{"id":27462,"date":"2015-06-22T07:46:56","date_gmt":"2015-06-22T04:46:56","guid":{"rendered":"http:\/\/tautastribunals.eu\/?p=27462"},"modified":"2015-06-22T10:23:02","modified_gmt":"2015-06-22T07:23:02","slug":"lrtt-jusu-ekselence-prezident-mums-jatiekas","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=27462","title":{"rendered":"LRTT. J\u016bsu Ekselence prezident, mums j\u0101tiekas"},"content":{"rendered":"

\"Za\u013c\u0161,Augsti god\u0101tais, prezident V\u0113jon <\/strong>!<\/span><\/h2>\n

<\/span><\/p>\n

Latvijas Cilv\u0113kties\u012bbu Grupas HELSINKI- 86<\/strong> dibin\u0101t\u0101js(LRTT priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js) <\/em>ierad\u012bsies sav\u0101 T\u0113vzem\u0113<\/strong> 16.(l\u012bdz 26.j\u016blijam)<\/em> j\u016blij\u0101 un l\u016bdz(pagaid\u0101m v\u0113l l\u016bdz)<\/em> tik\u0161anos ar Jums<\/strong>. Ir j\u0101apsprie\u017e latvie\u0161u tautai \u013coti svar\u012bgi jaut\u0101jumi, kuri l\u012bdz \u0161im ir noziedz\u012bg\u0101 veid\u0101 apzin\u012bgi apieti. Mums ir j\u0101dara viss, lai tiktu iev\u0113roti visi Starpatautiskie Likumi<\/strong> un Konvencijas<\/strong>, kas attiecas uz Latvijas Republikas<\/strong> likum\u012bgo Tiesiskuma<\/strong> atjauno\u0161anu <\/strong>un komunistisko noziedznieku ties\u0101\u0161anu<\/strong>, kuri l\u012bdz \u0161im ir veiku\u0161i m\u016bsu Tevzemes izlaup\u012b\u0161anu<\/strong> un patriotu slepkavo\u0161anu<\/strong>.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Tas ir pier\u0101d\u0101ms fakts, kur\u0161 nav s\u012bk\u0101k apsprie\u017eams. <\/strong><\/span><\/h2>\n

<\/span><\/p>\n

\"L.Granti\u0146\u0161,<\/strong><\/span><\/p>\n

FOTO:<\/strong> LCTAG HELSINKI-86<\/strong> (1987.g.)<\/em><\/span>
\n<\/strong><\/p>\n

V\u0113jo\u0146a kungs, kur J\u016bs<\/strong> bij\u0101t un ko dar\u012bj\u0101t \u0161aj\u0101 laik\u0101 ?<\/em><\/span><\/p>\n

Saeimas<\/strong> un Starptautiskie LIKUMI<\/strong> ir rad\u012bti, lai tos pild\u012btu, nevis noziedz\u012bg\u0101 veid\u0101 ignor\u0113tu.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

J\u016bs noteikti neesat las\u012bjis \u0161os LIKUMUS,<\/strong> t\u0101p\u0113c es pielikum\u0101 tos JUMS <\/strong>nos\u016btu.
\n<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Prezidenta vietu var ie\u0146emt, bet tas v\u0113l nenoz\u012bm\u0113, ka ir prezidents.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

>Negribu<\/span><\/strong> b\u016bt uzb\u0101z\u012bgs, bet tom\u0113r jums atg\u0101din\u0101\u0161u, ka Latvijas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas s\u0101kums<\/strong> biju es<\/span><\/strong> un man l\u012bdz\u012bgie<\/strong> <\/span>! Par to mani ieslodz\u012bjum\u0101 sp\u012bdzin\u0101ja tie, kuriem J\u016bs \u0161odien pateic\u012bb\u0101 spie\u017eat roku.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

>Atg\u0101dinu<\/span><\/strong> ar\u012b to, ka J\u016bs <\/strong>par prezidentu iev\u0113l\u0113ja noziedznieki, kuri ir piedal\u012bju\u0161ies un piedal\u0101s v\u0113l \u0161odien Latvijas <\/strong>grandiozaj\u0101 izzag\u0161an\u0101- Latvijas valsts izn\u012bcin\u0101\u0161an\u0101<\/strong>, t\u0101tad, visi tie, kuri balsoja par Abrenes<\/strong> atdo\u0161anu noziedz\u012bgajai Krievijai<\/strong>. <\/span><\/p>\n

Prezidenta kungs, saist\u012bba ar \u0161iem noziedzniekiem var J\u016bs<\/strong> novest pie kar\u0101tav\u0101m.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

>Run\u0101sim<\/span><\/strong> par Ivara Godma\u0146a<\/strong> un Aivara Borovkova<\/strong> izdo\u0161anu H\u0101gas tribun\u0101lam<\/strong> un starptautisku vi\u0146u ties\u0101\u0161anu, jo vi\u0146i bija tie, kuri KGB <\/strong>kartot\u0113ku aiztransport\u0113ja uz Maskavu,<\/strong> t\u0101 atst\u0101jot neties\u0101tus VDK slepkavas<\/strong>, kuri \u0161odien atkl\u0101ti nodarbojas ar slepkavo\u0161anu.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

>Run\u0101sim<\/span><\/strong> par punktu, kur\u0161 piemin\u0113ts “Deklar\u0101cija par Latvijas okup\u0101ciju”: “3) atbalst\u012bt to personu centienus, kuras v\u0113las no Latvijas atgriezties sav\u0101 etniskaj\u0101 dzimten\u0113 un no \u0101rvalst\u012bm \u2013 sav\u0101 t\u0113vzem\u0113 Latvij\u0101.”<\/strong><\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Pa\u0161laik tiek veikts tie\u0161i pret\u0113jais, latvie\u0161u padz\u012b\u0161ana no Latvijas<\/strong> un krievu iepludin\u0101\u0161ana Latvij\u0101<\/strong> !<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

\u0160\u012b darb\u012bba ir uzskat\u0101ma par GENOC\u012aDU <\/strong>un sod\u0101ma ar ASM<\/strong> !<\/span><\/p>\n

Neviens 4.maija kli\u0137es noziegums netiks atst\u0101ts nesod\u012bts !<\/span><\/h2>\n

