{"id":25773,"date":"2015-03-07T12:50:58","date_gmt":"2015-03-07T10:50:58","guid":{"rendered":"http:\/\/tautastribunals.eu\/?p=25773"},"modified":"2019-07-30T21:04:19","modified_gmt":"2019-07-30T18:04:19","slug":"kgbistiem-rasnacam-un-borovkovam-piemetusies-caureja","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=25773","title":{"rendered":"KGBistiem Rasna\u010dam un Borovkovam piemetusies caureja !"},"content":{"rendered":"

\"www.tautastribunals.eu-12\"\"Krist\u012bne<\/span><\/p>\n

Runa b\u016bs par valstiski dom\u0101jo\u0161iem<\/strong> un Paties\u012bbu<\/strong> cieno\u0161iem cilv\u0113kiem. Un p\u0101rsteidzo\u0161i, ka Tiesiski<\/strong> dom\u0101jo\u0161ie\/\u0161\u0101s ir sievietes, bet tautas bendes v\u012brie\u0161i.<\/span><\/p>\n

FOTO: Krist\u012bne Jarinovska, kura p\u0113c Rasna\u010da dom\u0101m ir noziegusies pret “\u010dekas maisiem”!<\/em><\/span>
\n<\/span><\/p>\n

Vai Rasna\u010ds<\/strong>, kur\u0161 grib nosl\u0113pt \u010dekas noziegumus un atst\u0101t slepkavas nesod\u012btus, dom\u0101 Tiesiski<\/strong> un valstiski ? N\u0113 \u0161is noziedz\u012bgais \u010dekas darbonis, kur\u0161 ir \u201epiestiprin\u0101ts\u201d<\/strong> pie VL!,<\/strong> dara visu, lai pasarg\u0101tu noziedzniekus no Taisn\u012bgas Tiesas<\/strong>.<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

K\u0101rt\u0113jais \u010dekista pazi\u0146ojums: \u201e<\/strong>Rasna\u010ds no \u201e\u010cekas maisu\u201c izp\u0113tes komisijas uzdevis izsl\u0113gt K. Jarinovsku.\u201d<\/strong><\/span><\/p>\n

K\u0101p\u0113c t\u0101ds pazi\u0146ojums ?<\/span><\/h2>\n

Un, kas tad ir \u0161\u012b K. Jarinovska<\/strong>, ka vi\u0146u vajadz\u0113tu izsl\u0113gt no \u201e\u010dekas maisu\u201d <\/strong>izp\u0113tes komisijas ?<\/span><\/p>\n

Izlasi, latviet, \u0161o izvilkumu no pagar\u0101 raksta, kas bija public\u0113ts DELFI<\/strong> un tu saprat\u012bsi veco \u010dekistu hist\u0113rijas c\u0113loni: <\/strong>\u201eEiropas valstis ir nokav\u0113ju\u0161as daudzas sapr\u0101t\u012bgas darb\u012bbas, par kur\u0101m rakst\u012bju jau pirms gada un pusgada, \u2013 visaptvero\u0161a Krievijas ekonomisk\u0101 blok\u0101de, aizliegums visiem valsts dienest\u0101 eso\u0161ajiem Krievijas Feder\u0101cijas pilso\u0146iem ierasties Eiropas Savien\u012bb\u0101, ja nepiecie\u0161ams, attiecinot to uz priv\u0101tperson\u0101m, r\u012bc\u012bba, lai masveid\u0101 atteiktu t\u016brisma un biznesa v\u012bzas priv\u0101tperson\u0101m, veiktu finan\u0161u transakciju ierobe\u017eo\u0161anu, barjeru uzlik\u0161anu tranz\u012btam, gaisa telpas sl\u0113g\u0161anu pasa\u017eieru un kravas lidma\u0161\u012bn\u0101m, \u012bstenotu ku\u0123u inspekcijas un arestus. \u0160\u012bs darb\u012bbas t\u0101pat k\u0101 Krievijas atsl\u0113g\u0161ana no starpbanku elektronisk\u0101s nor\u0113\u0137inu sist\u0113mas, interneta trauc\u0113\u0161ana, lidojuma aizlieguma zonu noteik\u0161ana, iesp\u0113jams, t\u0101pat b\u016bs j\u0101veic. Tikai sankciju m\u0113r\u0137is nevar b\u016bt kaut k\u0101das kosm\u0113tiskas un mikroskopiskas piek\u0101p\u0161an\u0101s Ukrain\u0101. \u0160aj\u0101 kontekst\u0101 nemaz neanaliz\u0113ju Latvij\u0101 veicamo jebkuru Krievijas Feder\u0101cijas valsts kontrol\u0113 eso\u0161o elektronisko pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cu, \u012bpa\u0161i telev\u012bziju, retransl\u0101cijas un propagandas programmu izmanto\u0161anas aizliegumu, interneta adre\u0161u blo\u0137\u0113\u0161anu un \u0161\u012bs retransl\u0101cijas veik\u0161anas kriminaliz\u0113\u0161anu \u2013 \u0161\u012bs ir uz Latvijas valsts dro\u0161\u012bbu v\u0113rstas darb\u012bbas, kas pa\u0161reiz\u0113jos apst\u0101k\u013cos ir le\u0123it\u012bmas, sam\u0113r\u012bgas un nepiecie\u0161amas, kas bija j\u0101veic jau pirms gada un kas ierobe\u017eo v\u0101rda br\u012bv\u012bbu, pamatojoties uz Satversm\u0113 ietvert\u0101m demokr\u0101tijas ties\u012bb\u0101m sevi aizst\u0101v\u0113t. Valsti apdraudo\u0161as retransl\u0101cijas kriminaliz\u0113\u0161ana Latvij\u0101 uz sankcij\u0101m pret Krieviju neattiecas.\u201d<\/span><\/span><\/p>\n

Visu rakstu un v\u0113l ar Jarinovskas \u201eprobl\u0113mu\u201d<\/strong> saist\u012btos rakstus, lai neb\u016btu j\u0101rak\u0101jas pa internetu, vari izlas\u012bt \u0161\u012b raksta beig\u0101s.<\/span><\/p>\n

Kad p\u0101rskatot zi\u0146u port\u0101lus uzd\u016bros \u0161im rakstam, netic\u0113ju sav\u0101m ac\u012bm, ka kaut ko t\u0101du ir sp\u0113j\u012bgs uzrakst\u012bt cilv\u0113ks, kur\u0161 \u0161aj\u0101(Latvijas) <\/em>sist\u0113m\u0101 atrodas elit\u0101raj\u0101 zon\u0101. V\u0113l liel\u0101ku izbr\u012bnu rad\u012bja tas, ka \u0161\u012b raksta autors bija sieviete. Vienreiz\u0113ji lo\u0123iski un valstiski svar\u012bgi izteikta doma, kas b\u016btu j\u0101dara Latvijas<\/strong> varas iest\u0101d\u0113m, lai neitraliz\u0113tu kriev\u017e\u012bdu graujo\u0161o darb\u012bbu <\/span>Latvij\u0101.<\/strong> <\/span><\/p>\n

Neap\u0161aub\u0101mi, ka t\u0101da persona k\u0101 Jarinovska<\/strong>, ir indes piliens priek\u0161 valdo\u0161\u0101s noziedznieku bandas, kura visa sast\u0101v no pro-putiniskiem elementiem<\/strong><\/span>. <\/span><\/p>\n

Ne jau aiz gara laika \u017e\u012bds Borovkovs<\/strong> r\u012bkoja \u201edraudz\u012bgu<\/strong>\u201d apspriedi sav\u0101 kantor\u012b, kur ar\u012b piedal\u012bj\u0101s \u201em\u016bsu\u201d<\/strong> di\u017eais \u201enacion\u0101lis\u201d Rasna\u010ds<\/strong>. Par \u0161o Borovkova <\/strong>\u017e\u012bd-kantora saietu jau nesen rakst\u012bju http:\/\/tautastribunals.eu\/?p=25597<\/a> ,par kuru k\u0101da Dace Milberga<\/strong> tik silti atsauc\u0101s: \u201dPat\u012bkama tik\u0161an\u0101s bija. Lai izdodas visi labie darbi.\u201d<\/strong>(\u0160aubos, Dac\u012bt, vai izdosies visi j\u016bsu s\u0101taniskie darbi pret latvie\u0161u tautu. Bet tam, ka tu tiksi aiz k\u0101jas pakabin\u0101ta, es ticu par visiem 100%)<\/em><\/span><\/span> <\/span><\/p>\n

Nedom\u0101ju, ka \u010dekas slepkavas piedos Jarinovskai<\/strong> t\u0101du br\u012bvdom\u012bbu. Vi\u0146a ir \u201eaizrakusies\u201d<\/strong> \u0161ai s\u0101taniskajai sist\u0113mai l\u012bdz pa\u0161\u0101m sakn\u0113m un tas netiek piedots, t\u0101pat k\u0101 netika piedots Borisam \u0145emcovam. <\/strong>M\u016bsu uzdevums ir neatst\u0101t Krist\u012bni Jarinovsku<\/strong> \u010dekistu saplos\u012b\u0161anai. Mums visiem ir j\u0101run\u0101 atkl\u0101ti un ska\u013ci par t\u0101diem slepkav\u0101m k\u0101 Rasna\u010ds, Borovkovs, Pl\u012b\u010ds, Muci\u0146\u0161<\/strong>…., un, protams, ar\u012b par jaunajiem \u010dekas audz\u0113k\u0146iem J. Iesalnieku <\/strong>un Daci Milbergu<\/strong>. <\/span><\/p>\n

\u0160aj\u0101 sakar\u0101 ir v\u0113rts ar\u012b piemin\u0113t In\u0101ru M\u016brnieci<\/strong>, kura ir apbr\u012bnojami drosm\u012bga savos pazi\u0146ojumos. L\u012bdz \u0161im visi Saeimas<\/strong> priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ji bija raksturojami, tautas valod\u0101 run\u0101jot, par Putina<\/strong> hemoro\u012bdu aplaiz\u012bt\u0101jiem.<\/span><\/p>\n

Sarg\u0101sim, latviet, \u0161os cilv\u0113kus un priec\u0101simies, ka mums t\u0101di ir !<\/span><\/p>\n

Lai nol\u0101d\u0113ti visi \u0161ie \u010dekisti ar vis\u0101m \u0123imen\u0113m, kas rij tautai nozagto, un vi\u0146u l\u012bdzskr\u0113j\u0113ji !<\/span><\/p>\n

Neviens no vi\u0146u \u0123imenes locek\u013ciem nav nevain\u012bgs !<\/span><\/p>\n

LRTT\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 07.03.15.<\/span><\/p>\n

=========================================================================<\/span><\/span><\/p>\n

