{"id":58223,"date":"2020-11-04T01:33:33","date_gmt":"2020-11-03T23:33:33","guid":{"rendered":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=58223"},"modified":"2020-11-04T01:35:14","modified_gmt":"2020-11-03T23:35:14","slug":"a-prieditis-necivilizetibas-apliecinajums-jeb-neoliberalisma-vandalisms","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=58223","title":{"rendered":"A. Pried\u012btis. Neciviliz\u0113t\u012bbas apliecin\u0101jums jeb neoliber\u0101lisma vand\u0101lisms"},"content":{"rendered":"\n<figure class=\"wp-block-image size-large is-resized\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" src=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/08\/Arturs-Pried\u012btis-Linards-Granti\u0146\u0161-LRTT.-Helsinki-86-2.png\" alt=\"\" class=\"wp-image-57092\" width=\"1291\" height=\"191\"\/><\/figure>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-image size-large\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" width=\"800\" height=\"450\" src=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/10\/emmanuel-macron-srinagar_5155347-800x450.jpg\" alt=\"\" class=\"wp-image-58226\" srcset=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/10\/emmanuel-macron-srinagar_5155347-800x450.jpg 800w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/10\/emmanuel-macron-srinagar_5155347-300x169.jpg 300w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/10\/emmanuel-macron-srinagar_5155347-768x432.jpg 768w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/10\/emmanuel-macron-srinagar_5155347-1536x864.jpg 1536w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/10\/emmanuel-macron-srinagar_5155347.jpg 1600w\" sizes=\"auto, (max-width: 800px) 100vw, 800px\" \/><\/figure>\n\n\n\n<h3 class=\"has-text-align-center has-light-green-cyan-color has-text-color has-background has-large-font-size wp-block-heading\" style=\"background-color:#29453b\">Neciviliz\u0113t\u012bbas apliecin\u0101jums jeb neoliber\u0101lisma vand\u0101lisms<\/h3>\n\n\n\n<p class=\"has-black-color has-text-color has-medium-font-size wp-block-paragraph\">&nbsp;&nbsp; 2020.gada oktobra asi\u0146ainajiem notikumiem Francij\u0101 ir konkr\u0113ts izskaidrojums. Tas nav karikat\u016bru z\u012bm\u0113t\u0101ju un \u017eurn\u0101la galven\u0101 redaktora de\u0123ener\u0101cijas apliecin\u0101jums. Tas nav Francijas prezidenta etnopolitisk\u0101s nekompetences apliecin\u0101jums. Tas nav tikai atsevi\u0161\u0137u cilv\u0113ku mor\u0101l\u0101 un profesion\u0101l\u0101 pagrimuma apliecin\u0101jums. Tas ir apliecin\u0101jums kaut kam pla\u0161\u0101kam un kaut kam b\u016btisk\u0101kam. Un, l\u016bk, tas ir apliecin\u0101jums visas Rietumu civiliz\u0101cijas norietam, kad civiliz\u0113t\u012bbas viet\u0101 \u0101rd\u0101s neciviliz\u0113t\u012bba v\u0101rd\u0101 \u201cneoliber\u0101lisma vand\u0101lisms\u201d.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-black-color has-text-color has-medium-font-size wp-block-paragraph\">&nbsp;&nbsp; Rietumu civiliz\u0101cijas norieta laik\u0101 main\u0101s politisk\u0101s, \u0123eopolitisk\u0101s, gar\u012bg\u0101s kult\u016bras saturs un form\u0101ti. Norieta laiks ir radik\u0101las p\u0101rejas laikmets. Taj\u0101 skait\u0101 etnisk\u0101s un rasu stratifik\u0101cijas krasu izmai\u0146u laikmets eirope\u012bdu zem\u0113s. Pirmk\u0101rt un galvenok\u0101rt etniskais un rasu dal\u012bjums pamat\u012bgi