{"id":41156,"date":"2017-09-16T12:06:25","date_gmt":"2017-09-16T09:06:25","guid":{"rendered":"http:\/\/tautastribunals.eu\/?p=41156"},"modified":"2020-11-07T10:45:23","modified_gmt":"2020-11-07T08:45:23","slug":"runa-lasitaji-aivars-solomo-dels-lembergs","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=41156","title":{"rendered":"Run\u0101 las\u012bt\u0101ji. Aivars \u0160lomo d\u0113ls Lembergs"},"content":{"rendered":"<p><span style=\"color: #003300;\"><strong><a href=\"http:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2017\/09\/Za\u013c\u0161-tautastribunals.eu5.png\"><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" class=\"alignleft  wp-image-41161\" title=\"Za\u013c\u0161, tautastribunals.eu\" src=\"http:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2017\/09\/Za\u013c\u0161-tautastribunals.eu5.png\" alt=\"Za\u013c\u0161, tautastribunals.eu\" width=\"1285\" height=\"179\" srcset=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2017\/09\/Za\u013c\u0161-tautastribunals.eu5.png 950w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2017\/09\/Za\u013c\u0161-tautastribunals.eu5-300x42.png 300w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2017\/09\/Za\u013c\u0161-tautastribunals.eu5-800x112.png 800w\" sizes=\"(max-width: 1285px) 100vw, 1285px\" \/><\/a>S\u012brs <\/strong>saka:<em>(kop\u0113ts no interneta)<\/em><\/span><\/p>\n<p><em><span style=\"color: #003300;\"><strong>Latvie\u0161u nabags,<\/strong> \u0161odien 14,47<\/span><\/em><\/p>\n<p><em><span style=\"color: #003300;\"><a href=\"http:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2017\/09\/Lembergs.-\u017dd\u0101nokaGranti\u0146\u0161.LRTT.Izra\u0113la.PNG\"><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" class=\"alignleft  wp-image-41169\" title=\"Lembergs. \u017dd\u0101noka,Granti\u0146\u0161.LRTT.Izra\u0113la\" src=\"http:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2017\/09\/Lembergs.-\u017dd\u0101nokaGranti\u0146\u0161.LRTT.Izra\u0113la.PNG\" alt=\"Lembergs. \u017dd\u0101noka,Granti\u0146\u0161.LRTT.Izra\u0113la\" width=\"535\" height=\"432\" srcset=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2017\/09\/Lembergs.-\u017dd\u0101nokaGranti\u0146\u0161.LRTT.Izra\u0113la.PNG 647w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2017\/09\/Lembergs.-\u017dd\u0101nokaGranti\u0146\u0161.LRTT.Izra\u0113la-300x242.PNG 300w\" sizes=\"(max-width: 535px) 100vw, 535px\" \/><\/a>\u201cKrievu nacistiski fa\u0161istiskie okupanti ir uz vienu roku ar <strong><span style=\"text-decoration: underline;\">Aivaru \u0160lomo d\u0113lu Lembergu<\/span><\/strong> <span style=\"color: #008000;\">(<strong>Lemberga <\/strong>biogr\u0101fija atkl\u0101j, ka vi\u0146\u0161 ir \u017e\u012bds, par \u0161o atkl\u0101jumu no \u010dekas maisiem<strong> Krievij\u0101 <\/strong>un<strong> Latvij\u0101<\/strong> bij. <strong>VDK <\/strong>pas\u016bt\u012bjuma slepkava<strong> Lemberga<\/strong> uzdevum\u0101 nogalin\u0101ja <strong>A.Gr\u016btupu,<\/strong> \u201crom\u0101ns\u201d Bailes)<\/span> un <strong>Saska\u0146u-<\/strong> <strong>Krem\u013ca <\/strong>partiju <strong>Latvij\u0101.<\/strong> <\/span><\/em><\/p>\n<p><em><span style=\"color: #003300;\">Past\u0101v slepens \u201c<strong>Fakts D<\/strong>\u201d, ka, iesp\u0113jams, \u010dekas maisi ir ar<strong> VVF<\/strong> vai <strong>Zatlera,<\/strong> <strong>Godma\u0146a, Borovkova<\/strong> starpniec\u012bbu nog\u0101d\u0101ti <strong>Maskav\u0101<\/strong> eso\u0161o <strong>Latvijas<\/strong> politi\u0137u vad\u012b\u0161anai <strong>Kremlim <\/strong>vajadz\u012bg\u0101 virzien\u0101- lai <strong>Saska\u0146a <\/strong>non\u0101k vald\u012bb\u0101 un pie valsts nosl\u0113pumiem sakar\u0101 ar<strong> NATO<\/strong> un <strong>ASV<\/strong>. <\/span><\/em><\/p>\n<p><em><span style=\"color: #003300;\"><strong>Aivars \u0160lomo<\/strong> d\u0113ls<strong> Lembergs<\/strong> uzskata, ka <strong>Latviju<\/strong> ir okup\u0113ta no <strong>NATO <\/strong>un <strong>ASV,<\/strong> <strong>Kan\u0101das. <\/strong><\/span><\/em><\/p>\n<p><em><span style=\"color: #003300;\"><strong>LV<\/strong> armijas virspav\u0113lnieks <strong>R. V\u0113jonis<\/strong> dz\u012bvo bail\u0113s, ka vi\u0146u var nogalin\u0101t <strong>Krievijas<\/strong> specdienestu slepkavas no <strong>PSRS<\/strong> <strong>VDK <\/strong>laikiem un izdar\u012bs t\u0101, k\u0101 liks kambarkungs <strong>Aivars \u0160lomo<\/strong> d\u0113ls <strong>Lembergs<\/strong>, kura kurators dz\u012bvo <strong>Maskav\u0101,<\/strong> kur\u0161 caur <strong><span style=\"text-decoration: underline;\">Krievijas specdienestu slepkavu pas\u016bt\u012bja<\/span><\/strong>, vai veica uzdevumu nogalin\u0101t <strong>Andri \u00a0Gr\u016btupu,<\/strong> tostarp, lai iebaid\u012btu<strong> SAB<\/strong> vad\u012bt\u0101ju, <strong>\u0123en-prokurat\u016bras vad\u012bt\u0101ju<\/strong>, <strong>R. Kozlovski, DP<\/strong> vad\u012bt\u0101ju. <strong>Ministrus<\/strong> un deput\u0101tus, kas pretojas. <strong>Gods<\/strong> un slava latvie\u0161u patriotam <strong>A. Gr\u016btupam <\/strong>!\u201d<\/span><\/em><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Mj\u0101 \u2026, interesanta inform\u0101cija \u0161odien uzpeld\u0113ja iek\u0161 <strong>\u201dApollo\u201d<\/strong> port\u0101la.<br \/>\nNezinu gan, par to godu un slavu \u2026.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"text-decoration: underline;\">==============================================================================<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #008000;\"><strong>LRTT piebilde:<\/strong> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #008000;\">Pareizi !