretāri šodien ir atrodami 500 Latvijas miljonāru sarakstā. Vēl kuplāks bijušo vadošo komjaunatnes darbinieku skaits sastopams valsts amatos — no VĻKJS rindām nāk gan Latvijas vēstnieki ANO un ASV, gan Saeimas deputāti, gan Rīgas domnieki un ministri. Vai tas dod pamatu runāt par komplicētu sazvērestību ar mērķi panākt, lai arī neatkarīgajā un kapitālistiskajā Latvijā pie politiskās un ekonomiskās varas svirām paliktu komunistiskās jaunatnes kuratoru — PSKP — kaldinātie kadri? Protams, ne. Patiesībā komjaunatnes darbs padomju laikā (it sevišķi septiņdesmito gadu otrajā pusē un astoņdesmitajos gados) bija gandrīz vienīgā iespēja uzņēmīgiem cilvēkiem veidot reālu un nozīmīgu karjeru — komjaunatnes struktūrās atsijājās spēcīgākie (un, protams, arī sistēmai piemērotākie) potenciālie menedžeri. Bet padomju valsts norieta posmā atbildīgi posteņi komjaunatnē tomēr nedeva iespēju piekļūt leģendārajiem partijas un čekas naudas maisiem — to nav pieļāvuši pat dedzīgākie šīs teorijas aizstāvji. Komjaunatnes posteņu īpašais nozīmīgums šajā laikā slēpās citur — no svarīgiem kontaktiem līdz derīgām zināšanām un iemaņām — nu kaut vai līgumu sastādīšanā. Toties tas, kā dažādi cilvēki ar samērā vienādām starta pozīcijām komjaunatnē šos kontaktus, zināšanas un iemaņas ir pratuši izmantot, ir ne tikai interesanti, bet arī pamācoši. Nedēļa iespēju robežās ir apkopojusi datus par dažādu vadošu komjaunatnes struktūru bijušajiem darbiniekiem un viņu tagadējām nodarbēm. Papildus acīmredzamajam — ka ir gan ieguvēji, gan lūzeri — šie dati var dot vielu arī dziļākām pārdomām un secinājumiem. Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās komitejas (CK) sekretāri Arturs Plaude — bijušais Latvijas komjaunatnes vadītājs, tagad — mazpazīstamu uzņēmumu Biznesa un informācijas tehnoloģiju aģentūra un Infodisk Media līdzīpašnieks*. Ivars Priedītis — mazpazīstamas investīciju un trasta sabiedrības Loko līdzīpašnieks, biedrs Valstiskās un privātās partnerības asociācijā. Plašāk pazīstams kā apdrošināšanas sabiedrības Ergo Latvija valdes loceklis. Alfrēds Rubiks — tagadējais Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) vadītājs savulaik pasēdējis ne tikai vietējās kompartijas, bet arī komjaunatnes vadītāja krēslā. Mārīte Teivāne (Rukmane) — viena no pēdējām Latvijas komjaunatnes vadītājām, vēlāk kļuva pazīstama kā kafejnīcas Zem ābeles īpašniece (viņai simtprocentīgi pieder arī SIA Ābele). Jānis Urbanovičs — pirms augstākā Latvijas komjaunatnes posteņa pabijis arī Rēzeknes rajona komjaunatnes komitejas 1. sekretāra postenī. Tagad ir politisko organizāciju apvienības Saskaņas centrs ģenerālsekretārs un Saeimas deputāts. CK ideoloģiskie sekretāri Baiba Brigmane (Stašāne) — pabijusi arī Rīgas Kirova rajona komjaunatnes komitejas pirmās sekretāres postenī. Pašlaik ir Jaunā laika biedre, Rīgas domniece un ieņem “politisko” a/s Rīgas starptautiskā autoosta padomes priekšsēdētājas amatu. Aivars Markots — pēdējos desmit gados savācis bagātīgu izslēgšanas, atlaišanas un skaļu aiziešanu kolekciju (darbojies gan diplomātiskajā dienestā, gan Valsts prezidenta kancelejā, gan Jaunajā partijā), bet pašlaik no preses slejām — pazudis. Propagandas un aģitācijas nodaļas darbinieki Sergejs Dolgopolovs — nu jau bijušais Rīgas vicemērs tagad mīt opozicionāru rindās un ir vēlētāju balsu