{"id":59630,"date":"2021-02-17T10:36:05","date_gmt":"2021-02-17T08:36:05","guid":{"rendered":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=59630"},"modified":"2021-02-17T10:36:05","modified_gmt":"2021-02-17T08:36:05","slug":"a-malta-kas-tagad-ir-latvijas-valsts-satversme-lrtt-a-maltas-provokacija","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=59630","title":{"rendered":"A. Malta. Kas tagad ir Latvijas valsts Satversme ?(LRTT- A. Maltas provok\u0101cija)"},"content":{"rendered":"\n
\"\"<\/figure>\n\n\n\n

LRTT piebilde biedr\/kunga A. Maltas sac\u012btajam<\/p>\n\n\n\n

\u201cPiev\u0113rsiet uzman\u012bbu 68. un 82, pantam !!!
Satversmes groz\u012bjumi: Melns \u2013 pamatdokuments; Za\u013c\u0101 \u2013 LZS;
Sarkan\u0101 \u2013 bo\u013c\u0161eviku groz\u012bjumi\u201d<\/em><\/p>\n\n\n\n

Nav sevi\u0161\u0137i labi saprotams biedr\/kunga A. Maltas<\/strong> sac\u012btais par 68 un 82 pantu, ka j\u0101uztraucas b\u016btu par pavisam par ko citu, l\u016bk, par \u0161o 4. maija kli\u0137es \u201ciespraudumu\u201d Satversm\u0113: \u201cLatvija k\u0101 demokr\u0101tiska, tiesiska, soci\u0101li atbild\u012bga un nacion\u0101la valsts balst\u0101s uz cilv\u0113ka cie\u0146u un br\u012bv\u012bbu, atz\u012bst un aizsarg\u0101 cilv\u0113ka pamatties\u012bbas un ciena maz\u0101kumtaut\u012bbas. Latvijas tauta aizsarg\u0101 savu suverenit\u0101ti, Latvijas valsts neatkar\u012bbu, teritoriju, t\u0101s vienot\u012bbu un demokr\u0101tisko valsts iek\u0101rtu.\u201d<\/em><\/p>\n\n\n\n

Ir ofici\u0101li atz\u012bts, ka Latvija bija okup\u0113ta<\/strong> un t\u0101 rezult\u0101t\u0101 tika b\u016btiski(katastrof\u0101li) izmain\u012bts Latvijas etniskais sast\u0101vs. <\/strong>T\u0101 k\u0101 var ierakst\u012bt t\u0101du absurdu Satversm\u0113(atz\u012bst un aizsarg\u0101 cilv\u0113ka pamatties\u012bbas un ciena maz\u0101kumtaut\u012bbas), <\/em>pirms nav veikta okup\u0101cijas varas demont\u0101\u017ea- dekoloniz\u0101cija ? Pie maz\u0101kum taut\u012bbas tiek pieskait\u012bti mums naid\u012bgie okupanti un vi\u0146u p\u0113cte\u010di, un pat J\u0100AIZSARG\u0100<\/strong> vi\u0146u \u201ccilv\u0113ka pamatties\u012bbas\u201d <\/strong>!!! \u0160o absurdu biedr\/kungs Malta <\/strong>nu nek\u0101d\u012bgi nav sp\u0113j\u012bgs \u201csaskat\u012bt\u201d! Tai viet\u0101, lai piepras\u012btu Starptautiski atz\u012bt\u0101s OKUP\u0100CIJAS <\/strong>demont\u0101\u017eu, vi\u0146\u0161 mums liek piev\u0113rst uzman\u012bbu piln\u012bgiem niekiem. Nek\u0101 sav\u0101d\u0101k k\u0101 par provokatoru<\/strong> un tautas nodev\u0113ju<\/strong> nav iesp\u0113jams \u0161o kung\/bieru noasaukt.<\/p>\n\n\n\n

Kas tagad ir Latvijas valsts Satversme ? <\/p>\n\n\n\n

Piev\u0113rsiet uzman\u012bbu 68. un 82, pantam !!!
Satversmes groz\u012bjumi: Melns \u2013 pamatdokuments; Za\u013c\u0101 \u2013 LZS;
Sarkn\u0101 \u2013 bo\u013c\u0161eviku groz\u012bjumi<\/p>\n\n\n\n

Latvijas Satversmes Sapulces
1922. gada 15. febru\u0101ra kops\u0113d\u0113 pie\u0146emt\u0101<\/p>\n\n\n\n

Latvijas Republikas
Satversme
Latvijas Republikas Satversme
1918.gada 18.novembr\u012b proklam\u0113t\u0101 Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latvie\u0161u v\u0113sturisk\u0101s zemes un balstoties uz latvie\u0161u n\u0101cijas negroz\u0101mo valstsgribu un tai neat\u0146emam\u0101m pa\u0161noteik\u0161an\u0101s ties\u012bb\u0101m, lai garant\u0113tu latvie\u0161u n\u0101cijas, t\u0101s valodas un kult\u016bras past\u0101v\u0113\u0161anu un att\u012bst\u012bbu cauri gadsimtiem, nodro\u0161in\u0101tu Latvijas tautas un ikviena br\u012bv\u012bbu un sekm\u0113tu labkl\u0101j\u012bbu.
Latvijas tauta izc\u012bn\u012bja savu valsti Br\u012bv\u012bbas c\u012b\u0146\u0101s. Br\u012bvi v\u0113l\u0113t\u0101 Satversmes sapulc\u0113 t\u0101 nostiprin\u0101ja valsts iek\u0101rtu un nol\u0113ma sev Satversmi.
Latvijas tauta neatzina okup\u0101cijas re\u017e\u012bmus, pretoj\u0101s tiem un atguva br\u012bv\u012bbu, 1990.gada 4.maij\u0101 atjaunojot valstisko neatkar\u012bbu uz valsts nep\u0101rtraukt\u012bbas pamata. T\u0101 godina savus br\u012bv\u012bbas c\u012bn\u012bt\u0101jus, piemin sve\u0161o varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalit\u0101ro re\u017e\u012bmu un to noziegumus.
Latvija k\u0101 demokr\u0101tiska, tiesiska, soci\u0101li atbild\u012bga un nacion\u0101la valsts balst\u0101s uz cilv\u0113ka cie\u0146u un br\u012bv\u012bbu, atz\u012bst un aizsarg\u0101 cilv\u0113ka pamatties\u012bbas un ciena maz\u0101kumtaut\u012bbas. Latvijas tauta aizsarg\u0101 savu suverenit\u0101ti, Latvijas valsts neatkar\u012bbu, teritoriju, t\u0101s vienot\u012bbu un demokr\u0101tisko valsts iek\u0101rtu.
Latvijas identit\u0101ti Eiropas kult\u016brtelp\u0101 kop\u0161 senlaikiem veido latvie\u0161u un l\u012bbie\u0161u trad\u012bcijas, latvisk\u0101 dz\u012bveszi\u0146a, latvie\u0161u valoda, visp\u0101rcilv\u0113cisk\u0101s un krist\u012bg\u0101s v\u0113rt\u012bbas. Uztic\u012bba Latvijai, latvie\u0161u valoda k\u0101 vien\u012bg\u0101 valsts valoda, br\u012bv\u012bba, vienl\u012bdz\u012bba, solidarit\u0101te, taisn\u012bgums, god\u012bgums, darba tikums un \u0123imene ir salied\u0113tas sabiedr\u012bbas pamats. Ikviens r\u016bp\u0113jas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedr\u012bbas kop\u0113jo labumu, izturoties atbild\u012bgi pret citiem, n\u0101kamaj\u0101m paaudz\u0113m, vidi un dabu.
Latvija, apzinoties savu l\u012bdzv\u0113rt\u012bbu starptautiskaj\u0101 kopien\u0101, aizst\u0101v valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtsp\u0113j\u012bgu un demokr\u0101tisku att\u012bst\u012bbu.
Dievs, sv\u0113t\u012b Latviju!
(19.06.2014. likuma redakcij\u0101, kas st\u0101jas sp\u0113k\u0101 22.07.2014)<\/p>\n\n\n\n

