{"id":2030,"date":"2010-06-24T13:13:31","date_gmt":"2010-06-24T10:13:31","guid":{"rendered":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=2030"},"modified":"2010-06-24T13:13:32","modified_gmt":"2010-06-24T10:13:32","slug":"nacionala-nodeviba","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=2030","title":{"rendered":"Nacion\u0101l\u0101 nodev\u012bba."},"content":{"rendered":"

NACION\u0100L\u0100 NODEV\u012aBA<\/span><\/strong><\/p>\n

\"IMGP0974\"Ja Latvijas iedz\u012bvot\u0101jos pirms Otr\u0101 Pasaules kara bija p\u0101rst\u0101v\u0113tas ne vair\u0101k par desmit nacionalit\u0101t\u0113m, tad ar sve\u0161o iepludin\u0101\u0161anu \u0161odien to skaits p\u0101rsniedz simtu. K\u0101 t\u0101s v\u0113rt\u0113t, k\u0101du statusu t\u0101m pie\u0161\u0137irt? K\u0101du statusu visp\u0101r pie\u0161\u0137irt okup\u0101cijas laika iece\u013cot\u0101jiem? P\u0113d\u0113jiem m\u016bsu valstsv\u012bri, veicot k\u0101rt\u0113jo nodev\u012bbu pret latvie\u0161u tautu, pie\u0161\u0137\u012bru\u0161i past\u0101v\u012bg\u0101s dz\u012bves Latvij\u0101 ties\u012bbas un nosauku\u0161i par nepilso\u0146iem<\/em>, un tagad c\u012bt\u012bgi vi\u0146us naturaliz\u0113 LR pilso\u0146os. Par nelikum\u012bgi iece\u013coju\u0161o deport\u0101ciju vai repatri\u0101ciju m\u016bsu vara nedom\u0101. Taisni otr\u0101di! No p\u0101ri par 700 t\u016bksto\u0161iem nepilso\u0146u, kas bija LR neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas br\u012bd\u012b, \u0161odien nenaturaliz\u0113ti esot p\u0101rpaliku\u0161i k\u0101di 350 t\u016bksto\u0161i, ar ko k\u0101 sasniegumu \u013coti lepojas m\u016bsu Naturaliz\u0101cijas p\u0101rvalde, bet tuv\u0101ko gadu laik\u0101 ar\u012b \u0161os sola naturaliz\u0113t.<\/span><\/strong><\/p>\n

Tie\u0161\u0101m p\u0101rsteidz latvie\u0161u naivums, verdziska pado\u0161an\u0101s un gl\u0101bi\u0146a gaid\u012b\u0161ana no pa\u0161reiz\u0113j\u0101s varas. Bet vara pa \u0161iem it k\u0101 br\u012bves gadiem ir latvie\u0161us nodevusi neskait\u0101mas reizes un v\u0113l joproj\u0101m tos mu\u013c\u0137o un mu\u013c\u0137os ar\u012b turpm\u0101k. Tos pa\u0161us jau daudzk\u0101rt p\u0101rbaud\u012btos nodev\u0113jus iev\u0113l\u0113j\u0101m Eiropas Parlament\u0101. Un pirmais, ko vi\u0146i izdar\u012bja, visai pasaulei ska\u013ci pazi\u0146oja: \u201cLatvija ir uz\u0146\u0113musies bezprecedenta uzdevumu \u2013 integr\u0113t vardarb\u012bgas okup\u0101cijas laik\u0101 iepludin\u0101tos iedz\u012bvot\u0101jus.\u201d Nevis Latvija, nevis latvie\u0161i, bet j\u016bs \u2013 savas tautas nodev\u0113ji! Nevis iedz\u012bvot\u0101jus, bet civilkolonistus! \u0160\u0101di parlament\u0101rie\u0161i jau nu latvie\u0161u intereses Eiropas Parlament\u0101 neaizst\u0101v\u0113s!<\/span><\/strong><\/p>\n

K\u0101 pamatot: milz\u012bg\u0101 civilkolonistu bara atst\u0101\u0161anu Latvij\u0101, atteik\u0161anos no nacion\u0101las valsts, jauna etniska bastarda \u2013 vienotas Latvijas tautas ar himerisku kult\u016bru veido\u0161anu? Galu gal\u0101, k\u0101 pamatot pa\u0161as Latvijas valsts nepiecie\u0161am\u012bbu, t\u0101s uzdevumu?<\/span><\/strong><\/p>\n

Lai kaut cik savu politiku, kas bez ierun\u0101m pie\u0146em un latvie\u0161u tautai uzspie\u017e rietumu valstu emis\u0101ru nodikt\u0113tus dz\u012bves noteikumus, latvie\u0161u ac\u012bs padar\u012btu ro\u017eain\u0101ku, tiek izmantota valsts vara, kas:<\/span><\/strong><\/p>\n

– ar monopoliz\u0113tu masu inform\u0101cijas l\u012bdzek\u013cu, k\u0101 ar\u012b ar Kult\u016brkapit\u0101la u.c. fondu subs\u012bdiju uzpirktu, paklaus\u012bgu un da\u017ek\u0101rt ar\u012b varas iebied\u0113tu izdevniec\u012bbu pal\u012bdz\u012bbu realiz\u0113 cit\u0101di dom\u0101jo\u0161o \u201cdemokr\u0101tisku mutes aizb\u0101\u0161anu\u201d;<\/span><\/strong><\/p>\n

– labi apmaks\u0101 un publisko varas pr\u0101ti\u0146us balsto\u0161u \u201czin\u0101tni\u201d.<\/span><\/strong><\/p>\n

T\u0101das \u201cvalstiskotas\u201d, ar nacion\u0101lo politiku saist\u012btas, zin\u0101tnes zin\u0101tNIECISKUMA virsotni, bez \u0161aub\u0101m, p\u0101rst\u0101v LU profesore Ilga Apine, kas savas zin\u0101tnisk\u0101s iestr\u0101des vienot\u0101s padomju tautas etnopsiholo\u0123ij\u0101 nu p\u0101rnes vienotas Latvijas tautas sintez\u0113\u0161an\u0101. Vi\u0146u atbalsta domubiedru grupa: B. Cilevi\u010ds, V. Dozorcevs, L. Dribins, A. K\u013cockins, I. \u0160uvajevs un T. Tisenkofs. No jaun\u0101k\u0101s paaudzes vi\u0146iem var pievienot sorosie\u0161us A. Pabriku un S.\u0112lerti.<\/span><\/strong><\/p>\n

\u201cVair\u0101kas Rietumeiropas zemes izjutu\u0161as agr\u0101k\u0101s koloni\u0101l\u0101s pag\u0101tnes bumeranga efektu. B\u016bdamas etniski homog\u0113nas, t\u0101s bija spiestas pie\u0146emt savu agr\u0101ko koloniju iedz\u012bvot\u0101ju miljonus, pie\u0161\u0137irt tiem pilson\u012bbu un k\u013c\u016bt par multietnisk\u0101m zem\u0113m. K\u0101p\u0113c Latvija nevar\u0113tu pied\u0101v\u0101t savu redz\u0113jumu \u2013 atbilsto\u0161u savai v\u0113sturei un re\u0101lajai situ\u0101cijai? (..) Multikultur\u0101lism\u0101 galvenais ir nacion\u0101l\u0101s (kurs\u012bvs mans, A.\u0100.)valsts un etnisko, kultur\u0101lo minorit\u0101\u0161u attiec\u012bbu apzin\u0101ta konstru\u0113\u0161ana, lai nodro\u0161in\u0101tu stabilit\u0101ti sabiedr\u012bb\u0101. Vis\u012bs\u0101k\u0101 multikultur\u0101lisma defin\u012bcija: starpetniskas sapratnes ideolo\u0123ija un politika valsts l\u012bmen\u012b. Tie\u0161i valsts ir multikultur\u0101lisma ievie\u0161anas galvenais subjekts. Atzinusi \u0161o liber\u0101l\u0101s ideolo\u0123ijas formu, t\u0101 izmanto soci\u0101l\u0101s tehnolo\u0123ijas (tiesisk\u0101s normas un atbilsto\u0161\u0101s instit\u016bcijas \u2013 \u013coti da\u017e\u0101das), lai nodro\u0161in\u0101tu soci\u0101lu stabilit\u0101ti. Integr\u0101cijas strat\u0113\u0123ija ir viens no instrumentiem \u0161\u0101da m\u0113r\u0137a sasnieg\u0161anai.<\/span><\/strong><\/p>\n

Nav nek\u0101du paz\u012bmju, ka Latvijai neb\u016btu piem\u0113rojams multikultur\u0101lisma modelis. (..) Esam multikultur\u0101la sabiedr\u012bba, un no t\u0101 neizb\u0113gt. (..)<\/span><\/strong><\/p>\n

