{"id":45087,"date":"2018-06-06T17:54:10","date_gmt":"2018-06-06T14:54:10","guid":{"rendered":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=45087"},"modified":"2020-12-19T14:59:40","modified_gmt":"2020-12-19T12:59:40","slug":"kam-kalpo-vacija-un-es","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=45087","title":{"rendered":"Kam kalpo V\u0101cija un ES ?"},"content":{"rendered":"<div class=\"_14hcl_p7nsSNCK3mBt50kt\">\n<div class=\"js-doc-page _149GH7MRh79av4xDgwWRmK _2J3yRhv6dR7bZZRHu4Uh8U page_fb2\" data-index=\"25\">\n<div class=\"__page-25\">\n<div>\n<h2><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" class=\"alignleft wp-image-45092\" src=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/Za\u013c\u0161-tautastribunals.eu_-1.png\" alt=\"\" width=\"1293\" height=\"181\" srcset=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/Za\u013c\u0161-tautastribunals.eu_-1.png 950w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/Za\u013c\u0161-tautastribunals.eu_-1-300x42.png 300w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/Za\u013c\u0161-tautastribunals.eu_-1-768x108.png 768w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/Za\u013c\u0161-tautastribunals.eu_-1-800x112.png 800w\" sizes=\"(max-width: 1293px) 100vw, 1293px\" \/><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" class=\"alignleft wp-image-45093\" src=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/Borovkovs-Maiz\u012btisKozlovskis-Bunka-Blumbergs.-Granti\u0146\u0161.LRTT_.png\" alt=\"\" width=\"1305\" height=\"512\" srcset=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/Borovkovs-Maiz\u012btisKozlovskis-Bunka-Blumbergs.-Granti\u0146\u0161.LRTT_.png 935w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/Borovkovs-Maiz\u012btisKozlovskis-Bunka-Blumbergs.-Granti\u0146\u0161.LRTT_-300x118.png 300w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/Borovkovs-Maiz\u012btisKozlovskis-Bunka-Blumbergs.-Granti\u0146\u0161.LRTT_-768x301.png 768w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/Borovkovs-Maiz\u012btisKozlovskis-Bunka-Blumbergs.-Granti\u0146\u0161.LRTT_-800x314.png 800w\" sizes=\"(max-width: 1305px) 100vw, 1305px\" \/>LRTT p\u0101rdomas !<\/h2>\n<h3>J\u0101, uz foto redzamie ir vis\u012bst\u0101kie \u017e\u012bdu rab\u012bni !<\/h3>\n<p>Komunistu- \u010dekistu<em>(kriev\u017e\u012bdu)<\/em> ielikte\u0146i ! Tas noz\u012bm\u0113, ka vi\u0146i, v\u0101rda vistie\u0161\u0101kaj\u0101 noz\u012bm\u0113, ir vis\u012bst\u0101kie \u017e\u012bdi. Latvie\u0161i vi\u0146iem ir nekas vair\u0101k k\u0101 darba un kaujamlopi-<strong> GOJAS<\/strong> ! Tas nav j\u0101pier\u0101da, jo vi\u0146i to ir pier\u0101d\u012bju\u0161i ar saviem darbiem. Vi\u0146i ir tie, kuri novedu\u0161i m\u016bsu tautu l\u012bdz \u0161odienas \u0161ausm\u012bgajam st\u0101voklim.<strong>&#8220;<\/strong><\/p>\n<p><strong>Padomju komunisms bija sl\u0113pts j\u016bdaisma totalit\u0101risms- \u017e\u012bdnacisms !&#8221;<\/strong><\/p>\n<h3>Vi\u0146i ir \u017e\u012bdnacistu ideju \u012bstenot\u0101ji !<\/h3>\n<h2>Vi\u0146u vieta nav starp cilv\u0113kiem !<\/h2>\n<p>Nav neviens <strong>DEMOKR\u0100TIJAS LIKUMS,<\/strong> kuru <strong>ES<\/strong> un <strong>V\u0101cija<\/strong> b\u016btu respekt\u0113jusi !<\/p>\n<p>Fini\u0161s tam visam ir<strong> H\u0100GAS TRIBUN\u0100LS<\/strong> !<\/p>\n<h2>LRTT secin\u0101jums:<\/h2>\n<p><strong>Hitleriskais nacisms<\/strong>, kas atiecas uz noziegumiem pret latvie\u0161u tautu, ko veic <strong>Putins, Merkele un Junkers<\/strong>, ir tikai<strong> &#8220;mazliet stingr\u0101ka demokr\u0101tija&#8221;<\/strong>.<\/p>\n<hr \/>\n<hr \/>\n<hr \/>\n<hr \/>\n<p>Ir rakst\u012bts, ka: <strong>P\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 VI\u0145AM<\/strong><em>(S\u0101tanam)<\/em><strong> tiks dota liela vara !<\/strong><\/p>\n<p>Noskatieties \u0161o video un j\u016bs saprat\u012bsiet, ka m\u0113s patreiz atrodamies <strong>ELL\u0112<\/strong> !<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/web.facebook.com\/13saeimasvelesanas\/videos\/1490655961008778\/UzpfSTgyOTM3Mzg1MDQ3MDMyOTpWSzoxNDkwNjU1OTYxMDA4Nzc4\/?_rdc=1&amp;_rdr\">https:\/\/web.facebook.com\/13saeimasvelesanas\/videos\/1490655961008778\/UzpfSTgyOTM3Mzg1MDQ3MDMyOTpWSzoxNDkwNjU1OTYxMDA4Nzc4\/?_rdc=1&amp;_rdr<\/a><\/p>\n<hr \/>\n<hr \/>\n<h2>V\u0101cija un ES svin\u0113ja K. Marksa 200to jubileju !<\/h2>\n<h3>Tas noz\u012bme, ka cionisms<em>(\u017e\u012bdnacisti)<\/em> ir p\u0101r\u0146\u0113mis Eiropas kontinentu !<\/h3>\n<hr \/>\n<hr \/>\n<hr \/>\n<hr \/>\n<hr \/>\n<p><strong>ES<\/strong> un<strong> V\u0101ciju<\/strong> piln\u012bb\u0101 ir p\u0101r\u0146emu\u0161i cionisti, kuri kop\u0101 ar <strong>Krieviju<\/strong> izrais\u012bs \u0101rpr\u0101ta asinspl\u016bdus ! Lai tikai iedom\u0101jamies<strong> Honekera<\/strong> <strong>&#8220;meitenes&#8221;<\/strong> \u0161izofr\u0113nnacistisko pazi\u0146ojumu, ka ar asi\u0146aino slepkavu- <strong>Krieviju<\/strong> ir j\u0101draudz\u0113jas ! Un, ne tikai pazi\u0146oja, bet pat aiztrauc\u0101s uz<strong> Kremli<\/strong>, nu tie\u0161i t\u0101pat k\u0101 m\u016bsu \u017e\u012bdene<strong> VVF<\/strong>.<\/p>\n<p>Liekas, ka esi pamodies k\u0101d\u0101 laika period\u0101, kad <strong>Hitlers ar Sta\u013cinu<\/strong> viens otram zv\u0113r\u0113ja uztic\u012bbu un dal\u012bja <strong>Eiropu<\/strong>.