{"id":57292,"date":"2020-08-21T14:48:26","date_gmt":"2020-08-21T11:48:26","guid":{"rendered":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=57292"},"modified":"2020-08-21T14:48:27","modified_gmt":"2020-08-21T11:48:27","slug":"a-prieditis-cilveces-labdaru-maina","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=57292","title":{"rendered":"A. Pried\u012btis. Cilv\u0113ces labdaru mai\u0146a"},"content":{"rendered":"\n<p><\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-image size-large is-resized\"><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" src=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/08\/Arturs-Pried\u012btis-Linards-Granti\u0146\u0161-LRTT.-Helsinki-86-3.png\" alt=\"\" class=\"wp-image-57097\" width=\"1180\" height=\"175\"\/><\/figure>\n\n\n\n<h3>Cilv\u0113ces labdaru mai\u0146a<\/h3>\n\n\n\n<p class=\"has-black-color has-text-color\">\u00a0\u00a0 Glob\u0101lo soci\u0101lo probl\u0113mu anal\u012btik\u0101 nepiecie\u0161ams apspriest divas jaunas par\u0101d\u012bbas. Nepiecie\u0161ams piev\u0113rst uzman\u012bbu kult\u016bras epoh\u0101lai evol\u016bcijai un cilv\u0113ces labdaru mai\u0146ai. \u00a0\u00a0 XXI gadsimta modern\u0101s tendences un modernie procesi jau tiek skat\u012bti no kult\u016bras epoh\u0101las evol\u016bcijas viedok\u013ca. T\u0101da pieeja ir pamatota. Tiekamies ar kaut ko grandiozu cilv\u0113kos un vi\u0146u kult\u016br\u0101. Radik\u0101li izmain\u0101s cilv\u0113ku dz\u012bves vide, darba tirgus, profesion\u0101l\u0101 orient\u0101cija, amatu nomenklat\u016bra, politisk\u0101 sist\u0113ma, valstiskums, tehnolo\u0123iskais arsen\u0101ls, cilv\u0113ka identit\u0101te, mor\u0101li tikumisk\u0101s normas un v\u0113rt\u012bbas, m\u0101kslinieciski rado\u0161\u0101 darba \u017eanri, zin\u0101tnes, reli\u0123ijas un ideolo\u0123ijas loma. Tiekamies ar kaut ko tikpat grandiozu, k\u0101da cilv\u0113ces v\u0113stur\u0113 bija p\u0101reja no paleol\u012bta (akmens laikmeta) uz neol\u012btu (v\u0113lo akmens laikmetu). P\u0101rejas laik\u0101 tika ieviesta zemkop\u012bba un lopkop\u012bba, k\u0101 ar\u012b att\u012bst\u012bj\u0101s keramika un t\u0101di materi\u0101lu apstr\u0101des veidi k\u0101 urb\u0161ana, sl\u012bp\u0113\u0161ana. Ta\u010du kardin\u0101li izmain\u012bj\u0101s ar\u012b cilv\u0113ku mentalit\u0101te. Rad\u0101s tas, ko labi paz\u012bstam k\u0101 zemnieku mentalit\u0101ti. T\u0101 ir pla\u0161i saglab\u0101jusies l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m.* \u00a0\u00a0 Visjaun\u0101kaj\u0101 period\u0101 un \u012bpa\u0161i 2020.gad\u0101 sakar\u0101 ar \u201c<em>Covid-19<\/em>\u201d pand\u0113miju un ASV prezidenta v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m n\u0101kas piev\u0113rst uzman\u012bbu cilv\u0113ces labdaru mai\u0146ai. Uz plan\u0113tas ir radies jauns sp\u0113ks, kas v\u0113las darboties visas cilv\u0113ces m\u0113rog\u0101. Cilv\u0113ces labdaru l\u012bdz\u0161in\u0113jais sp\u0113ks man\u0101mi zaud\u0113 poz\u012bcijas. \u00a0\u00a0 Dom\u0101jams, r\u016bpes par visu cilv\u0113ci ir past\u0101v\u0113ju\u0161as vienm\u0113r. Visos laikmetos ir biju\u0161i cilv\u0113ki ar ba\u017e\u0101m par cilv\u0113ci un velmi kalpot cilv\u0113cei. Planet\u0101ri glob\u0101lu apzi\u0146as tieksmi sav\u0101 zi\u0146\u0101 veicina Dievs, &#8211; Dievs k\u0101 