18 responses to “Slepkavu kopošanās ES paspārnē”

1. 

   AG

   2010. gada 12. December

   JĀ, PLĀNGRANTIŅ, BET MUMS VAJADZĒJA PIEDALĪTIES VĒLĒŠANĀS, LAI NO ŠĪM JAUKAJĀM ORGANIZĀCIJĀM – ES UN NATO – MŪS NEIZMET, VAI NE TĀ?

   Atbilde.
   L. Grantiņš. Tava zemiskā lamāšanās tikai norāda uz tavu Esības pakāpi. Es kritizēju, bet tu aģitēji par Saskaņas centru(boikotējot vēlēšanas). Tu gribi Latviju iegrūst atpakaļ Krievijas “apkampienos”, tāpat kā Aivara Gardas vadītā organizācija. Ne tu, ne arī A. Garda nav nekādi latvieši, nedz arī Latvijas aizstāvji.
   Un atbildi pats sev, vai tu savā i-vietnē atstātu tādus komentārus, kādus pats raksti ?

2. 

   Afgānis

   2010. gada 12. December

   tad pats atzīsti ka eiropa un NATO ir pārdevusi Baltiju krievijai??? žēl gan

3. 

   black_joker

   2010. gada 12. December

   Izskatās, ka Grantiņš sāk lamāt visus pēc kārtas, pat īpaši nešķirojot:):) tadēļ jau arī sanāk pretrunas.

4. 

   AG

   2010. gada 12. December

   Ar ko tava VIENOTĪBA labāka par SC? Es starpību neredzu!

5. 

   AMARILLA

   2010. gada 12. December

   -nu ja tu dulburi ag neredzi atshiriibu starp vienotiibu un sc, tad te ko striideet ar tev ir bezjedziig. -tu ir slims, i tapec citus slimus redzi, to grantinsh taa sauc”, a pats, pats kaa traks rakst. vot tas pats, kas salidzin rubik ar r.dzintar, ne ko- a tev taa laba liidziiba -abi latviesh,abi saeimaa,abi daudz runaa, abi lien amatos un abi kalpo sev a vaardos Latvijai
   -nu vai nav liidziigi pa tavam? bet cilveeki tevi izsmies par taadu “”liidziib””

6. 

   Grals

   2010. gada 13. December

   grantinjam atkal meness fazes. Ticis pie bilditem, sapinis visu kopa un gaana visus par visu
   faktiski, ja kadu grantins sak lamat, tas cilveks jasak cienit.

7. 

   aģents

   2010. gada 13. December

   Par ko uztraukums ? Nepatīk – nelasi un neskaties.
   Ir aivara borovkova acis un aste Silvija Līce. Vari tur smelties objektīvo informāciju, kā viņa “uz kāpnēm” pierunāja Aigaru Štokenbergu “pīties” ar aivaru borovkovu, gvido zemribo, andri guļānu un citiem tās kompānijas neliešiem.

8. 

   sauciens

   2010. gada 13. December

   Raksts: Murgi par „LMT” un „Lattelekom” pārdošanu ir vāji maskēts valsts noziegums

   Kas ísti pieder Latvijas Tautai?

   Dieva zīmes! Izrādās, ka mūsu Māras zemītē viss vēl nav „sashēmots” un „izfenderēts”, bet, ja tic mūsu jaunajiem, uz saulaino tāli stūmējiem- finansistiem, tas ir ļoti slikti valsts ekonomikai. Igauņu bāleliņiem ir tikai kādi divdesmit valsts uzņēmumi, bet mums gandrīz pusotra simta, šausmas!!! Beidzot mums atvēra acis: „Valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību un valsts uzņēmumi, kas nepilda būtiskas funkcijas, būtu pārdodami. Tā nav valsts funkcija- turēt savā īpašumā uzņēmumus!” mums, kantgalvjiem, skaidro jaunais finanšu ministrs A.Vilks. Tālāk būtu jāseko izsaucieniem: „Pareizi!”, „Beidzot!”, „Mesija!” un masveida, ekstāzes pārņemto, mierīgo iedzīvotāju vārtīšanās pa zemi…

   Nesagaidīsiet! Es nedomāju, ka valstij, ar ko personificē sevi pie varas esošie, vienīgā funkcija ir budžeta līdzekļu „realizācija”! 2010.g.1.aprīlī Dombrovskis ir apstiprinājis FM darba grupu ar neskaidriem uzdevumiem: vērtēt iespējas, kādos gadījumos valstij būtu jānodarbojas ar uzņēmējdarbību un kādos ne. Šajā valstī 20 gados to nav vēl noskaidrojuši?! Pie kam, kā atzīmē šīs darba grupas vadītājs FM valsts sekretārs J.Pūce, gala dokumentā netiks minēti uzņēmumu nosaukumi (kārtējā slepenā misija?), bet pēc tam valdība lems, kādā veidā atsevišķi uzņēmumi turpinās funkcionēt- tiks paturēti īpašumā, likvidēti, pārveidoti par iestādi, reorganizēti vai pārdoti (J.Pūce). Tas ir izcils piemērs, kā vajadzīga lieta tiek pārvērsta par debilu āzismu. Vienošanās ar aizdevējiem, Nodomu vēstule SVF un saprašanās memorands ar Eiropas Komisiju paredz, ka līdz septembra beigām valdībai bija jāsagatavo visu valsts un pašvaldību uzņēmumu saraksts, iekļaujot informāciju par to peļņu, saņemtām subsīdijām, dividenžu izmaksām, nodarbinātības un algu līmeņiem. Kur ir šis saraksts?! Vai to sagatavo J.Pūces darba grupa, slepenojot uzņēmumu nosaukumus? Ja tā, tad Kāpēc? Secinājums vienkāršs- „pa kluso, valdošā kliķe, mēģina pabeigt tautas apzagšanu. Tāds pagarš ievads sanāca, bet runa jau nav par krekliem, bet par sirdsapziņas trūkumu, cinisku nekaunību un nekompetenci.