<\/p>\n<p><strong>Brisel\u0113- Berl\u012bne- Maskava<\/strong> ir <strong>Izra\u0113las satel\u012bti:<\/strong> tas noz\u012bm\u0113 asinspl\u016bdus, vismaz vi\u0146i cer, ka var\u0113s tos<em>(\u0161os pl\u016bdus)<\/em> izprovoc\u0113t, jo vi\u0146i nevar past\u0101v\u0113t bez asin\u012bm un citu tautu cie\u0161an\u0101m&#8230; .<\/p>\n<p>Vi\u0146i m\u0113r\u0137tiec\u012bgi-sadisk\u0101 veid\u0101 izn\u012bcina latvie\u0161u etnosu !<\/p>\n<p>M\u016bsu<em>(latvie\u0161u)<\/em> uzdevums ir: <strong>PAST\u0100V\u0112T PATIES\u012aB\u0100<\/strong> un atmaskot \u0161o s\u0101tanistu noziegumus, tad ar\u012b tiksim pagl\u0101bti !<\/p>\n<p>Neaizmirsti, latviet, ka <strong>PATIES\u012aBA i<\/strong>r <strong>Dievi\u0161\u0137\u0101s PASAULES PAMATI<\/strong> !<\/p>\n<p>Sarg\u0101sim <strong>TOS<\/strong> no \u0161iem nezv\u0113riem, kuri \u0161eit skat\u0101mi un beigu uzvara pieder\u0113s mums.<\/p>\n<h2>DIEVS SV\u0112TI LATVIJU !<\/h2>\n<p>06.06.18\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 L. Granti\u0146\u0161<\/p>\n<hr \/>\n<hr \/>\n<hr \/>\n<hr \/>\n<h3>L\u016bk, kas las\u0101ms &#8220;ZEM SKORPIONA Z\u012aMES&#8221; !<\/h3>\n<h3><a href=\"https:\/\/docviewer.yandex.com\/view\/0\/?*=Y8IBX%2FNOOdrNifBIT3fmyMO5xnV7InVybCI6InlhLWRpc2stcHVibGljOi8vMEJLTkY3WlVKaUFuQk1tUzhYaW5OZVhYTFlSYWpob3B2ZXZmai9mamVBWT0iLCJ0aXRsZSI6IlplbSBza29ycGlvbmEgemltZXMoSi5MaW5hKS5mYjIiLCJ1aWQiOiIwIiwibm9pZnJhbWUiOmZhbHNlLCJ0cyI6MTUyODAzNzA5MTAxMX0%3D&amp;page=27\"><span class=\"fb2-title-p\">K\u0100RLIS MARKSS \u013bAUNUMA SV\u0112TAIS<\/span><\/a><\/h3>\n<p><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" class=\"alignleft wp-image-45111\" src=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/Angela-MerkelBorozoRompeiGauks.png\" alt=\"\" width=\"1296\" height=\"728\" srcset=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/Angela-MerkelBorozoRompeiGauks.png 800w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/Angela-MerkelBorozoRompeiGauks-300x169.png 300w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/Angela-MerkelBorozoRompeiGauks-768x432.png 768w\" sizes=\"(max-width: 1296px) 100vw, 1296px\" \/>1818. gada 5. maij\u0101 V\u0101cij\u0101 Trires pils\u0113t\u0101 piedzima z\u0113ns, kam vec\u0101ki deva v\u0101rdu Mozess Mordekajs Levi. Vi\u0146a t\u0113vs, tieslietu padomnieks Hir\u0161els ha-Levi Markss oport\u016bnistisku apsv\u0113rumu d\u0113\u013c 1816. gad\u0101 bija p\u0101rg\u0101jis krist\u012bgaj\u0101 tic\u012bb\u0101. Hir\u0161ela t\u0113vs, t\u0101pat k\u0101 vi\u0146a sievast\u0113vs, bija \u0136elnes virsrab\u012bns.<\/p>\n<p>V\u0113sturnieks Rihards Laufners 1975. gad\u0101 pier\u0101d\u012bja, ka p\u0113c b\u016bt\u012bbas K\u0101rlis Markss nepiedzima krist\u012bg\u0101 \u0123imen\u0113, jo vi\u0146a vec\u0101ki bija saglab\u0101ju\u0161i \u017e\u012bdu tic\u012bbu. T\u0101p\u0113c ar\u012b piedzimstot vi\u0146am tika dots j\u016bdaisks v\u0101rds. Tikai 1824. gada 26. august\u0101 se\u0161gad\u012bgais Mozess Mordekajs Levi tika krist\u012bts un vi\u0146am tika iedots krist\u012bgs v\u0101rds: K\u0101rlis Heinrihs.<\/p>\n<p>Jaunais Markss apmekl\u0113ja jezu\u012btu skolu, kura nebija pak\u013cauta bazn\u012bcas ietekmei. Vi\u0146\u0161 m\u0101c\u012bj\u0101s ar\u012b Talm\u016bda skol\u0101, kur uzzin\u0101ja, ka \u017e\u012bdiem lemts b\u016bt par pasaules valdniekiem. To, ka talm\u016bdisms tie\u0161\u0101m iespaidoja Marksu, apstiprin\u0101ja paz\u012bstamais j\u016bdaisma funkcion\u0101rs un publicists Bern\u0101rs Lazars (\u012bstaj\u0101 v\u0101rd\u0101 Lazana, 1865-1903).<\/p>\n<p>1835. gada august\u0101, skolas gala eks\u0101menos, tic\u012bbas jaut\u0101jumiem velt\u012btaj\u0101 sacer\u0113jum\u0101 &#8220;Tic\u012bgo saikne ar Kristu&#8221; Markss rakst\u012bja: &#8220;Aiz m\u012blest\u012bbas pret Kristu sav\u0101 sird\u012b m\u0113s v\u0113r\u0161amies pie saviem br\u0101\u013ciem, kuri ar mums ir gar\u012bgi saist\u012bti un kuru d\u0113\u013c vi\u0146\u0161 sevi upur\u0113ja.&#8221; (Markss un Engelss, &#8220;Kopoti raksti&#8221;, \u0145ujorka, 1974., I s\u0113jums.)<\/p>\n<p>Sav\u0101 gala eks\u0101menu sacer\u0113jum\u0101 &#8220;Jaunie\u0161a apsv\u0113rumi profesijas izv\u0113l\u0113&#8221; Markss atzina: &#8220;Reli\u0123ija m\u0101ca, ka ide\u0101ls, p\u0113c kura m\u0113s visi tiecamies, ir sevis upur\u0113\u0161ana cilv\u0113ces lab\u0101. Kur\u0161 gan uzdro\u0161in\u0101sies apstr\u012bd\u0113t \u0161o apgalvojumu?&#8221;<\/p>\n<p>P\u0113c \u0123imn\u0101zijas Markss m\u0101c\u012bj\u0101s Bonnas universit\u0101t\u0113, bet kop\u0161 1836. gada rudens Berl\u012bn\u0113. Doktora disert\u0101ciju Markss aizst\u0101v\u0113ja J\u0113n\u0101, kur pras\u012bbas nebija tik augstas k\u0101 Berl\u012bn\u0113.<\/p>\n<p><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" class=\"alignleft wp-image-45099\" src=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/Merkele.Putins.Borozzo.Cionisti.png\" alt=\"\" width=\"526\" height=\"457\" srcset=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/Merkele.Putins.Borozzo.Cionisti.png 673w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/Merkele.Putins.Borozzo.Cionisti-300x260.png 300w\" sizes=\"(max-width: 526px) 100vw, 526px\" \/>Studenta gados Marksa uzskati main\u012bj\u0101s l\u012bdz nepaz\u012b\u0161anai. Vi\u0146\u0161 s\u0101ka ien\u012bst Dievu. To apstiprina vi\u0146a dzejo\u013ci. Vi\u0146a dz\u012bves laik\u0101 public\u0113tas tikai divas vi\u0146a sacer\u0113t\u0101s v\u0101rsmas. 