main\u0101s Eirop\u0101, kur sastopama rases dominenates mai\u0146a. Demogr\u0101fisk\u0101s p\u0101rejas (1960-2050) beig\u0101s uz plan\u0113tas \u201cbalt\u0101s\u201d rases p\u0101rst\u0101vis b\u016bs tikai katrs desmitais cilv\u0113ks. T\u0101 tas var b\u016bt ar\u012b Eirop\u0101. Francij\u0101 jau tagad, 2020.gad\u0101, \u201cbaltajiem\u201d franc\u016b\u017eiem ir saj\u016bta, ka \u201cvi\u0146i ir visur\u201d. Ar v\u0101rdu \u201cvi\u0146i\u201d ir dom\u0101ti citu tautu, rasu, citu reli\u0123iju p\u0101rst\u0101vji, galvenok\u0101rt n\u0113\u0123eri, ar\u0101bi, isl\u0101mtic\u012bgie \u2013 musulmani. Vi\u0146u skaits Francij\u0101 nav prec\u012bzi zin\u0101ms. Tiek nosaukti da\u017e\u0101di skait\u013ci un procenti.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-black-color has-text-color has-medium-font-size wp-block-paragraph\">&nbsp;&nbsp; \u013boti nepat\u012bkams ir viens apst\u0101klis. \u201cBaltie\u201d cilv\u0113ki Eirop\u0101 noveco, izmirst. Demogr\u0101fisk\u0101 p\u0101reja konsekventi dara savu, visticam\u0101kais, kosmolo\u0123isk\u0101s ener\u0123ijas diri\u0123\u0113to \u201cdarbu\u201d. \u201cBalto\u201d cilv\u0113ku skaits Eiropas zem\u0113s negl\u0101bjami samazin\u0101s. Norm\u0101la dzimst\u012bba ir tikai Far\u0113ru sal\u0101s. Demogr\u0101fiskais st\u0101voklis ir \u013coti draud\u012bgs. Bet tam var pretoties. Dzimst\u012bbas l\u012bmenis ir atkar\u012bgs no pa\u0161iem eiropie\u0161iem. Protams, visvair\u0101k ir atkar\u012bgs no politisk\u0101s gribas \u2013 katr\u0101 valst\u012b realiz\u0113t\u0101s demogr\u0101fisk\u0101s politikas. Bet tam ir vajadz\u012bgas labas politisk\u0101s smadzenes \u2013 gudri politi\u0137i. Ta\u010du ar Eiropas politi\u0137iem ir milz\u012bgas probl\u0113mas. \u013boti nepat\u012bkam\u0101 apst\u0101k\u013ca autori ir Eiropas politi\u0137i.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-black-color has-text-color has-medium-font-size wp-block-paragraph\">&nbsp;&nbsp; K\u0101 zin\u0101ms, p\u0113c II Pasaules kara Eiropa (vispirms Rietumeiropa, bet p\u0113c 1990.gada visa Eiropa) k\u013cuva ASV kolonija. Eirop\u0101 re\u0101l\u0101 vara ir Baltam namam. Saprotams, Baltais nams simtprocent\u012bgi p\u0101rzina Eiropas politisko nomenklat\u016bru. Taj\u0101 ietilpst vien\u012bgi amerik\u0101\u0146iem paklaus\u012bgi karjeristi. Vi\u0146i tradicion\u0101li ir aplaimoti ar kompradora, kolaboracionista g\u0113niem, bez principiem, bez idejisk\u0101s patst\u0101v\u012bbas, nacion\u0101l\u0101 patriotiskuma, k\u0101 ar\u012b bez lab\u0101m politiskaj\u0101m smadzen\u0113m \u2013 labas profesion\u0101l\u0101s kompetences un taj\u0101 skait\u0101 labas etnopolitisk\u0101s kompetences, kas griez\u012bgi atsaucas uz m\u016bsdien\u0101s \u013coti aktu\u0101lo fenomenu v\u0101rd\u0101 \u201ckult\u016bru dialogs\u201d.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-black-color has-text-color has-medium-font-size wp-block-paragraph\">&nbsp;&nbsp; Eiropas politi\u0137u etnopolitika, \u201ckult\u016bru dialoga\u201d organiz\u0113\u0161ana, ir pamat\u012bgas izg\u0101\u0161an\u0101s hronika. Vi\u0146i bezj\u0113dz\u012bgi izkrop\u013coja multikultur\u0101lisma koncepciju, kas XX gs. 70.