Kara otrais gads: terors un \u0145emcovs<\/strong><\/span><\/p>\n

Krist\u012bne Jarinovska, Valsts dro\u0161\u012bbas komitejas zin\u0101tnisk\u0101s izp\u0113tes komisijas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja vietniece juridisk\u0101s zin\u0101tnes liet\u0101s<\/span><\/p>\n

2015. g. 28. febru\u0101ris<\/span><\/p>\n

http:\/\/www.tvnet.lv\/zinas\/viedokli\/549716-kara_otrais_gads_terors_un_nemcovs\/print<\/a><\/span><\/p>\n

\"Krist\u012bnePirms asto\u0146\u0101m ziem\u0101m, 2008. gada saulain\u0101 maija vakari\u0146u laik\u0101 ar opoz\u012bcijas politi\u0137i run\u0101joties par \u0161o un to, taj\u0101 skait\u0101 par Krem\u013ca saimnieka sp\u0113j\u0101m notur\u0113ties, vair\u0101k pr\u0101toju, kuram no mums b\u016bs vair\u0101k taisn\u012bbas attiec\u012bb\u0101 uz premjera un prezidenta amata rok\u0101d\u0113m, nevis par mana sarunu biedra n\u0101kotnes izredz\u0113m k\u013c\u016bt par savas valsts vad\u012bt\u0101ju, tom\u0113r noteikti nepie\u013c\u0101vu, ka t\u0101 b\u016bs m\u016bsu p\u0113d\u0113j\u0101 tik\u0161an\u0101s reize un par vi\u0146u b\u016bs j\u0101dom\u0101 nevis k\u0101 pierasts – ar smaidu par patm\u012bl\u012bgu, lepnu, dz\u012bves baudas paz\u012bsto\u0161u cilv\u0113ku ar vis\u0101m sav\u0101m cilv\u0113ciskaj\u0101m v\u0101j\u012bb\u0101m, – bet k\u0101 par simbolu robe\u017e\u0161\u0137irtnei, k\u0101 autorit\u0101ra valsts, kura atbalsta starptautisko terorismu, tom\u0113r p\u0101riet savu Rubikonu, v\u0113r\u0161oties pati par teroristisku organiz\u0101ciju, sasaucoties ar savu \u0161au\u0161al\u012bgo, melno totalit\u0101ro pag\u0101tni. Atceroties Borisu \u0145emcovu.<\/span><\/p>\n

Pirms asto\u0146desmit gadiem izpild\u012bja n\u0101vessodu latvie\u0161u komunistei Mildai Draulei. 1934. gada 29. decembra laikrakst\u0101 P\u0113d\u0113j\u0101 br\u012bd\u012b <\/em>redzam rakstu \u00abNosl\u0113pumainie tr\u012bsdesmit punkti\u00bb, kur burtus sl\u0113pjo\u0161i punkti aps\u016bdz\u012bb\u0101 ir k\u0101das valsts nosaukums un k\u0101da diplom\u0101ta uzv\u0101rds, kur\u0161 it k\u0101 esot uzpircis slepkavu Nikolajevu, pamatojoties uz pa\u0161a un sievas Mildas Draules \u010dek\u0101 ieg\u016bt\u0101m \u00abliec\u012bb\u0101m\u00bb, lai nogalin\u0101tu popul\u0101ro \u013be\u0146ingradas bo\u013c\u0161eviku partijas sekret\u0101ru Sergeju Kostrikovu jeb Kirovu. Izr\u0101d\u012bj\u0101s, ka \u0161ie anon\u012bmie punkti bija Latvijas konsuls Padomju Savien\u012bb\u0101 Georgs Bisenieks, kas sajaukts kop\u0101 ar teroristu grup\u0101m, fa\u0161istiem, ang\u013cu spiegiem, trockistiem, zinovjevie\u0161iem un greizsird\u012bbas mot\u012bvu. Smo\u013cnija darbinieces Draules sakar\u0101 visi kop\u012bgi mudin\u0101ju\u0161i, finans\u0113ju\u0161i un organiz\u0113ju\u0161i harism\u0101tisk\u0101 Kirova n\u0101vi. Par vain\u012bgiem Augst\u0101k\u0101s tiesas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js, ar\u012b latvietis Vas\u012blijs Ulrihs atzina ar\u012b pa\u0161u Mildu, vi\u0146as m\u0101su Olgu, m\u0101sas v\u012bru Rom\u0101nu Kuli\u0161eru, blakus dz\u012bvok\u013ca kaimi\u0146ieni; konstat\u0113ja, ka radi Latvij\u0101 ir tirgot\u0101ji, vainoja Mildas cietum\u0101 eso\u0161o br\u0101li, k\u0101 ar\u012b noties\u0101ja tr\u012bspadsmit citus ar lietu gal\u012bgi nesaist\u012btus cilv\u0113kus. \u00abIzmekl\u0113\u0161ana\u00bb piecos procesos secin\u0101ja, ka no\u0161aujami ir 17 cilv\u0113ki, ieslog\u0101mi 76, izs\u016bt\u0101mi 30. P\u0113c tam izs\u016bt\u012bja v\u0113l 988 vain\u012bgos no politbiroja locek\u013cu Zinovjeva un Kame\u0146eva partijas iek\u0161\u0113j\u0101s opoz\u012bcijas. Bez \u0161iem svar\u012bg\u0101kajiem p\u0113c Kirova slepkav\u012bbas izs\u016bt\u012bja v\u0113l apm\u0113ram 12 t\u016bksto\u0161us soci\u0101li b\u012bstamo elementu. Tad s\u0101k\u0101s nopietn\u0101ka \u00abKirova pl\u016bsma\u00bb, kur\u0101 repres\u0113ja ap 40 t\u016bksto\u0161iem cilv\u0113ku, rad\u0101s jauns sugas v\u0101rds \u2013 trockistiski-zinovjevisk\u0101 teroristisk\u0101 grupa. V\u0113l\u0101k s\u0101k\u0101s viens no divdesmit\u0101 gadsimta bais\u0101kajiem genoc\u012bdiem, Lielais terors, kur\u0101 no\u0161\u0101va vien p\u0113c da\u017e\u0101diem apr\u0113\u0137iniem no 0,6 l\u012bdz 1,2 miljoniem.<\/span><\/p>\n

Vain\u012bgi Kirova noslepkavo\u0161an\u0101 bija visi, kas gad\u012bj\u0101s pa rokai, iz\u0146emot vienu cilv\u0113ku, kam par konkurenta, sa\u0146emo\u0161a vair\u0101k balsu partijas kongresos par \u0123ener\u0101lisimusu, n\u0101ve bija ac\u012bmredzami izdev\u012bga, \u2013Sta\u013cinu. Atbilsto\u0161i m\u016bsdien\u0101s: jau \u0161obr\u012bd ir vienalga, k\u0101du izmekl\u0113\u0161anu veiks Vladimira Putina vad\u012bta starptautisk\u0101 terorisma atbalst\u012bt\u0101jvalsts, \u012bpa\u0161i, ja atbilst paties\u012bbai, ka pats \u00abpersoniski uzraudz\u012b\u0161ot, lai izmekl\u0113\u0161ana b\u016btu \u0101tra, piln\u012bga un taisn\u012bga\u00bb. Putina publisk\u0101 uzved\u012bba p\u0113d\u0113j\u0101s stund\u0101s tik spilgti atg\u0101dina Sta\u013cina uzved\u012bbu Kirova slepkav\u012bbas liet\u0101, ka nevil\u0161us pras\u0101s \u0161ausmino\u0161as aizdomas, vai vi\u0146\u0161 t\u012b\u0161\u0101m nepriec\u0101jas par iesp\u0113ju nesod\u012bts izsp\u0113l\u0113t \u0161o l\u012bdz\u012bbu. Lietuva<\/a>s prezidente prec\u012bzi ir uztv\u0113rusi \u0161o niansi \u2013 sl\u012bg\u0161ana atpaka\u013c totalit\u0101risma teror\u0101 pret savu tautu.<\/span><\/p>\n

Fakts ir skaidrs un drausm\u012bgs \u2013 ass, akt\u012bvs, starptautiski paz\u012bstams biju\u0161ais Putina opozicion\u0101rs, biju\u0161ais vald\u012bbas vad\u012bt\u0101ja vietnieks ir publiski, brut\u0101li no\u0161auts pie Krem\u013ca sien\u0101m dienu pirms opoz\u012bcija gatavoj\u0101s pla\u0161ai demonstr\u0101cijai \u00abPavasaris\u00bb pret re\u017e\u012bmu un Krievijas jau gadu ilgsto\u0161o karu ar Ukrainu. P\u0113c tam, kad p\u0113d\u0113j\u0101 intervij\u0101 reiz Je\u013ccina pl\u0101notais p\u0113ctecis pauda tie\u0161as ba\u017eas par savas dz\u012bv\u012bbas apdraud\u0113jumu no Putina puses t\u0101d\u0113\u013c, ka iebilst pret Krievijas iebrukumu Ukrain\u0101.<\/span><\/p>\n

Ja Eiropas un civiliz\u0113t\u0101s pasaules valstu elites kaut ko v\u0113l nesaprata, kad no Krievijas armijas iero\u010diem krita t\u016bksto\u0161i savu t\u0113vzemju aizst\u0101vju, nevain\u012bgu civiliedz\u012bvot\u0101ju, sievie\u0161u un b\u0113rnu Gruzij\u0101 un Ukrain\u0101, kad Krievijas armija notrieca civil\u0101s avi\u0101cijas lidma\u0161\u012bnu ar malaizie\u0161iem un austr\u0101lie\u0161iem, skarot ar savu karu visu pasauli, tad tagad jau ir p\u0113d\u0113jais br\u012bdis pamosties. Sign\u0101ls ir piln\u012bgi skaidrs.<\/span><\/p>\n

Simboliski, ka sta\u013cinisk\u0101 imperi\u0101lisma stila Lielais Maskavas upes tilts, uz kura notika slepkav\u012bba, ir celts 1937. gad\u0101 Liel\u0101 terora laik\u0101. Terora akts uz betona Liel\u0101 Maskavas tilta s\u016bta betoncietu zi\u0146u Eiropas politi\u0137iem: \u00abJ\u016bs no\u0161aus.\u00bb<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

