Sveiciens latviešiem !
FOTO: Jānis Zīverts
Izlasot šo(raksta lejasdaļā) Viļa Vītola satraukuma pilno rakstu, ievēroju visai ironisku, pat traģikomisku situāciju sakarā ar rakstā pieminēto biedrukungu Gunti Gailīti un proti- krievu kriminālā pasaulē par gaiļiem sauc tos, kurus cietuma kamerās kriminālās autoritātes izvēlējušās par savām “prostitūtām”.
Tas ir tur, aiz žoga.
Bet te, t.i. uz vaļas, ja kļūst par “gaili”, tas notiek labprātīgi, tad domāju, par to šie “gaiļi” arī kaut ko “nopelna”.
Arī šinī gadījumā ar G. Gailīti.
Tāpat vien cilvēks nekļūst par savas tautas atkritumu, kļūdams no Gailīša par “gaili”.
Par lielu nožēlu jāatzīst, ka šādi gaiļi gailīši, kā vēža metastāzes caurvij latviešu tautu un vienīgais glābiņš nocirst, amputēt šīs “metastāzes”.
Bez šīm “metastāzēm“, arī pašam “vēzim”- krievu šovinismam, nebūs no kā “baroties” !
Pēdējais laiks apdomāties, reņģēdāju kungi.
Jānis Zīverts. 03.12.11
=======================================================
10. novembrī “Latvijas Avīzē” bija ievietots Viestura Sprūdes kunga raksts “Atbalsta Uzvaras kolonnas atjaunošanu”. Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja nolēmusi atjaunot Krievijas caram veltītu pieminekli. Balsojums panākts ar “Saskaņas centra” (“SC”) un Latvijas Pirmās partijas/”LC” vairākumu komitejā. Par lēmumu stāsta Guntis Gailīša kungs, Rīgas Pieminekļu aģentūras vadītājs.
FOTO: Vilis Vītols
Lasot par šo kārtējo Latvijas krieviskošanas pasākumu, prātā nāk vēsturnieka Ulda Ģērmaņa dažreiz piesauktais vārds “mankurts”. Tā Austrumos esot dēvēti cilvēki, kam ar nežēlīgu valdnieku pavēli sabojātas smadzenes ar galvaskausa saspiešanu līdz atmiņas zudumam. Laiki ir mainījušies, šodien tādas lietas izraisītu pārāk lielu sašutumu. Tagad līdzīgs efekts tiek panākts ar tā saukto smadzeņu skalošanu. Latvijā 50 gadus mums tika skalotas komunisma un krievu imperiālisma ideoloģijas – cik lielā krievu tauta varena un cik latvieši niecīgi. Latviešiem nekāda vēsture nemaz neesot, un ja tāda ir, tad tā ir buržuāziska. Šī skalošana uz vienu otru iedarbojas vēl tagad.
Ja Rīgas attīstības komitejas priekšnieks Sergejs Zaļetājevs un tās sastāvā esošie “SC” runasvīri nobalsoja par cara pieminekļa atjaunošanu, tad tas ir saprotams – viņi aizstāv Krievijas intereses, cīnās pret latvisku Latviju, pilda Maskavas vēlmes, lēnām, pamazām un neatlaidīgi bīda visu krievisko. Viņi, tāpat kā “SC” Saeimas deputāti, vienmēr balsos par to, kas Latvijai nāk par sliktu. Te vēlos pieminēt, ka teikto neattiecinu uz tiem Latvijai lojālajiem krieviem, kas saprot, ka šī nav Krievija, ka valoda te ir un būs latviešu valoda, ka bērni jāsūta latviešu skolās un ka pieminekļus šeit jāceļ tiem, kas veikuši ko izcilu latviešu tautas labā. Pret šiem krieviem jūtu patiesu cieņu.
Ja kolonnas projektu atbalsta latvieši, tad man nāk atmiņā pieminētais Ģērmaņa apzīmējums.
Šie mūsu tautas brāļi vairs neatceras, ka ne no viena Krievijas cara ne Latvijai, ne latviešu tautai nekāda labuma nav bijis. Ne tikai. Divi no viņiem ir veikuši nežēlīgu genocīdu pret latviešiem – Jānis Briesmīgais (atcerēsimies kādu no tā laika pierakstītajām liecībām: “No Rīgas līdz Tērbatai nedzird ne gaili dziedam, ne suni rejam.”) un Pēteris I (viņa ģenerālis raksta savam kungam: “Vidzemē vairs nav ko postīt.”).
Šie latvieši vairs neatceras pat nesenos notikumus – okupāciju, deportācijas, čekas pagrabus, gulagu un teicienu “es tavu suņu valodu nesaprotu”. Viņu atmiņā smadzeņu skalošana to visu ir izdzēsusi.
No malas vēroju, kā Latvijas krieviskošanas akcija pamazām un neatlaidīgi izplešas visās jomās, arī pieminekļos. Atjaunoja pieminekli cara ģenerālim de Tolli, izlaboja mazliet saspridzināto Uzvaras pieminekli, uzcēla pieminekli Puškinam. Tagad mums bez Uzvaras pieminekļa būs arī Uzvaras kolonna. Turklāt Jēkaba laukumā. Drīz vien atjaunosies spiediens celt pieminekli latviešu slepkavotājam Pēterim I. Turpretim kaut kādu mistisku iemeslu dēļ izplēnēja piemineklis Konstantīnam Čakstem. Gunāram Astram pieminekļa nav. Tāpat nav komunistiskā terora upuru memoriāla otrās kārtas Torņakalnā – par to neesot skaidrības. Latviskajiem pieminekļiem nav naudas, nav pat skaidrības.
