{"id":56495,"date":"2020-06-21T11:04:24","date_gmt":"2020-06-21T08:04:24","guid":{"rendered":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=56495"},"modified":"2020-06-21T11:04:24","modified_gmt":"2020-06-21T08:04:24","slug":"patiesibas-suce-4-maija-klikes-banda","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=56495","title":{"rendered":"Paties\u012bbas s\u016bce 4. maija kli\u0137es band\u0101 !"},"content":{"rendered":"\n<figure class=\"wp-block-image\"><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" width=\"800\" height=\"112\" src=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/www.tautastribunals.eu-1411-800x112.png\" alt=\"\" class=\"wp-image-49759\" srcset=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/www.tautastribunals.eu-1411-800x112.png 800w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/www.tautastribunals.eu-1411-300x42.png 300w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/www.tautastribunals.eu-1411-768x108.png 768w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2019\/03\/www.tautastribunals.eu-1411.png 950w\" sizes=\"(max-width: 800px) 100vw, 800px\" \/><\/figure>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-image\"><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" width=\"689\" height=\"321\" src=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/06\/Peters-godmanis-din\u0113vi\u010ds-\u0161kapars-\u0113lerte-ra\u017euks-kalniete-1-Kopie.jpg\" alt=\"\" class=\"wp-image-56454\" srcset=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/06\/Peters-godmanis-din\u0113vi\u010ds-\u0161kapars-\u0113lerte-ra\u017euks-kalniete-1-Kopie.jpg 689w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/06\/Peters-godmanis-din\u0113vi\u010ds-\u0161kapars-\u0113lerte-ra\u017euks-kalniete-1-Kopie-300x140.jpg 300w\" sizes=\"(max-width: 689px) 100vw, 689px\" \/><figcaption><strong>FOTO<\/strong>: <strong>\u0160eit redzami tie Ci\u0101nas de\u0123ener\u0101ti<\/strong><em><strong>(komunisti un \u010dekisti)<\/strong><\/em><strong>, kuri uzskata sevi par Atmodas aizs\u0101c\u0113jiem, bet \u012bsten\u012bb\u0101 ir latvie\u0161u tautas Atmodas zag\u013ci, tie, kuri Latviju \u0161odien novedu\u0161i izn\u012bc\u012bbas priek\u0161\u0101 ! Vi\u0146iem pien\u0101k\u0101s N\u0100VE  un to ar\u012b vi\u0146i sa\u0146ems !<\/strong><\/figcaption><\/figure>\n\n\n\n<p style=\"background-color:#681212;font-size:14px\" class=\"has-text-color has-background has-very-light-gray-color\">Vi\u0146i, latviet, \u0161ie sarkanie asins su\u0146i, kuri deva zv\u0113restu kalpot <strong>S\u0101tana <\/strong>sist\u0113mai, kura izn\u012bcin\u0101ja ap 100 000 000 nevain\u012bgu cilv\u0113ku, uzmetu\u0161ies par<strong> Atmodas<\/strong> aizs\u0101c\u0113jiem ! Jeb kur\u0161 <strong>komunists<\/strong> un \u010dekists ir nositams, jo nav pieskait\u0101ms pie cilv\u0113ku rases ! Tas ir \u013caun\u0101ks par jebkuru pl\u0113soni, jo ar\u012b pl\u0113sonis nepl\u0113\u0161 prieka p\u0113c, bet tikai un vien\u012bgi, lai nodro\u0161in\u0101tu savu eksistenci ! \u0160odien \u0161ie s\u0101taniskie asins su\u0146i ir piln\u012bb\u0101 p\u0101r\u0146\u0113mu\u0161i m\u016bsu <strong>T\u0113vzemi<\/strong> un novedu\u0161i to piln\u012bgas izn\u012bc\u012bbas priek\u0161\u0101. Kam\u0113r vi\u0146i un vi\u0146u rad\u012btie \u0123en\u0113tiskie un politiskie p\u0113cte\u010di staig\u0101s pa zemes virsu, nekas nemain\u012bsies! Pamaz\u0101m un netie\u0161i jau ar\u012b <strong>4. maija kli\u0137es<\/strong> pres\u0113 par\u0101d\u0101s <strong>Paties\u012bba,<\/strong> kura apg\u0101\u017e \u0161\u012bs sarkan\u0101s asinssu\u0146u <strong>\u201cinteli\u0123ences\u201d <\/strong>varo\u0146st\u0101stus par <strong>Atmodas veik\u0161anu<\/strong>. \u012asten\u012bb\u0101 jau tie\u0161i \u0161\u012b <strong>\u201cinteli\u0123ence\u201d<\/strong> sa\u0161\u0137\u0113la <strong>Atmodu<\/strong>&#8211; <strong>Petrs<\/strong> ar savu bandu tautu no <strong>Br\u012bv\u012bbas Pieminek\u013ca <\/strong>aizveda uz <strong>Br\u0101\u013cu kapiem,<\/strong> kas bija nekas vair\u0101k, k\u0101 <strong>S\u0100TANISKS RITU\u0100LS<\/strong> ! <strong>Latviet,<\/strong> mums ir j\u0101tiek va\u013c\u0101 no \u0161\u012bs <strong>KAPU M\u0100\u0122IJS<\/strong>, kur\u0101 m\u016bs k\u0101 zirnek\u013ca t\u012bkl\u0101 ietina <strong>Peters &amp; CO <\/strong>un j\u0101iet atpaka\u013c pie <strong>BR\u012aV\u012aBAS<\/strong> ! <\/p>\n\n\n\n<p style=\"background-color:#7c2121\" class=\"has-text-color has-background has-large-font-size has-very-light-gray-color\">Dievs, sv\u0113ti LATVIJU !<\/p>\n\n\n\n<p style=\"font-size:14px\" class=\"has-text-color has-background has-very-light-gray-color has-very-dark-gray-background-color\">        <strong> Atis Pried\u012btis      <\/strong>   <em>Vakar 09:56    <\/em>                                                                                                                                                    Tiek noklus\u0113ti ar\u012b daudzi citi fakti. Lielie masu mediji  kategoriski atsak\u0101s public\u0113t \u0161\u0101du, dokument\u0101li pier\u0101d\u0101mu,  inform\u0101ciju:&#8221;Man (komponistam Atim Pried\u012btim) jau 1979.gad\u0101 izdev\u0101s  Latvijas Radio ierakst\u012bt pret Latvijas okup\u0101ciju v\u0113rstu dziesmu ar M\u0101ra  \u010cakl\u0101 1968.gad\u0101 public\u0113t\u0101 dzejo\u013ca tekstu &#8220;Izkapts \u0101bel\u0113&#8221;. Sekas &#8211; man 15  gadus (no 1980.g l\u012bdz 1995.g) tika liegta Latvijas Radio ierakst\u012bt v\u0113l  k\u0101du dziesmu. Tikai 1995.gad\u0101 apmu\u013c\u0137ojot Radio &#8220;cenz\u016bru&#8221; man atkal  izdev\u0101s ierakst\u012bt divas dziesmas. Ierakstus veica ansamblis Dzeguz\u012bte.  Dziesma &#8220;Izkapts \u0101bel\u0113&#8221; joproj\u0101m skait\u0101s aizliegt\u0101 dziesma. Radio to  neatska\u0146o kaut ieraksts ir \u013coti profesion\u0101ls. Dziesmu var dzird\u0113t tikai  Youtub\u0113.              <\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-embed-youtube wp-block-embed is-type-video is-provider-youtube wp-embed-aspect-4-3 wp-has-aspect-ratio\"><div class=\"wp-block-embed__wrapper\">\n<div class=\"video-container\"><iframe loading=\"lazy\" title=\"Izkapts \u0101bel\u0113 - pret Latvijas okup\u0101ciju v\u0113rsta dziesma (1980.gada ieraksts)\" width=\"500\" height=\"375\" src=\"https:\/\/www.youtube.com\/embed\/h8BwGPhzs6g?feature=oembed&#038;wmode=opaque\" frameborder=\"0\" allow=\"accelerometer; autoplay; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture\" allowfullscreen><\/iframe><\/div>\n<\/div><\/figure>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-image\"><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" width=\"800\" height=\"281\" src=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/06\/grafik-1-800x281.png\" alt=\"\" class=\"wp-image-56496\" srcset=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/06\/grafik-1-800x281.png 800w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/06\/grafik-1-300x105.png 300w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/06\/grafik-1-768x270.png 768w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/06\/grafik-1.png 1514w\" sizes=\"(max-width: 800px) 100vw, 800px\" \/><figcaption><strong>FOTO:  Joahims fon Ribentrops <\/strong><em>(pa kreisi) <\/em><strong>sarun\u0101jas ar Vja\u010deslav Molotovu.                                              <\/strong><em>(Foto: akg-images\/SCANPIX)  <\/em>     <strong>    <\/strong><\/figcaption><\/figure>\n\n\n\n<h1>                                         <\/h1>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-text-color has-background has-medium-font-size has-very-light-gray-color has-very-dark-gray-background-color\">     Latvijas nosl\u0113pumi: vai zin\u0101m, ko vi\u0146i izdar\u012bja 1979. gada vasar\u0101?                                                     <a href=\"https:\/\/jauns.lv\/komentari\/raksts\/9viri\/391571-latvijas-noslepumi-vai-zinam-ko-vini-izdarija-1979-gada-vasara\">               15 <\/a>                                                             <\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-background has-very-light-gray-background-color\"><a href=\"https:\/\/jauns.lv\/kategorija\/9viri\">                 9v\u012bri             <\/a>                               Vakar 07:29                                                                          \u00a0                                                         <strong>    Guntars Laganovskis speci\u0101li <\/strong>izdevniec\u012bbai &#8220;R\u012bgas Vi\u013c\u0146i&#8221;                                                                  <em>|<\/em><strong>&#8220;100 Labi Padomi&#8221;<\/strong>                                                                                    \u201cStarptautisko normu rupj\u0101kais p\u0101rk\u0101pums, Latvijas varm\u0101c\u012bga  okup\u0113\u0161ana\u201d \u2013 nereti pausts, ka, pasakot \u0161os v\u0101rdus Rado\u0161o savien\u012bbu  pl\u0113num\u0101 1988. gada 2. j\u016bnij\u0101, politisko notikumu koment\u0113t\u0101js Mavriks  Vulfsons bija pirmais, kur\u0161 Padomju Latvij\u0101 publiski nor\u0101d\u012bja uz  Molotova\u2013Ribentropa paktu un t\u0101 sek\u0101m. Tom\u0113r pirms vi\u0146a bija ar\u012b citi.                                                                              <\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-background has-very-light-gray-background-color\">Kad M\u0101kslas \nakad\u0113mijas profesors un politisko notikumu koment\u0113t\u0101js Mavriks Vilsons \nbija beidzis savu uzrunu no pl\u0113numa trib\u012bnes, skaidri pier\u0101dot, ka \nLatvija PSRS sast\u0101v\u0101 nav non\u0101kusi soci\u0101listiskas revol\u016bcijas rezult\u0101t\u0101, \ntoreiz\u0113jais kompartijas boss Boriss Pugo izdvesis: \u201cJ\u016bs nupat \nnogalin\u0101j\u0101t Padomju Latviju!\u201d Vulfsona uzruna un Rado\u0161o savien\u012bbu \npl\u0113nums kopum\u0101 patie\u0161\u0101m pa\u0101trin\u0101ja Gorba\u010dova perestroikas iekustin\u0101to \npadomju sist\u0113mas neg\u0101ciju atseg\u0161anu un galu gal\u0101 noveda pie neatkar\u012bgas \nvalsts atjauno\u0161anas. Tom\u0113r gandr\u012bz desmit gadus pirms \u0161iem notikumiem, \nsace\u013cot starptautisku rezonansi, \u0161aipus dzelzs priek\u0161karam par \nprettiesisku Latvijas okup\u0101ciju pac\u0113la balsi Baltijas valstu disidenti \nkop\u012bg\u0101 memorand\u0101, saukt\u0101 ar\u012b par Baltijas hartu, par kuru \u0161odien zina \nvien retais.<\/p>\n\n\n\n<h3>D\u0101vana Molotova\u2013Ribentropa pakta 40. jubilej\u0101<\/h3>\n\n\n\n<p class=\"has-background has-very-light-gray-background-color\">Impulsu Baltijas hartai deva k\u0101ds notikums Somijas galvaspils\u0113t\u0101 \nHelsinkos. 1975. gada august\u0101 tur tika parakst\u012bts Eiropas Dro\u0161\u012bbas un \nsadarb\u012bbas apspriedes (EDSA) Nobeiguma akts, ar kuru saska\u0146\u0101 Padomju \nSavien\u012bba ap\u0146\u0113m\u0101s iev\u0113rot vair\u0101kus nosac\u012bjumus cilv\u0113kties\u012bbu jom\u0101. \u0160\u0101 \npav\u0113rsiena iedvesmoti, divus gadus v\u0113l\u0101k komunistisk\u0101 re\u017e\u012bma oponenti \n\u010cehoslov\u0101kij\u0101 parakst\u012bja Hartu 77 par cilv\u0113kties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumiem. Sekojot\n \u0161im piem\u0113ram, lietuvie\u0161u un igau\u0146u disidenti, iesaistot domubiedrus no \nLatvijas, 1979. gad\u0101 sast\u0101d\u012bja kop\u012bgi parakst\u012btu dokumentu, kuru uz \nMolotova\u2013Ribentropa pakta 40. gadadienu nos\u016bt\u012bja Padomju Savien\u012bbas, abu\n V\u0101ciju un ANO vad\u012bbai, k\u0101 ar\u012b visu Atlantijas hartu parakst\u012bju\u0161o valstu\n vald\u012bb\u0101m. Te j\u0101atg\u0101dina, ka min\u0113t\u0101 harta, ko 1941. gada august\u0101 uz ku\u0123a\n Atlantijas oke\u0101n\u0101 parakst\u012bja ASV un Lielbrit\u0101nijas l\u012bderi un kurai \nv\u0113l\u0101k pievienoj\u0101s citas valstis, ieskaitot PSRS, paredz\u0113ja atz\u012bt tautu \npa\u0161noteik\u0161an\u0101s ties\u012bbas un netiekties p\u0113c teritori\u0101liem ieguvumiem.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-background has-very-light-gray-background-color\">\u201cPadomju juridisk\u0101 zin\u0101tne ar nacion\u0101lo suverenit\u0101ti \nsaprot n\u0101cijas neierobe\u017eotu varu, t\u0101s politisko br\u012bv\u012bbu, re\u0101lu iesp\u0113ju \npiln\u012bgi r\u012bkoties ar savu likteni, pirmk\u0101rt, ties\u012bbas uz pa\u0161noteik\u0161anos, \nieskaitot atdal\u012b\u0161anos un patst\u0101v\u012bgas valsts izveido\u0161anu,\u201d ies\u0101ka \nmemoranda autori, par savu taktiku izv\u0113loties juridiskus argumentus. \n\u201cJ\u0101atg\u0101dina, ka