Ceru sa\u0146emt poz\u012bt\u012bvu atbildi: L.Grantins@hotmail.de<\/a><\/span><\/p>\n

Ar cie\u0146u, L.Granti\u0146\u0161 LRTT & H-86
\n<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

P.S.<\/span><\/p>\n

1949. g. 12. augusta \u017den\u0113vas Konvencijas<\/strong> pamatnost\u0101dnes ? <\/span><\/p>\n

Konvencijas 9. punkt\u0101 ir teikts:\u201cOkup\u0113t\u0101jvalsts nedr\u012bkst izvest no okup\u0113t\u0101s zemes iedz\u012bvot\u0101jus, p\u0101rvietot tos un okup\u0113taj\u0101 teritorij\u0101 ievest savas valsts pilso\u0146us\u201d.<\/strong><\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Neaizmirsti, V\u0113jo\u0146a kungs<\/strong>, ka \u0161is noziegums ir nekav\u0113joties j\u0101izskata, vain\u012bgie j\u0101ties\u0101 un nelikum\u012bgie kolonisti j\u0101izraida no Latvijas<\/strong>. To sauc par Tiesiskuma atjauno\u0161anu<\/strong>.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Tiesiskums st\u0101v p\u0101ri visam !!!<\/span><\/h2>\n

<\/span><\/p>\n

J\u016bsu izteikumi par minorit\u0101t\u0113m un skolu apm\u0101c\u012bbu valodu ir pretrun\u0101 ar starptautisk\u0101m Konvencij\u0101m<\/strong>– Likumiem <\/strong>\u0161aj\u0101 jaut\u0101jum\u0101 ! <\/span><\/p>\n

J\u016bs esiet \u013coti negat\u012bvi sevi nost\u0101d\u012bjis latvie\u0161u tautas ac\u012bs, ar\u012b par to run\u0101sim.<\/span><\/p>\n

22.06.15.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 L. Granti\u0146\u0161<\/span><\/p>\n

V\u0113jo\u0146a kungs, iepaz\u012bstieties ar \u0161iem LIKUMIEM !<\/span>
\n<\/span><\/h1>\n

<\/span><\/p>\n

<\/span>=====================================================================<\/p>\n

<\/span>\"R.-V\u0113jonis-Zatlers.B\u0113rzi\u0146\u0161.LRTT.Straujuma,U\u0161akovs,1996tais gads 22ais augusts !!!<\/span><\/span><\/h1>\n

Deklar\u0101cija par Latvijas okup\u0101ciju<\/big><\/big><\/strong><\/span><\/span><\/p>\n

Latvijas tautas augst\u0101k\u0101 p\u0101rst\u0101v\u012bbas instit\u016bcija Saeima v\u0113r\u0161as ar \u0161o
\ndeklar\u0101ciju pie pasaules valst\u012bm un starptautiskaj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m, lai
\natg\u0101din\u0101tu m\u016bsu tautas un valsts tra\u0123isko likteni XX gadsimt\u0101.<\/p>\n

Latvijas Republika tika proklam\u0113ta 1918. gada 18. novembr\u012b un 1921.
\ngada 22. septembr\u012b t\u0101 k\u013cuva par Tautu Savien\u012bbas locekli. Latvijas k\u0101
\nneatkar\u012bgas valsts att\u012bst\u012bbu p\u0101rtrauca divu totalit\u0101ro lielvalstu \u2013
\nnacion\u0101lsoci\u0101listisk\u0101s V\u0101cijas un komunistisk\u0101s PSRS 1939. gada 23. august\u0101 nosl\u0113gtais neuzbruk\u0161anas l\u012bgums (Ribentropa \u2013 Molotova pakts), kura m\u0113r\u0137is bija sadal\u012bt Eiropu ietekmes sf\u0113r\u0101s. P\u0101rk\u0101pjot starptautisko ties\u012bbu pamatprincipus, k\u0101 ar\u012b Latvijas un PSRS nosl\u0113gtos l\u012bgumus, PSRS 1940. gada 17.\u00a0 j\u016bnij\u0101 ar milit\u0101ru sp\u0113ku okup\u0113ja Latviju un nelikum\u012bgi iek\u013c\u0101va (anekt\u0113ja) to PSRS sast\u0101v\u0101.<\/p>\n

L\u012bdz ar to Latvij\u0101 tika ieviests PSRS politiskais re\u017e\u012bms un tiesisk\u0101 sist\u0113ma.<\/span><\/span><\/h2>\n

1941. gada vasar\u0101, s\u0101koties Otr\u0101 pasaules kara darb\u012bbai Latvijas teritorij\u0101, to okup\u0113ja nacion\u0101lsoci\u0101listisk\u0101 V\u0101cija, kas iedibin\u0101ja savu re\u017e\u012bmu, veica deport\u0101cijas un citas represijas pret iedz\u012bvot\u0101jiem, k\u0101 ar\u012b izmantoja Latvijas teritoriju citu okup\u0113to valstu iedz\u012bvot\u0101ju izn\u012bcin\u0101\u0161anai.<\/p>\n

Otr\u0101 pasaules kara beigu posm\u0101 PSRS atjaunoja savu okup\u0101cijas re\u017e\u012bmu Latvij\u0101. 1944. gad\u0101 Krievijas teritorijai nelikum\u012bgi tika pievienota Abrenes apri\u0146\u0137a da\u013ca (ap 2000 km2).<\/p>\n

Vis\u0101 okup\u0101cijas laik\u0101 PSRS m\u0113r\u0137tiec\u012bgi \u012bstenoja genoc\u012bdu pret Latvijas tautu, t\u0101 p\u0101rk\u0101pjot 1948. gada 9. decembra Konvenciju par genoc\u012bda nepie\u013caujam\u012bbu un sod\u012b\u0161anu par to. Okup\u0101cijas re\u017e\u012bms izn\u012bcin\u0101ja nevain\u012bgus cilv\u0113kus, vair\u0101kk\u0101rt veica iedz\u012bvot\u0101ju masveida deport\u0101cijas un citas represijas, ne\u017e\u0113l\u012bgi sod\u012bja tos, kuri bru\u0146ot\u0101 vai cit\u0101d\u0101 veid\u0101 iest\u0101j\u0101s par Latvijas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu, prettiesiski un bez atl\u012bdz\u012bbas atsavin\u0101ja Latvijas iedz\u012bvot\u0101jiem \u012bpa\u0161umus un apspieda br\u012bvas domas izpausmes. PSRS vad\u012bba m\u0113r\u0137tiec\u012bgi iepludin\u0101ja Latvij\u0101 simtiem t\u016bksto\u0161u migrantu un ar to pal\u012bdz\u012bbu cent\u0101s izn\u012bcin\u0101t Latvijas tautas identit\u0101ti. \u0160\u012bs politikas
\nrezult\u0101t\u0101 latvie\u0161u k\u0101 pamatn\u0101cijas \u012bpatsvars samazin\u0101j\u0101s no 77 procentiem l\u012bdz 52 procentiem.<\/p>\n

