{"id":57516,"date":"2020-09-08T09:26:46","date_gmt":"2020-09-08T06:26:46","guid":{"rendered":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=57516"},"modified":"2020-09-08T09:26:47","modified_gmt":"2020-09-08T06:26:47","slug":"a-prieditis-kapec-tikai-divas-reizes-jeb-viltiga-vara","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=57516","title":{"rendered":"A. Pried\u012btis. K\u0101p\u0113c tikai divas reizes jeb vilt\u012bg\u0101 vara"},"content":{"rendered":"\n
\"\"<\/figure>\n\n\n\n
\"\"<\/figure>\n\n\n\n

K\u0101p\u0113c tikai divas reizes jeb vilt\u012bg\u0101 vara<\/h3>\n\n\n\n

   <\/strong>Satversmes 35. pant\u0101 teikts: \u201cValsts Prezidentu iev\u0113l\u0113 Saeima uz \u010detriem gadiem\u201d. Savuk\u0101rt Satversmes 39. pant\u0101 teikts: \u201cViena un t\u0101 pati persona nevar b\u016bt par Valsts Prezidentu ilg\u0101k k\u0101 asto\u0146us gadus no vietas\u201d.    <\/p>\n\n\n\n

T\u0101tad Latvijas Republik\u0101 viena un t\u0101 pati persona par Valsts prezidentu var tikt iev\u0113l\u0113ta p\u0113c k\u0101rtas divas reizes (4 gadi + 4 gadi = 8 gadi). \u0160aj\u0101 sakar\u0101 piekl\u0101jas jaut\u0101t \u201cK\u0101p\u0113c tikai divas reizes?\u201d.   <\/p>\n\n\n\n

Saprotams, t\u0101ds jaut\u0101jums ir iesp\u0113jams ne vien Latvij\u0101. Ar\u012b Rietumu valst\u012bs ir t\u0101da pati norma. T\u0101 tas, piem\u0113ram, ir ASV, Francij\u0101, V\u0101cij\u0101.    Tik tikko min\u0113tais jaut\u0101jums nav aizliegts. Tom\u0113r publiskaj\u0101 telp\u0101 tas ir \u013coti reti sastopams. Nediskut\u0113 par to, k\u0101p\u0113c tikai divas reizes. Glu\u017ei pret\u0113ji! Sabiedrisk\u0101 doma smaid\u012bgi akcept\u0113 doto normu. Sabiedr\u012bbas apzi\u0146\u0101 \u0161ai normai ir gai\u0161a reput\u0101cija. Dot\u0101 norma asoci\u0113jas ar demokr\u0101tiju. Ja k\u0101ds uzdro\u0161in\u0101tos publiski nor\u0101d\u012bt par dot\u0101s normas fundament\u0101lo bezj\u0113dz\u012bbu un sociuma vienas da\u013cas savt\u012bgo vilt\u012bbu varas organiz\u0113\u0161an\u0101, tad t\u0101ds drosminieks t\u016bl\u012bt tiktu repres\u0113ts farizejiski mod\u012bg\u0101 politkorektuma v\u0101rd\u0101. \u0160ausmas! K\u0101 t\u0101 dr\u012bkst teikt! K\u0101 dr\u012bkst v\u0113rsties pret demokr\u0101tiju!    <\/p>\n\n\n\n

Paties\u012bba nepatiks! Paties\u012bba ir izcili r\u016bgta: dot\u0101 norma ir fundament\u0101la politisk\u0101 bezj\u0113dz\u012bba! T\u0101 apliecina sociuma vienas da\u013cas savt\u012bgo vilt\u012bbu varas organiz\u0113\u0161an\u0101. Tas, pirmk\u0101rt.    <\/p>\n\n\n\n

Otrk\u0101rt, dot\u0101 norma ir Rietumu civiliz\u0101cijas pagrimuma izpausme. Dot\u0101 norma ir veicin\u0101jusi valsts varas stabilit\u0101tes zaud\u0113\u0161anu, pa\u0161laik nosl\u012bdot l\u012bdz suver\u0113na valstiskuma nihilismam.        <\/p>\n\n\n\n

