{"id":43656,"date":"2018-02-28T20:41:07","date_gmt":"2018-02-28T18:41:07","guid":{"rendered":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=43656"},"modified":"2021-03-17T11:04:36","modified_gmt":"2021-03-17T09:04:36","slug":"okupantu-vesturniekakrievzidu-nacista-viktora-guscina-gaudas","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=43656","title":{"rendered":"Okupantu v\u0113sturnieka(kriev\u017e\u012bdu nacista) Viktora Gu\u0161\u010dina gaudas"},"content":{"rendered":"

\"\"Visvaldis L\u0101cis: \u201eJ\u016bs neesat nekas!\u201d <\/strong><\/span><\/h1>\n

Atcer\u0113simies, k\u0101 tas viss notika<\/span>(atv\u0113rt)<\/span><\/span><\/em><\/a><\/span><\/h3>\n

\"\"\u0160ogad aprit\u0113s 23 gadi kop\u0161 dienas, kad Latvijas Republikas Augst\u0101k\u0101 Padome pie\u0146\u0113ma l\u0113mumu: izr\u0101d\u0101s Latvijas pilson\u012bba neb\u016bt nepien\u0101kas visiem tik tikko neatkar\u012bbu ieguvu\u0161\u0101s valsts past\u0101v\u012bgajiem iedz\u012bvot\u0101jiem. <\/strong><\/span><\/p>\n

Citiem v\u0101rdiem sakot, pirms 23 gadiem LR Augst\u0101k\u0101 Padome nol\u0113ma likvid\u0113t visp\u0101r\u0113j\u0101s v\u0113l\u0113\u0161anu ties\u012bbas \u2014 ikvienas demokr\u0101tiskas valsts pamatu pamatus. <\/strong><\/span><\/p>\n

Esmu apkopojis piez\u012bmes par to, k\u0101 tika apspriests \u0161is jaut\u0101jums pirmajos neatkar\u012bbas m\u0113ne\u0161os \u2014 no 1991. gada augusta beig\u0101m l\u012bdz oktobra vidum. <\/strong><\/span><\/p>\n

\n
\n
\n
\n

Ir jau labi, genose V. Gu\u0161\u010din,<\/strong> ka cent\u0101ties atcer\u0113ties t\u0101 laika notikumus. Ir ar\u012b \u013coti jauki, ka esiet lakoniski apkopojis \u0161os Atmodas<\/strong> laika viltus demokr\u0101tu darb\u012bbu- demokr\u0101tisk\u0101s Latvijas<\/strong> ienaidniekus. Par to Jums <\/strong>liels paldies. J\u016bsu \u201capkopotos\u201d <\/strong>noziedzniekus m\u0113s noteikti ties\u0101sim. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca no piemin\u0113tajiem ir komunisti, t\u0101tad, antidemokr\u0101ti un t\u0101diem sods ir viens- ASM<\/strong> !<\/span><\/p>\n

\"\"<\/span><\/p>\n

FOTO:<\/strong> Neaizmirsti, okupant Gu\u0161\u010din, par \u0161o, j\u016bs s\u0101tanistu banda, m\u0113s v\u0113l sl\u0113gsim r\u0113\u0137inus ! Okupantiem pien\u0101kas lode pier\u0113, bet ne v\u0113l\u0113\u0161anu ties\u012bbas.
\n<\/em><\/span><\/p>\n

Jaut\u0101jums, biedr Gu\u0161\u010din<\/strong>: kas J\u016bs<\/strong> t\u0101ds esiet ?<\/span><\/p>\n

Vai Jums<\/strong> ir le\u0123it\u012bmas ties\u012bbas atrasties Latvij\u0101<\/strong> ?<\/span><\/p>\n

J\u016bs<\/strong> esiet Latvij\u0101 <\/strong>nelikum\u012bgi, p\u0101rk\u0101pjot visus Starptautisko Likumus- Konvencijas<\/strong>.<\/span><\/p>\n

\u00a0Jums<\/strong>, ja Latvij\u0101 b\u016btu iev\u0113rota 1949 gada Konvencija<\/strong>, tiktu piem\u0113rots krimin\u0101lelementa status .<\/span><\/p>\n

Pa\u0161a lab\u0101kaj\u0101 gad\u012bjuma Jums<\/strong> b\u016btu viens ce\u013c\u0161: \u010domed\u0101ns, stacija, ro\u0123ina.<\/strong><\/span><\/p>\n

Varat ne\u0161aub\u012bties, ka tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 \u017dEN\u0112VAS KONVENCIJA<\/strong> tiks \u012bstenota !<\/span><\/p>\n

\u010cemod\u0101ns un <\/u><\/strong>ro\u0123ina Jums<\/strong> noteikti netiks piem\u0113rots, jo p\u0113cAtmodas<\/strong> period\u0101 esiet veicis latvie\u0161u tautai un valstij naid\u012bgas akcijas. J\u016bs tiksiet nekav\u0113joties arest\u0113ts(protams, iev\u0113rojot visus starptautiskos Likumus, kurus \u0161odien komunisti- cionisti noziedz\u012bgi ignor\u0113)<\/u><\/em> un ties\u0101ts par genoc\u012bda veik\u0161anu pret okup\u0113to pamattautu- latvie\u0161iem.<\/u><\/strong><\/span><\/p>\n

Par t\u0101diem noziegumiem sodi ir maksim\u0101li: 15 g<\/strong>., m\u016b\u017ea ieslodz\u012bjums<\/strong> vai pat n\u0101vessods<\/u><\/strong>.<\/span><\/p>\n

Dot okupantiem v\u0113l\u0113\u0161anu ties\u012bbas var tikai tie, kuri ir noziedz\u012bgi sadarboju\u0161ies ar okupantu varu.<\/span><\/p>\n

Par \u0161o: \u201c <\/span>To Saeima pie\u0146\u0113ma 1919. gad\u0101, kad Latvij\u0101 izveidoj\u0101s l\u012bdz\u012bga situ\u0101cija \u2014 valst\u012b dz\u012bvoja ar\u012b k\u0101dreiz\u0113j\u0101s carisk\u0101s Krievijas pilso\u0146i. T\u0101laika politi\u0137i bija re\u0101listi un uzskat\u012bja, ka dro\u0161\u0101k, taisn\u012bg\u0101k un m\u0113r\u0137tiec\u012bg\u0101k b\u016bs atz\u012bt par pilso\u0146iem visus, kas likuma pie\u0146em\u0161anas br\u012bd\u012b nodz\u012bvoju\u0161i valst\u012b 5 gadus…\u201d<\/span>\u00a0 <\/em><\/strong><\/span>J\u016bsu<\/strong> trekn\u0101 druk\u0101 izcelto fr\u0101zi vien pien\u0101kas lode pier\u0113<\/u><\/strong> ! <\/span><\/p>\n