\u00a0 <strong>VVF, Godmanis<\/strong> un <strong>Borovkovs<\/strong> ir <strong>\u201cjebreji\u201d,<\/strong> bet <strong>Zatleram<\/strong> sieva no t\u0101s \u0161lakas. K\u0101 nek\u0101,- reiz grib\u0113ja pat ar tanku pal\u012bdz\u012bbu b\u016bt kop\u0101 ar <strong>Saska\u0146u<\/strong> ! <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #008000;\">Visos svar\u012bgos poste\u0146os sab\u0101zti s\u0101tanistu sektas p\u0101rst\u0101vji. <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #008000;\">To, ka <strong>Lembergs <\/strong>ir \u017e\u012bds, \u0161aj\u0101 <strong>i- vietn\u0113<\/strong> jau vair\u0101kk\u0101rt ir sac\u012bts, jo \u0101rzemju pres\u0113 vi\u0146\u0161 tiek uzsv\u0113rts k\u0101 <strong>JEWA<\/strong>(\u017e\u012bds). <strong>Latvija <\/strong>mud\u017e no \u0161\u012bs s\u0101tanisk\u0101s sektas p\u0101rst\u0101vjiem. Bet pamaz\u0101m jau pasaule mostas, t\u0101 teikt, gaisma s\u0101ks aust un <strong><span style=\"text-decoration: underline;\">Gaisma s\u0101tanistiem noz\u012bm\u0113 n\u0101vi<\/span><\/strong>. <strong><span style=\"text-decoration: underline;\">13 <\/span>\u201cjewas\u201d Lemberga LIETAS<\/strong> liecinieki ir aizraid\u012bti uz <strong>Vi\u0146sauli<\/strong> un neviens <strong>Latvijas Ties\u012bbsarg\u0101jo\u0161ais org\u0101ns<\/strong> pat nav uzdro\u0161in\u0101jies iep\u012bkst\u0113ties\u2026 . <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #008000;\"><strong>Velna ducis<\/strong> ir pilns, dom\u0101jams, ka n\u0101ko\u0161ais b\u016bs<strong> Lembergs pats<\/strong>.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #008000;\">16.09.17\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 LRTT<br \/>\n<\/span><\/p>\n<p><span style=\"text-decoration: underline;\">==============================================================================<\/span><\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/tencinusarunas.wordpress.com\/2017\/09\/10\/zidi-multikulturalisms-politkorektums-un-kars-ar-runas-brivibu-andrew-joyce-ph-d-20-11-2014\/\">https:\/\/tencinusarunas.wordpress.com\/2017\/09\/10\/zidi-multikulturalisms-politkorektums-un-kars-ar-runas-brivibu-andrew-joyce-ph-d-20-11-2014\/<\/a><\/p>\n<p>Tukots no <a href=\"http:\/\/www.theoccidentalobserver.net\/2014\/11\/20\/jews-multiculturalism-and-the-war-on-free-speech-a-too-case-file\/\">http:\/\/www.theoccidentalobserver.net\/2014\/11\/20\/jews-multiculturalism-and-the-war-on-free-speech-a-too-case-file\/<\/a><\/p>\n<p>No kurienes<strong> Latvij\u0101 <\/strong>tiek ieviests multikultur\u0101lisms, politkorektums ?<\/p>\n<p>R\u016bp\u012bgi izlasiet !<\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"><a href=\"http:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2017\/09\/IgaunijaLatvijaLietuvaLRTT.Ivars-L\u012bdaka..PNG\"><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" class=\"alignleft  wp-image-41158\" title=\"Igaunija,Latvija,Lietuva,LRTT.Ivars L\u012bdaka.\" src=\"http:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2017\/09\/IgaunijaLatvijaLietuvaLRTT.Ivars-L\u012bdaka..PNG\" alt=\"Igaunija,Latvija,Lietuva,LRTT.Ivars L\u012bdaka.\" width=\"1358\" height=\"146\" srcset=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2017\/09\/IgaunijaLatvijaLietuvaLRTT.Ivars-L\u012bdaka..PNG 1160w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2017\/09\/IgaunijaLatvijaLietuvaLRTT.Ivars-L\u012bdaka.-300x32.PNG 300w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2017\/09\/IgaunijaLatvijaLietuvaLRTT.Ivars-L\u012bdaka.-800x86.PNG 800w\" sizes=\"(max-width: 1358px) 100vw, 1358px\" \/><\/a>\u017d\u012bdi, multikultur\u0101lisms, politkorektums un kar\u0161 ar runas br\u012bv\u012bbu. Andrew Joyce, Ph.D. 20.11.2014 Sep<br \/>\n10<br \/>\nby Ivars L\u012bdaka<br \/>\n(Iesaku \u0161eit autora v\u0101rdu \u2018baltie\u2019 saprast k\u0101 \u2018pamatiedz\u012bvot\u0101ji\u2019 un \u2018kr\u0101sainie\u2019 k\u0101 \u2018imigranti\u2019, gan iz\u0146emot \u2018balt\u0101 Aust\u0101lija\u2019. Manupr\u0101t, autors to t\u0101 ar\u012b saprot, jo viss saturs ir par b\u012bstamu imigrantu, tostarp, \u017e\u012bdu procentu un spiedienu uz pamatiedz\u012bvot\u0101jiem, \u012bsten\u012bb\u0101 nemit\u012bgi tiecoties p\u0113c \u017e\u012bdu priek\u0161roc\u012bb\u0101m. I.L.)<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Viens no svar\u012bg\u0101kajiem darbiem, ko \u2018The Occidental Observer\u2019 (TOO) ir veicis p\u0113d\u0113jos gados, ir bijis katalo\u0123iz\u0113t \u017e\u012bdu p\u016bli\u0146us veicin\u0101t multikultur\u0101lismu un ar \u0101rk\u0101rt\u012bgi repres\u012bviem pa\u0146\u0113mieniem apklusin\u0101t jebk\u0101du runu, kas kritiz\u0113 multikultur\u0101lismu un \u017e\u012bdu lomu t\u0101 nerimsto\u0161\u0101 uzspie\u0161an\u0101.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">\u0160\u0101 gada s\u0101kum\u0101 \u2018Brenton Sanderson\u2018s sniedza apdullino\u0161u t\u0101l\u0101kieskatu \u017e\u012bdu kar\u0101 ar balto Austr\u0101liju, atz\u012bm\u0113jot, ka \u201cpapildus sl\u016b\u017eu atv\u0113r\u0161an\u0101 masveid\u012bgai ne-balto imigr\u0101cijai, \u0161\u012bs \u017e\u012bdu veikt\u0101s kampa\u0146as Austr\u0101lijas sabiedr\u012bbas radik\u0101lai p\u0101rb\u016bvei \u017e\u012bdu interes\u0113s iz\u0161\u0137iro\u0161a da\u013ca ir bijusi izn\u012bcin\u0101t kritiku par \u0161o imigr\u0101ciju un multikultur\u0101lismu \u2013 un \u017e\u012bdu lomu \u0161\u012bs posto\u0161\u0101s politikas iebl\u0113d\u012b\u0161an\u0101 balt\u0101s Austr\u0101lijas popul\u0101cijai.