-80.gados Rietumeirop\u0101 pozit\u012bvi ietekm\u0113ja \u201ckult\u016bru dialogu\u201d migrantu liel\u0101 piepl\u016bduma apst\u0101k\u013cos. Multikultur\u0101lisma koncepcija faktiski bija optim\u0101ls risin\u0101jums \u201cbaltajiem\u201d, jo vi\u0146iem ir nepietiekama dzimst\u012bba un taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 vi\u0146i neprot aptur\u0113t \u201ckr\u0101saino\u201d rasu miljonu iepl\u016b\u0161anu sav\u0101s zem\u0113s. Lai mierm\u012bl\u012bgi sadz\u012bvotu ar migrantu miljoniem, nekas lab\u0101ks par multikultur\u0101lismu nebija izdom\u0101ts. To XX gs. 70.-80.gados lieliski saprata daudzu Rietumeiropas valstu, Kan\u0101das, Austr\u0101lijas politi\u0137i. Viss \u0161ausm\u012bgi izmain\u012bj\u0101s p\u0113c tam, kad V\u0101cijas, Francijas, It\u0101lijas u.c. Eiropas valstu politi\u0137i neprata aptur\u0113t milz\u012bgos migrantu pl\u016bdus XXI gs. s\u0101kum\u0101. K\u0101du vajadz\u0113ja vainot, un bezsp\u0113c\u012bgie politi\u0137i ar Merkeli priek\u0161gal\u0101 visu vainu uzv\u0113la multikultur\u0101lismam, kas bezsmadze\u0146u masu sabiedr\u012bbas mut\u0113s k\u013cuva lamuv\u0101rds. \u012apa\u0161i dedz\u012bgi multikultur\u0101lisms tika vaj\u0101ts 2010.-2011.gad\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-black-color has-text-color has-medium-font-size wp-block-paragraph\">&nbsp;&nbsp; Katrs dz\u012bves veids sasauc\u0101s ar noteiktu cilv\u0113ka tipu; respekt\u012bvi, katru dz\u012bves veidu realiz\u0113 noteikts cilv\u0113ciskais tips. Nevar b\u016bt t\u0101, ka katra puse \u2013 dz\u012bves veids un cilv\u0113ciskais tips \u2013 eksist\u0113 atsevi\u0161\u0137i: dz\u012bves veids &#8211; atsevi\u0161\u0137i, cilv\u0113ciskais tips \u2013 atsevi\u0161\u0137i. Abas puses ir kolerat\u012bvi vienotas \u2013 atbilst viena otrai. Starp ab\u0101m pus\u0113m past\u0101v adekv\u0101tas attiec\u012bbas. Cilv\u0113ks ir adekv\u0101ts dz\u012bves veidam. Cilv\u0113kam piem\u012bt adekv\u0101ta gar\u012bg\u0101 strukt\u016bra. Multikultur\u0101lisms k\u0101 ment\u0101l\u0101 par\u0101d\u012bba ar\u012b ir adekv\u0101ta izpausme noteiktam cilv\u0113ciskajam tipam un noteiktai dz\u012bves realit\u0101tei \u2013 polietniskai un multikultur\u0101lai sabiedr\u012bbai. Indiv\u012bdu kritisk\u0101 masa, kura izprot multikultur\u0101lismu k\u0101 jaunu ment\u0101lo paradigmu\/dom\u0101\u0161anas veidu, jau ir pietiekami liela Rietumu civiliz\u0101cij\u0101. Ta\u010du t\u0101 nav tik liela, lai pretotos un nepie\u013cautu multikultur\u0101lisma izmanto\u0161anu etnopolitiskaj\u0101s manipul\u0101cij\u0101s. T\u0101tad &#8211; lai nov\u0113rstu praksi dom\u0101t vienu, rakst\u012bt otru, run\u0101t tre\u0161o un dar\u012bt ceturto. T\u0101tad \u2013 lai nov\u0113rstu \u0161izofr\u0113niju etnopolitik\u0101. \u0160odienas etnopoliti\u0137i v\u0113l nesp\u0113j aptvert, ka l\u012bdz\u0101ssadz\u012bvo\u0161anas paradigmu vajadz\u0113s institucionaliz\u0113t, jo nav un neb\u016bs citas izejas. Cilv\u0113ku gar\u012bgi mor\u0101l\u0101 mobiliz\u0101cija v\u0113sturiski ir nep\u0101rtraukti main\u012bjusies. T\u0101 ir progres\u0113jusi, radot arvien tolerant\u0101ku attieksmi pret sve\u0161ajiem, citiem, otru cilv\u0113ku. Mor\u0101l\u0101 mobiliz\u0101cija no pa\u0161audzin\u0101\u0161anas un pa\u0161discipl\u012bnas viedok\u013ca ir bijusi \u013coti liela. Cilv\u0113ki sav\u0101 laik\u0101 nepazina ne to, ko m\u0113s tagad saucam par darba \u0113tiku un bio\u0113tiku, ne to, ko \u0161odien mod\u012bgi d\u0113v\u0113jam par korporat\u012bvo soci\u0101lo atbild\u012bbu. Ar\u012b v\u0101rds \u201emultikultur\u0101lisms\u201d ir \u013coti jauns v\u0101rds.