sakr\u0101la personifik\u0101cija ir visu cilv\u0113ku labdaris. Turkl\u0101t visvarens labdaris un labdar\u012bbas visaugst\u0101kais iemiesojums. \u00a0\u00a0 XX gadsimta otraj\u0101 pus\u0113 cilv\u0113ces m\u0113roga labdar\u012bba ieguva re\u0101las aprises. Ja pirms tam ba\u017e\u0101m par visu cilv\u0113ci bija virtu\u0101ls raksturs bez praktiski organizatoriskas darb\u012bbas, tad XX gadsimta otraj\u0101 pus\u0113 tika praktiski realiz\u0113ti konkr\u0113ti projekti. Virtu\u0101lo relat\u0101ti nomain\u012bja ontolo\u0123iski fiks\u0113jama (\u201csataust\u0101ma\u201d) realit\u0101te. T\u0101du procesu veicin\u0101ja abi Pasaules kari, bet sevi\u0161\u0137i II Pasaules kar\u0161, p\u0113c kura bija vit\u0101li nepiecie\u0161ams starptautiski organizatoriski sak\u0101rtot cilv\u0113ces dz\u012bvi planet\u0101r\u0101 m\u0113rog\u0101. 1945.gada 24.oktobr\u012b tika nodibin\u0101ta Apvienoto N\u0101ciju organiz\u0101cija. T\u0101s m\u0113r\u0137is bija nodro\u0161in\u0101t starptautisko mieru un dro\u0161\u012bbu, veicin\u0101t valstu mierm\u012bl\u012bgas attiec\u012bbas, \u012bstenot starptautisko sadarb\u012bbu un kalpot par n\u0101ciju r\u012bc\u012bbas saska\u0146o\u0161anas centru. \u00a0\u00a0 Ta\u010du p\u0113c II Pasaules kara r\u016bpes par cilv\u0113ci konkr\u0113ti realiz\u0113j\u0101s divos l\u012bme\u0146os. Viens l\u012bmenis bija darb\u012bba ANO ietvar\u0101. \u0160aj\u0101 l\u012bmen\u012b darb\u012bbu veica ANO katras dal\u012bbvalsts dele\u0123\u0113ti p\u0101rst\u0101vji \u2013 politi\u0137i, diplom\u0101ti, eksperti, birokr\u0101tijas nomenklat\u016bras kadri. Darbs ANO bija vi\u0146u uzdevums un pien\u0101kums. Par to vi\u0146i sa\u0146\u0113ma atalgojumu. \u00a0\u00a0 Otrs l\u012bmenis princip\u0101 bija piln\u012bgi sav\u0101d\u0101ks. Tas balst\u012bj\u0101s uz priv\u0101to iniciat\u012bvu un neofici\u0101lu, k\u0101 ar\u012b liel\u0101 m\u0113r\u0101 sl\u0113gtu (slepenu) organizatorisko izk\u0101rtojumu. \u0160o l\u012bmeni izveidoja \u013coti bag\u0101ti cilv\u0113ki no ASV ar specifisku gar\u012bgumu, specifisku anal\u012btisko pr\u0101tu un specifisku soci\u0101li politisko orient\u0101ciju. \u0160\u012b l\u012bme\u0146a ra\u0161anos pamat\u0101 nosac\u012bja viena cilv\u0113ka griba un praktiskais ieguld\u012bjums. \u0160is cilv\u0113ks ir amerik\u0101\u0146u slaven\u0101s miljardieru Rokfelleru dinastijas p\u0101rst\u0101vis Deivids Rokfellers (1915-2017). Vi\u0146a tieksmes izveidot, k\u0101 vi\u0146\u0161 pats teica, \u201cvienotu pasauli\u201d, bija \u0123en\u0113tiski determin\u0113tas. Par \u201cvienotu pasauli\u201d esot sap\u0146oju\u0161i jau vi\u0146a sen\u010di. D.Rofellers pats sevi sauca par \u201cinternacion\u0101listu\u201d. T\u0101 tas bija pirms moderno j\u0113dzienu \u201cglobaliz\u0101cija\u201d, \u201cglob\u0101lisms\u201d, \u201cglob\u0101lists\u201d lieto\u0161anas. Tagad vi\u0146a biogr\u0101fiju rot\u0101 identifik\u0101cija \u201cglob\u0101lists\u201d un slavin\u0101jums \u201cviens no pirmajiem glob\u0101lisma ideologiem\u201d. D.Rokfellers bija visu galveno p\u0113ckara neofici\u0101lo planet\u0101ro organizatorisko veidojumu autors vai l\u012bdzautors. Tas attiecas uz Bilderbergas klubu (1954) un Tr\u012bspus\u0113jo komisiju (1973). Abos veidojumos aiz sl\u0113gt\u0101m durv\u012bm \u012bpa\u0161i atlas\u012btu dal\u012bbnieku \u0161aur\u0101 lok\u0101 tika debat\u0113ts par t.s. pasaules glob\u0101laj\u0101m probl\u0113m\u0101m. D.Rokfellera intere\u0161u priek\u0161pl\u0101n\u0101 bija dzimst\u012bbas kontrol\u0113\u0161anas problem\u0101tika. Vi\u0146am pa\u0161am bija \u010detras meitas un divi d\u0113li. Vi\u0146a tuv\u0101kie l\u012bdzgaitnieki glob\u0101lisma att\u012bst\u012bb\u0101 bija Z.Bze\u017einskis (1928-2017) un H.Kisind\u017eers (1923). \u0160\u012b trijotne l\u012bdz t\u0101s divu dal\u012bbnieku n\u0101vei bija viens no galvenajiem glob\u0101lisma idejiskajiem sp\u0113kiem uz Zemes. Vi\u0146u paveikto var atz\u012bt k\u0101 soci\u0101li filosofisku metodolo\u0123isko devumu, formul\u0113jot visda\u017e\u0101d\u0101k\u0101 satura rekomend\u0101cijas glob\u0101lo probl\u0113mu risin\u0101\u0161an\u0101. Pa\u0161laik (2020.g.) analo\u0123isks glob\u0101lisma idejiskais sp\u0113ks nav konstat\u0113jams. \u00a0\u00a0 Toties strauji un nenov\u0113r\u0161ami veidojas izteikti pa\u0161p\u0101rliecin\u0101ts sp\u0113ks, kas grib vald\u012bt uz plan\u0113tas un sav\u0101 kontrol\u0113 p\u0101r\u0146emt visu cilv\u0113ci. Ja tik tikko min\u0113t\u0101s trijotnes un vi\u0146u domubiedru planet\u0101raj\u0101s amb\u012bcij\u0101s priek\u0161pl\u0101n\u0101 domin\u0113ja hum\u0101nistiska filosofija un t\u0101s caurstr\u0101vota ideolo\u0123ija, tad jaun\u0101 glob\u0101lisma sp\u0113ka centr\u0101 ir v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s volunt\u0101ri pak\u013caut cilv\u0113ci un ieg\u016bt varu uz plan\u0113tas. Jaunais glob\u0101lisma sp\u0113ks ir izteikti cinisks, un tas neatsak\u0101s no soci\u0101l\u0101 darvinisma t\u0113z\u0113m, cilv\u0113ci sadalot div\u0101s da\u013c\u0101s (izredz\u0113tie cilv\u0113ki un vi\u0146iem pak\u013cautie cilv\u0113ki). \u00a0\u00a0 Jauno pa\u0161p\u0101rliecin\u0101to sp\u0113ku jau ir pie\u0146emts d\u0113v\u0113t par \u201clielo piecnieku\u201d. Runa ir par t\u0101diem inform\u0101cijas tehnolo\u0123iju gigantiem k\u0101 <em>Microsoft, Apple, Amazon, Google, Alphabet. <\/em>K\u0101 zin\u0101ms, form\u0101li t\u0101s ir inform\u0101cijas tehnolo\u0123iju (<em>IT<\/em>) korpor\u0101cijas, kuras izstr\u0101d\u0101 programmas (<em>software<\/em>) un datortehniku (<em>hardware<\/em>). Ta\u010du \u201clielais piecnieks\u201d ir izv\u0113rties par tot\u0101lu monopolistu, piln\u0101 m\u0113r\u0101 uz plan\u0113tas kontrol\u0113jot internetu, soci\u0101los t\u012bklus un mobilos sakarus, k\u0101 ar\u012b pasaules p\u0101r\u0113j\u0101s inform\u0101cijas tehnolo\u0123iju firmas. \u201cLielajam piecniekam\u201d ir neierobe\u017eota ekonomisk\u0101 vara, milz\u012bgi finansi\u0101lie l\u012bdzek\u013ci, bet \u012bpa\u0161nieki ir visbag\u0101t\u0101kie cilv\u0113ki zem Saules. \u00a0\u00a0 \u201cLielajam piecniekam\u201d jau labu laiku ir grandioza politisk\u0101 un ideolo\u0123isk\u0101 loma. <em>IT <\/em>korpor\u0101cijas var ietekm\u0113t cilv\u0113ku apzi\u0146u, izrais\u012bt un vad\u012bt \u201ckr\u0101sain\u0101s revol\u016bcijas\u201d, \u201cmaidanus\u201d, k\u0101 ar\u012b manipulat\u012bvi iejaukties valstu politik\u0101 un v\u0113l\u0113\u0161anu procesos. <em>IT <\/em>korpor\u0101ciju fantastisk\u0101s iesp\u0113jas atspogu\u013coj\u0101s \u201c <em>Covid-19\u201d <\/em>pand\u0113mijas m\u0113ne\u0161os, apmu\u013c\u0137ojot gandr\u012bz pasaules visu valstu iedz\u012bvot\u0101jus. \u00a0 <em>\u00a0\u00a0 IT <\/em>korpor\u0101cijas ir organiski vienotas ne tikai ar ASV speci\u0101lajiem dienestiem un ASV politisko eliti (Demokr\u0101tisko partiju), bet ar\u012b ar Pentagonu, NATO. Korpor\u0101cijas finansi\u0101li atbalsta pasaules liel\u0101kie invest\u012bciju fondi un finansu holdingi. Proti, atbalsta t\u0101s finansu strukt\u016bras, kuras ir ASV Feder\u0101l\u0101s rezervju sist\u0113mas kodols. \u00a0\u00a0 \u201cLiel\u0101 piecnieka\u201d \u012bpa\u0161nieki noraida p\u0101rmetumus par iejauk\u0161anos politik\u0101. Tom\u0113r tam vairs sabiedr\u012bba netic, jo informat\u012bv\u0101 agresija un planet\u0101ri glob\u0101l\u0101s varas tieksmes ir ac\u012bmredzamas. Visjaun\u0101kaj\u0101 laik\u0101 (2020.g. j\u016blij\u0101-august\u0101) \u201clielais piecnieks\u201d vairs nebaid\u0101s v\u0113rsties pat pret Balt\u0101 nama saimnieku, dz\u0113\u0161ot vi\u0146a ierakstus soci\u0101lajos t\u012bklos. T\u0101da drosme v\u0113rsties pret pasaules varen\u0101k\u0101s, paties\u012bb\u0101 ar\u012b savas, valsts prezidentu ir unik\u0101la izpausme. Tas liecina par sava sp\u0113ka apzin\u0101\u0161anos. \u201cLielais piecnieks\u201d sevi apzin\u0101s k\u0101 \u201c<em>Deep state<\/em>\u201d avangardu, nost\u0101joties priek\u0161gal\u0101 visaugst\u0101k\u0101s birokr\u0101tijas sl\u0101nim, kas nepak\u013caujas vald\u012bbai un valsts likumiem. Turkl\u0101t runa nav par kaut k\u0101du \u201c\u0113nu kabinetu\u201d. Runa ir par cilv\u0113ces p\u0101rvald\u012b\u0161anu. \u00a0\u00a0<br>*Pla\u0161\u0101k skat.: <a href=\"http:\/\/kulturologiskapublicistika.blogspot.com\/2020\/04\/evolucijas-evangelija-pulsacija.html\">http:\/\/kulturologiskapublicistika.blogspot.com\/2020\/04\/evolucijas-evangelija-pulsacija.html<\/a><br>Autors: <a href=\"https:\/\/www.blogger.com\/profile\/05562405739760757399\">Arturs Pried\u012btis<\/a> <a href=\"http:\/\/kulturologiskapublicistika.blogspot.com\/2020\/08\/cilveces-labdaru-maina.html\"><abbr title=\"2020-08-12T00:58:00-07:00\"><\/a><\/p>\n\n\n\n<p>21.08.20<\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Cilv\u0113ces labdaru mai\u0146a \u00a0\u00a0 Glob\u0101lo soci\u0101lo probl\u0113mu anal\u012btik\u0101 nepiecie\u0161ams apspriest divas jaunas par\u0101d\u012bbas. Nepiecie\u0161ams piev\u0113rst uzman\u012bbu kult\u016bras epoh\u0101lai evol\u016bcijai un cilv\u0113ces labdaru mai\u0146ai. \u00a0\u00a0 XXI gadsimta modern\u0101s tendences un modernie procesi jau tiek skat\u012bti&#46;&#46;&#46;<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":57092,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/57292"}],"collection":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=57292"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/57292\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":57349,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/57292\/revisions\/57349"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/57092"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=57292"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=57292"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=57292"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}