Protams, ka t\u0101 laika politi\u0137i bija ne tikai re\u0101listi, bet ar\u012b hum\u0101nisti.<\/span><\/p>\n

Uz \u0161odienu, kad Latviju, p\u0101rk\u0101pjot neuzbruk\u0161anas L\u012bgumu, okup\u0113ja PSRS \u017e\u012bdcionistu bandas(komunisms bija nekas vair\u0101t, k\u0101 sl\u0113pts j\u016bdaisma totalit\u0101risms)<\/span><\/em><\/strong>, izn\u012bcinot pamatiedz\u012bvot\u0101jus un aizvietojot tos ar kriev\u017e\u012bdu agres\u012bvo idiotu masu, piem\u0113rot 1919. gada variantu<\/u><\/strong> b\u016btu krimin\u0101lnoziegums pret demokr\u0101tiju un cilv\u0113ci<\/u><\/strong>.<\/span><\/p>\n

J\u016bs, Viktor Gu\u0161\u010din,<\/strong> variet necer\u0113t uz \u201c\u010demod\u0101nu un staciju<\/strong>\u201d, bet gan uz RCC<\/strong>(R\u012bgas Centr\u0101lcietumu). <\/em><\/span><\/p>\n

N\u0101vi okupantiem un kolaboracionistiem(godma\u0146iem, \u012bvaniem, din\u0113vi\u010diem\u2026)-<\/em> latvie\u0161u tautas slepkav\u0101m !<\/span><\/p>\n

Un t\u0101di okupantu izdzimumi, k\u0101 \u0161is Gu\u0161\u010dins,<\/strong> latviet, ir “aps\u0113du\u0161i”<\/strong> m\u016bsu T\u0113vzemi<\/strong> !<\/span><\/p>\n

28.02.18\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 L. Granti\u0146\u0161<\/span><\/p>\n

P.S.<\/span><\/p>\n

Vai Visvaldis L\u0101cis <\/strong>ir izsac\u012bjies pareizi: \u201eJ\u016bs neesat nekas!\u201d <\/strong><\/span><\/p>\n

Pareizi ta\u010du b\u016btu: \u201cJ\u016bs esiet nekas!\u201d<\/strong><\/span><\/p>\n

\n
\n
\n
\n

Atcer\u0113simies nu, k\u0101 tas viss notika!<\/span><\/h2>\n

\u201eRepublikas Augst\u0101kajai Padomei tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 ir j\u0101atrisina viens no svar\u012bg\u0101kajiem jaut\u0101jumiem \u2014 pilson\u012bbas jaut\u0101jums, jo p\u0113c neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas tam ir gan praktiska, gan politiska noz\u012bme.\u201d<\/em> Ar \u0161iem v\u0101rdiem s\u0101k\u0101s 1991. gada 7. septembr\u012b av\u012bz\u0113 \u201eDiena\u201d public\u0113tais \u012bsais Ivetas Boj\u0101res raksts \u201eKas sa\u0146ems Latvijas pilson\u012bbu\u201d.<\/span><\/p>\n

Latvijas Tautas front\u0113 vienpr\u0101t\u012bbas pilson\u012bbas jaut\u0101jum\u0101 nebija. Jau 1991. gada 2. maij\u0101 agr\u0101kais LTF priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Dainis \u012av\u0101ns teica: \u201eLai cik satrauco\u0161a un skumja b\u016btu patreiz\u0113j\u0101 demogr\u0101fisk\u0101 situ\u0101cija m\u016bsu, latvie\u0161u, ac\u012bs, tik un t\u0101 ir ne\u0113tiski un bezperspekt\u012bvi iztur\u0113ties t\u0101, it k\u0101 p\u0113d\u0113jo piecdesmit gadu m\u016bsu v\u0113stur\u0113 neb\u016btu bijis. Esmu p\u0101rliecin\u0101ts: jo liel\u0101ks valsts loj\u0101lo iedz\u012bvot\u0101ju skaits k\u013c\u016bs par pilso\u0146iem, jo mier\u012bg\u0101ka b\u016bs sabiedr\u012bba un valsts \u2014 stabil\u0101ka.\u201d<\/em><\/span><\/p>\n

Ta\u010du Romualds Ra\u017euks, LTF domes jaunais priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js, kur\u0161 ie\u0146\u0113ma \u0161o posteni LTF 3. Kongres\u0101 1990. gada oktobr\u012b, intervij\u0101 av\u012bzei \u201e\u0411\u0430\u043b\u0442\u0438\u0439\u0441\u043a\u043e\u0435 \u0432\u0440\u0435\u043c\u044f\u201d 1991. gada 12. septembr\u012b v\u0113lreiz apstiprin\u0101ja, ka LTF poz\u012bcija pilson\u012bbas jaut\u0101jum\u0101, kas tika formul\u0113ta LTF 3. kongres\u0101, 1990. gada 6.-7. oktobr\u012b, saglab\u0101jas nemain\u012bga. L\u012bdz Saeimas v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m pilson\u012bba netiks pie\u0161\u0137irta nevienam.<\/strong><\/span><\/p>\n

Ar\u012b J\u0101nis Din\u0113vi\u010ds, LTF frakcijas vad\u012bt\u0101js Augst\u0101kaj\u0101 Padom\u0113 p\u0113c 11. septembr\u012b notiku\u0161\u0101s frakcijas s\u0113des pazi\u0146oja \u201eDienai\u201d, ka s\u0113d\u0113 pie\u0146emts l\u0113mums atz\u012bt pa\u0161reiz\u0113j\u0101s Augst\u0101k\u0101s Padomes ties\u012bbas risin\u0101t visus jaut\u0101jumus, kas izriet no 4. maij\u0101 pie\u0146emt\u0101s Deklar\u0101cijas un 21. august\u0101 pie\u0146emt\u0101 konstitucion\u0101l\u0101 Likuma par valsts neatkar\u012bbu. L\u012bdz ar to deput\u0101ti atzina, ka vi\u0146i ir pilnvaroti lemt ar\u012b jaut\u0101jumu par pilson\u012bbas pie\u0161\u0137ir\u0161anu.<\/span><\/p>\n