\u201d<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Sandersons nor\u0101d\u012bja uz galvenajiem pa\u0146\u0113mieniem, ar k\u0101diem organiz\u0113t\u0101 \u017e\u012bdu pasaule izv\u0113rsa un darbin\u0101ja savu ietekmi div\u0101s front\u0113s, piem\u0113ram, veidojot \u201cdomn\u012bcas\u201d un izplatot \u201catskaites\u201d, kas tad tiek novad\u012btas vald\u012bb\u0101. Nev\u0113l\u0113to \u017e\u012bdu ietekme \u0161aj\u0101 proces\u0101 ir ne tikai satrieco\u0161a v\u0113riena zi\u0146\u0101, bet ar\u012b uzr\u0101da to bl\u0113d\u012bgumu, k\u0101d\u0101 dz\u012bvojam demokr\u0101tisk\u0101s sabiedr\u012bb\u0101s. Piem\u0113ram, Sandersons ir atz\u012bm\u0113jis, ka<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">\u201c\u017e\u012bdu akt\u012bvista Valtera Lipmana (Walter Lippman) vad\u012bb\u0101 (un slepen\u012bb\u0101) ietekm\u012bg\u0101 Publisko Attiec\u012bbu Komiteja ir 1975.gad\u0101 pieg\u0101d\u0101jusi Austr\u0101lijas parlamentam zi\u0146ojumu, kas izlicis \u201cmultikultur\u0101lismu\u201d k\u0101 Austr\u0101lijas vald\u012bbas politikas kodolu. T\u0101 ir ieteikusi Austr\u0101lijas soci\u0101lo politiku formul\u0113t uz \u010detru pamatelementu pamata. Viens no \u0161iem ieteikumiem, k\u0101 kopsavilcis \u017e\u012bdu akad\u0113mi\u0137is \u2018Andrew Markus\u2019, ir bijis, ka: \u201clikumdev\u0113js ir j\u0101prasa pasludin\u0101t \u0101rpus likuma rasu at\u0161\u0137ir\u012bbas, un j\u0101uztur un j\u0101veicina ties\u012bbas ar cilv\u0113kties\u012bbu komisijas nodibin\u0101\u0161anu. Atsaucoties uz \u0161o un citiem \u0161\u012bs Komisijas ieteikumiem, kas \u012bsten\u012bb\u0101 bija Lipmana ieteikumi, \u201cmultikultur\u0101lisms\u201d 1970.gad\u0101 tika pie\u0146emts par Austr\u0101lijas ofici\u0101lu politiku un turpin\u0101ts 1980-ajos gados \u2018Fraser\u2019a [1975\u20131983] un \u2018Hawke\u2019 vald\u012bb\u0101s [1983-1991].T\u0101d\u0113j\u0101di, ar nol\u016bku sasniegt multikultur\u0101lisma m\u0113r\u0137us, \u017e\u012bdu akt\u012bvisti kop\u0161 s\u0101kuma bija noteiku\u0161i aizliegt un sod\u012bt katru runu, kas kritiz\u0113 ne-balto imigr\u0101ciju un multikultur\u0101lismu. Jaunais politkorektas runas kods dr\u012bz tika pastiprin\u0101ts ar likuma svaru, ievie\u0161ot rases un reli\u0123ijas aizskar\u0161anas likumus, kas padar\u012bja cit\u0101di dom\u0101jo\u0161o runu par noziegumu.\u201d<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Savas eseju s\u0113rijas s\u0101kum\u0101 par \u017e\u012bdu p\u016bli\u0146iem paaugstin\u0101t Spinozu rietumu intelekta v\u0113stur\u0113 l\u012bdz bezmaz kosmiskam svar\u012bgumam, es nor\u0101d\u012bju uz mode\u013cu, noslie\u010du un kopdarb\u012bbas, ar k\u0101du \u017e\u012bdi k\u0101 grupa attiecas uz savu uzdevumu, atpaz\u012b\u0161anas noz\u012bm\u012bgumu. Spinozas gad\u012bjum\u0101 es saist\u012bju \u017e\u012bdu p\u016bles p\u0101rsp\u012bl\u0113t vi\u0146u devumu ar pla\u0161\u0101kiem \u017e\u012bdu p\u016bli\u0146iem iem\u016b\u017ein\u0101t priek\u0161statu par \u2018\u017e\u012bdu \u0123enialit\u0101ti\u2019. Es \u0101rk\u0101rt\u012bgi r\u016bp\u0113jos prec\u012bzi uzr\u0101d\u012bt izmantotos procesus, pak\u0101pes un pa\u0146\u0113mienus.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">T\u0101pat, es uzskatu, ka mums k\u0101 intelektu\u0101\u013ciem un rakstniekiem, kas str\u0101d\u0101 balto aizst\u0101v\u012bbas lab\u0101, ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi svar\u012bgi uztur\u0113t interesi par \u017e\u012bdu akt\u012bvismu v\u0113l aptvero\u0161\u0101ku, un, \u012bpa\u0161i, paman\u012bt veidu, k\u0101d\u0101 \u0161ie procesi tiek p\u0101rkop\u0113ti viscauri v\u0113sturiskajam laikam un da\u017e\u0101d\u0101s \u0123eogr\u0101fisk\u0101s vid\u0113s. Sav\u0101 person\u012bgaj\u0101 pieredz\u0113, sarun\u0101s ar draugiem, radiem un kol\u0113\u0123iem par rases probl\u0113m\u0101m un \u017e\u012bdu ietekmi es lab\u0101k tieku saprasts, nevis piev\u0113r\u0161oties \u017e\u012bdu ietekmes apjoma faktu apgalvojumiem, bet dr\u012bz\u0101k procesiem, ar k\u0101diem \u0161\u012b ietekme tiek pan\u0101kta.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Skaidrs fakts ir, ka daudzi labas gribas baltie cilv\u0113ki ir tiku\u0161i ar kroplas izgl\u012bt\u012bbas un pla\u0161sazi\u0146as vides uztur\u0113\u0161anu ietren\u0113ti uzskat\u012bt par \u2018sazv\u0113rest\u012bbas teoriju\u2019 katru apgalvojumu, kas nece\u013c \u017e\u012bdu pasaules statusu un labkl\u0101j\u012bbu. No manas pieredzes \u2018sazv\u0113rest\u012bbas teorijas\u2019 birku var p\u0101rvar\u0113t tikai ar \u017e\u012bdu lietoto sare\u017e\u0123\u012bto, bet \u012bsten\u012bb\u0101 \u013coti \u2018parasto\u2019 \u017e\u012bdu intere\u0161u neatlaid\u012bgas pan\u0101k\u0161anas un izmanto\u0161anas pa\u0146\u0113mienu skaidro\u0161anu, kas da\u017ek\u0101rt ir sp\u0113kus at\u0146emo\u0161a.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Par\u0101d\u012b\u0161ana, ka \u0161ie pa\u0146\u0113mieni tiek lietoti atk\u0101rtoti, vienveid\u012bgi un da\u017e\u0101d\u0101s vid\u0113s, pastiprina b\u016bt\u012bbu, ka lai gan te noteikti ir \u0101rk\u0101rt\u012bgs sazv\u0113rest\u012bbas apjoms, tom\u0113r ir \u013coti maza vajadz\u012bba p\u0113c \u2018teorijas\u2019 no m\u016bsu puses. Jo fakti run\u0101 pa\u0161i par sevi, un nav vajadz\u012bbas aizb\u0101zt spraugas ar ne\u012bstiem min\u0113jumiem jeb, k\u0101 parasti dom\u0101, \u2018gr\u0113k\u0101\u017eiem\u2019. Ar r\u016bp\u012bgiem laiku praso\u0161iem p\u0113t\u012bjumiem un iz\u0137emm\u0113jot da\u017e\u0101d\u0101s \u0161\u0137ipsnas, kas sast\u0101da \u017e\u012bdu akt\u012bvismu, m\u0113s varam non\u0101kt pie v\u0113sts, kas sp\u0113j satriekt pat visakl\u0101kos no liber\u0101lajiem baltajiem.