1841. gada 23. janv\u0101r\u012b t\u0101s nodruk\u0101ja Berl\u012bnes \u017eurn\u0101l\u0101 &#8220;Athenaeum&#8221; zem virs\u00adraksta &#8220;Me\u017eon\u012bg\u0101s dziesmas&#8221;. Ir atrasti 40 Marksa dzejo\u013ci, kuros galvenok\u0101rt atainota pasaules boj\u0101eja un pie\u0137er\u0161an\u0101s kaimi\u0146u meitenei D\u017eenijai fon Vestfalenai.<\/p>\n<p>Asto\u0146padsmit gadu vecum\u0101 vi\u0146\u0161 sarakst\u012bja dr\u016bmu dr\u0101mu dzej\u0101 &#8220;Oulanem&#8221; (izkrop\u013cojums no v\u0101rda Emanu\u0113ls Dievs ir ar mums), kur\u0101 par\u0101d\u0101s nesl\u0113pts naids pret Dievu. V\u0113l\u0101kaj\u0101 dzejol\u012b &#8220;\u0160aubu m\u0101kt\u0101 uzruna&#8221; vi\u0146\u0161 pat izsaka cer\u012bbu atriebties Dievam.<\/p>\n<p>Markss nekad nek\u013cuva par ateistu, vi\u0146\u0161 vien\u012bgi n\u012bda Dievu un c\u012bn\u012bj\u0101s pret Vi\u0146u.<\/p>\n<\/div>\n<\/div>\n<\/div>\n<\/div>\n<div class=\"_14hcl_p7nsSNCK3mBt50kt\">\n<div class=\"js-doc-page _149GH7MRh79av4xDgwWRmK _2J3yRhv6dR7bZZRHu4Uh8U page_fb2\" data-index=\"26\">\n<div class=\"__page-26\">\n<div>\n<p>Izskat\u012bj\u0101s, ka l\u012bdzcilv\u0113ki pien\u0101c\u012bgi nenov\u0113rt\u0113ja jaun\u0101 Marksa dai\u013cradi, un nek\u0101das liter\u0101ras v\u0113rt\u012bbas jau tai nebija. Tas vi\u0146u tracin\u0101ja, un Markss s\u0101ka cilv\u0113ci nol\u0101d\u0113t. Dzejol\u012b &#8220;Vijolnieks&#8221; (Der Spielmann&#8221;) vi\u0146\u0161 apgalvo:<\/p>\n<p>\u201eNo zemes pac\u0113lu\u0161\u0101s velni\u0161\u0137\u012bgas kupenas, ar ko man pilnum pilnas smadzenes, Uz nepr\u0101ta un murgu svariem sv\u0101rstos, un sirds redz maigumu un v\u0113mekles.<\/p>\n<p>Vai zobenu tu man\u0101s rok\u0101s mani? No tumsas k\u0146aza nopirkti \u0161ie tvani.&#8221;<\/p>\n<p>Jo t\u0101l\u0101k, jo \u013caun\u0101ks k\u013cuva Markss. Par to las\u0101ms ar\u012b dzejol\u012b &#8220;B\u0101l\u0101 jaunava&#8221;:<\/p>\n<p>\u201eNu esmu pazaud\u0113jis debesis, tik skaidrs tas k\u013cuvis man. Pr\u0101ts Dieva ku\u0123i ar\u012b pametis, un apsol\u012bt\u0101 zeme k\u0101 elle skan.&#8221;<\/p>\n<p>Markss nesl\u0113pa, ka vi\u0146a dz\u012bves m\u0113r\u0137is ir cilv\u0113ces pazudin\u0101\u0161ana. Vien\u0101 no saviem dzejo\u013ciem vi\u0146\u0161 draud\u0113ja iegr\u016bst pasauli ell\u0113 un smieklu pavad\u012bb\u0101 kop\u0101 ar S\u0101tanu tai sekot. \u0160ie v\u0101rdi atg\u0101dina Jakoba Franka izteicienus. Frankisma ideolo\u0123iju saviem b\u0113rniem m\u0101c\u012bja Marksa t\u0113vs. T\u0101s ietekme redzama jaun\u0101 Marksa dzejo\u013cos. Tas, ka Marksu \u0123imene p\u0101rg\u0101ja krist\u012bgaj\u0101 tic\u012bb\u0101, bija tikai m\u0101\u0146u manevrs. L\u012bdz\u012bgi r\u012bkoj\u0101s ar\u012b Jakobs Franks pats, kad &#8220;k\u013cuva par katoli&#8221;. Franks savuk\u0101rt, mainot tic\u012bbu, bija vad\u012bjies no \u0160abataja Ceva priek\u0161z\u012bmes.<\/p>\n<p>Marksu saj\u016bsmin\u0101ja cilv\u0113ces gar\u012bg\u0101s pagrim\u0161anas ideja. Savos dzejo\u013cos vi\u0146\u0161 murgoja par l\u012bgumu ar S\u0101tanu. P\u0113c Marksa n\u0101ves vi\u0146a kalpone st\u0101st\u012bjusi marksistam S. R\u012bsam, ka saimnieks s\u0113d\u0113jis istab\u0101 sve\u010du gaism\u0101, ap galvu apjozis kaut k\u0101du m\u0113rlenti un skait\u012bjis l\u016bg\u0161anas, (S. M. Riis, &#8220;Kari Marx, Master of Fraud&#8221;, New York, 1962.) Vai sav\u0101s l\u016bg\u0161an\u0101s vi\u0146\u0161 v\u0113rs\u0101s pie Lucifera? Vardarb\u012bba Marksu j\u016bsmin\u0101ja, un sav\u0101 ideolo\u0123ij\u0101 vi\u0146\u0161 v\u0113l\u0101k uzsv\u0113ra, ka vien\u012bgi ar vardarb\u012bbu ir iesp\u0113jams st\u0101ties pret\u012b vardarb\u012bbai. Vi\u0146\u0161 uzskat\u012bja, ka vien\u012bg\u0101 iesp\u0113ja sa\u012bsin\u0101t vec\u0101s pasaules agoniju ir revolucion\u0101rais terorisms. (Bertram D. VVolfe, &#8220;One Hundred Years in the Life of a Doctrine&#8221;, New York, 1965., 152. Ipp.)<\/p>\n<p>Savas v\u0101rsmu dr\u0101mas &#8220;Oulanem&#8221; beig\u0101s vi\u0146\u0161 noskalda:<\/p>\n<p>\u201eEs l\u0101du un nol\u0101du tevi, izpost\u012bt\u0101 dz\u012bve, \u0161ai pasaul\u0113, kas dzi\u013cum\u0101 man&#8217; rausta. Tev&#8217; sasitu es lausk\u0101s, porcel\u0101na sp\u012bve, un l\u0101sti atkal manu dv\u0113sli \u0161austa.<\/p>\n<p>Es rokas pastiepu k\u0101 paties\u012bbai pret\u012b, kas ind\u012bga un atbaido\u0161a \u0161\u0137iet. Man&#8217; apkampjot \u0161\u012b zeme p\u012b\u0161\u013cus v\u0113t\u012b un, proj\u0101m sl\u012bdot, neb\u016bt\u012bb\u0101 riet.<\/p>\n<p>Tad tuk\u0161um\u0101 t\u0101, boj\u0101 ejot, izkl\u012bst nek\u0101 priek\u0161 manis tur vairs tie\u0161\u0101m nav. Nu katrs saprot, ka \u0161is l\u012b\u0137is izn\u012bkst, kad dz\u012bves pret\u012bgumu nol\u0101d jau.