Tre\u0161k\u0101rt, varb\u016bt pareiz\u0101k ir klus\u0113t un pret min\u0113to paties\u012bbu iztur\u0113ties k\u0101 pret zin\u0101mu sv\u0113tumu: \u201cNedodiet sv\u0113tumu su\u0146iem un nemetiet savas p\u0113rles c\u016bk\u0101m priek\u0161\u0101, ka t\u0101s ar sav\u0101m k\u0101j\u0101m vi\u0146as nesamin un atgriezdam\u0101s j\u016bs pa\u0161us nesaplosa\u201d (Mt.7:6).    Dot\u0101 norma ir v\u0113sturiski jauna politisk\u0101 pieeja. Bez dot\u0101s normas eirope\u012bdi veiksm\u012bgi iztika gadu t\u016bksto\u0161iem ilgi. \u201cBalt\u0101\u201d rase gadu t\u016bksto\u0161iem ilgi cien\u012bja valsts varas stabilit\u0101ti un lieliski p\u0101rzin\u0101ja valsts varas stabilit\u0101tes tehnolo\u0123iju.    <\/p>\n\n\n\n

Dot\u0101 norma ir lo\u0123isks absurds! Katrs sapr\u0101t\u012bgs cilv\u0113ks to atz\u012bs. Valsts un t\u0101s tautas stabilai att\u012bst\u012bbai ir vajadz\u012bgs stabils strat\u0113\u0123iskais kurss, kas nav atkar\u012bgs no v\u0113l\u0113t\u0101ju kapr\u012bz\u0113m un pa\u0161m\u0113r\u0137\u012bgas politisko kadru mai\u0146as.    Dot\u0101 norma, protams, ir pa\u0161m\u0113r\u0137is ar demago\u0123isku auru. T\u0101 ir pseidodemokr\u0101tijas aura. Demokr\u0101tijai nekad nav bijusi laba reput\u0101cija. Demokr\u0101tiju tradicion\u0101li apsauk\u0101 par \u201cvair\u0101kuma tir\u0101niju\u201d un \u201cmietpilso\u0146u diktat\u016bru\u201d. Demokr\u0101tiju kritiz\u0113ja Platons, Aristotelis. P\u0113c vi\u0146iem demokr\u0101tiju kritiz\u0113ja Nikolo Makjavelli, \u017d.-\u017d. Russo, \u0160arls de Monteskj\u0113, Tomass Karleils, \u017dozefs Mar\u012b de Mestrs, Osvalds \u0160penglers, Karls \u0160mits, Ren\u0113 Genons, Juliuss Evola, \u0160arls Nodj\u0113, Martins Heidegers, Fr\u012bdrihs N\u012b\u010de, Jozefs \u0160ump\u0113ters. Krievij\u0101 demokr\u0101tiju dz\u0113l\u012bgi kritiz\u0113ja \u013bevs Tihomirovs, Konstant\u012bns Pobedonoscevs. Otto fon Bismarks atkl\u0101ti atzina, ka \u201cpret demokr\u0101tiem pal\u012bdz tikai zald\u0101ti\u201d.    <\/p>\n\n\n\n

Dot\u0101 norma nerad\u0101s no zila gaisa. K\u0101 parasti, vispirms eksist\u0113ja objekt\u012bvs iemesls un p\u0113c tam uzzied\u0113ja subjekt\u012bvs iemesls. Objekt\u012bvo iemeslu vilt\u012bgi nov\u0113rt\u0113ja un sav\u0101 lab\u0101 izmantoja savt\u012bgie pr\u0101ti, tiecoties m\u016b\u017eu m\u016b\u017eos b\u016bt pie varas un vairot materi\u0101lo labkl\u0101j\u012bbu.    <\/p>\n\n\n\n