Desmit gadus p\u0113c Otr\u0101 pasaules kara beig\u0101m Latvij\u0101 turpin\u0101j\u0101s bru\u0146ota pretest\u012bba PSRS okup\u0101cijai. Preto\u0161an\u0101s kust\u012bb\u0101 piedal\u012bj\u0101s vair\u0101k nek\u0101 30 000 nacion\u0101lo partiz\u0101nu un vi\u0146u atbalst\u012bt\u0101ju. P\u0113c t\u0101s apspie\u0161anas, neraugoties uz padomju re\u017e\u012bma represij\u0101m, pretest\u012bba turpin\u0101j\u0101s cit\u0101s form\u0101s.<\/p>\n

Jau pirms PSRS sabruk\u0161anas Latvij\u0101 s\u0101k\u0101s pla\u0161a tautas ku st\u012bba par valsts neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu mier\u012bg\u0101 un demokr\u0101tisk\u0101 ce\u013c\u0101. \u0160ai kust\u012bbai 1990. gada v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s izdev\u0101s ieg\u016bt vair\u0101kumu augst\u0101kaj\u0101 p\u0101rst\u0101v\u012bbas instit\u016bcij\u0101 \u2013 Augst\u0101kaj\u0101 Padom\u0113, kura t\u0101 pa\u0161a gada 4. maij\u0101 pie\u0146\u0113ma Deklar\u0101ciju par Latvijas Republikas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu, nosakot p\u0101rejas periodu neatkar\u012bgas valsts atjauno\u0161anai de facto. \u0160\u012b deklar\u0101cija pasludin\u0101ja, ka 1940. gada 17. j\u016bnija PSRS milit\u0101r\u0101 agresija ir kvalific\u0113jama k\u0101 starptautisks noziegums.<\/p>\n

Pateicoties Latvijas tautas gribai un pasaules demokr\u0101tisko sp\u0113ku
\natbalstam, valsts neatkar\u012bba tika atjaunota 1991. gada 21. august\u0101.<\/p>\n

Latvijas Republikas Saeima apliecina, ka Latvija, neturot naidu un neprasot atrieb\u012bbu pag\u0101tnes d\u0113\u013c, vienm\u0113r neatlaid\u012bg i atg\u0101din\u0101s un aicin\u0101s saprast savas tautas tra\u0123isko likteni, jo pusgadsimtu ilg\u0101 okup\u0101cija ir izrais\u012bjusi smagas, pa\u0161u sp\u0113kiem vien gr\u016bti p\u0101rvaramas sekas. Latviju satrauc ar\u012b tas, ka Krievija nav atzinusi PSRS veikto Latvijas okup\u0101ciju un nev\u0113las balst\u012b ties uz 1920. gada 11. augusta Latvijas un Krievijas miera l\u012bgumu, ar kuru Krievija uz m\u016b\u017e\u012bgiem laikiem atteic\u0101s no pretenzij\u0101m uz Latvijas teritoriju.<\/p>\n

T\u0101p\u0113c Latvijas Republikas Saeima tautas v\u0101rd\u0101 aicina pasaules valstis un starptautisk\u0101s organiz\u0101cijas:<\/p>\n

1) atz\u012bt Latvijas okup\u0101cijas faktu;<\/p>\n

2) pal\u012bdz\u0113t Latvijai likvid\u0113t okup\u0101cijas sekas, sniedzot tai politisku un
\nekonomisku pal\u012bdz\u012bbu;<\/p>\n

3) atbalst\u012bt to personu centienus, kuras v\u0113las no Latvijas atgriezties sav\u0101 etniskaj\u0101 dzimten\u0113 un no \u0101rvalst\u012bm \u2013 sav\u0101 t\u0113vzem\u0113 Latvij\u0101.<\/strong><\/span><\/span><\/p>\n

R\u012bg\u0101, 1996. gada 22. august\u0101<\/p>\n

========================================================================================================<\/span><\/p>\n

\"R.-V\u0113jonis-Zatlers.B\u0113rzi\u0146\u0161.LRTT.Straujuma,U\u0161akovs,R\u012bga,-2005tais gads 12tais maijs !!!<\/span><\/span><\/h1>\n

<\/strong><\/p>\n

DEKLAR\u0100CIJA<\/strong><\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

PAR LATVIJ\u0100 \u012aSTENOT\u0100 PADOMJU SOCI\u0100LISTISKO REPUBLIKU SAVIEN\u012aBAS TOTALIT\u0100R\u0100 KOMUNISTISK\u0100 OKUP\u0100CIJAS RE\u017d\u012aMA NOSOD\u012aJUMU<\/strong><\/span><\/p>\n

