{"id":21121,"date":"2014-07-09T19:42:19","date_gmt":"2014-07-09T16:42:19","guid":{"rendered":"http:\/\/tautastribunals.eu\/?p=21121"},"modified":"2014-07-11T22:27:43","modified_gmt":"2014-07-11T19:27:43","slug":"ilgonis-erdmanis-busim-stipri","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=21121","title":{"rendered":"Ilgonis Erdmanis. B\u016bsim stipri"},"content":{"rendered":"

\"ZILS,LatvijasMateri\u0101ls iz pag\u0101j\u012bbas.<\/span><\/h2>\n

Izlasi, noteikti izlasi, ja gribi k\u013c\u016bt zino\u0161\u0101ks.<\/span><\/h2>\n

==========================================================================<\/span><\/p>\n

Pateik\u0161u god\u012bgi, sen man nav n\u0101cies izv\u0113rt\u0113t tik informat\u012bvi pies\u0101tin\u0101tu ar pretrun\u012bg\u0101m ties\u012bb\u0101m un to noliegumiem, pamatotiem ar Starptautiskiem l\u012bgumiem un to ideju izkrop\u013cojumiem lai attaisnotu noziegumus.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Mani visvair\u0101k p\u0101rsteidza tas, ka pat J\u016bs noliedzat faktu, ka j\u016bs apkr\u0101p, kr\u0101pj un tais\u0101s kr\u0101pt turpm\u0101k, lai, k\u0101 paklaus\u012bgiem auniem nod\u012br\u0101tu \u0101du …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Piedod, ka tas man aiz\u0146\u0113ma tik ilgu laiku, bet bibliot\u0113kas prasa savu.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Man nebija laika redi\u0123\u0113t rakstu, iesp\u0113jamas tehniskas k\u013c\u016bdas.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Par faktiem un tekstu es uz\u0146emos pilnu atbild\u012bbu, t\u0101 k\u0101 vari dro\u0161i \u0161o materi\u0101lu izplat\u012bt vis\u0101s iesp\u0113jam\u0101s form\u0101s.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Jo tuv\u0101k m\u0113s b\u016bsim skaidr\u012bbai, jo skaidr\u0101kus un m\u0113r\u0137tiec\u012bg\u0101kus noteiksim sev un saviem l\u012bdzgaitniekiem m\u0113r\u0137us.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

B\u016bsim stipri!<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Ilgonis Erdmanis. Talr. 29962372.<\/span><\/p>\n

===============================================================================<\/p>\n

Bez skaidras izpratnes Latvijas tautas valsts dibin\u0101\u0161anas (1918) m\u0113r\u0137iem,<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

\u0161odien bez skaidras izpratnes Latvijas tautas ekonomisk\u0101 un politisk\u0101 st\u0101vok\u013ca,<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

bez skaidras okup\u0101cijas varas “perestroikas” politisko procesu izpratnes Latvij\u0101, un l\u012bdz \u0161odienai,<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

bez t\u0101s politiskos un ekonomiskos m\u0113r\u0137us izpratnes,<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

bez starptautisk\u0101s politisk\u0101s organiz\u0101cijas – Eiropas Savien\u012bba, t\u0101s dibin\u0101\u0161anas m\u0113r\u0137iem, t\u0101s m\u0113r\u0137a un b\u016bt\u012bbas izpratnes,<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

bez \u0161o procesu kop\u0113ja izv\u0113rt\u0113juma m\u0113s k\u0101 akli ka\u0137i mekl\u0113sim durvis pa\u0161i sav\u0101s m\u0101j\u0101s …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

a)\u00a0 K\u0101di galvenie m\u0113r\u0137i bija noteikti Latvijas tautas pilnvarot\u0101 Satversmes sapulc\u0113;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

b)\u00a0 kas ir Latvijas valsts satversmes:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

politiskais pamats;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

ekonomiskais pamats<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Tiesiskais pamats – kam ir j\u0101nodro\u0161ina Latvijas tautas Satversmes burta, gara un m\u0113r\u0137u izpildi – nacion\u0101las valsts un Latvijas n\u0101cijas past\u0101v\u0113\u0161anu un t\u0101s n\u0101kotni.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Bez \u0161iem dz\u012bv\u012bbas pamatiem “Satversme” ir politisk\u0101 “sart\u012bra” pap\u012brs…<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Politisko – varu valst\u012b Latvijas tauta ieguva Deklar\u0113jot un aizst\u0101vot savu valsti. \u0160\u012b vara ir prel\u016bdija – pamats uz augst\u0101ko varu valst\u012b. Valsts suveren\u0101 vara pieder tikai tam, kam pieder politisk\u0101 un ekonomisk\u0101 vara. Ja tev pieder tikai politisk\u0101 vara, un tikai, tad tev pieder tikai varas il\u016bzija. Ekonomisk\u0101 vara pieder tam, kam pieder zeme – zeme, k\u0101 visu pas\u0101kumu pamats – pamats politiskai, kultur\u0101lai, ekonomiskai att\u012bst\u012bbai, pamats valstij.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Tikai tas dod atbildi uz Latvijas tautas pilnvaroto vietnieku darb\u012bbas m\u0113r\u0137iem Satversmes sapulc\u0113 …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Latvijas Agr\u0101r\u0101 Reforma. 1930.gads. Agr\u0101r\u0101s Reformas Likuma Desmit Gadu Atcerei.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

I.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 da\u013ca – velt\u012bta latvie\u0161u tautas p\u0101rdz\u012bvojumiem un to saikne ar citu tautu, valstu, politisku – reli\u0123isku sabiedr\u012bbu t\u012bkojumiem uz latvju zemi.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

II . da\u013ca. Agr\u0101r\u0101s reformas likumdo\u0161anas gaita. 177 – 179 lpp.:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

a) V\u0113rojot pa\u0161reiz\u0113jos apst\u0101k\u013cus, nevar\u0113ja b\u016bt \u0161aubas, ka pie l\u012bdz \u0161im past\u0101vo\u0161\u0101s iek\u0101rtas, kur lielas zemes plat\u012bbas (48%) bija koncentr\u0113tas nedaudzu pilso\u0146u, mui\u017enieku rok\u0101s, bet tautas liel\u0101k\u0101 da\u013ca, \u012bstie zemkopji, bija spiesti palikt bezzemnieki, lielo \u012bpa\u0161nieku kalpi, st\u0101vokli uzlabot nevar\u0113s. …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Tautas padome un Pagaidu vald\u012bba, kas darboj\u0101s laikmet\u0101, kad zeme nebija atbr\u012bvota no ienaidniekiem, pla\u0161o agr\u0101r\u0101s reformas darbu nevar\u0113ja uzs\u0101kt, bet t\u0101m bija j\u0101apmierin\u0101jas ar to, ka ar r\u012bkojumiem un pagaidu noteikumiem nok\u0101rtoja visnepiecie\u0161am\u0101k\u0101s lietas zemes reformas jaut\u0101jumos.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

PA\u0160AS REFORMAS BIJA J\u0100ATST\u0100J SATVERSMES SAPULCEI….<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Cit\u0101di tas ar\u012b nevar\u0113ja b\u016bt, jo j a u n a i\u00a0 r e f o r m a i\u00a0 b i j a\u00a0 j \u0101 n o k \u0101 r t o<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

IEDZ\u012aVOT\u0100JU ATTIEC\u012aBAS PRET VALSTI UN AR TO J\u0100TOP PAR PAMATU PA\u0160AI VALSTS IZB\u016aVEI.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

San\u0101kot Satversmes sapulcei, izv\u0113l\u0113tie tautas vietnieki st\u0101d\u012bja sev par vienu no<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

svar\u012bg\u0101kiem uzdevumiem agr\u0101r\u0101s reformas likumu izdo\u0161anu .<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

\u0160O SAVU TIE\u0160O PIEN\u0100KUMU SATVERSMES SAPULCE ATZ\u012aM\u0112JA 1920. GADA 1. J\u016aNIJ\u0100 PIE\u0145EMTOS LATVIJAS SATVERSMES PAGAIDU NOTEIKUMOS,<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Kuri balst\u012bti uz atzinumu, ka VALSTS AUGST\u0100K\u0100 LIKUMDEV\u0112JA VARS PIEDER LATVIJAS TAUTAI.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Iziesim Satversmes sapulces darb\u012bbas sec\u012bbai, kuras m\u0113r\u0137is bija Latvijas valsts atjauno\u0161ana:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1. LIKUMS,…1920. gada 16. septembris VALSTS ZEMES FONDS:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Visas zemes (invent\u0101rs, m\u0101jlopi, ma\u0161\u012bnas utt.) kuras pieder\u0113ja Krievijai, mui\u017eniekiem, bank\u0101m, \u0101rvalstu biedr\u012bb\u0101m, koloni\u0101l\u0101m biedr\u012bb\u0101m p\u0101rg\u0101ja Valsts Zemes Fondam. Netika atsavin\u0101tas zemes, kuras pieder\u0113ja Latvijas pilso\u0146iem.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Tika likvid\u0113ts ekonomiskais, l\u012bdz ar to ar\u012b politiskais pamats Krievijas okup\u0101cijas un koloni\u0101lai varai.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

2. LIKUMS, …1920. gada 21. decembris VALSTS ZEMES FONDA IZLIETO\u0160ANA:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Jaunu saimniec\u012bbu ier\u012bko\u0161anai un past\u0101vo\u0161o s\u012bksaimniec\u012bbu papla\u0161in\u0101\u0161anai, k\u0101 ar\u012b da\u017e\u0101du saimniecisku uz\u0146\u0113mumu, soci\u0101lu labier\u012bc\u012bbu un kultur\u0101lu vajadz\u012bbu apmierin\u0101\u0161anai, pils\u0113tu un miestu papla\u0161in\u0101\u0161anai. …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Apak\u0161noda\u013ca. F o n d a\u00a0 z e m j u\u00a0 p i e \u0161 \u0137 i r \u0161 a n a.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Uz fonda zemi ties\u012bbas likum\u0101 paredz\u0113t\u0101 k\u0101rt\u012bb\u0101 IKVIENAM LATVIJAS PILSONIM, kuram savas zemes nav, vai ir maz\u0101k par \u0161\u012b likuma 28. pant\u0101 noteikto normu un kur\u0161 uz\u0146emas to apsaimniekot<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

\u0160o likumu var attiecin\u0101t vien\u0101di ar\u012b uz likumiem, kuri stiprina Latvijas valsts pamatiek\u0101rtu – katra valsts pilso\u0146a atbild\u012bbu un pien\u0101kumu aizsarg\u0101t un kopt savu zemi un vienlaikus savu valsti<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

LIKUMS, … 1922.gada 3. maijs AGR\u0100R\u0100S IEK\u0100RTAS NOSTIPRIN\u0100\u0160ANA.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