Monokultur\u0101ls cilv\u0113ks paliek pag\u0101tn\u0113… Cilv\u0113ks jut\u012bsies komfortabli ar\u012b div\u0101s (vai vair\u0101k\u0101s) kult\u016br\u0101s. Indiv\u012bdi, kuri jau \u0161odien j\u016btas pieder\u012bgi vair\u0101k\u0101m kult\u016br\u0101m, ir n\u0101kotnes cilv\u0113ki. Psiholo\u0123iskas izmai\u0146as sekos. Neb\u016bs bai\u013cu zaud\u0113t savu unik\u0101lo identit\u0101ti.\u201d<\/span><\/strong><\/p>\n

Etniski un demogr\u0101fiski l\u012bdzsvarotaj\u0101 Latvij\u0101 t\u0101 ir v\u0101ji mask\u0113ta asimil\u0101cija vair\u0101k padomju \u2013 krievu, nek\u0101 latvie\u0161u kult\u016bras virzien\u0101, kad valstiski grib integr\u0113t diferenc\u0113tu uzskatu sabiedr\u012bbu.<\/span><\/strong><\/p>\n

J\u0101, t\u0101 ir PSRS vienot\u0101s padomju tautas (etnosa) izveides teorija, tagad drusku piep\u016bder\u0113ta (ar \u201cLatvija\u201d iestarpin\u0101jumiem) un p\u0101rmantota Latvijas valstij, t\u0101s autore: etnopsiholo\u0123e Ilga Apine! T\u0101ds etnopsiholo\u0123ijas kurss tiek las\u012bts m\u016bsu augstskol\u0101s, uz t\u0101da balst\u0101s Latvijas Republikas etnopolitika. Valsts augsti nov\u0113rt\u0113jusi Ilgas Apines zin\u0101tnisko ieguld\u012bjumu ar zin\u0101tnisku gr\u0101du un tr\u012bszvaig\u017e\u0146u ordeni! Koment\u0101ri te lieki. Atliek tikai pabr\u012bn\u012bties, vai tie\u0161\u0101m autorei koloniz\u0113t\u0101ja agr\u0101ko koloniju iedz\u012bvot\u0101ju miljonu pie\u0146em\u0161ana sav\u0101 valst\u012b ne ar ko neat\u0161\u0137iras no kolonizatoru atst\u0101\u0161anas dekoloniz\u0113taj\u0101 valst\u012b, vai multietnisms un multikultur\u0101lisms ir viens un tas pats, k\u0101 var multikultur\u0101lu valsti saukt par nacion\u0101lu, un kur likt monokultur\u0101lus cilv\u0113kus \u2013 Gulag\u0101 vai Au\u0161vic\u0101?<\/span><\/strong><\/p>\n

T\u0101l\u0101k, k\u0101du v\u0113l nodev\u012bbu jeb neliet\u012bbu pret latvie\u0161u tautu izstr\u0101d\u0101ju\u0161i m\u016bsu komunistisk\u0101s izcelsmes varne\u0161i? Vispirms vi\u0146iem bijis izdev\u012bgi sajaukt etnisko pieder\u012bbu ar valstisko. Norm\u0101l\u0101 valst\u012b dz\u012bvo pilso\u0146i un pavalstnieki, k\u0101 ar\u012b \u0101rvalstnieki, bezvalstnieki un neleg\u0101\u013ci. Latvij\u0101 tikai pilso\u0146i, nepilso\u0146i un \u0101rvalstnieki. Aiz nepilso\u0146iem<\/em> nomask\u0113ti: LR pavalstnieki, bezvalstnieki un neleg\u0101\u013ci. Tas t\u0101d\u0113\u013c, lai neb\u016btu iesp\u0113jams at\u0161\u0137irt tos, kas Latvijas Republik\u0101 atrodas nelikum\u012bgi: okupantu varas p\u0101rst\u0101vjus un civilkolonistus. Piedev\u0101m v\u0113l \u0161ai neleg\u0101\u013cu nepilso\u0146u maskar\u0101dei tiek uzlikta etnisk\u0101, lai cilv\u0113kiem vair\u0101k jauktu galvas un var\u0113tu paklaig\u0101t par latvie\u0161u pretkrieviskumu. Galu gal\u0101 ar\u012b diezgan daudzi Krievijas izcelsmes latvie\u0161i ir pieskait\u0101mi pie okupantiem vai civilkolonistiem! Ja Latvijas latvietis, kuram apriebusies \u0161\u012b vara, demonstrat\u012bvi atsak\u0101s no LR pilson\u012bbas, k\u0101ds statuss vi\u0146am b\u016bs? Nepilsonis! Cita ta\u010du nav. Nu nedz\u012bs ta\u010du vi\u0146u no Latvijas \u0101r\u0101 \u2013 t\u0101pat k\u0101 p\u0101r\u0113jos nepilso\u0146us. L\u016bk, k\u0101p\u0113c vajadz\u012bgs bija t\u0101ds gudri izdom\u0101ts valsts past\u0101v\u012bg\u0101 iedz\u012bvot\u0101ja \u2013 nepilso\u0146a status!<\/span><\/strong><\/p>\n

Parasti, ja cilv\u0113ks nezina v\u0101rda j\u0113gu, vi\u0146\u0161 to nelieto. Bet uz politi\u0137iem tas, \u0161\u0137iet, neattiecas. Tas ir kaut k\u0101ds \u0101rpr\u0101ts, k\u0101 m\u016bsu vara, prese un pat zin\u0101tnieki (\u012bpa\u0161i Jaun\u0101 laika<\/em> deput\u0101te valodniece prof. Ina Druviete, t\u0101pat t\u0113vzemietis Vilnis Zari\u0146\u0161) iem\u012bl\u0113ju\u0161i v\u0101rdu maz\u0101kumtaut\u012bba<\/em>, t\u0101 j\u0113gu defin\u0113t nesp\u0113jot! T\u0101pat nesp\u0113j defin\u0113t ar\u012b nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes<\/em> j\u0113gu.<\/em> Vai tie ir sinon\u012bmi? I.Druviete pat aicina krievu valodai Latvij\u0101 pie\u0161\u0137irt maz\u0101kumtaut\u012bbas statusu! Nacion\u0101l\u0101 nodev\u012bba, vienk\u0101r\u0161i stulbums vai izkalpi\u0146a gn\u012bdisms, nezinu k\u0101 to lai klasific\u0113!?<\/span><\/strong><\/p>\n

LR Naturaliz\u0101cijas p\u0101rvaldes izdotaj\u0101 gr\u0101mat\u0101 \u201cLatvijas v\u0113stures pamatjaut\u0101jumi\u201d noda\u013c\u0101 \u201cNacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes Latvij\u0101\u201d k\u0101das tik te minorit\u0101tes autors v\u0113stures doktors J. Taur\u0113ns nav atkl\u0101jis! Tad nu nav j\u0101br\u012bn\u0101s, ka naturaliz\u0113tie<\/em> tik steidz\u012bgi jo\u017e pie \u017ddanokas, lai kop\u012bgi c\u012bn\u012btos par minorit\u0101\u0161u ties\u012bb\u0101m Latvij\u0101. Kaut gan Latvijas Av\u012bz\u0113 nopublic\u0113t\u0101 Visp\u0101r\u0113j\u0101 aizsardz\u012bbas konvencija dom\u0101ta maz\u0101kumtaut\u012bb\u0101m!? Ja jau tie zin\u0101tnieki mums t\u0101, ko tad gaid\u012bt no p\u0101r\u0113jiem? Premjers I. Emsis pat pasol\u012bjis kaut k\u0101du tur maz\u0101kumtaut\u012bbu likumu! Varas p\u0101rst\u0101vji nep\u0101rtraukti skandina: \u201cmaz\u0101kumtaut\u012bbu skolas\u201d!? Galu gal\u0101, vai t\u0101 ir maz\u0101kumtaut\u012bbu, vai nacion\u0101lo minorit\u0101\u0161u konvencija un, vai t\u0101s tulkojums ir prec\u012bzs? Kaut – k\u0101 var kaut ko prec\u012bzi p\u0101rtulkot, nesaprotot j\u0113gu?<\/span><\/strong><\/p>\n

T\u0101 k\u0101 Eirop\u0101 maz\u0101kumtaut\u012bba<\/em> pla\u0161i tiek uztverta k\u0101 nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes<\/em> sinon\u012bms, lab\u0101ku d\u0101vanu pretlatviskiem un pretvalstiskiem sp\u0113kiem pasniegt neiesp\u0113jami. Tie to ar\u012b kr\u0101\u0161\u0146i pret valsti izmanto. Ar t\u0101du terminolo\u0123isku putru valstiski tik svar\u012bg\u0101 jaut\u0101jum\u0101 lejam \u016bdeni uz sve\u0161\u0101m dzirnav\u0101m!<\/span><\/strong><\/p>\n