   Tas W.Pūka aprīļa joks nemaz nav smieklīgs. Ja nezina, kuros gadījumos valstij ir jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, pateikšu priekšā- gadījumos, kad uzņēmums nes Peļņu! Gadījumā, ja peļņa nav iespējama principā, jo uzņēmums ražo tikai „dūkā bērīša kreisās kājas labo pakavu”- tas, atklātā izsolē, jāpārdod privātam uzņēmējam, kurš labāk par W.Pūku un viņa draugiem izprot pakavu specifiku, vai jālikvidē. Vēl valsts uzņēmumos ir jālikvidē valdes, bet jāieceļ valsts pārvaldnieks- nozares speciālists, kurš atbild par uzņēmuma darbu, peļņu un zaudējumiem personiski un materiāli. Ja uzņēmumam nav peļņas- alga maziņa, bet atbildība līdz pat Baltajam Gulbim. Tikai tad tauta var cerēt, ka tai piederošie uzņēmumi patiesi strādā tās interesēs. Pašlaik visa informācija tiek slēpta vai speciāli sadrumstalota, lai būtu vairāk nesaprotama, bet visas šīs valdes ir pie Varas esošo partiju „strēbjamsiles”, ar kuru palīdzību valsts tiek padarīta nevis bagātāka, tā tiek vēl vairāk izputināta (valsts banka „Parex” ar valdes šefa 12 tūkstošiem, pārējiem valdītājiem pa 9 tūkstošiem mēnesī, bet gada zaudējumi 120-150 milj! Kāpēc?) Tie murgi par „LMT” un „Lattelekom” pārdošanu ir vāji maskēts valsts noziegums! Varbūt šie uzņēmumi strādā ar zaudējumiem? Ja ne, tad kura radiem ievajadzējusies to peļņa?! Es pieprasu publiskumu tautai svarīgai informācijai par tās īpašumiem. Vispirms jūs, valsts saimnieķeļi, tautas priekšā atskaitaties (publikācijas laikrakstos), kas tai pieder, kaut vai pēc formāta, ko pieprasa SVF un EK (beidzot tie pieprasījuši ko jēdzīgu, jāatzīst…) tad būs sabiedrībai skaidrs- ko un kāpēc gribat pārdot. Citādi būs vien jums valsts izputinātāju un Latvijas iztirgotāju zieģeli nēsāt un nenomazgāties mūžam…

   Ko domājat jūs, tautieši, vai beidzot „kungiem” nav jāatskaitās?!

   Pārliecībā:

   jūsu Jānis Miežagrauds

9. 

   Miervaldis

   2010. gada 14. December

   Ticēt jau ticu šīs mājaslapas cilvēku labsirdībai, un labajiem mērķiem, bet vai tad es pieļaušu ākstīšanos?Cik zinu, tad komunisms un nacisms nāk no pretējiem flangiem, te nav runa par komunisma paveidu – padomju sociālismu!Nenoliegšu – padomju sociālisms bija tāds pats mēsls, kā vācu nacionāl – sociālais!Mūsu iepriekšējie varturi laipni sagadija visādus žīdus, apkārtblandoņas, jo tiem bija garšīgākas desas, bet redzēsim, ko darīs VL, tie desas varbūt ir neņems, bet prognozēt arī neko nevaru, jo tas lācis vēl nav nomedīts!Cerams VL parādīs tiem žīdu blandoņām suttu, ja tie mēģinās zinādami vai nezinādami, kuri spēki ir pie varas!Lūk mans īss redzējums par Latvijas nākotni!Nu bet šādi izķēmot vēsturi, gan nav labi, piedodiet!

10. 

    Miervaldis

    2010. gada 14. December

    Laboju – jas tie žīdi mēģinās šeit uztaisīt kārtējo perētavu, viņi smagi norausies (iespējams)

11. 

    no malas

    2010. gada 15. December

    Miervaldi, vai tu to pēdējo tekstu par Grālu domāji? Viņa indes pilnos teksteļus papētiju un varu teikt, tas ir 100% latviešu nīdējs, latviešu vidē uzaudzis, bet tos visu mūžu nodevis, cītīgi kalpojis kremļa varmākām un sadistiem sava personīgā labuma dēļ! Tā man pateica gudra un nekļūdīga ekstrasense, kad izpētija visu, ko šis degradētais tips ir te sacepis naidā vārīdamies.

    Gribu pajautāt”aģentam”, kas ir domāts ar to tekstu: Ir aivara borovkova acis un aste Silvija Līce.
    Vai nevarētu sīkāk par vienu un otru un ko tie rij ziemā?

12. 

    Miervaldis – no malas

    2010. gada 16. December

    Nezinu kurš grāls, taču šai organizācijai vajag palīdzību!

13. 

    pietiek

    2010. gada 17. December

    http://www.pietiek.com/raksti/knab,_tiesas,_pupu_mizas_un_pilu_mesli

    KNAB, tiesas, pupu mizas un pīļu mēsli
    Arilds Bethers
    16.12.2010.

    Kaislības ap tiesnešiem nupat virmo ne pa jokam. Šis tas ir sakāms arī man. Un varbūt beidzot ir pienācis laiks izbeigt tukšu muldēšanu, bet sākt kaut ko mainīt kardināli un pamatīgi. Ka daudz kas ir jau nokavēts, to varbūt kādi, kam to vajag saprast, sapratīs no manis stāstītā. Par pilnīgi konkrētām un kliedzošām lietām. Un šoreiz nav pat svarīgi, kādi un cik smagi likuma pārkāpumi notikuši; būtiski ir tas, kā tie tikuši “izmeklēti” un “taisnīgi iztiesāti”.