Latvijas Republikas Saeima atg\u0101dina par 1996.gada 22.augusta Deklar\u0101cij\u0101 par Latvijas okup\u0101ciju izteikto aicin\u0101jumu un, atbalstot L\u012bgum\u0101 par Konstit\u016bciju Eiropai noteikto, ka Eiropas tautas, lepodam\u0101s ar savu nacion\u0101lo identit\u0101ti un v\u0113sturi, vienlaikus tiecas p\u0101rvar\u0113t sen\u0101s robe\u017eas un, apvienojoties v\u0113l cie\u0161\u0101k, veidot kop\u012bgu likteni, uzskatot, ka l\u012bdz ar Latvijas pievieno\u0161anos Eiropas Savien\u012bbas Konstit\u016bcij\u0101 izvirz\u012btajiem m\u0113r\u0137iem un principiem Eiropas Savien\u012bbai ir b\u016btiski izprast Latvijas r\u016bgto pieredzi un piln\u012bb\u0101 apzin\u0101ties m\u016bsu valsts v\u0113sturi k\u0101 visas apvienot\u0101s Eiropas v\u0113stures neat\u0146emamu sast\u0101vda\u013cu, atsaucoties uz 1920.gada Miera l\u012bgumu, kas nosl\u0113gts starp Latvijas Republiku un Krievijas Soci\u0101listisko Federat\u012bvo Padomju Republiku, atsaucoties uz 1932.gada l\u012bgumu starp Latviju un Padomju Soci\u0101listisko Republiku Savien\u012bbu (PSRS) par neuzbruk\u0161anu un konflikta nok\u0101rto\u0161anu miera ce\u013c\u0101, atsaucoties uz 1933.gada Konvenciju par agresijas defin\u012bciju, kur\u0101 noteiktajam aizliegumam tie\u0161i vai netie\u0161i izmantot sp\u0113ku, \u0161o konvenciju ratific\u0113jot, pievienoj\u0101s gan Latvijas Republika, gan ar\u012b PSRS, uzsverot, ka ar min\u0113to daudzpus\u0113jo un divpus\u0113jo l\u012bgumu ratific\u0113\u0161anu Latvijas Republika un PSRS starptautisk\u0101 l\u012bmen\u012b bija ap\u0146\u0113mu\u0161\u0101s iev\u0113rot viena otras suverenit\u0101ti, k\u0101 ar\u012b neizmantot karu vai kara draudus divpus\u0113j\u0101s attiec\u012bb\u0101s, atg\u0101dinot par 1939.gada Neuzbruk\u0161anas l\u012bguma slepenajiem papildprotokoliem, kas tika nosl\u0113gti starp V\u0101ciju un PSRS un kas pret\u0113ji t\u0101 laika starptautisko ties\u012bbu norm\u0101m un PSRS saist\u012bb\u0101m attiec\u012bb\u0101 uz Latviju sadal\u012bja Austrumeiropu \u0161o divu valstu \u201cintere\u0161u sf\u0113r\u0101s\u201d, atg\u0101dinot, ka p\u0113c \u0161\u0101 l\u012bguma un t\u0101 slepeno papildprotokolu parakst\u012b\u0161anas PSRS okup\u0113ja un anekt\u0113ja Latvijas Republiku, sagr\u0101va t\u0101s valstisko iek\u0101rtu, slepkavoja, sp\u012bdzin\u0101ja un deport\u0113ja simtiem t\u016bksto\u0161u t\u0101s iedz\u012bvot\u0101ju, prettiesiski at\u0146\u0113ma vi\u0146u \u012bpa\u0161umu un veica piespiedu kolektiviz\u0101ciju, vaj\u0101ja cilv\u0113kus vi\u0146u politisko uzskatu, reli\u0123isk\u0101s p\u0101rliec\u012bbas un nacion\u0101l\u0101s pieder\u012bbas d\u0113\u013c, cent\u0101s sagraut un p\u0101rkrievot Latvijas nacion\u0101lo kult\u016bru, ies\u016btot Latvij\u0101 simtiem t\u016bksto\u0161u PSRS iedz\u012bvot\u0101ju,<\/strong><\/span> uzsverot, ka min\u0113t\u0101 PSRS un V\u0101cijas Neuzbruk\u0161anas l\u012bguma slepenos papildprotokolus 1989.gad\u0101 ir starptautiski nosod\u012bjusi gan V\u0101cija, gan ar\u012b PSRS, vienlaikus atz\u012bstot, ka \u0161ie protokoli nosl\u0113gti, p\u0101rk\u0101pjot t\u0101 laika starptautisko ties\u012bbu principus un iejaucoties vair\u0101ku citu valstu suver\u0113naj\u0101s un neatkar\u012bgaj\u0101s ties\u012bb\u0101s, atz\u012bm\u0113jot, ka Krievijas Feder\u0101cija nav veikusi nek\u0101das darb\u012bbas, lai nov\u0113rstu okup\u0101cijas sekas un t\u0101d\u0113j\u0101di demonstr\u0113tu savu nosodo\u0161o attieksmi ne tikai pret \u0161o prettiesisko protokolu nosl\u0113g\u0161anu, bet ar\u012b pret to izrais\u012btaj\u0101m graujo\u0161aj\u0101m sek\u0101m, balstoties uz Latvijas Republikas Augst\u0101k\u0101s padomes 1990.gada 4.maija Deklar\u0101ciju par Latvijas Republikas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu, kur\u0101 jau ir pasludin\u0101ts, ka PSRS milit\u0101r\u0101 agresija pret Latviju 1940.gada 17.j\u016bnij\u0101 kvalific\u0113jama k\u0101 starptautisks noziegums, uzskatot, ka PSRS totalit\u0101r\u0101 komunistisk\u0101 okup\u0101cijas re\u017e\u012bma noziegumi Latvij\u0101 ir da\u013ca no 20.gadsimta totalit\u0101ro re\u017e\u012bmu pastr\u0101d\u0101tajiem necilv\u0113c\u012bgajiem noziegumiem, kuriem nav un nevar b\u016bt noilguma, atz\u012bm\u0113jot to, ka V\u0101cijas nacion\u0101lsoci\u0101listisk\u0101 re\u017e\u012bma noziegumi ir izmekl\u0113ti un starptautiski nosod\u012bti, vain\u012bg\u0101s personas sauktas pie atbild\u012bbas, turpret\u012b l\u012bdz\u012bgi PSRS totalit\u0101r\u0101 komunistisk\u0101 re\u017e\u012bma noziegumi nav ne izmekl\u0113ti, ne ar\u012b sa\u0146\u0113mu\u0161i starptautisku nosod\u012bjumu, bet, neizmekl\u0113jot \u0161os noziegumus, nenosodot vain\u012bgos, k\u0101 ar\u012b nelikvid\u0113jot \u0161o noziegumu sekas, tiek uztur\u0113ta p\u0101rliec\u012bba par totalit\u0101r\u0101 komunistisk\u0101 re\u017e\u012bma pie\u013caujam\u012bbu un par to, ka \u0161\u012bs ideolo\u0123ijas \u012bstenot\u0101ji var nesod\u012bti izdar\u012bt noziegumus pret cilv\u0113ci un patur\u0113t noziedz\u012bgu darb\u012bbu rezult\u0101t\u0101 ieg\u016bto<\/strong><\/span>, uzsverot Latvijas v\u0113lmi veidot un uztur\u0113t labas kaimi\u0146attiec\u012bbas ar Krieviju, nor\u0101dot, ka patiess un notur\u012bgs izl\u012bgums starp valst\u012bm iesp\u0113jams tikai tad, ja pag\u0101tn\u0113 izdar\u012btie starptautiskie noziegumi tiek atz\u012bti, izv\u0113rt\u0113ti un nosod\u012bti un attiec\u012bg\u0101 valsts saska\u0146\u0101 ar starptautisko ties\u012bbu principiem uz\u0146emas atbild\u012bbu par starptautisko ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumu, ko t\u0101 izdar\u012bjusi, apzinoties, ka n\u0101kt pie \u0161\u0101das atzi\u0146as ir politiski un mor\u0101li gr\u016bti, un t\u0101d\u0113\u013c ar cie\u0146u atz\u012bstot kop\u0161 Otr\u0101 pasaules kara V\u0101cijas valsts un v\u0101cu tautas skaudro, ilgsto\u0161o un pamat\u012bgo savas pag\u0101tnes izv\u0113rt\u0113\u0161anas darbu, bez kura Eiropas integr\u0101cija t\u0101d\u0101 m\u0113r\u0101 k\u0101 tagad nekad neb\u016btu bijusi iesp\u0113jama, izsakot cer\u012bbu, ka Krievija turpin\u0101s virz\u012bbu uz \u012bsteni demokr\u0101tisku valsts iek\u0101rtu, kuras neat\u0146emama sast\u0101vda\u013ca ir patiesa v\u0113stures izzin\u0101\u0161ana, k\u0101 ar\u012b uzskatot, ka Eiropas Savien\u012bbas, it sevi\u0161\u0137i Eiropas Parlamenta, un Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalstu nosodo\u0161a attieksme pret PSRS totalit\u0101r\u0101 komunistisk\u0101 re\u017e\u012bma noziegumiem vis\u0101 pasaul\u0113, \u012bpa\u0161i Austrumeirop\u0101, stiprin\u0101tu demokr\u0101tisko apzi\u0146u vis\u0101 Eirop\u0101, k\u0101 ar\u012b veicin\u0101tu to, ka Krievija uzklausa un apmierina Latvijas pras\u012bbu atl\u012bdzin\u0101t tai nodar\u012btos zaud\u0113jumus, atz\u012bm\u0113jot, ka starptautisks PSRS totalit\u0101r\u0101 komunistisk\u0101 okup\u0101cijas re\u017e\u012bma un t\u0101 ietvaros pret cilv\u0113ci pastr\u0101d\u0101to noziegumu nosod\u012bjums neizsl\u0113dz \u0161o noziegumu izdar\u012bt\u0101ju individu\u0101lo krimin\u0101latbild\u012bbu, apliecina savus centienus atjaunot v\u0113sturisko paties\u012bbu un dot ieguld\u012bjumu starptautisk\u0101s stabilit\u0101tes vairo\u0161an\u0101, jo ir p\u0101rliecin\u0101ta, ka politiskie re\u017e\u012bmi, kas balst\u0101s uz ekstr\u0113mu ideolo\u0123iju, apdraud\u0113s pasaules mieru un dro\u0161\u012bbu, k\u0101 ar\u012b cilv\u0113ka ties\u012bbu un br\u012bv\u012bbu att\u012bst\u012bbu tik ilgi, kam\u0113r \u0161o re\u017e\u012bmu krimin\u0101l\u0101 b\u016bt\u012bba neb\u016bs piln\u012bb\u0101 atkl\u0101ta un nosod\u012bta.<\/p>\n