\u201eB\u016btu patie\u0161\u0101m divdom\u012bgi, ja AP ties\u012bbas tiktu ierobe\u017eotas, kaut ar\u012b t\u0101 deklar\u0113jusi republikas valstisko neatkar\u012bbu un pan\u0101kusi valsts atz\u012b\u0161anu pasaul\u0113. Pilson\u012bbas likums un pilson\u012bbas instit\u016bts p\u0113c b\u016bt\u012bbas ir starpposms, kam seko Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anas. Tas ir meh\u0101nisms, ar kura starpniec\u012bbu m\u0113s dodam vai nedodam cilv\u0113kiem balssties\u012bbas,\u201d<\/em> \u2014 paskaidroja J.Din\u0113vi\u010ds. Ja Augst\u0101k\u0101 Padome nev\u0113las pa\u0161laik risin\u0101t jaut\u0101jumu par pilson\u012bbu, tai n\u0101ksies noteikt vismaz atbilsto\u0161o Saeimas v\u0113l\u0113t\u0101ju loku un atbild\u0113t uz jaut\u0101jumu par to, vai v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s var piedal\u012bties tikai pilso\u0146i, vai ar\u012b citi valsts iedz\u012bvot\u0101ji. \u201eNeb\u016btu pareizi patreiz\u0113j\u0101 situ\u0101cij\u0101 iz\u0161\u0137irties par pirmo variantu… Ja m\u0113s nevaram papla\u0161in\u0101t Saeimas v\u0113l\u0113t\u0101ju loku, ir j\u0101papla\u0161ina pilso\u0146u loks,\u201d<\/em> \u2014 pasv\u012btroja J. Din\u0113vi\u010ds. P\u0113c vi\u0146a dom\u0101m, neb\u016btu pareizi at\u0146emt balssties\u012bbas 48% cilv\u0113ku.<\/strong><\/span><\/p>\n

Premjerministrs I.Godmanis piekrita J.Din\u0113vi\u010dam un pied\u0101v\u0101ja attiecin\u0101t 1919. gada likumu par pavalstniec\u012bbu uz iedz\u012bvot\u0101jiem, kas apmetu\u0161ies Latvij\u0101 p\u0113c 1940. gada 17. j\u016bnija. \u0160aj\u0101 likum\u0101 iek\u013cauti noteikumi par 5 gadus ilgo uztur\u0113\u0161an\u0101s periodu un atteik\u0161anos no citas valsts pilson\u012bbas. Deput\u0101ti I.Kalni\u0146\u0161 un V.Mucenieks ar\u012b piekrita 5 gadus ilgam dz\u012bves laikam, tikai pied\u0101v\u0101ja s\u0101kt atskaiti no 1991. gada 21. augusta. Deput\u0101ts J.Boj\u0101rs izteica savu viedokli par to, ka 5 gadi ir p\u0101r\u0101k niec\u012bgs laika periods un tas ir radik\u0101li j\u0101pagarina.<\/span><\/p>\n

Deput\u0101ts Lagzdi\u0146\u0161 piebilda, ka latvie\u0161u tautu apdraud nevis visi PSRS pilso\u0146i, kuru skaits tolaik sasniedza miljonu, bet gan cilv\u0113ki, kas negat\u012bvi noska\u0146oti pret neatkar\u012bbas ideju. Un vi\u0146us vajag nevis apspiest, bet gan \u201edemokr\u0101tiski rad\u012bt t\u0101dus ekonomiskos un soci\u0101los apst\u0101k\u013cus, lai vismaz da\u013ca \u0161o cilv\u0113ku atgrieztos savu sen\u010du dzimten\u0113.\u201d<\/strong><\/span><\/p>\n

Pret \u0161o poz\u012bciju asi iebilda A.Gorbunovs. Vi\u0146\u0161 pazi\u0146oja: \u201eDiskrimin\u0101cija nevar k\u013c\u016bt par pa\u0161aizsardz\u012bbas l\u012bdzekli.\u201d<\/em><\/span><\/p>\n

Tolaik LTF parlamenta frakcijas darba grupai izdev\u0101s izstr\u0101d\u0101t koncepciju, kas pied\u0101v\u0101ja kompromisu pilson\u012bbas jaut\u0101jum\u0101. \u0160\u012bs koncepcijas pamat\u0101, t\u0101pat k\u0101 p\u0101r\u0113jos t\u0101laika LTF dokumentos, bija Latvijas 1940. gada okup\u0101cijas fakta atz\u012b\u0161ana.<\/span><\/p>\n

Viens no \u0161\u012bs koncepcijas autoriem, LR AP deput\u0101ts, R\u012bgas Tehnisk\u0101s universit\u0101tes profesors Rolands Rikards 1991. gada 1. oktobr\u012b sniedza av\u012bzes \u201e\u0421\u041c-\u0441\u0435\u0433\u043e\u0434\u043d\u044f\u201d las\u012bt\u0101jiem \u012bstu inform\u0101ciju par to. Vi\u0146\u0161 rakst\u012bja: \u201ePa\u0161laik Latvij\u0101 dz\u012bvo 1,7 miljoni LR pilso\u0146u un 1 miljons PSRS pilso\u0146u. 80% LR pilso\u0146u ir latvie\u0161i, bet 20% \u2014 krievi, baltkrievi, po\u013ci, ukrai\u0146i un citu n\u0101ciju p\u0101rst\u0101vji. T\u0101tad 63% past\u0101v\u012bgo iedz\u012bvot\u0101ju ir LR pilso\u0146i, bet 37% \u2014 PSRS pilso\u0146u. 30 t\u016bksto\u0161i PSRS pilso\u0146u ir latvie\u0161i. 51 gadu LR pilson\u012bba nav pie\u0161\u0137irta naturaliz\u0101cijas ce\u013c\u0101, jo okup\u0101cijas re\u017e\u012bms ir likvid\u0113jis Latvijas valsts suver\u0113no varu…<\/em><\/span><\/p>\n