    2007. gada sākumā uzvarējušajai koalīcijai steidzami vajadzēja trīs vietas Privatizācijas aģentūras valdē. Vienam valdes loceklim tieši tobrīd beidzās pilnvaru termiņš, bet no divām citām faktiski par valsts naudu atpirkās (abas uzrakstīja paziņojumu par amata atstāšanu), visiem trim samaksājot kompensācijas 3-6 mēnešu izpeļņas apmērā, kopā ap 30 000 latiem.

    Viss tas notika primitīvi nekaunīgā veidā, ignorējot jebkādas likumu normas – padome apstiprināja kaut kādas mistiskas un pat neparakstītas vienošanās par vārdā nenosauktām kompensācijām, par ko tās izmaksājamas (piemetināšu, ka tolaik valdes locekļiem vispār nekādi atlaišanas pabalsti izmaksājami nebija, nemaz jau nerunājot par pilnvaru termiņa beigām un aiziešanu pēc paša vēlēšanās, par ko tādus nemaksā nevienam), pēc tam vienošanās tika parakstītas, bet jau ar labotu tekstu un datumiem, ko padomei apstiprināt vairs pat nedeva. Piedevām visi trīs tika atbrīvoti vienlaicīgi pēc trim dažādiem pantiem, pat tādiem, pēc kuriem valdes locekļus vispār nevar atbrīvot.

    Mani iebildumi vērā ņemti netika, tāpēc par visu to ziņoju KNAB. Turpmāk gada laikā KNAB man četras reizes ziņoja, ka turpinot mana iesnieguma izskatīšanu un saņemtās informācijas izvērtēšanu. Līdz beidzot pēc gada un 3 mēnešiem saņēmu atbildi, kurā vienā elpas vilcienā KNAB pamanījās pateikt gan to, ka nesaskata neko nelikumīgu, gan arī to, ka saskata pazīmes, kas liecina par likuma par valsts līdzekļu izšķērdēšanu pārkāpšanu. Un, ja reiz likums pārkāpts, tad ir tikai viens ceļš…

    Nē, nē, nesteidzieties ar secinājumiem. KNAB esot… lūdzis Ministru kabinetam izdarīt grozījumus noteikumos. Sak’ – nabadziņi bijuši spiesti likumu pārkāpt, jo tas, redz, ir baigi štruntīgs. Nav man ziņu, vai KNAB lūdza atļaut atlaist amatpersonas uzreiz pēc vairākiem pantiem, apstiprināt neparakstītus dokumentus, viltot tos, vispār neapstiprināt un par visu to izmaksāt kaut kādas kompensācijas pusgada izpeļņas apmērā. Un vai tam būtu jāattiecas uz visiem amatiem un profesijām, vai tikai izredzētajiem.

    Pavaicāju KNAB izmeklētājam J. Bautrim, vai gadījumā nevar izmaksāt arī miljonu. Jā, ja sarunājot ar vadību, tad elementāri, nekādu problēmu. Staņislavam Baiko Latvijas dzelzceļš taču savulaik esot izmaksājis 250 tūkstošus, un nekas.

    Negribēdams ticēt šādam absurdam J.Bautra apgalvojumam, nolēmu par to miljonu pavaicāt toreizējam Ministru prezidentam I.Godmanim. I.Godmanis atbildēja: “…viss, kas uzlabo darbinieka tiesisko stāvokli, ir pieļaujams un nav prettiesisks.”

    Tā kā man šķita, ka miljons uzlabo nevis darbinieka tiesisko, bet gan materiālo stāvokli, atļāvos palūgt precizējumu. Šoreiz man atbildēja labklājības ministre I.Purne: “… attiecībā uz valsts institūciju darbiniekiem viss, kas uzlabo to stāvokli, ir atļauts.”

    Nu gan viss ir skaidrs – tātad drīkst. Izskatās, ka pat vairāk par miljonu. Nesaprotu vienīgi, kāpēc neviens drosminieks uz šo miljonu vēl nav atvēzējies. Vai tad nevienam nevajag uzlabot stāvokli?

    Tā kā mans organisms visu šo te pretī neņēma, izšķīros sūdzēt tiesā, jo likumā rakstīts, ka KNAB vadītāja izdotu administratīvo aktu un faktisko rīcību var sūdzēt tiesā. Tad es visā krāšņumā iepazinu trešo, tiesu varu. Sanāca krāšņs teijāteris 2 cēlienos un 6 ainās.
    1. cēliens, 1. aina

    Administratīvās rajona tiesas tiesnese A.Reitupe manu pieteikumu nepieņēma, jo ne KNAB rīcība, ne tā atbilde uz manu iesniegumu neradot nekādas tiesiskas vai faktiskas sekas man kā privātpersonai, man neesot arī nekādu tiesību prasīt no KNAB pārbaudīt Privatizācijas aģentūras rīcības likumību. Ģeniāli! Sešus gadus nodokļu maksātāji man maksāja algu kā padomes loceklim, kuram viens no uzdevumiem bija uzraudzīt, lai iestādē visas lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumu. Tiesa uzskata, ka prasīt pārbaudīt paveiktās nelikumības man neesot tiesību. Par ko tad man maksāja algu?
    2. aina

    Apgabala tiesas tiesneses S.Gintere, M.Osmane un V.Zommere šo lēmumu atstāja negrozītu, papildinot to ar: “…KNAB pienākums ir veikt tikai tādas pārbaudes, kuras ierosinājušas Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets vai ģenerālprokurors. Ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma normas, ne citas normas nenoteic KNAB pienākumu veikt pārbaudes, ja ierosinājums saņemts no privātpersonas vai, kā tas bija pieteicēja gadījumā, no valsts akciju sabiedrības amatpersonas”.