Latvijas Republikas Saeima deklar\u0113:<\/strong><\/p>\n

\u2014 Latvijas valsts nosoda Latvij\u0101 \u012bstenoto PSRS totalit\u0101ro komunistisko okup\u0101cijas re\u017e\u012bmu;<\/p>\n

\u2014 Latvijas valsts nosoda ar\u012b visu to personu r\u012bc\u012bbu, kuras piedal\u012bj\u0101s \u0161\u0101 re\u017e\u012bma noziegumu \u012bsteno\u0161an\u0101;<\/p>\n

\u2014 Latvijas valsts atz\u012bst un godina nacion\u0101l\u0101s preto\u0161an\u0101s kust\u012bbas dal\u012bbniekus k\u0101 c\u012bn\u012bt\u0101jus par Latvijas br\u012bv\u012bbu;<\/p>\n

\u2014 Latvijas Republikas Saeima ap\u0146emas atcelt pieejam\u012bbas ierobe\u017eojumus dokumentiem, kuri var apstiprin\u0101t PSRS totalit\u0101r\u0101 komunistisk\u0101 re\u017e\u012bma un t\u0101 repres\u012bvo iest\u0101\u017eu izdar\u012btos noziegumus.<\/p>\n

Latvijas Republikas Saeima uzdod Ministru kabinetam:<\/strong><\/p>\n

\u2014 triju m\u0113ne\u0161u laik\u0101 izveidot speci\u0101listu komisiju, kas noteiktu PSRS totalit\u0101r\u0101 komunistisk\u0101 okup\u0101cijas re\u017e\u012bma upuru skaitu, masu kapu vietas, apkopotu visu inform\u0101ciju par represij\u0101m, masveida deport\u0101cij\u0101m un apr\u0113\u0137in\u0101tu zaud\u0113jumus, ko \u0161is re\u017e\u012bms nodar\u012bjis Latvijas valstij un t\u0101s iedz\u012bvot\u0101jiem;<\/p>\n

\u2014 nosl\u0113gt starp Latvijas Republiku un Krievijas Feder\u0101ciju speci\u0101lu nol\u012bgumu, kas noteiktu savstarp\u0113j\u0101s saist\u012bbas materi\u0101lo izdevumu seg\u0161an\u0101, k\u0101 ar\u012b pal\u012bdz\u012bbas snieg\u0161an\u0101 p\u0101rce\u013cot\u0101jiem, t\u0101pat ar\u012b vi\u0146u \u0123imen\u0113m, kas p\u0101rce\u013cas uz savu v\u0113sturisko vai etnisko dzimteni;<\/p>\n