Latvijas tauta sav\u0101 br\u012bvi v\u0113l\u0113t\u0101 Satversmes Sapulc\u0113 ir nol\u0113musi sev \u0161\u0101du valsts Satversmi:<\/p>\n\n\n\n

1. noda\u013ca.
Visp\u0101r\u0113jie noteikumi.
1. Latvija ir neatkar\u012bga demokr\u0101tiska republika.
2. Latvijas valsts suveren\u0101 vara pieder Latvijas tautai.
3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos l\u012bgumos noteikt\u0101s robe\u017e\u0101s sast\u0101da Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
4. Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu \u0161v\u012btru. (Valsts valoda Latvijas Republik\u0101 ir latvie\u0161u valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu sv\u012btru. 1998.gada 15 oktobra likuma redakcij\u0101)<\/p>\n\n\n\n

2. noda\u013ca
Saeima
5. Saeima sast\u0101v no piecdesmit simts tautas priek\u0161st\u0101vjiem.
6. Saeimu iev\u0113l\u0113 visp\u0101r\u012bg\u0101s, vienl\u012bdz\u012bg\u0101s, tie\u0161\u0101s aizkl\u0101t\u0101s un proporcion\u0101l\u0101s v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s.
7. Sadalot Latviju atsevi\u0161\u0137os v\u0113l\u0113\u0161anu apgabalos, Saeimas deput\u0101tu skaits, kur\u0161 iev\u0113lams katr\u0101 v\u0113l\u0113\u0161anu apgabal\u0101, noteicams proporcion\u0101li katra apgabala v\u0113l\u0113t\u0101ju skaitam.
8. V\u0113l\u0113\u0161anu ties\u012bbas ir abu dzimumu pilnties\u012bgiem Latvijas pilso\u0146iem, kuri v\u0113l\u0113\u0161anu pirm\u0101 dien\u0101 ir vec\u0101ki par divdesmit vienu gadu, iz\u0146emot soci\u0101li apg\u0101d\u0101jamos.(\u2026kuri v\u0113l\u0113\u0161anu dien\u0101 ir sasniegu\u0161i asto\u0146padsmit gadu vecumu. 1994.gada 27.janv\u0101ra likuma redakcija.)
9. Saeim\u0101 var iev\u0113l\u0113t katru pilnties\u012bgu Latvijas pilsoni kur\u0161 v\u0113l\u0113\u0161anu pirm\u0101 dien\u0101 ir vec\u0101ks par divdesmit vienu gadu.
10. Saeimu iev\u0113l\u0113 uz \u010detriem gadiem.( 1997.gada 4.decembra likuma redakcij\u0101)
11. Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anas izdar\u0101mas oktobra m\u0113ne\u0161a pirmaj\u0101 sv\u0113tdien\u0101 un sestdien\u0101 pirms t\u0101s. sestdien\u0101. Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anas izdar\u0101mas oktobra m\u0113ne\u0161a pirmaj\u0101 sestdien\u0101. (\u2026 pirmaj\u0101 sestdien\u0101.1997. gada 4.decembra likuma redakcij\u0101.)
12. Jauniev\u0113l\u0113t\u0101 Saeima san\u0101k uz pirmo s\u0113di novembra m\u0113ne\u0161a pirmaj\u0101 otrdien\u0101, kad ar\u012b izbeidzas iepriek\u0161\u0113j\u0101s Saeimas pilnvaras.
13. Ja Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anas Saeimas atlai\u0161anas gad\u012bjumos notiek cit\u0101 gada laik\u0101, tad \u0161\u0101da Saeima san\u0101k ne v\u0113l\u0101k k\u0101 vienu m\u0113nesi p\u0113c t\u0101s iev\u0113l\u0113\u0161anas un t\u0101s pilnvaras izbeidzas p\u0113c diviem (tr\u012bs) gadiem n\u0101ko\u0161\u0101 novembra m\u0113ne\u0161a pirm\u0101 otrdien\u0101 ar jauniev\u0113l\u0113t\u0101s Saeimas san\u0101k\u0161anu.( 1997.gada 4.decembra likuma redakcij\u0101.)
14. V\u0113l\u0113t\u0101ji nevar atsaukt atsevi\u0161\u0137us Saeimas locek\u013cus.
15. Saeima savas s\u0113des notur R\u012bg\u0101 un tikai \u0101rk\u0101rt\u012bgu apst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c t\u0101 var san\u0101kt cit\u0101 viet\u0101.
16. Saeima iev\u0113l\u0113 savu prezidiju, kur\u0161 sast\u0101v no priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja, vi\u0146a diviem biedriem un sekret\u0101riem. Saeimas prezidijs darbojas nep\u0101rtraukti pa visu Saeimas pilnvaru laiku.
17. Jauniev\u0113l\u0113t\u0101s Saeimas pirmo s\u0113di atkl\u0101j iepriek\u0161\u0113j\u0101s Saeimas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js vai prezidija uzdevum\u0101 cits prezidija loceklis.
18. Saeima pati p\u0101rbauda savu locek\u013cu pilnvaras.
Saeimas locek\u013ca pilnvaras ieg\u016bst Saeim\u0101 iev\u0113l\u0113ta persona ja t\u0101 Saeimas s\u0113d\u0113 dod \u0161\u0101du svin\u012bgu solijumu:
\u201cEs, uz\u0146emoties Saeimas deput\u0101ta amata pien\u0101kumus, Latvijas tautas priek\u0161\u0101 zv\u0113ru (svin\u012bgi solu) b\u016bt uzc\u012bt\u012bgs Latvijai, stiprin\u0101t t\u0101s suverinit\u0101ti un latvie\u0161u valodu k\u0101 vien\u012bgo valsts valodu, aizst\u0101v\u0113t Latviju k\u0101 neatkar\u012bgu un demokr\u0101tisku valsti, savus pien\u0101kumus pild\u012bt godpr\u0101t\u012bgi un p\u0113c lab\u0101k\u0101s apzi\u0146as. Es ap\u0146emos iev\u0113rot Latvijas Satversmi un likumus.\u201d 2002.gada 30.apri\u013ca likuma redakcij\u0101.)
19. Saeimas prezidijs sasauc Saeimas sesijas un nosaka k\u0101rt\u0113jas vai \u0101rk\u0101rt\u0113jas s\u0113des.
20. Saeimas prezidijam ir j\u0101sasauc Saeimas s\u0113de, ja to prasa Valsts Prezidents, Ministru prezidents vai ne maz\u0101k k\u0101 viena tre\u0161\u0101 da\u013ca Saeimas locek\u013cu.
21. Iek\u0161\u0113j\u0101s darb\u012bbas un k\u0101rt\u012bbas noteik\u0161anai Saeima izstr\u0101d\u0101 sev K\u0101rt\u012bbas rulli. ( Saeimas darba valoda ir latvie\u0161u valoda. 2002.gada 30.apri\u013ca likuma redakcija.)
22. Saeimas s\u0113des ir atkl\u0101tas. Desmit Saeimas locek\u013ciem, Valsts Prezidentam, Ministru prezidentam vai ministriem pieprasot, Saeima ar ne maz\u0101k k\u0101 divu tre\u0161da\u013cu kl\u0101teso\u0161o deput\u0101tu balsu vair\u0101kumu var nolemt notur\u0113t aizkl\u0101tu s\u0113di.
23. Saeimas s\u0113des var notikt, ja tan\u012bs piedal\u0101s vismaz puse Saeimas locek\u013cu.
24. Saeima, iz\u0146emot Satversm\u0113 sevi\u0161\u0137i paredz\u0113tos gad\u012bjumus, taisa savus l\u0113mumus ar kl\u0101teso\u0161o deput\u0101tu absol\u016btu balsu vair\u0101kumu.
25. Saeima izv\u0113l\u0113 komisijas, noteicot to locek\u013cu skaitu un uzdevumus. Komisij\u0101m ir ties\u012bba piepras\u012bt savai darb\u012bbai vajadz\u012bg\u0101s zi\u0146as un paskaidrojumus no atsevi\u0161\u0137iem ministriem un pa\u0161vald\u012bbas iest\u0101d\u0113m, k\u0101 ar\u012b uzaicin\u0101t sav\u0101s s\u0113d\u0113s dot paskaidrojumus attiec\u012bgo ministriju un pa\u0161vald\u012bbas iest\u0101\u017eu atbild\u012bgos priek\u0161st\u0101vjus. Komisijas var darboties ar\u012b starp sesij\u0101m.
26. Saeimai j\u0101iece\u013c noteiktiem gad\u012bjumiem parlament\u0101riskas izmekl\u0113\u0161anas komisijas, ja to pieprasa ne maz\u0101k k\u0101 viena tre\u0161\u0101 dala Saeimas locek\u013cu.
27. Saeimai ir ties\u012bba iesniegt Ministru prezidentam vai atsevi\u0161\u0137am ministram piepras\u012bjumus un jaut\u0101jumus, uz kuriem ir j\u0101atbild vi\u0146iem vai vi\u0146u pilnvarotai atbild\u012bgai valsts amata personai. Ministru prezidentam vai ministriem uz Saeimas vai t\u0101s komisiju piepras\u012bjumu j\u0101ce\u013c t\u0101m priek\u0161\u0101 attiec\u012bgi dokumenti un aktis.
28. Saeimas locekli ne par balso\u0161anu, ne par amatu izpildot izteikt\u0101m dom\u0101m nevar saukt pie atbild\u012bbas ne tiesas, ne administrat\u012bv\u0101, ne disciplin\u0101r\u0101 ce\u013c\u0101. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbild\u012bbas, ja vi\u0146\u0161, kaut ar\u012b amatu izpildot, izplata; 1) godu aizkaro\u0161as zi\u0146as, zin\u0101dams, ka t\u0101s nepatiesas, vai 2) godu aizkaro\u0161as zi\u0146as par priv\u0101tu vai \u0123imenes dz\u012bvi.
29. Saeimas sesijas laik\u0101 Saeimas locekli nevar apcietin\u0101t, izdar\u012bt pie vi\u0146a krat\u012b\u0161anas, ne cit\u0101di aprobe\u017eot vi\u0146a personas br\u012bv\u012bbu, ja tam nepiekr\u012bt Saeima. Saeimas locekli var apcietin\u0101t, ja to notver pie pa\u0161a nozieguma pastr\u0101d\u0101\u0161anas. Par katru Saeimas locek\u013ca apcietin\u0101\u0161anu divdesmit \u010detru stundu laik\u0101 j\u0101pazi\u0146o Saeimas prezidijam, kur\u0161 to ce\u013c priek\u0161\u0101 n\u0101ko\u0161\u0101 Saeimas s\u0113d\u0113 izlem\u0161anai par Saeimas locek\u013ca patur\u0113\u0161anu apcietin\u0101jum\u0101 vai par vi\u0146a atsvabin\u0101\u0161anu.( Laik\u0101 starp sesij\u0101m, l\u012bdz sesijas atkl\u0101\u0161anai, par Saeimas locek\u013ca patur\u0113\u0161anu apcietin\u0101juma lemj Saeimas prezidijs.)
30. Par noziedz\u012bgu nodar\u012bjumu nevar uzs\u0101kt pret Saeimas locekli tiesas vai administrat\u012bvu vaj\u0101\u0161anu bez Saeimas piekri\u0161anas. (Pret Saeimas locekli nevar uzs\u0101kt krimin\u0101lvaj\u0101\u0161anu vai uzlikt vi\u0146am administrat\u012bvu sodu bez Saeimas piekri\u0161anas.1997.gada 4.decembra likuma redakcij\u0101)
31. Saeimas loceklim ir ties\u012bbas atteikties no liec\u012bbas do\u0161anas: 1) par person\u0101m, kuras vi\u0146am k\u0101 tautas priek\u0161st\u0101vim uztic\u0113ju\u0161as k\u0101dus faktus vai zi\u0146as; 2) par person\u0101m, kur\u0101m vi\u0146\u0161, izpildot savus tautas priek\u0161st\u0101vja pien\u0101kumus, uztic\u0113jis k\u0101dus faktus vai zi\u0146as 3) par pa\u0161iem \u0161iem faktiem un zi\u0146\u0101m.
32. Saeimas loceklis nevar pats, ne ar\u012b uz citas personas v\u0101rda sa\u0146emt no valsts pas\u016bt\u012bjumus un koncesijas. \u0160\u012b panta nosac\u012bjumi attiecas uz ministriem, ja ar\u012b vi\u0146i nav Saeimas locek\u013ci.
33. Saeimas locek\u013ci sa\u0146em atalgojumu no valsts l\u012bdzek\u013ciem.
34. Par Saeimas un komisiju s\u0113\u017eu atrefer\u0113jumiem, ja tie saskan ar paties\u012bbu, nevienu nevar saukt pie atbild\u012bbas. Par Saeimas un komisiju sl\u0113gt\u0101m s\u0113d\u0113m var sniegt zi\u0146as tikai ar Saeimas vai komisijas prezidija at\u013cauju.<\/p>\n\n\n\n