Tika izstr\u0101d\u0101ti divi kardin\u0101li at\u0161\u0137ir\u012bgi pilson\u012bbas probl\u0113mas risin\u0101juma varianti. Vienu no tiem p\u0113c b\u016bt\u012bbas veido da\u017e\u0101das nulles varianta \u201emodifik\u0101cijas\u201d. Otrs pied\u0101v\u0101 1918. gada Latvijas Republikas kontinuit\u0101tes ce\u013cu: Saeimas v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s piedal\u0101s tikai LR pilso\u0146i, un tikai Saeima ir ties\u012bga lemt, k\u0101dos apst\u0101k\u013cos PSRS pavalstnieki var naturaliz\u0113ties un sa\u0146emt LR pilson\u012bbu. M\u016bsu koncepcija paredz Saeimas v\u0113l\u0113t\u0101ju sast\u0101va papla\u0161in\u0101\u0161anos, nevis pilso\u0146u skaita pieaugumu. T\u0101tad pirmaj\u0101s v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s, kur\u0101s tiks atjaunota Saeima, ar zin\u0101miem noteikumiem piedal\u012bsies ar\u012b da\u013ca PSRS pavalstnieku vai bezvalstnieku… Tie\u0161i \u0161is variants mums \u0161\u0137iet politiski pie\u0146emam\u0101kais, jo tas var rast liel\u0101ko skaitu piekrit\u0113ju. T\u0101p\u0113c m\u0113s to nosauc\u0101m par kompromisa ce\u013cu…\u201d<\/em><\/span><\/p>\n

Atbilsto\u0161i \u0161im variantam LR AP pie\u0146\u0113ma l\u0113mumu \u201ePar gatavo\u0161anos Saeimas v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m\u201d, saska\u0146\u0101 ar kuru tika papla\u0161in\u0101ts v\u0113l\u0113t\u0101ju loks.<\/span><\/p>\n

Ta\u010du 11. septembr\u012b \u2014 jau min\u0113taj\u0101 LTF parlamenta frakcijas s\u0113d\u0113 \u0161is pilson\u012bbas jaut\u0101juma risin\u0101juma variants nesa\u0146\u0113ma nepiecie\u0161amo balsu skaitu. \u201ePar\u201d nobalsoja 47 deput\u0101ti, \u201epret\u201d \u2014 18. Frakcij\u0101 nebija vienpr\u0101t\u012bbas tolaik vissvar\u012bg\u0101kaj\u0101 jaut\u0101jum\u0101.<\/span><\/p>\n

Vladlens Dozorcevs v\u0113l\u0101k rakst\u012bja: \u201eFaktiski frakcija sa\u0161\u0137\u0113l\u0101s pamatjaut\u0101jum\u0101. Vienpr\u0101t\u012bbas nav, ta\u010du uz politisk\u0101s dro\u0161\u012bbas principa pamata iesp\u0113jams kompromiss \u2014 ar t\u0101 pal\u012bdz\u012bbu tiks skartas tikai nelielas cilv\u0113ku da\u013cas intereses.<\/em><\/span><\/p>\n

\u0160\u0137iet, iesp\u0113jams \u0146emt v\u0113r\u0101 tikai t\u0101du r\u0101d\u012bt\u0101ju, k\u0101 integr\u0101cijas periods Latvijas sabiedr\u012bb\u0101. Lojalit\u0101te visp\u0101r nav nek\u0101ds krit\u0113rijs. Strat\u0113\u0123isk\u0101 grupa nav non\u0101kusi pie vienpr\u0101t\u012bga viedok\u013ca. Vieni pied\u0101v\u0101 par pilso\u0146iem apriori uzskat\u012bt visus \u0161eit dzimu\u0161us. Nu, bet ar ko tad slikt\u0101ki ir cilv\u0113ki, kas Latvij\u0101 iebrauku\u0161i b\u0113rn\u012bb\u0101? Cilv\u0113ki, kuriem nav citas dzimtenes, kuri visu m\u016b\u017eu ir atdevu\u0161i Latvijai? Par demokr\u0101tisk\u0101ko es uzskatu \u201enulles variantu\u201d, ta\u010du \u0161\u0137iet, ka tas nav iesp\u0113jams. Toties iesp\u0113jams ir kompromiss. Piem\u0113ram, Godma\u0146a pied\u0101v\u0101tais vald\u012bbas variants \u2014 piel\u0101got patreiz\u0113jai situ\u0101cijai likumu par pavalstniec\u012bbu. To Saeima pie\u0146\u0113ma 1919. gad\u0101, kad Latvij\u0101 izveidoj\u0101s l\u012bdz\u012bga situ\u0101cija \u2014 valst\u012b dz\u012bvoja ar\u012b k\u0101dreiz\u0113j\u0101s carisk\u0101s Krievijas pilso\u0146i. T\u0101laika politi\u0137i bija re\u0101listi un uzskat\u012bja, ka dro\u0161\u0101k, taisn\u012bg\u0101k un m\u0113r\u0137tiec\u012bg\u0101k b\u016bs atz\u012bt par pilso\u0146iem visus, kas likuma pie\u0146em\u0161anas br\u012bd\u012b nodz\u012bvoju\u0161i valst\u012b 5 gadus…<\/strong><\/em><\/span><\/p>\n

Risinot pilson\u012bbas probl\u0113mu, mums j\u0101sniedz atbilde uz galveno jaut\u0101jumu: k\u0101ds ir visu \u0161o risin\u0101jumu m\u0113r\u0137is? (\u2026) M\u0113s v\u0113lamies iziet Eirop\u0101 k\u0101 civiliz\u0113ta valsts, un Lielbrit\u0101nijas \u0101rlietu ministra vietnieks jau ir izteicis br\u012bdin\u0101jumu: ja Latvija pie\u0146ems no demokr\u0101tijas viedok\u013ca nepie\u013caujamus l\u0113mumus, iesp\u0113jama diplom\u0101tisko attiec\u012bbu p\u0101rtrauk\u0161ana m\u016bsu valstu starp\u0101.<\/em><\/span><\/p>\n

…B\u016btu labi, ja parlament\u0101 b\u016btu \u012bsts priesteris, kur\u0161 pajaut\u0101tu: k\u0101p\u0113c m\u0113s bij\u0101m tik iej\u016bt\u012bgi sav\u0101 starp\u0101 tad, kad bija briesm\u012bgi, gr\u016bti un b\u012bstami? K\u0101p\u0113c esam k\u013cuvu\u0161i tik \u013cauni un rieb\u012bgi tagad, kad briesmas ir gar\u0101m? Parlament\u0101 ir \u013coti vajadz\u012bgs cilv\u0113ks, kur\u0161 var\u0113tu skart mor\u0101les aspektus…\u201d<\/em><\/span><\/p>\n