\u2014 joproj\u0101m uztur\u0113t pras\u012bbas pret Krievijas Feder\u0101ciju par okup\u0101cijas rezult\u0101t\u0101 Latvijas valstij un t\u0101s iedz\u012bvot\u0101jiem nodar\u012bto zaud\u0113jumu atl\u012bdzin\u0101\u0161anu un visu no Latvijas izvesto arh\u012bvu materi\u0101lu (ar\u012b Latvijas PSR Valsts dro\u0161\u012bbas komitejas arh\u012bvu materi\u0101lu) atdo\u0161anu atpaka\u013c Latvijas Republikai;<\/p>\n

\u2014 nodro\u0161in\u0101t, lai Latvijas Republikas diplom\u0101tisk\u0101s p\u0101rst\u0101vniec\u012bbas \u0101rvalst\u012bs iepaz\u012bstina ar \u0161o deklar\u0101ciju.<\/p>\n

Latvijas Republikas Saeima aicina Krievijas Feder\u0101ciju:<\/strong><\/p>\n

\u2014 demokr\u0101tisk\u0101 veid\u0101 izv\u0113rt\u0113t notiku\u0161o un atz\u012bt visai pasaulei labi zin\u0101mos v\u0113stures faktus attiec\u012bb\u0101 uz Latvijas okup\u0101ciju un Latvijas valstij un t\u0101s iedz\u012bvot\u0101jiem nodar\u012btajiem zaud\u0113jumiem;<\/p>\n

\u2014 atz\u012bt visp\u0101rzin\u0101mo faktu, ka PSRS okup\u0113ja Latviju, iev\u0113rot no \u0161\u0101 fakta izrieto\u0161\u0101s tiesisk\u0101s un politisk\u0101s sekas un balst\u012bties uz atbilsto\u0161i starptautisko ties\u012bbu norm\u0101m joproj\u0101m sp\u0113k\u0101 eso\u0161o 1920.gada 11.august\u0101 nosl\u0113gto Latvijas un Krievijas miera l\u012bgumu, ar kuru Krievija uz m\u016b\u017e\u012bgiem laikiem atteic\u0101s no pretenzij\u0101m pret Latviju;<\/p>\n

\u2014 turpin\u0101t Krievijas Feder\u0101cijas Bru\u0146oto sp\u0113ku milit\u0101rpersonu un to \u0123ime\u0146u locek\u013cu repatri\u0101ciju atbilsto\u0161i Latvijas un Krievijas nosl\u0113gtajiem starptautiskajiem l\u012bgumiem;<\/p>\n

\u2014 atz\u012bt, ka Krievijas Feder\u0101cija k\u0101 PSRS tiesisk\u0101 un politisk\u0101 mantiniece ir mor\u0101li, tiesiski un finansi\u0101li atbild\u012bga par Latvij\u0101 izdar\u012btajiem noziegumiem pret cilv\u0113ci un zaud\u0113jumiem, kas Latvijas valstij un t\u0101s iedz\u012bvot\u0101jiem nodar\u012bti okup\u0101cijas laik\u0101, un pild\u012bt savu pien\u0101kumu <\/span>\u2014<\/strong> saska\u0146\u0101 ar starptautisko ties\u012bbu pamatprincipiem atl\u012bdzin\u0101t Latvijas valstij un t\u0101s iedz\u012bvot\u0101jiem prettiesisk\u0101s darb\u012bbas rezult\u0101t\u0101 rad\u012btos zaud\u0113jumus;<\/p>\n

\u2014 pild\u012bt sol\u012bjumus, ko Krievijas Feder\u0101cija devusi Eiropas Padomei, it sevi\u0161\u0137i sol\u012bjumu par izvesto arh\u012bvu un citu Latvijas Republikas \u012bpa\u0161umu atdo\u0161anu.<\/p>\n

Latvijas Republikas Saeima aicina Eiropas Padomi un Eiropas valstu parlamentus un vald\u012bbas:<\/strong><\/p>\n

\u2014 sav\u0101 politik\u0101 un tiesiskaj\u0101s attiec\u012bb\u0101s konsekventi \u0146emt v\u0113r\u0101 Latvijas taisn\u012bg\u0101s politisk\u0101s un tiesisk\u0101s pras\u012bbas, kas izriet gan no Latvijas okup\u0113\u0161anas fakta un t\u0101 sek\u0101m, gan ar\u012b no starptautisko ties\u012bbu principiem;<\/p>\n

\u2014 pal\u012bdz\u0113t Latvijai likvid\u0113t okup\u0101cijas sekas, sniedzot tai politisku atbalstu.<\/span><\/strong><\/p>\n

Latvijas Republikas Saeima, atg\u0101dinot par 1983.gada rezol\u016bciju par situ\u0101ciju Latvij\u0101, Igaunij\u0101 un Lietuv\u0101, aicina Eiropas Parlamentu:<\/strong><\/p>\n

\u012bstenojot demokr\u0101tisk\u0101s apzi\u0146as veicin\u0101\u0161anas politiku, kuras neat\u0146emama sast\u0101vda\u013ca ir ar\u012b visu totalit\u0101ro re\u017e\u012bmu un to noziegumu izv\u0113rt\u0113\u0161ana un nosod\u012bjums,<\/p>\n

izveidot starptautisku komisiju PSRS totalit\u0101r\u0101 komunistisk\u0101 re\u017e\u012bma noziegumu izv\u0113rt\u0113\u0161anai;<\/p>\n

atbalst\u012bt starptautiska zin\u0101tniska instit\u016bta izveido\u0161anu, kas nodarbotos ar PSRS totalit\u0101r\u0101 komunistisk\u0101 re\u017e\u012bma v\u0113sturisko un juridisko aspektu izp\u0113ti, apkopo\u0161anu un starptautisk\u0101s sabiedr\u012bbas inform\u0113\u0161anu.<\/p>\n

Saeimas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja I.\u016adre<\/p>\n

R\u012bg\u0101 2005.gada 12.maij\u0101<\/p>\n

==========================================================================<\/span><\/p>\n