3. noda\u013ca.
Valsts Prezidents.
35. Valsts Prezidentu iev\u0113l\u0113 (Saeima uz \u010detriem gadiem. 1997.gada 4.decembra likuma redakcij\u0101) tauta uz pieciem gadiem visp\u0101r\u012bg\u0101s, vienl\u012bdz\u012bg\u0101s, tie\u0161\u0101s un aizkl\u0101t\u0101s v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s.
36. Valsts Prezidenta v\u0113l\u0113\u0161anu ties\u012bbas ir abu dzimumu pilnties\u012bgiem Latvijas pilso\u0146iem, kuri v\u0113l\u0113\u0161anu dien\u0101 ir vec\u0101ki par divdesmit pieciem gadiem, iz\u0146emot soci\u0101li apg\u0101d\u0101jamos. Valsts Prezidenta v\u0113l\u0113\u0161anu k\u0101rt\u012bbu nosaka sevi\u0161\u0137s likums. Valsts Prezidentu iev\u0113l\u0113 aizkl\u0101ti balsojot ar ne maz\u0101k 51 Saeimas locek\u013cu balsu vair\u0101kumu.
37. Par Valsts Prezidentu nevar iev\u0113l\u0113t personu, kura nav pilnus \u010detrdesmit gadus veca.( Par Valsts Prezidentu var iev\u0113l\u0113t Latvijas pilsoni, kur\u0161 sasniedzis \u010detrdesmit gadu vecumu. Par Valsts Prezidentu nevar iev\u0113l\u0113t pilsoni ar dubultpilson\u012bbu. 1997.gada 4.decembra likuma redakcij\u0101.)
38. Valsts Prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Ja par Valsts Prezidentu iev\u0113l\u0113t\u0101 persona ir Saeimas loceklis, tad vi\u0146am j\u0101noliek Saeimas locek\u013ca pilnvaras.
39. Viena un t\u0101 pati persona nevar b\u016bt par Valsts Prezidentu ilg\u0101k k\u0101 asto\u0146us (desmit) gadus no vietas.( 1997.gada 4.decembra likuma redakcij\u0101)
40. Tuv\u0101k\u0101 Saeimas s\u0113d\u0113 p\u0113c iev\u0113l\u0113\u0161anas Valsts Prezidents, uz\u0146emoties amata pien\u0101kumus, dod \u0161\u0101du svin\u012bgu sol\u012bjumu: \u201eEs zv\u0113ru, ka viss mans darbs b\u016bs velt\u012bts Latvijas tautas labumam. Es dar\u012b\u0161u visu, kas st\u0101v\u0113s manos sp\u0113kos, lai sekm\u0113tu Latvijas valsts un t\u0101s iedz\u012bvot\u0101ju labkl\u0101j\u012bbu. Es tur\u0113\u0161u sv\u0113tus un iev\u0113ro\u0161u Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es iztur\u0113\u0161os taisni un savus pien\u0101kumus izpild\u012b\u0161u p\u0113c lab\u0101k\u0101s apzi\u0146as.\u201d( Valsts Prezidents, uz\u0146emoties amata pien\u0101kumus, Saeimas s\u0113d\u0113\u2026 2007.gada 3.maija likuma redakcij\u0101)
41. Valsts Prezidents reprezent\u0113 valsti starptautiski, iece\u013c Latvijas, k\u0101 ar\u012b pie\u0146em citu valstu diplom\u0101tiskos priek\u0161st\u0101vjus. Vi\u0146\u0161 izpilda Saeimas l\u0113mumus par starptautisku l\u012bgumu ratific\u0113\u0161anu.
42. Valsts Prezidents ir Valsts bru\u0146ot\u0101 sp\u0113ka augt\u0101kais vadonis. Kara laikam vi\u0146\u0161 iece\u013c virspav\u0113lnieku.
43. Valsts Prezidents (uz Saeimas l\u0113muma pamata ) pasludina karu.
44. Valsts Prezidentam ir ties\u012bba spert nepiecie\u0161amos milit\u0101r\u0101s aizsardz\u012bbas so\u013cus, ja k\u0101da cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks iebr\u016bk Latvijas robe\u017e\u0101s.( Valsts Prezidentam ir ties\u012bba spert nepiecie\u0161amos milit\u0101r\u0101s aizsardz\u012bbas so\u013cus, ja k\u0101da cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbr\u016bk Latvijas robe\u017e\u0101m. L\u012bdz ar to Valsts Prezidents nekav\u0113joties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludin\u0101\u0161anu un uzs\u0101k\u0161anu.
45. Valsts Prezidentam ir ties\u012bba ap\u017e\u0113lot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums st\u0101jies likum\u012bg\u0101 sp\u0113k\u0101. \u0160\u012bs ap\u017e\u0113lo\u0161anas ties\u012bbas neattiecas uz gad\u012bjumiem, kuriem likums paredz citu ap\u017e\u0113lo\u0161anas k\u0101rt\u012bbu. (\u0160o ties\u012bbu izmanto\u0161anas apjomu un kart\u012bbu nosaka \u012bpa\u0161s likums. 1997.gada 4.decembra likuma redakcija) Amnestiju dod Saeima.
46. Valsts Prezidentam ir ties\u012bba sasaukt un vad\u012bt \u0101rk\u0101rt\u012bgas ministru kabineta s\u0113des, noteicot t\u0101m dienas k\u0101rt\u012bbu.
47. Valsts Prezidentam ir likuma ierosin\u0101\u0161anas ties\u012bba.
48. Valsts Prezidentam ir ties\u012bba atlaist Saeimu pirms t\u0101s pilnvaru notec\u0113\u0161anas. (Valsts Prezidentam ir ties\u012bba ierosin\u0101t Saeimu atlai\u0161anu. P\u0113c tam izdar\u0101ma tautas nobalso\u0161ana. Ja tautas nobalso\u0161an\u0101 vair\u0101k nek\u0101 puse balsot\u0101ju izsak\u0101s par Saeimas atlai\u0161anu, tad Saeima uzskat\u0101ma par atlaistu un izsludin\u0101mas jaunas v\u0113l\u0113\u0161anas, kur\u0101m j\u0101notiek ne v\u0113l\u0101k k\u0101 divus m\u0113ne\u0161us p\u0113c Saeimas atlai\u0161anas.
49. Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locek\u013cu pilnvaras tom\u0113r paliek sp\u0113k\u0101 l\u012bdz jauniev\u0113l\u0113jam\u0101s Saeimas san\u0101k\u0161anai, bet l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101 Saeima var san\u0101kt uz s\u0113d\u0113m tikai tad, ja Valsts Prezidents to sasauc. \u0160\u0101d\u0101m Saeimas s\u0113d\u0113m dienas k\u0101rt\u012bbu noteic Valsts Prezidents.
50. Pie Saeimas atlai\u0161anas Valsts Prezidents izsludina jaunas v\u0113l\u0113\u0161anas, kur\u0101m j\u0101notiek ne v\u0113l\u0101k k\u0101 se\u0161us m\u0113ne\u0161us p\u0113c Saeimas atlai\u0161anas. Ja tautas nobalso\u0161an\u0101 vair\u0101k nek\u0101 puse no nodot\u0101m bals\u012bm izsak\u0101s pret Saeimas atlai\u0161anu, tad Valsts Prezidents uzskat\u0101ms par atlaistu un Saeima iev\u0113l jaunu Valsts Prezidentu uz atlaist\u0101 Prezidenta atliku\u0161o pilnvaru laiku.
51. Valsts Prezidentu var atcelt no amata ar tautas nobalso\u0161anu, ja par atlai\u0161anu balso ne maz\u0101k k\u0101 puse no balssties\u012bgiem Valsts Prezidenta v\u0113l\u0113t\u0101jiem. Valsts Prezidenta atcel\u0161anu var ierosin\u0101t viena desmit\u0101 da\u013ca Valsts Prezidenta v\u0113l\u0113t\u0101ju. P\u0113c atlai\u0161anas nekav\u0113joties j\u0101izsludina jaunas v\u0113l\u0113\u0161anas. Uz ne maz\u0101k puse visu Saeimas locek\u013cu priek\u0161likumu, Saeima sl\u0113gt\u0101 s\u0113d\u0113 ar ne maz\u0101k k\u0101 divu tre\u0161da\u013cu visu Saeimas locek\u013cu balsu vair\u0101kumu, var nolemt atlaist Valsts prezidentu. P\u0113c \u0161\u0101da l\u0113muma Saeima nekav\u0113jo\u0161i iev\u0113l jaunu Valsts prezidentu.
52. Ja Valsts Prezidents atsak\u0101s no amata, nomirst vai to atce\u013c pirms vi\u0146a amata laiks izbeidzas, Valsts Prezidenta vietu izpilda Ministru prezidents, kam\u0113r iev\u0113l jaunu Valsts Prezidentu. T\u0101pat Ministru prezidents izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja p\u0113d\u0113jais atrodas \u0101rpus valsts robe\u017e\u0101m vai cit\u0101di aizkav\u0113ts izpild\u012bt savu amatu. Ja Valsts Prezidents atsak\u0101s no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms vi\u0146a amata laiks ir beidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js, kam\u0113r Saeima iev\u0113l jaunu Valsts Prezdentu. T\u0101pat Saeimas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja p\u0113d\u0113jais atrodas \u0101rpus valsts robe\u017eas vai cit\u0101di aizkav\u0113ts izpild\u012bt savu amatu.
53. Valsts Prezidents par savu darb\u012bbu politisku atbild\u012bbu nenes. Visiem Valsts Prezidenta r\u012bkojumiem j\u0101b\u016bt l\u012bdzparakst\u012btiem no Ministru prezidenta vai attiec\u012bg\u0101 ministra, kuri l\u012bdz ar to uz\u0146emas visu atbild\u012bbu par \u0161iem r\u012bkojumiem, iz\u0146emot \u010detrdesmit astot\u0101 un piecdesmit sest\u0101 pant\u0101 paredz\u0113tos gad\u012bjumus.
54. Valsts Prezidentu var saukt pie krimin\u0101l\u0101s atbild\u012bbas, ja tam piekr\u012bt Saeima ar ne maz\u0101k k\u0101 divu tre\u0161da\u013cu balsu vair\u0101kumu.<\/p>\n\n\n\n