&#8221;<\/p>\n<p>Kredo: ja pasaule sav\u0101 vienties\u012bb\u0101 pie\u0146emtu \u0161\u012bs dr\u0101mas galven\u0101 varo\u0146a pied\u0101v\u0101to \u013caunuma ideju jeb to &#8220;apkamptu&#8221;, k\u0101 izsak\u0101s Markss, tad sabiedr\u012bba aizietu post\u0101 savas mu\u013c\u0137\u012bbas d\u0113\u013c. Fragments tulkots no Roberta Paina gr\u0101matas &#8220;Nepaz\u012bstamais K\u0101rlis Markss (&#8220;The Unknown Kari Marx&#8221;, New York University Press, 1971).<\/p>\n<p>Jaunais Markss augsti v\u0113rt\u0113ja Mef\u012bstofe\u013ca v\u0101rdus Johana Volfganga G\u0113tes &#8220;Faust\u0101&#8221; viss, kas past\u0101v, ir izn\u012bc\u012bbas v\u0113rts. Vi\u0146\u0161 tos cit\u0113ja ar\u012b sav\u0101 darb\u0101 &#8220;Luija Bonaparta asto\u0146padsmitais brim\u0113rs&#8221; (1852).<\/p>\n<p>Dzejol\u012b &#8220;Cilv\u0113klepnums&#8221; (public\u0113ts D\u0101vida Maklelana gr\u0101mat\u0101 &#8220;Markss pirms marksisma&#8221;) Markss apsola, ka nomet\u012bs pasaules priek\u0161\u0101 cimdu. Pundursv\u0113tbirzs boj\u0101eja vi\u0146u pat uzmundrinot. Savas iedom\u0101t\u0101s izj\u016btas p\u0113c pasaules boj\u0101ejas vi\u0146\u0161 apraksta \u0161\u0101di:<\/p>\n<p>\u201eTad uzvaro\u0161i eju es k\u0101 valdnieks, un pasaulgruve\u0161os man k\u0101ja nepakl\u016bp. Ir katrs v\u0101rds mans t\u0101da sp\u0113ka pieliets, ka varenums \u0161is pa\u0161am Dievam r\u016bp.&#8221;<\/p>\n<p>Dzejol\u012b &#8220;\u0160aubu m\u0101kt\u0101 uzruna&#8221; par\u0101d\u0101s Marksa reli\u0123ijas b\u016bt\u012bba:<\/p>\n<p>\u201eT\u0101 mana tic\u012bba pret debes\u012bm ir v\u0113rsta, no t\u0101s d\u012bgst atvase, kas pret\u012bga un auksta. Tiek bai\u013cu vann\u0101 m\u0101\u0146tic\u012bba \u0161\u0137\u0113rsta, vien melnas cie\u0161anas tur mana plauksta.<\/p>\n<p>Pie skaidra sapr\u0101ta ja skat\u012bjis to esi, tad aizgriez\u012bsies prom tu miro\u0146b\u0101ls un m\u0113ms. Nu melnu n\u0101vi sav\u0101s ilg\u0101s nesi, jo laimes viedols \u0161\u0137iet k\u0101 pret\u012bgs \u0137\u0113ms.&#8221;<\/p>\n<p>\u0160o dzejo\u013cu dva\u0161a ir j\u016btama &#8220;Komunistisk\u0101s partijas manifest\u0101&#8221; un Marksa run\u0101s. T\u0101 1856. gada 14. apr\u012bl\u012b vi\u0146\u0161 teica: &#8220;V\u0113sture ir tiesnesis, bet proletari\u0101ts bende.&#8221; (Pols D\u017eonsons, &#8220;Intelektu\u0101\u013ci&#8221;, Stokholma, 1989., 74. Ipp.) Markss izjuta dzi\u013cu baudu, run\u0101dams par teroru, par m\u0101j\u0101m, kuras bija atz\u012bm\u0113tas ar sarkanu krustu k\u0101 nor\u0101di, ka to iem\u012btnieki j\u0101nogalina.<\/p>\n<p>Cilv\u0113ci Markss nosauca par &#8220;bezdv\u0113selisk\u0101 dieva p\u0113rti\u0137iem&#8221;. T\u0101p\u0113c vi\u0146\u0161 uzskat\u012bja par nepiecie\u0161amu d\u0113moniskas masu psihozes izrais\u012b\u0161anu, jo \u013caunie tiek pie varas vien\u012bgi \u013cauno pasaul\u0113, k\u0101 teikts \u0160eksp\u012bra sonet\u0101.<\/p>\n<h3><span class=\"fb2-title-p\">Mozess Hess Marksa un Engelsa skolot\u0101js<\/span><\/h3>\n<p>Divdesmit tr\u012bs gadu vec\u0101 K\u0101r\u013ca Marksa saj\u016bsmas pilno noslieci uz vardarb\u012bbu pilnveidoja frankists un komunists Morics Mozess Hess, ar kuru vi\u0146\u0161 iepazin\u0101s 1841. gad\u0101. Hess (dzimis 1812. gada 21. j\u016bnij\u0101 Bonn\u0101 bag\u0101ta \u017e\u012bdu r\u016bpnieka \u0123imen\u0113, miris 1875. gada 6. apr\u012bl\u012b Par\u012bz\u0113, apglab\u0101ts Izra\u0113l\u0101), cita starp\u0101, bija ar\u012b V\u0101cijas Soci\u0101ldemokr\u0101tisk\u0101s partijas dibin\u0101t\u0101js. &#8220;Judisches Lexikon&#8221; (Berl\u012bne, 1928., 1577.-1578. Ipp.) vi\u0146\u0161 tiek d\u0113v\u0113ts par komunis\u00adtisku rab\u012bnu un modem\u0101 soci\u0101lisma t\u0113vu.<\/p>\n<p>1841. gad\u0101 Hess dibin\u0101ja av\u012bzi &#8220;Reinische Zeitung&#8221; un gadu v\u0113l\u0101k par t\u0101s galveno redaktoru iec\u0113la divdesmit \u010detrus gadus veco K\u0101rli Marksu. 1921. gad\u0101 Teodors Zlocists izdeva interesantu gr\u0101matu &#8220;Moses Hess, der Vorkamfer des Sozialismus und Zionismus&#8221; (&#8220;Mozess Hess, soci\u0101lisma un cionisma c\u012b\u0146as priek\u0161\u00adgal\u0101&#8221;). Mozesa Hesa \u0161au\u0161al\u012bg\u0101 domu pasaule da\u013c\u0113ji atsedzas vi\u0146a darb\u0101 &#8220;Roma un Jeruzaleme&#8221;.<\/p>\n<p>K\u0101rli Marksu atbalst\u012bja cionistiskais komunists Mozess Hess<\/p>\n<p>\u012bs\u0101 laik\u0101 Mozess Hess no jaun\u0101 Marksa izveidoja br\u012bvm\u016brnieku, soci\u0101listisku a\u0123itatoru un savu rokaspuisi, bet par komunistu Markss v\u0113l nek\u013cuva. 1842.-1843. gad\u0101 Markss, b\u016bdams &#8220;Reinische Zeitung&#8221; galven\u0101 redaktora posten\u012b, \u0161aj\u0101 av\u012bz\u0113 rakst\u012bja: &#8220;Uz masu m\u0113\u0123in\u0101jumiem ieviest dz\u012bv\u0113 komunistisko m\u0101c\u012bbu j\u0101atbild ar lielgabaliem, iekams \u0161\u012bs idejas k\u013cuvu\u0161as b\u012bstamas.&#8221; Taj\u0101 laik\u0101 komunistisk\u0101s m\u0101c\u012bbas ievie\u0161anu re\u0101laj\u0101 dz\u012bv\u0113 vi\u0146\u0161 uzskat\u012bja par neiesp\u0113jamu. M. Hess, kas, vad\u012bdams un ietekm\u0113dams Marksu, bija k\u013cuvis par vi\u0146a pel\u0113ko kardin\u0101lu, \u0161\u0101du domu izpausmi pagrieza pavisam cit\u0101 virzien\u0101. Rakstur\u012bgi, ka IPE (Igaunijas Padomju enciklop\u0113dija) par vi\u0146u klus\u0113.