Jaun\u0101 laika<\/em> Saeimas frakcijas vad\u012bt\u0101js Kri\u0161j\u0101nis Kari\u0146\u0161: \u201cM\u016bsu valst\u012b ir maz\u0101kumtaut\u012bbu p\u0101rst\u0101vji, kuri un kuru sen\u010di dz\u012bvoju\u0161i Latvij\u0101 ar\u012b pirms 1940. gada. (..) Maz\u0101kumtaut\u012bbas Latvij\u0101 ir ne tikai l\u012bbie\u0161i, bet ar\u012b ukrai\u0146i, po\u013ci, krievi, ja vi\u0146u \u0123imenes Latvij\u0101 dz\u012bvoju\u0161as l\u012bdz 1940. gadam.\u201d Ac\u012bm redzot \u0161eit Kari\u0146a kungs dom\u0101 Latvijas valst\u012b l\u012bdz 1940. gadam dz\u012bvojo\u0161\u0101s nelatvie\u0161u nacionalit\u0101tes. Tad t\u0101du, skaitliski no da\u017eiem LR iedz\u012bvot\u0101ju procentiem un procentu da\u013c\u0101m l\u012bdz p\u0101ris cilv\u0113kiem, bija ne tikai \u010detras, bet ap desmit. \u0160odien jau t\u0101du ir ap simts un ar LR iest\u0101\u0161anos ES to skaits tikai palielin\u0101sies. Pat, ja \u0146emam tikai pirmskara nelatvie\u0161u nacionalit\u0101\u0161u sast\u0101vu, aplaimot to visu saska\u0146\u0101 ar min\u0113to konvenciju valstij ir t\u012brais murgs. T\u0101tad, tai maz\u0101kumtaut\u012bbai vai\/un nacion\u0101lai minorit\u0101tei j\u0101b\u016bt ar kaut k\u0101diem kvalit\u0101tes un kvantit\u0101tes parametriem. K\u0101diem? Kas uz to atbild\u0113s: noteiks pati valsts vai tie tiks uzspiesti no \u0101rienes? Kas attiecas uz Latvijas valsti, t\u0101 ne\u0161aub\u012bgi turpin\u0101s l\u012bdz\u0161in\u0113jo patst\u0101v\u012bgi p\u0101rbaud\u012bto aizst\u0101v\u0113\u0161an\u0101s un sava pr\u0101ta nepiep\u016bl\u0113\u0161anas politiku. Bet ko \u0161in\u012b sakar\u012bb\u0101 saka etnosoci\u0101l\u0101 zin\u0101tne, vispirms gan apl\u016bkojot, kur latvie\u0161u probl\u0113mu s\u0101kums?<\/span><\/strong><\/p>\n

Kur latvie\u0161u probl\u0113mu s\u0101kums?<\/span><\/h3>\n

Aizmirsusi lielvaru Jaltas konferenc\u0113 pret Latvijas valsti veikto nodev\u012bbu, atjaunot\u0101 Latvijas valsts pievienoj\u0101s divu sazv\u0113rniecisku lielvaru \u2013 Rietumu bloka, no vienas puses, un PSRS, no otras puses, 1975. gad\u0101 Helsinku apspried\u0113 rad\u012btai Eiropas dro\u0161\u012bbas un sadarb\u012bbas organiz\u0101cijai (EDSO), kas st\u0101vokli iedz\u012bvot\u0101ju un robe\u017eu zi\u0146\u0101 Eirop\u0101 (ar\u012b pasaul\u0113) uzskata par negroz\u0101mu un pastiprin\u0101tu uzman\u012bbu piev\u0113r\u0161 nacion\u0101lo minorit\u0101\u0161u aizsardz\u012bbai. Ar \u0161o Latvijas valsts pak\u013caujas okupantu dikt\u0101tam un labpr\u0101t\u012bgi atz\u012bst to guvumu likum\u012bbu. \u0160\u012b bezzobain\u0101, t\u0101 saukt\u0101, re\u0123ion\u0101l\u0101s dro\u0161\u012bbas organiz\u0101cija, kas ne Dienvidsl\u0101vij\u0101, ne \u012arij\u0101, ne \u010ce\u010denij\u0101, ne kur citur pasaul\u0113 nek\u0101du dro\u0161\u012bbu nav sp\u0113jusi iedibin\u0101t, mekl\u0113 sev viegl\u0101kus maizes avotus v\u0101ju un izkalp\u012bg\u0101ku varas v\u012bru person\u0101. Piem\u0113ram, Latviju, kur vara at\u013cauj tai tracin\u0101t divas savstarp\u0113ji antagonistiskas iedz\u012bvot\u0101ju kopas.<\/span><\/strong><\/p>\n

Starptautisk\u0101 m\u0113roga noziegumu pret latvie\u0161u tautu Latvij\u0101 valdo\u0161ie izdara 1995. gad\u0101 Par\u012bz\u0113, premjeram M.Gailim parakstot Eiropas Padomes uzspiesto l\u012bgumu \u201cPaktu par stabilit\u0101ti Eirop\u0101\u201d, ar ko Latvija atteic\u0101s no vis\u0101m teritori\u0101laj\u0101m un okup\u0101cijas seku pretenzij\u0101m. Tas, \u201clabu kaimi\u0146attiec\u012bbu\u201d v\u0101rd\u0101, Baltijas valst\u012bm uzkrauj visu atbild\u012bbu par Molotova-Ribentropa pakta sek\u0101m. Ar to Latvijas vara dialog\u0101 ar pasauli apzin\u0101ti atteic\u0101s no sav\u0101m koloniz\u0101cijas seku likvid\u0113\u0161anas nepiecie\u0161am\u012bbas stipraj\u0101m poz\u012bcij\u0101m un padodas civilkolonistu un starptautisk\u0101s reakcijas uzspiestai diskusijai par cilv\u0113kties\u012bbu iev\u0113ro\u0161anu Latvij\u0101, at\u013cauj cilv\u0113kties\u012bbas pacelt virs tautas (n\u0101cijas) ties\u012bb\u0101m. T\u0101l\u0101k\u0101 varas \u201cc\u012b\u0146a ar okup\u0101cijas sek\u0101m\u201d ir tikai strat\u0113\u0123iska laika vilcin\u0101\u0161ana un latvie\u0161u mu\u013c\u0137o\u0161ana, kam\u0113r nomain\u0101s paaudzes.<\/span><\/strong><\/p>\n

Lietuvas Republikai, kas Otr\u0101 pasaules kara rezult\u0101t\u0101 bija ieguvusi papildteritoriju un kur\u0101 civilkolonistu bija maz, \u0161\u0101ds pakts bija izdev\u012bgs, bet ne Latvijai. Latvija zaud\u0113ja teritorijas da\u013cu (Abreni) un ieguva turpat vai miljonu no okup\u0113t\u0101jvalsts iepludin\u0101to krievvalod\u012bgo civilkolonistu. Bet latvie\u0161u b\u0101leli\u0146i k\u0101rt\u0113jo reizi gatavi visu dar\u012bt t\u0101pat k\u0101 lei\u0161i \u2013 dot pilson\u012bbu civilkolonistiem, parakst\u012bt robe\u017el\u012bgumu ar Krieviju, balsot par iest\u0101\u0161anos ES. Gatavi uzd\u0101vin\u0101t lei\u0161iem k\u0101du j\u016bras gabali\u0146u ar naftas un zvejas laukiem; sauszemes un salu savulaik jau uzd\u0101vin\u0101ja. Laikam aiz pateic\u012bbas vai lei\u0161i latvie\u0161us par zirgu galv\u0101m god\u0101. Bet m\u0113s tik izdab\u0101jam, tik aizsarg\u0101jamies un piek\u0101pjamies cittautie\u0161iem, dr\u012bz\u0101k gatavi zaud\u0113t kontroli p\u0101r savu valsti nek\u0101 iekl\u012bde\u0146u pateic\u012bbu.<\/span><\/strong><\/p>\n

Tas, ka m\u0113s kop\u012bgi piedal\u012bj\u0101mies rieb\u012bg\u0101s padomju varas sist\u0113mas g\u0101\u0161an\u0101, nenoz\u012bm\u0113, ka latvie\u0161iem j\u0101m\u012bl vai j\u0101j\u016bt k\u0101da pateic\u012bba pret \u0161\u012bs sist\u0113mas sek\u0101m Latvij\u0101. Latvie\u0161iem maz tikai sve\u0161\u0101s varas likvid\u0113\u0161anas, vi\u0146iem vajag ar\u012b t\u0101s darb\u012bbas seku likvid\u0113\u0161anu.<\/span><\/strong><\/p>\n

Lai dzi\u013c\u0101k saprastu par ko ir runa un apj\u0113gtu, k\u0101 teor\u0113tiski nomask\u0113ta nacion\u0101l\u0101 nodev\u012bba, \u012bsum\u0101 j\u0101pieskaras terminolo\u0123ijai.<\/span><\/strong><\/p>\n