K\u0101 redzams likums pie\u0146emts 1922 gad\u0101, bet pa\u0161as reformas s\u0101k\u0101s 1920.gada 1. maij\u0101 ar,<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Satversmes sapulces pirmo s\u0113di, kura pirmo k\u0101rt izstr\u0101d\u0101ja, nodeva tautas akceptam un tad pie\u0146\u0113ma Agr\u0101r\u0101s reformas pamatprincipus, kuriem ir likuma sp\u0113ks:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

30. Neatsavin\u0101t\u0101s zemes pirk\u0161ana, p\u0101rdo\u0161ana, atd\u0101vin\u0101\u0161ana, apgr\u016btin\u0101\u0161ana ar par\u0101diem, zemes dal\u012b\u0161ana vai atsevi\u0161\u0137u zemes gabalu apvieno\u0161ana bez vald\u012bbas at\u013caujas a i z l i e g t s.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Tas pats attiecas uz jaundibin\u0101t\u0101m saimniec\u012bb\u0101m.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

31.Vienai \u0123imenei DARBA NODRO\u0160INO\u0160A dzimt\u012bpa\u0161uma ieg\u016b\u0161ana at\u0146em ieguv\u0113jam ties\u012bbas uz t\u0101\u013c\u0101ku dzimtszemes lieto\u0161anu.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

32. Agr\u0101r\u0101s reformas izve\u0161anai dz\u012bv\u0113 un jaundibin\u0101mo saimniec\u012bbu finans\u0113\u0161anai dibin\u0101ma Zemes banka.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1922. gada 24. mart\u0101 Satversmes sapulc\u0113 pie\u0146\u0113ma likumu par Valsts zemes banku resp. Apstiprin\u0101ja zemes bankas stat\u016btus. Zemes bankas galvenais uzdevums bija nok\u0101rtot agr\u0101r\u0101s reformas izvirz\u012btos maks\u0101jumus, finans\u0113t jaundibin\u0101m\u0101s saimniec\u012bbas, kredit\u0113t jau past\u0101vo\u0161os \u012bpa\u0161umus un p\u0101r\u0146emt vi\u0146u l\u012bdz\u0161in\u0113jos par\u0101dus priv\u0101t\u0101m person\u0101m un bank\u0101m k\u0101 ilgtermi\u0146a aizdevumus. Bankai l\u012bdzek\u013ci tika izdal\u012bti valsts bud\u017eeta k\u0101rt\u012bb\u0101.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

33. VISAS IEK\u0160\u0112J\u0100S ZEMES BAG\u0100T\u012aBAS LATVIJAS VALSTS ROBE\u017d\u0100S PALIEK VALSTS \u012aPA\u0160UM\u0100.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

P\u0113d\u0113jais un augst\u0101kais likums, ar kuru nostiprin\u0101ja Agr\u0101r\u0101s reformas likumus – rezult\u0101tus un l\u012bdz ar to ar\u012b valsts pamatu izb\u016bvi.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Un v\u0113l, ne maz\u0101k svar\u012bgi:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Past\u0101v\u0113ja divi ce\u013ci pa kuriem var\u0113ja iet tauta:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

PIRMAIS ce\u013c\u0161 – Visus gar\u012bgos, fiziskos un materi\u0101los sp\u0113kus velt\u012bt materi\u0101lo pras\u012bbu apmierin\u0101\u0161anai un v\u0113l\u0101kam atst\u0101t izgl\u012bt\u012bbas un kult\u016bras jaut\u0101jumus;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

OTRAIS ce\u013c\u0161 – visus sp\u0113kus velt\u012bt kult\u016bras un ekonomikas vienlaic\u012bgam progresam – tautas u valsts att\u012bst\u012bbas pamat\u0101 tika likta latvie\u0161u tautas kult\u016bra, tas noz\u012bm\u0113ja, ka valst\u012b ir viena kult\u016bra – viena valoda.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Latvijas tauta izv\u0113l\u0113j\u0101s OTRO ce\u013cu (kuru v\u0113l\u0101k nosauca par Jap\u0101nas ce\u013cu)<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Deklarat\u012bva izv\u0113le v\u0113l nevar\u0113ja nest aug\u013cus. TAM BIJA NEPIECIE\u0160AMA M\u0112R\u0136TIEC\u012aGA IZGL\u012aT\u012aBAS SIST\u0112MA, kur\u0101 bija izteiktas m\u0113r\u0137a priorit\u0101tes:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1. zin\u0101tne, k\u0101 nacion\u0101l\u0101s pa\u0161apzi\u0146as avots – Latvijas v\u0113sture, folklora, etnogr\u0101fija valodniec\u012bba utt.;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

2. Latvijai praktiski noder\u012bg\u0101s zin\u0101tnes – lauksaimniec\u012bbas zin\u0101tnes, zin\u0101tnes par Latvijas dabu, der\u012bgiem izrakte\u0146iem un to izmanto\u0161anu u.tml. – zin\u0101tnes, kuras nepiecie\u0161amas nacion\u0101l\u0101s ekonomikas att\u012bst\u012bbai;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

3. Dabas un tehnisk\u0101s zin\u0101tnes, kuras p\u0113c savas b\u016bt\u012bbas ir starptautiskas – kuru sasniegumi ce\u013c tautas un valsts presti\u017eu.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

\u0160iem likumiem ir divi galvenie m\u0113r\u0137i:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 likvid\u0113t krievu okup\u0101cijas – koloni\u0101lo varu – ekonomisko un politisko iek\u0101rtu;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

2)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 izveidot Latvij\u0101 tiesiski, kultur\u0101li, soci\u0101li, ekonomiski, un politiski taisn\u012bgu iek\u0101rtu, ko v\u0113l pagaidu vald\u012bbas laik\u0101 formul\u0113ja k\u0101 SOCI\u0100LO UN NACION\u0100LO TAISN\u012aGUMU.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

SOCI\u0100LAIS taisn\u012bgums – soci\u0101l\u0101 taisn\u012bguma m\u0113r\u0137i visskaidr\u0101k formul\u0113ja K. Ulmanis: “M\u016bsu galven\u0101 pras\u012bba saimniecisk\u0101 politik\u0101, KAS IR AR\u012a VALSTS POLITIKA UN AR\u012a M\u0112R\u0136IS UN UZDEVUMS IR, lai m\u0113s celtu un nodro\u0161in\u0101tu tautas labkl\u0101j\u012bbu, LABKL\u0100J\u012aBU VIENOT\u0100 TAUT\u0100 …”<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

NACION\u0100LAIS taisn\u012bguma m\u0113r\u0137us paskaidroja K. Ulmanis: “M\u0113s neesam biju\u0161i citu apspied\u0113ji un t\u0101di ar\u012b neb\u016bsim, M\u0113s gribam tikai to, lai t\u0101 saules tiesa, kura ir m\u016bsu un ir mums vajadz\u012bga , ar\u012b paliktu m\u016bsu! …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Ar aicin\u0101jumu “Latviju latvie\u0161iem” saprata vien\u012bgi pras\u012bbu atg\u016bt tautai savu vietu valsts dz\u012bv\u0113 un vispirms ienes\u012bgaj\u0101s saimniec\u012bbas nozar\u0113s, kas iepriek\u0161\u0113jos gados tai bija at\u0146emta par labu lielvalstu iekarot\u0101jiem.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

\u0160ie ir fundament\u0101lie Latvijas Republikas pamati, kurus Latvijas tauta nostiprin\u0101ja Latvijas Republikas Satversm\u0113 1922.gada 15. febru\u0101r\u012b.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Latvijas Republikas Satversme balst\u0101s uz Latvijas tautai piedero\u0161u valsts augst\u0101ko likumdev\u0113ja varu, kurai vien\u012bgai ir ties\u012bbas main\u012bt Satversmes pamatus, m\u0113r\u0137us –<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

\u012ass ekskurss – krievi Latvij\u0101:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

PIRM\u0100 LIEL\u0100 Latvijas izlaup\u012b\u0161ana – 1702 – 1710 – 1918.gada 18. novembris – Krievijas PSRS ideologi v\u0113l\u0101k \u0161o laup\u012b\u0161anu un slepkavo\u0161anu nod\u0113v\u0113ja par “Krievijas logu uz Eiropu;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

OTR\u0100 LATVIJAS izlaup\u012b\u0161ana -1915. gads – atk\u0101pjoties no v\u0101cu sekm\u012bgiem uzbrukumiem Krievijas vald\u012bba organiz\u0113 R\u012bgas uz\u0146\u0113mumu tot\u0101lu izlaup\u012b\u0161anu un salaup\u012bto bag\u0101t\u012bbu izve\u0161anu uz Krieviju;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

TRE\u0160\u0100 LATVIJAS izlaup\u012b\u0161ana – 1918. gada 27. novembr\u012b Krievijas karasp\u0113ks varm\u0101c\u012bgi iebr\u016bk Latvij\u0101 – tiek laup\u012bts, dedzin\u0101ts , post\u012bts viss kam ir kaut k\u0101da v\u0113rt\u012bba, m\u0113ne\u0161a laik\u0101, p\u0113c v\u0113sturnieku datiem tiek noslepkavoti no 12. l\u012bdz 15. t\u016bksto\u0161i cilv\u0113ku;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

CETURT\u0100 TOT\u0100L\u0100 LATVIJAS izlaup\u012b\u0161ana – 1940 – 1941 gadi – ir gr\u016bti atrast pasaules v\u0113stur\u0113 tam analogu, ja nu vien\u012bgi krievu film\u0101s par fa\u0161istu “zv\u0113r\u012bb\u0101m” savu sabiedroto zem\u0113 – Krievijas PSRS, un tad t\u0101 b\u016btu att\u0101la parodija;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

PIEKT\u0100 izlaup\u012b\u0161ana – 1940. gada 17. j\u016bnijs – visnecilv\u0113c\u012bg\u0101k\u0101 Latvijas tautas aplaup\u012b\u0161ana, kura balst\u012bta uz genoc\u012bdu – ar m\u0113r\u0137i izn\u012bcin\u0101t latvie\u0161u n\u0101ciju:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