pirkšanas skandālu apvītās partijas Jaunais centrs vadītājs, kurš ievēlēts arī par tās veidotā Saskaņas centra priekšsēdētāju. Miljonārs nav, taču turīgs cilvēks gan — pērn, piemēram, kopā nopelnījis vairāk nekā 108 000 latu. Igors Graurs — cilvēks ar ārkārtīgi raibu biogrāfiju komjaunatnē un arī vēlāk. Komjaunatnē paspējis būt gan Centrālkomitejas instruktors, gan Rīgas Oktobra rajona komitejas pirmais sekretārs, gan Centrālkomitejas propagandas un masu kultūras nodaļas vadītājs, pēc tam bijis gan kompartijas Centrālkomitejas instruktors un Latvijas vēstniecības Krievijā pirmais sekretārs, gan atbildīgs Multibankas, Rīgas komercbankas, Saules bankas un Parex bankas darbinieks. Pēdējā laikā publiski minēts saistībā ar savu darbību jau minētajā partijā Jaunais centrs, kurā nu savu darbību apturējis. Balansē uz miljonāra statusa robežas. Gunta Brūmane (Pūķe) — bijusī LĻKJS CK kultmasu sektora vadītāja. Kopš 1999. gada ir vienīgā SIA Burdas salons īpašniece un arī vadītāja. Vladimirs Taramžeņins — mazpazīstamu uzņēmumu Menedžmenta holdings (100% kapitāldaļu) un Valda (49%) īpašnieks*. Māris Tralmaks — kādreiz bijis komjaunatnes sekretārs Alūksnē. Pēdējos gados plašāk pazīstams kā Rīgas pilsētas izpilddirektors, bet nu ir Rīgas domes opozīcijas deputāts kā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvis. Militāri patriotiskās audzināšanas nodaļas darbinieki Valērijs Belokoņs — viens no 500 Latvijas miljonāru saraksta dalībniekiem, Baltic International Bank lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs, kurš pēdējā laikā plašāku publicitāti ieguvis kā Jaunā laika vadītāja Einara Repšes kreditētājs. Andris Dzenis — pēc laikraksta “Čas” ziņām, kļuvis par vidēja līmeņa sporta funkcionāru*. CK otrie sekretāri Aleksandrs Bogomolovs, Andrejs Krivāns, Nikolajs Ļeonovs, Valērijs Parfjonovs — visi, izņemot pirmo, pēc neoficiāliem datiem, nodarbojas ar uzņēmējdarbību Krievijā (patstāvīgi vai ievērojamu uzņēmumu pārstāvniecībās). Bet A. Bogomolovs ir mazpazīstamu kompāniju Celtneks un Rīgas Tirdzniecības tūrisma aģentūra īpašnieks*. Vispārējās nodaļas darbinieki Kārlis Polis — plašākai sabiedrībai nezināmu kompāniju LNP Holdings, Home SK (specializācija — nekustamie īpašumi) un Darbs līdzīpašnieks*. Baiba Rozenberga — savulaik bijusi arī bēdīgi slavenā uzņēmuma Latgalīte viceprezidente un valdes locekle, tagad ir līdzīpašniece veselās piecās lielākoties mazpazīstamās kompānijās — Spēks A, Spēks-R, BB un DG, Baltijas Petroleum serviss un Aumeisteru muiža. No tām plašāk zināma pēdējā — kā Daugavgrīvas cietokšņa privatizētāja*. Organizatoriskās nodaļas darbinieki Viktors Deščenko — 40% kapitāldaļu īpašnieks mazpazīstamā kompānijā Socius*. Ņina Doždeva — pēc laikraksta “Čas” ziņām, krievvalodīgā sieviešu žurnāla “Ļubļu!” darbiniece. Uz viņas vārda reģistrēti arī 30% kapitāldaļu SIA Bankor-Baltija*. Jevgēņijs Vološins — pirms darba CK bijis arī Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona komitejas pirmais sekretārs. Plaši pazīstams (īpaši pateicoties smalko aprindu hronikai) uzņēmējs, juvelierizstrādājumu ražošanas un tirdzniecības kompānijas Gemmi īpašnieks un vadītājs, arī vienīgais SIA Brilliants īpašnieks. Jaunatnes organizāciju komitejas darbinieki Māris Riekstiņš — kādreizējais Jaunatnes organizāciju komitejas priekšsēdētāja vietnieks, kurš