\"R.-V\u0113jonis-Zatlers.B\u0113rzi\u0146\u0161.LRTT.Straujuma,U\u0161akovs,2005tais gads 22ais j\u016blijs !!!<\/span><\/span><\/h1>\n

Rezol\u016bcija par 1940. gada Latvijas okup\u0101ciju<\/span><\/h2>\n

\u201cTeritorija ir okup\u0113ta, kad t\u0101 ir pak\u013cauta naid\u012bgas armijas faktiskai p\u0101rvaldei. Okup\u0101cija aptver tikai to teritoriju, kur \u0161\u0101da p\u0101rvalde ir noteikta un var tikt \u012bstenota\u201d. (No 1907. gada 18. oktobra IV H\u0101gas konvencijas par sauszemes kara likumiem un para\u017e\u0101m pielikuma 42. panta) \u201eAsambleja sakar\u0101 ar divdesmito gadadienu kop\u0161 tr\u012bs Eiropas valstu \u2013 Igaunijas, Latvijas un Lietuvas\u2013 milit\u0101ro okup\u0101ciju un vi\u0146u vardarb\u012bgo inkorpor\u0101ciju Padomju Savien\u012bb\u0101 konstat\u0113, ka \u0161\u012b pretlikum\u012bg\u0101 aneksija tika veikta, nedodot taut\u0101m iesp\u0113ju br\u012bvi izteikt savu gribu [..] konstat\u0113, ka liel\u0101k\u0101 da\u013ca br\u012bv\u0101s pasaules valstu vald\u012bbas joproj\u0101m de iure atz\u012bst Baltijas valstu neatkar\u012bgu past\u0101v\u0113\u0161anu\u201d.<\/p>\n

No Eiropas Padomes (Konsultat\u012bv\u0101s asamblejas 1960. gada 29. septembra s\u0113des rezol\u016bcijas \u201ePar situ\u0101ciju Baltijas valst\u012bs to piespiedu inkorpor\u0101cijas Padomju Savien\u012bb\u0101 divdesmitaj\u0101 gadadien\u0101\u201d)<\/p>\n

\u201eEiropas Parlaments nosoda Padomju Savien\u012bbas realiz\u0113to \u0161o agr\u0101k neatkar\u012bgo un neitr\u0101lo valstu okup\u0101ciju, kas ies\u0101k\u0101s 1940. gad\u0101 Molotova- Ribentropa pakta rezult\u0101t\u0101 un kas turpin\u0101s pa\u0161laik [..] Eiropas Parlaments aicina savus \u0101rlietu ministrus iesniegt Baltijas valstu jaut\u0101jumu izskat\u012b\u0161anai ANO Speci\u0101laj\u0101 dekoloniz\u0101cijas apak\u0161komisij\u0101\u201d. (No Eiropas Parlamenta 1983. gada 13. janv\u0101ra rezol\u016bcijas \u201ePar situ\u0101ciju Igaunij\u0101, Latvij\u0101 un Lietuv\u0101\u201d) \u201eAsambleja izsaka no\u017e\u0113lu par Baltijas valst\u012bs realiz\u0113to piespiedu imigr\u0101ciju, kuras rezult\u0101t\u0101 draud baltie\u0161u asimil\u0101cija un nacion\u0101l\u0101s identit\u0101tes za ud\u0113\u0161ana [..] Tr\u012bs Baltijas valstu inkorpor\u0101cija Padomju Savien\u012bb\u0101 bija un turpina b\u016bt n\u0101ciju pa\u0161noteik\u0161an\u0101s ties\u012bbu kliedzo\u0161s p\u0101rk\u0101pums, kuru l\u012bdz \u0161im br\u012bdim nav akcept\u0113jis Eiropas valstu liels vair\u0101kums, k\u0101 ar\u012b daudzi starptautisk\u0101s kopienas dal\u012bbnieki\u201d. (No Eiropas Padomes Parlament\u0101r\u0101s asamblejas 1987. gada 28. janv\u0101ra rezol\u016bcijas \u201ePar baltie\u0161u st\u0101vokli\u201d) \u201e1940. gada 16. j\u016bnij\u0101\u00a0 Latvijas Republikas vald\u012bbai iesniegt\u0101 toreiz\u0113j\u0101s sta\u013cinisk\u0101s PSRS vald\u012bbas ultimat\u012bv\u0101 nota ar pras\u012bbu main\u012bt vald\u012bbu un 1940. gada 17. j\u016bnij\u0101 PSRS milit\u0101r\u0101 agresija kvalific\u0113jama k\u0101 starptautisks noziegums. T\u0101 rezult\u0101ts bija Latvijas okup\u0101cija un Latvijas Republikas suveren\u0101s valsts varas likvid\u0113\u0161ana. Latvijas vald\u012bba tika izveidota p\u0113c PSRS vald\u012bbas p\u0101rst\u0101vju dikt\u0101ta. No starptautisko ties\u012bbu viedok\u013ca \u0161\u012b vald\u012bba nebija Latvijas Republikas suveren\u0101s valsts varas izpildorg\u0101ns, jo t\u0101 p\u0101rst\u0101v\u0113ja nevis Latvijas Republikas, bet gan PSRS intereses. 1940. gada 14. un 15. j\u016blij\u0101 okup\u0113taj\u0101 Latvij\u0101 politiska terora apst\u0101k\u013cos, p\u0113c pretties iski pie\u0146emta antikonstitucion\u0101la v\u0113l\u0113\u0161anu likuma notika Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anas.<\/p>\n