K\u0101p\u0113c tie pa\u0161i \u013caudis, kas pirms desmit gadiem st\u0101st\u012bja par rietumniecisko Krieviju, kas pirms pieciem gadiem kl\u0101st\u012bja, ka Gruzijas scen\u0101rijs nav atk\u0101rtojams sl\u0101vu valstu starp\u0101, kas pirms gada piesardz\u012bgi neredz\u0113ja karu, tagad negrib tic\u0113t, ka var\u0113tu organiz\u0113t atent\u0101tus pret Eiropas l\u012bderiem? \u013baunumam, kuram nav bau\u0161\u013ca neizrais\u012bt bezj\u0113dz\u012bgu br\u0101\u013cu tautu karu, dro\u0161i vien \u0113tikas kodeks\u0101 nav ieviesies paragr\u0101fs, ka pa\u0161u opoz\u012bcijas politi\u0137us dr\u012bkst nogalin\u0101t vai pie\u013caut nokau\u0161anu, bet Eiropas Savien\u012bbas valstu l\u012bderu slepkav\u012bbas gan nevar organiz\u0113t, jo t\u0101 nav gl\u012bti.<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

Protams, liel\u0101ko Rietumu pasaules valstu un vald\u012bbu vad\u012bt\u0101ji var uzskat\u012bt, ka sp\u0113c\u012bgie specdienesti vi\u0146us pasarg\u0101s, lai gan atent\u0101tos boj\u0101 g\u0101ju\u0161i ir no ASV prezidentiem l\u012bdz Zviedrija<\/a>s premjeriem. Ta\u010du jaut\u0101jums ir ne par miesassargiem, bet par to, uz ko ir ac\u012bmredzami gatavs Krem\u013ca saimnieks. Nav argumentu, kuru d\u0113\u013c, piem\u0113ram, Eiropas Savien\u012bbas augst\u0101 p\u0101rst\u0101ve Federika Moger\u012bni var\u0113tu b\u016bt dro\u0161a, ka k\u0101du dienu nepamod\u012bsies morg\u0101, k\u0101da \u00abza\u013c\u0101 cilv\u0113ci\u0146a\u00bb, \u00abserbu studenta\u00bb k\u0101 pie erchercogiem, \u00abturku algot\u0146a\u00bb k\u0101 pie p\u0101vestiem vai pierast\u0101 \u00abpsihes slimnieka\u00bb turp nos\u016bt\u012bta. \u00abCilv\u0113ci\u0146a\u00bb, kur\u0161 form\u0101li neb\u016bs saist\u012bts ar Maskavas \u013caunuma asi, t\u0101pat k\u0101, visticam\u0101k, \u0145emcova nogalin\u0101\u0161anas izpild\u012bt\u0101js. NATO<\/a> valsts? Piedodiet, smiekl\u012bgi: It\u0101lij\u0101 pa\u0161\u0101 notiek daudzas politiskas slepkav\u012bbas. Turpinot tik aizmigu\u0161\u0101 veid\u0101, k\u0101d\u0101 Eiropa pavad\u012bja pirmo kara gadu, Rietumu politi\u0137i Krem\u013ca t\u0113m\u0113kl\u012b pak\u0101peniski grup\u0113sies divu veidu m\u0113r\u0137os \u2013 pirmie kaitino\u0161i trauc\u0113k\u013ci, bet otrie, galvenok\u0101rt uzpirktie un cit\u0101di p\u0101rvilin\u0101tie, \u2013 lieki liecinieki.<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

Politisk\u0101 elite gan neb\u016bs viena terora t\u0113m\u0113kl\u012b. Diez vai ukrai\u0146i pirms diviem gadiem savos bais\u0101kajos murgos iedom\u0101j\u0101s \u013caunuma imp\u0113rijas atjaunoto karu, izdedzin\u0101to zemi un b\u0113res. Par \u0161o perspekt\u012bvu attiec\u012bb\u0101 uz sevi var padom\u0101t katrs Latvijas skolot\u0101js, \u0101rsts, p\u0101rdev\u0113js, students, politi\u0137is, skol\u0113ns vai pension\u0101rs. Bulgakova cien\u012bga likte\u0146a ironija, ko tr\u0101p\u012bgi apliecin\u0101jis, piem\u0113ram, paz\u012bstamais rakstnieks J\u016blijs L\u0101cis sav\u0101 iek\u0161lietu ministra karjer\u0101: S\u0101tanam un Kremlim piem\u012bt \u012bpa\u0161\u012bba savus pakalpi\u0146us apr\u012bt pirmos. Tas tiem, kas cer izkalpoties un jau \u0161obr\u012bd to demonstr\u0113. Nodev\u0113jus un lieciniekus likvid\u0113.<\/strong><\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

Ja Borisa \u0145emcova noslepkavo\u0161anu uzskata par sakrit\u012bbu, lidma\u0161\u012bnas MH-17 notriek\u0161anu par nejau\u0161\u012bbu, tad ar\u012b Ukraina<\/a>s kar\u0161 un Ukraina<\/a>s valsts eksistence j\u0101uzskata par nenoz\u012bm\u012bgu nejau\u0161\u012bbu. Ja tom\u0113r skat\u0101s paties\u012bbai ac\u012bs, tad ir j\u0101atz\u012bst dienas k\u0101rt\u012bb\u0101 pavisam citi jaut\u0101jumi, ne k\u0101 \u0161obr\u012bd tos redz vai deklam\u0113 Eiropas valstu vad\u012bt\u0101ji.<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

Risin\u0101mais jaut\u0101jums nav miers, pamiers vai stabilit\u0101te Ukrain\u0101. Pat ne Krima<\/a>s atdo\u0161ana Ukraina<\/a>i, Abh\u0101zijas – Gruzijai, Pied\u0146estras – Moldovai un Austrumpr\u016bsijas tam, kam t\u0101 pien\u0101kas. Risin\u0101mais ir Krievija.<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

Eiropas valstis ir nokav\u0113ju\u0161as daudzas sapr\u0101t\u012bgas darb\u012bbas, par kur\u0101m rakst\u012bju jau pirms gada un pusgada, \u2013 visaptvero\u0161a Krievijas ekonomisk\u0101 blok\u0101de, aizliegums visiem valsts dienest\u0101 eso\u0161ajiem Krievijas Feder\u0101cijas pilso\u0146iem ierasties Eiropas Savien\u012bb\u0101, ja nepiecie\u0161ams, attiecinot to uz priv\u0101tperson\u0101m, r\u012bc\u012bba, lai masveid\u0101 atteiktu t\u016brisma un biznesa v\u012bzas priv\u0101tperson\u0101m, veiktu finan\u0161u transakciju ierobe\u017eo\u0161anu, barjeru uzlik\u0161anu tranz\u012btam, gaisa telpas sl\u0113g\u0161anu pasa\u017eieru un kravas lidma\u0161\u012bn\u0101m, \u012bstenotu ku\u0123u inspekcijas un arestus. \u0160\u012bs darb\u012bbas t\u0101pat k\u0101 Krievijas atsl\u0113g\u0161ana no starpbanku elektronisk\u0101s nor\u0113\u0137inu sist\u0113mas, interneta trauc\u0113\u0161ana, lidojuma aizlieguma zonu noteik\u0161ana, iesp\u0113jams, t\u0101pat b\u016bs j\u0101veic. Tikai sankciju m\u0113r\u0137is nevar b\u016bt kaut k\u0101das kosm\u0113tiskas un mikroskopiskas piek\u0101p\u0161an\u0101s Ukrain\u0101. \u0160aj\u0101 kontekst\u0101 nemaz neanaliz\u0113ju Latvij\u0101 veicamo jebkuru Krievijas Feder\u0101cijas valsts kontrol\u0113 eso\u0161o elektronisko pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cu, \u012bpa\u0161i telev\u012bziju, retransl\u0101cijas un propagandas programmu izmanto\u0161anas aizliegumu, interneta adre\u0161u blo\u0137\u0113\u0161anu un \u0161\u012bs retransl\u0101cijas veik\u0161anas kriminaliz\u0113\u0161anu \u2013 \u0161\u012bs ir uz Latvijas valsts dro\u0161\u012bbu v\u0113rstas darb\u012bbas, kas pa\u0161reiz\u0113jos apst\u0101k\u013cos ir le\u0123it\u012bmas, sam\u0113r\u012bgas un nepiecie\u0161amas, kas bija j\u0101veic jau pirms gada un kas ierobe\u017eo v\u0101rda br\u012bv\u012bbu, pamatojoties uz Satversm\u0113 ietvert\u0101m demokr\u0101tijas ties\u012bb\u0101m sevi aizst\u0101v\u0113t. Valsti apdraudo\u0161as retransl\u0101cijas kriminaliz\u0113\u0161ana Latvij\u0101 uz sankcij\u0101m pret Krieviju neattiecas.<\/strong><\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

Vismaz pa\u0161iem, Latvijas nacion\u0101laj\u0101 l\u012bmen\u012b ir j\u0101atz\u012bst, ka ekonomisko, diplom\u0101tisko un citu nemilit\u0101ro darb\u012bbu m\u0113r\u0137is ir radik\u0101la Krievijas p\u0101rveido\u0161ana, cilv\u0113kties\u012bbu atjauno\u0161ana, federaliz\u0113\u0161ana, atbru\u0146o\u0161ana un demokratiz\u0113\u0161ana. Likvid\u0113jot Krievijas Feder\u0101ciju k\u0101 starptautisk\u0101 terorisma atbalst\u012bt\u0101ju, k\u0101 potenci\u0101lo atomkara izrais\u012bt\u0101ju un cilv\u0113ces v\u0113stur\u0113 liel\u0101k\u0101s nelaimes draudu. Lai to veiktu, ir j\u0101sniedz mier\u012bga, l\u012bdzsvarota, tom\u0113r nep\u0101rprotama zi\u0146a, ka Rietumu pasaule no Krievijas pilsonisk\u0101s sabiedr\u012bbas paliek\u0101m, no sapr\u0101t\u012bgajiem cilv\u0113kiem varas e\u0161elonos gaida \u0101tru Vladimira Putina atcel\u0161anu no visiem amatiem ar jebkuriem l\u012bdzek\u013ciem, \u0161\u012bs personas un l\u012bdzgaitnieku ties\u0101\u0161anu, diktatorisk\u0101 prezidenta amata likvid\u0113\u0161anu, k\u0101 ar\u012b demokr\u0101tiskas parlament\u0101ras konstit\u016bcijas izveidi un iek\u0101rtas, kas respekt\u0113 starptautisk\u0101s ties\u012bbas un cilv\u0113kties\u012bbas, ievie\u0161anu.<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

Nejauki izklaus\u0101s p\u0113c iejauk\u0161an\u0101s Krievijas iek\u0161\u0113j\u0101s liet\u0101s? Latvij\u0101 dz\u012bvojot j\u0101j\u016bt \u2013 to nedarot, Krievija iejauksies m\u016bsu iek\u0161\u0113j\u0101s liet\u0101s, katr\u0101 pils\u0113t\u0101, ciem\u0101, skol\u0101, autobus\u0101 un dz\u012bvokl\u012b. Un atkal k\u0101du no\u0161aus.<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