pats šo komjaunatnes struktūru kādā intervijā presei ir nodēvējis par “pirmo legalizēto nevalstisko organizāciju, kas darbojās, lai jauni cilvēki apmaiņu programmu ietvaros tiktu uz ārzemēm”. Kopš pagājušā gada novembra Ārlietu ministrijas valsts sekretāra krēslu apmainījis pret Latvijas vēstnieka ASV posteni. CK sekretārs darbam ar skolu jaunatni Andris Bērziņš — pabijis arī Vissavienības komjaunatnes Centrālkomitejas sastāvā, tagad plašāk pazīstams kā Latvijas Bērnu fonda vadītājs un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Saeimā. Skolu jaunatnes nodaļas darbinieki Tatjana Koķe — bijušās komjaunatnes funkcionāres augstākais karjeras sasniegums valsts darbā ir augstākās izglītības un zinātnes valsts ministres postenis Viļa Krištopana valdībā. Studējošās jaunatnes nodaļas (sektora) darbinieki Ivars Vīķis — mazpazīstamas kompānijas Nord Rose līdzīpašnieks un zemnieku saimniecības Līvi īpašnieks*. Pēteris Vaivars — bijušais LĻKJS Centrālkomitejas studentu sektora vadītājs ilgstoši strādājis diplomātiskajā darbā un pašlaik ir Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks administratīvi juridiskajos jautājumos. Zinātniskās jaunatnes nodaļas darbinieki Juris Baltgailis — laikraksts “Čas” pirms diviem gadiem bijušo funkcionāru minēja kā Parex bankas pārstāvi Azerbaidžānā; pēc citiem datiem, viņš tagad Latvijā darbojas nekustamo īpašumu jomā*. Henriks Danusēvičs — jau ilgus gadus ir Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents. Studentu celtnieku vienību štābs Ivans Beļančuks — tagad Baibas Rozenbergas kompanjons uzņēmumos Spēks A un Spēks—R*. Vladimirs Ikusovs — pazīstams ar aktīvo darbību koncertu organizēšanā (kompānija Baltijas koncertu aģentūra), bet vienlaikus arī uzņēmumu Baltijas kredītu aģentūra un Austrumu reklāmas aģentūra līdzīpašnieks. Suzanna Karapetjana — mazpazīstamas kompānijas LSV klubs (prezentreklāmu izgatavošana un vides reklāma) līdzīpašniece*. CK sekretāri darbam ar strādājošo un lauku jaunatni Andris Ameriks — kļuvis par Latvijas politikas ilgdzīvotāju. Pēc dalības Tautas saskaņas partijā, Latvijas Demokrātiskajā partijā un Demokrātiskajā partijā Saimnieks pēdējā laikā pieslējies Latvijas Pirmajai partijai un kā tās pārstāvis iekļuvis arī Rīgas domē. Vienmēr minēts turīgāko tautas kalpu vidū, balansē uz miljonāra statusa robežas. Genādijs Ščukins — mazpazīstamas kompānijas Zerri (lauksaimniecības tehnikas rezerves daļu tirdzniecība) vienīgais īpašnieks*. Strādājošās jaunatnes nodaļas darbinieki Jevgēņijs Seņkovs — pēc laikraksta “Čas” datiem, iesaistījies uzņēmējdarbībā, taču sīkāka informācija par tās raksturu un formu nav pieejama. Latvijas Uzņēmumu reģistrā nav reģistrēta neviena kompānija ar Jevgēņija Seņkova līdzdalību. Vecāko klašu skolēnu darba un atpūtas vienība Ludmila Dmitrijeva — kompānijas Aviatehserviss (pēdējā laikā preses slejās minēta saistībā ar Nacionālo bruņoto spēku konkursu par patronu un granātu piegādi) vienīgā īpašniece, kurai pieder arī daži procenti kapitāldaļu mazpazīstamā uzņēmumā Last centrs*. Leonīds Himičevs — bijušā Inkomi giganta saimnieks, tagad — kompāniju Spēks—R (autostāvvietas un nekustamie īpašumi) un Emerol International līdzīpašnieks. Hermanis Līvens — vēl viens uzņēmumu Spēks A, Spēks—R un Una HSG līdzīpašnieks. Olga Rodina — mazpazīstama uzņēmuma O Priori (dizaineru un interjeristu pakalpojumi) vienīgā īpašniece*. CK Revīzijas komitejas darbinieki Atis Sausnītis — pabijis arī LĻKJS Valmieras rajona komitejas otrā un pirmā sekretāra godā, pēc tam darbojies gan Centrālajā savienībā Turība, gan valsts darbā, bet pašlaik plašāk zināms kā viens no diviem Rīgas Piena kombināta īpašniekiem un jau ilgāku laiku atrodams 500 Latvijas miljonāru sarakstā. CK instruktori Vladimirs Kuļiks — bijušais Rīgas komercbankas prezidents, starp citu, pabijis gan LĻKJS, gan LKP Centrālkomitejas instruktora amatā. Rīgas pilsētas komitejas pirmie sekretāri Vitālijs Teivāns — papildus dalībai lielā daudzumā sabiedrisko organizāciju bijušajam funkcionāram pieder kapitāldaļas vairākās mazpazīstamās kompānijās — AS Stars, komanditsabiedrībā A Votum A, AS Lara, SIA Rišon Inter un SIA Lava. Vairākās kompānijās ieņem vadošus amatus, no kuriem būtiskākais ir padomes priekšsēdētāja postenis apdrošināšanas sabiedrībā Balva (starp citu, tās lielākais akcionārs Vasilijs Ragozins savulaik bija Rīgas traleru flotes bāzes komjaunatnes komitejas sekretārs un arī kompartijas Centrālkomitejas sektora vadītājs)*. Ziedonis Čevers — kādreizējais iekšlietu ministrs un Ministru prezidenta biedrs tagad lielajā politikā vairs nav manāms, un arī Uzņēmumu reģistrs papildus dalībai septiņās sabiedriskajās organizācijās viņam uzrāda tikai 30% kapitāldaļu nepazīstamā kompānijā Riva-Caltech Group. Imants Daudišs — ilgi darbojies politikā un diplomātiskajā dienestā, miris 2002. gadā. Rīgas pilsētas komitejas sekretāri Boriss Baibakovs — bijis gan Rīgas pilsētas komitejas otrais sekretārs, gan viens no sen jau neeksistējošās Slāvu bankas dibinātājiem. Par tagadējo nodarbošanos drošu ziņu nav. Anita Jākobsone — izmēģinājusi spēkus gan Tautas partijas, gan Sociāldemokrātu savienības rindās, šogad kļuvusi par partijas Jaunais centrs priekšsēdētāja vietnieci*. Rīgas pilsētas komitejas kultūras nodaļas vadītājs Valērijs Kargins — viens no diviem lielākajiem Parex bankas akcionāriem un šīs kredītiestādes valdes priekšsēdētājs, bagātākais Latvijas cilvēks. Oktobra rajona komiteja Jurijs Jansons — pēc laikraksta “Čas” datiem, izdevniecības nama Petits administratīvais direktors. Kirova rajona komiteja Agris Olmanis — bijis gan komjaunatnes rajona komitejas pirmais sekretārs, gan kompartijas rajona (tā paša Kirova) komitejas aģitācijas un propagandas daļas instruktors, pēc tam darbojies arodbiedrību sistēmā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. 2001. gadā Rīgas domes vēlēšanās kandidējis no Tautas partijas saraksta. Guntis Valujevs — bijušais rajona komitejas pirmais sekretārs. Tagad — Latvijas Bankas prezidenta biroja vadītājs. Maskavas rajona komiteja Viktors Avotiņš — bijušais Maskavas rajona komitejas organizācijas nodaļas vadītājs un otrais sekretārs. Tagad — politiskais komentētājs laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”. Vjačeslavs Starostins — bijis komitejas otrā sekretāra postenī, tagad — Latvijas Pirmās partijas biedrs un Centra rajona izpilddirektors. Dmitrijs Pavlovs — bijis ne tikai Maskavas rajona komitejas instruktors, bet arī Ļeņingradas rajona Tautas kontroles komitejas instruktors un kompartijas Ļeņingradas rajona komitejas rūpniecības nodaļas instruktors, bet 2002. gadā kļuvis par Latgales priekšpilsētas