*<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-light-green-cyan-color has-black-background-color has-text-color has-background wp-block-paragraph\" style=\"font-size:23px\">&nbsp;&nbsp; No Eiropas politi\u0137iem Francijas prezidents ir de\u0123enerat\u012bvi nolaidies viszem\u0101k. Tik zems l\u012bmenis nav sastapts ar\u012b pasaules m\u0113rog\u0101. Runa nav tikai par etnopolitiskaj\u0101m kropl\u012bb\u0101m. Francijas prezidents apliecina kaut ko daudz slikt\u0101ku. Turkl\u0101t vi\u0146\u0161 ac\u012bmredzot dro\u0161i apzin\u0101s \u201caizmuguri\u201d; proti, to, ka vi\u0146\u0161 nav vien\u012bgais un vi\u0146a \u0101rpr\u0101t\u012bgo poz\u012bciju atbalsta ar\u012b citi kol\u0113\u0123i cit\u0101s zem\u0113s. Baltais nams viens no pirmajiem atbalsto\u0161i noglaud\u012bja Francijas prezidentu.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-black-color has-text-color has-medium-font-size wp-block-paragraph\">&nbsp;&nbsp; Noteikti tiekamies ar neciviliz\u0113t\u012bbu. \u0145irg\u0101\u0161an\u0101s par reli\u0123iju neietilpst civiliz\u0113t\u012bb\u0101. Civiliz\u0113ts cilv\u0113ks saprot, ka nedr\u012bkst izsmiet reli\u0123iju. Civiliz\u0113ta cilv\u0113ka mor\u0101lais imperat\u012bvs ir ieciet\u012bba (tolerance) pret citu cilv\u0113ku valodu, m\u0101kslu un literat\u016bru, reli\u0123isko tic\u012bbu, kult\u016bras v\u0113rt\u012bb\u0101m, j\u016bt\u0101m. Civiliz\u0113tas sabiedr\u012bbas gar\u012bg\u0101s evol\u016bcijas rezult\u0101ts ir tolerance, bet nevis konfliktu izrais\u012b\u0161ana, nacion\u0101l\u0101 naida un reli\u0123isk\u0101 naida uzkurin\u0101\u0161ana. Civiliz\u0113ta sabiedr\u012bba ir humanit\u0101tes sabiedr\u012bba, bet nevis humanit\u0101tes noziedz\u012bbas sabiedr\u012bba.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-black-color has-text-color has-medium-font-size wp-block-paragraph\">&nbsp;&nbsp; Francij\u0101 (faktiski ne tikai \u0161aj\u0101 zem\u0113) politisk\u0101s elites etnopolitisk\u0101s izdar\u012bbas ir sabiez\u0113ju\u0161as neoliber\u0101lisma vand\u0101lism\u0101. To ir veicin\u0101jis neoliber\u0101lisms ar savu pseidoliber\u0101lismu, div\u0101m krit\u0113riju skal\u0101m cilv\u0113kties\u012bbu jaut\u0101jumos, paties\u012bbas, gar\u012bguma nihilismu, glob\u0101lisma naidu pret suverenit\u0101ti, br\u012bv\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-black-color has-text-color has-medium-font-size wp-block-paragraph\">&nbsp;&nbsp; N\u0101kas atg\u0101din\u0101t, ka sve\u0161v\u0101rdi \u201cbarbarisms\u201d un \u201cvand\u0101lisms\u201d ir atvasin\u0101ti no fran\u010du valodas. Barbarisms (fr. <em>barbarisme<\/em>) ir rupj\u012bba, ne\u017e\u0113l\u012bba, kult\u016bras tr\u016bkums, civiliz\u0113t\u012bbas tr\u016bkums. Grie\u0137u v\u0101rds \u201c<em>barbarismos<\/em>\u201d (noz\u012bm\u0113: sve\u0161ai valodai rakstur\u012bgs) attiecas uz valodu \u2013 nev\u0113lamiem aizguvumiem, kurus sauc par barbarismiem. Piem\u0113ram, daudzi aizguvumi no ang\u013cu valodas ir barbarismi. Vand\u0101lisms (fr. <em>vandalisme<\/em>) ir me\u017eon\u012bga post\u012b\u0161ana, kult\u016bras v\u0113rt\u012bbu izn\u012bcin\u0101\u0161ana.