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">\u0160\u0101d\u0101 ievirz\u0113 un ar \u0161\u0101du nol\u016bku es \u0161aj\u0101 esej\u0101 v\u0113los, balstoties uz \u2018Brenton Sanderson\u2019a Austr\u0101lij\u0101 un \u2018Kevin MacDonald\u2019a darbu par visp\u0101r\u0113jo metodi piev\u0113rst uzman\u012bbu Brit\u0101nijas iztirz\u0101jumam. Es r\u0101d\u012b\u0161u, ka tur \u017e\u012bdu akt\u012bvisma procesi un iez\u012bmes kop\u0161 1950-ajiem gadiem multikultur\u0101lisma un runas br\u012bv\u012bbas apcirp\u0161anas lab\u0101 ir prec\u012bzi atk\u0101rtoti tie\u0161i taj\u0101 pa\u0161\u0101 veid\u0101, ko pieredz\u0113ja Austr\u0101lija. Redz\u0113sim to pa\u0161u uzvilktu un nev\u0113l\u0113tu \u017e\u012bdu akad\u0113mi\u0137u un juristu ietekmes l\u012bmeni. Redz\u0113sim to pa\u0161u musino\u0161o \u017e\u012bdu \u201cdomn\u012bcu\u201d veido\u0161anu. Redz\u0113sim to pa\u0161u \u201cp\u0101rskatu\u201d ra\u017eo\u0161anu, kas p\u0113c tam tiek k\u0101 spridzeklis iedab\u016bts vald\u012bbas kodol\u0101, kur \u2018uzspr\u0101gst\u2019 ar posto\u0161\u0101m sek\u0101m baltajiem. Dzird\u0113sim tos pa\u0161us izteikumus, atpaz\u012bsim t\u0101s pa\u0161as dogmas un pieredz\u0113sim t\u0101s pa\u0161as nodev\u012bbas. Aizmugur\u0113 redz\u0113sim to pa\u0161u roku.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Pret\u0113ji visp\u0101rpie\u0146emtajam, Brit\u0101nij\u0101 nav skaidri defin\u0113tu \u2018naida runas\u2019 likumu. Tas da\u013c\u0113ji ir mantojums no fakta, ka vairums britu likumu attiec\u012bb\u0101 uz rasi un runas br\u012bv\u012bbas ierobe\u017eojumiem ir ieviests un uztiepts ar musino\u0161iem un neap\u0161aub\u0101mi nedemokr\u0101tiskiem l\u012bdzek\u013ciem. Nav balsojumu un nav amatpersonu, kurus var\u0113tu identific\u0113t k\u0101 vain\u012bgus v\u0113l\u0113t\u0101ju priek\u0161\u0101. K\u0101 ir noticis viscaur Rietumos, t\u0101 ir bijusi revol\u016bcija no aug\u0161as.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">M\u0113s dz\u012bvojam laikmet\u0101, kur\u0101 b\u016btiski likumi tiek darin\u0101ti \u0113n\u0101s un ieslidin\u0101ti kodekos zem jebk\u0101das maskas, iz\u0146emot paties\u012bbu. Galvenais l\u012bdzeklis, kas ierobe\u017eo runas br\u012bv\u012bbu Brit\u0101nij\u0101, ir nekait\u012bgi nosauktais Likums par publisko k\u0101rt\u012bbu (Public Order Act; 1986), da\u013ca no kura liedz<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">\u201crasu naidu pret cilv\u0113kiem vai grup\u0101m, tostarp, kr\u0101su, rasi, etnisko izcelsmi un nacionalit\u0101ti. Tas var ietvert draud\u012bgu iztur\u0113\u0161anos un rakst\u012btu materi\u0101lu, kas paredz\u0113ts nemiera un spriedzes izrais\u012b\u0161anai\u201d.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">K\u0101 tie\u0161i vald\u012bba var aizliegt kaut ko tik netveramu k\u0101 \u2018naids\u2019, ir atst\u0101ts nepateikts, tom\u0113r n\u0101cijas apmaks\u0101 karus pret \u2018teroru\u2019. 2006.gad\u0101 Likums par sabiedrisko k\u0101rt\u012bbu ir papildin\u0101ts, iek\u013caujot reli\u0123isko naidu. \u0160\u0137ietami \u0161\u012b izmai\u0146a izdar\u012bta sakar\u0101 ar \u2018islamofobijas\u2019 r\u0113gu, bet, k\u0101 t\u016bl\u012bt r\u0101d\u012b\u0161u, tas ir d\u0113\u013c \u017e\u012bdu gadu desmitu p\u016bli\u0146iem aizst\u0101v\u0113t abas \u017e\u012bdu identit\u0101tes \u2018puses\u2019.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">\u017d\u012bdi t\u0101du likumu iedab\u016b\u0161an\u0101 Brit\u0101nij\u0101 ir biju\u0161i akt\u012bvi vismaz kop\u0161 1940-ajiem gadiem. P\u0113c II Pasaules kara Brit\u0101nija tom\u0113r bija noder\u012bga vair\u0101k\u0101m grup\u0101m, kas simpatiz\u0113ja fa\u0161ismam un rasiskam nacion\u0101lismam. \u0160\u012bs grupas kop\u0101 ar augo\u0161o dai\u013crun\u012bgo politik\u0101\u0146u, k\u0101 \u2018Enoch Powell\u2019s, izvirz\u012b\u0161anos, satrauca \u017e\u012bdu popul\u0101ciju.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Protams, t\u0101 bija t\u0101 pati \u017e\u012bdu popul\u0101cija, kas bija par britu pal\u012bdz\u012bbu kara laik\u0101 atdar\u012bjusi, atbalstot jebk\u0101d\u0101 iesp\u0113jam\u0101 veid\u0101 Irgun (paramilit\u0101ra cionistu organiz\u0101cija) teroristisko kampa\u0146u pret britiem Palest\u012bn\u0101. K\u0101ds \u017e\u012bdu v\u0113sturnieks ir atz\u012bm\u0113jis, ka \u017e\u012bdi Brit\u0101nij\u0101 ir dev\u012bgi sponsor\u0113ju\u0161i \u201ciero\u010du ieg\u0101di \u017e\u012bdu pagr\u012bdes karasp\u0113kam, kas karoja pret britu karasp\u0113ku\u201d [1].<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">\u017d\u012bdu terorisms pret Brit\u0101niju kulmin\u0113ja 1947.gad\u0101 ar divu britu armijas Izl\u016bko\u0161anas korpusa apak\u0161virsnieku (NCOs), ser\u017eanta \u2018Clifford Martin\u2018a un ser\u017eanta \u2018Mervyn Paice\u2018 nolaup\u012b\u0161anu. \u2018Martin\u2018u un \u2018Paice\u2018 vi\u0146u \u017e\u012bdu sag\u016bst\u012bt\u0101ji bija situ\u0161i un moc\u012bju\u0161i l\u012bdz asin\u012bm, l\u012bdz pak\u0101ru\u0161i eikaliptu birz\u012b pie \u2018Netanya\u2018s. Pie vi\u0146u l\u012b\u0137iem bija pielikts m\u012bnu slazds, kas tos sarautu gabalos, m\u0113\u0123inot tos atg\u016bt. \u0160\u012b brut\u0101l\u0101 un sadistisk\u0101 slepkav\u012bba \u2018se\u017eantu liet\u0101\u2019 bija p\u0113c Jeruzalemes \u0136\u0113ni\u0146a D\u0101vida viesn\u012bcas (britu \u0161t\u0101ba Palest\u012bn\u0101) bombard\u0113\u0161anas pirms gada. Jaunais briesmu darbs iededza pret\u012bguma vilni vis\u0101 Brit\u0101nij\u0101. Prec\u012bz\u0101k, \u0161\u012bs darb\u012bbas lika britu tautai p\u0101rdom\u0101t par \u017e\u012bdu uzticam\u012bbu. P\u0113c Martina un Peisa pak\u0101r\u0161anas vis\u0101 Brit\u0101nij\u0101 izlauz\u0101s pret\u017e\u012bdu dumpju s\u0113rijas, v\u0113l vair\u0101k satraucot \u017e\u012bdus, kuri joproj\u0101m tur\u0113j\u0101s pie tuk\u0161iem britiska patriotisma sol\u012bjumiem. Vis\u0101 valst\u012b tika grauti vai apz\u012bm\u0113ti ar sauk\u013ciem \u201cHitleram bija taisn\u012bba\u201d \u017e\u012bdu veikali.