<\/p>\n<\/div>\n<\/div>\n<\/div>\n<\/div>\n<div class=\"_14hcl_p7nsSNCK3mBt50kt\">\n<div class=\"js-doc-page _149GH7MRh79av4xDgwWRmK _2J3yRhv6dR7bZZRHu4Uh8U page_fb2\" data-index=\"27\">\n<div class=\"__page-27\">\n<div>\n<p><img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/docviewer.yandex.com\/view\/0\/htmlimage?id=1ogog-jkinzcc83o01y4gpnhxf1zzkh0zuv4obcdc6lh4n1xaj6ighjcpo3r7vk78vipo3sj7td0e3qrvovop35xq3lb1aj9v852a4kan&amp;name=Any2FbImgLoader7.jpg&amp;dsid=f1835ef1d1fd37133fe73365e17f1757\" srcset=\".\/htmlimage?id=1ogog-jkinzcc83o01y4gpnhxf1zzkh0zuv4obcdc6lh4n1xaj6ighjcpo3r7vk78vipo3sj7td0e3qrvovop35xq3lb1aj9v852a4kan&amp;name=Any2FbImgLoader7.jpg&amp;dsid=f1835ef1d1fd37133fe73365e17f1757 2x\" \/>1844. gada ruden\u012b Par\u012bz\u0113 Mozess Hess 26 gadus vecajam K\u0101rlim Marksam st\u0101d\u012bja priek\u0161\u0101 par vi\u0146u divus gadus jaun\u0101ku pus\u017e\u012bdu Fr\u012bdrihu Engelsu. \u0160\u012b tik\u0161an\u0101s bija vi\u0146u t\u0101l\u0101k\u0101s un ilg\u0101s sadarb\u012bbas pamat\u0101. Sabiedr\u012bbas uztver\u0113 ar\u012b Engelss bija kristietis. Sav\u0101 laik\u0101 vi\u0146\u0161 rakst\u012bja: &#8220;Alku p\u0113c tuv\u012bbas ar Dievu. Mana reli\u0123ija bija un ir klusa sv\u0113tlaimes pasaule, un es b\u016btu apmierin\u0101ts, ja t\u0101 paliktu kop\u0101 ar mani ar\u012b aizkapa dz\u012bv\u0113. Man nav pamata dom\u0101t, ka Dievs to var\u0113tu man at\u0146emt. Tic\u012bbas p\u0101rliec\u012bba ir katra sirdslieta.<\/p>\n<p>Paties\u012bbas d\u0113\u013c es katru dienu skaitu l\u016bg\u0161anas, reiz\u0113m pat visu dienu. Es mekl\u0113ju paties\u012bbu visur, kur ir cer\u012bba atrast kaut vai tikai t\u0101s \u0113nu. Rakstot \u0161os v\u0101rdus, manas acis ir asaru pilnas. Es j\u016btu, ka es nemirstu, un es grie\u017eos atpaka\u013c pie Dieva.&#8221; (Markss un Engelss, &#8220;Par agr\u0101kajiem darbiem&#8221;, Maskava, 1956., 309. Ipp.)<\/p>\n<p>Tom\u0113r gar\u012bgi Engelss mira, jo \u0136eln\u0113 bija ticies ar Mozesu Hesu. P\u0113c \u0161\u012bs tik\u0161an\u0101s Hess rakst\u012bja: &#8220;Kad m\u0113s \u0161\u0137\u012br\u0101mies, vi\u0146\u0161 bija saj\u016bsmas pilns komunists. T\u0101 es izplatu izn\u012bc\u012bbu\u2026&#8221; (Mozess Hess, &#8220;Kopoti raksti&#8221;, \u0136elne, 1962)<\/p>\n<p>Tie\u0161i Mozess Hess soci\u0101listisko un komunistisko ideolo\u0123iju virz\u012bja cilv\u0113kn\u012b\u0161anas virzien\u0101. Vi\u0146\u0161 ieteica atcelt priv\u0101t\u012bpa\u0161umu. Aleksandrs Volodins gr\u0101mat\u0101 &#8220;Hercens&#8221; (Tallina, 1972., 97. Ipp.) Hesu pat nod\u0113v\u0113jis par dom\u0101\u0161anas zin\u0101tnieku.<\/p>\n<p>Ar k\u0101d\u0101m gan sevi\u0161\u0137i \u012bpa\u0161\u0101m idej\u0101m vi\u0146\u0161 bija t\u0101 izc\u0113lies? Savos rakstos M. Hess uzsv\u0113ra nepiecie\u0161am\u012bbu sabiedr\u012bbas \u0161\u0137iras savstarp\u0113ji sanaidot, t\u0101d\u0113j\u0101di izsl\u0113dzot to savstarp\u0113j\u0101s sadarb\u012bbas iesp\u0113jas. Vi\u0146\u0161 grib\u0113ja izrais\u012bt soci\u0101listisku revol\u016bciju ar j\u016bdaisma, rasu naida un \u0161\u0137iru c\u012b\u0146as pal\u012bdz\u012bbu. Vi\u0146\u0161 uzsv\u0113ra, ka soci\u0101lisms uz m\u016b\u017eiem esot saist\u012bts ar internacion\u0101lismu, jo soci\u0101listiem neesot dzimtenes. Dv\u0113sel\u0113 soci\u0101lists atsakoties no savas taut\u012bbas. Vi\u0146\u0161 piebilda: uz \u017e\u012bdiem tas neattiecas. P\u0113c Hesa dom\u0101m, internacion\u0101\u00adlisms kalpo \u017e\u012bdu kopienu interes\u0113m (Mozess Hess, &#8220;Kopoti raksti&#8221;, \u0136elne, 1962.).<\/p>\n<p>Darb\u0101 &#8220;Sarkanais kat\u0137isms v\u0101cu tautai&#8221; Mozess Hess rakst\u012bja: &#8220;Mana tic\u012bba ir soci\u0101listiska revol\u016bcija\u2026&#8221; Vi\u0146\u0161 uzskat\u012bja par b\u016btisku, ka c\u012b\u0146ai par soci\u0101lismu j\u0101notiek zem Rot\u0161ildu sarkan\u0101 ciltskoka karoga.<\/p>\n<p>Saglab\u0101jusies Hesa v\u0113stule \u017e\u012bdu soci\u0101listam Ferdinandam Las\u0101lam. Taj\u0101 vi\u0146\u0161 saka: &#8220;Es pacel\u0161u zobenu pret visiem, kuri trauc\u0113s proletari\u0101ta c\u012b\u0146u.&#8221; (Mozess Hess, &#8220;Sarakste&#8221;, \u0136elne, 1959.) Paties\u012bb\u0101 vi\u0146\u0161 ar to dom\u0101ja j\u016bdaistu c\u012b\u0146u. Radik\u0101lais musin\u0101t\u0101js Hess tom\u0113r nebija ateists, kaut gan da\u017ei t\u0101 dom\u0101ja. Vi\u0146\u0161 rakst\u012bja: \u201eEbrejisk\u0101s l\u016bg\u0161anas man vienm\u0113r vairoju\u0161as sp\u0113kus.&#8221; (M. Hess, &#8220;Roma un Jeruzaleme&#8221;.)<\/p>\n<p>Marksam M. Hess skaidroja, ka j\u016bdaisms ir j\u0101veido par ateistisku, soci\u0101listisku un revolucion\u0101ru ideolo\u0123iju. Vi\u0146\u0161 uzsv\u0113ra, ka \u017e\u012bdu pien\u0101kums ir p\u0101rv\u0113rst cilv\u0113ci par me\u017eo\u0146iem, k\u0101 tas las\u0101ms vi\u0146a rakst\u0101 &#8220;Par monet\u0101ro sist\u0113mu&#8221; (Rheinische Jahrbucher&#8221;, 1845., 1. s\u0113jums).<\/p>\n<p>Markss un Engelss v\u0113l\u0101k atkl\u0101ti pazi\u0146oja, ka daudzas Hesa idejas bija visp\u0101r\u012bgas iev\u0113r\u012bbas cien\u012bgas. Hesa cionistisko m\u0101c\u012bbu 19. gadsimta 90. gados t\u0101l\u0101k att\u012bst\u012bja ung\u0101ru \u017e\u012bds Teodors Hercels.