Paldies visiem labajiem saprātīgajiem cilvēkiem, kas šeit atbalstu teikuši! Atcerieties, cik nostiprinājusies bija PSKP, un tomēr tās vara oficiāli beidzās. Neoficiāli kompartijas metastāzes ir joprojām, tās mēs jūtam ik uz soļa. Grūtības, kas saistītas ar partokrātijas pārvarēšanu, nav un nebūs lielākas par posta un nabadzības grūtībām, kas jau ir un būs. Ielikteņa Gunāra Kūtra vadītā Satversmes tiesa neierosināja lietu uz manas Konstitucionālās sūdzības pamata. Satversmes tiesa noraidīja sūdzību ar sameklētiem un nepamatotiem argumentiem. Spriedums ir nepārsūdzams, un no jauna par šo pašu pantu vairs neļauj sūdzību iesniegt, to vienkārši ST vairs nepieņem. Atliek tikai vākt parakstus referendumam, lai tauta pieņemtu ne tikai grozījumu, bet vispār jaunu Saeimas vēlēšanu likumu. Pievienoju šeit mazu daļu no sūdzības (kuru nepieņēma):
( Juridiskais pamatojums te neseko)
Tālāk pamatoju, kā tiesību normas neesamība Saeimas vēlēšanu likuma 9.pantā un kā šajā pantā tur esošā uzrakstītā norma aizskar manas kā Latvijas pilsoņa un vēlētāja pamattiesības, kas garantētas Satversmes 9.pantā un noteiktas ar starptautiskajiem Latvijai obligāti pildāmiem tiesību aktiem, kas jau minēti šeit iepriekš. Latvijas Republikas Pilsoņu kongresā tiku ievēlēts no Tukuma rajona ar lielāko balsu kā bezpartejiskais. Augstākajā Padomē es tiku ievēlēts arī ar iedzīvotāju pašu sastādītu sarakstu kā bezpartejiskais. Man nebija jāstājas nīstajās partijās. Nīstajās tāpēc, ka totalitārā režīma visu virzošais spēks bija “mīļotā” komunistiskā partija, kas mani kā disidentu par prasību dot brīvību Latvijai notiesāja un kā virzošais spēks nosūtīja uz Krievijas soda nometnēm. Uz ilgiem gadiem. Partija “Latvijas ceļš” uzsāka tautsaimniecības sagrāvi, “Tautas partija” un citas varas partijas pabeidza Latvijas
izpostīšanu. Uzskatu, ka visa posta cēlonis ir partijas. Kā pieredzējis jurists es vēlētos turpināt darbu Saeimā, bet es nevēlos stāties partijā – tas man ir pretīgi – es zinu, ar ko tās nodarbojas un kā.
Foto: Noziedznieki, kuri pēc Tiesiskuma atjaunošanas Latvijā tiks publiski sodīti ar ASM.
Taču bez iestāšanās partijā apstrīdētās normas nepilnības dēļ es nevaru piedalīties kandidātu sarakstu iesniegšanā, ne pats es varu balotēties, jo tas viss man kā ap 800 000 bezpartejisko ar likumu ir liegts, es jūtos diskriminēts, uz mani attiecas ierobežojumi! Es labi apzinos, ka neesmu tādu diskrimināciju pelnījis, jo esmu cīnījies par brīvību, demokrātiju.Tagad es esmu atstumts ar likumu no tiesībām ņemt aktīvu dalību valsts pārvaldē. Ar likumu man ir atņemtas tiesības. Un atkal to ir izdarījušas varas partijas. Tiesības piedalīties valsts pārvaldē ir cilvēka pamattiesības, ko garantē augstāka juridiska spēka normatīvie akti. Šīs garantētās tiesības man ir ne tikai aizskartas, tās man ir atņemtas ar apstrīdēto normu, jo tajā nav iekļauta norma par arī bezpartejisko pilsoņu tiesībām aktīvi piedalīties valsts pārvaldē. Tās ir tās neesošās tiesību normas, kas nav iekļautas reāli uzrakstītajā Saeimas vēlēšanu likuma 9.panta esošajās normās. Tur papildus esošajām partiju tiesībām iesniegt sarakstus, vajadzēja būt normai, ka tiesības iesniegt kandidātu sarakstus ir partijām, partiju apvienībām un arī: “ 3) vēlētāju apvienībām vai sabiedriskām organizācijām”. . .
DEMOKRĀTISKU VĒLĒŠANU POZITĪVIE REZULTĀTI
1.Vēlēšanu procesā pilsoņi gūst gandarījumu par iespēju iespaidot valsts varu, izzūd apātija un nepatika pret partiju varu, rodas cerība nākotnei, atbildība par savu līdzdalību ar godīgu attieksmi pret valsts varu, mazinās nihilisms, noziedzība, spīta izsaukta kaitniecība, izzūd naids uz līdzcilvēkiem…
2.Saeimā ir tikai komisijas, nav partiju frakcijas un koalīcijas, katrs deputāts ir tiesīgs balsot par vai pret tikai pēc savas pārliecības līdzīgi kā to dara zvērinātie tiesās; tas paplašina lēmēju skaitu, viedokļu skaitu, rada vispusīgāk sagatavotus un izlemtus likumus, izbeigts partiju “tirgus” par ietekmi un savām interesēm, deputāti kļūst atbildīgāki un aktīvāki, jo nav vairs jāpakļaujas līgumu saistībām, ko uzspiež koalīcijas padome vai frakcijas vadība dažu lēmēju sastāvā…
3.Valdību var sastādīt par Ministru prezidentu pilnvarotais pēc saviem ieskatiem, bez partiju diktāta un no profesionāliem speciālistiem; valdība vairs nediktē parlamentam, bet tikai patstāvīgi realizē izpildvaru un sagatavo likumprojektus – tiek reāli atdalīta likumdevēja vara no izpildvaras…
4.Ievērojami mazinās korupcijas iespējas no varas puses lobēt atsevišķu uzņēmēju intereses, jo ir mazāka iespēja uzpirkt daudzus deputātus, pretēji tikai dažu partijas “bosu” uzpirkšanai, kas diktē pakļautajiem, kā rīkoties un balsot.
5.Tiek mazināta partiju veiktā pirmsvēlēšanu aģitācijas masīvā vēlētāju iespaidošana balsot par skaļajiem; vēlētāji paši var izlemt balsot par saviem izvirzītajiem un zināmajiem cilvēkiem.
6.Mazinās iespēja iespaidot balsu skaitīšanas rezultātus, jo būtībā nav vairs viens organizēts (partijas) spēks, kam netrūkst līdzekļu iespaidot par balsošanas rezultātiem atbildīgos.
7.Valsts vadībā vairs nekautrējas iet saprātīgie, taisnīgie, godprātīgie, bet partokrātijas apstākļos viņi nevēlas saistīties ar negodīgajiem – partijas ir radījušas par sevi ļoti sliktu iespaidu.
27.10.12