\u0160odien par okup\u0101cijas varas – LPSR Augst\u0101k\u0101s Padomes, Ministru kabineta organiz\u0113to genoc\u012bdu pret Latvijas tautu m\u0113s zin\u0101m tik, cik to pie\u013cauj past\u0101vo\u0161\u0101 vara. Par LPSR Augst\u0101k\u0101s Padomes, Ministru kabineta organiz\u0113tiem noziegumiem – Latvijas Republikas pilso\u0146u izs\u016bt\u012b\u0161anu, par Krievijas (PSRS) pilso\u0146u masveida p\u0101rvieto\u0161anu uz Latviju, par Krievijas (PSRS) atva\u013cin\u0101to virsnieku izvieto\u0161anu Latvij\u0101, par LPSR Augst\u0101k\u0101s Padomes sarun\u0101m ar Krievijas (PSRS) varas un Eiropas Savien\u012bbas un Starptautisk\u0101 Val\u016btas fonda p\u0101rst\u0101vjiem par “perestroikas” – okup\u0101cijas iek\u0101rtas p\u0101rk\u0101rto\u0161anu Latvij\u0101 m\u0113s nezin\u0101m neko… Iz\u0146emot Latvijas okup\u0101cijas varas LPSR Augst\u0101k\u0101s Padomes 1990. gada 4. maija Deklar\u0101ciju “Par Latvijas Republikas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu” un 1991. gada 6. septembra PSRS valsts padomes l\u0113mumu “Par Latvijas Republikas neatkar\u012bbas atz\u012b\u0161anu”, kuri liecina par LPSR un Krievijas PSRS sazv\u0113rest\u012bbu lai nepie\u013cautu Latvijas Republikas Atjauno\u0161anu, kas noz\u012bm\u0113tu okup\u0101cijas, genoc\u012bda noziegumu nosod\u012b\u0161anu – kas noz\u012bm\u0113tu jaunu “Nirnbergas pr\u0101vu pret Krievijas PSRS, to skait\u0101 ar\u012b LPSR okup\u0101cijas varas noziegumu izskat\u012b\u0161anu un noziedznieku sod\u012b\u0161anu.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1983. gada 13. janv\u0101r\u012b Eiropas Parlaments ar 99 bals\u012bm “par”, 7 bals\u012bm atturoties un tikai 6 bals\u012bm “pret” pie\u0146\u0113ma Eiropas Parlamenta 1983. gada janv\u0101ra rezol\u016bciju par st\u0101vokli Igaunij\u0101, Latvij\u0101 un Lietuv\u0101, kur teikts: “\u0145emot v\u0113r\u0101 divpus\u0113jo miera l\u012bgumu, kuri nosl\u0113gti starp PSRS un 3 Baltijas valst\u012bm. Tartu ( 1920.g. 2. feb.), Maskav\u0101 (1920.g. 12. j\u016bl.) un R\u012bg\u0101 (1920.g. 11. aug.) un kuros PSRS garant\u0113ja \u0161\u012bm 3 Baltijas valst\u012bm vi\u0146u teritori\u0101lo neaizskaram\u012bbu un m\u016b\u017e\u012bgu mieru” (B punkts), Eiropas Parlaments nosod\u012bja to, ka 1940. gad\u0101, pamatojoties uz Molotova – Ribentropa paktu, notika toreiz \u0161o neatkar\u012bgo valstu okup\u0101cija un ka t\u0101 turpin\u0101s v\u0113l \u0161odien”. (D punkts).<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

\u0160aj\u0101 pa\u0161\u0101 gad\u0101 Apvienoto N\u0101ciju Dekoloniz\u0101cijas apak\u0161komisij\u0101 debat\u0113s par Baltijas valst\u012bm tika atz\u012bts , ka padomju varas m\u0113\u0123in\u0101jumi izdz\u0113st Baltijas valstu nacion\u0101lo identit\u0101ti, kas perspekt\u012bv\u0101 nodro\u0161in\u0101tu \u0161o zemju pieder\u012bbu Krievijai, UZSKAT\u0100MI PAR AUGSTO GENOCIDU. 1987. gad\u0101 Eiropas Parlamenta rezol\u016bcij\u0101 ir teikts: “Re\u017e\u012bms ko PSRS ir uzspiedusi 3 Baltijas valst\u012bm, ir rakstur\u012bgas visas koloni\u0101lisma paz\u012bmes”.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

ANO 1967. gada 19. decembra Rezol\u016bcij\u0101 preciz\u0113: “Un tas b\u016btu – imigrantu iepl\u016bdin\u0101\u0161ana, (ko veic Latvij\u0101 Augst\u0101k\u0101 padome, t\u0101s ideologs un vad\u012bt\u0101js A.Gorbunovs, Ministru Padone un militariz\u0113tais repres\u012bvais apar\u0101ts – kolonisti komunistisk\u0101s partijas vad\u012bb\u0101) un pamatiedz\u012bvot\u0101ju p\u0101rvieto\u0161ana un deport\u0101cija<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Piez\u012bme. Iekav\u0101s autora paskaidrojums.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Lai izprastu 4. maija deklar\u0101cijas b\u016bt\u012bbu ieskat\u012bsimies t\u0101s da\u017eos aspektos : 1990. gada 4. maij\u0101 ( kad Krievijas PSRS jau gadu k\u0101 risin\u0101s “perestroika” Latvijas PSR Augst\u0101k\u0101 Padome, kuras priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js ir A.Gorbunovs (p\u0101rk\u0101pjot starptautisk\u0101s ties\u012bbu normas un l\u012bgumus) pie\u0146\u0113ma Deklar\u0101ciju “par Latvijas Republikas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu” K\u0101 redzam te nav runa par Latvijas Republikas atjauno\u0161anu, bet runa faktiski iet par Krievijas PSRS okup\u0113t\u0101s teritorijas zin\u0101mu neatkar\u012bbu. Sekojo\u0161ie “neatkar\u012bbas” nosac\u012bjumi to apstiprina …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

S\u0101ksim ar pamatprincipa uz k\u0101 “deklarat\u012bvi” ir balst\u012bta Deklar\u0101cija: “… nost\u0101joties uz BR\u012aVAS, DEMOKR\u0100TISKAS un NEATKAR\u012aGAS Latvijas Republikas de fakto atjauno\u0161anas ce\u013ca<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

LATVIJAS PSR AUGST\u0100K\u0100 PADOME NOLEMJ:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1.pants. Atz\u012bstot starptautisko ties\u012bbu pamatprincipu priorit\u0101ti par valsts ties\u012bbu norm\u0101m, …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Ir jaut\u0101jums; par k\u0101das valsts ties\u012bbu norm\u0101m?<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

a)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 Latvijas Republikas ties\u012bbu un likumu normas ir aptur\u0113jusi Okup\u0101cijas vara, tas ir, LPSR augst\u0101k\u0101 Padome, kura nav Latvijas Republikas tiesisks subjekts, bet ir atbild\u012bbas subjekts par genoc\u012bda noziegumiem.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

b)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 Ja t\u0101 nav Latvijas Republikas ties\u012bbu subjekts – tai nav ties\u012bbu pie\u0146emt Latvijas tautas v\u0101rd\u0101, KURAI VIEN\u012aGAI PIEDER VALST\u012a AUGST\u0100K\u0100 LIKUMDEV\u0112JA VARA.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

c)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 Par starptautisko ties\u012bbu priorit\u0101ti: TAUTAS PADOMES POLITISK\u0100 PLATFORMA, pie\u0146emta 1918. gada 18. novembr\u012b:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Republika uz demokr\u0101tiskiem pamatiem.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

APVIENOTA, PAST\u0100V\u012aGA UN NEATKAR\u012aGA LATVIJA TAUTU SAVIEN\u012aB\u0100.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

pants. – okup\u0101cijas vara – LPSR Augst\u0101k\u0101 Padome cen\u0161as okup\u0101cijai un t\u0101s<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

ekonomiski – politiskai iek\u0101rtai dot tiesisku formu.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

DEKLAR\u0100CIJAS BALVENAIS PUNKTS!!!<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

pants L\u012bdz Satversmes jaunas redakcijas pie\u0146em\u0161anai aptur\u0113t Latvijas Republikas Satversmi, iz\u0146emot tos pantus, kas nosaka Latvijas valsts konstitucion\u0101li tiesisko pamatu … Turpin\u0101jums ir dom\u0101ts anti\u0146iem …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Okup\u0101cijas vara – LPSR Augst\u0101k\u0101 Padome ir sagatavojusi sev “prettiesisku” pamatu uz Latvijas Republikas tiesiskiem pamatiem veidot jaunu “Antirepubliku” , kuras pamat\u0101 likti CILV\u0112KA TIES\u012aBU izkrop\u013cojumi un Latvijas tautas beztiesiskums …ar m\u0113r\u0137i NEPIE\u013bAUT GENOCIDA NOZIEGUMA SOD\u012a\u0160ANU …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

T\u0101 m\u0113r\u0137im ir 7. pants. 7. pants. 7. pants, (kur\u0161 raksturo LPSR Augst\u0101k\u0101s padomes un<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Krievijas – PSRS genoc\u012bda nozieguma jauno f\u0101zi).<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

IZVEIDOT KOMISIJU, LAI IZSTR\u0100D\u0100TU LATVIJAS REPUBLIKAS SATV\u0112RSMES JAUNU REDAKCIJU, kas atbilstu Latvijas pa\u0161reiz\u0113jam politiskajam , ekonomiskajam un soci\u0101lajam st\u0101voklim.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Okup\u0101cijas varas cinismam nav robe\u017eu:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1. VIEN\u012aGAIS TIESISKAIS CE\u013b\u0160 – VISU VARU NODOT PILSO\u0145A KONGRESAM, KURAI \u012aS\u0100K\u0100 LAIK\u0100 ORGANIZ\u0112T LATVIJAS TAUTAS SATV\u0112RSMES SAPULCES SASAUK\u0160ANU. Tas neizb\u0113gami novestu pie Latvijas tautas augst\u0101k\u0101s likumdev\u0113ja varas atjauno\u0161anas, kas noz\u012bm\u0113tu okup\u0101cijas un genoc\u012bda nosod\u012b\u0161anas, t\u0101p\u0113c tas nebija nav un neb\u016bs pie\u0146emams jebk\u0101dai nelikum\u012bgai varai …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

2.Lai izvair\u012btos no Starptautisk\u0101s atbild\u012bbas, ce\u013c\u0161 uz ko jau nor\u0101d\u012bts ANO un ES Deklar\u0101cij\u0101s par genoc\u012bdu, bija un ir j\u0101saglab\u0101 varu Latvij\u0101: kas noz\u012bm\u0113 maksim\u0101li saglab\u0101t okup\u0101cijas un koloniz\u0101cijas kontingentu, kam ir ar\u012b j\u0101k\u013c\u016bst par jaun\u0101s politiski – ekonomisk\u0101s varas balstu, l\u012bdz ar to piesaistot pie \u0161iem procesiem Krieviju.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

8. pants. Garant\u0113t Latvijas Republikas un citu valstu pilso\u0146iem, kas past\u0101v\u012bgi dz\u012bvo Latvijas teritorij\u0101, soci\u0101l\u0101s, ekonomisk\u0101s un kult\u016bras ties\u012bbas, k\u0101 ar\u012b politisk\u0101s br\u012bv\u012bbas, kuras atbilst visp\u0101ratz\u012bt\u0101m starptautisk\u0101m cilv\u0113kties\u012bbu norm\u0101m. Tas piln\u0101 m\u0113r\u0101 attiecin\u0101ms uz tiem PSRS pilso\u0146iem (kolonistiem, kuri p\u0101rk\u0101pu\u0161i \u0161\u012bs visp\u0101ratz\u012bt\u0101s cilv\u0113ka ties\u012bbas), kas izteiks v\u0113l\u0113\u0161anos dz\u012bvot Latvij\u0101, pie\u0146emot t\u0101s pilson\u012bbu.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