FOTO: Pie viena ČĻENA okupanti iet 9. maijā pierīties un savu “kultūru” izrādīt. Interesanti, kādā datumā ies pie šī ČĻENA trakot dižā “parašas” tauta* ?
Argumenti šī kārtējā Krievijas impēriju slavinošā pieminekļa celšanai ir līdz nekaunībai ar baltiem diegiem sašūti. Ir vērts tos atkārtot un pārdomāt. Gailīša kungs stāsta, ka pēdējos piecos gados interese par Uzvaras kolonnu un tās atjaunošanu esot ļoti augusi un Pieminekļu aģentūra saņēmusi pat privātpersonu piedāvājumus finansēt tā atjaunošanu. Varam iedomāties, no kādām privātpersonām nāk šie piedāvājumi, tādēļ, protams, viņu vārdus nepiemin. Sagadīšanās dēļ minētie pieci gadi aptuveni sakrīt ar Putina pastiprināto spiedienu jeb “Jauno auksto karu” pret Latviju. Gailīša kungs atgādina, ka nākamgad paejot 200 gadu kopš Napoleona iebrukuma Krievijas impērijā, it kā mums būtu šāds mūsu tautai svešs notikums jāatgādina ar pieminekļa celšanu un vēl galvaspilsētas centrā. Gailīša kungs mums cenšas iestāstīt, ka esot “gluži velti mēģināt Uzvaras kolonnas atjaunošanai piešķirt kādu ideoloģisku “piešprici”” (līdzīgus vārdus jau dzirdējām de Tolli un Puškina pieminekļu gadījumā). Tālāk – ka mēs tālo vēsturi jaucot ar tuvo vēsturi – it kā tālā būtu labāka par tuvo –, un ka kolonna esot jāatjauno, jo tā celta dzimtbūšanas laikos, un tā pirmo reizi novākta, kad Latvija vēl nebija valsts. Tiešām grūti iedomāties absurdākus argumentus.
Beigās arī jau agrāk pieminētā cēlā arhitektūras aizstāvēšana – tas aģentūrai interesējot “tikai kā klasicisma piemērs” un ka tādas klasicisma kolonnas esot arī Parīzē, Berlīnē, Londonā, Sanktpēterburgā un citur.
Gailīša kungs tikai aizmirsis pieminēt, ka neviena no tām nav celta naidīgas valsts vadoņiem.
Uz jautājumu, vai piemineklī būs arī Krievijas impērijas ērglis un slavinošie uzraksti krievu valodā, izvairīgā atbilde ir tāda, ka to noteikšot eksperti. Viegli iedomāties, kādus ekspertus sameklēs pašreizējā Rīgas dome. Tie saražos simts argumentus, ka, protams, jāatjauno arī ērglis un krievu teksts. Kopš ļoti seniem laikiem zināms, ka argumentus nepatiesības labā var izgudrot jebkādus. Ikdienā to redzam, kā advokāti tādus izgudro noziedznieku aizstāvēšanai.
Bet visā šajā kolonnas projekta lietā bez atmiņas un pašcieņas zaudēšanas ir vēl kāds cits elements, kas laiku pa laikam parādās dažādās Latvijas situācijās. Tas ir gļēvums. Drosmes trūkums aizstāvēt savas tautas intereses un cieņu. Bailes – ka tikai mēs neaizvainojam Krieviju, kādu krievu šovinistu vai imperiālistu.
Ka tikai nenokaitinām Maskavu.
Arī te ir manāmas smadzeņu skalošanas sekas. Atkal un atkal drošsirdīgo vietā redzam trusīšus, kas neuzdrošinās aizstāvēt tādu Latviju, par kādu cīnījās mūsu tēvi un tēvu tēvi, neskaitāmas mūsu iepriekšējās paaudzes, nesaudzēdamas sevi, nedomādamas par to, vai kāds būs apvainojies vai dusmīgs.
FOTO: Guntis Gailītis: mans sapnis ir piepildījies, esmu kļuvis par ieklīdeņu PETUHU.
Bet ar visu to esmu optimists. Kaut man 77 gadi, tomēr bieži iznāk tikties ar jauniešiem. Gan studentiem, mūsu ģimenes administrētā fonda stipendiātiem, gan jauniem biedriem no studentu korporācijas, kurai piederu kopš studiju laikiem. Tāpat ar gados jauniem politiķiem no latviskajām partijām. Tie ir pavisam citāda kaluma cilvēki. Viņi nav zaudējuši atmiņu, viņiem nav nekā slēpjama, nekas viņiem nav “ieskalots” – un viņiem nav baiļu.
Kad nāks viņu laiks, kad viņu paaudze valdīs Latvijā, tā iztīrīs no mūsu tēvu zemes visus šos mošķu pieminekļus.
Vilis Vītols
* Vācijā tualetes vairumā tīra krievi.
