Labdien, godātais Grantiņa kungs !

Paldies, ka neesat aizmirsis arī mani !

Ideja par mūsu tikšanos ar varas vīriem ir laba un pareiza, vienīgi ārkārtīgi grūti realizējama bez palīdzības no ārpuses.

Nosūtu jums daļu no sava pēdējā laika pienesuma , lūdzu to publicēt pilnībā. Jo bez atklāta, godīga, publiska vārda vispār nekas labs nevar notikt.

Varētu arī gadīties, ka patiesi esmu atminējis Andrē Lubika un “Germanwinks” noslēpumu.

Tas varētu ieinteresēt Lufthansa aprindas plašākai publicitātei. Taču arī tur nav vienkārši piekļūt.

Ja manas aizdomas apstiprināsies, ka manas vēstules aiztur arī Rietumos, mēs tiktu pie zaļās gaismas.

Runa iet par manu 2009. gada ierakstītu vēstuli Ķelnes universitātes emeritētajam profesoram Dr. Gerhardam Simonam, kuru nosūtīju no Hannoveres, pasta nodaļa bija ļoti tuvu dzelzceļa stacijai. Vēstuli atsūtīja atpakaļ, jo adresāts neesot atrodams. Parasti gan jaunais mājīpašnieks korespondenci pārsūta , tāpēc sākumā nodomāju, ka kolēģis ir viņā saulē. Taču vēlāk mēģināju viņu arī sazvanīt vairāku gadu garumā priekš manis profesora telefona nummurs bija aizņemts.

Profesors manā laikā bija viens no vadošajiem Vācijas FR sovjetologiem ar tiešu izeju pie Helmūta Kola.

Šis vācu profesors ir apbrīnojami erudīts, perfekti runā krieviski un ļoti labi orientējas sovjetu lietās.

1992. gadā Jūrmalā ekstrēmajos tā laika apstākļos biju sasaucis starptautisku konferenci par krievu diasporu bijušajā PSRS Eiropas daļas telpā, sākot no Moldovas.

Tas bija īstais ejamais ceļš- nebūtu ne Maidans, ne Krimas, ne Luganskas tautas republika Dombasā.

Tas nu tā.

Ir tā kā ir !

Pavisam brīnumainā kārtā nepilnu mēnesi atpakaļ kādā Latvijas Radio 1. programmas pārraidē pa telefonu  no Vācijas– izdzirdēju arī fragmentu no profesora sniegtās intervijas, pazinu viņa možo balsi.

Uztvēru to, kā Dieva sūtītu zīmi, ka profesors joprojām dzīvo norādītajā adresē un sazvanāms pa norādīto telefonu.

Profesors Dr. Gerhards Simons:

Ph. (0221) 574 71 41 (0221) 574 71 41

Fax (0221) 574 71 10

Lindenbornstraße 22

D- 5000     Köln 30

Pasveiciniet lūdzu viņu no manis, varbūt vēl atceras mani un Jūrmalas konferenci- tā būtu liela veiksme.

Nosūtiet lūdzu viņam joprojām neatplēstās vēstules aploksnes kserokopiju, kā arī no Parīzes atpakaļ atsūtīto vēstuli Amnesty International, kuru nosūtīju 2007. gadā no Helsinkiem– no pasta nodaļas starp “Helsingin Sanomat” redakciju un dzelzceļa staciju. Varbūt tas pats policejiskais (d)efekts.

Biju cerējis, ka zviedri nāks pie prāta un atpirksies, jo viņi gluži tik grēcīgi nav kā pārējie.

Taču nekā, turpina sēdēt uz saviem šekeļiem. Bet man bija laba iecere sagatavot atklātu vēstuli  angļu, krievu un latviešu valodās, palika manuskripts uz 3000 lp. rokrakstā. Dažus fragmentus no noskaustās atklātās vēstules pievienoju zināšanai, ka tās lietas ir visai skunstīgas, kā mīlēja teikt mans draugs Stokholmas vēsturnieks Dr. Uldis Ģērmanis.

Publicējams ir viss pārsūtītais, šo vēstuli ieskaitot.

Ar patiesu cieņu !

Jūsu Indulis Ronis.

Pielikumā: Šā gada atklātā vēstule Vienotībai uz 37 lp. Šā gada aprīļa iesniegums iekšlietu ministram Kozlovskim uz 21 lp. Šā gada 19. aprīļa sūdzība 12. Saeimas Prezidijam uz 207 lp. 2 aplokšņu kserokopijas. Fragments uz 13 lp.

L. Grantiņa pēcvārds

Paldies Roņa kungam par sūtījumu un uzticēšanos.

Sūtījums bija kontrolēts, sajaukta secība un nav pieminēto lapu skaits.

Ar minēto profesoru sazināties nevarēju, jo telefons vienmēr rāda, ka ir aizņemts.

Sakarā ar manu aizņemtību darbā un to, ka sūtījums saņemts rokrakstā, publicēts tiks, bet laika iespēju robežās, jo pārrakstīšana ir ļoti ietilpīgs darbs.

Interesanta ir lapa(skatīt raksta beigās) kurā pieminēti psihotronisko ieroču pielietošana jau Padomju laikos, tika žēl, ka tai nav turpinājuma… . Šo ieroču pielietošanu esmu izjutis uz savas ādas… .

Tie, kuri šos ieročus pielieto, ir sodāmi trīs minūšu laikā.

Izvilkt no “alas” un turpat pie tās ielaist lodi pierē.

Pienāks diena, kad tas arī tā tiks darīts. Absolūtais ļaunums, kurš sagrauj cilvēka personību, ir bez žēlastības fiziski likvidējams.

Kas attiecas uz Jūsu sacīto, ka tikšanās ar valsts vīriem ir ārkārtīgi grūti realizējama, protams, ir taisnība. Bet tas šajā gadījumā nav tas svarīgākais. Svarīgi ir tas, kāda informācija zem mūsu uzvārdiem tiek publicēta. Tā nekur nepazūd un dara savu darbu. Patiess vārds ir šo noziedznieku lielākais ienaidnieks.

Nu tad arī vairosim šos “ienaidniekus” mūsu tautas ienaidniekiem !

Komunisti nav uzskatāmi par cilvēkiem !

Tie ir ļaunāki par ar mēri inficētiem zvēriem.

23.05.16.