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Tad \u017e\u012bdi veica pirmos darbus runas br\u012bv\u012bbas aizlieg\u0161anai Brit\u0101nij\u0101. Leiboristu partija, p\u0101rpludin\u0101ta ar \u017e\u012bdu komunistiem, 1940-ajos un 1950-o gadu s\u0101kum\u0101 nodro\u0161in\u0101ja \u0161iem p\u016bli\u0146iem galveno izpausmes l\u012bdzekli. P\u0113c \u0136\u0113ni\u0146a D\u0101vida viesn\u012bcas bombard\u0113\u0161anas 1946.gad\u0101 \u017e\u012bdu deleg\u0101ti ikgada leiboristu konferenc\u0113 m\u0113\u0123in\u0101ja izdab\u016bt cauri \u201cantisem\u012btisma pasludin\u0101\u0161anas \u0101rpus likuma\u201d rezol\u016bciju [2]. Tom\u0113r \u0161\u012b bombard\u0113\u0161ana cionistiem t\u016bl\u012bt maks\u0101ja daudzus pret\u017e\u012bdu biedrus leiboristu kust\u012bb\u0101, un priek\u0161likums tika uzsv\u0113rti izn\u012bcin\u0101ts. Tom\u0113r p\u0113c ser\u017eantu lietas britu Apak\u0161nam\u0101 tika ieviests cits skaidrs priek\u0161likums antisem\u012btisma padar\u012b\u0161anai \u0101rpus likuma, bet ar\u012b to noraid\u012bja pirmaj\u0101 las\u012bjum\u0101 1948.gad\u0101 [3]. \u0160\u0101di tie\u0161i un skaidri p\u016bli\u0146i turpin\u0101ja ciest neveiksmi. Darb\u0101 \u2018Race Politics in Britain and France: Ideas and Policy Making Since the 1960s\u2018, \u2018Erik Bleich\u2018s atz\u012bm\u0113, ka \u201c1950-o gadu beig\u0101s un 1960-o gadu s\u0101kum\u0101 \u017e\u012bdu grupas pras\u012bja likumus pret antisem\u012btisku publisku runu \u0161aj\u0101 laik\u0101, bet nav maz\u0101ko liec\u012bbu, ka \u0161is spiediens pan\u0101cis b\u016btiskus rezult\u0101tus\u201d [4].<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">T\u0101l\u0101ki p\u016bli\u0146i pan\u0101kt t\u0101du likumdo\u0161anu tika m\u0113\u0123in\u0101ti zag\u0161us, vair\u0101k visp\u0101rinot uz rasi, nevis skaidri uz \u017e\u012bdiem. \u0160ie pas\u0101kumi tika veikti, lai gan nesekm\u012bgi, ar tam gatavu balto parlamenta locek\u013cu (M.P.) pal\u012bdz\u012bbu, kuriem sp\u0113c\u012bgi pal\u012bdz\u0113ja \u017e\u012bdi. \u2018Bleich\u2018s atz\u012bm\u0113, ka \u201cneliels skaits individu\u0101lu leiboristu partijas biedru parlament\u0101 pied\u0101v\u0101ja antidiskrimin\u0101cijas likumus. 1950.gadu s\u0101kum\u0101 \u2018Reginald Sorensen\u2018s un \u2018Fenner Brockway\u2018s katrs iesniedza \u2018kr\u0101sas barjeras likumprojektus\u2019, kas paredz\u0113ti nov\u0113rst diskrimin\u0101ciju pret melnajiem britu zem\u0113.\u201d [5]. \u2018Brockway\u2018s ne maz\u0101k k\u0101 devi\u0146as reizes devi\u0146os gados m\u0113\u0123in\u0101ja pan\u0101kt likumus pret \u201cdiskrimin\u0101ciju\u201d un runas br\u012bv\u012bbu. Lai gan nav zin\u0101ms pilns \u0161o politik\u0101\u0146u sadarb\u012bbas ar \u017e\u012bdiem apjoms, parlament\u0101ro deba\u0161u protokols r\u0101da, ka \u2018Sorensen\u2018s pal\u012bdz\u012bb\u0101 \u017e\u012bdiem ir bijis iesaist\u012bts vismaz 1930-ajos gados, pat piedaloties 1945 gada simpozij\u0101 \u201c\u017d\u012bdu n\u0101kotne\u201d, kur galvenok\u0101rt savai \u017e\u012bdu auditorijai sniedzis priek\u0161las\u012bjumu par \u201cM\u016bsu Kop\u0113j\u0101 Cilv\u0113ce\u201d. Ir liec\u012bbas, ka ap to pa\u0161u laiku \u2018Brockway\u2018s ir p\u0101rk\u0101pis likumu, pal\u012bdzot \u017e\u012bdiem ar viltot\u0101m pas\u0113m un dokumentiem, kas \u013cauj tiem nok\u013c\u016bt Palest\u012bn\u0101 [6]. Gan \u2018Sorensen\u2018s, gan \u2018Brockway\u2018s ir biju\u0161i gal\u0113ji liber\u0101li eva\u0146\u0123eliskie kristie\u0161i, kas uzr\u0101d\u012bju\u0161i etnomazohisma paz\u012bmes, k\u0101das skaidrotas pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 \u012bpa\u0161\u0101 TOO izdevum\u0101 par balto patolo\u0123iskumu.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Kop\u0161 1945.gada Brit\u0101nijas \u017e\u012bdu Deput\u0101tu Padome (the Board of Deputies of British Jews) ir str\u0101d\u0101jusi ar\u012b pie \u201cgrupu neslavas likuma\u201d projekta, ko galu gal\u0101 cer\u0113ju\u0161i dab\u016bt cauri parlament\u0101 [7]. T\u0101l\u0101ki m\u0113\u0123in\u0101jumi sa\u0161aurin\u0101t nosod\u012b\u0161anas likumus tika veikti 1952.gad\u0101, kad \u017e\u012bdu parlament\u0101rietis \u2018Harold Lever\u2019s iesniedza Priv\u0101to Locek\u013cu Likumprojektu (Private Members\u2019 Bill) mainot Brit\u0101nijas neslavas likumus pirmo reizi piecdesmit gados. Tom\u0113r Levera p\u016bles v\u0113l\u0101k izspieda niknais parlaments t\u0101d\u0101 m\u0113r\u0101, ka uz br\u012bdi, kad vi\u0146a likumprojekts k\u013cuva par parlamenta l\u0113mumu, vi\u0146a klauzula netika papla\u0161in\u0101ta, jo vi\u0146\u0161 un vi\u0146a tautasbr\u0101\u013ci bija cer\u0113ju\u0161i piesegt grupas [8].<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Brit\u0101nijas pirmo likumu, kas satur t\u0101du klauzulu k\u0101 \u2018grupas neslavas\u2019 aizliegumu, parlament\u0101 iesniedza \u2018Frank Soskice\u2019, \u2018David Soskice\u2019, krievu-\u017e\u012bdu revolucion\u0101ra trimdinieka d\u0113ls [9]. Zin\u0101tnieki \u2018Mark Donnelly\u2019 un \u2018Ray Honeyford\u2019s apgalvo, ka \u2018Soskice\u2019 ir \u201csagatavojis likumu\u201d un parlament\u0101 1965.gad\u0101 \u201cvirz\u012bjis pirmo rasu attiec\u012bbu likumu\u201d [10]. \u0160\u0101 likuma \u201cm\u0113r\u0137is bija pasludin\u0101t \u0101rpus likuma rasu diskrimin\u0101ciju publisk\u0101s viet\u0101s\u201d, ta\u010du \u017e\u012bdu aprind\u0101s dr\u012bz ir jutu\u0161i, ka nav iets pietiekami t\u0101lu. Iz\u0161\u0137iro\u0161s bija 1965.gada likums, kas izveidoja \u2018Rasu attiec\u012bbu padomi\u2019 un apg\u0101d\u0101ja to ar ties\u012bb\u0101m sponsor\u0113t p\u0113t\u012bjumus rasu attiec\u012bbu monitoringam un ja nepiecie\u0161ams papla\u0161in\u0101t likumdo\u0161anu uz t\u0101du \u201catkl\u0101jumu\u201d pamata.