<\/p>\n<p>Ar\u012b otrs Marksa un Engelsa vad\u012bt\u0101js Levi Baruhs piez\u012bm\u0113ja, ka, neskatoties ne uz k\u0101d\u0101m gr\u016bt\u012bb\u0101m, \u017e\u012bdu izcelsmes revolucion\u0101rie vad\u012bt\u0101ji nedr\u012bkst nov\u0113rsties no j\u016bdaisma, jo cit\u0101di vi\u0146i nodotu savu tautu. B\u016bdami viltus kristie\u0161i, 16. gadsimta Sp\u0101nij\u0101 \u017e\u012bdi sp\u0113ja ie\u0146emt visai augstus poste\u0146us gan bazn\u012bcas, gan valsts p\u0101rvaldes apar\u0101t\u0101 (inkvizitors Lu\u010dero un daudzi citi). L\u012bdz\u012bgas taktikas izmanto\u0161anu Baruhs ieteica ar\u012b &#8220;revolucion\u0101rajiem \u017e\u012bdiem&#8221; savu j\u016bdaismu sl\u0113pt aiz marksistisk\u0101m fr\u0101z\u0113m. Kad 1928. gada 1. j\u016bnij\u0101 izdevum\u0101 &#8220;Le Revue de Paris&#8221; (574. lpp.) tika public\u0113ta viena no Baruha v\u0113stul\u0113m Marksam, izrais\u012bj\u0101s liels skand\u0101ls, kuru visiem sp\u0113kiem cent\u0101s apsl\u0101p\u0113t. Taj\u0101 v\u0113stul\u0113 bija teikts, ka ar proletari\u0101ta atbalstu \u017e\u012bdiem b\u016btu viegli n\u0101kt pie varas. P\u0113c tam \u017e\u012bdu vad\u012bt\u0101s vald\u012bbas visur aizliegtu priv\u0101t\u012bpa\u0161umu, lai p\u0101r\u0146emtu to sav\u0101 kontrol\u0113 un uzs\u0101ktu \u0161\u012b \u012bpa\u0161uma apsaimnieko\u0161anu. T\u0101d\u0113j\u0101di piepild\u012btos Talm\u016bd\u0101 ierakst\u012btais sapnis un \u017e\u012bdu rok\u0101s non\u0101ktu visas pasaules bag\u0101t\u012bbas. V\u0113stul\u0113 v\u0113l sac\u012bts, ka \u017e\u012bdu kopienas m\u0113r\u0137is ir ieg\u016bt varu p\u0101r pasauli, sajaukt rases, no\u0101rd\u012bt robe\u017eas un izn\u012bcin\u0101t monarhijas. Izn\u0101kums b\u016btu jauna pasaules k\u0101rt\u012bba, cionistu pasaules valsts.<\/p>\n<h3><span class=\"fb2-title-p\">Par Marksa nost\u0101d\u0146u aizkulis\u0113m<\/span><\/h3>\n<p>Upsalas Universit\u0101tes reli\u0123ijas v\u0113stures profesors Jans Bergmans apstiprin\u0101jis, ka kabalisti ne\u017e\u012bdus uzskata par lopiem. Ar\u012b Talm\u016bd\u0101 tas ir piemin\u0113ts vair\u0101k\u0101s viet\u0101s: &#8220;Tikai \u017e\u012bdus sauc par cilv\u0113kiem, bet gojus sauc par lopiem&#8221; (Baba batra 114b, Jebamot 61a, Kerotot 6b un 7). Ne\u017e\u012bda dz\u012bv\u012bba t\u0101tad ir maz\u0101k v\u0113rta nek\u0101 \u017e\u012bda. Talm\u016bds \u0161o pie\u0146\u0113mumu apstiprina: &#8220;Ja ne\u017e\u012bds nokauj ne\u017e\u012bdu jeb izrael\u012btu, vi\u0146\u0161 j\u0101soda, bet, ja izrael\u012bts nokauj k\u0101du ne\u017e\u012bdu, n\u0101vessods vi\u0146am nav j\u0101piesprie\u017e.&#8221; (Sanhedrin 57a, Ep\u0161teina angliskaj\u0101 tulkojum\u0101 atbilsto\u0161i Sanhedrin I 388. Ipp.; pieejams Upsalas universit\u0101tes bibliot\u0113k\u0101.)<\/p>\n<p>Talm\u016bds aicina: &#8220;Ar\u012b lab\u0101kos no gojiem vajadz\u0113tu nokaut.&#8221; (Avoda zara 26b, Tosefoth.) Piedev\u0101m \u017e\u012bdu ekstr\u0113misti v\u0113l uzskata, ka goju darba aug\u013ci pieder Dieva izredz\u0113tajai tautai: &#8220;Ne\u017e\u012bda \u012bpa\u0161ums l\u012bdzin\u0101s bez\u012bpa\u0161nieka tuksnesim, un katrs, kas to sav\u0101 var\u0101 sagr\u0101bis, k\u013c\u016bst par t\u0101 \u012bpa\u0161nieku.&#8221; (Baba batra 54b.)<\/p>\n<p>L\u012bdz ar to j\u016bdaisms ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi rasistiska m\u0101c\u012bba. Tas atk\u0101rtoti apstiprin\u0101ts gan Tor\u0101 (piecas Mozus gr\u0101matas), gan ar\u012b Talm\u016bd\u0101. &#8220;Cilv\u0113kus iesv\u0113ta, vien\u012bgi pateicoties \u017e\u012bdiem.&#8221; (Talm\u016bds, Jebamot 63a.) &#8220;Visi \u017e\u012bdi no dzim\u0161anas ir kara\u013cb\u0113rni.&#8221; (Shabbat 67a.) \u017d\u012bdi ir Dievam t\u012bkam\u0101ki par e\u0146\u0123e\u013ciem.&#8221; (Chulin 91b.)<\/p>\n<\/div>\n<\/div>\n<\/div>\n<\/div>\n<div class=\"_14hcl_p7nsSNCK3mBt50kt\">\n<div class=\"js-doc-page _149GH7MRh79av4xDgwWRmK _2J3yRhv6dR7bZZRHu4Uh8U page_fb2\" data-index=\"28\">\n<div class=\"__page-28\">\n<div>\n<p>\u017d\u012bdu rakstnieks Heinrihs Heine (Haims Budeburgs) atzinis: &#8220;Visp\u0101r \u017e\u012bdu tic\u012bba nav nek\u0101da reli\u0123ija, t\u0101 ir nelaime.&#8221; \u017d\u012bdu profesors Izraels \u0160ahovs kabalistisko misticismu uzskata par dzi\u013ci cilv\u0113kn\u012bsto\u0161u. (&#8220;Jevvish History, Jewish Religion: The Weight of Three Thousand Years&#8221;, London, 1994., 16.-17. Ipp.)<\/p>\n<p>Piektaj\u0101 Mozus gr\u0101mat\u0101 (20:10 17) las\u0101m, ka p\u0101r\u0113j\u0101m taut\u0101m, ja t\u0101s non\u0101k vi\u0146u var\u0101, j\u0101str\u0101d\u0101 \u017e\u012bdu lab\u0101. Preto\u0161an\u0101s gad\u012bjum\u0101 vi\u0146i j\u0101nokauj un vi\u0146u \u012bpa\u0161umi j\u0101izlaupa. Tur, kur \u017e\u012bdi jau dz\u012bvo, katrs gojs ir j\u0101nokauj. D\u0101vida dziesmu gr\u0101mat\u0101 (118:10 12) atk\u0101rtoti tiek draud\u0113ts nosist visus pag\u0101nus (gojus), un piektaj\u0101 Mozus gr\u0101mat\u0101 (7:16) las\u0101m: \u201eUn tu aprisi visas tautas, ko Jehova, tavs Dievs, tev nodos, tava acs lai vi\u0146us ne\u017e\u0113lo.