Nacion\u0101lie statusi<\/span><\/h3>\n

Nacion\u0101laj\u0101 terminolo\u0123ij\u0101 valda liela nesak\u0101rtot\u012bba. Tas atver pla\u0161as iesp\u0113jas veikliem populistiem un demagogiem, kas vienu un to pa\u0161u terminu k\u0101d\u0101 run\u0101 vai rakst\u0101 izmanto da\u017e\u0101d\u0101s noz\u012bm\u0113s \u2013 k\u0101 kur\u0101 viet\u0101 izdev\u012bg\u0101k. \u0100r\u0113ji izklaus\u0101s vai izskat\u0101s skaisti, bet, kad paanaliz\u0113, san\u0101k gal\u012bgas mu\u013c\u0137\u012bbas. \u012apa\u0161i tas attiecas uz j\u0113dzieniem tauta<\/em> un n\u0101cija<\/em>. Piem\u0113ram, cit\u0113ju Valsts prezidentes Vairas V\u012b\u0137es-Freibergas v\u0101rdus: \u201cDeport\u0101cijas bija noziegums pret latvie\u0161u tautu, Latvijas valsti un n\u0101ciju\u201d. Izn\u0101k, ka bez latvie\u0161u tautas Latvij\u0101 dz\u012bvo ar\u012b k\u0101da n\u0101cija?<\/span><\/strong><\/p>\n

Lai ieviestu kaut k\u0101du k\u0101rt\u012bbu ar nacion\u0101l\u0101m liet\u0101m saist\u012btaj\u0101 latviskaj\u0101 terminolo\u0123ij\u0101, j\u0101izv\u0113las k\u0101ds starta (atbalsta) punkts un k\u0101das valodas terminu b\u0101ze. Par starta punktu izv\u0113l\u0113simies etnosu, k\u0101 visa nacion\u0101l\u0101 dabisko s\u0101kumu. Par terminu b\u0101zi \u0146emsim krievu valodu, jo latvie\u0161i k\u0101 etnoss savas att\u012bst\u012bbas augst\u0101k\u0101s stadijas (apzi\u0146as un atmodas) izg\u0101ja Krievijas imp\u0113rijas sast\u0101v\u0101. Un t\u0101:<\/span><\/strong><\/p>\n

Etnoss – vien\u0101du etnisko paz\u012bmju (rase, valoda, kult\u016bra, pamatnodarbo\u0161an\u0101s un uz to b\u0101zes gadsimtos veidoju\u0161\u0101s specifiskas rakstura \u012bpa\u0161\u012bbas) kaut k\u0101d\u0101 att\u012bst\u012bbas stadij\u0101 eso\u0161a \u013cau\u017eu kopa<\/em> (etniska kopa), neatkar\u012bgi no t\u0101s p\u0101rst\u0101vju izvietojuma pasaul\u0113. Galvenais \u0161eit ir dzi\u013cas kult\u016bras un asinsradniec\u012bbas saites, kas nosaka to, ka etnosi veidojas un att\u012bst\u0101s \u013coti l\u0113ni un tikai sav\u0101 etniskaj\u0101 dzimten\u0113. Lai b\u016btu garant\u0113ta etnosa att\u012bst\u012bba un savas pat\u012bbas saglab\u0101\u0161ana, etnosam k\u0101 acuraugs j\u0101sarg\u0101 sava gar\u012bguma nes\u0113ji: no saviem gar\u012bdzniekiem l\u012bdz pat nacion\u0101lajai inteli\u0123encei.<\/span><\/strong><\/p>\n

Etnosi veidojas no cilt\u012bm, t\u0101m etno\u0123en\u0113zes ce\u013c\u0101 izejot sekojo\u0161as att\u012bst\u012bbas stadijas: aktu\u0101lisma<\/em> (cil\u0161u izdz\u012bvo\u0161ana sve\u0161\u0101 j\u016bg\u0101), ignorances<\/em> (cil\u0161u vienaldz\u012bbas, ap\u0101tijas un ir\u0161anas), apzi\u0146as<\/em> (jaunas kop\u012bbas apzi\u0146as ra\u0161an\u0101s), atmodas<\/em> (kop\u0113j\u0101 st\u0101vok\u013ca uzlabo\u0161ana un domas par n\u0101kotni ra\u0161an\u0101s), tautas<\/em> (sava valstiskuma ieg\u016b\u0161ana un nostiprin\u0101\u0161ana), n\u0101cijas (suverenas un neatkar\u012bgas valsts izveido\u0161ana un nostiprin\u0101\u0161ana). Etnosi mirst \u0161\u012bs stadijas izejot pret\u0113j\u0101 sec\u012bb\u0101.<\/span><\/strong><\/p>\n

V\u0101rds kopa<\/em> noz\u012bm\u0113, ka etnosam pieder\u012bgs ir ar\u012b t\u0101 pasaul\u0113 aizkl\u012bdu\u0161ais p\u0101rst\u0101vis. Krievu etnosam pieder\u012bgs ir k\u0101 krievs Krievij\u0101 \u2013 sav\u0101 etniskaj\u0101 dzimten\u0113 -, t\u0101 krievs kaut kur citur pasaul\u0113. T\u0101pat ir ar latvie\u0161iem. Savas etnisk\u0101s dzimtenes etnosa da\u013cu apz\u012bm\u0113sim k\u0101 etnosoci\u0101lo kopienu<\/em>, (\u0161oreiz lietojot jau v\u0101rdu kopiena<\/em>, kas ir b\u016btiski), bet pasaul\u0113 izkl\u012bdu\u0161os \u2013 par klaid\u012btiem. Etnosi at\u0161\u0137iras ar nacion\u0101l\u0101m paz\u012bm\u0113m – ar noteiktu teritoriju un eksistences l\u012bdzek\u013cu ieg\u016b\u0161anas veidu saist\u012bt\u0101m etnosa p\u0101rst\u0101vju v\u0113sturiski izveidoju\u0161\u0101m \u012bpa\u0161\u012bb\u0101m.<\/span><\/strong><\/p>\n

Etnosoci\u0101l\u0101s kopienas j\u0113dziens ir nacion\u0101lo j\u0113dzienu un t\u0101tad visas nacion\u0101l\u0101s terminolo\u0123ijas sakne. Parasti, sakot etnoss, tiek dom\u0101ta etnosoci\u0101la kopiena un aizmirsts par klaid\u012btiem.<\/span><\/strong><\/p>\n

Etnosoci\u0101la kopiena – etnosam rakstur\u012bgo dz\u012bves veidu piekopjo\u0161a, soci\u0101li un teritori\u0101li saist\u012btu (kompakti dz\u012bvojo\u0161u) viena etnosa p\u0101rst\u0101vju skaitliski noz\u012bm\u012bga (sp\u0113j\u012bga patst\u0101v\u012bgi reproduc\u0113t etnosu) sav\u0101 v\u0113sturiskaj\u0101 (izcelsmes) teritorij\u0101 dz\u012bvojo\u0161a kopiena<\/em>.<\/span><\/strong><\/p>\n

Pret \u0161\u0101du defin\u012bciju iebild\u012bs tie, kas uzskata, ka etnosoci\u0101las kopienas var rad\u012bt m\u0101ksl\u012bgi un jebkur. J\u0101jaut\u0101, vai Izra\u0113l\u0101 ebreji ar\u012b b\u016bs gatavi atz\u012bt iece\u013coju\u0161o lielo krievvalod\u012bgo apak\u0161kopu par etnosoci\u0101lu kopienu un t\u0101tad minorit\u0101ti? Un ko dar\u012bt ASV ar saviem neangliskiem kvart\u0101liem, pat krievu Braitonbi\u010du? T\u0101s nav etnosoci\u0101las kopienas, bet etniskas kopienas. T\u0101pat ir ar Latvijas lielo krievvalod\u012bgo kopu. Kopas lielumam \u0161eit nav nacion\u0101la, bet valstiska noz\u012bme.<\/span><\/strong><\/p>\n

Sav\u0101 valst\u012b dz\u012bvojo\u0161a etnosoci\u0101la kopiena ir tauta (n\u0101cija), sve\u0161\u0101 \u2013 nacion\u0101la minorit\u0101te. Etnosoci\u0101la kopiena ir dabisks veidojums, t\u0101p\u0113c tikai uz to attiecin\u0101mas kolekt\u012bv\u0101s dabisk\u0101s ties\u012bbas.<\/span><\/strong><\/p>\n

Etniski klaid\u012bti \u2013 no savas etnosoci\u0101l\u0101s kopienas atrauti, citu etnosu v\u0113sturiskaj\u0101 teritorij\u0101 izkais\u012bti (nekompakti) dz\u012bvojo\u0161i atsevi\u0161\u0137i etnosa p\u0101rst\u0101vji (cittautie\u0161i).<\/span><\/strong><\/p>\n

Nacionalit\u0101te (nacion\u0101l\u0101 pieder\u012bba) \/Nationality, Ha\u0446\u0438\u043e\u043d\u0430\u043b\u044c\u043d\u043e\u0441\u0442\u044c\/ – uz nacion\u0101l\u0101m paz\u012bm\u0113m balst\u012bta: 1) cilv\u0113ka pa\u0161apzi\u0146a, 2) valstiska vai publiska cilv\u0113ka identific\u0113\u0161ana ar noteiktu etnosu.<\/span><\/strong><\/p>\n

\u0160im, pa\u0161laik, ar strauju etnosu saku\u0161anu saist\u012btam, atmirsto\u0161am, j\u0113dzienam ir vair\u0101k cilv\u0113ku etnisk\u0101s (nacion\u0101l\u0101s) pa\u0161apzi\u0146as, nek\u0101 sabiedrisk\u0101 vai valstisk\u0101 v\u0113rt\u012bba. Nek\u0101d\u0101 zi\u0146\u0101 nevar uzskat\u012bt to par asinsradniec\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101ju, dr\u012bz\u0101k par kult\u016brvides, kur\u0101 cilv\u0113ks audzis.<\/span><\/strong><\/p>\n