Lai viegls debesu ce\u013c\u0161, Boris \u0145emcov, ceru un ticu, ka vismaz Tava n\u0101ve neb\u016bs velt\u012bga.<\/span><\/p>\n

==========================================================================<\/span>
\n<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

 <\/p>\n

Rasna\u010ds no \u201e\u010cekas maisu\u201c izp\u0113tes komisijas uzdevis izsl\u0113gt Jarinovsku<\/strong><\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

www.DELFI.lv\u00a0|\u00a0 28. febru\u0101ris 2015 11:07 Filips Lastovskis<\/a><\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

DELFI \u017eurn\u0101lists<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

 <\/p>\n

\"Dz.P\u0113c medijiem nos\u016bt\u012bta pazi\u0146ojuma par pie\u0161\u0137irt\u0101s naudas iz\u0161\u0137\u0113rd\u012bgu t\u0113r\u0113\u0161anu Tieslietu ministrij\u0101 (TM), ministrs Dzintars Rasna\u010ds (NA) uzdevis izsl\u0113gt no VDK zin\u0101tnisk\u0101s izp\u0113tes komisijas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja vietnieci Krist\u012bni Jarinovsku, liecina port\u0101la “Delfi” r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161a inform\u0101cija.<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

Rasna\u010ds uzdevis groz\u012bt Ministru kabineta (MK) r\u012bkojumu nr.433 un izsl\u0113gt Jarinovsku no komisijas. K\u0101 liecina “Delfi” inform\u0101cija, l\u0113mums par Jarinovskas izsl\u0113g\u0161anu var\u0113tu tikt skat\u012bts jau 3.marta vald\u012bbas s\u0113d\u0113.<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

Pazi\u0146ojum\u0101 vi\u0146a nor\u0101da uz neskaidr\u012bb\u0101m par TM finans\u0113juma izlietojumu, kas paredz\u0113ts “totalit\u0101r\u0101 re\u017e\u012bma dokumentu zin\u0101tniskajai izp\u0113tei un nodar\u012bt\u0101 kait\u0113juma apr\u0113\u0137in\u0101\u0161anai”.<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

“Piepras\u012bju p\u0113c komisijas [VDK zin\u0101tnisk\u0101s izp\u0113tes] vad\u012bt\u0101ja l\u016bguma TM inform\u0101ciju par to, k\u0101 ministrija t\u0113r\u0113 Saeimas komisijai pie\u0161\u0137irto naudu – no 250\u00a0000 eiro p\u0113tniec\u012bbai atv\u0113l tikai aptuveni 155\u00a0000 eiro,” port\u0101lam “Delfi” nor\u0101da Jarinovska, kura apliecina, ka Rasna\u010ds uzdevis izsl\u0113gt vi\u0146u \u00a0no komisijas sast\u0101va.<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

TM s\u0101kotn\u0113ji par Jarinovskas izsl\u0113g\u0161\u0101nu atbild\u0113ja izvair\u012bgi, tom\u0113r atz\u012bstot, ka “\u0161obr\u012bd tehniski visi dokumenti uz MK s\u0113di tiek gatavoti ar ministra piekri\u0161anu.”<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

“Ministrs atbalsta TM atbild\u012bgo amatpersonu nost\u0101ju, ka b\u016btu nepiecie\u0161ams p\u0101rskat\u012bt VDK dokumentu izp\u0113tes komisijas person\u0101lsast\u0101vu, lai uzlabotu t\u0101s darbu un nodro\u0161in\u0101tu likum\u0101 komisijai noteikt\u0101 m\u0113r\u0137a sasnieg\u0161anu,” nor\u0101da ministrjas galvenais speci\u0101lists preses jaut\u0101jumos Andris Vitenburgs.<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

2014.gad\u0101 nogal\u0113 Ministru kabinets main\u012bja komisijas padot\u012bbu, nododot to tieslietu ministra padot\u012bb\u0101, jo esot nepiecie\u0161amas specifiskas juridiskas prasmes administr\u0113\u0161an\u0101.<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

Komisijai 2015., 2016. un 2017. gad\u0101 Saeima pie\u0161\u0137\u012brusi finans\u0113jumu 750\u00a0000 eiro \u00a0kopsumm\u0101, 250\u00a0000 eiro gad\u0101<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

Jarinovska nor\u0101da, ka TM \u0161o l\u012bdzek\u013cu izlietojumu neesot saska\u0146ojusi ar pa\u0161u komisiju.<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

“Nesaska\u0146ojot ar komisiju, ministrija iesniedza priek\u0161likumu bud\u017eeta p\u0113d\u0113jam las\u012bjumam Saeim\u0101, t\u0101d\u0113j\u0101di liedzot publiskas diskusijas iesp\u0113jam\u012bbu par to. Finans\u0113jumu ietv\u0113ra apak\u0161programm\u0101 ar nosaukumu “Totalit\u0101r\u0101 re\u017e\u012bma dokumentu zin\u0101tnisk\u0101 izp\u0113te un nodar\u012bt\u0101 kait\u0113juma apr\u0113\u0137in\u0101\u0161ana” paskaidrojumi nor\u0101da, ka finans\u0113jums l\u016bgts komisijas darba un ar to saist\u012bt\u0101s p\u0113tniec\u012bbas un administr\u0113\u0161anas nodro\u0161in\u0101\u0161anai, kas ietver atalgojumu tikai div\u0101m \u0161tata viet\u0101m un t\u0101m pa\u0161\u0101m nevis komisij\u0101… bet Tieslietu ministrij\u0101. 250\u00a0000 eiro sadal\u012bti -203\u00a0000 eiro prec\u0113m un pakalpojumiem, 44\u00a0048 eiro atl\u012bdz\u012bbai, kas ietver 34 214 eiro atalgojumu,” nor\u0101da Jarinovska.<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

Jau v\u0113st\u012bts, ka, lai gan vald\u012bba l\u0113musi par LPSR Valsts dro\u0161\u012bbas komitejas (VDK) dokumentu<\/a> izp\u0113tes komisijas padot\u012bbas mai\u0146u, t\u0101s administr\u0113\u0161anas darbu nododot Tieslietu ministrijai (TM), komisijai aizvien nav skaidrs t\u0101s turpm\u0101k\u0101s darb\u012bbas scen\u0101rijs.<\/span><\/p>\n

=======================================================================<\/span><\/span><\/p>\n

Krist\u012bne Jarinovska:<\/p>\n

“Par diviem \u201cdiplom\u0101tiem\u201d, diviem maisiem, \u010dekistiem, stuka\u010diem, zin\u0101tniekiem un da\u017eiem politi\u0137iem<\/strong><\/p>\n

\u0160oned\u0113\u013c kop\u0101 ar Hende\u013ca 330. dzim\u0161anas dienu svin\u0113j\u0101m ar\u012b 21 gada jubileju kop\u0161 Saeimas plen\u0101rs\u0113d\u0113 apspriest s\u0101ka Latvijas v\u0113stur\u0113 vispolitisk\u0101ko likumu jeb “vispolitisk\u0101ko dokumentu”, k\u0101 to 1994.gada 24.febru\u0101r\u012b no Saeimas trib\u012bnes nod\u0113v\u0113ja tieslietu ministrs Egils Levits.<\/p>\n

Proti, likums par elektronisko datu b\u0101zi “Delta Latvija”, diviem melniem diplom\u0101tiem ar statistisko kartot\u0113ku, kuru aizz\u012bmogoja aizejo\u0161\u0101 vara, un koka skap\u012b\u0161iem ar alfab\u0113tisko kartot\u0113ku, kuru pirms aizz\u012bmogo\u0161anas jau atjaunot\u0101s valsts p\u0101rst\u0101vji sab\u0113ra maisos. Par “\u010dekas a\u0123entiem”.<\/p>\n

\u0160\u012b eseja noteikti nav p\u0113t\u012bjums vai sl\u0113dziens, bet tikai ska\u013ci skano\u0161as p\u0101rdomas jeb viedoklis par \u010dekas dokumentu normat\u012bvo regul\u0113juma “izaugsmi”.<\/p>\n

Lai gan jau Atmodas laik\u0101 diskut\u0113ja par nepiecie\u0161am\u012bbu likvid\u0113t LPSR Valsts dro\u0161\u012bbas komiteju, piem\u0113ram, “Tautas frontes r\u012bc\u012bbu var uzskat\u012bt par nev\u0113l\u0113\u0161anos dienas k\u0101rt\u012bb\u0101 uz\u0146emt jaut\u0101jumu par VDK likvid\u0113\u0161anu, vai vismaz t\u0101s kardin\u0101lu reorganiz\u0101ciju, atbild\u012bbu par \u0161\u012bs organiz\u0101cijas noziedz\u012bgo, antinacion\u0101lo, prettautisko darb\u012bbu” (Laiks, 1989. gada 29. j\u016blij\u0101), tom\u0113r apst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c faktiski to bija iesp\u0113jams likvid\u0113t tikai 1991. gada 24. august\u0101, savuk\u0101rt kop\u0161 1990. gada 4. maija l\u012bdz pat iest\u0101des darb\u012bbas izbeig\u0161anai LPSR VDK priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js turpin\u0101ja b\u016bt Latvijas Republikas Ministru padomes locek\u013ca status\u0101.<\/p>\n

Augst\u0101k\u0101s padomes 1991. gada 24. augusta l\u0113mums par VDK likvid\u0113\u0161anu paredz\u0113ja p\u0101r\u0146emt t\u0101s \u012bpa\u0161umu ar Augst\u0101k\u0101s padomes komisiju, turkl\u0101t noteica, ka “Izzi\u0146\u0101 un izmekl\u0113\u0161an\u0101 eso\u0161\u0101s lietas” nodot prokurat\u016brai, pa\u0161vald\u012bb\u0101m p\u0101r\u0146emt komitejas rajonu un pils\u0113tu da\u013cu telpas, savuk\u0101rt, “komitejas (krimin\u0101llietu kopojumu) nodot [..] Valsts arh\u012bvu \u0123ener\u0101ldirektoram”, bet “operat\u012bvo arh\u012bvu un kartot\u0113kas p\u0101r\u0146emt speci\u0101lai Latvijas Republikas Augst\u0101k\u0101s Padomes izveidotai deput\u0101tu komisijai”. L\u0113mums pie\u0146emts steig\u0101, kad bija izg\u0101zies bru\u0146otais apv\u0113rsums, l\u012bdz ar to nevaram piepras\u012bt no br\u012bv\u012bbu atguvu\u0161\u0101s valsts r\u012btausmas to pieredzes bag\u0101\u017eu, k\u0101da ir sabiedr\u012bbai \u0161odien.<\/p>\n