    \n
  1. septembr\u012b \u2014 n\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 p\u0113c LTF frakcijas s\u0113des, kur\u0101 tika apspriests pilson\u012bbas jaut\u0101jums, notika frakcijas \u0161\u0137el\u0161an\u0101s. Izveidoj\u0101s frakcija \u201eSatversme\u201d, kas uzst\u0101j\u0101s par Latvijas valsts atjauno\u0161anu uz 1922. gada Satversmes b\u0101zes. Tas noz\u012bm\u0113ja, ka jaut\u0101jumu par pilson\u012bbu j\u0101risina nevis Augst\u0101kajai Padomei, bet gan Saeimai, ta\u010du t\u0101s iev\u0113l\u0113\u0161anai ir nepiecie\u0161ams le\u0123it\u012bms pilso\u0146u kopums.<\/span><\/li>\n<\/ol>\n

    Oktobra s\u0101kum\u0101 av\u012bz\u0113 \u201eAtmoda\u201d tika public\u0113ti da\u017e\u0101du cilv\u0113ku viedok\u013ci pilson\u012bbas jaut\u0101jum\u0101.<\/span><\/p>\n

    Piem\u0113ram, \u017eurn\u0101lists Juris Paiders pauda viedokli par to, ka diskusija pilson\u012bbas jaut\u0101jum\u0101 organiz\u0113ta nekorekti. Tie, kas atbalsta 1940. gada variantu, p\u0101r\u0113jos, nulles varianta piekrit\u0113jus, sauk\u0101 par latvie\u0161u tautas nodev\u0113jiem. Vai j\u016bs v\u0113laties, lai j\u016bs sauktu par nodev\u0113ju? \u2014 vaic\u0101ja Paiders.<\/strong><\/span><\/p>\n

    \u201eDeput\u0101tiem j\u0101pan\u0101k, lai pilson\u012bba netiktu pie\u0161\u0137irta autom\u0101tiski. J\u0101nosaka maksim\u0101lais uztur\u0113\u0161an\u0101s cenzs. P\u0113c man\u0101m dom\u0101m, tam vajadz\u0113tu sast\u0101d\u012bt 18 gadus. J\u0101izvirza ar\u012b t\u0101das pras\u012bbas, k\u0101 oblig\u0101tas latvie\u0161u valodas un Latvijas v\u0113stures zin\u0101\u0161anas, loj\u0101la attieksme pret valsti… M\u0113s tiecamies izveidot Latvij\u0101 stabilu sabiedr\u012bbu. Tas iesp\u0113jams tikai tad, ja ir stabils parlaments. Savuk\u0101rt parlamenta stabilit\u0101te ir garant\u0113ta tikai tad, ja taj\u0101 vair\u0101kums pieder\u0113s latvie\u0161u n\u0101cijai. Latvie\u0161iem j\u0101b\u016bt saimniekiem sav\u0101 zem\u0113,\u201d<\/em> \u2014 t\u0101du viedokli pauda LR AP deput\u0101ts Dzintars \u0100bi\u0137is.<\/span><\/p>\n

    \u201eKo ies\u0101kt ar miljonu nepilso\u0146u?\u201d<\/em> \u2014 \u0161o jaut\u0101jumu av\u012bzes las\u012bt\u0101jiem uzdeva \u017eurn\u0101lists Ain\u0101rs Vladimirovs un pats sniedza atbildi uz to: nezinu. \u201e<\/em>Tre\u0161\u0101 da\u013ca iedz\u012bvot\u0101ju bez pilson\u012bbas \u2014 tas ir p\u0101r\u0101k daudz.<\/em><\/strong> Var jau spriest par v\u0113sturisko taisn\u012bgumu un visu p\u0101r\u0113jo, tom\u0113r past\u0101v ne vien taisn\u012bgums, bet ar\u012b konkr\u0113ta politisk\u0101 situ\u0101cija… J\u0101patur pr\u0101t\u0101 tas, ka \u0161iem cilv\u0113kiem bija ties\u012bbas v\u0113l\u0113t un tikt iev\u0113l\u0113tiem. Gad\u012bjum\u0101, ja vi\u0146iem tiks at\u0146emtas balssties\u012bbas, rad\u012bsies psiholo\u0123isks diskomforts, zud\u012bs politisk\u0101s stabilit\u0101tes izj\u016bta un rad\u012bsies iespaids par ties\u012bbu ierobe\u017eo\u0161anu.<\/strong>\u201d<\/em><\/span><\/p>\n

    Pilso\u0146u kongress un Latvijas Nacion\u0101l\u0101s neatkar\u012bbas kust\u012bba (LNNK) vienm\u0113r asi kritiz\u0113ja jebkuru maz\u0101ko atk\u0101p\u0161anos no radik\u0101l\u0101s poz\u012bcijas pilson\u012bbas jaut\u0101jum\u0101. Jebkuru kompromisu \u0161\u012bs organiz\u0101cijas uzskat\u012bja par latvie\u0161u tautas intere\u0161u nodev\u012bbu. Ar\u012b p\u0113c 24. augusta vi\u0146u poz\u012bcija nemain\u012bj\u0101s.<\/span><\/p>\n

    10.septembr\u012b Pilso\u0146u kongresa av\u012bze \u201ePilsonis\u201d public\u0113ja Pilso\u0146u kongresa Latvijas komitejas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja M\u0101ra Gr\u012bnblata rakstu, kur\u0101 bija apkopoti Pilso\u0146u komiteju darba rezult\u0101ti par 1991. gada j\u016bliju un augustu.<\/span><\/p>\n

    \u201e21. august\u0101 pie\u0146emt\u0101 deklar\u0101cija un tai sekojo\u0161\u0101 (neatkar\u012bg\u0101s Latvijas Republikas \u2014 V.G.) atz\u012b\u0161ana pasaul\u0113 situ\u0101ciju ir main\u012bjusi,<\/em> \u2014 rakst\u012bja M.Gr\u012bnblats. \u2014 …\u0160odien ir j\u0101maina taktika, un galven\u0101 uzman\u012bba j\u0101piev\u0113r\u0161 nevis Latvijas starptautiskajai atz\u012b\u0161anai, bet gan tam, ka v\u0113l joproj\u0101m nav atrisin\u0101ts Latvijas deokup\u0101cijas un dekoloniz\u0101cijas jaut\u0101jums. Gad\u012bjum\u0101, ja Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anas organiz\u0113s Augst\u0101k\u0101 Padome, taj\u0101s piedal\u012bsies ar\u012b Latvij\u0101 dz\u012bvojo\u0161ie PSRS pilso\u0146i. Rezult\u0101t\u0101 Latvija b\u016bs t\u0101da, par k\u0101du jau ir br\u012bdin\u0101jusi Latvijas komiteja. T\u0101 b\u016bs \u201ejauna\u201d Latvija ar ofici\u0101lu divvalod\u012bbu, netie\u0161u Maskavas kontroli p\u0101r liel\u0101ko da\u013cu Latvijas ekonomikas, ar biju\u0161o latvie\u0161u un krievu komunistu l\u012bdzdal\u012bbu politiskaj\u0101 dz\u012bv\u0113…<\/strong>\u201d<\/em><\/span><\/p>\n