No 17 iesniegtajiem kandid\u0101tu sarakstiem v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s tika at\u013cauts tikai viens – \u201cDarba Tautas bloka\u201d kandid\u0101tu saraksts. \u201cDarba Tautas bloka\u201d pirmsv\u0113l\u0113\u0161anu platform\u0101 nebija izvirz\u012bta pras\u012bba par padomju varas pasludin\u0101\u0161anu Latvij\u0101 un Latvijas Republikas iest\u0101\u0161anos Padomju Savien\u012bb\u0101. Turkl\u0101t v\u0113l\u0113\u0161anu rezult\u0101ti tika viltoti. Tautas apm\u0101n\u012b\u0161anas rezult\u0101t\u0101 prettiesiski izveidot\u0101 Saeima nepauda Latvijas tautas suver\u0113no gribu. Tai nebija konstitucion\u0101lu ties\u012bbu izlemt jaut\u0101jumu par valsts iek\u0101rtas groz\u012b\u0161anu un Latvijas valsts suverenit\u0101tes likvid\u0113\u0161anu. \u0160os jaut\u0101jumus bija ties\u012bga izlemt vien\u012bgi tauta, ta\u010du br\u012bva tautas nobalso\u0161ana nenotika. L\u012bdz ar to Latvijas Republikas iek\u013cau\u0161ana Padomju Savien\u012bb\u0101 no starptautisko ties\u012bbu viedok\u013ca nav sp\u0113k\u0101, un Latvijas Republika joproj\u0101m de jure past\u0101v k\u0101 starptautisko ties\u012bbu subjekts, ko atz\u012bst vair\u0101k nek\u0101 50 pasaules valstis\u201d. (No Latvijas PSR Augst\u0101k\u0101s Padomes 1990. gada 4. maija Deklar\u0101cijas par Latvijas Republikas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu) \u201eP\u0101rk\u0101pjot starptautisko ties\u012bbu pamatprincipus, k\u0101 ar\u012b Latvijas un PSRS nosl\u0113gtos l\u012bgumus, PSRS 1940.gada 17. j\u016bnij\u0101 ar milit\u0101ru sp\u0113ku okup\u0113ja Latviju un nelikum\u012bgi iek\u013c\u0101va (anekt\u0113ja) to PSRS sast\u0101v\u0101. L\u012bdz ar to Latvij\u0101 tika ieviests PSRS politiskais re\u017e\u012bms un tiesisk\u0101 sist\u0113ma [..] Otr\u0101 pasaules kara beigu posm\u0101 PSRS atjaunoja savu okup\u0101cijas re\u017e\u012bmu Latv ij\u0101 [..] Latvijas Republikas Saeima apliecina, ka Latvija, neturot naidu un neprasot atrieb\u012bbu pag\u0101tnes d\u0113\u013c, vienm\u0113r neatlaid\u012bgi atg\u0101din\u0101s un aicin\u0101s saprast savas tautas tra\u0123isko likteni, jo pusgadsimtu ilg\u0101 okup\u0101cija ir izrais\u012bjusi smagas, pa\u0161u sp\u0113kiem vien gr\u016bti p\u0101rvaramas sekas. Latviju satrauc ar\u012b tas, ka Krievija nav atzinusi PSRS veikto Latvijas okup\u0101ciju un nev\u0113las balst\u012bties uz 1920. gada 11. augusta Latvijas un Krievijas miera l\u012bgumu, ar kuru Krievija uz m\u016b\u017e\u012bgiem laikiem atteic\u0101s no pretenzij\u0101m uz Latvijas teritoriju.T\u0101p\u0113c Latvijas Republikas Saeima tautas v\u0101rd\u0101 aicina pasaules valstis un starptautisk\u0101s organiz\u0101cijas:<\/p>\n

1) atz\u012bt Latvijas okup\u0101cijas faktu;<\/p>\n

2)pal\u012bdz\u0113t Latvijai likvid\u0113t okup\u0101cijas sekas, sniedzot tai politisku un<\/p>\n

ekonomisku pal\u012bdz\u012bbu;<\/p>\n

3)atbalst\u012bt to personu centienus, kuras v\u0113las no Latvijas atgriezties sav\u0101<\/p>\n

etniskaj\u0101 dzimten\u0113 un no \u0101rvalst\u012bm\u2013 sav\u0101 t\u0113vzem\u0113 Latvij\u0101\u201d. (No Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22. augusta Deklar\u0101cijas par Latvijas okup\u0101ciju) \u201eT\u0101 k\u0101 V\u0101cijas vald\u012bba ir atzinusi savu dal\u012bbu 1939. gad\u0101 nosl\u0113gt\u0101 Molotova – Ribentropa pakta \u012bsteno\u0161an\u0101 un publiski atvainojusies par post\u012bjumiem un teroru, ko nacistisk\u0101 V\u0101cija v\u0113rsa pret visu pasauli, t\u0101 k\u0101 1989. gad\u0101 Padomju Savien\u012bbas Tautas deput\u0101tu kongress pazi\u0146oja, ka 1939. gad\u0101 nosl\u0113gtais Molotova- Ribentropa pakts ir anul\u0113ts, t\u0101 k\u0101 nelikum\u012bg\u0101 Baltijas valstu okup\u0101cija un aneksija ir viens no noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem joproj\u0101m neatz\u012btajiem apspie\u0161anas aktiem Krievijas v\u0113stur\u0113, [..] Krievijas Feder\u0101cijas vald\u012bbai b\u016btu j\u0101sniedz skaidrs un viennoz\u012bm\u012bgs pazi\u0146ojums par to, ka t\u0101 atz\u012bst un nosoda Padomju Savien\u012bbas nelikum\u012bgi \u012bstenoto Baltijas valstu- Igaunijas, Latvijas un Lietuvas okup\u0101ciju un aneksiju laika posm\u0101 no 1940. gada l\u012bdz 1991. gadam, t\u0101dej\u0101di liel\u0101 m\u0113r\u0101 veicinot ietekm\u0113to tautu labo gribu un re\u0123ion\u0101lo stabilit\u0101ti\u201d.<\/p>\n

(No ASV Kongresa P\u0101rst\u0101vju pal\u0101tas 2005. gada 22. j\u016blija rezol\u016bcijas par<\/strong><\/p>\n

Baltijas valstu okup\u0101ciju)<\/strong><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Augsti god\u0101tais, prezident V\u0113jon ! Latvijas Cilv\u0113kties\u012bbu Grupas HELSINKI- 86 dibin\u0101t\u0101js(LRTT priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js) ierad\u012bsies sav\u0101 T\u0113vzem\u0113 16.(l\u012bdz 26.j\u016blijam) j\u016blij\u0101 un l\u016bdz(pagaid\u0101m v\u0113l l\u016bdz) tik\u0161anos ar Jums. Ir j\u0101apsprie\u017e latvie\u0161u tautai \u013coti svar\u012bgi jaut\u0101jumi, kuri l\u012bdz...<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/27462"}],"collection":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=27462"}],"version-history":[{"count":35,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/27462\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":27503,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/27462\/revisions\/27503"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=27462"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=27462"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=27462"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}