&#8221;<\/p>\n<p>\u017d\u012bdi diem\u017e\u0113l \u0161os aicin\u0101jumus uz genoc\u012bdu laiku pa laikam ar\u012b uzklaus\u012bju\u0161i. Grie\u0137u v\u0113sturnieks Diok\u0101sijs, kas vienlaikus bija ar\u012b amatv\u012brs, detaliz\u0113ti aprakst\u012bjis, k\u0101 Romas valsts austrumu provinc\u0113s 116. gada sacel\u0161an\u0101s laik\u0101 \u017e\u012bdi p\u0113k\u0161\u0146i s\u0101ka apkaut to tautu p\u0101rst\u0101vjus, kuru vid\u016b vi\u0146i dz\u012bvoju\u0161i. J\u016bdaisti nok\u0101va gan sievietes, gan b\u0113rnus, bie\u017ei tos iepriek\u0161 briesm\u012bgi sp\u012bdzinot. Savdab\u012bgas un me\u017eon\u012bgas asinspirtis tika sar\u012bkotas Kir\u0113nas pils\u0113t\u0101 un Kirenaikas provinc\u0113 (tagad\u0113j\u0101 L\u012bbijas austrumu da\u013ca), k\u0101 ar\u012b Kipr\u0101, galvenok\u0101rt t\u0101s galvaspils\u0113t\u0101 Salamis\u0101. To apstiprina grie\u0137u v\u0113sturnieks Eis\u0113bijs. Masu slepkav\u012bbas notika ar\u012b Mezopot\u0101inij\u0101 un Palest\u012bn\u0101. Kirenaikas provinc\u0113 vien j\u016bdaisti nok\u0101va 220 000 romie\u0161u un grie\u0137u. Kipr\u0101 upuru skaitu l\u0113\u0161 uz 240 000. Te slepkavo\u0161anu vad\u012bja \u017e\u012bds Artemions. Pats par sevi saprotams, ka p\u0113c tam \u017e\u012bdi Kipr\u0101 vairs nebija gaid\u012bti viesi.<\/p>\n<p>Romas \u0137eizars Marks Ulpijs Traj\u0101ns (53-117) s\u016bt\u012bja savu karasp\u0113ku, lai \u0161os slakti\u0146us aptur\u0113tu. Tikai gadu v\u0113l\u0101k Romai izdev\u0101s iegro\u017eot \u017e\u012bdu asinsk\u0101ri. Diok\u0101sijs st\u0101sta, ka \u017e\u012bdi pat \u0113du\u0161i savus upurus un iesvaid\u012bju\u0161ies ar vi\u0146u asin\u012bm. (William Douglas Morrison, &#8220;The Jews under Roman Rule&#8221;, London, New York, 1890., 191-193. Ipp.) Visbriesm\u012bg\u0101k\u0101s slepkav\u012bbas notiku\u0161as \u0112\u0123ipt\u0113. Diok\u0101sijs aprakst\u012bjis, k\u0101 \u017e\u012bdi uzbruku\u0161i ku\u0123iem, ar kuriem bai\u013cu p\u0101r\u0146emtie cilv\u0113ki mekl\u0113ju\u0161i gl\u0101bi\u0146u j\u016br\u0101. (Dr. Emil Sch\u016brer Geschichte des j\u016bdischcn Volkes im Zeitalter Je\u0161u Christi&#8221;, Leipzig, 1890., 559. Ipp.)<\/p>\n<p>V\u0113l var\u0113tu min\u0113t 517.-525. gada notikumus Dienvidar\u0101bij\u0101, kur j\u016bdaisti Josifa (Jusufa) Masruka Dunuv\u0101za vad\u012bb\u0101 Himj\u0101ru zieme\u013cos (tagad\u0113j\u0101 \u0160auda Ar\u0101bija) masveid\u012bgi izn\u012bcin\u0101ja kristie\u0161us un citus nej\u016bdu tic\u012bb\u0101m piedero\u0161os. \u0160\u012bs me\u017eon\u012bbas \u0161ok\u0113ja visu Eiropu. Dunuv\u0101zs bija Himj\u0101r\u0101 ticis pie vald\u012b\u0161anas vardarb\u012bg\u0101 ce\u013c\u0101 un p\u0101rv\u0113rtis j\u016bdaismu par valsts reli\u0123iju. Bizantijas, Ar\u0101bijas un Aksumas (Etiopija) apvienotiem sp\u0113kiem 525. gada maij\u0101 izdev\u0101s Dunav\u0101zu g\u0101zt. Masu slepkava tika sod\u012bts ar n\u0101vi. (J. Kobi\u0161\u010danovs, A. Drizdo, V. Mirimanovs &#8220;Civiliz\u0101ciju satik\u0161an\u0101s \u0100frik\u0101&#8221;, Tallina, 1973., 84-85. Ipp.)<\/p>\n<p>610. gad\u0101 Antiokijas \u017e\u012bdi uzbruka saviem kristie\u0161u kaimi\u0146iem. Vi\u0146i apk\u0101va visus, kuri tr\u0101p\u012bj\u0101s pa \u0137\u0113rienam, un l\u012b\u0137us meta ugun\u012b. Patriarham Anastasiozam \u017e\u012bdi uz\u0161\u0137\u0113rda v\u0113deru, lika vi\u0146am \u0113st savas zarnas un nogriezto dzimumlocekli iemeta vi\u0146am sej\u0101.<\/p>\n<p>614. gad\u0101 Palest\u012bnas \u017e\u012bdi, apvienoju\u0161ies ar saviem Babilonijas tic\u012bbas br\u0101\u013ciem, pal\u012bdz\u0113ja persie\u0161iem pak\u013caut Sv\u0113to Zemi. Iebrukum\u0101 piedal\u012bj\u0101s 26 000 \u017e\u012bdu. P\u0113c persie\u0161u uzvaras \u017e\u012bdi uzs\u0101ka Palest\u012bnas goju izn\u012bcin\u0101\u0161anu. Bazn\u012bcas un klosterus vi\u0146i nol\u012bdzin\u0101ja ar zemi, nogalin\u0101ja m\u016bkus un priesterus, dedzin\u0101ja gr\u0101matas. Neskartas palika tikai da\u017eas bazn\u012bcas. Persie\u0161i p\u0101rdeva kristie\u0161us verdz\u012bb\u0101 izsol\u0113. Pie Mamillas \u016bdenskr\u0101tuves \u017e\u012bdi uzpirka krist\u012bgos g\u016bstek\u0146us un turpat uz vietas vi\u0146us apk\u0101va. Nogalin\u0101to kopskaits sasniedza turpat vai 90 000. \u0160o notikumu \u017e\u012bdu izdevniec\u012bbas no jaun\u0101ko laiku v\u0113stures gr\u0101mat\u0101m izdz\u0113su\u0161as. (Oksfordas profesors Henrijs Marts Milmans, &#8220;History of the Jews&#8221;.)<\/p>\n<p>\u017d\u012bdu uztver\u0113 \u0161\u0101di slakti\u0146i nebija nek\u0101ds noziegums, jo &#8220;ar\u012b lab\u0101kie no gojiem ir j\u0101nokauj&#8221;, k\u0101 tas at\u013cauts Talm\u016bd\u0101. Savas masu slepkav\u012bbas ar\u012b pa\u0161i \u017e\u012bdi ir aprakst\u012bju\u0161i B\u012bbel\u0113. T\u0101 Esteres gr\u0101mat\u0101 (9:16) las\u0101m, k\u0101 \u017e\u012bdi Mordohaja vad\u012bb\u0101 nok\u0101va 5000 persie\u0161u un citu taut\u012bbu p\u0101rst\u0101vju. J\u016bdaisti \u0161o genoc\u012bdu katru gadu febru\u0101r\u012b vai mart\u0101 atz\u012bm\u0113 k\u0101 p\u016brima sv\u0113tkus.