4. noda\u013ca.
Ministru kabinets.
55. Ministru kabinets sast\u0101v no Ministru prezidenta un vi\u0146a aicin\u0101tiem ministriem.
56. Ministru kabinetu sast\u0101da persona, kuru uz to aicina Valsts Prezidents.
57. Ministriju skaitu un to darb\u012bbas apjomu, k\u0101 ar\u012b valsts iest\u0101\u017eu savstarp\u0113j\u0101s attiec\u012bbas nosaka likums.
58. Ministru kabinetam ir padotas valsts p\u0101rvaldes iest\u0101des.
59. Ministru prezidents un ministru kabineta locek\u013ci st\u0101jas amat\u0101 p\u0113c tam, kad tos apstiprin\u0101jis Valsts prezidents. Ja Saeima izteic neuztic\u012bbu ministru kabinetam vai atsevi\u0161\u0137am ministru kabineta loceklim, un pie tam Valsts prezidents neatrod par vajadz\u012bgu Saeimu atlaist, tad ministru kabinetam vai attiec\u012bgam ministram j\u0101atk\u0101pjas. Ministru kabinetam vai atsevi\u0161\u0137iem ministram, j\u0101noliek savas pilnvaras ar\u012b tad, kad to prasa Valsts prezidents. Ministru prezidentam un ministriem vi\u0146u amatu izpild\u012b\u0161anai ir nepiecie\u0161ama Saeimas uztic\u012bba un vi\u0146i par savu darb\u012bbu ir atbild\u012bgi Saeimas priek\u0161\u0101. Ja Saeima izteic neuztic\u012bbu ministru prezidentam, tad j\u0101atk\u0101pjas visam kabinetam. Ja neuztic\u012bba izteikta atsevi\u0161\u0137am ministrim, tad tam j\u0101atk\u0101pjas un vi\u0146a viet\u0101 ministru prezidentam j\u0101aicina cita persona,
60. Ministru kabineta s\u0113des vada Ministru prezidents un vi\u0146a promb\u016b\u0161anas laik\u0101 tas ministrs, kuru vi\u0146\u0161 uz to ir pilnvarojis.
61. Ministru kabinets apsprie\u017e visus atsevi\u0161\u0137us ministriju izstr\u0101d\u0101tos likumprojektus un jaut\u0101jumus, kuri attiecas uz vair\u0101ku ministriju darb\u012bbu, k\u0101 ar\u012b atsevi\u0161\u0137u kabineta locek\u013cu ierosin\u0101tus valsts politikas jaut\u0101jumus.
62. Ja valsti apdraud \u0101r\u0113jais ienaidnieks, vai ja valst\u012b vai t\u0101s da\u013c\u0101 ir izc\u0113lies vai draud izcelties iek\u0161\u0113js nemiers, kur\u0161 apdraud past\u0101vo\u0161o valsts iek\u0101rtu, tad Ministru Kabinetam ir ties\u012bbas izsludin\u0101t iz\u0146\u0113muma st\u0101vokli, par to divdesmit \u010detru stundu laik\u0101 pazi\u0146ojot Saeimas prezidijam, kuram \u0161\u0101ds ministru kabineta l\u0113mums nekav\u0113jo\u0161i j\u0101ce\u013c priek\u0161\u0101 Saeimai.ar Valsts prezidenta piekri\u0161anu, ir ties\u012bba izsludin\u0101t iz\u0146\u0113muma st\u0101vokli. Dro\u0161\u012bbas un k\u0101rt\u012bbas lab\u0101 Valsts prezidentam ir ties\u012bbas, ar\u012b nepast\u0101vot iz\u0146\u0113muma st\u0101voklim, ierobe\u017eot vai piln\u012bgi atcelt atsevi\u0161\u0137os likumos paredz\u0113t\u0101s pilson\u012bbas br\u012bv\u012bbas: preses, biedro\u0161an\u0101s, sapul\u010du, streika un dz\u012bvok\u013ca neaizskaram\u012bbas ties\u012bbas.
63. Ministriem, ja ar\u012b vi\u0146i nav Saeimas locek\u013ci, un ministru pilnvarot\u0101m atbild\u012bg\u0101m valsts amata person\u0101m ir ties\u012bba piedal\u012bties Saeimas un t\u0101s komisiju s\u0113d\u0113s un iesniegt papildin\u0101jumus un p\u0101rlabojumus pie likumprojektiem.<\/p>\n\n\n\n