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">T\u0101 bija veikla taktika. \u0160\u012b padome dr\u012bz s\u0101ka sponsor\u0113t p\u0113t\u012bjumus no \u201cneatkar\u012bg\u0101m\u201d grup\u0101m, kas sast\u0101v\u0113ja un parasti bija ar\u012b neap\u0161aub\u0101mi \u017e\u012bdu rad\u012btas [11]. Viens no \u0161\u0101du grupu lab\u0101kajiem piem\u0113riem un noteikti visietekm\u012bg\u0101k\u0101 bija \u2018Politisk\u0101 un ekonomisk\u0101 pl\u0101no\u0161ana\u2019 (Political and Economic Planning; PEP), it k\u0101 \u201cneatkar\u012bga p\u0113tniec\u012bbas organiz\u0101cija, kuras filosofija un metodolo\u0123ija pamatojas sociolo\u0123ijas principos un v\u0113rt\u012bb\u0101s\u201d [12]. \u2018Ray Honeyford\u2019s apgalvo, ka lai gan PEP plun\u010d\u0101j\u0101s ar\u012b cit\u0101s jom\u0101s, \u201ct\u0101s ietekm\u012bg\u0101kais darbs ir bijis rasu jom\u0101. Nav p\u0101rsp\u012bl\u0113jums teikt, ka t\u0101s darbs \u0161aj\u0101 jom\u0101 ir liel\u0101kais inform\u0101cijas, ideju un viedok\u013cu avots par rasu attiec\u012bbu st\u0101vokli Brit\u0101nij\u0101 un etnisko minorit\u0101\u0161u diskrimin\u0101cijas pieredzi\u201d [13]. Viena no t\u0101s 1977.gada publik\u0101cij\u0101m ir saukta par \u201crasu attiec\u012bbu lobija b\u012bbeli Brit\u0101nij\u0101\u201d [14].<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Bet \u201cneatkar\u012bga\u201dPEP nav bijusi nekad. Kop\u0161 t\u0101s s\u0101kuma t\u0101 ir bijusi cie\u0161i saist\u012bta ar \u201cBritu N\u0101ciju sadraudz\u012bbas imigrantu nacion\u0101lo komiteju (NCCI), grupu, kas str\u0101d\u0101ja melno un Dienvid\u0101zijas iedz\u012bvot\u0101ju iece\u013co\u0161anas (un demogr\u0101fijas) veicin\u0101\u0161anai, bet ko darbin\u0101ja neap\u0161aub\u0101mi aprobe\u017eoti juristi, ja nerun\u0101 par Brit\u0101nij\u0101 dzimu\u0161iem ebreju juristiem. Vien\u0101 no \u0161iem mazajiem neatbild\u012bbas piem\u0113riem m\u016bsu modernaj\u0101 \u201cdemokr\u0101tij\u0101\u201d \u2013 NCCI 1965.gad\u0101 ir neizskaidrojami iecelta par \u201cbritu vald\u012bbas padomdev\u0113ju liet\u0101s, kas attiecas uz N\u0101ciju sadraudz\u012bbas imigrantu integr\u0101ciju\u201d [15]. Kop\u0161 darb\u012bbas s\u0101kuma NCCI, kas 1968.gad\u0101 k\u013cuvusi par \u2018Sabiedr\u012bbas attiec\u012bbu komisiju\u2019 (Community Relations Commission) ir apg\u0101d\u0101ta ar \u017e\u012bdu juristu, piem\u0113ram, \u2018Anthony Lester\u2019s (1936\u2013), person\u0101lu.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Lai gan nekad nev\u0113l\u0113ts k\u0101d\u0101 publisk\u0101 dienest\u0101, k\u0101 teikts vi\u0146a Wikipedijas pieteikum\u0101, Lesters ir bijis \u201ctie\u0161i iesaist\u012bts rasu attiec\u012bbu likumdo\u0161an\u0101 Brit\u0101nij\u0101\u201d. 1968.gad\u0101 Lesters nodibin\u0101ja \u2018Runnymede Trust\u2018, kas t\u0101 vietn\u0113 aprakst\u012bts k\u0101 \u201cApvienot\u0101s Karalistes vado\u0161a neatkar\u012bga rasu vienl\u012bdz\u012bbas domn\u012bca\u201d. Indikat\u012bvs \u0161\u0101 Tresta etnisk\u0101 salikuma un t\u0101 dzi\u013c\u0101kas izcelsmes un m\u0113r\u0137u r\u0101d\u012bt\u0101js ir tas, ka Lesters \u0161o organiz\u0101ciju nodibin\u0101ja kop\u0101 ar savu biedru \u017e\u012bdu \u2018Jim Rose\u2018. \u2018Palgrave Dictionary of Anglo-Jewish History\u2018 \u0161o \u2018Rose\u2018 apraksta k\u0101 \u201cBrit\u0101nijas Rasu attiec\u012bbas p\u0101rskata direktoru \u2026 Rasu attiec\u012bbu likums liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir tapis pateicoties vi\u0146am.\u201d [16]. T\u0101 ka, ja redzat \u201cdomn\u012bcu\u201d, kas aprakst\u012bta k\u0101 \u201cneatkar\u012bga\u201d, varat b\u016bt dro\u0161i, ka t\u0101s padome las\u0101ma l\u012bdz\u012bgi k\u0101 \u2018Bar Mitzvah\u2018 (burt., bau\u0161\u013cu d\u0113ls, \u017e\u012bdu reli\u0123iska ceremonija sasniedzot 13 gadus jeb pilngad\u012bbu) iel\u016bgumu saraksts.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Viens no galvenajiem veidiem k\u0101 Lesters ir izv\u0113rsis un uztiepis savu ietekmi uz rasu likumdo\u0161anas projektu, ir vi\u0146a k\u0101 \u2018Roy Jenkins\u2019a, \u017e\u012bda \u2018Frank Soskice\u2019 gal\u0113ji kreis\u0101 p\u0113cte\u010da Iek\u0161lietu ministrij\u0101, \u201c\u012bpa\u0161\u0101 padomnieka\u201d iesp\u0113jas. Ar Lesteru aiz D\u017eenkinsa Brit\u0101nija ir b\u016bt\u012bb\u0101 non\u0101kusi no \u017e\u012bdu Iek\u0161lietu ministra pie \u017e\u012bdu ietekm\u0113tas lelles taj\u0101 pa\u0161\u0101 ministrij\u0101.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Darb\u0101 \u2018Race Relations in Britain: A Developing Agenda (1998)\u2018, Lesters pats raksta par savu iesaisti (kaut gan paties\u012bbas zi\u0146\u0101 vi\u0146\u0161 ir \u2018taup\u012bgs\u2019) Brit\u0101nijas rasu likumdo\u0161anas projekt\u0113\u0161an\u0101 un ievie\u0161an\u0101. Protams, Lesters, rakstot, ka<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">\u201cliber\u0101l\u0101 un ap\u0137\u0113r\u012bg\u0101 ministra Roja D\u017eenkinsa iera\u0161an\u0101s Iek\u0161lietu ministrij\u0101 1965.gada decembr\u012b bija iz\u0161\u0137iro\u0161i svar\u012bga Rasu attiec\u012bbu likuma rad\u012b\u0161an\u0101. \u2026 Kad liber\u0101\u013ci 1974.gad\u0101 n\u0101ca pie varas, es atst\u0101ju savu advok\u0101ta praksi, lai pal\u012bdz\u0113tu Rojam D\u017eenkinsam nodro\u0161in\u0101t efekt\u012bvu likumdo\u0161anu, kas blo\u0137\u0113 rasu un seksa diskrimin\u0101ciju.\u201d [17],<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">savu un \u2018Soskice\u2019 lomu mazina. T\u0101l\u0101k vi\u0146\u0161 raksta, ka \u201ckatrai demokr\u0101tiskai sabiedr\u012bbai ir j\u0101r\u016bp\u0113jas sekm\u0113t to, ko Rojs D\u017eenkinss neaizmirstami pirms tr\u012bsdesmit gadiem defin\u0113ja k\u0101 nacion\u0101lo m\u0113r\u0137i: vien\u0101das iesp\u0113jas, ko pavada kult\u016bru daudzveid\u012bba savstarp\u0113jas ieciet\u012bbas atmosf\u0113r\u0101.