    Labi vismaz, ka atzina mani par amatpersonu, bet nabaga KNAB vairāk par gadu mocījās ar manu iesniegumu, nezinādami, ka viņiem tas nemaz nav jāizskata.
    3. aina

    Augstākās tiesas senatori I.Skultāne, J.Briede un A.Guļāns uz abu iepriekšējo tiesu paustajām atziņām paskatījās no sava skatu punkta:

    1) Atcēla iepriekšējos lēmumus, atzīstot, ka man tomēr bija tiesības vērsties KNAB un tiem iesniegums bija jāizskata.

    2) Dīvainā kārtā atcēla vēl vienu apgabaltiesas atzinumu:

    “Senāts atzīst, ka pieteicējs Birojā ir vērsies kā privātpersona, nevis amatpersona, jo vēršanās nav bijusi saistīta ar amata pienākumu izpildi kā Privatizācijas aģentūras padomes loceklim, bet pieteicējs vērsies Birojā pēc savas iniciatīvas ar vēlmi novērst likumpārkāpumus, kas, viņaprāt, notikuši Privatizācijas aģentūras padomes sēdē.”

    Vienkārši ģeniāli! Atkal esmu pazemināts par privātpersonu. Interesanti tikai, kas tādam meklējams aģentūras padomes sēdēs? Un pēc kā iniciatīvas tad man vajadzēja vērsties? Pēc to, kuri rupji bradāja pa likumību?

    3) Tālāk Senāts apsveic mani ar aktīvu līdzdarbošanos tiesiskuma nodrošināšanā, taču pēc tam gari un plaši klāsta, ka es varot aizstāvēt tikai un vienīgi savas tiesiskās intereses, mana interese sodīt amatpersonu neesot uzskatāma par tādu tiesisku interesi, kas būtu aizstāvama tiesā, man neesot subjektīvo tiesību (bet varbūt ir objektīvās, a ko?) prasīt no vainīgajām personām piedzīt konkrētas naudas summas, norāda uz vēl vienu Apgabaltiesas kļūdu, paskaidrodami, ka mans pieteikums nebija jāpieņem pēc uzrādītā, bet gan nebija jāpieņem pēc pavisam cita likuma panta. Vienu vārdu sakot – senatoriem darīšana ar vieniem nejēgām. Bethers nesaprot, kas viņš tāds ir, amatpersona vai privātpersona, nesaprot, ko no KNAB var prasīt, ko nevar. Savukārt apgabaltiesas tiesneses putrojas likumu pantos, neprot izlasīt to, kas rakstīts KNAB likumā, nemāk atšķirt amatpersonas no privātpersonām un nemāk atrast īsto likuma pantu, pēc kura aizsūtīt mani trīs mājas tālāk.

    4) Bet kā tad ar to KNAB likumā rakstīto, ka KNAB vadītāja izdotu administratīvo aktu un faktisko rīcību var sūdzēt tiesā? Senatoriem arī te viss skaidrs – viņi ļoti “pārliecinoši” pierāda, ka tā atbilde uz manu iesniegumu KNAB-am nav ne administratīvais akts, ne arī faktiskā rīcība.

    Tas jau vairs nav pat ģeniāli, tas ir konģeniāli! Faktiskā rīcība un administratīvais akts ir pārsūdzami, bet šis KNAB uzrakstītais papīrs un viņu bezatbildīgā rīcība, izrādās, nav ne viens ne otrs, nav vispār ko pārsūdzēt. Jājautā – kas tad tas ir? Pupu mizas? Jeb, kā tagad arvien populārāk izteikties – pīļu mēsli?

    5) Bet tad uzaust cerību stariņš. Senatori atceļ kārtējo Apgabaltiesas lēmumu un atzīst, ka saskaņā ar Satversmes 104. pantu tiesai vismaz jāizskata jautājums, vai es no KNAB esmu saņēmis atbildes pēc būtības un uzdod to izskatīt rajona tiesai. Nezinu, vai senatori to būtu pamanījuši, ja es pats to viņiem nebūtu atgādinājis. Visas četras tiesneses gan to nepamanīja.
    2. cēliens, 1. aina

    Rajona tiesa. Faktiski jau tas vairs nav pat teijāteris, bet drīzāk cirks, ekvilibristika augstā līmenī.

    KNAB pārstāve K.Asare nevar uzrādīt nevienu dokumentu, kas apstiprinātu KNAB atbildē rakstīto.

    Tā vietā tiesnese R.Migla nopratina nevis atbildētāju, bet mani:

    Kur iesniegumā KNAB ir minēti jautājumi?

    Vai tad man KNAB ir jāraksta jautājumi?

    Šobrīd tiek izskatīts jautājums, vai KNAB pēc būtības ir atbildējis uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem.

    Man ir tiesības saņemt atbildi pēc būtības.

    Kur KNAB ir noformēti četri jautājumi? Jūs minat tikai faktus.

    Es daru zināmu KNAB par pārkāpumiem. Man nav jāuzdod konkrēti jautājumi.

    Jā, jūs norādāt faktus, bet jūsu iesniegumā KNAB neparādās četri jautājumi.

    Es to neuzstādu jautājumu formā. Viņi man nesniedz atbildi pēc būtības.

    Kādu atbildi jūs gribējāt sagaidīt?…

    Ja kādam aiz gara laika nav ko darīt, tad jau varēja man vēl kādas 10 reizes uzprasīt, kāpēc es par noziegumiem ziņoju, nevis uzdevu jautājumus. Interesanti, kas man būtu jāvaicā – vai drīkst zagt?

    Dažus jautājumus tiesa uzdod arī KNAB pārstāvei K.Asarei.

    “Vai ir skatīts, uz kāda pamata VAS “Privatizācijas aģentūra” var apstiprināt neparakstītas vienošanās un uz kāda likuma pamata vienošanās laboti apstiprinātie datumi?

    Vienošanās tika pieprasītas no VAS “Privatizācijas aģentūra”. Ir redzams, ka vienošanās ir tikušas parakstītas. Līdz ar to tika vērtēti tie dokumenti, kas ir saņemti. Nebija pamats neticēt, ka dokumenti būtu kaut kādā veidā neatbilstoši.”