    Taj\u0101 pa\u0161\u0101 dien\u0101 Pilso\u0146u kongresa vad\u012bt\u0101ji: M\u0101ris Gr\u012bnblats, J\u0101nis Straume un Elm\u0101rs V\u0113bers piedal\u012bj\u0101s preses konferenc\u0113, kur\u0101 pauda savus ieskatus par pilson\u012bbas jaut\u0101juma risin\u0101\u0161anu. \u201ePilso\u0146u kongresa m\u0113r\u0137i \u2014 deokup\u0101cija, dekoloniz\u0101cija un denacionaliz\u0101cija \u2014 v\u0113l joproj\u0101m ir aktu\u0101li,\u201d<\/em> \u2014 pasv\u012btroja M. Gr\u012bnblats. Vi\u0146\u0161 pauda uzskatu, ka Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anas ir j\u0101atliek uz maksim\u0101li ilgu laiku, lai latvie\u0161u un krievu komunistiem neizdotos taj\u0101s izc\u012bn\u012bt uzvaru.<\/strong> J.Straume izteic\u0101s, ka v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s var piedal\u012bties tikai LR pilso\u0146i, savuk\u0101rt E.V\u0113bers min\u0113ja divus jaun\u0101s Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anu organiz\u0101cijas priek\u0161noteikumus \u2014 deokup\u0101ciju un dekoloniz\u0101ciju. P\u0113c vi\u0146a dom\u0101m, no LR likumdo\u0161anas viedok\u013ca, liel\u0101k\u0101 da\u013ca cilv\u0113ku, kas ieradu\u0161ies Latvij\u0101 p\u0113c 1940. gada, Latvij\u0101 atrodas nelikum\u012bgi, t\u0101p\u0113c ir j\u0101izstr\u0101d\u0101 repatri\u0101cijas programma, bet \u201erepatri\u0101cijas procesam, protams, ir j\u0101notiek civiliz\u0113ti\u201d.<\/span><\/p>\n

    N\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 p\u0113c preses konferences av\u012bze \u201eDiena\u201d public\u0113ja Aigara Jirgena, Pilso\u0146u kongresa Latvijas komitejas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja vietnieka, rakstu. Jirgens apgalvoja: \u201eJ\u0101izstr\u0101d\u0101 PSRS pilso\u0146u repatri\u0101cijas meh\u0101nisms. Vald\u012bbas l\u012bmen\u012b ir japan\u0101k vieno\u0161an\u0101s ar PSRS un t\u0101s republiku vald\u012bbas iest\u0101d\u0113m \u0161\u012b meh\u0101nisma realiz\u0101cijai, k\u0101 ar\u012b j\u0101piesaista l\u012bdzek\u013ci no Rietumu finansi\u0101l\u0101s pal\u012bdz\u012bbas un kred\u012btiem. \u0160is probl\u0113mas risin\u0101jums ir vien\u012bgais politiskais un soci\u0101lais Latvijas n\u0101kotnes garants… Tas nav nopietni \u2014 apgalvot, ka liela da\u013ca kolonistu ir neatkar\u012bbas piekrit\u0113ji…\u201d<\/em><\/span><\/p>\n

    Nelatvie\u0161us neaprakst\u0101mi \u0161ok\u0113ja intervija ar LNNK prieks\u0161\u0113d\u0113t\u0101ju Visvaldi L\u0101ci<\/strong>, kas tika public\u0113ta av\u012bzes \u00ab\u0421\u041c-\u0441\u0435\u0433\u043e\u0434\u043d\u044f\u00bb 11. septembra numur\u0101. V.L\u0101cis, 1. Maskavas sve\u0161valodu instit\u016bta absolvents, kara gados \u2014 Latvie\u0161u br\u012bvpr\u0101t\u012bg\u0101 SS le\u0123iona 19. div\u012bzijas virsnieka pal\u012bgs, pazi\u0146oja, ka LR past\u0101v\u012bgie iedz\u012bvot\u0101ji, kuri Latvij\u0101 apmetu\u0161ies p\u0113c 1940. gada 17. j\u016bnija, un vi\u0146u p\u0113cte\u010di, p\u0113c sava tiesisk\u0101 st\u0101vok\u013ca neesot pat ne \u201eotr\u0101s \u0161\u0137iras pilso\u0146i\u201d. \u201eJ\u016bs neesat nekas!\u201d<\/em> \u2014 vi\u0146\u0161 pazi\u0146oja av\u012bzes korespondentei Janai Rubin\u010dikai. Latvie\u0161u nacion\u0101lo past\u0101v\u0113\u0161anu apdraudot pat tie 250 t\u016bksto\u0161i nelatvie\u0161u, kuri balsoja par Latvijas neatkar\u012bbu.<\/span><\/p>\n

    Vien\u012bgais ar Latvijas Komunistisko partiju nesaist\u012btais latvie\u0161u kopienas p\u0101rst\u0101vis, kas \u0161\u012bs latvie\u0161u pres\u0113 izv\u0113rst\u0101s nekl\u0101tienes diskusijas gait\u0101 piekrita \u201enulles variantam\u201d, bija Latvijas Demokr\u0101tisk\u0101s darba partijas politisk\u0101s komisijas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js, Latvijas Universit\u0101tes V\u0113stures un filozofijas fakult\u0101tes dek\u0101ns Juris Rozenvalds.<\/span><\/p>\n

    \u201eManupr\u0101t, jaut\u0101jum\u0101 par pilson\u012bbu cilv\u0113cisku un civiliz\u0113tu pieeju apliecin\u0101tu tikai viens l\u0113mums \u2014 pilson\u012bba ir j\u0101pie\u0161\u0137ir visiem Latvijas past\u0101v\u012bgajiem iedz\u012bvot\u0101jiem, kuri rakstiski apliecina lojalit\u0101ti Latvijas Republikai un ir gatavi atteikties no citas valsts pilson\u012bbas,\u201d<\/em><\/strong> \u2014 vi\u0146\u0161 teica rakst\u0101 \u201eKungi bez kundz\u012bbas\u201d, kas 7. septembr\u012b tika public\u0113ts av\u012bz\u0113 \u201eDiena\u201d.<\/span><\/p>\n