izpilddirektoru. Ļeņina rajona komiteja Jānis Āboltiņš — kādreizējā komjaunatnes un vēlāk arī kompartijas rajona komitejas sekretāra, eksministra, eksuzņēmēja un ekonomikas eksperta jaunākais amats ir — biznesa augstskolas Turība rektors. Proletāriešu rajona komiteja Pēteris Šmidre — bijušais komjaunatnes Ļeņingradas rajona komitejas nodaļas un pašas rajona komitejas vadītājs, komjaunatnes CK sektora vadītājs un Proletāriešu rajona komitejas pirmais sekretārs, kompartijas Proletāriešu rajona komitejas instruktors un Centrālkomitejas instruktors par aiziešanu no partijas darba Atmodas pirmsākumos saka īsi: “Vienkārši ņēmu un aizgāju. Nekur.” Tagad viņš jau ilgus gadus atrodas Latvijas bagātāko cilvēku saraksta augšdaļā. Jānis Kārkliņš — bijušais rajona komitejas pirmais sekretārs 1998. gadā kļūst par Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku, 2000. gadā — par Latvijas pastāvīgo pārstāvi ANO. Arī pašlaik viņš ir Latvijas vēstnieks Apvienotajās Nācijās. Uģis Grūbe — arī pazīstamais advokāts savulaik pabijis komjaunatnes Proletāriešu rajona komitejas darbinieku rindās. Jurijs Ščetiņins — Latvijas 500 miljonāru saraksta dalībnieks, kurš veiksmīgi pārdevis Saules banku, savulaik bijis nodaļas vadītājs komjaunatnes Proletāriešu rajona komitejā. Ventspils pilsētas un rajona komiteja Alfrēds Čepānis — kādreizējais Saeimas spīkers, kurš tagad pieslējies partijai Jaunais centrs, padomju gados bijis komjaunatnes Ventspils rajona komitejas pirmais sekretārs Aivars Lembergs — viens no bagātākajiem cilvēkiem Latvijā savulaik strādājis ne tikai partijas darbā, bet bijis arī komjaunatnes Ventspils pilsētas komitejas otrais sekretārs. Uldis Pumpurs — 500 Latvijas miljonāru saraksta dalībnieks un Ventspils uzņēmējs. Savulaik beidzis Ļeņingradas augstāko partijas skolu un bijis arī rajona komjaunatnes komitejas pirmais sekretārs. Juris Iesalnieks — mūsdienu Latvijā partijas un vēlēšanu apvienības mainījis kā zeķes (Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai, Tautsaimnieku politiskā apvienība, Latvijas Zemnieku savienība, LSDSP, Sociāldemokrātu savienība), taču viss sācies ar komjaunatnes Ventspils rajona komitejas pirmā sekretāra posteni. Limbažu, Cēsu rajona komiteja Druvis Skulte — ilggadējais Latvijas kuģniecības “pelēkais kardināls”, kurš līdz ar Latvijas ceļa bankrotu aizgājis no politiskās skatuves, savulaik bijis gan komjaunatnes Limbažu rajona komitejas otrais sekretārs, gan Cēsu rajona komitejas pirmais sekretārs. Bauskas rajona komiteja Ivars Bušmanis — tagadējais “Latvijas Avīzes” ekonomiskās nodaļas vadītājs savulaik bijis komjaunatnes Bauskas rajona komitejas pirmais sekretārs. Ko viņi teica par komjaunatnes darbu “Labas sekmes sabiedrībai nav svarīgas” Aivars Lembergs 22 gadu vecumā — intervijā žurnālam Liesma: “Studenta, kas patiešām ir nākamais speciālists, kam vajadzēs risināt daudz un dažādus jautājumus, kam vajadzēs organizēt, vadīt, strādāt radoši, patstāvīgi, vārdu sakot, viņa attieksme pret sabiedrisko darbu nebūt nav teicami vērtējama. Un interesanti, ka liela daļa studentu, kas nemācās slikti, kas gandrīz vai pedantiski cenšas ievērot pasniedzēju doto mācību plānu, sabiedriskajā darbā neparāda nekādu aktivitāti. Man pat rodas šaubas par viņu studiju lietderību. Tieši sabiedriskais darbs ir tas, kur varētu mācīties patstāvību, bet