Vienlaikus tie\u0161i \u0161is l\u0113mums, kur\u0161 bija pretrun\u0101 arh\u012bvu lietai b\u016btiskajam provenances principam (princips paredz – dokumenti, kuru izcelsme ir k\u0101da persona vai instit\u016bcija j\u0101glab\u0101 vienkopus, tos nedr\u012bkst sajaukt), uzs\u0101ka eso\u0161\u0101s sekas ar \u0161\u012bs repres\u012bv\u0101s instit\u016bcijas mantojumu.<\/p>\n

K\u0101 nor\u0101d\u012bts Dr.hist. Ain\u0101ra Bambala disert\u0101cij\u0101, VDK arh\u012bvs sa\u0161\u0137\u0113l\u0101s starp Valsts arh\u012bvu, Policijas akad\u0113miju, Dro\u0161\u012bbas policiju un Totalit\u0101risma seku dokument\u0113\u0161anas centru.<\/p>\n

Diezgan dro\u0161i var apgalvot, ka nu nav neviena atsevi\u0161\u0137a cilv\u0113ka, kur\u0161 var\u0113tu pateikt, kas noticis ar visiem VDK dokumentiem. Skumj\u0101kais, ka tas sak\u0101ms ne vien par uz Krieviju aizvesto fondu, bet ar\u012b uz to, kas ir p\u0101r\u0146emts Latvijas instit\u016bcij\u0101s.<\/p>\n

Piem\u0113ram, Ministru kabineta 2009. gada r\u012bkojums Nr.442 paredz\u0113ja, ka Iek\u0161lietu ministrija nodod Latvijas Universit\u0101tei uz likvid\u0113t\u0101s Policijas akad\u0113mijas studiju programmu \u012bsteno\u0161anas laiku programmu \u012bsteno\u0161anai nepiecie\u0161amo kustamo mantu, t\u0101tad ar\u012b biju\u0161o VDK bibliot\u0113ku, ta\u010du 2014. gad\u0101 Latvijas Universit\u0101te liecina, ka to nav p\u0101r\u0146\u0113musi, bet sl\u0113gusi “sadarb\u012bbas l\u012bgumu [par] Valsts policijas koled\u017eas speci\u0101l\u0101s bibliot\u0113kas izmanto\u0161anu”. Arh\u012bva eksperts Bambals, kur\u0161 str\u0101d\u0101 ar “\u010dekas” liet\u0101m arh\u012bv\u0101, zina st\u0101st\u012bt, ka \u0161o bibliot\u0113ku nav redz\u0113jis. J\u0101konstat\u0113 ar\u012b, ka “\u010dekas” 10. da\u013cas jeb arh\u012bva dokumentu kompleksu nosaukumi neatbilst tai klasifik\u0101cijai, k\u0101du min r\u012bkojums par VDK likvid\u0113\u0161anu.<\/p>\n

\u0160\u0101dos apst\u0101k\u013cos pie\u0146\u0113ma 1994. gada likumu \u201ePar biju\u0161\u0101s Valsts dro\u0161\u012bbas komitejas dokumentu saglab\u0101\u0161anu, izmanto\u0161anu un personu sadarb\u012bbas fakta ar VDK konstat\u0113\u0161anu” (turpm\u0101k – likums \u201ePar biju\u0161\u0101s VDK dokumentiem”). Likuma m\u0113r\u0137a “nodro\u0161in\u0101t biju\u0161\u0101s VDK dokumentu k\u0101 vienota valsts \u012bpa\u0161um\u0101 eso\u0161a v\u0113sturisku dokumentu kompleksa saglab\u0101\u0161anu” virzien\u0101 divdesmit viena gada laik\u0101 \u012bpa\u0161i virz\u012bju\u0161ies neesam, lai ar\u012b, k\u0101 uzsv\u0113ra tieslietu ministrs Egils Levits 1994. gada 24. febru\u0101ra plen\u0101rs\u0113d\u0113, s\u0101kotn\u0113jais vald\u012bbas m\u0113r\u0137is bija tos glab\u0101t vien\u0101 viet\u0101 – Totalit\u0101risma seku dokument\u0113\u0161anas centr\u0101 (TDSC).<\/p>\n

Nerun\u0101jot par to, ka \u0161ie dokumenti l\u012bdz \u0161im nav nek\u0101d\u0101 vienot\u0101 kompleks\u0101, nav pat nevienas instit\u016bcijas, kura koordin\u0113tu visu iesaist\u012bto iest\u0101\u017eu darb\u012bbu ar tiem. Divdesmit gadus – l\u012bdz 2014.gada 22.maijam – likuma 2.pants skaidri noteica, ka VDK dokumenti ir Latvijas Nacion\u0101l\u0101 arh\u012bva fonda sast\u0101vda\u013ca. Turkl\u0101t \u0161\u012b norma bija attiecin\u0101ta uz visiem datu nes\u0113jiem “neatkar\u012bgi no inform\u0101cijas fiks\u0113\u0161anas un uzglab\u0101\u0161anas veida”, dokumentiem, kas atrasti biju\u0161\u0101s VDK ofici\u0101laj\u0101s vai konspirat\u012bvaj\u0101s telp\u0101s, t\u0101tad ar\u012b uz disket\u0113m, datu lent\u0113m, k\u0101 ar\u012b tiem dokumentiem, kuru autors ir bijusi cita persona vai iest\u0101de, bet, kuri adres\u0113ti “\u010dekai”. K\u0101p\u0113c likumu \u0161os gadus neizpild\u012bja un dokumentus nenodeva arh\u012bvam? Jaut\u0101jums atkl\u0101ts.<\/p>\n

Ar \u0161o likumu izveidoja TDSC, kur\u0161 s\u0101kotn\u0113ji bija Tieslietu ministrijai padota iest\u0101de un ko v\u0113l\u0101k iek\u013c\u0101va Satversmes aizsardz\u012bbas biroj\u0101. Likums paredz\u0113ja, ka priv\u0101tperson\u0101m ir j\u0101nodod dokumenti TDSC, savuk\u0101rt Valsts arh\u012bv\u0101 jau eso\u0161ie dokumenti paliek valsts arh\u012bv\u0101. L\u012bdz ar to provenances princips tika p\u0101rk\u0101pts otru reizi un jau sist\u0113miski.<\/p>\n

Likums paredz\u0113ja, ka TDSC apzina Valsts arh\u012bv\u0101 “un cit\u0101s valsts glab\u0101tav\u0101s” eso\u0161os VDK dokumentus, bet faktiski Valsts arh\u012bvam, v\u0113l\u0101k Latvijas Nacion\u0101lajam arh\u012bvam nekad nav tiku\u0161i pie\u0161\u0137irti finan\u0161u l\u012bdzek\u013ci pat visu lietu aprakst\u012b\u0161anai – virkne lietu gaida savu aprakst\u012bt\u0101ju v\u0113l \u0161odien. Ja lietas nav aprakst\u012btas, tad l\u012bdz galam nekad nebija iesp\u0113jams \u012bstenot likuma normu, ka jebkurai personai ir ties\u012bbas piepras\u012bt TDSC inform\u0101ciju, vai Valsts arh\u012bv\u0101 vai cit\u0101s glab\u0101tav\u0101s ir inform\u0101cija par \u0161o personu, jo zi\u0146as par konkr\u0113tu cilv\u0113ku var b\u016bt ne tikai liet\u0101, kas nes \u0161\u012bs personas v\u0101rdu. Likuma 18.pants noteica, ka VDK dokumentu izmanto\u0161anas k\u0101rt\u012bbu nosaka Ministru kabineta noteikumi, ta\u010du faktiski 1995.gada noteikumi Nr.151 tika izdoti tikai par TDSC r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161ajiem dokumentiem.<\/p>\n

Iepriek\u0161 min\u0113to tieslietu ministra Rom\u0101na Aps\u012b\u0161a laik\u0101 izdoto noteikumu 7.punkts paredz, ka TDSC a\u0123ent\u016bras kartot\u0113kas dokumentus (l\u016bk, tie\u0161i a\u0123ent\u016bras dokumentus!) “s\u0101k izsniegt zin\u0101tniskiem un publicistiskiem m\u0113r\u0137iem 20 gadus p\u0113c Valsts dro\u0161\u012bbas komitejas likvid\u0113\u0161anas”. \u0160\u012b norma ir alternat\u012bva 6.punktam, kas paredz dokumentu izsnieg\u0161anu par “\u0101r\u0161tata darbiniekiem vai informatoriem, kuru darb\u012bbu Valsts dro\u0161\u012bbas komitej\u0101 tiesa nav atzinusi par noziedz\u012bgu”, jau \u0101tr\u0101k – 20 gadus p\u0113c dokumenta uzrakst\u012b\u0161anas vai piecus gadus p\u0113c personas n\u0101ves.<\/p>\n

Ja atceramies, ka VDK likvid\u0113ja 1991.gad\u0101, tad atbilsto\u0161i \u0161iem noteikumiem zin\u0101tnieki un publicisti var\u0113ja piepras\u012bt a\u0123ent\u016bras kartot\u0113kas dokumentus izsnieg\u0161anai, s\u0101kot ar 2011.gada 25.augustu. Vai zin\u0101tnieki piepras\u012bja un, ja nepiepras\u012bja, k\u0101p\u0113c? Norma ir nep\u0101rprotama, k\u0101 ar\u012b likuma 18.panta dele\u0123\u0113jums bija sp\u0113k\u0101 l\u012bdz 2014.gada 22.maijam.<\/p>\n

Nep\u0113t\u012bju, kas bija priv\u0101tpersona N., kurai 2008.gada 28.apr\u012b\u013ca atbild\u0113 SAB atteica izsniegt visu to personu sarakstu, kas l\u012bdz 1991.augustam ir sadarboju\u0161\u0101s ar PSRS dro\u0161\u012bbas iest\u0101d\u0113m, ta\u010du, iepaz\u012bstoties tikai ar 2010.gada 20.apr\u012b\u013ca Augst\u0101k\u0101s tiesas Sen\u0101ta l\u0113mumu liet\u0101 Nr. A42569408, SKA-386\/2010, neizriet, ka priv\u0101tpersona b\u016btu, pieprasot inform\u0101ciju SAB strukt\u016brvien\u012bbai TDSC, atsaukusies uz Satversmes 113.pant\u0101 nostiprin\u0101taj\u0101m zin\u0101tnieka ties\u012bb\u0101m un min\u0113to noteikumu 6.punktu, kas paredz ties\u012bbas pras\u012bt izsniegt dokumentus 20 gadus p\u0113c dokumentu uzrakst\u012b\u0161anas. Savuk\u0101rt termi\u0146\u0161, kad visi dokumenti bija pieejami zin\u0101tniekiem – proti, person\u0101m ar doktora zin\u0101tnisko gr\u0101du – k\u0101 ar\u012b publicistiem, lai ko tas ar\u012b noz\u012bm\u0113tu – liter\u0101tus, dzejniekus vai p\u0113tnieciskos \u017eurn\u0101listus, kuri darbojas noteikumu 10.punkt\u0101 min\u0113tajos “masu inform\u0101cijas l\u012bdzek\u013cos” -, jeb 2011.gada 25.augusts v\u0113l Sen\u0101ta l\u0113muma br\u012bd\u012b nebija iest\u0101jies.<\/p>\n