Ar \u0161iem beidzas t\u012bri etniskie j\u0113dzieni, un t\u0101l\u0101k apl\u016bkoti etnoss un etnosa p\u0101rst\u0101vji uz valsts fona. Etnosi nav nekas nemain\u012bgs. Tie, t\u0101pat k\u0101 viss dz\u012bvais, dzimst, iziet da\u017e\u0101das att\u012bst\u012bbas stadijas, degrad\u0113jas un mirst. Par augst\u0101ko att\u012bst\u012bbas stadiju sasniegu\u0161u tiek uzskat\u012bts etnoss, kas izveidojis savu valstiskumu. T\u0101du etnosu jau god\u0101 par tautu (n\u0101ciju).<\/span><\/strong><\/p>\n

\u00a0<\/span><\/strong><\/p>\n

Etnoss un valsts<\/span><\/strong><\/p>\n

Tauta – uz savas kop\u0113jas v\u0113sturisk\u0101s teritorijas, valodas, kult\u016bras un tautsaimniec\u012bbas b\u0101zes v\u0113sturiski radusies etnosoci\u0101la kopiena, kura veido savu valsti un notur varu taj\u0101. Tauta (n\u0101cija), kuras valsts teritorij\u0101 iek\u013cautas taut\u012bbu apdz\u012bvotas teritorijas un\/vai dz\u012bvo etniskas minorit\u0101tes, ir nacion\u0101la majorit\u0101te<\/em>. Tauta ir daudzk\u0101rtaina. Tai ir sava nacion\u0101l\u0101 inteli\u0123ence. Visas t\u0101s soci\u0101l\u0101s grupas ieinteres\u0113tas kop\u0113j\u0101 progres\u0101 un sp\u0113j\u012bgas \u0146emt pozit\u012bvu dal\u012bbu sabiedr\u012bbas un valsts att\u012bst\u012bb\u0101.<\/span><\/strong><\/p>\n

\u00a0Nacion\u0101l\u0101 pieder\u012bba nosaka pieder\u012bbu pie tautas tikai tad, ja attiec\u012bgais t\u0101s loceklis dz\u012bvo tautas teritorij\u0101. Latvij\u0101 dz\u012bvo tikai viena tauta \u2013 latvie\u0161i. Nekorekti ir autori, kas uzskata, ka Latvij\u0101 dz\u012bvo vair\u0101kas tautas, vai pat n\u0101cijas. T\u0101p\u0113c, par latvie\u0161iem Latvij\u0101 vien run\u0101jot, slikti skan \u2013 pamattauta<\/em> (it k\u0101 b\u016btu v\u0113l ar\u012b citas). Ja valsti veidojo\u0161a etnosoci\u0101la kopiena<\/em> \u0161\u0137iet par garu, var teikt – majorit\u0101te<\/em>. Ja nepietiek ar latvie\u0161i<\/em>, var lietot pamatiedz\u012bvot\u0101ji, p\u0101r\u0113jos apz\u012bm\u0113jot k\u0101 cittautie\u0161i<\/em> vai sve\u0161tautie\u0161i<\/em>.<\/span><\/strong><\/p>\n

T\u0101tad, b\u016btisks \u0161eit ir moments, ka etnoss (t\u0101 etnosoci\u0101la kopiena) sasniedzis t\u0101du att\u012bst\u012bbas, apzi\u0146as un organiz\u0113t\u012bbas stadiju, ka savu t\u0101l\u0101ko att\u012bst\u012bbu un dz\u012bv\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anu bez sava valstiskuma uzskata par neiesp\u0113jamu. Valstiskumam nav oblig\u0101ti uz reizi j\u0101b\u016bt neatkar\u012bgam un suverenam. Tas var b\u016bt ar\u012b jebk\u0101da veida autonomija. Vienalga, etnoss s\u0101k jau sevi, savu teritoriju kaut k\u0101d\u0101 veid\u0101 p\u0101rvald\u012bt, un ar \u0161o br\u012bdi var uzskat\u012bt to jau par tautu.<\/span><\/strong><\/p>\n

Pasaul\u0113 esot ap 3000 etnosu, bet tikai k\u0101di tr\u012bs simti sasniegu\u0161i tautas stadiju, bet savu valstiskumu izc\u012bn\u012bju\u0161i tikai p\u0101ris simtu. Bez starptautiski atz\u012bt\u0101m ties\u012bb\u0101m uz savu valstiskumu ir v\u0113l ar\u012b mor\u0101l\u0101 atbild\u012bba, kas etnosoci\u0101lajai kopienai liek padom\u0101t, vai t\u0101, izveidojot savu valsti, ir gatava uz\u0146emties atbild\u012bbu par rezult\u0101tiem savas kopienas un savas valsts cittautie\u0161u priek\u0161\u0101.<\/span><\/strong><\/p>\n

LR Satversmes 2.pant\u0101 rakst\u012btais: \u201eLatvijas valsts suveren\u0101 vara pieder Latvijas tautai.\u201d ir filolo\u0123iska un juridiska mu\u013c\u0137\u012bba, kas, zin\u0101m\u0101 m\u0113r\u0101, ir pa\u0161reiz\u0113j\u0101s Latvijas valsts \u0137ibe\u013cu pamat\u0101 un ko patreiz\u0113j\u0101 LR vara izmanto vienot\u0101s padomju tautas paliekas saglab\u0101\u0161anai un t\u0101l\u0101kai stiprin\u0101\u0161anai te – Latvij\u0101. Pirmk\u0101rt, pasaul\u0113 nav zin\u0101ma t\u0101da Latvijas tauta. Ir zin\u0101mi Latvijas teritorijas iedz\u012bvot\u0101ji, kuru pamatmasu veido latvie\u0161u tauta. Nu, nevar ta\u010du b\u016bt, ka Latvij\u0101 dz\u012bvo divas tautas (Latvijas un latvie\u0161u) un vara pieder tikai tai nezin\u0101majai! Cits piem\u0113rs: nekur nav dzird\u0113ts, ka \u201eKrievij\u0101 dz\u012bvo Krievijas tauta\u201d, saka gan, ka \u201eKrievij\u0101 dz\u012bvo Krievijas tautas\u201d. Otrk\u0101rt, pasaul\u0113 nav zin\u0101ma neviena valsts, kur\u0101 iedz\u012bvot\u0101jiem pieder\u0113tu valsts vara. Valsts ir sekund\u0101ra – objekts. Prim\u0101ri ir t\u0101s rad\u012bt\u0101ji \u2013 pilso\u0146u kopums. Tas tad ar\u012b ir valsts subjekts, kuram pieder valsts suveren\u0101 vara.<\/span><\/strong><\/p>\n

Bet, neskatoties uz tikko teikto, v\u0101rds tauta<\/em> sarunu valod\u0101 un politik\u0101 bie\u017ei tiek lietots k\u0101 valsts iedz\u012bvot\u0101ji<\/em> sinon\u012bms, ta\u010du zin\u0101tniski prec\u012bz\u0101 un juridisk\u0101 noz\u012bm\u0113 t\u0101da \u201ebr\u012bv\u012bba\u201d nav pie\u013caujama.<\/span><\/strong><\/p>\n

\u00a0Bet, kas ir n\u0101cija<\/em>?<\/span><\/strong><\/p>\n

N\u0101cijas, t\u0101pat k\u0101 tautas, pamat\u0101 ir kop\u012bga izcelsme \u2013 \u201cvienas asinis\u201d kop\u0113j\u0101 teritorij\u0101. N\u0101cijas valsts jau noteikti ir nacion\u0101la, neatkar\u012bga un suverena. N\u0101cija no tautas at\u0161\u0137iras ar salied\u0113t\u012bbu un nacion\u0101lo ide\u0101lu vienot\u012bbu, ar stipru nacion\u0101lo inteli\u0123enci. N\u0101cijai ir sava nacion\u0101l\u0101 ideolo\u0123ija, kura ir ar\u012b valsts ideolo\u0123ijas pamat\u0101. N\u0101cijas intereses ir ar\u012b valsts nacion\u0101l\u0101s intereses.<\/span><\/strong><\/p>\n

Latvie\u0161u tauta l\u012bdz n\u0101cijai nav nobriedusi! Nu nevar par n\u0101ciju uzskat\u012bt tautu, kura savus nacion\u0101los ide\u0101lus iet\u0113rpj p\u0101ri par \u010detrdesmit politiskaj\u0101s partij\u0101s? N\u0101cijai at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no tautas ir izveidojies stabils gar\u012bgais un fiziskais etnosa pa\u0161aizsarg\u0101\u0161an\u0101s instinkts. N\u0101ciju var izn\u012bcin\u0101t tikai vardarb\u012bgi no \u0101rienes.<\/span><\/strong><\/p>\n