    J.Rozenvalds pirmais pazi\u0146oja, ka no t\u0101, k\u0101ds l\u0113mums tiks pie\u0146emts pilson\u012bbas jaut\u0101jum\u0101, ir atkar\u012bga Latvijas valsts n\u0101kotne: t\u0101 b\u016bs demokr\u0101tiska un soci\u0101li taisn\u012bga vai nacion\u0101li totalit\u0101ra valsts. <\/strong>Vienlaikus vi\u0146\u0161 kritiz\u0113ja latvisk\u0101s Latvijas t\u0113zi \u2014 rietumu latvie\u0161u emigr\u0101cijas radik\u0101l\u0101 sp\u0101rna, Pilso\u0146u kongresa un LNNK ideolo\u0123ijas sv\u0113tumu.<\/span><\/p>\n

    \u201eLatvijas valsts ideja nav identiska latvie\u0161u nacion\u0101lajai idejai. Demokr\u0101tiska valsts attiec\u012bb\u0101 uz loj\u0101lu pilsoni ne\u0146em v\u0113r\u0101 nacion\u0101los krit\u0113rijus. Rodas ba\u017eas par to, ka \u201elatvisk\u0101s Latvijas\u201d ideja ir saist\u012bta ar noteikt\u0101m psiholo\u0123isk\u0101m, nacion\u0101lpatriotisk\u0101m un cita veida spekul\u0101cij\u0101m. Te var\u0113tu da\u017eus v\u0101rdus piemetin\u0101t par neobo\u013c\u0161evistisko denacionaliz\u0101cijas sindromu. Kaut ko l\u012bdz\u012bgu esam jutu\u0161i uz savas \u0101das. Es run\u0101ju par rusifik\u0101ciju, kas ilga visus piecdesmit padomju sabiedr\u012bb\u0101 nodz\u012bvotos gadus. \u0160is sindroms v\u0113l daudzviet ir j\u016btams. Piem\u0113ram, tas p\u0101rv\u0113rties p\u0101rliec\u012bb\u0101, ka citas nacionalit\u0101tes p\u0101rst\u0101vis latvieti apdraud ar to vien, ka vi\u0146\u0161 nav latvietis, un otr\u0101di: latvietis ir labs t\u0101p\u0113c vien, ka ir latvietis,\u201d<\/em> \u2014 rakst\u012bja J.Rozenvalds.<\/span><\/p>\n

    Un t\u0101l\u0101k: \u201eT\u0101 ir utopija \u2014 dom\u0101t, ka latvie\u0161u strat\u0113\u0123iskaj\u0101m interes\u0113m atbilst tikai pie latvie\u0161u taut\u012bbas nepiedero\u0161o iedz\u012bvot\u0101ju pak\u0101peniska repatri\u0101cija vai asimil\u0101cija, un cer\u0113t, ka t\u0101d\u0101 veid\u0101 izdosies atgriezties pie pirmskara Latvijas demogr\u0101fisk\u0101s proporcijas. Tas ir b\u012bstami pa\u0161iem latvie\u0161iem, jo orient\u0113 vi\u0146us tikai uz konfront\u0101ciju ar cit\u0101m taut\u012bb\u0101m.\u201d<\/em><\/span><\/p>\n

    Un pats galvenais:<\/strong> \u201eK\u0101 neatkar\u012bga valsts Latvijas Republika var\u0113s stabili att\u012bst\u012bties un nodro\u0161in\u0101t latvie\u0161u nacion\u0101l\u0101s intereses tikai taj\u0101 gad\u012bjum\u0101, ja izveidosies demokr\u0101tiska sabiedr\u012bba, kam izdosies integr\u0113t tos citu taut\u012bbu p\u0101rst\u0101vjus, kuri b\u016bs loj\u0101li attiec\u012bb\u0101 pret Latvijas valsti, neatkar\u012bgi no vi\u0146u pieder\u012bbas Pirm\u0101s Latvijas Republikas pilso\u0146iem. Savuk\u0101rt Latvijas valstij ir j\u0101uz\u0146emas pien\u0101kums nodro\u0161in\u0101t vi\u0146u nacion\u0101l\u0101s ties\u012bbas un rad\u012bt re\u0101lu iesp\u0113ju maz\u0101kumtaut\u012bb\u0101m piedal\u012bties sabiedr\u012bbas p\u0101rvald\u0113.<\/strong><\/em><\/span><\/p>\n

    Apgalvojums, ka m\u0113s nevaram at\u013cauties demokr\u0101tiju latvie\u0161u tra\u0123isk\u0101 demogr\u0101fisk\u0101 st\u0101vok\u013ca d\u0113\u013c, noz\u012bm\u0113 latvie\u0161u pretnostat\u012b\u0161anu vis\u0101m p\u0101r\u0113j\u0101m valst\u012b dz\u012bvojo\u0161aj\u0101m etniskaj\u0101m grup\u0101m \u2014 st\u0101vokli, kam nav nek\u0101das perspekt\u012bvas. P\u0113c b\u016bt\u012bbas, \u0161\u012b viedok\u013ca pamat\u0101 ir netic\u012bba latvie\u0161u sp\u0113j\u0101m ar demokr\u0101tisku l\u012bdzek\u013cu pal\u012bdz\u012bbu nodro\u0161in\u0101t sev vado\u0161o lomu sabiedr\u012bb\u0101, lai pan\u0101ktu t\u0101s harmoniju un stabilit\u0101ti,\u201d<\/em> \u2014 t\u0101 J.Rozenvalds nov\u0113rt\u0113ja nacion\u0101lo ideolo\u0123iju, ar ko bija bru\u0146oju\u0161\u0101s nacion\u0101listisk\u0101s organiz\u0101cijas.<\/span><\/p>\n

    Diem\u017e\u0113l 1991. gada septembr\u012b \u0161\u0101ds viedoklis nevar\u0113ja rast atbalstu Augst\u0101kaj\u0101 Padom\u0113. AP arvien vair\u0101k sliec\u0101s atbalst\u012bt nacion\u0101listisko organiz\u0101ciju \u2014 Pilso\u0146u kongresa un Latvijas Nacion\u0101l\u0101s neatkar\u012bbas kust\u012bbas pras\u012bbas.<\/span><\/p>\n