saska\u0146\u0101 ar starptautiskaj\u0101m norm\u0101m tautas ties\u012bbas uz \npa\u0161noteik\u0161anos nav \u012bstenojamas, ja t\u0101s teritorij\u0101 atrodas okup\u0101cijas \nkarasp\u0113ks. Tas pasv\u012btrots ar\u012b \u013be\u0146ina Dekr\u0113t\u0101 par mieru, kur\u0101 teikts: \u201cJa\n n\u0101cijai netiek dotas ties\u012bbas br\u012bvi balsot pie piln\u012bgas sabiedroto vai \nvisp\u0101r daudz sp\u0113c\u012bg\u0101kas armijas izve\u0161anas, bez maz\u0101k\u0101s ietekm\u0113\u0161anas \njaut\u0101jum\u0101 par \u0161\u012bs n\u0101cijas eksist\u0113\u0161anas form\u0101m, tad t\u0101s pievieno\u0161ana ir \naneksija, respekt\u012bvi, sagr\u0101b\u0161ana un vardarb\u012bba.\u201d<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-background has-very-light-gray-background-color\">Turpin\u0101jum\u0101 seko aps\u016bdz\u012bba Baltijas okup\u0101cijas galvenajiem \nvaininiekiem: \u201cMolotova\u2013Ribentropa pakts bija divu v\u0113stur\u0113 liel\u0101ko \ntir\u0101nu \u2013 Sta\u013cina un Hitlera \u2013 sazv\u0113rest\u012bba pret mieru un cilv\u0113c\u012bbu, kas \nlika pamatus Otrajam pasaules karam. M\u0113s 23. augustu uzskat\u0101m par kauna \ndienu. [..] M\u0113s piepras\u0101m, lai Padomju Savien\u012bba public\u0113 pilnu \nMolotova\u2013Ribentropa pakta tekstu, ar\u012b visus slepenos protokolus. M\u0113s \nuzsveram, ka Padomju Krievija Dekr\u0113t\u0101 par mieru atteic\u0101s no slepen\u0101s \ndiplom\u0101tijas. Vienlaikus m\u0113s pras\u0101m deklar\u0113t, ka Molotova\u2013Ribentropa \npakts nav sp\u0113k\u0101 kop\u0161 t\u0101 parakst\u012b\u0161anas br\u012b\u017ea.\u201d Dokumentu nosl\u0113dz m\u0101jiens \nar mietu \u2013 atg\u0101din\u0101jums ANO \u0123ener\u0101lsekret\u0101ram Kurtam Valdheimam, ka vi\u0146a\n vad\u012btaj\u0101 organiz\u0101cij\u0101 ir valstis, kuras p\u0101rk\u0101pj starptautisk\u0101s normas, \nun aicin\u0101jums n\u0101kamaj\u0101 \u0122ener\u0101l\u0101s Asamblejas sesij\u0101 izskat\u012bt Baltijas \nvalstu st\u0101vokli.<\/p>\n\n\n\n<h3>Tr\u012bsdesmit se\u0161i lietuvie\u0161i, \u010detri igau\u0146i un pieci latvie\u0161i<\/h3>\n\n\n\n<p class=\"has-background has-very-light-gray-background-color\">Memorandu parakst\u012bja 36 lietuvie\u0161i, \u010detri igau\u0146i un pieci latvie\u0161i \u2013 \nInts C\u0101l\u012btis, Felikss Nikmanis, Uldis Ofkants, Juris Ziemelis un Ivars \n\u017dukovskis. Par p\u0101rsteigumu pa\u0161iem hartas autoriem un parakst\u012bt\u0101jiem, \npadomju varas iest\u0101d\u0113m neizdev\u0101s ne p\u0101rtvert dokumentu t\u0101 tap\u0161anas \nbr\u012bd\u012b, ne nov\u0113rst t\u0101 p\u0101rs\u016bt\u012b\u0161anu uz Rietumiem. Saska\u0146\u0101 ar Inta C\u0101l\u012b\u0161a \nteikto, \u201cparakstu v\u0101k\u0161ana bija \u013coti ziben\u012bgs process. Latvij\u0101 ierad\u0101s \nlietuvie\u0161i, apbrauk\u0101ja parakst\u012bt\u0101jus un t\u016bda\u013c aizbrauca. Viss notika \n\u0101tri un negaid\u012bti. T\u0101 bija tik strauja akcija, ka \u010deka laikam nepasp\u0113ja \nnorea\u0123\u0113t. Nebija nek\u0101das v\u0113st\u012bjuma apsprie\u0161anas ne pirms parakstu \nv\u0101k\u0161anas, ne p\u0113c tam. Lietuvie\u0161i ierad\u0101s ar sagatavotu tekstu. Vi\u0146i pa\u0161i\n apbrauk\u0101ja tos latvie\u0161us, par kuriem zin\u0101ja \u2013 vi\u0146i parakst\u012bs. Kop\u0101 ar \nlietuvie\u0161iem brauca Ivars \u017dukovskis. Viss notika da\u017e\u0101s stund\u0101s.