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-medium-font-size wp-block-paragraph\"><span class=\"has-inline-color has-black-color\">Skat. eseju \u201cMultikultur\u0101lisma b\u016bt\u012bba\u201d: <\/span><a href=\"https:\/\/neprgr.blogspot.com\/2019\/05\/multikulturalisma-butiba.html\">https:\/\/neprgr.blogspot.com\/2019\/05\/multikulturalisma-butiba.html<\/a>.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">05.11.20<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-text-align-center has-light-green-cyan-color has-text-color has-background has-large-font-size wp-block-paragraph\" style=\"background-color:#1e332b\">LRTT papildin\u0101jums<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-text-align-center has-black-color has-text-color wp-block-paragraph\" style=\"font-size:25px\"><strong>Makrons <\/strong>ir cionistu provokators, kur\u0161 j\u0101ties\u0101 !<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-black-color has-text-color has-medium-font-size wp-block-paragraph\">Karikaturiz\u0113t <strong>Pravie\u0161us<\/strong> var tika <strong>S\u0100TANISTI<\/strong> un <strong>Francijas<\/strong> prezidents ir <strong>viens no vi\u0146iem<\/strong> ! Ar\u012b visi tie, kuri vi\u0146u atbalsta, ir no t\u0101s pa\u0161as bandas.<\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-embed-youtube wp-block-embed is-type-video is-provider-youtube wp-embed-aspect-16-9 wp-has-aspect-ratio\"><div class=\"wp-block-embed__wrapper\">\n<div class=\"video-container\"><iframe loading=\"lazy\" title=\"\u0422\u0435\u0440\u0430\u043a\u0442 \u0432 \u0412\u0435\u043d\u0435 | \u0421\u0435\u043c\u044c \u0447\u0435\u043b\u043e\u0432\u0435\u043a \u043f\u043e\u0433\u0438\u0431\u043b\u0438 \u043f\u0440\u0438 \u0441\u0442\u0440\u0435\u043b\u044c\u0431\u0435 \u0432 \u0446\u0435\u043d\u0442\u0440\u0435 \u0412\u0435\u043d\u044b - \u041c\u043e\u0441\u043a\u0432\u0430 24\" width=\"500\" height=\"281\" src=\"https:\/\/www.youtube.com\/embed\/CQQGeJswQhE?feature=oembed&#038;wmode=opaque\" frameborder=\"0\" allow=\"accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share\" referrerpolicy=\"strict-origin-when-cross-origin\" allowfullscreen><\/iframe><\/div>\n<\/div><\/figure>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Neciviliz\u0113t\u012bbas apliecin\u0101jums jeb neoliber\u0101lisma vand\u0101lisms &nbsp;&nbsp; 2020.gada oktobra asi\u0146ainajiem notikumiem Francij\u0101 ir konkr\u0113ts izskaidrojums. Tas nav karikat\u016bru z\u012bm\u0113t\u0101ju un \u017eurn\u0101la galven\u0101 redaktora de\u0123ener\u0101cijas apliecin\u0101jums. Tas nav Francijas prezidenta etnopolitisk\u0101s nekompetences apliecin\u0101jums. Tas nav tikai&#46;&#46;&#46;<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":57097,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-58223","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-galvena"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/58223","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=58223"}],"version-history":[{"count":13,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/58223\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":58304,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/58223\/revisions\/58304"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/57097"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=58223"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=58223"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=58223"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}