    \u201eNulles\u201d variantu pilson\u012bbas jaut\u0101jum\u0101 atbalst\u012bja ar\u012b frakcija \u201eL\u012bdzties\u012bba\u201d. Ta\u010du \u0161\u012bs opozicion\u0101r\u0101s frakcijas loma Augst\u0101kaj\u0101 Padom\u0113 bija niec\u012bga, un p\u0113c 19. \u2014 21. augusta notikumiem t\u0101 k\u013cuva v\u0113l v\u0101j\u0101ka. Frakciju iev\u0113rojami v\u0101jin\u0101ja tas, ka asto\u0146i frakcijas locek\u013ci \u2014 biju\u0161ie Latvijas Komunistisk\u0101s partijas pils\u0113tu un rajonu komiteju sekret\u0101ri akt\u012bvi atbalst\u012bja V\u0100SK (\u0413\u041a\u0427\u041f). Neviens Augst\u0101k\u0101s Padomes deput\u0101ts nebija aizmirsis skrejlapu, ko pu\u010da dien\u0101s no helikoptera izkais\u012bja pa R\u012bgu \u2014 to bija parakst\u012bjusi ar\u012b frakcija \u201eL\u012bdzties\u012bba\u201d. \u201eDienas\u201d koment\u0113t\u0101js J\u0101nis Mozulis frakcijas st\u0101vokli p\u0113c pu\u010da izg\u0101\u0161an\u0101s nosauca par \u201epolitisko katastrofu\u201d.<\/span><\/p>\n

    T\u0101tad oktobra vid\u016b, kad Augst\u0101k\u0101 Padome pie\u0146\u0113ma l\u0113mumu \u201ePar\u00a0Latvijas Republikas pilso\u0146u ties\u012bbu atjauno\u0161anu\u00a0un naturaliz\u0101cijas pamatnoteikumiem\u201d, kreis\u0101 opoz\u012bcija bija krietni vien nov\u0101jin\u0101ta.<\/strong><\/span><\/p>\n

    Situ\u0101ciju nesp\u0113ja main\u012bt ar\u012b atsevi\u0161\u0137u krievu inteli\u0123ences p\u0101rst\u0101vju uzst\u0101\u0161an\u0101s, kuri atbalst\u012bja Latvijas Tautas frontes darb\u012bbu kop\u0161 t\u0101s dibin\u0101\u0161anas br\u012b\u017ea. 6. oktobr\u012b, devi\u0146as dienas pirms Augst\u0101k\u0101s Padomes s\u0113des, kur\u0101 tika pie\u0146emts l\u0113mums \u201ePar\u00a0Latvijas Republikas pilso\u0146u ties\u012bbu atjauno\u0161anu\u00a0un naturaliz\u0101cijas pamatnoteikumiem\u201d, Latvijas Valsts universit\u0101tes aktu z\u0101l\u0113 notika Latvijas krievu demokr\u0101tisk\u0101s inteli\u0123ences sapulce. Dienas k\u0101rt\u012bb\u0101 bija viens jaut\u0101jums \u2014 pilson\u012bba. Sapulc\u0113 uzst\u0101j\u0101s Marina Koste\u0146ecka. Vi\u0146a atz\u012bm\u0113ja, ka \u201eautom\u0101tiska pilson\u012bbas pie\u0161\u0137ir\u0161ana vienai iedz\u012bvot\u0101ju da\u013cai un pazemojo\u0161a rakstiska l\u016bguma iesnieg\u0161ana citiem past\u0101v\u012bgajiem Latvijas iedz\u012bvot\u0101jiem var novest pie neparedzam\u0101m sek\u0101m.\u201d<\/em><\/span><\/p>\n

    M.Koste\u0146ecka piebilda: \u201eIesp\u0113jams, k\u013c\u016b\u0161u smiekl\u012bga, ta\u010du grib\u0113tu aicin\u0101t latvie\u0161us nep\u0101rk\u0101pt Kosmisk\u0101 l\u012bdzsvara likumu, kura pamat\u0101 ir tikum\u012bba. Nav iesp\u0113jams nesod\u012bti pazemot cilv\u0113ka cie\u0146u! N\u0101cijai, kas tik ilgi savas v\u0113stures gait\u0101 ir cietusi pazemojumus, ir j\u0101apzin\u0101s, k\u0101das var b\u016bt pretnostat\u012bjuma sekas \u2014 tas neap\u0161aub\u0101mi izpaud\u012bsies gad\u012bjum\u0101, ja tiks pazemota pie valsts pamatiedz\u012bvot\u0101jiem nepiedero\u0161o cilv\u0113ku cie\u0146a.\u201d<\/em><\/strong><\/span><\/p>\n

    Savu runu M.Koste\u0146ecka nosl\u0113dza ar pazi\u0146ojumu, ka ir gatava atteikties no LR pilson\u012bbas gad\u012bjum\u0101, ja tiks aizskartas Latvij\u0101 dz\u012bvojo\u0161o krievu taut\u012bbas cilv\u0113ku ties\u012bbas. “\u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 es lab\u0101k saglab\u0101\u0161u Latvijas past\u0101v\u012bg\u0101 iedz\u012bvot\u0101ja statusu bez jebk\u0101das valsts pilson\u012bbas,\u201d<\/em> \u2014 vi\u0146a teica.<\/span>
    \n Ta\u010du lab\u0113jie radik\u0101\u013ci \u0161\u0101dus pazi\u0146ojumus neuztv\u0113ra nopietni. L\u0113mums pilson\u012bbas jaut\u0101jum\u0101 jau bija pie\u0146emts, un neviens pat negras\u012bj\u0101s to main\u012bt.<\/strong><\/span><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

    Visvaldis L\u0101cis: \u201eJ\u016bs neesat nekas!\u201d Atcer\u0113simies, k\u0101 tas viss notika(atv\u0113rt) \u0160ogad aprit\u0113s 23 gadi kop\u0161 dienas, kad Latvijas Republikas Augst\u0101k\u0101 Padome pie\u0146\u0113ma l\u0113mumu: izr\u0101d\u0101s Latvijas pilson\u012bba neb\u016bt nepien\u0101kas visiem tik tikko neatkar\u012bbu ieguvu\u0161\u0101s valsts...<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/43656"}],"collection":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=43656"}],"version-history":[{"count":23,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/43656\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":60012,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/43656\/revisions\/60012"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=43656"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=43656"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=43656"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}