    Tas būtu apmēram tā. Kādas tipogrāfijas darbinieks, kuram kopā ar citiem liek drukāt viltotu naudu, nav ar mieru un ziņo KNAB, aizsūtot tiem viltotās naudas paraugus. KNAB no tipogrāfijas vadības lūdz paskaidrojumus. Tie KNAB-am aizsūta divus īstus piecīšus. Kad lieta pēc 3,5 gadiem nonāk tiesā, KNAB pārstāve tiesai skaidro – ziniet, mēs to naudu pieprasījām no viltotājiem Ir redzams, ka abi piecīši parakstīti, uz viena Repšes, bet uz otra Rimšēviča paraksts. Līdz ar to mēs vērtējām to, kas bija saņemts. Nebija pamata neticēt, ka piecīši būtu kaut kādā veidā neatbilstoši, izskatījās baigi īsti. To, ka tiesnesi atbildētājas atbilde pilnībā apmierināja, var redzēt no turpmākās sēdes gaitas un sprieduma.

    Ekvilibristika turpinās, kad jautājumus atbildētājai sāku uzdot es.

    “Vai jūs pārbaudījāt, vai manis teiktais atbilst patiesībai?

    No VAS “Privatizācijas aģentūra” tika saņemtas vienošanās.

    Vai jūs pārbaudījāt?

    Šī informācija sniegta VAS “Privatizācijas aģentūra” vēstulē. Līdz ar to birojs nevar komentēt to, ko ir sniegusi cita institūcija.

    Kā, jūs nevarat komentēt to, ko ir sniegusi cita institūcija, ja es šo institūciju apsūdzu?

    Vai man jāatbild?

    Nu, protams.

    Tiesa norāda atbildētāja pārstāvei, ka var atbildēt un var neatbildēt, jo pieteicēja jautājums neattiecas uz izskatāmo lietu.”

    Šie bija izvilkumi no tiesas sēdes protokola. Acīm redzams, ka turpināt uzdot jautājumus ir pilnīgi bezjēdzīgi. Atvainojos cirkam, tas nav nekāds cirks, tas ir farss, ko kāds grib nosaukt par “taisnīgu tiesu”.
    2. aina

    Spriedums. Sāku lasīt no beigām – tiesa Latvijas tautas vārdā nosprieda apmierināt Arilda Bethera pieteikumu un atzīt par prettiesisku KNAB atbildi uz Arilda Bethera iesniegumu.

    Urrrā, taisnība uzvarējusi! Tā vien gribējās iesaukties, kā viens varonis no filmas “Kaukāza gūstekne” – sovetskij sud – samij spravedļivij sud v mire! Taču nedaudz pārsteidzos, sākdams lasīšanu no otra gala. Nezinu, kā tur bija ar padomju sudu, bet mūsu s…, atvainojos, tiesa atļāvās vienkārši paņirgāties gan par mani, gan Temīdu. Tas gan man bija uzreiz jāsaprot jau no pašas tiesas gaitas.

    Augstākā tiesa tātad atzina, ka es neesmu saņēmis atbildi pēc būtības. Un ko tiesnese R.Migla?

    “Tiesas ieskatā (..) atbilde pēc būtības ir atbilde, kas aptver to jautājumu loku, kas ietverts iesniegumā”.

    Interesanti gan. Pirmkārt, jautājumu loku KNAB nebūt neaptvēra, un, otrkārt, vai tad pietiek ar to, ka tikai aptver loku? Saturs nav svarīgs? Tiesa atbild arī uz to.

    “Vienlaicīgi jāatzīmē, ka atbilde pēc būtības neietver vēlamo atbildi ne pēc formas, ne arī pēc satura, kuru cer saņemt iesnieguma iesniedzējs.”

    Atkal neko nesaprotu. Tā tikai vēl trūka, lai atbilde pēc būtības skaitītos tikai tad, kad iesniedzējs saņēmis sev vēlamo atbildi. Ja iesniedzējs ir vēlējies saņemt atbildi, ka 2×2=5, bet saņem atbildi, ka 2×2=4, tad tā viņu, protams, neapmierina. Un mani, atklāti sakot, viņa neapmierinātība diez ko nesatrauc, jo 2×2 tiešām nav 5. Bet, ja es sagaidu atbildi, ka 2×2=4, bet man atbild, ka 2×2=76, tad gan es satraucos. Un vai tad tiesa nebūtu tā, kurai šis strīds jāizšķir, vai 2×2=4, 5 vai 76? Bet nē, tiesai, izrādās, ir svarīgi tikai tas, vai aptverts loks.

    Tālāk tiesa pamato, kāpēc tā uzskata, ka es esmu saņēmis atbildi pēc būtības:

    “Attiecībā uz pirmo jautājumu, uz kāda pamata valdes locekļus var atlaist no amata uzreiz pēc trim dažādiem pantiem, Birojs ir pieprasījis informāciju no VAS “Privatizācijas aģentūra”, to izvērtējis un norādījis Atbildē. KNAB ir norādījis kādi normatīvie akti reglamentē VAS “Privatizācijas aģentūra” valdes, padomes un akcionāru pilnsapulces kompetenci.”

    Atliek vien noplātīt rokas par šādu “atbildi pēc būtības”. Ar to ir “aptverts jautājumu loks”? Tas būtu apmēram tāpat, kā tad, ja kāds būtu notverts par ļaunprātīgu dedzināšanu, bet izmeklētājs cietušajam paziņotu, ka dedzinātājs taču viņam “norādījis kādi normatīvie akti” reglamentē ugunsdrošības noteikumus, tāpēc viss kārtībā. Bet piedzēries šoferis uz gājēju pārejas sabrauktā piederīgajiem nocitētu kādu nebūt satiksmes noteikumu pantu. Un arī viss kārtībā.