Objekt\u012bvais iemesls ir demogr\u0101fiskie apst\u0101k\u013ci \u2013 iedz\u012bvot\u0101ju skaita pieaugums. Demogr\u0101fiskais faktors ir cilv\u0113ces virsdiri\u0123ents. Dot\u0101s normas ra\u0161anos veicin\u0101ja iedz\u012bvot\u0101ju skaita pieaugums un nepiecie\u0161am\u012bba apr\u016bp\u0113t Homo sapiens<\/em> miljonus.    Faktiski cit\u0101d\u0101ks izskaidrojums nevar b\u016bt. Demogr\u0101fiskais faktors ir cilv\u0113ces visb\u016btisk\u0101kais demiurgs \u2013 rado\u0161ais elements un kult\u016bras izmai\u0146u autors. Ja main\u0101s iedz\u012bvot\u0101ju skaits, tad main\u0101s cilv\u0113ku kult\u016bra (materi\u0101l\u0101 kult\u016bra + gar\u012bg\u0101 kult\u016bra). XXI gadsimta \u013caud\u012bm to nav \u012bpa\u0161i j\u0101paskaidro. XXI gadsimta \u013caudis dz\u012bvo cilv\u0113ces v\u0113stur\u0113 unik\u0101las demogr\u0101fisk\u0101s p\u0101rejas (1960-2050) apst\u0101k\u013cos. Uz Zemes tik strauji un tik liel\u0101 apjom\u0101 cilv\u0113ku skaits nekad v\u0113l nebija palielin\u0101jies. T\u0101p\u0113c aizvad\u012btajos gadu desmitos tik strauji un tik radik\u0101li izmain\u012bj\u0101s kult\u016bra, sag\u0101d\u0101jot galvass\u0101pes div\u0101m paaudz\u0113m. T\u0101s nesp\u0113j operat\u012bvi adapt\u0113ties kult\u016bras kardin\u0101laj\u0101s novit\u0101t\u0113s. Sen\u0101 pasaule ar niec\u012bgu iedz\u012bvot\u0101ju skaitu bez ac\u012bmredzam\u0101m izmai\u0146\u0101m puls\u0113ja apm\u0113ram 3000 gadus. Viduslaiki (500-1500) ar daudz liel\u0101ku iedz\u012bvot\u0101ju skaitu nek\u0101 senajos laikos, bet ar relat\u012bvi stabilu demogr\u0101fisko virz\u012bbu, ilga apm\u0113ram 1000 gadus. Jaunie laiki (1500-1800), kad Eirop\u0101 s\u0101ka pak\u0101peniski pieaugt iedz\u012bvot\u0101ju skaits, past\u0101v\u0113ja tikai 300 gadus. K\u0101r\u013ca Liel\u0101 vald\u012b\u0161anas period\u0101 (VIII gs. nogal\u0113 – IX gs. s\u0101kum\u0101) Eirop\u0101 esot dz\u012bvoju\u0161i tikai apm\u0113ram 25-30 miljoni cilv\u0113ku. 1700.gad\u0101 Eiropas iedz\u012bvot\u0101ju skaits bija 100 miljoni, 1800.gad\u0101 \u2013 160 miljoni, 1900.gad\u0101 \u2013 300 miljoni. 2020.gad\u0101 Eiropa (l\u012bdz Ur\u0101lu kalniem) lepojas ar 695 miljoniem iedz\u012bvot\u0101ju.     <\/p>\n\n\n\n

V\u0113sturnieki uzskata, ka Eiropas iedz\u012bvot\u0101ju skaits m\u0113reni s\u0101ka pieaugt no XVI gadsimta otr\u0101s puses, bet no XVII gadsimta s\u0101ka pieaugt diezgan strauji. Respekt\u0113jams apjoms (autom\u0101tiski pieprasa radik\u0101las izmai\u0146as kult\u016br\u0101) tika sasniegts XVIII gadsimt\u0101, bet izaicino\u0161a kulmin\u0101cija tika sasniegta XIX gadsimt\u0101.    <\/p>\n\n\n\n