ir cilvēki, kas no šīs patstāvības it kā tīšuprāt vairās. Padara to, ko liek, iemācās to, ko uzdod, — gandrīz kā skolā. Kas notiks, kad viņi universitāti pabeigs, kad pašiem vajadzēs vadīt, pašiem kaut ko lemt, kaut ko likt darīt citiem? (..) Es nesen izdarīju tādu nelielu pētījumu. Par tiem studentiem, kas beidza universitātes Ekonomikas fakultāti pirms gadiem piecpadsmit, divdesmit. Un izrādās, ka daudz vairāk paspējuši padarīt, vislabāk iespējuši strādāt un tātad arī sabiedrībai visnepieciešamākie bijuši nevis tie, kuriem vidējā atzīme, universitāti beidzot, bija 4,5 un augstāka, toties sabiedriskais darbs nav izraisījis nekādu interesi, bet gan tie, kuru vidējā atzīme svārstījusies ap 4,25 un kuri pratuši aktīvi patstāvīgi strādāt. (..) Emocijas ir un paliek tikai emocijas, un uz desmit cilvēkiem, kuri darbojas ar entuziasmu un degsmi, nepieciešams vismaz viens ar vēsu un skaidru prātu. Tad noteikti kaut kas tiks panākts. (..) Reizēm tieši taktikai nepievērš vajadzīgo uzmanību. Saka: ak, padarīts. Tad gan labi, ka padarīts. Bet varbūt varēja vēl labāk. Varbūt bija kādi citi ceļi, kādas citas iespējas, tās izmantojot, varbūt iespējams padarīt vēl labāk? Bet mēs ar to ne vienmēr rēķināmies. Pēc tam lielie brīnumi — kāpēc mūs nesaprata, kāpēc neiznāca — viss taču bija tik labi izdomāts. Vēlāk, kad atceries, — saproti, ka kļūdas jāmeklē taktikā. Jāprot strādāt ar cilvēkiem.” “Mēs zinājām — kā” Valērijs Kargins 44 gadu vecumā — savā memuāru grāmatā: “Mana nelielā nodaļa, arī visas pilsētas komitejas kopumā — mēs bijām daļa no sistēmas un zinājām, kā tā darbojas. Bijām pieraduši pieņemt patstāvīgus lēmumus un orientējāmies padomju varas mehānisma uzbūvē. Partijas rajonu komitejās un pilsētas komitejās, LKP CK, ministrijās un valdībā strādāja ne mazums bijušo komjauniešu, un daudzus no viņiem es pazinu. (..) Latvijas komjaunatnes rīcībā bija savs operatīvo līdzekļu budžets. Arī tas tika dotēts no partijas naudas un bija ārkārtīgi trūcīgs. Tā ka gribot negribot naudu nākamajam biznesam vajadzēja sagādāt pašam. (..) Viktors [Krasovickis], tāpat kā es, pelnīja tūrisma biznesā. Bet viņa kooperatīvam trūka izrāviena, perspektīvu, viņa darbīgā daba juta vajadzību pēc jauniem apvāršņiem. Iespējas, kādas viņš gribētu, bet nevarēja izmantot, man bija viegli pieejamas. Viņš, piemēram, stāstīja, ka ilgi mēģinājis panākt tikšanos ar žurnālistu, kurš uzrakstījis rakstu avīzē, un kā raksts ietekmējis viņa biznesu. Bet man šis pats žurnālists bija sīks gariņš, viņš vienmēr izpildīja to, ko viņam lika ne jau komjaunatnes pilsētas komitejas vadītāji, bet pat mani apakšnieki. Man bija viegli organizēt vajadzīgās tikšanās, es, kā mēdz teikt, ar kāju vēru durvis uz kabinetiem, kas Viktoram nebija pieejami. Toties man nebija sakaru ar kooperatīvās kustības dalībniekiem, vietējiem krēziem, bet viņš tur bija kompetents.”n * ar zvaigznīti apzīmēti gadījumi, kad pastāv aizdomas, ka uzņēmums (-i) pieder nevis bijušajam komjaunatnes funkcionāram, bet viņa vārda un uzvārda brālim/māsai, kuram ir arī līdzīgs vecums. Padomju laikos personas kodi vēl nebija izgudroti, un paši šīs publikācijas galvenie varoņi ar retiem izņēmumiem par komjaunatnes lappusēm savā biogrāfijā īpaši runāt nevēlas. Līdz ar to kļūda ir mazticama, tomēr iespējama. Dati par kompāniju īpašniekiem — Luger 08