    “Pārbaudot, vai apstiprinātas neparakstītas vienošanās, KNAB, saņemot informāciju no VAS “Privatizācijas aģentūra”, konstatējis, ka vienošanās ir parakstītas un nav konstatējis datumu labošanas faktu.”

    Par to es jau izteicos. Nav svarīgi, ko tu tur esi atklājis un ieraudzījis – galvenais ir dziļā izmeklētāju un tiesnešu ticība noziedznieku (pardon – “nepatiesi apsūdzēto”!) teiktajam, un tāpēc nekas vispār nav jāpārbauda – “nav pamata neticēt”.

    Un, visbeidzot, uz jautājumu, uz kāda pamata valdes locekļiem, kuriem beidzies pilnvaru termiņš vai tie paziņojuši par amata atstāšanu, vispār ir tiesīgi izmaksāt kaut kādas vārdā nenosauktas kompensācijas, A.Vilks savā atbildē norādīja, ka ir saskatītas likuma pārkāpuma pazīmes, bet N.Vilnītis paskaidrojumā tiesai jau vairs nerunā par kaut kādām pazīmēm, bet skaidru likuma pārkāpumu. Un ko abi divi? Ta neko, Birojs taču mani informējis, ka šai sakarā lūdzis Ministru prezidentam pamainīt noteikumus. Tiesnesi R.Miglu šāds risinājums apmierina pilnībā.

    Malači! Puikas saprot, ka daudz lētāk ir piezvanīt Ministru kabinetam un lūgt pamainīt noteikumus, nekā cīnīties ar šo noteikumu pārkāpējiem. Jau tagad gudrāki par Temīdu! Un ko pati Temīda? Viss kārtībā, tā ir visīstākā atbilde pēc būtības! Varbūt ir vērts lūgt pamainīt arī Satversmi, tad būtu vēl mazāka ķēpa.
    3. aina

    Tā kā ne ar ko tik absurdu man dzīvē saskarties nebija nācies, nolēmu piezvanīt tiesnesei un šo to precizēt. Nē tāda lieta neesot paredzēta. Ar tiesneses palīgu M.Vanagu gan var parunāt.

    Gribēju uzzināt, kā to saprast, ka tiesa uzskata, ka man viss atbildēts pēc būtības un nekāda atbilde man vairs nav jādod, taču tomēr atzīst, ka KNAB atbilde ir prettiesiska. Kā tad šo tiesiskumu panākt?

    Nekā nepanākt, prettiesiska tāpēc, ka neatbildēja mēneša laikā, bet gan pēc gada un 3 mēnešiem, un tur nekas vairs nav labojams.

    Nu, bet vai tad ir atbildēts pēc būtības?

    Mēs vērtējam tikai to, vai uz uzdotajiem jautājumiem sniegta atbilde, vai tā laikā sniegta. Tiesa nevērtē atbildes saturu, viņa vērtē, vai atbilde ir sniegta.

    Tad kāda jēga no tiesas?

    Nekādas jēgas nav, bet tas formāli likumā ir noteikts un mums tas ir jādara.

    Tad vienkārši likums ir absurds?

    Jā. Pēc Satversmes 104. panta pieklājīga iestāde atbild pieklājīgi. Vai viņa atbild korekti, tas mūs neinteresē. Diemžēl tā tas ir, jā.

    Bet pēc būtības tā nav sniegta.

    Tas, ka jums nepatīk saturs, to tiesa nevērtē. Tiklīdz mēs konstatējam, ka jums nepatīk saturs, mēs izbeidzam tiesvedību.

    Kāda tad vispār jēga no tiesas?

    Tikai pieklājības normu ievērošana.

    Vai atbilde, ka 2×2=76, ir pieklājīga atbilde?

    Mēs saturu nevaram skatīt.

    Kāpēc?

    Ārpus likuma mēs neejam.
    Priekškars

    Te jau īsti nebūtu pat ko komentēt. Man gan ir konstruktīvs priekšlikums par bēdīgi slavenajām strukturālajām reformām. Varbūt var sākt ar tiesām. Kāpēc bija vajadzīga visa šī ākstīšanās, ja varētu kaut kur Rīgas centrā izbrīvēt nelielu telpiņu, nosaukt to par Administratīvo tiesu, nosēdināt tur kādu tantuku, lai tā visiem, kas nāk ar iesniegumiem, pavaicā:

    Nākat aizstāvēt savas tiesības?

    Nē, sabiedrības intereses.

    Neder, nav paredzēts, sabiedrības intereses tiesā nav aizstāvamas, tikai savas.

    Bet es pārsūdzu KNAB lēmumu.

    KNAB lēmums ir pīļu mēsli, un pīļu mēsli Latvijas jurisdikcijai nepakļaujas.

    Bet valsts ir apzagta, vēlos, lai vainīgie to atmaksātu valstij.

    Jums nav subjektīvo tiesību prasīt no vainīgajām personām piedzīt konkrētas naudas summas.

    Bet kaut kā taču vainīgos sodīt vajag!

    Interese sodīt amatpersonu nav uzskatāma par tādu tiesisku interesi, kas būtu aizstāvama tiesā.

    Labi, bet es sūdzos par iestādes atbildi.

    Atbildes saturs jums patīk?

    Nē.

    Tad ejiet mājās – tas mūs neinteresē, tiklīdz mēs konstatējam, ka jums nepatīk saturs, mēs tiesvedību nemaz neuzsākam.

    Bet ja nu man tas saturs patīk?

    Tad jums vispār uz šejieni nav jānāk.

    Paldies, prieks bija parunāties ar tieslietās erudītu cilvēku.

    Nu, un ko tālāk? Normālā valstī jau vēl spriedumu varētu pārsūdzēt Augstākajai tiesai. Vai ir vērts? Vēlreiz uzzināt, ka KNAB ir “ievērojis pieklājības normas”? Priekš kam?