5. noda\u013ca.
Likumdo\u0161ana
64. Likumdo\u0161anas ties\u012bbas pieder Saeimai, k\u0101 ar\u012b tautai \u0161in\u012b Satversm\u0113 paredz\u0113t\u0101 kart\u012bb\u0101 un apm\u0113ros.
65. Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, Ministru Kabinets, Saeimas komisijas, ne maz\u0101k k\u0101 pieci deput\u0101ti, k\u0101 ar\u012b \u0161in\u012b Satversm\u0113 paredz\u0113tos gad\u012bjumos un k\u0101rt\u012bb\u0101 viena desmit\u0101 da\u013ca v\u0113l\u0113t\u0101ju.
66. Saeima ik gadus pirms saimniecisk\u0101 gada s\u0101k\u0161an\u0101s lemj par valsts ien\u0101kumu un izdevumu bud\u017eetu, kura projektu tai iesniedz Ministru Kabinets.
Ja Saeima pie\u0146em l\u0113mumu, kur\u0161 saist\u012bts ar bud\u017eet\u0101 neparedz\u0113tiem izdevumiem, tad l\u0113mum\u0101 j\u0101paredz ar\u012b l\u012bdzek\u013ci, ar kuriem segt \u0161os izdevumus.
P\u0113c bud\u017eeta gada notec\u0113\u0161anas ministru kabinetam j\u0101iesniedz Saeimai apstiprin\u0101\u0161anai nor\u0113\u0137ini par bud\u017eeta izpild\u012b\u0161anu.
67. Saeima lemj par valsts bru\u0146ot\u0101 sp\u0113ka lielumu miera laik\u0101.
68. Visiem starptautiskiem l\u012bgumiem, kuri nok\u0101rto likumdo\u0161anas ce\u013c\u0101 iz\u0161\u0137iramus jaut\u0101jumus, nepiecie\u0161ama Saeimas apstiprin\u0101\u0161ana.
( Sl\u0113dzot starptautiskus l\u012bgumus, Latvija nol\u016bk\u0101 stiprin\u0101t demokr\u0101tiju var dele\u0123\u0113t starptautisk\u0101m instit\u016bcij\u0101m da\u013cu no valsts instit\u016bciju kompetences. Starptautiskus l\u012bgumus, kuros starptautisk\u0101m instit\u016bcij\u0101m tiek dele\u0123\u0113ta da\u013ca no valsts instit\u016btu kompetences, Saeima var apstiprin\u0101t s\u0113d\u0113s, kur\u0101s piedal\u0101s vismaz divas tre\u0161da\u013cas Saeimas locek\u013cu, un apstiprin\u0101\u0161anai nepiecie\u0161ams divu tre\u0161da\u013cu kl\u0101teso\u0161o deput\u0101tu balsu vair\u0101kums.
Latvijas dal\u012bba Eiropas Savien\u012bb\u0101 izlemjama tautas nobalso\u0161an\u0101, kuru ierosina Saeima.
Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locek\u013cu, b\u016btiskas izmai\u0146as nosac\u012bjumos par Latvijas dal\u012bbu Eiropas Savien\u012bb\u0101 izlemjama tautas nobalso\u0161an\u0101. 2003.gada 8.maija likuma redakcij\u0101)
69. Valsts Prezidents izsludina Saeim\u0101 pie\u0146emtos likumus ne agr\u0101k k\u0101 sept\u012bt\u0101 (desmit\u0101) dien\u0101 un ne v\u0113l\u0101k k\u0101 divdesmitpirm\u0101 dien\u0101 p\u0113c to pie\u0146em\u0161anas. Likums st\u0101jas sp\u0113k\u0101 \u010detrpadsmit dienas p\u0113c izsludin\u0101\u0161anas, ja likum\u0101 nav noteikts cits termi\u0146\u0161. ( 2004.gada 23.septembra likuma redakcija)
70. Valsts Prezidents izsludina pie\u0146emtos likumus \u0161\u0101d\u0101 k\u0101rt\u0101: \u00abSaeima (resp. tauta) ir pie\u0146\u0113musi un Valsts Prezidents izsludina \u0161\u0101du likumu: (likuma teksts)\u00bb.
71. Septi\u0146u dienu laik\u0101, skaitot no likuma pie\u0146em\u0161anas Saeim\u0101, Valsts Prezidents motiv\u0113t\u0101 rakst\u0101 Saeimas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101jam var pras\u012bt likuma otrreiz\u0113ju caurl\u016bko\u0161anu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ieruna nevar celt. ir ties\u012bbas neizsludin\u0101t pie \u0146emtos Saeimas likumus. Septi\u0146u dienu laik\u0101, skaitot no likuma pie\u0146em\u0161anas Seim\u0101, Valsts prezidents motiv\u0113t\u0101 rakst\u0101 Saeimas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101jam var pras\u012bt likuma otrreiz\u0113ju caurl\u016bko\u0161anu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt.( Desmit dienu laik\u0101, skaitot no likuma pie\u0146em\u0161anas Saeim\u0101, Valsts Prezidents motiv\u0113t\u0101 rakst\u0101 Saeimas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101jam var pras\u012bt likuma otrreiz\u0113ju caurl\u016bko\u0161anu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt. 2004.gada 23.septembra likuma redakcij\u0101).
Valsts Prezidentam ir ties\u012bbas neizsludin\u0101t pie \u0146emtos Saeimas likumus. Septi\u0146u dienu laik\u0101, skaitot no likuma pie\u0146em\u0161anas Seim\u0101, Valsts prezidents motiv\u0113t\u0101 rakst\u0101 Saeimas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101jam var pras\u012bt likuma otrreiz\u0113ju caurl\u016bko\u0161anu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts Prezidentam ir ties\u012bbas \u0161o likumu tom\u0113r neizsludin\u0101t, bet nodot to atpaka\u013c Saeimai p\u0113c n\u0101ko\u0161aj\u0101m v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m v\u0113lreiz\u0113jai apsprie\u0161anai. Ja Saeima jaun\u0101 sast\u0101v\u0101 likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt.
72. Valsts Prezidentam ir ties\u012bba aptur\u0113t likuma public\u0113\u0161anu uz diviem m\u0113ne\u0161iem. Vi\u0146am likuma public\u0113\u0161ana ir j\u0101aptur, ja to pieprasa ne maz\u0101k k\u0101 viena tre\u0161\u0101 da\u013ca Saeimas locek\u013cu. \u0160\u012bs ties\u012bbas Valsts Prezidents vai viena tre\u0161\u0101 da\u013ca Saeimas locek\u013cu var izlietot septi\u0146u (desmit) dienu laik\u0101, skaitot no likuma pie\u0146em\u0161anas Saeim\u0101. \u0160\u0101d\u0101 k\u0101rt\u0101 aptur\u0113tais likums nododams tautas nobalso\u0161anai, ja to pieprasa ne maz\u0101k k\u0101 viena desmit\u0101 da\u013ca v\u0113l\u0113t\u0101ju. Ja aug\u0161min\u0113to divu m\u0113ne\u0161u laik\u0101 \u0161\u0101ds piepras\u012bjums neien\u0101k, tad p\u0113c \u0161\u012b laika notec\u0113\u0161anas likums ir public\u0113jams. Tautas nobalso\u0161ana tom\u0113r nenotiek, ja Saeima v\u0113lreiz balso par \u0161o likumu un ja par t\u0101 pie\u0146em\u0161anu izsak\u0101s ne maz\u0101k k\u0101 tr\u012bs ceturtda\u013cas no visiem deput\u0101tiem.(2004.gada23.septembra likuma redakcij\u0101)