Cit\u0113\u0161u Augst\u0101ko tiesu: “K\u0101 to likumprojekta izstr\u0101des laik\u0101 nor\u0101d\u012bja t\u0101 referents un tolaik tieslietu ministrs Egils Levits, min\u0113t\u0101 likuma 18.pants, no vienas puses, nodro\u0161ina sabiedr\u012bbas ties\u012bbas un, iesp\u0113jams, ar\u012b pien\u0101kumu no zin\u0101tnisk\u0101 viedok\u013ca iepaz\u012bties ar min\u0113tajiem dokumentiem, bet, no otras puses, aizsarg\u0101 \u0161ajos dokumentos min\u0113to personu priv\u0101t\u0101s intereses, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka \u0161ajos dokumentos ir daudz priv\u0101tu zi\u0146u par personu (sk. 5.Saeimas 1994.gada 24.febru\u0101ra plen\u0101rs\u0113des stenogrammu, www.saeima.lv).”<\/p>\n

Izr\u0101d\u0101s, sabiedr\u012bbai bija pien\u0101kums iepaz\u012bties no zin\u0101tnisk\u0101 viedok\u013ca ar min\u0113tajiem dokumentiem!<\/p>\n

Ir ta\u010du piln\u012bgi pa\u0161saprotami, ka no 2011.gada 25.augusta l\u012bdz 2014.gada 22.maijam ikviena zin\u0101tnisk\u0101 instit\u016bcija, kur\u0101 ir zin\u0101tnieks ar doktora zin\u0101tnisko gr\u0101du v\u0113stur\u0113, jurisprudenc\u0113, sociolo\u0123ij\u0101 vai citur var\u0113ja br\u012bvi piepras\u012bt VDK a\u0123entu kartot\u0113ku izp\u0113tei, k\u0101 ar\u012b sa\u0146emt to, ja vien \u0161\u012b inform\u0101cija uz pavisam cita likuma pamata – likuma \u201ePar valsts nosl\u0113pumu” pamata – nav atz\u012bta par sevi\u0161\u0137i slepenu, slepenu vai konfidenci\u0101lu, ta\u010du t\u0101 jau ir pavisam cita lieta, kas neattiecas tie\u0161\u0101 veid\u0101 uz likumu \u201ePar biju\u0161\u0101s VDK dokumentiem”. Nost\u0101ja atbilst ar\u012b 1994.gada 24.febru\u0101ra tieslietu ministra Egila Levita skaidrojumam: “sabiedr\u012bbas interese iepaz\u012bties ar \u0161iem dokumentiem un ar\u012b public\u0113t \u0161os dokumentus ir uzskat\u012bta tom\u0113r par svar\u012bg\u0101ku nek\u0101 priv\u0101t\u0101 interese, ta\u010du ar\u012b priv\u0101ta interese ir aizsarg\u0101ta. [..] \u0160aj\u0101 likumprojekt\u0101 \u0161\u012b robe\u017ea ir vilkta vair\u0101k sabiedr\u012bbas intere\u0161u pus\u0113.” \u0160\u0101di gan – sabiedr\u012bbas pus\u0113.<\/p>\n

Mazs kopsavilkums: l\u012bdz 2014.gada 22.maijam likuma 18.panta pirm\u0161\u0137ietam\u0101 m\u0113r\u0137a un v\u0113sturisk\u0101 interpret\u0101cija, kas saskan ar tieslietu ministra pausto, diezgan nep\u0101rprotami r\u0101da sabiedr\u012bbas, kuru p\u0101rst\u0101v\u0113tu zin\u0101tnisk\u0101s instit\u016bcijas un masu inform\u0101cijas l\u012bdzek\u013ci, ties\u012bbas iepaz\u012bties ar a\u0123ent\u016bras inform\u0101ciju priorit\u0101ti p\u0101r priv\u0101tpersonas ties\u012bb\u0101m, bet noteikumu normas skaidri paredz\u0113ja ties\u012bbas zin\u0101tniekiem ieg\u016bt izsniegtus dokumentus no 2011.gada 25.augusta. Zin\u0101tnisk\u0101s instit\u016bcijas saska\u0146\u0101 ar Zin\u0101tnisk\u0101s darb\u012bbas likumu ir t\u0101s, kuras iek\u013cautas Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes resora uztur\u0113taj\u0101 Zin\u0101tnisko instit\u016bciju re\u0123istr\u0101. Piem\u0113ram, Latvijas Universit\u0101te vai Latvijas Universit\u0101tes a\u0123ent\u016bra Latvijas V\u0113stures instit\u016bts.<\/p>\n

Kas main\u012bjies 2015. gad\u0101?<\/p>\n

2013.gada beig\u0101s Saeimas Nacion\u0101l\u0101s dro\u0161\u012bbas komisija iesniedza Saeimai likumprojektu, kas paredz\u0113ja groz\u012bt likumu, pagarinot sadarb\u012bbas fakta konstat\u0113\u0161anas noilguma termi\u0146u l\u012bdz 2044.gadam, ta\u010du neskarot normas, kas regul\u0113ja ties\u012bbas ieg\u016bt a\u0123entu kartot\u0113kas inform\u0101ciju, uzsverot, ka l\u0113mums ir nepiecie\u0161ams, lai aizsarg\u0101tu valsts dro\u0161\u012bbu. Uzsv\u0113r\u0161u, groz\u012bt 17.pantu, kas reglament\u0113 sadarb\u012bbas fakta ar VDK konstat\u0113\u0161anas noilguma termi\u0146u.<\/p>\n

Lai ar\u012b savulaik, str\u0101d\u0101jot Tieslietu ministrij\u0101, man bija pielaide valsts nosl\u0113pumam, tom\u0113r tas nesniedz adepta ezot\u0113riskas zin\u0101\u0161anas. K\u0101p\u0113c ezot\u0113riskas? Man nav atkl\u0101smes, ko noz\u012bm\u0113 mitolo\u0123iskais j\u0113dziens “\u010dekas maisu atv\u0113r\u0161ana”. Savuk\u0101rt ir skaidrs, ko noz\u012bm\u0113 inform\u0101cijas atkl\u0101t\u012bba, inform\u0101cijas pieejam\u012bba un ikvienam v\u0113rot\u0101jam ir ac\u012bmredzams, ja vien likum\u0101 nav rakst\u012bts ar neredzamo tinti, ka VDK dokumentu izmanto\u0161anu zin\u0101tniskiem nol\u016bkiem un public\u0113\u0161anu regul\u0113 tie\u0161i 18.pants, uz kura pamata izdoti ar\u012b Ministru kabineta noteikumi, kas noteica a\u0123ent\u016bras kartot\u0113kas dokumentu izsnieg\u0161anu zin\u0101tnisk\u0101m instit\u016bcij\u0101m un masu inform\u0101cijas l\u012bdzek\u013ciem no 2011.gada 25.augusta. 18.pants bija nemain\u012bgs kop\u0161 likuma pie\u0146em\u0161anas l\u012bdz 2014.gadam un tie\u0161i t\u0101pat nemain\u012bgi kop\u0161 1995.gada ir Ministru kabineta noteikumi. Vien\u012bg\u0101 atk\u0101pe no 2011.gada 25.augusta k\u0101 br\u012b\u017ea, kad dokumenti j\u0101izsniedz zin\u0101tniskaj\u0101m instit\u016bcij\u0101m un masu inform\u0101cijas l\u012bdzek\u013ciem, b\u016btu apst\u0101klis, ja neb\u016btu izpild\u012bts 1991.gada 24.augusta Augst\u0101k\u0101s padomes r\u012bkojums un Valsts dro\u0161\u012bbas komiteja v\u0113l k\u0101du laiku slepus darbojusies nelikvid\u0113ta.<\/p>\n

2013.gada 12.decembra plen\u0101rs\u0113d\u0113 SC deput\u0101ts \u0145ikita \u0145ikiforovs, kas bija pret projektu, run\u0101ja par t\u0101 saturu – 17. pantu, kas skar sadarb\u012bbas fakta noilguma termi\u0146u, savuk\u0101rt deput\u0101ts Valdis Zatlers run\u0101ja par a\u0123entu uzskaites kart\u012bt\u0113m un (cit\u0113ju deput\u0101tu) “emocion\u0101liem argumentiem”, piem\u0113ram, “\u0161ie bija t\u0101 sauktie stuka\u010di, t\u0101tad tie zi\u0146ot\u0101ji, un nekas vair\u0101k. Ta\u010du bija ar\u012b cita kategorija, kas str\u0101d\u0101ja atbild\u012bgos amatos partijas un padomju apar\u0101t\u0101 un kam nebija vajadz\u012bgas kart\u012btes. Vi\u0146i sadarboj\u0101s ar \u010deku pa tie\u0161o. Un \u0161\u012b vi\u0146u sadarb\u012bba tika \u013coti r\u016bp\u012bgi sl\u0113pta. Un m\u016bsu neatkar\u012bbas atg\u016b\u0161anas s\u0101kum\u0101 daudzi no vi\u0146iem piedal\u012bj\u0101s ar\u012b Atmodas procesos”.<\/p>\n

Iesp\u0113jams, \u0161\u0101ds projekts tikai ap 17.pantu, nek\u0101 neskarot 18.pantu, kas reglament\u0113 dokumentu izmanto\u0161anu un public\u0113\u0161anu, izskaidrojams ar to, ka ar\u012b 2004.gada 27.maij\u0101 \u0161o likuma 17.pantu groz\u012bja vien\u0101 dien\u0101 ar steidzam\u012bbu divos las\u012bjumos Mareka Segli\u0146a vad\u012bb\u0101. Toreiz gan, k\u0101 atceramies, iest\u0101joties Eiropas Savien\u012bb\u0101, Latvija “dega zil\u0101s ugun\u012bs”, tom\u0113r j\u0101atz\u012bst, ka Segli\u0146a laik\u0101 nebija iztec\u0113jis 20 gadu termi\u0146\u0161 kop\u0161 1991.gada 24.augusta jeb VDK likvid\u0113\u0161anas dienas, bet, k\u0101 izr\u0101d\u0101s, visus \u0161os 20 gadus likumdev\u0113js ar 18.panta otro da\u013cu dokumentu public\u0113\u0161anu vai nepublic\u0113\u0161anu bija dele\u0123\u0113jis Ministru kabinetam, kura noteikumu 7.punkts ar\u012b \u0161o divdesmit gadu termi\u0146u paredz\u0113ja.<\/p>\n