9. pants …B\u016btisk\u0101kais: Sarun\u0101m ar PSRS izveidot (LPSR) vald\u012bbas komisiju …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Latvijas PSRS Augst\u0101k\u0101s Padomes<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js(genoc\u012bda noziegumu organiz\u0113t\u0101js)<\/em><\/span> A. Gorbunovs<\/strong><\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

…………………………………………………………………………<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Sekret\u0101rs I. Daudi\u0161s<\/span><\/h3>\n

<\/span><\/p>\n

V\u0113l da\u017eas recenzijas:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

No s\u0101kuma – “Atz\u012bstot starptautisko ties\u012bbu pamatprincipu priorit\u0101ti p\u0101r valsts ties\u012bbu norm\u0101m”<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

A)\u00a0\u00a0\u00a0 Krievu genoc\u012bds Latvij\u0101 – 1918.g. 27. novembris;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

B)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 1939. g. – Krievijas un V\u0101cijas sazv\u0113rest\u012bbas l\u012bgums, kuru noziegumu cen\u0161as p\u0101rv\u0113rst divu personu – Molotova un Ribentropa noziegum\u0101 …, kuras ideju pielieto ar\u012b \u0161odien – krievu – Krievijas noziegumus p\u0101rv\u0113r\u0161 par v\u0113sturisku sagad\u012b\u0161anos. ( no M. Gorba\u010dova runas, kas ir \u0161\u012bs ideolo\u0123ijas pamats)<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

C)\u00a0\u00a0\u00a0 1940. g. 117. j\u016bnijs – 1940. 14. un 15. j\u016blijs – Latvijas iek\u013cau\u0161ana PSRS sast\u0101v\u0101 – okup\u0101cijas varas instit\u016bcijas – Latvijas Augst\u0101k\u0101s Padomes – Ministru Padomes izveido\u0161ana – Baigais gads – Latvijas PSR Ministru Padomes 1949. g. 17. marta sevi\u0161\u0137i slepenais l\u0113mums Nr. 282 “Par kulaku \u0123ime\u0146u izs\u016bt\u012b\u0161anu …” , tam turpin\u0101jums – sevi\u0161\u0137i slepen\u0101 l\u0113mum\u0101 Nr. 297, “Par deport\u0113to cilv\u0113ku \u012bpa\u0161umu un mantas konfisk\u0101ciju – 1949.g. 29. marta Latvijas komunistisk\u0101s partijas sevi\u0161\u0137i slepenais l\u0113mums Nr. 14 “par kulaku, band\u012btu un nacion\u0101listu \u0123ime\u0146u izs\u016bt\u012b\u0161anu … -1953. g. – Abrenes teritorijas aneksija …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

S\u0101k\u0101s LPSR Augst\u0101k\u0101s Padomes un Ministru Padomes, kurus vada komunisti,, (bo\u013c\u0161eviki – Kalnb\u0113rzi\u0146\u0161, …..Gorbunovs no “\u0122” dzimtas) akt\u012bv\u0101s darb\u012bbas laiks. Par to atskait\u0113s Krievijas kungiem \u012bpa\u0161i tiek atz\u012bm\u0113tas: “republikas komunistisk\u0101s partijas organiz\u0101cijas, komjaunatnes un akt\u012bva” l\u012bdzdal\u012bba. Daudzi no deport\u0101cijas akt\u012bvistiem sa\u0146em vald\u012bbas apbalvojumus. L\u0113mumus parakst\u012bjis Latvijas komunistisk\u0101s partijas (bo\u013c\u0161eviku) partijas CK sekret\u0101rs J\u0101nis Kalnb\u0113rzi\u0146\u0161.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Laikmets no okup\u0101cijas – Kalnb\u0113rzi\u0146a l\u012bdz krop\u013cu dinastijai Gorbunovam (Gorba\u010dovs) nav noz\u012bmes defin\u0113t. To ir defin\u0113ju\u0161as pasaules sabiedr\u012bba k\u0101 ANO, t\u0101 ar\u012b ES un atbild\u012bba ir noteikta 1948. gada 9. decembra Konvencij\u0101 “Par genoc\u012bda nov\u0113r\u0161anu un sod\u012b\u0161anu par to”, 1968. gada 26. novembra Konvencij\u0101 par noilguma termi\u0146a nepiem\u0113ro\u0161anu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilv\u0113ci, k\u0101 ar\u012b Nirnbergas starptautisk\u0101 kara tribun\u0101la Stat\u016btos.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

T\u0101l\u0101k\u0101s darb\u012bbas metodes un m\u0113r\u0137us m\u0113s varam saskat\u012bt l\u012bdz\u012bgu, Krievijas – PSRS atbalst\u012btos un radnieciskos re\u017e\u012bmos, kuri izmantoja genoc\u012bdu , k\u0101 instrumentu m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anai, re\u017e\u012bmos. Polpota – Kambod\u017e\u0101, \u0136\u012bn\u0101 – Tibet\u0101, V\u0101cija – Krievij\u0101, \u017e\u012bdiem utt.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Bet visspilgt\u0101k tas izpau\u017eas Krievijas – krievu \u0161ovinism\u0101, kultiv\u0113tu gadu simtos:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1480. gad\u0101 Krievijas teritorija bij\u0101 ap 430.000 kv. km., p\u0113c 150. gadiem – 1969. gad\u0101 (Krievijas feder\u0101cija) jau 17. 075. 000. kv. km., bet 1956. gad\u0101 (PSRS imp\u0113rija) 22. 400. 000. kv. km. \u0160aj\u0101s, krievu anekt\u0113t\u0101s teritorij\u0101s, dz\u012bvoja ap 170. tautu ar savu kult\u016bru, valodu, tic\u012bbu. \u0160odien no t\u0101m i 10 da\u013ca nav palikusi.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Var\u0113tu jaut\u0101t, k\u0101ds te sakars ar Latviju , ar mums, ar \u0161odienu ???<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Vistie\u0161\u0101kais sakars, bet visu p\u0113c k\u0101rtas.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1987. gads – Latvij\u0101 strauji uzplaukst neatkar\u012bbas idejas, no “pagr\u012bdes izn\u0101k Helsinku grupas, dibin\u0101s Latvijas Nacion\u0101l\u0101 Neatkar\u012bbas Kust\u012bba (LNNK)<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

LNNK – pau\u017e Latvijas tautas liel\u0101 vair\u0101kuma pras\u012bbu :<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 OKUPANTU UN KOLONIZATORU IZV\u0100K\u0160ANOS NO LATVIJAS<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

2)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 LATVIJAS VALSTS ATJAUNO\u0160ANU.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

\u0160\u012bs idejas \u0101tri p\u0101r\u0146em Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Gruzijas uc. tautas. T\u0101s ar\u012b savi\u013c\u0146o Krieviju.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

T\u0101da att\u012bst\u012bba Krievijai draud\u0113ja ar:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

a) piln\u012bgu imp\u0113rijas sabrukumu un iesp\u0113jams ar revol\u016bciju, vai k\u0101 Krievij\u0101 prognoz\u0113ja – ar “pilso\u0146u” karu;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

b) jaunu Nirnbergas pr\u0101vu un noziedznieku med\u012bb\u0101m …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Maskavas emis\u0101ri s\u0101k akt\u012bvu darb\u012bbu visos dego\u0161os punktos imp\u0113rij\u0101 – R\u012bg\u0101. Sarunas ved\u0101s ar Augst\u0101ko Padomi. V\u0113l\u0101k sarunas centrs novirz\u0101s uz Maskavu uz kurieni past\u0101v\u012bgi dodas Augst\u0101k\u0101s Padomes dele\u0123\u0113ta grupa, kuru vad\u012bja komunistu partijas CK locek\u013ci, to skait\u0101 dzejnieks – PSRS pr\u0113miju laure\u0101ts – komunists J. Peters.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

T\u0101 rad\u0101s Latvij\u0101 Tautas Fronte (TF).<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Kas t\u0101 t\u0101da bija? K\u0101diem m\u0113r\u0137iem to rad\u012bja?<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

N. Ponomarjeva redakcijas 1958. gada “Politisk\u0101 v\u0101rdn\u012bca”. Tautas Fronte – “pla\u0161u tautas masu – str\u0101dnieku \u0161\u0137iras, zemnieku, pils\u0113tu s\u012bkbur\u017eu\u0101zijas, nacion\u0101l\u0101s bur\u017eu\u0101zijas apvieno\u0161an\u0101s kop\u0113jai c\u012b\u0146ai pret FA\u0160ISMU un karu, nacion\u0101lo neatkar\u012bbu un tautas masu neatliekamo vajadz\u012bbu apmierin\u0101\u0161anai.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Tautas Frontes vado\u0161ais sp\u0113ks ir str\u0101dnieku \u0161\u0137ira ar KOMUNISTISKO PARTIJU PRIEK\u0160GAL\u0100”<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

L\u012bdz \u0161im “Tautas Fronti” Krievija izmantoja \u0100zijas, \u0100frikas, Indo\u0137\u012bn\u0101 uc. valst\u012bs komunistisko – Krievijas ideolo\u0123ijas, ti. Krievijas ietekmes papla\u0161in\u0101\u0161anai milit\u0101r\u0101 ce\u013c\u0101.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

K\u0101dam galvenajam m\u0113r\u0137im tika dibin\u0101tas Tautas Frontes (vis\u0101s PSRS imp\u0113rijas pak\u013caut\u0101s republik\u0101s:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 izn\u012bcin\u0101t Latvijas tautas centienus atjaunot Latvijas Republikas neatkar\u012bbu, kuras ideja bija akumul\u0113ta LNNK Stat\u016btos un katra latvie\u0161a sird\u012b;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