<\/p>\n<p>Ar\u012b Marksa gal\u0113jais rasisms un neieciet\u012bba pret cit\u0101m taut\u0101m izskaidrojama ar \u0161iem kabalistiskajiem uzskatiem. Krievi, p\u0113c vi\u0146a dom\u0101m, bija vair\u0101k nek\u0101 nepilnv\u0113rt\u012bgi. Sl\u0101vu tautas vi\u0146\u0161 m\u0113dza d\u0113v\u0113t par &#8220;etnisku klo\u0101ku&#8221;. Vi\u0146am nepatika ar\u012b \u0137\u012bnie\u0161i. (&#8220;New York Times&#8221;, 1963., 25. j\u016bn.) Markss nosod\u012bja t\u0101s tautas, kuras negrib\u0113ja iet pa vi\u0146a &#8220;revolucion\u0101ro&#8221; ce\u013cu c\u012b\u0146\u0101 pret kristie\u0161u Dievu. Str\u0101dniekus, kuriem Markss savu ideolo\u0123iju bija rad\u012bjis, vi\u0146\u0161 d\u0113v\u0113ja par idiotiem un \u0113ze\u013ciem, zemniekus par alu cilv\u0113kiem.<\/p>\n<p><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" class=\"alignleft size-full wp-image-45088\" src=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/\u017d\u012aDU-RAB\u012aNI.png\" alt=\"\" width=\"424\" height=\"255\" srcset=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/\u017d\u012aDU-RAB\u012aNI.png 424w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/\u017d\u012aDU-RAB\u012aNI-300x180.png 300w\" sizes=\"(max-width: 424px) 100vw, 424px\" \/>Mihails Baku\u0146ins v\u0113l\u0101k nov\u0113rs\u0101s no marksisma ar\u012b t\u0101 iemesla d\u0113\u013c, ka uzskat\u012bja to par pilnveidotu j\u016bdaismu. J\u016bdaisma b\u016bt\u012bbas piem\u0113rus Vecaj\u0101 Der\u012bb\u0101 atrodam daudz\u0101s viet\u0101s. T\u0101 Jahve izra\u0113\u013ciem pie\u0161\u0137\u012bris ties\u012bbas pak\u013caut citu tautu zemes un \u0146emt sev &#8220;namus, kas pilni ar vis\u0101diem labumiem&#8221;, neskatoties uz to, ka izra\u0113\u013ci pa\u0161i tos nebija piepild\u012bju\u0161i, un ol\u012bvkoku d\u0101rzus, ko pa\u0161i nebija st\u0101d\u012bju\u0161i, utt. (Piekt\u0101 Mozus gr\u0101mata 6:10-13, 18-19). Jahve \u013c\u0101va izra\u0113\u013ciem izn\u012bcin\u0101t tautas, kuru zemju pak\u013cau\u0161anai vi\u0146iem tika dotas dievi\u0161\u0137as ties\u012bbas (Piekt\u0101 Mozus gr\u0101mata 7:16). Jahve \u013c\u0101va izra\u0113\u013ciem kr\u0101pt citas tautas, l\u012bdz t\u0101s non\u0101ks gal\u012bg\u0101 apjukum\u0101, un tad k\u0101 vieglu laup\u012bjumu t\u0101s iesp\u0113jams izn\u012bcin\u0101t (Piekt\u0101 Mozus gr\u0101\u00admata 7:23). Jahve deva izra\u0113\u013ciem ties\u012bbas at\u0146emt citu tautu mantu (Otr\u0101 Mozus gr\u0101mata 3:20-22). Jahve izra\u0113\u013cus padar\u012bjis par &#8220;sv\u0113tu tautu&#8221;, citu tautu p\u0101rvald\u012bt\u0101ju (Otr\u0101 Mozus gr\u0101mata 19:5-6).<\/p>\n<\/div>\n<\/div>\n<\/div>\n<\/div>\n<div class=\"_14hcl_p7nsSNCK3mBt50kt\">\n<div class=\"js-doc-page _149GH7MRh79av4xDgwWRmK _2J3yRhv6dR7bZZRHu4Uh8U page_fb2\" data-index=\"29\">\n<div class=\"__page-29\">\n<div>\n<p>Sav\u0101 gr\u0101mat\u0101 &#8220;Dievs un valsts&#8221; (1872) Baku\u0146ins rakst\u012bja: &#8220;No visiem labajiem dieviem, kurus cilv\u0113ki jebkad ir piel\u016bgu\u0161i, Jahve ir visliel\u0101kais pa\u0161m\u012blis, visne\u017e\u0113l\u012bg\u0101kais, netaisn\u0101kais, asinsk\u0101r\u0101\u00adkais un visdespotisk\u0101kais. Vi\u0146\u0161 noliedz cilv\u0113kcie\u0146u un br\u012bv\u012bbu\u2026&#8221;<\/p>\n<p>Starptautisko anarhistu elks Baku\u0146ins uzskat\u012bja, ka komunistiska valsts varas centraliz\u0101cija nodos paraz\u012btisko \u017e\u012bdu rok\u0101s visas priek\u0161roc\u012bbas.<\/p>\n<hr \/>\n<hr \/>\n<hr \/>\n<hr \/>\n<h2><span style=\"color: #ff0000;\">Bet tagad par Latvijas &#8220;tiesisko kriev\u017e\u012bdu tiesu&#8221;:<\/span><\/h2>\n<h2><a href=\"https:\/\/www.acgarni.com\/single-post\/2018\/06\/04\/25-s%C4%93rija-K%C4%81-tiek-falsific%C4%93tas-liec%C4%ABbas-policij%C4%81\"><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" class=\"alignleft size-full wp-image-45123\" src=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/LRTT.B\u0113rzi\u0146\u0161.Granti\u0146\u0161.LRTT_-3.png\" alt=\"\" width=\"633\" height=\"154\" srcset=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/LRTT.B\u0113rzi\u0146\u0161.Granti\u0146\u0161.LRTT_-3.png 633w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2018\/06\/LRTT.B\u0113rzi\u0146\u0161.Granti\u0146\u0161.LRTT_-3-300x73.png 300w\" sizes=\"(max-width: 633px) 100vw, 633px\" \/>https:\/\/www.acgarni.com\/single-post\/2018\/06\/04\/25-s%C4%93rija-K%C4%81-tiek-falsific%C4%93tas-liec%C4%ABbas-policij%C4%81<\/a><\/h2>\n<\/div>\n<\/div>\n<\/div>\n<\/div>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>LRTT p\u0101rdomas ! J\u0101, uz foto redzamie ir vis\u012bst\u0101kie \u017e\u012bdu rab\u012bni ! Komunistu- \u010dekistu(kriev\u017e\u012bdu) ielikte\u0146i ! Tas noz\u012bm\u0113, ka vi\u0146i, v\u0101rda vistie\u0161\u0101kaj\u0101 noz\u012bm\u0113, ir vis\u012bst\u0101kie \u017e\u012bdi. Latvie\u0161i vi\u0146iem ir nekas vair\u0101k k\u0101 darba un&#46;&#46;&#46;<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/45087"}],"collection":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=45087"}],"version-history":[{"count":24,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/45087\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":58855,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/45087\/revisions\/58855"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=45087"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=45087"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=45087"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}