    Varētu jau vērsties arī vēl citur. Kādam pavaicāt, kā tur ir ar to tiesību normu interpretāciju, lai sasniegtu lietderīgu un taisnīgu mērķi?

    Satversmes tiesai varētu pavaicāt, vai saskaņā ar Satversmes 104. pantu katram ir tiesības muldēt un ākstīties, kā tik ienāk prātā, un tā skaitīsies pieklājīga atbilde? Un kas ir KNAB vadītāja atbilde uz iesniegumu par noziegumu – administratīvais akts, faktiskā rīcība, pupu mizas vai pīļu mēsli? Ko un kas vispār var pārsūdzēt? Bet viņiem jau nebūs laika atbildēt, jāaizstāv savas likumīgās tiesības saņemt trīs reizes vairāk par Ministru prezidentu. Pretējā gadījumā visa tiesas neatkarība būs sagrauta un valstī iestāsies pilnīga anarhija un haoss.

    Vērsties Ģenerālprokuratūrā, kurai jāizmeklē tiesnešu darbības likumība? Tukšs numurs. 16. decembrī svinēšu 7 gadu jubileju, kopš iesniedzu Ģenerālprokuratūrā iesniegumu par ciniski, primitīvi nekaunīgu noziegumu. 5,5 gadu laikā tomēr atzina, ka noziegums noticis, tālāk – nekā.

    Pavaicāt Saeimai, kāpēc tiesneši ņirgājas par likumiem un veselo saprātu? Piedevām – visu mūžu! Kāpēc tiesneša palīgam jāatzīst, ka no tiesas nav nekādas jēgas, ka likumi absurdi? Ja tas tiešām tā, tad vai sen jau nevajadzēja mainīt šādus absurdus likumus? Bet, ja likumi labi, tikai tiesneši nejēgas, vai nevajag ar steigu mainīt kādu likumu, kas ļautu ar šiem nejēgām tikt galā? Varētu pavaicāt arī par to miljonu. Vai I.Godmaņa un I.Purnes teiktais arvien vēl ir spēkā? Ja ir, tad kāpēc? Vai gaidīsim, kamēr kāds tiešām to miljonu paņems, tad nedaudz pašausmināsimies un viss?

    Neesmu jurists un nevaru zināt visus smalkumus. Divas lietas gan man ir pilnīgi skaidras:

    1. Nevar tā būt, ka KNAB rīcību it kā var pārsūdzēt, bet tomēr nevar.

    2. Nevar tā būt, ka “atbilde” un “atbilde pēc būtības” visos gadījumos automātiski ir viens un tas pats. Pilnīgi neloģiski!

    Administratīvās apgabala tiesas priekšsēdētājai Z.Kupcei, kura televīzijai stāstīja, ka, jā, tiesnešu un medmāsu atlīdzības atšķirība esot šokējoša, bet esot jāsalīdzina arī atbildība, gan kaut ko pavaicāšu. Pēc loģikas un analoģijas tad arī atbildības atšķirībai jābūt šokējošai. Tāpēc jautājums varētu būt tāds. Pieņemsim, ka kāda medmāsa pieņem lēmumu, ka cukura diabēta slimniekam insulīna injekcijas vietā jāiztaisa klizma un tā arī izdara. Jo viņa esot izlasījusi grāmatā, ka insulīnu nekādā gadījumā injicēt nedrīkst, tāpēc labāk uztaisīt klizmu. Slimnieka protestus vērā neņem. Ja kaut kas nepatīkot, 10 dienu laikā varot sūdzēties vecākajai māsai. Nākošajā dienā slimnieks nomirst. Slimnīcas vadība šokā, atzīst medmāsas rīcību par absurdu un domā par sodu. Saskaņā ar Z.Kupces domām – atbildība par to zema, atbilstoša saņemtajai algai. Kāda tā ir faktiski, nezinu, varu aptuveni iedomāties. Bet ziņa par šādu “medmāsu” aplidotu visas pasaules jūtubus.

    Savukārt trīs Z.Kupces padotībā esošās tiesneses S.Gintere, M.Osmane un V.Zommere, kā arī rajona tiesnese A.Reitupe arī paskatījās ne tajā grāmatā vai lappusē un paziņoja, ka prasītājam ne kā privātpersonai, ne kā amatpersonai nav nekādu tiesību vērsties pie KNAB, lai tas izskatītu klajas nelikumības. Senāts šokā, atzīst tiesnešu lēmumu par absurdu un to atceļ. Par sodu gan nedomā. Jautājums Z.Kupcei – sakiet, lūdzu, kā tad izpaudusies vai izpaudīsies šī milzīgā tiesnešu atbildība? Gan medmāsa, gan tiesneses taču izdarīja vienu un to pašu – paskatījās ne tajā grāmatā vai arī nesaprata, kas tur rakstīts. Medmāsa paliktu bez soda? Nekādā gadījumā. Kā būs ar tiesnesēm? Soda atšķirībai taču jābūt tik pat šokējošai, cik šokējoša ir atalgojuma atšķirība, vai ne? Un tad, kad tiesneši kopīgiem spēkiem ar Satversmes tiesas palīdzību panāks vēl lielāku un vēl šokējošāku atalgojuma starpību, tad es vispār nezinu, kas notiks ar tiesnešu nepanesamo atbildības slogu.