Ir k\u013c\u016bdaina tendence par n\u0101ciju uzskat\u012bt visus valsts iedz\u012bvot\u0101jus, neatkar\u012bgi no to etnisk\u0101 un pilsonisk\u0101 sast\u0101va. Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cija (ANO) it k\u0101 p\u0101rst\u0101vot t\u0101das \u201en\u0101cijas\u201d, kaut faktiski t\u0101 iecer\u0113ta k\u0101 Tautu Savien\u012bbas p\u0113ctecis.<\/span><\/strong><\/p>\n

Taut\u012bba – uz kop\u0113jas valodas, kult\u016bras un kompaktas un past\u0101v\u012bgas dz\u012bves vietas b\u0101zes v\u0113sturiski izveidojusies neliela etnosoci\u0101la kopiena, ekonomiski un teritori\u0101li v\u0113sturiski integr\u0113ta ar k\u0101du tautu (n\u0101ciju). Nacion\u0101l\u0101 pieder\u012bba nosaka pieder\u012bbu pie taut\u012bbas tikai tad, ja attiec\u012bgais t\u0101s loceklis dz\u012bvo taut\u012bbas v\u0113sturiskaj\u0101 teritorij\u0101. Latvij\u0101 dz\u012bvo tikai viena taut\u012bba \u2013 l\u012bvi. Tautas un taut\u012bbas dz\u012bvo sav\u0101 v\u0113sturiskaj\u0101 teritorij\u0101! T\u0101p\u0113c starptautiski atz\u012btas ir taut\u012bbu ties\u012bbas uz kult\u016brautonomiju un\/vai nacion\u0101lo neatkar\u012bbu, kas gan starptautisko ties\u012bbu normu un normat\u012bvo dokumentu veid\u0101 \u012bpa\u0161i noformul\u0113tas nav.<\/span><\/strong><\/p>\n

Var ar\u012b teikt, ka taut\u012bba ir etnosoci\u0101la kopiena, kura sasniegusi tautai atbilsto\u0161u att\u012bst\u012bbas l\u012bmeni, bet kurai subjekt\u012bvu un\/vai objekt\u012bvu iemeslu d\u0113\u013c nav sava valstiskuma.<\/span><\/strong><\/p>\n

Nacion\u0101los jaut\u0101jumus m\u0113s Latvij\u0101 esam t\u0101 saputroju\u0161i, ka pat zin\u0101tnieku galv\u0101s putra vien ir, un liel\u0101k\u0101 \u2013 tie\u0161i p\u0101rlieku sev\u012b iedom\u012bgajos latvie\u0161u valodniekos. Piem\u0113ram, to, ko cit\u0101s valst\u012bs apz\u012bm\u0113 ar v\u0101rdu nacionalit\u0101te<\/em> (nationality, \u043d\u0430\u0446\u0438\u043e\u043d\u0430\u043b\u044c\u043d\u043e\u0441\u0442\u044c), mums p\u0101rtulko par taut\u012bbu<\/em>. K\u0101 sekas: \u043d\u0430\u0446\u043c\u0435\u043d\u044c\u0448\u0438\u043d\u0441\u0442\u0432\u043e<\/em> m\u0113s tulkojam k\u0101 maz\u0101kumtaut\u012bba<\/em>, bet j\u0101tulko b\u016btu k\u0101 maz\u0101kumnacionalit\u0101te. Ar \u0161\u0101 tulkojuma pal\u012bdz\u012bbu m\u0113s pie\u0161\u0137iram starptautiski atz\u012bt\u0101s taut\u012bbu ties\u012bbas tam, kam p\u0113c t\u0101m pa\u0161\u0101m starptautisk\u0101m ties\u012bb\u0101m t\u0101das nemaz nepien\u0101kas! Vai t\u0101 v\u0101rda \u201etaut\u012bba\u201d m\u012blest\u012bba nav palikusi latvie\u0161u vergu dv\u0113sel\u0113s no Krievijas imp\u0113rijas laikiem, kad latvie\u0161i imp\u0113rijas teritorij\u0101 tie\u0161\u0101m bija tikai taut\u012bba<\/em>?<\/span><\/strong><\/p>\n

Bet visai \u0161ai – valodnieciskai putrai ir bijis apsl\u0113pts m\u0113r\u0137is \u2013 jaukt cilv\u0113kiem pr\u0101tus. Lai m\u016bsu no latvie\u0161iem atbr\u012bvoties gribo\u0161\u0101 vald\u012bba var\u0113tu tautai nepaman\u012bti iztais\u012bt pamat\u012bgu \u0161muguli. No jaunaj\u0101m LR pas\u0113m, izmesta grafa Taut\u012bba \/Nationality\/, un nav kur ierakst\u012bt, ka esmu latvietis. T\u0101 viet\u0101, v\u0101rds \/Nationality\/ par\u0101d\u0101s k\u0101 Pilson\u012bbas tulkojums (nevis citizenship)!? Tagad es vairs neesmu latvietis, neesmu Latvijas Republikas pilsonis, bet Latvijas \u2013 pieder\u012bgs kaut k\u0101dai teritorijai!? T\u0101 vien \u0161\u0137iet, ka m\u016bsu valdo\u0161\u0101 kli\u0137e reiz\u0113 ar godu ir izk\u016bkojusi ar\u012b pr\u0101tu. Ar\u012b no sevi par latvie\u0161u nacion\u0101l\u0101m uzskato\u0161am partij\u0101m nek\u0101di protesti pret \u0161o \u0161muguli<\/em> dzird\u0113ti nav.<\/span><\/strong><\/p>\n

Nacion\u0101la majorit\u0101te \u2013 tauta (n\u0101cija), kuras valsts teritorij\u0101 iek\u013cautas taut\u012bbu apdz\u012bvotas teritorijas.<\/span><\/strong><\/p>\n

Bet nu apl\u016bkosim LR viss\u0101p\u012bg\u0101ko nacion\u0101lo jaut\u0101jumu: kas ir nacion\u0101la minorit\u0101te?<\/span><\/strong><\/p>\n

Nacion\u0101la minorit\u0101te \u2013 tautas (n\u0101cijas) valst\u012b no t\u0101s pirms\u0101kuma dz\u012bvojo\u0161a sve\u0161a etnosoci\u0101la kopiena, kuru tauta (n\u0101cija) uzskata par savu politisko sabiedroto un kuras etnisk\u0101s ties\u012bbas atz\u012bst un aizsarg\u0101. Nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes statuss etnosoci\u0101lai kopienai noz\u012bm\u0113, ka valsts ar likumu aizsarg\u0101 t\u0101s kult\u016brautanomiju, neliek nek\u0101dus \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cus kopienas att\u012bst\u012bbai, ka t\u0101s p\u0101rst\u0101vji valstiskaj\u0101s instit\u016bcij\u0101s netiek diskrimin\u0113ti. Valsts savu iesp\u0113ju robe\u017e\u0101s var pal\u012bdz\u0113t \u0161\u012bs kopienas specifisko kult\u016brvajadz\u012bbu apmierin\u0101\u0161anai. Valsts k\u0101 sabiedrisk\u0101s varas instrumenta savu iedz\u012bvot\u0101ju intere\u0161u aizst\u0101v\u012bbai attiec\u012bbas pret nacion\u0101l\u0101m minorit\u0101t\u0113m atkar\u012bga no valsts tipa: vai t\u0101 ir metropoles (imp\u0113rijas), vai teritori\u0101l\u0101s (komun\u0101las sadz\u012bves) un vai nacion\u0101l\u0101s (atsevi\u0161\u0137as dz\u012bves) tipa valsts. Galvenais ir atbild\u0113t uz jaut\u0101jumu: k\u0101p\u0113c un kam t\u0101 valsts ir vajadz\u012bga?<\/span><\/strong><\/p>\n

Etniskas minorit\u0101tes \u2013 tautas (n\u0101cijas) valst\u012b dz\u012bvojo\u0161a sve\u0161a etnosa p\u0101rst\u0101vji, kas var b\u016bt k\u0101 etniski klaid\u012bti vai etniskas kopas: nacion\u0101las vai etniskas grupas.<\/span><\/strong><\/p>\n

Nacion\u0101la grupa – no savas tautas (n\u0101cijas) un t\u0101s valsts fiziski un soci\u0101li atrauta, citas tautas (n\u0101cijas) teritorij\u0101 un etnosoci\u0101laj\u0101 vid\u0113 dz\u012bvojo\u0161a, k\u0101da etnosa klaid\u012bti. Latvij\u0101 dz\u012bvo: Latvijas krievi, Latvijas po\u013ci u.c.<\/span><\/strong><\/p>\n

Etniska grupa – uz kop\u0113jas valodas, kult\u016bras un da\u013c\u0113ji pamatnodarbo\u0161an\u0101s b\u0101zes v\u0113sturiski radusies viena etnosa, kuram nav savas kop\u0113jas un past\u0101v\u012bgas v\u0113sturisk\u0101s teritorijas un kur\u0161 izklaid\u0113ts pasaul\u0113 citu tautu teritorij\u0101s, k\u0101das tautas (n\u0101cijas) teritorij\u0101 un etnosoci\u0101laj\u0101 vid\u0113 dz\u012bvojo\u0161i klaid\u012bti. Latvij\u0101: \u010dig\u0101ni, l\u012bdz LR okup\u0101cijai – ar\u012b \u017e\u012bdi.<\/span><\/strong><\/p>\n