\u201d [18]<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Bet Lesters nekur nav sniedzis kaut cik prec\u012bzu pa\u0161a intere\u0161u un nemit\u012bg\u0101s aktivit\u0101tes rasu un multikultur\u0101lisma lauk\u0101 atainojumu. S\u0101kumam, m\u0113s zin\u0101m, ka tas ir bijis Lesters, kur\u0161 rakst\u012bjis iespaid\u012bgo runu, ko vi\u0146\u0161 tagad pied\u0113v\u0113 tikai D\u017eenkinsam [19]. Turkl\u0101t, zin\u0101tnieks \u2018Peter Dorey\u2019 atz\u012bm\u0113, ka Lesters bijis \u201cvado\u0161ais rasu attiec\u012bbu c\u012b\u0146as veter\u0101ns\u201d Leiboristu partijas juristu biedr\u012bb\u0101 (Society of Labour Party Lawyers), un ka Lesters ir bijis Sabiedr\u012bbu rasu attiec\u012bbu komitejas (Society\u2019s Race Relations Committee) priek\u0161gal\u0101, kad t\u0101 1966.gad\u0101 izdar\u012bja spiedienu uz vald\u012bbu skarb\u0101kas likumdo\u0161anas lab\u0101 [20]. Atainojot Lestera un D\u017eenkinsa savstarp\u0113jo attiec\u012bbu patieso dabu, \u2018Dorey\u2019 cit\u0113 saraksti starp abiem, kur\u0101 Lesters nosoda 1965.gada likumu k\u0101 \u201cmazv\u0113rt\u012bgu dr\u0113bi\u201d, un kur\u0101 Lesters pied\u0101v\u0101 D\u017eenkinsam<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">\u201cneapmierin\u0101t\u012bbu iepirkumu sarakstu: vald\u012bbai ir j\u0101uz\u0146emas izv\u0113rst rasu attiec\u012bbu likumdo\u0161anu, p\u0101rkl\u0101jot visas publisk\u0101s jomas, k\u0101 nodarbin\u0101t\u012bbu, dz\u012bvok\u013cus, kred\u012btus un apdro\u0161in\u0101\u0161anas pakalpojumus, un tai ir j\u0101stiprina Rasu attiec\u012bbu padome\u201d [22].<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Paties\u012bb\u0101 Lesters bija viens no galvenajiem modern\u0101s multikultur\u0101l\u0101s Brit\u0101nijas un to pavado\u0161\u0101s repres\u012bv\u0101s birokr\u0101tijas arhitektiem. Tas bija Lesters, kur\u0161 uz savu roku 1975.gad\u0101 pied\u0101v\u0101ja \u201csaska\u0146otus jaunas likumdo\u0161anas principus Rasu diskrimin\u0101cijas vadl\u012bnij\u0101s (White Paper)\u201d [23]. \u0160ie principi bija:<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">\u201cka kr\u0101saino iedz\u012bvot\u0101ju lielum lielais vair\u0101kums ir \u0161eit lai paliktu, ka b\u016btiska un augo\u0161a \u0161o iedz\u012bvot\u0101ju da\u013ca pieder \u0161ai valstij, un ka ir pien\u0101cis laiks vald\u012bbas, r\u016bpniec\u012bbas un savien\u012bbu, un parasto v\u012brie\u0161u un sievie\u0161u ap\u0146\u0113m\u012bgai piep\u016blei nodro\u0161in\u0101t skaidru un vien\u0101du iztur\u0113\u0161anos pret visiem m\u016bsu (!) cilv\u0113kiem, neatkar\u012bgi no rases, kr\u0101sas vai nacion\u0101l\u0101s izcelsmes [24].\u201d<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Lesteru, Rozi, NCCI, PEP, \u2018Runnymede Trust\u2019 un citus \u017e\u012bdu ietekmes r\u012bkus turpin\u0101ja izmantoti attiec\u012bb\u0101 uz n\u0101ko\u0161aj\u0101m vald\u012bb\u0101m, ievie\u0161ot neman\u0101mas bet uzkr\u0101jo\u0161\u0101s izmai\u0146as britu rasu likumos, izv\u0113r\u0161ot multikultur\u0101lo statusu un pamaz\u0101m savelkot cilpu ap runas br\u012bv\u012bbas kaklu.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">1985.gad\u0101 iesaist\u012bj\u0101s v\u0113l k\u0101ds \u017e\u012bds, lai kriminaliz\u0113tu balto rasu solidarit\u0101tes izpausmes \u2013 kad parlamenta loceklis (M.P.) \u2018Harry Cohen\u2019 iesniedza parlament\u0101 \u201dRasu mek\u0101rt\u012bbu likumprojektu (Racial Harassment Bill). Zin\u0101tnieks \u2018Rob Witte\u2019 zi\u0146o, ka \u2018Cohen\u2019a m\u0113\u0123in\u0101jums izg\u0101z\u0101s, \u201cpietr\u016bkstot parlamenta laikam\u201d [25]. N\u0101ko\u0161\u0101 gad\u0101 Kohens veica otru neveiksm\u012bgo m\u0113\u0123in\u0101jumu, kas izg\u0101z\u0101s [26].<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">(Izdev\u0101s) tikai, \u017e\u012bdiem atgrie\u017eoties pie zagl\u012bg\u0101kiem pa\u0146\u0113mieniem, rasu elementus iek\u013caujot daudz pla\u0161\u0101k\u0101 Publisk\u0101s k\u0101rt\u012bbas likum\u0101, (1986). Publisk\u0101s k\u0101rt\u012bbas likumu parlament\u0101 iesniedza \u2018Leon Brittanisky\u2019 (tagad Leon Brittan), un to atbalst\u012bja galvenok\u0101rt \u2018Malcolm Rifkind\u2019s, Lietuvas \u017e\u012bdu p\u0113ctecis. Tas bija v\u0113l viens veikls g\u0101jiens. \u2018Brittan\u2019a komandai tika uzdots projekt\u0113t Publisk\u0101s k\u0101rt\u012bbas vadl\u012bnijas, lai tiktu gal\u0101 ar kalnra\u010du streiku un demonstr\u0101ciju s\u0113rij\u0101m. Lai gan rasu probl\u0113mas ne tuvu nebija saist\u012btas ar notikumiem, kas provoc\u0113ja \u0161\u012bs vadl\u012bnijas, \u2018Brittan\u2019s teica, ka vald\u012bba nepaciet\u012bgi gaida likumus, kas ierobe\u017eotu kalnra\u010dus iesp\u0113jami dr\u012bz un, j\u016btot, ka pla\u0161u jomu aptvero\u0161s likumprojekts sa\u0146ems maz\u0101ku pretest\u012bbu, vi\u0146\u0161 nodro\u0161in\u0101ja, ka tika iek\u013cauti papildus elementi, t\u0101di k\u0101 \u201crasu naida kurin\u0101\u0161anas\u201d kriminaliz\u0101cija [27]. Tas ir Brittan\u2019a veiklais papildin\u0101jums, kas turpina izrais\u012bt probl\u0113mas run\u012bgiem rasu nacion\u0101listiem Brit\u0101nij\u0101 \u0161odien.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">P\u0101rl\u016bkojot visus \u0161os p\u016bli\u0146us, redzam vienus un tos pa\u0161us mode\u013cus. Izmai\u0146u nedemokr\u0101tiskais raksturs, ko m\u016bsu valst\u012bs iestr\u0101d\u0101 \u017e\u012bdi, gan v\u0113l\u0113ti, gan nev\u0113l\u0113ti, ir kaili ac\u012bmredzams. Te nav sazv\u0113rest\u012bbas teorija. Katrs uzv\u0101rds, fakts, organiz\u0101cija, likums, ko esmu cit\u0113jis, ir p\u0101rbaud\u0101ms, un es \u012bsten\u012bb\u0101 mudinu las\u012bt\u0101jus t\u012bklu, uz kuru es \u0161eit esmu nor\u0101d\u012bjis, p\u0113t\u012bt arvien dzi\u013c\u0101k. Fakti run\u0101s pa\u0161i par sevi.