Ne velti  tik tikko min\u0113tajos abos gadsimtos intens\u012bvi progres\u0113ja jauna kult\u016bras form\u0101cija. XIX gadsimt\u0101 jauno kult\u016bras form\u0101ciju gudri indiv\u012bdi nosauca par kapit\u0101lismu. Par kapit\u0101lisma saimnieku atzina soci\u0101lo sl\u0101ni v\u0101rd\u0101 \u201cbur\u017eu\u0101zija\u201d (fr. bourgeois <\/em>\u2013 pils\u0113tnieks). Kapit\u0101lisma misija bija saimnieciski apr\u016bp\u0113t lielo un \u0101tri pieaugo\u0161o iedz\u012bvot\u0101ju kopumu. T\u0101dai misijai neder\u0113ja feod\u0101lisma saimniecisk\u0101 k\u0101rt\u012bba (kult\u016bra). Feod\u0101lisms bija piem\u0113rots mazam iedz\u012bvot\u0101ju skaitam. Pieaugot iedz\u012bvot\u0101ju skaitam, feod\u0101lisms pak\u0101peniski un klusi transform\u0113j\u0101s kapit\u0101lism\u0101, kas ir liela un \u013coti liela iedz\u012bvot\u0101ju skaita apkalpot\u0101js (\u201csadz\u012bves kombin\u0101ts\u201d). Slavenais ekonomists un soci\u0101lais filosofs Fr\u012bdrihs Hajeks pamatoti rakst\u012bja par kapit\u0101lisma ekonomikas dabisko ra\u0161anos. Kapit\u0101lismam n\u0101c\u0101s izstr\u0101d\u0101t novatorisku ekonomisko, politisko un ideolo\u0123isko strat\u0113\u0123iju ar tai adekv\u0101tu realiz\u0101cijas tehnolo\u0123iju.    Kapit\u0101lisma konceptu\u0101l\u0101 b\u0101ze k\u013cuva filosofisk\u0101s, zin\u0101tnisk\u0101s, politisk\u0101s, ideolo\u0123isk\u0101s, soci\u0101l\u0101s domas specifiska str\u0101va (intelektu\u0101l\u0101 kust\u012bba). To Rietumu civiliz\u0101cijas v\u0113stur\u0113 d\u0113v\u0113 par Apgaism\u012bbu. Runa ir par \u012bpa\u0161u Apgaism\u012bbas laikmetu. Tas s\u0101k\u0101s XVII gadsimta beig\u0101s, pilnbriedumu sasniedza XVIII gadsimt\u0101, un t\u0101 idejiskais mantojums nav zaud\u0113jis ietekmi l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m. T\u0101, piem\u0113ram, ASV, Francij\u0101, V\u0101cij\u0101 un ar\u012b Latvij\u0101 pa\u0161laik funkcion\u0113jo\u0161\u0101s konstit\u016bcijas liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir Apgaism\u012bbas laikmeta produkti. Ar\u012b bur\u017eu\u0101zijas \u0161odienas komfortabl\u0101 labkl\u0101j\u012bba tika kapit\u0101li iecement\u0113ta Apgaism\u012bbas laikmet\u0101.    Pirms konspekt\u012bvi fiks\u0113jam Apgaism\u012bbas laikmeta idejisk\u0101s bag\u0101t\u012bbas nepiecie\u0161ams nor\u0101d\u012bt par vienu nelabu tendenci. T\u0101 nepolitkorekti skan \u0161\u0101di: jo liel\u0101ks k\u013c\u016bst plan\u0113tas iedz\u012bvot\u0101ju skaits, jo liel\u0101ka, intens\u012bv\u0101ka, nekaun\u012bg\u0101ka, cinisk\u0101ka, rafin\u0113t\u0101ka, specifisk\u0101ka, instrument\u0101li efekt\u012bv\u0101ka k\u013c\u016bst plan\u0113tas iedz\u012bvot\u0101ju ideolo\u0123isk\u0101 apdullin\u0101\u0161ana, m\u0101n\u012b\u0161ana, manipulat\u012bv\u0101 izmanto\u0161ana, psihotropisk\u0101 ietekm\u0113\u0161ana, non\u0101kot l\u012bdz 2020.gada planet\u0101rajam \u016bnikumam \u2013 visas 7,8 miljardu grandioz\u0101s cilv\u0113ces \u201ckoviddebiliz\u0101cijai\u201d, \u201ckovididiotijai\u201d, \u201cpsihopand\u0113mijai\u201d.    <\/p>\n\n\n\n