Etnogr\u0101fiska grupa – neatdal\u0101ma k\u0101das tautas (n\u0101cijas) sast\u0101vda\u013ca. Latvij\u0101: latga\u013ci.<\/span><\/strong><\/p>\n

Valsti veidojo\u0161\u0101 tauta nosaka, kuri no valst\u012b dz\u012bvojo\u0161iem klaid\u012btiem veido nacion\u0101l\u0101s grupas, kuri – etnisk\u0101s grupas, bet kuri ir vienk\u0101r\u0161i atsevi\u0161\u0137i klaid\u012bti (piekl\u012bde\u0146i, diaspor\u0101 izkais\u012btas etnosa drumslas).<\/span><\/strong><\/p>\n

Nacion\u0101lisms \u2013 no cilv\u0113ku dabisk\u0101s tieksmes izrieto\u0161a politika, kuras m\u0113r\u0137is ir tautas, n\u0101cijas dz\u012bv\u012bbas un nacion\u0101l\u0101s identit\u0101tes – savdab\u012bga pasaules uzskata, kult\u016bras un no t\u0101s izrieto\u0161as nacion\u0101l\u0101s pa\u0161apzi\u0146as – pa\u0161saglab\u0101\u0161an\u0101s un att\u012bst\u012bba. Nacion\u0101lisms nav ideolo\u0123ija, nav cilv\u0113ku kop\u012bba, vienot\u012bba vienas sabiedriskas idejas v\u0101rd\u0101. Tautu un n\u0101ciju nacion\u0101lism\u0101 nek\u0101 nosod\u0101ma nav un nevar b\u016bt, jo tas balst\u0101s uz cilv\u0113ka dabisk\u0101m ties\u012bb\u0101m. Nacion\u0101lisms nav nacisms!<\/span><\/strong><\/p>\n

Internacion\u0101lisms \u2013 1) pozit\u012bvais \u2013 uz etnosu, tautu, n\u0101ciju past\u0101v\u0113\u0161anas ties\u012bbu iev\u0113ro\u0161anu un savstarp\u0113jo cie\u0146u balst\u012bta pozit\u012bva sadarb\u012bbas politika; 2) negat\u012bvais \u2013 k\u0101das n\u0101cijas, etnisk\u0101s grupas vai \u0161\u0137iras interes\u0113s \u012bstenota aiz vienotas tautas idejas mask\u0113ta citu etnosu, tautu, n\u0101ciju izdeld\u0113\u0161anas politika.<\/span><\/strong><\/p>\n

Nacion\u0101lais ekstr\u0113misms – ar nacion\u0101l\u0101m probl\u0113m\u0101m saist\u012bti gal\u0113ji uzskati, kuri aizskar tautu (n\u0101ciju) un cilv\u0113ku ties\u012bbas. Tie parasti izpau\u017eas:
\na) no tautas (n\u0101cijas) puses \u2013 cittautie\u0161u diskrimin\u0101cij\u0101;
\nb) no cittautie\u0161u puses \u2013 tautas (n\u0101cijas) ties\u012bbu ignor\u0113\u0161an\u0101.<\/span><\/strong><\/p>\n

Iz\u0161\u0137ir sekojo\u0161us nacion\u0101l\u0101 ekstr\u0113misma veidus:<\/span><\/strong><\/p>\n

\u0160ovinisms (nacion\u0101l\u0101 augstpr\u0101t\u012bba) – nacion\u0101l\u0101 ekstr\u0113misma izpausme ideolo\u0123ij\u0101 un politik\u0101, kuras pamat\u0101 ir vienas tautas (n\u0101cijas) \u012bpa\u0161a s\u016bt\u012bba vai etniskais p\u0101r\u0101kums un t\u0101s ties\u012bbu augst\u0101ka nov\u0113rt\u0113\u0161ana p\u0101r vis\u0101m cit\u0101m n\u0101cij\u0101m, taut\u0101m, taut\u012bb\u0101m un nacion\u0101l\u0101m minorit\u0101t\u0113m.<\/span><\/strong><\/p>\n

Rasisms un nacisms – gal\u0113ja nacion\u0101l\u0101 ekstr\u0113misma izpausme, kad \u0161ovinisms p\u0101riet necilv\u0113cisk\u0101 attieksm\u0113 un pat fizisk\u0101 vardarb\u012bb\u0101 pret cit\u0101m ras\u0113m un nacionalit\u0101t\u0113m.<\/span><\/strong><\/p>\n

Valsts nacion\u0101lais kosmopol\u012btisms \u2013 tautu, nacion\u0101lisma un nacionalit\u0101\u0161u nolieg\u0161ana vai t\u012b\u0161a ignor\u0113\u0161ana reiz\u0113 ar vienotas tautas pasludin\u0101\u0161anu \u2013 valsts teorij\u0101; atsevi\u0161\u0137u tautu vai nacionalit\u0101\u0161u lielvalstiska, mask\u0113joties aiz saimnieciskiem apsv\u0113rumiem, piespiesta asimil\u0101cija \u2013 valsts praktik\u0101.<\/span><\/strong><\/p>\n

Cilv\u0113ka nacion\u0101lais kosmopol\u012btisms \u2013 cilv\u0113ka nacion\u0101l\u0101s pieder\u012bbas pa\u0161apzi\u0146as tr\u016bkums vai apzin\u0101ta atteik\u0161an\u0101s no nacion\u0101l\u0101s pieder\u012bbas.<\/span><\/strong><\/p>\n

Etnosu un tautu ties\u012bbas<\/span><\/h3>\n

Etnosu un tautu ties\u012bbu starptautisk\u0101 lauk\u0101 praktiski nek\u0101 nav. T\u0101p\u0113c j\u0101atz\u012bm\u0113, ka nacion\u0101l\u0101s probl\u0113mas pasaules var\u0101m \u0161odien sag\u0101d\u0101 lielas galvass\u0101pes un to risin\u0101\u0161anai t\u0101m pagaid\u0101m ir tikai divi l\u012bdzek\u013ci: ignorance un\/vai bumbved\u0113ji. ASV Augst\u0101k\u0101s tiesas loceklis Viljams Duglass ir teicis: \u201cLai izstr\u0101d\u0101tu ties\u012bbu normas, kuras nodro\u0161in\u0101tu mier\u012bgu dz\u012bvi vis\u0101m taut\u0101m, mums j\u0101pan\u0101k starptautisko ties\u012bbu lauk\u0101 ne maz\u0101k revolucion\u0101rs pan\u0101kums k\u0101 kodolfizik\u0101.\u201d L\u012bdz \u0161\u0101dam revolucion\u0101ram pan\u0101kumam latvie\u0161i, ja turpin\u0101s k\u0101 l\u012bdz \u0161im, diez vai izdz\u012bvos.<\/span><\/strong><\/p>\n

Starptautiski atz\u012btas ir taut\u012bbu ties\u012bbas uz kult\u016brautonomiju un nacion\u0101lo neatkar\u012bbu, kas gan ties\u012bbu normu un normat\u012bvo dokumentu veid\u0101 \u012bpa\u0161i noformul\u0113tas nav. Par eiroier\u0113d\u0146u safabric\u0113to bezj\u0113dz\u012bgo \u201eVisp\u0101r\u0113jo Konvenciju par nacion\u0101lo minorit\u0101\u0161u aizsardz\u012bbu\u201d drusku t\u0101l\u0101k. Pasaul\u0113 liel\u0101kais sasniegums taut\u012bbu ties\u012bbu noformul\u0113\u0161an\u0101 un aizsardz\u012bb\u0101 bija PSRS 1936.gada t\u0101 saukt\u0101 Sta\u013cina Konstit\u016bcija! \u0160aj\u0101 jom\u0101 t\u0101 bija izcils dokuments, gan stipri teor\u0113tiskaj\u0101 pl\u0101n\u0101, kaut gan ar\u012b praktiski tika dar\u012bts ne mazums pozit\u012bvu lietu, jo PSRS kompartijas propogandisk\u0101 sist\u0113ma bija ieinteres\u0113ta visai pasaulei par\u0101d\u012bt sevi k\u0101 sp\u0113j\u012bgu nacion\u0101l\u0101s probl\u0113mas pozit\u012bvi atrisin\u0101t \u201egal\u012bgi un uz visiem laikiem\u201d.<\/span><\/strong><\/p>\n