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Pabeidzot, es v\u0113l\u0113tos uzsv\u0113rt, ka Lesters turpina uztiept multikultur\u0101lismu Brit\u0101nijai. Vi\u0146a naids pret visu, kas mums d\u0101rgs, ir taust\u0101ms. Vi\u0146\u0161 raksta, ka<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">\u201cPubliskas nor\u0101des uz \u2018n\u0101ciju\u2019, \u2018britu mantojumu\u2019 un \u2018trad\u012bciju\u2019 bie\u017ei izskat\u0101s vair\u0101k k\u0101 ksenofobijas \u0101bece. \u2026 Izaicin\u0101jums n\u0101ko\u0161ajam gadsimtam b\u016bs p\u0101rskat\u012bt \u2018britiskuma\u2019 j\u0113dzienu\u2019, lai atrastu v\u0113rt\u012bbas, kur\u0101m var pievienoties katra no \u0161\u012bm kopien\u0101m, nezaud\u0113jot to kultur\u0101lo, reli\u0123isko un etnisko daudzveid\u012bbu. M\u016bsu privil\u0113\u0123ija un m\u016bsu pien\u0101kums ir dubultot tagad m\u016bsu p\u016bli\u0146us, gatavojoties n\u0101ko\u0161ajam gadsimtam [28]. [autora uzsv\u0113rums]\u201d.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Rea\u0123\u0113jot uz Lestera p\u016bli\u0146iem un vi\u0146a l\u012bdzjut\u012bbas centieniem cit\u0101s balto n\u0101cij\u0101s es v\u0113los p\u0101rfr\u0101z\u0113t dzejnieku \u2018Dylan Thomas\u2018, sakot, ka m\u0113s neb\u016bsim maigi, sa\u0146emot \u201carlabunakti\u201d, kas tiek mums gatavota, bet b\u016bsim nikni un nikni pret gaismas non\u0101v\u0113\u0161anu.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">\u2014\u2014\u2014\u2014<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[1] G. Alderman, The Jewish Community in British Politics, (125).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[2] P. Medding, Studies in Contemporary Jewry: XI: Values, Interests and Identity, (108).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[3] Ibid.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[4] E. Bleich, Race Politics in Britain and France: Ideas and Policy Making Since the 1960s, (42).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[5] Ibid, (41).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[6] C. Knowles, Race, Discourse and Labourism, (172).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[7] D.S. Wyman, The World Reacts to the Holocaust, (617).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[8] C. Adler (ed), The American Jewish Year Book, 1953, (234).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[9] M. Donnelly, Sixties Britain: Culture, Society and Politics (115), &amp; R. Honeyford, The Commission for Racial Equality: British Bureaucracy Confronts the Multicultural Society (95).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[10] Ibid.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[11] Donnelly, (115).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[12] Honeyford, (93).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[13] Ibid.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[14] Ibid, (94).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[15] I. Solanke, Making Anti-Racial Discrimination Law: A Comparative History of Social Action and Anti-Racial Discrimination Law, (85).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[16] W. Rubinstein (ed), The Palgrave Dictionary of Anglo-Jewish History (566, 810).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[17] T. Blackstone (ed), Race Relations in Britain: A Developing Agenda (24).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[18] Ibid, (22).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[19] C Williams (ed), Race and Ethnicity in a Welfare Society (38).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[20] P. Dorey, The Labour Governments 1964-1970 (322).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[21] Ibid, (323).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[22] Ibid.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[23] T. Blackstone (ed), Race Relations in Britain: A Developing Agenda (22).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[24] Ibid, (22).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[25] R. Witte, Racist Violence and the State: A Comparative Analysis of Britain, France, and the Netherlands, (71).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[26] Ibid.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[27] T. Brain, A History of Policing in England and Wales Since 1974 (104).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">[28] T. Blackstone (ed), Race Relations in Britain \u2013 A Developing Agenda (23,31).<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"><a href=\"http:\/\/www.theoccidentalobserver.net\/2014\/11\/20\/jews-multiculturalism-and-the-war-on-free-speech-a-too-case-file\/\">http:\/\/www.theoccidentalobserver.net\/2014\/11\/20\/jews-multiculturalism-and-the-war-on-free-speech-a-too-case-file\/<\/a><\/span><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>S\u012brs saka:(kop\u0113ts no interneta) Latvie\u0161u nabags, \u0161odien 14,47 \u201cKrievu nacistiski fa\u0161istiskie okupanti ir uz vienu roku ar Aivaru \u0160lomo d\u0113lu Lembergu (Lemberga biogr\u0101fija atkl\u0101j, ka vi\u0146\u0161 ir \u017e\u012bds, par \u0161o atkl\u0101jumu no \u010dekas maisiem&#46;&#46;&#46;<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/41156"}],"collection":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=41156"}],"version-history":[{"count":24,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/41156\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":58329,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/41156\/revisions\/58329"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=41156"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=41156"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=41156"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}