Lieta ir t\u0101, ka nelab\u0101s tendences terminolo\u0123iskais balsts liel\u0101 m\u0113r\u0101 joproj\u0101m ir Apgaism\u012bbas laikmet\u0101 izstr\u0101d\u0101to konceptu leksiskie apz\u012bm\u0113jumi. T\u0101, piem\u0113ram, Apgaism\u012bbas laikmet\u0101 rad\u0101s labi paz\u012bstam\u0101 cilv\u0113kties\u012bbu retorika. Ar\u012b tagad tiek iest\u0101st\u012bts, ka visi cilv\u0113ki piedzimst br\u012bvi un vienl\u012bdz\u012bgi ar ties\u012bb\u0101m uz dz\u012bv\u012bbas un vesel\u012bbas aizsardz\u012bbu. 1998.gad\u0101 Satversme tika papildin\u0101ta ar 8. noda\u013cu \u201cCilv\u0113ka pamatties\u012bbas\u201d. Bet kas Latvij\u0101 pozit\u012bvi izmain\u012bj\u0101s cilv\u0113kties\u012bbu jom\u0101? Vai latvie\u0161i ieguva stingru juridisko atbalstu, pal\u012bdz\u012bbu, mor\u0101li psiholo\u0123isko uztic\u012bbu cilv\u0113kties\u012bb\u0101m? Jeb t\u0101 bija vien\u012bgi sabiedr\u012bbas k\u0101rt\u0113j\u0101 mu\u013c\u0137o\u0161ana, mask\u0113joties ar it k\u0101 hum\u0101nu nost\u0101ju?    <\/p>\n\n\n\n

Apgaism\u012bbas laikmet\u0101 rad\u0101s lepn\u0101 sabiedrisk\u0101 l\u012bguma teorija \u2013 tautu apm\u0101n\u012b\u0161anas instruments. Saska\u0146\u0101 ar \u0161o teoriju cilv\u0113ki ilgi dz\u012bvoja pirmatn\u0113j\u0101 br\u012bv\u012bb\u0101. Ta\u010du pien\u0101ca laiks dibin\u0101t valsti. Cilv\u0113ki nosl\u0113dza l\u012bgumu ar valsti. Vi\u0146i valstij atdeva da\u013cu no savas br\u012bv\u012bbas, kompens\u0101cij\u0101 sa\u0146emot no valsts taisn\u012bgu tiesu un ties\u012bbu iev\u0113ro\u0161anu, policejisko un milit\u0101ro aizsardz\u012bbu, priv\u0101t\u012bpa\u0161uma aizsardz\u012bbu. Ar\u012b latvie\u0161i XX gadsimta s\u0101kum\u0101 ir nosl\u0113gu\u0161i lepno sabiedrisko l\u012bgumu un savu likteni uztic\u0113ju\u0161i valstij. Bet vai no t\u0101 latvie\u0161iem ir liels labums? Vai tas attur latvie\u0161us mekl\u0113t lab\u0101kus dz\u012bves apst\u0101k\u013cus cit\u0101s zem\u0113s? Vai latvie\u0161i un valsts ir konsolid\u0113ts lielums? Vai re\u0101li eksist\u0113 valsts un tautas salied\u0113t\u012bba, vienot\u012bba, kop\u012bbas apzi\u0146a?    Apgaism\u012bbas laikmet\u0101 piedzima kategorija \u201ctauta\u201d un smalk\u0101 doktr\u012bna par tautas suverenit\u0101ti. Respekt\u012bvi, valst\u012b dz\u012bvojo\u0161\u0101 tauta ir vien\u012bg\u0101 likum\u012bg\u0101 visaugst\u0101k\u0101s varas nes\u0113ja. Satversm\u0113 tas atspogu\u013cojas 2.pant\u0101 \u201cLatvijas valsts suver\u0113n\u0101 vara pieder Latvijas tautai\u201d.    <\/p>\n\n\n\n