Protams, var jau b\u016bt, ka k\u0101ds tautas priek\u0161st\u0101vis Saeim\u0101, grozot 17.pantu 2004.gad\u0101 vai iesniedzot 17.panta groz\u012bjumus 2013.gad\u0101, dom\u0101ja, ka groza 18.pantu, izlemj lietu par dokumentu public\u0113\u0161anu, iesp\u0113jams, pat aizver vai atver k\u0101dus iedomu “maisus”, bet tur nu sabiedr\u012bba nav vain\u012bga, ja k\u0101ds kolekt\u012bvi dom\u0101 cit\u0101di nek\u0101 iesniedz rakstveida likumprojektus un balso. Latvij\u0101 ir t\u0101da notur\u012bga trad\u012bcija, ka likumi ir rakstveid\u0101, nevis dom\u0101s.<\/p>\n

2014.gad\u0101 s\u0101k\u0101s k\u0101rt\u0113j\u0101 “diskusija par \u010dekas maisu public\u0113\u0161anu”, lai gan sapr\u0101t\u012bgi b\u016btu bijis izmantot toreiz\u0113jo normat\u012bvo regul\u0113jumu un vienk\u0101r\u0161i l\u016bgt \u0161o inform\u0101ciju izsniegt. L\u016bk, 2014.gada 3.apr\u012b\u013ca plen\u0101rs\u0113d\u0113 gan tika celti priek\u0161\u0101 deput\u0101ta Andreja Judina un Juridisk\u0101s komisijas priek\u0161likumi, kas groz\u012bja 18.pantu, kas reglament\u0113ja dokumentu publisko\u0161anu, k\u0101 ar\u012b groz\u012bja iepriek\u0161 nekad negroz\u012bto dele\u0123\u0113jumu Ministru kabinetam par \u0161o publisko\u0161anu, papildinot to ar oblig\u0101tu zin\u0101tnisko izp\u0113ti pirms publisko\u0161anas.<\/p>\n

Ja otraj\u0101 las\u012bjum\u0101 likums v\u0113l paredz\u0113ja izp\u0113ti valsts zin\u0101tnisko programmu ietvaros (ir t\u0101da bud\u017eeta da\u013ca Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrijai “Valsts p\u0113t\u012bjumu programmas”, kur ir atkl\u0101ti konkursi), tad tre\u0161aj\u0101 un gal\u012bgaj\u0101 las\u012bjum\u0101 p\u0113c kult\u016bras ministres Daces Melb\u0101rdes priek\u0161likuma valsts atteic\u0101s no formul\u0113juma, ka VDK dokumenti ir Latvijas Nacion\u0101l\u0101 arh\u012bva fonda sast\u0101vda\u013ca, nosakot, ka t\u0101 ir “nacion\u0101l\u0101 dokument\u0101r\u0101 mantojuma” da\u013ca, bet p\u0113c Nacion\u0101l\u0101s dro\u0161\u012bbas komisijas priek\u0161likuma izveidoja jaunu instit\u016bciju “Ministru kabineta izveidotu speci\u0101lu starpdisciplin\u0101ru komisiju”, kura atbilsto\u0161i \u0161\u012b likuma m\u0113r\u0137im ir zin\u0101tniska. Tikai p\u0113c \u0161\u012bs komisijas zin\u0101tnisk\u0101s izp\u0113tes nu dokumenti kop\u0161 2014.gada 22.maija likuma pie\u0146em\u0161anas b\u016bs pieejami Ministru kabineta noteiktaj\u0101 apjom\u0101 un k\u0101rt\u012bb\u0101.<\/p>\n

L\u012bdz ar to, sprie\u017eot sist\u0113miski, likumdev\u0113js ar 2014.gada 22.maija likumu sa\u0161aurin\u0101ja to zin\u0101tnisko instit\u016bciju skaitu, kur\u0101m no 2011.gada 25.maija l\u012bdz 2014.gada 22.maijam bija pieejama a\u0123ent\u016bras kartot\u0113ka l\u012bdz vienai Ministru kabineta izveidotai zin\u0101tniskai instit\u016bcijai.<\/p>\n

Likumprojekta izstr\u0101des gait\u0101 publiski bija pausti zin\u0101tnieku viedok\u013ci, piem\u0113ram, Dr.hist. Daina Bleiere teica: “V\u0113sturniekiem [..] j\u0101piedal\u0101s p\u0113tniec\u012bbas organiz\u0113\u0161an\u0101. Valsts finans\u0113jums projektu konkursu veid\u0101 j\u0101sadala un j\u0101novirza konkr\u0113to dokumentu izp\u0113tei vai nu individu\u0101liem p\u0113tniekiem, vai instit\u016bcij\u0101m. Ier\u0113d\u0146u skat\u012bjums uz \u0161iem dokumentiem var\u0113tu b\u016bt form\u0101ls, sa\u0161aurin\u0101ts, un past\u0101v\u0113tu risks izkrop\u013cot v\u0113stures kopainu.” Dr.hist. Ain\u0101rs Bambals akcent\u0113ja: “Mana vien\u012bg\u0101 v\u0113lme ir, lai to dara profesion\u0101\u013ci.” Dr.hist. Ritvars Jansons uzsv\u0113ra: “J\u0101b\u016bt vienai p\u0113tniec\u012bbas instit\u016bcijai, piem\u0113ram, Latvijas Nacion\u0101lais arh\u012bvs, TDSC vai Latvijas v\u0113stures instit\u016bts, kuras v\u0113sturnieku vad\u012bb\u0101 var\u0113tu koordin\u0113t p\u0113tniec\u012bbas procesu” (Briede, Madara. Latvijas Av\u012bze, 2014. gada 9. maijs). No min\u0113taj\u0101m instit\u016bcij\u0101m zin\u0101tnisk\u0101s instit\u016bcijas statuss ir tikai Latvijas Universit\u0101tes Latvijas V\u0113stures instit\u016btam.<\/p>\n

2014.gada j\u016blij\u0101, pateicoties izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministres Dr.habil.philol. Inas Druvietes iniciat\u012bvai, tika s\u0101kta LPSR Valsts dro\u0161\u012bbas komitejas zin\u0101tnisk\u0101s izp\u0113tes komisijas veido\u0161ana. T\u0101s person\u0101lsast\u0101vu neizv\u0113l\u0113j\u0101s ministre, bet zin\u0101tniekus ar doktora zin\u0101tnisko gr\u0101du izvirz\u012bja Latvijas V\u0113stures instit\u016bts, V\u0113stures un filozofijas fakult\u0101te un Latvijas Nacion\u0101lais arh\u012bvs, kur\u0161 izvirz\u012bja ar\u012b vienu galveno arhiv\u0101ru, kuram nav zin\u0101tnisk\u0101 gr\u0101da, ta\u010du kur\u0161 tie\u0161\u0101 veid\u0101 str\u0101d\u0101 ar VDK dokumentiem arh\u012bv\u0101. P\u0113c savas iniciat\u012bvas savus p\u0101rst\u0101vjus pieteica Latvijas Okup\u0101cijas izp\u0113tes biedr\u012bba – Bonif\u0101ciju Dauk\u0161tu un Latvijas Nacion\u0101lais v\u0113stures muzejs Rud\u012bti Me\u0146\u0123elsoni (Kalpi\u0146u).<\/p>\n

Ministru kabinets LPSR Valsts dro\u0161\u012bbas komitejas zin\u0101tnisk\u0101s izp\u0113tes komisiju izveidoja 2014.gada 5.august\u0101. Vald\u012bbai iesniegtajos dokumentos: komisijas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja amat\u0101 Dr.hist. K\u0101rlis Kangeris, vietnieki Dr.hist. Ritvars Jansons un Dr.iur. Krist\u012bne Jarinovska, k\u0101 to rekomend\u0113ja V\u0113stures un filozofijas fakult\u0101tes dek\u0101ns Dr.hist. Andris \u0160n\u0113, k\u0101 ar\u012b komisijas administrat\u012bv\u0101 vad\u012bt\u0101ja amat\u0101 Augst\u0101k\u0101s izgl\u012bt\u012bbas, zin\u0101tnes un inov\u0101ciju departamenta direktora vietnieks zin\u0101tnes liet\u0101s Armands Pl\u0101te.<\/p>\n

P\u0113c tam Pl\u0101tes kungu apbalvoja ar valsts civildienesta attiec\u012bbu izbeig\u0161anu un ar 2015.gada 20.augusta r\u012bkojuma Nr.433 parakst\u012b\u0161anu komisijas administrat\u012bvais vad\u012bt\u0101js k\u013cuva juriskonsults, ties\u012bbu ma\u0123istrs M\u0101ris Strads, savuk\u0101rt 3.punkts paredz, ka komisija pie\u0146em un saska\u0146o reglamentu ar ministru t\u0101, lai \u012bstenotu min\u0113t\u0101 likuma 1.panta sestaj\u0101 da\u013c\u0101 noteikto m\u0113r\u0137i, k\u0101 to paredz min\u0113t\u0101 likuma 18.panta pirm\u0101 secunda da\u013ca.<\/p>\n

2014.gada 20.august\u0101 izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministre saska\u0146oja komisijas reglamentu, ar kuru var iepaz\u012bties \u0161eit. Reglaments ietv\u0113ra vieno\u0161anos ar ministri, ka, iepriek\u0161 neinform\u0113jot un nesaska\u0146ojot ar komisiju, neveiks izmai\u0146as komisijas darba organiz\u0101cij\u0101, tai skait\u0101 bija ietverta norma, ka komisijas locek\u013ci nek\u013c\u016bs valsts amatpersonas, ka zin\u0101tnisk\u0101s izp\u0113tes veik\u0161ana nav uzticama person\u0101m, kam var\u0113tu b\u016bt intere\u0161u konflikts sakar\u0101 ar sadarb\u012bbu ar “\u010deku”, t\u0101s padot\u012bbas instit\u016bcij\u0101m, piesega organiz\u0101cij\u0101m un \u0161o organiz\u0101ciju kopuma r\u012bc\u012bbu kontrol\u0113jo\u0161\u0101m amatperson\u0101m. Apraksts sagatavots, pamatojoties uz Dr.hist. Ritvara Jansona zin\u0101tnieka atzinumu un Dr.iur. Krist\u012bnes Jarinovskas apkopojumu par instit\u016bcij\u0101m, kuras sadarboj\u0101s ar Valsts dro\u0161\u012bbas komiteju vai cit\u0101 veid\u0101 uzskat\u0101mas par repres\u012bv\u0101m okup\u0101cijas varas instit\u016bcij\u0101m.<\/p>\n