\u201d<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-background has-very-light-gray-background-color\">Memorandam bija pla\u0161as sekas. Rietumos tas non\u0101ca ned\u0113\u013cu pirms \n1979. gada 23. augusta un tam bija pamat\u012bga rezonanse pla\u0161sazi\u0146as \nl\u012bdzek\u013cos, ar\u012b radio, no kura par hartu uzzin\u0101ja ar\u012b Baltijas \niedz\u012bvot\u0101ji. Pasaules Br\u012bvo latvie\u0161u apvien\u012bba 1980. gada oktobr\u012b EDSA \nkonferences laik\u0101 Madrid\u0113 pazi\u0146ojumu par Baltijas hartu un t\u0101s saturu \nizplat\u012bja presei, k\u0101 ar\u012b aicin\u0101ja konferenci iek\u013caut t\u0101s nosl\u0113guma akt\u0101 \npras\u012bbu PSRS atbr\u012bvot ieslodz\u012btos disidentus, ieskaitot hartas \nparakst\u012bt\u0101jus. 1983. gad\u0101 Eiropas Parlaments pie\u0146\u0113ma rezol\u016bciju par \nsitu\u0101ciju Igaunij\u0101, Latvij\u0101 un Lietuv\u0101, atg\u0101dinot Baltijas hartas \nparakst\u012bt\u0101ju pras\u012bbu anul\u0113t Molotova\u2013Ribentropa paktu un nov\u0113rst t\u0101 \nsekas. Te j\u0101min v\u0113l k\u0101ds maz\u0101k zin\u0101ms fakts \u2013 \u0161o aktu izstr\u0101d\u0101ja \nslaven\u0101s Eiropas monarhu dzimtas p\u0113ctecis Oto fon Habsburgs, kur\u0161, \nb\u016bdams Eiroparlamenta Politisko lietu komitejas loceklis, izr\u0101d\u012bj\u0101s \nakt\u012bvs baltie\u0161u centienu atbalst\u012bt\u0101js. Zi\u0146as par Baltijas hartu dr\u012bz \nnok\u013cuva ar\u012b Krievijas disidentu redzeslok\u0101, g\u016bstot ar\u012b redzam\u0101 \ncilv\u0113kties\u012bbu aizst\u0101vja akad\u0113mi\u0137a Andreja Saharova atbalstu, kur\u0161, jau \nb\u016bdams Nobela miera pr\u0113mijas laure\u0101ts, pazi\u0146oja, ka Baltijas valstu \niedz\u012bvot\u0101jiem par neatkar\u012bbu j\u0101lemj referendum\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"has-background has-very-light-gray-background-color\">Dr\u012bz p\u0113c Baltijas hartas n\u0101k\u0161anas klaj\u0101 Lietuvas varas iest\u0101des s\u0101ka \nt\u0101s parakst\u012bt\u0101ju represijas un arestus. Latvij\u0101 dz\u012bvojo\u0161os memoranda \nparakst\u012bt\u0101jus izsauca uz nopratin\u0101\u0161an\u0101m, vair\u0101kus no vi\u0146iem par \npretpadomju darb\u012bbu noties\u0101ja 80. gadu s\u0101kum\u0101. To skait\u0101 ar\u012b dokumenta \ntulkot\u0101ju latvie\u0161u valod\u0101 Gun\u0101ru Astru.<\/p>\n\n\n\n<h3>Rotkalis, \u0161oferis, elektri\u0137is<\/h3>\n\n\n\n<p class=\"has-background has-very-light-gray-background-color\">Baltijas harta izgaisina ar\u012b k\u0101du citu m\u012btu \u2013 iesak\u0146oju\u0161os pie\u0146\u0113mumu,\n ka atmodu Latvij\u0101 ies\u0101ka rado\u0161\u0101 inteli\u0123ence, kult\u016bras elite. T\u0101, ja ar\u012b\n 80. gadu otraj\u0101 pus\u0113 par br\u012bvdom\u012bbas izpausm\u0113m vairs nerisk\u0113ja \niedz\u012bvoties drakonisk\u0101s represij\u0101s, noteikti labi apzin\u0101j\u0101s, ka \u0161\u0101das \naktivit\u0101tes draud ar sal\u012bdzino\u0161i privili\u0123\u0113t\u0101 st\u0101vok\u013ca zaud\u0113\u0161anu. Turkl\u0101t\n rado\u0161\u0101s profesijas tika finans\u0113tas un pas\u016bt\u012bjumu veikti no valsts maka,\n ko nomenklat\u016brai par tai neglaimojo\u0161iem izl\u0113cieniem bija visas iesp\u0113jas\n cie\u0161i aizv\u0113rt. Iesp\u0113jams, tie\u0161i t\u0101d\u0113\u013c liel\u0101k\u0101 da\u013ca no Baltijas \nmemoranda parakst\u012bt\u0101jiem izr\u0101d\u012bj\u0101s vienk\u0101r\u0161\u0101 darba dar\u012bt\u0101ji. T\u0113laini \nizsakoties, proletari\u0101ts, kuram saska\u0146\u0101 ar Marksu nebija nek\u0101 cita, ko \nzaud\u0113t, iz\u0146emot savas va\u017eas. Ar\u012b cilv\u0113kties\u012bbu grupas Helsinki 86 \u2013 \norganiz\u0101cijas, kura jau 1987. gad\u0101 nosod\u012bja Molotova\u2013Ribentropa paktu \nakcij\u0101 pie Br\u012bv\u012bbas pieminek\u013ca \u2013 dibin\u0101t\u0101ji bija cilv\u0113ki no tautas \u2013 \nrotkalis Linards Granti\u0146\u0161, \u0161oferis Raimonds Bitenieks un elektroapg\u0101des \ndienesta dispe\u010ders M\u0101rti\u0146\u0161 Bariss.<\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-image\"><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" width=\"798\" height=\"520\" src=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/04\/HELSINKI-86-dibin\u0101t\u0101ji.Linards-Granti\u0146\u0161.-Raimonds-Bitenieks.-M\u0101rti\u0146\u0161-Bariss-1.png\" alt=\"\" class=\"wp-image-55863\" srcset=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/04\/HELSINKI-86-dibin\u0101t\u0101ji.Linards-Granti\u0146\u0161.-Raimonds-Bitenieks.-M\u0101rti\u0146\u0161-Bariss-1.png 798w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/04\/HELSINKI-86-dibin\u0101t\u0101ji.Linards-Granti\u0146\u0161.-Raimonds-Bitenieks.-M\u0101rti\u0146\u0161-Bariss-1-300x195.png 300w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/04\/HELSINKI-86-dibin\u0101t\u0101ji.Linards-Granti\u0146\u0161.-Raimonds-Bitenieks.-M\u0101rti\u0146\u0161-Bariss-1-768x500.png 768w\" sizes=\"(max-width: 798px) 100vw, 798px\" \/><figcaption><strong>Dievs, sv\u0113ti Latviju !<\/strong><\/figcaption><\/figure>\n\n\n\n<p>21.06.20<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Vi\u0146i, latviet, \u0161ie sarkanie asins su\u0146i, kuri deva zv\u0113restu kalpot S\u0101tana sist\u0113mai, kura izn\u012bcin\u0101ja ap 100 000 000 nevain\u012bgu cilv\u0113ku, uzmetu\u0161ies par Atmodas aizs\u0101c\u0113jiem ! Jeb kur\u0161 komunists un \u010dekists ir nositams, jo nav&#46;&#46;&#46;<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/56495"}],"collection":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=56495"}],"version-history":[{"count":9,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/56495\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":56505,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/56495\/revisions\/56505"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=56495"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=56495"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=56495"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}