Tiesa, XX gadsimta otraj\u0101 pus\u0113 min\u0113tajai smalkajai doktr\u012bnai pa k\u0101j\u0101m s\u0101ka mais\u012bties kategorija \u201cn\u0101cija\u201d. T\u0101 apz\u012bm\u0113 valsts pilso\u0146u polietnisko raibumu. Migr\u0101cijas un koloni\u0101lisma likvid\u0113\u0161anas rezult\u0101t\u0101 Eiropas daudzas valstis s\u0101ka apdz\u012bvot da\u017e\u0101das tautas. T\u0101p\u0113c polietnisk\u0101 raibuma apz\u012bm\u0113\u0161anai tika ieteikta kategorija \u201cn\u0101cija\u201d k\u0101 politisks risin\u0101jums. Ar\u012b Latvijas Republik\u0101 vienm\u0113r  ir bijusi n\u0101cija. Satversmes 2. pant\u0101 v\u0101rdi \u201cLatvijas tauta\u201d ir uzl\u016bkojams k\u0101 sinon\u012bms v\u0101rdiem \u201cLatvijas n\u0101cija\u201d. Neeksist\u0113 etnisk\u0101 vien\u012bba \u201cLatvijas tauta\u201d. Eksist\u0113 etnisk\u0101 vien\u012bba \u201clatvie\u0161u tauta\u201d.    <\/p>\n\n\n\n

Apgaism\u012bbas laikmet\u0101 savas gaitas s\u0101ka t\u0101das eiropie\u0161u politiskaj\u0101 diskurs\u0101 popul\u0101ras mantras k\u0101 \u201cbr\u012bva prese\u201d, \u201cneatkar\u012bgs tirgus\u201d, \u201ctirgus caurskat\u0101m\u012bba\u201d, \u201cneatkar\u012bga tiesa\u201d, \u201ctiesiska valsts\u201d, \u201cpolitisk\u0101 br\u012bv\u012bba\u201d, \u201cliber\u0101lisms\u201d. Ja nepiecie\u0161ams demago\u0123iski nomask\u0113t k\u0101du valsts valdo\u0161\u0101 sl\u0101\u0146a mahin\u0101ciju, tad tradicion\u0101li atsauc\u0101s uz k\u0101du no nosauktaj\u0101m mantr\u0101m. Latvijas sabiedr\u012bbai tas ir labi paz\u012bstams.    <\/p>\n\n\n\n

Apgaism\u012bbas korifeju politiskajos uzskatos bija sastopams konkr\u0113ts viedoklis par valsts prezidentu. Valsts prezidenta instit\u016bts tika pak\u013cauts principam par varas amatpersonu regul\u0101ru mai\u0146u v\u0113l\u0113\u0161anu ce\u013c\u0101. Katrs cilv\u0113ks agr\u0101k vai v\u0113l\u0101k vi\u0146am doto varu s\u0101kot \u013cauni izmantot. T\u0101p\u0113c ir nepiecie\u0161ams regul\u0101ri main\u012bt varas p\u0101rst\u0101vjus. Tas attiecas ar\u012b uz valsts prezidentu.    T\u0101, piem\u0113ram, Apgaism\u012bbas korifeju politiskie uzskati tika prec\u012bzi izmantoti ASV konstit\u016bcij\u0101. T\u0101 tika ratific\u0113ta 1788.gada 21.j\u016bnij\u0101 un tiek atz\u012bta par pirmo konstit\u016bciju m\u016bsdienu izpratn\u0113.    <\/p>\n\n\n\n

ASV konstit\u016bcij\u0101 norma par valsts prezidenta iev\u0113l\u0113\u0161anas ierobe\u017eo\u0161anu ar diviem termi\u0146iem ir no 1951.gada 27.febru\u0101ra (konstit\u016bcijas 22. labojum\u0101). Pirms tam t\u0101da norma konstit\u016bcij\u0101 nebija. Ta\u010du t\u0101 eksist\u0113ja dz\u012bves praks\u0113. Neviens prezidents Baltaj\u0101 nam\u0101 nebija ilg\u0101k par diviem termi\u0146iem. Franklins Delano R\u016bzvelts ir vien\u012bgais ASV prezidents, kur\u0161 iev\u0113l\u0113ts uz vair\u0101k nek\u0101 diviem termi\u0146iem. Vi\u0146\u0161 \u0161aj\u0101 amat\u0101 bija \u010detrus termi\u0146us (1933\u20141945). Tas izskaidrojams ar \u0101rk\u0101rt\u0113jiem saimnieciskajiem un politiskajiem apst\u0101k\u013ciem. Valst\u012b vajadz\u0113ja stabilu varu un valst\u012b nebija t\u0101di apst\u0101k\u013ci, lai piev\u0113rstos politiskajai c\u012b\u0146ai, kas re\u0101li vienm\u0113r ir valsts prezidenta v\u0113l\u0113\u0161anas. R\u016bzvelta prezident\u016bras laik\u0101 bija pasaules ekonomisk\u0101 kr\u012bze (t.s. l<\/a>iel\u0101 depresija) un II Pasaules kar\u0161.    <\/p>\n\n\n\n