73. Tautas nobalso\u0161anai nevar nodot bud\u017eetu un likumus par aiz\u0146\u0113mumiem, nodok\u013ciem, muit\u0101m, dzelzce\u013cu tarifiem, kara klaus\u012bbu, kara pasludin\u0101\u0161anu un uzs\u0101k\u0161anu, miera nosl\u0113g\u0161anu, iz\u0146\u0113muma st\u0101vok\u013ca izsludin\u0101\u0161anu un t\u0101 izbeig\u0161anu, mobiliz\u0101ciju un demobiliz\u0101ciju, k\u0101 ar\u012b l\u012bgums ar \u0101rvalst\u012bm.
74. Saeim\u0101 pie\u0146emto un septi\u0146desmit otr\u0101 panta k\u0101rt\u012bb\u0101 aptur\u0113to likumu var atcelt tautas nobalso\u0161an\u0101, ja balso\u0161an\u0101 ir piedal\u012bjusies vismaz puse no visiem balssties\u012bgiem. (aptur\u0113tais likums ir atcelt tautas nobalso\u0161an\u0101, ja balsot\u0101ju ir vismaz puse no p\u0113d\u0113j\u0101s Saeimas v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s piedal\u012bju\u0161os v\u0113l\u0113t\u0101ju skaita un ja vair\u0101kums ir balsojis par likuma atcel\u0161anu,(1933.gada 21.marta likuma redakcij\u0101).
75. Ja Saeima ar ne maz\u0101k k\u0101 divu tre\u0161da\u013cu balsu vair\u0101kumu pie\u0146em likuma steidzam\u012bbu, tad Valsts Prezidents nevar pras\u012bt \u0161\u0101da likuma otrreiz\u0113ju caurl\u016bko\u0161anu, to nevar nodot lautas nobalso\u0161anai un tas ir izsludin\u0101ms ne v\u0113l\u0101k k\u0101 tre\u0161\u0101 dien\u0101 p\u0113c tam, kad Prezidents pie\u0146emto likumu sa\u0146\u0113mis. Ja Saeima ar ne maz\u0101k k\u0101 divu tre\u0161da\u013cu balsu vair\u0101kumu pie\u0146em likuma steidzam\u012bbu un pie tam Valsts Prezidents nav pras\u012bjis \u0161\u0101da likuma otrreiz\u0113ju caurl\u016bko\u0161anu, tad to nevar nodot lautas nobalso\u0161anai un tas ir izsludin\u0101ms ne v\u0113l\u0101k k\u0101 tre\u0161\u0101 dien\u0101 p\u0113c tam, kad Valsts Prezidents pie\u0146emto likumu sa\u0146\u0113mis.
76. Satversmi Saeima var groz\u012bt s\u0113d\u0113s, kur\u0101s piedal\u0101s vismaz divas tre\u0161da\u013cas Saeimas locek\u013cu. P\u0101rgroz\u012bjumus pie\u0146em trijos las\u012bjumos ar ne maz\u0101k k\u0101 divu tre\u0161da\u013cu kl\u0101teso\u0161o deput\u0101tu balsu vair\u0101kumu.
77. Ja Saeima groz\u012bjusi Satversmes pirmo, otro, tre\u0161o, ceturto, vai sesto vai septi\u0146desmit sept\u012bto pantu, tad \u0161\u0101di p\u0101rgroz\u012bjumi, lai tie ieg\u016btu likuma sp\u0113ku, ir nododami tautas nobalso\u0161anai. ir apstiprin\u0101mi tautas nobalso\u0161an\u0101( 1998.gada 15.oktobra likuma redakcij\u0101)
78. Ne maz\u0101k k\u0101 vienai desmitai da\u013cai v\u0113l\u0113t\u0101ju ir ties\u012bba iesniegt Valsts Prezidentam piln\u012bgi izstr\u0101d\u0101tu Satversmes groz\u012bjumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepie\u0146em bez p\u0101rgroz\u012bjumiem p\u0113c satura, tad tas ir nododams tautas nobalso\u0161anai.
79. Tautas nobalso\u0161anai nodotie Satversmes p\u0101rgroz\u012bjumi ir pie\u0146emti, ja tiem piekr\u012bt vismaz puse no visiem balssties\u012bgiem.( p\u0101rgroz\u012bjums ir pie\u0146emts, ja tam piekr\u012bt vismaz puse no visiem balsties\u012bgajiem.
Tautas nobalso\u0161anai nodotais likumprojekts, l\u0113mums par Latvijas dal\u012bbu Eiropas Savien\u012bb\u0101 vai b\u016btisk\u0101m izmai\u0146\u0101m \u0161\u012bs dal\u012bbas nosac\u012bjumos ir pie\u0146emts, ja balsot\u0101ju skaits ir vismaz puse no p\u0113d\u0113j\u0101s Saeimas v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s piedal\u012bju\u0161os v\u0113l\u0113t\u0101ju skaita un ja vair\u0101kums ir balsojis par likumprojekta pie\u0146em\u0161anu. Latvijas dal\u012bbu Eiropas Savien\u012bb\u0101 vai b\u016btisk\u0101m izmai\u0146\u0101m \u0161\u012bs dal\u012bbas nosac\u012bjumos(2003.gada 8.maija likuma redakcij\u0101)
80. Tautas nobalso\u0161an\u0101 var piedal\u012bties visi Latvijas pilso\u0146i, kuriem ir balssties\u012bbas Saeimas v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s.
81. Laik\u0101 starp Saeimas sesij\u0101m Ministru Kabinetam ir ties\u012bba, ja neatliekama vajadz\u012bba to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma sp\u0113ks. \u0160\u0101di noteikumi nevar groz\u012bt Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anu likumu, tiesu iek\u0101rtas un procesa likumus, bud\u017eetu un bud\u017eeta ties\u012bbas, k\u0101 ar\u012b past\u0101vo\u0161\u0101s Saeimas laik\u0101 pie\u0146emtos likumus, tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts kases z\u012bmju emisiju, valsts nodok\u013ciem, muit\u0101m, dzelzce\u013ca tarifiem un aiz\u0146\u0113mumiem un tie zaud\u0113 sp\u0113ku, ja nav v\u0113l\u0101kais tr\u012bs dienas p\u0113c Saeimas n\u0101ko\u0161\u0101s sesijas atkl\u0101\u0161anas iesniegti Saeimai.( Izsl\u0113gts ar 2007.gada 3.maija likumu).<\/p>\n\n\n\n