2)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 Veikt okup\u0101cijas varas, kura balst\u0101s uz okup\u0101cijas milit\u0101r\u0101 un koloni\u0101l\u0101 kontingenta, bet p\u0113c okup\u0101cijas karasp\u0113ka ofici\u0101l\u0101s izve\u0161anas no Latvijas, uz koloni\u0101l\u0101 kontingenta, kuru vad\u012bbu p\u0101r\u0146\u0113ma “ofici\u0101li” atva\u013cin\u0101tie Krievijas (un) PSRS armijas un specdienestu, p\u0101rsvar\u0101 virsnieki …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Prim\u0101r\u0101 un galven\u0101 darb\u012bba tiek veikta ar LNNK un citu nacion\u0101li noska\u0146oto kust\u012bbu vad\u012bbu, pie kam:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

a)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 nek\u0101das politiskas akcijas, propaganda vai citi pas\u0101kumi latvie\u0161u vidu netiek veiktas.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Tas noz\u012bm\u0113, ka Tautas Frontes – Augst\u0101k\u0101s Padomes – kompartijas CK un citu prokrievisku vado\u0161o strukt\u016bras bija p\u0101rliecin\u0101tas par gala rezult\u0101tu, ti, par nacion\u0101lo kust\u012bbu vad\u012bbas lojalit\u0101ti un sadarb\u012bbu. Par to liecina Tas fakts, ka LNNK vad\u012bba – Juris Dobelis, Kir\u0161teins, Berklavs uc., (k\u0101 ar\u012b Helsinku Vidi\u0146\u0161) bez LNNK kongresa at\u013caujas vai piekri\u0161anas iek\u013c\u0101v\u0101s TF vad\u012bbas strukt\u016br\u0101s blakus izciliem komunistiem, krievu okupantiem un citiem Latvijas tautas – Latvijas valsts atkl\u0101tiem ienaidniekiem …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Vai t\u0101 bija ir un b\u016bs Latvijas tautas nodev\u012bba ???<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Vai tas izraisa k\u0101das \u0161aubas…?<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

b)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 vis\u0101 TF, (Augst\u0101k\u0101s Padomes, komunistu partijas, k\u0101 ar\u012b LNNK un Helsinku grupu) past\u0101v\u0113\u0161anas laik\u0101 ne TF vad\u012bba, ne t\u0101s kongresos netika deklar\u0113ts m\u0113r\u0137is, k\u0101 Latvijas Republikas valstiskuma atjauno\u0161ana<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Augst\u0101k\u0101 Padome – A.Gorbunovs, \u0136esbers, Kehris un citas maitas apvienoju\u0161i savam pulkam ar\u012b Latvijas tautas nodev\u0113jus – LNNK + Helsinki + Interfronti + PSRS inteli\u0123enci, nod\u0113v\u0113jot to par “RADO\u0160U” gatavojas p\u0101rnest no okup\u0101cijas izpildvaras – LPSR Augst\u0101k\u0101s Padomes varu uz Latvijas Republikas valsts strukt\u016bru.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Kir\u0161teins – tautas nodev\u0113ju ideologs uzst\u0101jas “Latvijas telev\u012bzij\u0101” …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

“Demago\u0123ijas galven\u0101 t\u0113ma – br\u012bv\u012bba – demokr\u0101tija ir kait\u012bgi Latvijas tautai, t\u0101s verga \u0137\u0113di – br\u012bv\u012bbu ir nosac\u012bts j\u0113dziens, t\u0101s neeksist\u0113. Latvijas tautai to var pagarin\u0101t nosac\u012bti – par p\u0101ris \u0137\u0113des posmiem.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

To var uzskat\u012bt par vadmot\u012bvu LPSR Augst\u0101k\u0101s Padomes -Tautas Frontes – LNNK vad\u012bbu gatavo\u0161anos Augst\u0101k\u0101s Padomes v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1990. gada 18. marts – LPSR Augst\u0101k\u0101s Padomes sar\u012bkot\u0101s \u0100RK\u0100RT\u0112J\u0100S AUGST\u0100K\u0100S PADOMES V\u0112L\u0112\u0160ANAS<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

P\u0113c visp\u0101r\u0113ja atzinuma: pirmo reizi okup\u0101cijas laika v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s tika at\u013cauts piedal\u012bties diviem sarakstiem: 1.saraksts TF + Augst\u0101k\u0101s Padomes + LPSR nomenklat\u016bra + okup\u0101cijas kontingents …;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

2 saraksts TF + LNNK + Augst\u0101k\u0101 Padome + LPSR rado\u0161\u0101 inteli\u0123ence, kuru raksturo “v\u0113sturniece” Grava – Gore – Kreituse: ” ka, 1940. gada okup\u0101cija bijusi “mierm\u012bl\u012bga”.”<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Kam bija vajadz\u012bgs LPSR Augst\u0101k\u0101s Padomes – Tautas Frontes fars ar Augst\u0101k\u0101s Padomes v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m?<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Tam bija divi galvenie uzdevumi:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 legaliz\u0113t okup\u0101cijas varas p\u0101rie\u0161anu uz Saeimu;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

2)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 Izn\u012bcin\u0101t – atdal\u012bt no politisk\u0101s varas Latvij\u0101 Pilso\u0146u Kongresu, ti. Latvijas tautu, kuru atbalst\u012bja vair\u0101k par 70% Latvijas tautas re\u0123istr\u0113joties k\u0101 Latvijas Republikas pilso\u0146i.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Te piln\u0101 m\u0113r\u0101 izpaud\u0101s L:NNK vad\u012bbas nodev\u012bba, jo tie\u0161i LNNK bija Pilso\u0146a Kongresa dibin\u0101\u0161anas iniciatore, kura veido\u0161an\u0101 piedal\u012bjos ar\u012b es.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

K\u0101 var\u0113ja notikt, ka da\u017ei cilv\u0113ki ar meln\u0101m dv\u0113sel\u0113m sp\u0113ja lemt, pazemot latvie\u0161u tautu, apzagt Latviju ???<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Tam ir divi galvenie pamatnosac\u012bjumi:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1) akla Latvijas tautas tic\u012bba p\u0113c br\u012bv\u012bbas, savas valsts un politisk\u0101s neliet\u012bbas pieredzes tr\u016bkums;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

3)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 Izvair\u012bties no atbild\u012bbas par starptautisku noziegumu, kur\u0161 ir radniecisks, k\u0101 p\u0113c b\u016bt\u012bbas t\u0101 ar\u012b p\u0113c mor\u0101les un m\u0113r\u0137iem, v\u0101cu nacistu noziegumiem Otr\u0101 pasaules kara laik\u0101;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

PIRAIS NO OTR\u0100 NAV ATDFAL\u0100MI –<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

4)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 Saglab\u0101t noziedz\u012bg\u0101 ce\u013c\u0101 g\u016bto varu (run\u0101jam par LPSR Augst\u0101k\u0101s Padomes – komunistu partijas – okup\u0101cijas varas sist\u0113mu) , privil\u0113\u0123ijas, materi\u0101lo labumus kuras realiz\u0101cij\u0101 ir iesaist\u012bta Krievija un ES valstu intereses p\u0113c Krievijas energoresursiem – Krievijas tirgu<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Savu politisko un ekonomisko kontroli p\u0101r Latvijas tirgu un \u0123eopolitiski noz\u012bm\u012bgu vietu Eirop\u0101 k\u0101 no Krievijas puses, t\u0101 ar\u012b no Eiropas Savien\u012bb\u0101 konkur\u0113jo\u0161o valstu puses ir iesp\u0113jams tikai pie piln\u012bgas Latvijas valsts tirgus un dabas resursu piln\u012bgas kontroles.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Te mums b\u016btu j\u0101atgrie\u017eas pie Kir\u0161teina demago\u0123ijas par “br\u012bv\u012bbu” un LPSR Augst\u0101k\u0101s Padomes – okup\u0101cijas izpildvaras pie\u0146emtiem dokumentiem, kuri ir \u0161odien past\u0101vo\u0161\u0101s varas m\u0113r\u0137u politikas pamat\u0101:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Latvijas Republikas Satversme ir un b\u016bs viena – tikm\u0113r, kam\u0113r past\u0101v\u0113s latvie\u0161u – Latvijas tauta. Nevienam, pat Latvijas tautas, nesa\u0146emot at\u013cauju, no tiem Latvijas tautas t\u0113viem, d\u0113liem, m\u0101t\u0113m, kuri nolika savas galvas uz Br\u012bv\u012bbas alt\u0101ra, kuri atdeva savas balsis un dz\u012bv\u012bbas par Latvijas Republikas Satversmi, kura ir ar\u012b Latvijas tautas Satversme, nevienam, es atk\u0101rtoju – “\u0145EVIENAM” nav ties\u012bbas, nek\u0101diem m\u0113r\u0137iem, izmain\u012bt ne burtu, ne t\u0101s m\u0113r\u0137us, ne t\u0101s garu<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Papildin\u0101t to ties\u012bbas ir tikai Latvijas tautai, t\u0101s pilnvaroto vietnieku Satversmes sapulc\u0113 un tikai tad, ja t\u0101s atbalsta Latvijas tautas vair\u0101kums…<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

K\u0101diem m\u0113r\u0137iem un “KAS” pie\u0146\u0113ma likumus, uz kuriem balst\u0101s \u0161odien “perestroikas” procesi Latvij\u0101 no 1990. g. 4 maija:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

a)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 Latvijas Republikas Augst\u0101k\u0101 Padome, 1991. gada 10. decembris – Latvijas Republikas KONSTITUCION\u0100LAIS likums “Cilv\u0113ka un pilso\u0146a ties\u012bbas un pien\u0101kumi”;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

\u0160ai okup\u0101cijas varas prettiesiskaj\u0101 likum\u0101 galven\u0101 da\u013ca v\u0113rt\u0113ta okupantus – starptautiskus noziedzniekus p\u0101rv\u0113rst no noziedznieka statusa uz Latvijas tautas sabiedr\u012bbas locek\u013ca statusu, kuram piem\u012bt Latvijas pilso\u0146a ties\u012bbas., Ar to tiek izkrop\u013coti Starptautisko ties\u012bbu pamati, to m\u0113r\u0137i un b\u016bt\u012bba, ar to tiek attaisnots vis\u0161ausm\u012bg\u0101kais noziegums – noziegums pret cilv\u0113ci, kuru esam\u012bbu ir apstiprin\u0101ju\u0161i gan ANO, gan Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalstis, kuras ir iniciatori \u0161o Starptautisko l\u012bgumu, uz kuriem atsaucas LPSR okup\u0101cijas vara – Augst\u0101k\u0101 Padome… , k\u0101 Krievija – PSRS Nirnbergas kara noziegumu pr\u0101va \u017den\u0113vas konvenciju.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Lai atg\u0101din\u0101tu Latvijas tautai, ka perestroikas procesu galvenais m\u0113r\u0137is ir izveidot Krievijas imp\u0113rijai – okup\u0101cijas varai jaunu, k\u0101 Gorba\u010dovs teica “cilv\u0113c\u012bgu” seju<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1991. gada 10. decembr\u012b LPSR Augst\u0101k\u0101 Padome pie\u0146em blakus likumu par Latvijas Republikas konstitucion\u0101l\u0101 likuma “Cilv\u0113ka un pilso\u0146a ties\u012bbas un pien\u0101kumi” sp\u0113k\u0101 st\u0101\u0161anos k\u0101rt\u012bbu.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