Ministrs Levits 1994.gada 24.febru\u0101ra run\u0101 uzsv\u0113ra, ka lai gan likums sa\u0161aurin\u0101ts uz galveno instit\u016bciju – VDK, tom\u0113r “vald\u012bba uzskata, ka ir iesp\u0113jams t\u0101m instit\u016bcij\u0101m, kas ar \u0161o jaut\u0101jumu darbosies [taj\u0101 skait\u0101 komisijai] savos nolikumos, protams, darboties pla\u0161\u0101k” [..] “tas ir vajadz\u012bgs m\u016bsu sabiedr\u012bbas imuniz\u0113\u0161anai pret \u0161\u0101d\u0101m totalit\u0101risma tendenc\u0113m un t\u0101d\u0113\u013c b\u016btu \u0161aj\u0101 darb\u012bb\u0101 j\u0101izskata un j\u0101analiz\u0113, j\u0101dokument\u0113, j\u0101sagatavo m\u0101c\u012bbu un cita veida zin\u0101tniskie materi\u0101li”.<\/p>\n

2014.gada 10.decembr\u012b Ministru kabinets, neesot komisijas locek\u013cu piekri\u0161anai (vald\u012bbas s\u0113d\u0113 pret to iebilda Dr.hist. Ritvars Jansons, dokumentus bija sagatavojusi ar\u012b Dr.iur. Krist\u012bne Jarinovska), main\u012bja komisijas padot\u012bbu, nododot to tieslietu ministra padot\u012bb\u0101, jo esot nepiecie\u0161amas specifiskas juridiskas prasmes administr\u0113\u0161an\u0101, un tieslietu ministram sagatavot priek\u0161likumu valsts bud\u017eetam, paredzot, ka komisijai 2015., 2016. un 2017.gad\u0101 finans\u0113jumu 750 000 eiro kopsumm\u0101, 250 000 eiro gad\u0101. Nesaska\u0146ojot ar komisiju, ministrija iesniedza priek\u0161likumu bud\u017eeta p\u0113d\u0113jam las\u012bjumam Saeim\u0101, t\u0101d\u0113j\u0101di liedzot publiskas diskusijas iesp\u0113jam\u012bbu par to. Finans\u0113jumu ietv\u0113ra apak\u0161programm\u0101 ar nosaukumu “Totalit\u0101r\u0101 re\u017e\u012bma dokumentu zin\u0101tnisk\u0101 izp\u0113te un nodar\u012bt\u0101 kait\u0113juma apr\u0113\u0137in\u0101\u0161ana” paskaidrojumi nor\u0101da, ka finans\u0113jums l\u016bgts komisijas darba un ar to saist\u012bt\u0101s p\u0113tniec\u012bbas un administr\u0113\u0161anas nodro\u0161in\u0101\u0161anai, kas ietver atalgojumu tikai div\u0101m \u0161tata viet\u0101m un t\u0101m pa\u0161\u0101m nevis komisij\u0101, bet Tieslietu ministrij\u0101.<\/p>\n

250 000 eiro sadal\u012bti – 203 000 eiro prec\u0113m un pakalpojumiem, 44 048 eiro atl\u012bdz\u012bbai, kas ietver 34 214 eiro atalgojumu.<\/p>\n

2014.gada 22.decembr\u012b, tiekoties ar tieslietu ministru, komisija bija inform\u0113ta, ka turpm\u0101k to uzskat\u012bs par forumu, kas apvieno personas, kas izpilda Tieslietu ministrijas pas\u016bt\u012bjumu. Tieslietu ministrs Dzintars Rasna\u010ds (NA) komisiju saist\u012bja ar \u201eKomisijas PSRS totalit\u0101r\u0101 komunistisk\u0101 okup\u0101cijas re\u017e\u012bma upuru skaita un masu kapu vietu noteik\u0161anai, inform\u0101cijas par represij\u0101m un masveida deport\u0101cij\u0101m apkopo\u0161anai un Latvijas valstij un t\u0101s iedz\u012bvot\u0101jiem nodar\u012bto zaud\u0113jumu apr\u0113\u0137in\u0101\u0161anai” darba administr\u0113\u0161anas vad\u012bbai. Rasna\u010da kungs izteica v\u0113l\u0113jumu, lai abu komisiju administrat\u012bvo vad\u012bbu uz\u0146emtos cilv\u0113ks, kas LPSR Valsts dro\u0161\u012bbas komitejas zin\u0101tnisk\u0101s izp\u0113tes komisijas locek\u013ciem ir paz\u012bstams.<\/p>\n

2014.gada s\u0101kum\u0101 atkl\u0101j\u0101s, ka Tieslietu ministrija par komisijas administrat\u012bvo vad\u012bt\u0101ju ir pie\u0146\u0113musi \u0123eogr\u0101fijas zin\u0101t\u0146u ma\u0123istru J\u0101ni Tomelu, kas iepriek\u0161 bijis Rasna\u010da pal\u012bgs Saeim\u0101.<\/p>\n

J\u0101nor\u0101da, ka nekas neliecina, ka cit\u0101di visnota\u013c simp\u0101tiskajam Tome\u013ca kungam b\u016btu juridisk\u0101 izgl\u012bt\u012bba vai cita juridisk\u0101 kvalifik\u0101cija, kuras d\u0113\u013c komisiju p\u0101rc\u0113la no vietas, kuras t\u0101s administrat\u012bvais vad\u012bt\u0101js vismaz bija ties\u012bbu ma\u0123istrs.<\/p>\n

Tieslietu ministrija ar 2015.gada 6.janv\u0101ra dokumentu Nr. 1-18\/23 noraid\u012bja iesp\u0113ju apstiprin\u0101t un t\u0101d\u0113j\u0101di turpin\u0101t iepriek\u0161 sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101 reglamenta noteikto darba organiz\u0113\u0161anas k\u0101rt\u012bbu, taj\u0101 nor\u0101d\u012bja, ka komisijai “nav pie\u0161\u0137irti l\u012bdzek\u013ci t\u0101s darb\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anai un nav sava person\u0101la” (patiesi \u012bpatn\u0113ji – kas tad ir komisijas person\u0101lsast\u0101vs un kam tad ir finan\u0161u l\u012bdzek\u013ci, ko Saeima pie\u0161\u0137\u012bra tie\u0161i komisijai?), k\u0101 ar\u012b uzsv\u0113ra, ka nevien\u0101 normat\u012bvaj\u0101 akt\u0101 nav noteikta t\u0101s padot\u012bba tieslietu ministram. P\u0113d\u0113jais taisn\u012bba, jo nevien\u0101 normat\u012bvaj\u0101 akt\u0101 patie\u0161\u0101m nav nor\u0101d\u012bta nek\u0101da komisijas padot\u012bba, tikai, k\u0101p\u0113c tad tieslietu ministrs ir min\u0113ts vald\u012bbas r\u012bkojum\u0101 un pau\u017e viedokli par komisijas darba vad\u012bbu?<\/p>\n

Vald\u012bbas r\u012bkojuma Nr. 433 5.punkts paredz: “Ja nepiecie\u0161ams, komisijas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js komisijas m\u0113r\u0137u \u012bsteno\u0161anai var pieaicin\u0101t komisijas darb\u0101 ekspertus, kuri nav komisijas sast\u0101v\u0101 un kuru atalgojumu vai atl\u012bdz\u012bbu var noteikt, savstarp\u0113ji vienojoties.” 2015.gada 15.janv\u0101r\u012b, tiekoties atsevi\u0161\u0137iem komisijas locek\u013ciem, ministrija inform\u0113ja, ka komisijas darba apmaksu var veikt tikai p\u0113c izmai\u0146u veik\u0161anas valsts bud\u017eeta kodos un ka pamatojumu \u0161\u0101d\u0101m izmai\u0146\u0101m, proti, darba pl\u0101nu 2015.gadam ar konkr\u0113tu nor\u0101di uz veicamajiem p\u0113t\u012bjumiem, \u0161o p\u0113t\u012bjumu apjomu, izpildes termi\u0146u, veic\u0113ju, k\u0101 ar\u012b atl\u012bdz\u012bbas apm\u0113ru un t\u0101s noteik\u0161anas pamatojumu, j\u0101izstr\u0101d\u0101 komisijai. T\u0101pat nor\u0101d\u012bja, ka reiz\u0113 ar izmai\u0146\u0101m valsts bud\u017eeta kodos pl\u0101nots sagatavot vald\u012bb\u0101 l\u0113mumu par iz\u0146\u0113mumu no visp\u0101r\u012bg\u0101s Publisko iepirkumu likum\u0101 noteikt\u0101s k\u0101rt\u012bbas. Kur\u0161 tad vienosies ar ekspertiem – komisijas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js k\u0101 vald\u012bbas r\u012bkojum\u0101, vai Tome\u013ca kungs? Reglaments nav pie\u0146emts v\u0113l tagad.<\/p>\n

Man\u0101 r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161\u0101s zi\u0146as liecina, ka Latvijas V\u0113stures instit\u016bta direktors Dr.hist. Guntis Zem\u012btis ir nos\u016bt\u012bjis dokumentu Ministru prezidentei, savuk\u0101rt Latvijas Universit\u0101te ar\u012b v\u0113rsusies pie izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministres, l\u016bdzot dele\u0123\u0113t valsts p\u0101rvaldes uzdevumu – Valsts dro\u0161\u012bbas komitejas zin\u0101tnisko izp\u0113ti – Latvijas Universit\u0101tes Latvijas V\u0113stures instit\u016btam.<\/p>\n

Komisij\u0101 jau aicin\u0101ju un tagad publiski atbalstu viedokli, ka, iev\u0113rojot iepriek\u0161 min\u0113to, sabiedr\u012bbas interes\u0113s likumsakar\u012bga un pareiza b\u016btu zin\u0101tnisk\u0101s komisijas administr\u0113\u0161anas nodo\u0161ana Latvijas V\u0113stures instit\u016btam, kas ir zin\u0101tniska un no politi\u0137iem neatkar\u012bga iest\u0101de.”<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Runa b\u016bs par valstiski dom\u0101jo\u0161iem un Paties\u012bbu cieno\u0161iem cilv\u0113kiem. Un p\u0101rsteidzo\u0161i, ka Tiesiski dom\u0101jo\u0161ie\/\u0161\u0101s ir sievietes, bet tautas bendes v\u012brie\u0161i. FOTO: Krist\u012bne Jarinovska, kura p\u0113c Rasna\u010da dom\u0101m ir noziegusies pret “\u010dekas maisiem”! Vai Rasna\u010ds,...<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/25773"}],"collection":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=25773"}],"version-history":[{"count":24,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/25773\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":51917,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/25773\/revisions\/51917"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=25773"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=25773"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=25773"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}