Bet tagad par sociuma vienas da\u013cas savt\u012bgo vilt\u012bbu varas organiz\u0113\u0161an\u0101. Apgaism\u012bbas laikmeta gudr\u012bbas varas organiz\u0113\u0161an\u0101 un taj\u0101 skait\u0101 prezidenta varas organiz\u0113\u0161an\u0101 ir izdev\u012bgas vien\u012bgi bur\u017eu\u0101zijai. T\u0101p\u0113c bur\u017eu\u0101zija l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m ir nosarg\u0101jusi sev izdev\u012bgo Apgaism\u012bbas mantojumu. Tautai ir vajadz\u012bgi stabili valdnieki. Tauta nem\u012bl politisk\u0101s varas sv\u0101rst\u012bbas, nepatst\u0101v\u012bgumu, nenotur\u012bbu. Latvie\u0161u tauta \u0161aj\u0101 zi\u0146\u0101 nav iz\u0146\u0113mums un vienm\u0113r ir v\u0113l\u0113jusies R\u012bgas pil\u012b redz\u0113t \u201cstingru roku\u201d. Turpret\u012b bur\u017eu\u0101zijas ide\u0101ls ir oligarhisk\u0101 vara (ekonomisk\u0101 vara + politisk\u0101 vara). Pie tam bur\u017eu\u0101zija nekad nav iek\u0161\u0113ji konsolid\u0113ts soci\u0101lais sl\u0101nis. Bur\u017eu\u0101zija princip\u0101 nevar nodro\u0161in\u0101t stabilu varu. Bur\u017eu\u0101zija tradicion\u0101li sast\u0101v no atsevi\u0161\u0137iem savstarp\u0113ji naid\u012bgiem oligarhiskajiem klaniem. Oligarhisko klanu savstarp\u0113j\u0101 c\u012b\u0146a veicina varas mai\u0146u un taj\u0101 skait\u0101 valsts prezidenta izv\u0113li un iev\u0113l\u0113\u0161anu. Latvij\u0101 ar\u012b ir vair\u0101ki oligarhiskie \u201casto\u0146k\u0101ji\u201d, kuriem nav vajadz\u012bga \u201cstingra roka\u201d un stabils strat\u0113\u0123iskais kurss, kas nav atkar\u012bgs, k\u0101 jau rakst\u012bju, no v\u0113l\u0113t\u0101ju kapr\u012bz\u0113m un pa\u0161m\u0113r\u0137\u012bgas politisko kadru mai\u0146as.<\/p>\n\n\n\n

Autors: Arturs Pried\u012btis<\/a> Kulturolo\u0123isk\u0101 publicistika<\/a><\/p>\n\n\n\n

08.09.20.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

K\u0101p\u0113c tikai divas reizes jeb vilt\u012bg\u0101 vara    Satversmes 35. pant\u0101 teikts: \u201cValsts Prezidentu iev\u0113l\u0113 Saeima uz \u010detriem gadiem\u201d. Savuk\u0101rt Satversmes 39. pant\u0101 teikts: \u201cViena un t\u0101 pati persona nevar b\u016bt par Valsts Prezidentu ilg\u0101k k\u0101...<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":57039,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/57516"}],"collection":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=57516"}],"version-history":[{"count":4,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/57516\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":57558,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/57516\/revisions\/57558"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/57039"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=57516"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=57516"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=57516"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}