\u0160is likums v\u0113rsts uz okupantu un kolonistu iedz\u012bvin\u0101\u0161anu jaun\u0101 sabiedrisk\u0101 vid\u0113, kuru latvie\u0161u vid\u0113 d\u0113v\u0113 par 4. maija Republiku.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Visus min\u0113tos likumus ir pie\u0146\u0113musi Krievijas PSRS okup\u0101cijas izpildvara Latvij\u0101 – LPSR Augst\u0101k\u0101 Padome Latvij\u0101 pamatojoties uz deklar\u0101cijas “Par Latvijas Republikas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu” 6 pantu, kur teikts: ” …uzskat\u012bt par iesp\u0113jamu p\u0101rejas period\u0101 piem\u0113rot Latvijas PSR konstitucion\u0101l\u0101s normas un citus likumdo\u0161anas aktus … P\u0101rejas period\u0101 jaunus likumdo\u0161anas aktus PIE\u0145EM vai eso\u0161os aktus GROZA t i k a i Latvijas Republikas Augst\u0101k\u0101 Padome”<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

\"peters,godmanis,din\u0113vi\u010ds,\u012bvans,kalniete,\u0113lerte,saeima,latvija\"FOTO<\/strong>: \u0160eit redzami \u017e\u012bdisk\u0101 cionisma- komunisma marionetes Latvij\u0101. Visiem tiks izpild\u012bts n\u0101vessods pakarot publisk\u0101 viet\u0101. Genoc\u012bda veic\u0113jiem ir tikai viens sods- N\u0100VE !<\/em><\/span><\/span><\/p>\n

DIEVS SV\u0112T\u012a LATVIJU !<\/span>
\n<\/em><\/span><\/span><\/h2>\n

Par k\u0101du p\u0101rejas periodu LPSR Augst\u0101k\u0101s Padomes aktos ir runa?<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Deklar\u0101cija “Par Latvijas Republikas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu” 4. pants: “L\u012bdz Satversmes jaunas redakcijas pie\u0146em\u0161anai aptur\u0113t Latvijas Republikas Satversmi –<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Zem visiem okup\u0101cijas izpildvaras – LPSR Augst\u0101k\u0101s Padomes aktiem st\u0101v Komunistu partijas 2. sekret\u0101ra, LPSR augst\u0101k\u0101s Padomes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja A.Gorbunova<\/strong> un bez taisn\u012bgas tiesas miru\u0161\u0101, sekret\u0101ra I. Daudi\u0161a<\/strong> paraksti.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Ar to ar\u012b var\u0113tu nosl\u0113gt Pirmo perestroikas posmu, kura rakstur\u012bg\u0101k\u0101s iez\u012bmes, kuras ir Krievijas – LPSR Augst\u0101k\u0101s Padomes – Tautas frontes un kolaboracionistu darb\u012bbas m\u0113r\u0137i:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1. Legaliz\u0113t Latvijas tautas sabiedr\u012bb\u0101 okupantus – kolonistus, dot tiem politisku statusu…<\/span><\/strong><\/p>\n

<\/strong><\/p>\n

<\/span><\/strong><\/p>\n

<\/strong><\/p>\n

2. at\u0146emt Latvijas tautai ekonomisko un politisko varu – valsts augst\u0101k\u0101 likumdev\u0113ja varu…<\/span><\/strong><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

S\u0101k\u0101s jauns LPSR Augst\u0101k\u0101s Padomes – okup\u0101cijas varas administr\u0101cijas, Krievijas specdienestu un kolaboracionistu darb\u012bbas posms…, bet j\u0101atbild uz jaut\u0101jumu, kur\u0161 ir ar\u012b saist\u012bts ar “Pilsonisk\u0101s sabiedr\u012bbas likums” projekt\u0101 iek\u013cautu Latvijas valsts politiska laikmeta apz\u012bm\u0113jumu “ULMA\u0145A APV\u0112RSUMS”<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Ir skaidri redzams, ka \u0161\u012b “sacer\u0113juma” rakst\u012bt\u0101ji nezin, vai negrib zin\u0101t Latvijas valsts v\u0113stures laika posmu, kuram Latvijas valsts dibin\u0101t\u0101ji ir devu\u0161i z\u012bm\u012bgu nosaukumu “Politisk\u0101s zemes ier\u012bc\u012bbas laikmets” 1926 – 1930 gadi, kuru notikumi ir aprakst\u012bti agr\u0101r\u0101s reformas likuma desmit gadu atcerei “Latvijas Agr\u0101r\u0101 Reforma” 1930. gada izdevums, 454 – 458. lpp. un t\u0101l\u0101kais posms l\u012bdz 1934. gadam t\u0101 laika av\u012bz\u0113s, \u017eurn\u0101los un daudzu emigr\u0113jo\u0161o latvie\u0161u zin\u0101tnieku un publicistu darbos, kuri bija \u0161o v\u0113sturisko notikumu l\u012bdzdal\u012bbnieki.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

K\u0101 rad\u0101s m\u012bts par Ulma\u0146a apv\u0113rsumu 1934. gada 15. maij\u0101?<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

\u0160im jaut\u0101jumam blakus j\u0101liek otrs jaut\u0101jums: K\u0101p\u0113c okup\u0101cijas vara LPSR Augst\u0101k\u0101 Padome 1991 gad\u0101 atjaunoja K. Ulma\u0146\u0101 padz\u012bto 5. Saeimu?<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

P\u0113c 5. Saeim\u0101 krievu (valod\u012bgo) frakcijas graujo\u0161\u0101s darb\u012bbas v\u0113rstu pret Agr\u0101ro Reformu – pret nacion\u0101l\u0101s ekonomikas izaugsmi – pret Latvijas tautas valsts suveren\u0101s varas izaugsmi, kuru 1934. gada 15. maij\u0101 p\u0101rtrauca Latvijas Br\u012bv\u012bbas c\u012bn\u012bt\u0101ju organiz\u0101cijas, br\u012bvpr\u0101t\u012bg\u0101s Aizsargu organiz\u0101cijas un Latvijas tauta pat opozicion\u0101ri noska\u0146ot\u0101 Socdemokr\u0101tu frakcija Saeim\u0101 \u0161o tautas izv\u0113li nenov\u0113rt\u0113ja k\u0101 “valsts apv\u0113rsumu”<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

No 1940. gada 4. maij\u0101 izzi\u0146as, kuru bija sast\u0101d\u012bjis NKVD galven\u0101s p\u0101rvaldes 5. da\u013cas priek\u0161nieka vietnieks VD kapteinis Dubovskis (k\u0101 redzat krievs), kur\u0101 bija sniegts \u010dekas v\u0113rt\u0113jums par Latvijas valsts prezidentu K. Ulmani un vi\u0146a iek\u0161politisko un \u0101rpolitisko orient\u0101ciju.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Ir j\u0101uzsver tas, ka \u0161ie krievu politikas inv\u0101zijas, tika izmantotas Krievijas PSRS aps\u016bdz\u012bb\u0101 pret suverenas valsts – Latvijas Republikas prezidentu. M\u0113s nedr\u012bkstam noraid\u012bt to faktu, ka K.Ulmanis bija viens no Br\u012bv\u012bbas kara uzvaras kal\u0113jiem, par ko krievi nebija aizmirsu\u0161i un neaizmirs\u012bs nekad.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Un tagad pie faktiem – Latvijas V\u0113stures Instit\u016bta \u017durn\u0101ls 1992 * 4, 160. lpp.:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

“Dubovska skat\u012bjum\u0101 K\u0101rlim Ulmanim bija liela popularit\u0101te Zemnieku savien\u012bb\u0101 un pla\u0161\u0101s “bur\u017eu\u0101zisk\u0101s sabiedr\u012bbas” aprind\u0101s. “Gudrs, vilt\u012bgs politi\u0137is, kas iemieso sev\u012b latvie\u0161u kulaka pr\u0101ta sp\u0113jas. Vilt\u012bgs un patm\u012bl\u012bgs politikas intrigants. Uztur\u0113ja labas attiec\u012bbas ar nacion\u0101l\u0101m minorit\u0101t\u0113m, \u012bpa\u0161i ar v\u0101cie\u0161iem. Lai nostiprin\u0101tu savas partijas kasi, Ulmanis nenoniecin\u0101ja vis\u0101da veida komerci\u0101las kombin\u0101cijas, to skait\u0101 ar \u0101rzemju kapit\u0101listiem, ber dar\u012bja to caur tre\u0161aj\u0101m person\u0101m.” \u0100rpolitik\u0101 Ulmanis esot manevr\u0113jis starp orient\u0101ciju uz to vai citu Rietumu lielvalstu grupu. “Ja ar Angliju Ulmani saista skaidrs politisks un ekonomisks apr\u0113\u0137ins, tad ar V\u0101ciju vi\u0146u saista atmi\u0146as par 1918. – [19] 19. gadu, kad Ulma\u0146a vad\u012bba sadarboj\u0101s ar v\u0101cu milit\u0101ro pav\u0113lniec\u012bbu Latvij\u0101, un faktiski eksist\u0113ja, pateicoties \u0161\u012bs pav\u0113lniec\u012bbas atbalstam. T\u0101p\u0113c vi\u0146u uzskata par \u0123ermanofilu.”<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

T \u0101 l \u0101 k\u00a0 n \u0101 k\u00a0 v \u0113 l\u00a0 f a n t a s t i s k \u0101 k a s\u00a0 z i \u0146 a s,\u00a0 k a s\u00a0 “p \u0113 c \u00a0e s o \u0161 \u0101 m\u00a0 z i \u0146 \u0101 m” p i r m s \u00a01934. gada 15. maija APV\u0112RSUMA K. Ulmanis e s o t\u00a0 b r a u c i s\u00a0 u z\u00a0 B e r l \u012b n i, “b e t\u00a0 a p v \u0113 r s u m a\u00a0 l a i k \u0101\u00a0 v i \u0146 u\u00a0 R \u012b g a s\u00a0 l i d o s t \u0101\u00a0 g a i d \u012b j a\u00a0 v \u0101 c u<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

l i d m a \u0161 \u012b n a,\u00a0 a r\u00a0 k u r u\u00a0 v i \u0146 a m\u00a0 v a j a d z \u0113 j a\u00a0 b \u0113 g t\u00a0 n e v e i k s m e s\u00a0 g a d \u012b j u m \u0101.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Autora piez\u012bme – \u0161\u012bs “eso\u0161\u0101s zi\u0146as” apliecina to, ka krievu frakcijas graujo\u0161\u0101 darb\u012bba Saeim\u0101 ved\u0101s ne bez Krievijas specdienestu uzman\u012bbas.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Turpin\u0101m cit\u0113t –<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