    Vēl nedaudz par KNAB. Nekādu principiālu nesaskaņu tur nav. Ja reiz A.Vilks un N.Vilnītis abi ir spējīgi saskatīt likuma pārkāpumus un to pazīmes, bet vienīgais, ko darīt lietas labā, ir lūgt likumu mainīt, tad tas nozīmē, ka Korupcijas Novērošanas un Atbalstīšanas Biroja misija kopīgiem spēkiem veikta. Lai tik turpina degradēt novēršanas un apkarošanas ideju. Un tās nesaskaņas bija tikai tāpēc, ka nebija laika strādāt, visu laiku bija jāķēpājas ar mani. Tā ka es visu vainu ņemu uz sevi…

    Bet vispār, ja kādam tiešām draud nepatikšanas, tad tas esmu es. Lieta tāda, ka esmu KNAB iesūdzējis par vēl vienu “izmeklēšanu”. Tiesa jau notika, gaidu spriedumu. Tad, lūk, N.Vilnītis, rakstīdams tiesai paskaidrojumu, žēlojās:

    “Vienlaikus birojs uzskata, ka A.Bethers, sniedzot birojā vairākkārtīgi pēc būtības vienāda satura iesniegumus, nepamatoti ierobežo citu personu Latvijas Republikas Satversmes 104. pantā ietvertās tiesības.”

    Ierobežot citiem Satversmē ietvertās tiesības – tas jau ir kriminālnoziegums, valsts iekārtas graušana, sabotāža. Nezinu, kādā atbildības grozā tiesnese Kupce ievietotu mani, bet es nebrīnītos, ja par to man piespriestu nošaušanu caur pakāršanu, ar sekojošu giļjotinēšanu, saraustīšanu gabalos un finišā sadedzināšanu sārtā. Par laimi esam pievienojušies visādām konvencijām, un visas šīs riebeklības tiktu aizstātas ar mūža ieslodzījumu.

    Ļoti gan ceru, ka tik bargi sodīts netikšu, un tiesa apmierināsies vien ar manis notiesāšanu par cieņas neizrādīšanu tiesai. Šā vai tā – sāku kaltēt sausiņus…

    Paldies visiem tiem, kuri izlasīja līdz galam, kaut ko pārdomāja, kaut ko varbūt darīs lietas labā. Ceru, ka visi jau sen saprata, ka visā aprakstītajā paša nodarījuma fakts un tā smagums kļuvis par otršķirīgu jautājumu. Šausmas pārņem jau iedomājoties vien, ka šāds “izmeklēšanas” un “tiesāšanas” stils varētu būt norma daudz smagākos gadījumos. Ka tas ir tā, uz to uzskatāmi norāda tas, ka tā strādā gan KNAB, gan prokuratūra, gan daudzas tiesas ne jau vienā vien epizodē. Cik nav dzirdēts par izmeklēšanu un tiesu dīvainībām! Un tas jau ir vairāk nekā nopietni. Un vai nebūtu lietderīgi vienu šādu konkrētu gadījumu speciālistiem “izķidāt” pa teikumam, vārdam, zilbei? Ar konkrētiem secinājumiem.

    Jā, tiesu vara ir neatkarīga, neviens nedrīkst to ietekmēt. Cik nav dzirdēts, ka arī KNAB jāpadara pilnīgi neatkarīgs. Tad ko darīt???!!! Trulā vienaldzībā noraudzīties uz patvaļas, totālas bezatbildības un klaja stulbuma triumfu?

    Zinu, ka daudziem nepatiks mans karātavu humors un galējie salīdzinājumi, bet darīju to pilnīgi apzināti, lai speciāli pasvītrotu notikušā un notiekošā nejēdzību.

    Bet visiem tiem, kuriem manis teiktais ir pupu mizas, pīļu mēsli un slima suņa murgi, kuriem tas ir galīgi nesvarīgi vai kuri aiz garlaicības aizmiga jau pie 3. lappuses – dusiet saldi! Viss notiks, kļūs vēl sliktāk, murgaināk un absurdāk varbūt tieši pateicoties jums. To gan es attiecinu tikai un vienīgi uz tiem, kuri, pateicoties savām zināšanām, ieņemamajam amatam, iespējamai ietekmei u.c., tik tiešām ir spējīgi kaut minimāli kaut ko ietekmēt. Nemaz jau nerunājot par tiem, kuriem tas viss ietilpst tiešajos pienākumos.

    P.S. Visiem interesentiem varu sniegt paskaidrojumus un jebkura manā rīcībā esoša dokumenta kopijas.

14. 

    zonnenbergs

    2010. gada 17. December

    Ja Jus cienitais aizejat uz trako maju,kur dazi sauc sevi par
    NAPOLEONIEM,citi par ENSTEINIEM un sakat stastit viniem par
    francu kulturas jautajumiem un energijas nezudamibas likumiem,ka
    ari pieviejat pastiprinajumu rakstiski un gaidat intelektualu
    un izsmelosu atbildi,tad pats KAS ESAT.DIVAINI.

15. 

    black_joker

    2010. gada 17. December

    Zonnenbergam – nu kolosāls komentārs:):):):) beidzot kas jautrs….bet tas nabaga sūdzmanis ļoti neatlaidīgs- kad beidzas visi argumenti, tad jau tiešām paliek pāri dzīt farsu tikai. Ja godīgi- vienošanās bija- bija, nu un, ka tur visādi sīkumi- tie cilvēki jau sen prom, citi vietā. Iestāde jau necēla nekādas prasības. Mums jau tie likumi tiešām atļauj šādi rīkoties.

16. 

    no malas

    2010. gada 20. December

    Miervaldis – no malas saka:
    2010. gada 16. decembris 14.41
    Nezinu kurš grāls, taču šai organizācijai vajag palīdzību
    >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>

    Piekrītu, LRTT vajag lielu, finansiālu palīdzību, mēs par to padomāsim Miervaldi.

17. 

    GRĀLS-ĪSTĀIS

    2010. gada 21. December

    Vajag visiem aktīvi popularizēt LRTT un aicināt tautu uz ziedojumiem, tribunāla darbības paplašināšanai, kā nekomerciālai, uz ziedojumiem veidotai organizācijai!

18. 

    Grāls

    2011. gada 21. January

    kads ir panjemis manu niku, tapec mo komnetiem attureshos, iznjemot reizes, kad bus sarakstitas dumibas nepareiza latvieshu valoda.