6. noda\u013ca.
Tiesa.
82. Likuma un tiesas priek\u0161\u0101 visi pilso\u0146i ir vienl\u012bdz\u012bgi.( tiesu Latvij\u0101 sprie\u017e rajona (pils\u0113tas) tiesas, apgabaltiesas un Augst\u0101k\u0101 tiesa, bet kara vai iz\u0146\u0113muma st\u0101vok\u013ca gad\u012bjum\u0101 \u2013 ar\u012b kara tiesas. (1998.gada 15.oktobra likuma redakcija)
83. Tiesne\u0161i ir neatkar\u012bgi un vien\u012bgi likumam padoti.
84. Tiesne\u0161us apstiprina Saeima (Valsts prezidents) un vi\u0146i ir neatce\u013cami. Tiesne\u0161us( Tiesnesi) pret vi\u0146u gribu var atcelt no amata(var Saeima) vien\u012bgi(likuma paredz\u0113tos gad\u012bjumos, pamatojoties uz tiesne\u0161u disciplin\u0101rkol\u0113\u0123ijas l\u0113mumu vai tiesas spriedumu krimin\u0101llit\u0101.) uz tiesas sprieduma pamata. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasnieg\u0161anu tiesne\u0161i atst\u0101j savu amatu.(1997.gada 4.decembra likuma redakcij\u0101)
85. Latvij\u0101 past\u0101v zv\u0113rin\u0101to tiesas uz sevi\u0161\u0137a likuma pamata.(Latvij\u0101 past\u0101v Satversmes tiesa, kas likum\u0101 noteikt\u0101s kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilst\u012bbu Satversmei, k\u0101 ar\u012b citas ar likumu t\u0101s kompetenc\u0113 nodot\u0101s lietas. Satversmes tiesa ir ties\u012bga atz\u012bt par sp\u0113k\u0101 neeso\u0161iem likumus un citus aktus vai to da\u013cas. Satversmes tiesas tiesne\u0161us uz likum\u0101 noteikto laku apstiprina Saeima, aizkl\u0101ti balsojot, ar ne maz\u0101k k\u0101 51 Saeimas locek\u013ca balsu vair\u0101kumu. 1996.gada 3.j\u016bnij\u0101 likuma redakcij\u0101.)
86. Tiesu var spriest tikai tie org\u0101ni, kuriem \u0161\u012bs ties\u012bbas pie\u0161\u0137ir likums, un tikai likum\u0101 paredz\u0113t\u0101 k\u0101rt\u012bb\u0101. Kara tiesas darbojas uz sevi\u0161\u0137a likuma pamata.<\/p>\n\n\n\n