P \u0113 c\u00a0 d r a u d z \u012b g u\u00a0 a t t i e c \u012b b u\u00a0 a t j a u n o \u0161 a n a s\u00a0 s t a r p PSRS un V\u0100CIJU “Ulmanis s\u0101ka orient\u0113ties uz ang\u013cu – fran\u010du bloku, ar kuru pal\u012bdz\u012bbu cer\u0113ja “iedz\u012bt j\u016br\u0101” padomju garnizonus” Tika uzsv\u0113rts, ka pret PSRS K.Ulmanis iztur\u0113j\u0101s naid\u012bgi. Uz savstarp\u0113j\u0101 pal\u012bdz\u012bbas l\u012bguma nosl\u0113g\u0161anu ar PSRS izg\u0101ja, izveidoju\u0161\u0101s situ\u0101cijas spiests. P\u0113c pakta nosl\u0113g\u0161anas sabot\u0113ja t\u0101 realiz\u0101ciju un vad\u012bja a\u0123it\u0101ciju pret padomju garnizoniem.” Vi\u0146a pretpadomju politikas kurss \u012bpa\u0161i izpaudies padomju – somu kara laik\u0101. Par K.Ulma\u0146a iek\u0161politiku p\u0113c 1934. gada 15. maija nor\u0101d\u012bts, ka Ulmanis “kopa it\u0101\u013cu un v\u0101cu fa\u0161isma metodes un formas, pasludinot sevi par “tautas vadoni””<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Dom\u0101ju, ka te koment\u0101ri ir lieki!<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Jo te piln\u0101 m\u0113r\u0101 izpau\u017eas krievu fa\u0161isms – \u0161ovinisms – krieva mor\u0101l\u0101 b\u016bt\u012bba.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Un v\u0113l – past\u0101v m\u012bts, kur\u0161 ir c\u0113lies no t\u0101 pa\u0161a purva – par K.Ulma\u0146a nepreto\u0161an\u0101s politiku krievu okup\u0101cijai. ” 1939. gada 28. septembr\u012b operat\u012bv\u0101s da\u013cas priek\u0161nieks \u016adenti\u0146\u0161 zi\u0146oja par lielu Sarkan\u0101s armijas sp\u0113ku koncentr\u0101ciju pie Latvijas robe\u017eas. K. Ulmanis uzaicin\u0101ja Balodi (kara ministru) mani (\u016adenti\u0146u) un Ber\u0137i (armijas virspav\u0113lnieks) atsevi\u0161\u0137\u0101 istab\u0101, kur apsprieda \u0161o zi\u0146ojumu. ULMANIS LIKA PRIEK\u0160\u0100 VALST\u012a IZSLUDIN\u0100T MOBILIZ\u0100CIJU, bet m\u0113s, tas ir Balodis, \u016adenti\u0146\u0161 un Ber\u0137is tam nepiekrit\u0101m. Ber\u0137is izvirz\u012bja mot\u012bvus, ka Latvijas armija nav pien\u0101c\u012bgi bru\u0146ota utt.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

P\u0113c “ULMA\u0145A APV\u0112RSUMA SEKU LIKVID\u0100CIJAS”, LPSR Augst\u0101k\u0101 Padome organiz\u0113 “”ULMAN\u0145A” APV\u0112RSUMA ” seku likvid\u0101ciju – ATJAUNO 5. SAEIMU UN T\u0100S GRAUJO\u0160O DARB\u012aBU LATVIJ\u0100. T\u0101 to lika Krievija – t\u0101 to kvalific\u0113ja Krievija – t\u0101 to izpild\u012bja LPSR Augst\u0101k\u0101 Padome lai sl\u0113ptu okup\u0101cijas, koloniz\u0101cijas, genoc\u012bda sekas un dotu noziegumiem jaunu “cilv\u0113c\u012bgu (perestroikas) seju”<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

T\u0101l\u0101k seko Latvijas izlaup\u012b\u0161ana, kurai redzami divi galvenie m\u0113r\u0137i:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 at\u0146emt Latvijas tautai ekonomiski – politisko varu;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

2.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 izveidot alternat\u012bvu Latvijas tautai ekonomiski – politisku varu, kura balst\u0101s uz Krievijas un EiroSavien\u012bbas ekonomisk\u0101m un politisk\u0101m amb\u012bcij\u0101m v\u0113rstas, no Krievijas puses uz Eiropu, no Eirosavien\u012bbas puses uz Krievijas dabas resursiem un t\u0101s, k\u0101 pre\u010du tirgu.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Latvijas “nelaime” ir t\u0101s ekonomiski – politiski strat\u0113\u0123iski noz\u012bm\u012bg\u0101 st\u0101vokli – starp diviem alkat\u012bgiem su\u0146iem – Krieviju un ES “pao\u012brkapit\u0101lu” – kur\u0161 turas uz noziegumu un amb\u012bcij\u0101m.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

<\/span>\"T\u0100LAVSFOTO<\/strong>: Par \u0161iem izdzimte\u0146iem lasi \u0161eit:<\/em><\/span> http:\/\/tautastribunals.eu\/?p=10663<\/a> <\/span><\/p>\n

T\u0101l\u0101k tiek atdal\u012bti Latvijas tautas Satversmes Sapulc\u0113 pie\u0146emtie valsts pamatlikumi no to vienojo\u0161\u0101 likuma – Latvijas tautas noteikt\u0101s valsts Satversmes.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Latvij\u0101 politisk\u0101 vara sadal\u0101s starp rusofiliem, pseidoeiropas faniem un kolaboracionistiem, kuri savuk\u0101rt lai notur\u0113tos pie varas cen\u0161as sagr\u016bst pier\u0113m latvie\u0161u tautu ar visa veida okup\u0101cijas un koloniz\u0101cijas sek\u0101m, kuri \u0161odien apvienoju\u0161ies d\u0113v\u0113 sevi par “KRIEVVALOD\u012aUGIEM”<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Tad te rodas jaut\u0101jums! Kas ir “krievvalod\u012bgie” ? Ja t\u0101 nav tauta – t\u0101tad tai nav savas kult\u016bras, savas valodas utt., bet tai ir vienojo\u0161as saites ar Krieviju, PSRS un to satel\u012btiem, kurus vieno k\u0101 noziegums pret cilv\u0113ci, kuram nav noilguma termi\u0146\u0161, t\u0101 ar\u012b \u0161ovinistiskas amb\u012bcijas.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Tas noz\u012bm\u0113, ka okup\u0101cijas sekas var iz\u0101rst\u0113t izgrie\u017eot t\u0101 “audz\u0113ju”, kam ir visas Eiropas un Pasaules tautu Otr\u0101 pasaules kara pieredze.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Es negribu, un tam ar\u012b nav j\u0113gas, uzskait\u012bt starptautiskos l\u012bgumus, kurus ir izkrop\u013cojusi past\u0101vo\u0161\u0101 perestroikas okup\u0101cijas vara. \u012as\u0101ks, starptautisko l\u012bgumu, saraksts b\u016btu, un kuru priorit\u0101ti par Latvijas valsts likumiem noteica okup\u0101cijas izpildvara – LPSR Augst\u0101k\u0101 Padome 1991. g. 4. maija deklar\u0101cij\u0101 – JO T\u0100DU NAV!<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Ir izkrop\u013coti pamati – piem\u0101kumi un atbild\u012bba:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

pien\u0101kumi – pilsonisk\u0101 sabiedr\u012bba;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

atbild\u012bba – par noziegumiem pret \u0161o pilsonisko sabiedr\u012bbu.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Ja \u0161ie, starptautisko l\u012bgumu pamati, ir izn\u012bcin\u0101ti, tad p\u0101r\u0113jam l\u012bguma saturam nav j\u0113gas, k\u0101 pie\u0146emtiem starptautiskiem l\u012bgumiem visp\u0101r …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Mums ir m\u016bsu tautas pieredze, mums ir m\u016bsu valsts pieredze – K. Ulmanis run\u0101 Darba sv\u0113tkos teica:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

“Sevi\u0161\u0137i tagad, p\u0113c 1934. gada 15. maija, kad esam nokrat\u012bju\u0161i p\u0113d\u0113jos \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cus m\u016bsu tautas att\u012bst\u012bbas ce\u013c\u0101, kad esam atsvabin\u0101ju\u0161ies no latvju tautas vesel\u012bg\u0101 organisma graujo\u0161\u0101s un ruin\u0113jo\u0161\u0101s parlament\u0101r\u0101s un politisko partiju varas, kad esam savu valsti atjaunoju\u0161i un atguvu\u0161i atkal visas tautas vienot\u012bbu, mums ir atkl\u0101jies ce\u013c\u0161, pa kuru ejot g\u016bsim v\u0113l liel\u0101kus pan\u0101kumus …, jo atjaunot\u0101 valst\u012b VISIEM PILSO\u0145IEM iesp\u0113jams izmantot visus uz augst\u0101s materi\u0101l\u0101s un gar\u012bg\u0101s kult\u016bras atrodo\u0161\u0101s valsts labumus”<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Un tom\u0113r da\u017ei visp\u0101r\u0113ji starptautisko ties\u012bbu normu, kuru augst\u0101ku” sp\u0113ku ir atzinusi LPSR Augst\u0101k\u0101 Padome un uz kuriem balst\u012bj\u0101s Krievijas PSRS Nirnbergas pr\u0101v\u0101 pret Krievijas un PSRS biju\u0161o sabiedroto. Uz \u0161iem visp\u0101r\u0113jiem atzinumiem balst\u0101s 1949. g. 12. augusta \u017den\u0113vas konvencija, konvencija par genoc\u012bda nozieguma nov\u0113r\u0161anu un t\u0101 sod\u0101m\u012bbu, konvencijas par aparte\u012bda, okup\u0101ciju, koloniz\u0101ciju seku likvid\u0113\u0161anu un n\u0101ciju – cilv\u0113ku ties\u012bb\u0101m:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

H\u0101gas konvencija – starptautisk\u0101s sauszemes kara ties\u012bbas. 43. pants. P\u0113c tam kad likum\u012bg\u0101 vara tie\u0161\u0101m ir p\u0101rg\u0101jusi okup\u0113t\u0101ja rok\u0101s, vi\u0146am j\u0101sper visi no vi\u0146a atkar\u012bgie so\u013ci, lai p\u0113c iesp\u0113jas atjaunotu un uztur\u0113tu sabiedrisko k\u0101rt\u012bbu un civilo dz\u012bvi; PIE TAM , ja nav spied\u012bgu \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cu, IEV\u0112ROJOT OKUP\u0112T\u0100S ZEMES L I K U M U S.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Deklar\u0101cija par intervencijas un iejauk\u0161anos valstu iek\u0161\u0113j\u0101s liet\u0101s nepie\u013caujam\u012bbu. ANO \u0122ener\u0101l\u0101s Asamblejas rezol\u016bcija 36\/103, 1981.gada 9.decembris, III. Da\u013ca:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

e)\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 valstu ties\u012bbas un pien\u0101kums neatz\u012bt st\u0101vok\u013cus, kuri izveidoju\u0161ies sp\u0113ka, draudu vai t\u0101 lieto\u0161anas rezult\u0101t\u0101 vai ar\u012b aktus, kuri izdar\u012bti, p\u0101rk\u0101pjot principu par neiejauk\u0161anos un atteik\u0161anos no intervences;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

3.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 Ties\u012bbas un pien\u0101kumi, kas izkl\u0101st\u012bti \u0161aj\u0101 Deklar\u0101cij\u0101 ir savstarp\u0113ji saist\u012bti un atbilsto\u0161i stat\u016btiem.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

4.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 Nekas \u0161aj\u0101 Deklar\u0101cij\u0101 nek\u0101d\u0101 veid\u0101 neaizskar to tautu ties\u012bbas uz pa\u0161noteik\u0161anos, br\u012bv\u012bbu un neatkar\u012bbu, kuras atrodas koloni\u0101l\u0101 pak\u013caut\u012bb\u0101 , \u0101rvalstu okup\u0101cij\u0101 vai rasistisku re\u017e\u012bmu j\u016bg\u0101, K\u0100 AR\u012a TO TIES\u012aBAS PRAS\u012aT UN SA\u0145EMT PAL\u012aDZ\u012aBU ATBILSTO\u0160I STAT\u016aTU M\u0112R\u0136IEM UN PRINCIPIEM.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Starptautiskie l\u012bgumi, kur\u0101s noteiktas visp\u0101r\u0113jas cilv\u0113ka – n\u0101cijas ties\u012bbas un starptautiski garant\u0113t\u0101 pal\u012bdz\u012bba st\u0101jas sp\u0113k\u0101 tikai tad, ja par t\u0101m cilv\u0113ki c\u012bn\u0101s, ja apzina st\u0101vok\u013ca kropl\u012bbu, ja apzin\u0101s, ka Br\u012bv\u012bba, Neatkar\u012bba, Ties\u012bbas nav Gerberta Uelsa “M\u016b\u017e\u012bg\u0101 maize”, j\u0101apzin\u0101s, ka to var pan\u0101kt c\u012bnoties un aizst\u0101vot.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Ko m\u0113s varam – kas mums ir j\u0101dara:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

– J\u0101izveido m\u0101jas lapas elektroniskais t\u012bkls – vair\u0101kas m\u0101jas lapas, kuras veido vienotu t\u012bklu.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

– skaidri j\u0101nosaka savas darb\u012bbas m\u0113r\u0137us un metodes. Past\u0101v divas:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

a) bru\u0146ota;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

b) parlament\u0101rs.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Ja run\u0101jam par parlament\u0101ru ce\u013cu, m\u0113s nedr\u012bkstam aizmirst , ka past\u0101vo\u0161\u0101 antitautas vara pielietos visus t\u0101s r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161os l\u012bdzek\u013cus un resursus lai nepie\u013cautu Latvijas tautas valsts suveren\u0101s varas atjauno\u0161anu, un v\u0113l jo vair\u0101k nacion\u0101l\u0101s ekonomikas atjauno\u0161anu, kas noz\u012bm\u0113tu noziedznieku nodo\u0161anu tautas tiesai. Tas noz\u012bm\u0113, ka pie\u0146emot parlament\u0101ro ce\u013cu mums j\u0101b\u016bt gataviem savu valsti, savas ties\u012bbas, savu tautu aizst\u0101v\u0113t ar visiem pieejamiem l\u012bdzek\u013ciem.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

P\u0113d\u0113j\u0101 gada politiskie notikumi, it \u012bpa\u0161i krievu valodas referendums par\u0101d\u012bja tautas vienot\u012bbu un ap\u0146\u0113m\u012bbu…<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Bet tas ar\u012b par\u0101d\u012bja ka past\u0101vo\u0161\u0101 vara, neskatoties ka tauta pateica N\u0112, turpina “kluso” genoc\u012bdu pret latvie\u0161u tautu. par t\u0101 trib\u016bnu tiek izmantota “Latvijas telev\u012bzija”, kura jau sen p\u0101rdota, bet taj\u0101 saimnieko “krievvalod\u012bgie”.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Tas noz\u012bm\u0113, ka par vienu no galvenajiem uzdevumiem j\u0101izvirza (starptautisku) tiesas pr\u0101vu pret “Latvijas telev\u012bziju” par naida kurin\u0101\u0161anu un genoc\u012bda organiz\u0113\u0161anu. Latvijas telev\u012bzijai j\u0101atgrie\u017eas Latvijas tautas \u012bpa\u0161um\u0101 un t\u0101s vad\u012bbu j\u0101nodod Kult\u016bras Fonda vad\u012bb\u0101, kuras darb\u012bbu j\u0101vada tautas v\u0113l\u0113tam prezidentam.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Tas noz\u012bm\u0113, ka j\u0101atjauno Kult\u016bras Fonds, uz principiem k\u0101diem tas darboj\u0101s Latvijas Republik\u0101.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Par otru ne maz\u0101k svar\u012bgu uzdevumu varam izvirz\u012bt jaut\u0101jumu par tautas v\u0113l\u0113tu prezidentu. \u0160im jaut\u0101jumam:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

1.j\u0101izstr\u0101d\u0101 likums par tautas v\u0113l\u0113tu prezidentu;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

2. likums par valsts prezidentu;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

3. j\u0101organiz\u0113 parakstu v\u0101k\u0161ana vis\u0101 Latvij\u0101.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Tautas jauniev\u0113l\u0113tam Valsts prezidentam par pien\u0101kumu uzlikt \u012bs\u0101k\u0101 laik\u0101 Sasaukt Latvijas tautas pilnvarotos p\u0101rst\u0101vjus, kura uzdevums:<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

a) atjaunot valst\u012b Satversmes Sapulces likumus;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

b) papildin\u0101t Satversmes Sapulces likumus nacion\u0101l\u0101s ekonomikas att\u012bst\u012bbai;<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

c) izskat\u012bt jaut\u0101jumu par Eiropas Savien\u012bbu un noteikt pamatprincipus uz k\u0101diem j\u0101balst\u0101s Latvijas Republikas un Eiropas Savien\u012bbas sadarb\u012bba.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Latvij\u0101 Valsts augst\u0101kam likumdev\u0113jam ir j\u0101b\u016bt tikai Latvijas tautai.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Ir v\u0113l viens ce\u013c\u0161 – atz\u012bt \u0161o LPSR Augst\u0101k\u0101s Padomes okup\u0101cijas varas p\u0101rk\u0101rto\u0161anu par likum\u012bg\u0101m. Tas noz\u012bm\u0113 atz\u012bt par likum\u012bgu Krievijas okup\u0101ciju, genoc\u012bdu par krievu genoc\u012bda ties\u012bbu normu.<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

\u0160is ce\u013c\u0161 ved uz katastrofu …<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Tas spie\u017e cilv\u0113kus izmantot iero\u010dus, k\u0101 savas dz\u012bv\u012bbas aizsardz\u012bbas l\u012bdzekli.<\/span><\/p>\n

09.07.14<\/span><\/p>\n

P.S.<\/h2>\n

\"L.-Granti\u0146\u0161.-H-86-LRTT-Kopie3Mazs papildin\u0101jums. Par Berklavu <\/strong>nav viss tik vienkr\u0101saini sarkans. Vi\u0146\u0161 iest\u0101j\u0101s KP <\/strong>pirms kara un tic\u0113ja t\u0101s ide\u0101liem. Kad redz\u0113ja t\u0101s \u012bsto seju, tad saprata un s\u0101ka c\u012bn\u012bties pret p\u0101rkrievo\u0161anu. <\/span><\/p>\n

Vi\u0146a devums latvie\u0161u tautai ir neatsverams. <\/span><\/strong><\/p>\n

Vi\u0146\u0161 bija tas, no k\u0101 \u0161eit uz foto redzamie baid\u012bj\u0101s un ar\u012b izjuta mazv\u0113rt\u012bbas kompleksu vi\u0146a priek\u0161\u0101. <\/span><\/p>\n

Vi\u0146\u0161 tika noslepkavots. <\/span><\/p>\n

Un noslepkavoja vi\u0146u tie, kuri redzami otraj\u0101 foto. Man bija tas gods ar vi\u0146u iepaz\u012bties. Es ar vi\u0146u un vi\u0146a kundzi pabij\u0101m kop\u0101 veselu dienu apbrauk\u0101jot- apskatot Minsteres<\/strong> apk\u0101rtni. Ned\u0113\u013cu pirms vi\u0146a non\u0101v\u0113\u0161anas m\u0113s v\u0113l sazvan\u012bj\u0101mies. St\u0101st\u012bja, k\u0101di dra\u0146\u0137i vi\u0146am visapk\u0101rt salikti… .<\/span><\/p>\n

<\/span><\/p>\n

Kas attiecas uz H-86<\/strong> grupu, tad p\u0113c t\u0101s kodola izraid\u012b\u0161anas tika nodibin\u0101ta paral\u0113l\u0101 \u010dekas H-86<\/strong> grupa(R\u012bgas noda\u013ca) <\/em>Zieme\u013ca<\/strong> vad\u012bb\u0101. To man bez aizspriedumiem pateica \u010dekists, kur\u0161 man kartoja izce\u013co\u0161anas- izraid\u012b\u0161anas dokumentus. <\/span><\/p>\n

Lauza, l\u012bdz beidzot salauza ar\u012b Vidi\u0146u<\/strong>, kur\u0161 bija ap\u0146\u0113mies atrais\u012bties no KP<\/strong>. <\/span><\/p>\n

Maskava-Telaviva<\/strong> pielika visas p\u016bles, lai Latvij\u0101 <\/strong>nostiprin\u0101tos vi\u0146u slepkavu re\u017e\u012bms. \u017d\u012bdi un krievi baid\u012bj\u0101s no Latvijas<\/strong> neatkar\u012bbas, jo tad viss HOLOKAUSTS<\/strong> var\u0113ja sabrukt. Krievi un \u017e\u012bdi ir vienk\u0101r\u0161i defin\u0113jami- kriev\u017e\u012bdi. Abi ir pasaules liel\u0101kie vamp\u012bri.<\/span><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Materi\u0101ls iz pag\u0101j\u012bbas. Izlasi, noteikti izlasi, ja gribi k\u013c\u016bt zino\u0161\u0101ks. ========================================================================== Pateik\u0161u god\u012bgi, sen man nav n\u0101cies izv\u0113rt\u0113t tik informat\u012bvi pies\u0101tin\u0101tu ar pretrun\u012bg\u0101m ties\u012bb\u0101m un to noliegumiem, pamatotiem ar Starptautiskiem l\u012bgumiem un to ideju...<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/21121"}],"collection":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=21121"}],"version-history":[{"count":15,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/21121\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":21140,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/21121\/revisions\/21140"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=21121"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=21121"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=21121"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}