7. noda\u013ca
Valsts kontrole
87. Valsts kontrole ir neatkar\u012bga kole\u0123i\u0101la iest\u0101de.
88. Valsts kontrolierus iece\u013c un apstiprina amat\u0101 t\u0101d\u0101 pat k\u0101rt\u012bb\u0101, k\u0101 tiesne\u0161us, bet tikai uz noteiktu laiku, kur\u0101 vi\u0146us var atcelt no amata vien\u012bgi uz tiesas sprieduma pamata. Valsts kontroles iek\u0101rtu un kompetences nosaka sevi\u0161\u0137s likums.
J. \u010cakste,
Satversmes Sapulces prezidents.
R. Ivanovs,
Satversmes Sapulces sekret\u0101rs.<\/p>\n\n\n\n

P.S. Satversmes Preambula un 8. noda\u013ca Cilv\u0113ka pamatties\u012bbas (1998.gada 15.oktobra likuma redakcij\u0101), neattiec\u0101s uz valsts iek\u0101rtu.
T\u0101s dubl\u0113 Civillikumu un Soda likumu( Soda likums nav atjaunots)!!!<\/p>\n\n\n\n

17.02.21<\/p>\n\n\n\n

<\/p>\n\n\n\n

<\/p>\n\n\n\n

<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

LRTT piebilde biedr\/kunga A. Maltas sac\u012btajam \u201cPiev\u0113rsiet uzman\u012bbu 68. un 82, pantam !!!Satversmes groz\u012bjumi: Melns \u2013 pamatdokuments; Za\u013c\u0101 \u2013 LZS;Sarkan\u0101 \u2013 bo\u013c\u0161eviku groz\u012bjumi\u201d Nav sevi\u0161\u0137i labi saprotams biedr\/kunga A. Maltas sac\u012btais par 68 un...<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":59551,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/59630"}],"collection":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=59630"}],"version-history":[{"count":7,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/59630\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":59642,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/59630\/revisions\/59642"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/59551"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=59630"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=59630"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=59630"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}