Kas tad \u0161aj\u0101 konstit\u016bcij\u0101 bija tik izcils? Milz\u012bgs sasniegums jau bija tas, ka PSRS, at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no carisk\u0101s Krievijas, ne tikai atzina daudzo taut\u012bbu esam\u012bbu sav\u0101 teritorij\u0101, bet ar\u012b atzina \u0161o taut\u012bbu ties\u012bbas uz kult\u016brautonomiju un neatkar\u012bbu. T\u0101s tika nostiprin\u0101tas konstit\u016bcij\u0101: Savienoto republiku, Autonomo republiku, Autonomo apgabalu, pat rajonu veid\u0101, atkar\u012bb\u0101 no taut\u012bbas un t\u0101s aiz\u0146emt\u0101s teritorijas lieluma. Un kaut k\u0101da patst\u0101v\u012bba \u0161\u012bm administrat\u012bvi teritori\u0101l\u0101m vien\u012bb\u0101m tie\u0161\u0101m bija. Piem\u0113ram, par to kult\u016brv\u0113rt\u012bbu (gan nacion\u0101lu p\u0113c formas, bet soci\u0101listisku p\u0113c satura) saglab\u0101\u0161anu PSRS \u012bpa\u0161i r\u016bp\u0113j\u0101s, jo t\u0101 bija izk\u0101rtne visai pasaulei. LPSR latvie\u0161u kult\u016brvajadz\u012bb\u0101m izdal\u012bja daudz vair\u0101k l\u012bdzek\u013cu, nek\u0101 tagad LR! Protams, uz krievu kult\u016bras b\u0101zes vienotas padomju tautas izveido\u0161ana bija neizb\u0113gama, to nekur nereklam\u0113ja. Vien\u012bgi N.S.Hru\u0161\u010dovam, vi\u0146a vald\u012b\u0161anas laik\u0101 paspruka, kad vi\u0146\u0161, st\u0101v\u0113dams uz Minskas Universit\u0101tes k\u0101pn\u0113m, baltkrieviem pazi\u0146oja: \u201eVisi m\u0113s dr\u012bz b\u016bsim krievi!\u201d.<\/span><\/strong><\/p>\n

Visp\u0101r jau pasaul\u0113 nacion\u0101lo jaut\u0101jumu risin\u0101\u0161an\u0101 no lielvalstu puses valda liels egoisms, kaut ar\u012b maz\u0101kas valstis no t\u0101 nav br\u012bvas. Piem\u0113ram, apl\u016bkosim pasaul\u0113 jaun\u0101ko \u2013 Gruzijas tra\u0123\u0113diju, kas izc\u0113l\u0101s no oset\u012bnu un abh\u0101zu taut\u012bbu br\u012bv\u012bbas c\u012b\u0146\u0101m. Visliel\u0101k\u0101s un gr\u016bt\u0101k risin\u0101m\u0101s nacion\u0101l\u0101s probl\u0113mas rodas, ja etnosoci\u0101la kopiena ir ar valstu robe\u017eu sadal\u012bta div\u0101s da\u013c\u0101s un vienai n\u0101kas dz\u012bvot sve\u0161\u0101, kult\u016bras zi\u0146\u0101, valst\u012b. Te der Kalnu Karabakas piem\u0113rs. Gruzijas gad\u012bjum\u0101 nek\u0101 t\u0101da nebija. Abh\u0101zu taut\u012bba piln\u012bb\u0101 dz\u012bvoja sav\u0101 etniskaj\u0101 dzimten\u0113, kas iek\u013cauta Gruzijas valsts teritorij\u0101, bet oset\u012bni, ja v\u0113sturiski ar\u012b bija Dienvidkauk\u0101z\u0101 Gruzijas valsts teritorij\u0101, tad k\u0101 etniska minorit\u0101te.<\/span><\/strong><\/p>\n

P\u0113c starptautiski pie\u0146emtiem principiem abh\u0101ziem bija ties\u012bbas uz nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101te statusu un autonomiju. Tas, ka k\u0101dam ir uz kaut ko k\u0101das ties\u012bbas, nenoz\u012bm\u0113, ka citiem autom\u0101tiski b\u016btu j\u0101par\u016bp\u0113jas, lai \u0161\u012bs ties\u012bbas tiktu piepild\u012btas. Gruz\u012bni \u0161\u0101du statusu un neatkar\u012bbu abh\u0101ziem nedeva. T\u0101das bija gruz\u012bnu ties\u012bbas. Abh\u0101zi c\u012bn\u012bj\u0101s un ar krievu tanku pal\u012bdz\u012bbu izc\u012bn\u012bja sev valstisku neatkar\u012bbu. Te neko nevienam nevar p\u0101rmest, ar\u012b krieviem \u2013 atcer\u0113simies, ar\u012b latvie\u0161i no carisk\u0101s Krievijas, kas t\u0101pat neatzina m\u016bsu ties\u012bbas, izc\u012bn\u012bja savu valsti ar ang\u013cu lielgaballaivu pal\u012bdz\u012bbu (t\u0101s gan t\u016bli\u0146 aizpeld\u0113ja).<\/span><\/strong><\/p>\n

Cit\u0101di ir ar oset\u012bniem. Oset\u012bnu etnosoci\u0101l\u0101s kopienas dzimtene ir Zieme\u013ckauk\u0101z\u0101 \u2013 Krievijas valsts teritorij\u0101. Tur vi\u0146iem ir visas taut\u012bbu ties\u012bbas. Krievija var vi\u0146us atz\u012bt par nacion\u0101lu minorit\u0101ti, vai pat uzd\u0101vin\u0101t valstisku neatkar\u012bbu. Var ar\u012b to nedar\u012bt, ko t\u0101 ar\u012b nedara. Toties t\u0101, pa pa\u0161as kalnos izurbtu caurumu, iepludina oset\u012bnus Dienvidkauk\u0101z\u0101 \u2013 Gruzijas valsts gruz\u012bnu reti apdz\u012bvot\u0101j\u0101 teritorij\u0101, izveido tur oset\u012bnu p\u0101rsvaru un ar saviem tankiem pal\u012bdz \u0161iem, dienvidu oset\u012bniem, izc\u012bn\u012bt neatkar\u012bgu valsti. Vai tas nav klasisks nacion\u0101l\u0101 band\u012btisma piem\u0113rs?<\/span><\/strong><\/p>\n

Par Visp\u0101r\u0113jo Konvenciju par nacion\u0101lo minorit\u0101\u0161u aizsardz\u012bbu uzreiz j\u0101saka, ka taj\u0101 nav pa\u0161a galven\u0101 \u2013 nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes (konvencijas subjekta) defin\u012bcijas! Tad, k\u0101p\u0113c m\u016bsu Saeimai bija j\u0101ratific\u0113 \u0161\u012b bezj\u0113dz\u012bg\u0101 Konvencija, ko m\u016bsu valsts vad\u012bba (M\u0101ris Gailis) p\u0101rcent\u012bgi un iztap\u012bgi parakst\u012bjusi jau 1995. gad\u0101? 2004.gada mart\u0101, viesodamies Maskav\u0101, EDSO augstais komis\u0101rs nacion\u0101lo minorit\u0101\u0161u jaut\u0101jumos Rolfs Ekeuss: \u201cEs ar\u012b nevaru defin\u0113t, kas ir minorit\u0101te. Bet zinu, kas t\u0101 ir, kad to redzu.\u201d \u0112rta poz\u012bcija eiroier\u0113dnim! Turpat ar\u012b Krievijas Valsts domes nacionalit\u0101\u0161u lietu komitejas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Jevge\u0146ijs Trofimovs atz\u012bst, ka Krievijai joproj\u0101m nav skaidri defin\u0113ts nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes j\u0113dziens. Bet tas Krieviju netrauc\u0113 b\u0101zt savu degunu citu valstu iek\u0161\u0113j\u0101s liet\u0101s un tur \u201caizst\u0101v\u0113t\u201d pa\u0161izdom\u0101t\u0101s minorit\u0101tes!?<\/span><\/strong><\/p>\n

J\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka pasaules vareniem, tiem, kas nosaka pret nacion\u0101l\u0101m kust\u012bb\u0101m v\u0113rstas darb\u012bbas un domas, \u0161odien \u013coti nepat\u012bk jebkuri etnisk\u0101s vides t\u012br\u012bbas saglab\u0101\u0161anas centieni, \u012bpa\u0161i, ja tie tiek \u012bstenoti valstisk\u0101 l\u012bmen\u012b. Ta\u010du pret pa\u0161u etnosu tieksmi saglab\u0101t savas vides etnisko t\u012br\u012bbu tie pagaid\u0101m ir bezsp\u0113c\u012bgi. Ja pret Serbijas varas ar bru\u0146otiem sp\u0113kiem veikto etnisk\u0101s t\u012br\u012b\u0161anas oper\u0101ciju Kosov\u0101 pasaule atbild\u0113ja ar bumbved\u0113jiem un H\u0101gas tiesu, tad pret, piem\u0113riem, \u012bru un tad\u017eiku tautu pa\u0161u sav\u0101s etnisk\u0101s teritorij\u0101s vardarb\u012bgu atbr\u012bvo\u0161anos no viet\u0113jo kult\u016bru ignor\u0113ju\u0161\u0101m nekaun\u012bgi uzbriedu\u0161\u0101m sve\u0161u tautu diaspor\u0101m pasaule bezsp\u0113c\u012bga.<\/span><\/strong><\/p>\n

Ar nacion\u0101lo minorit\u0101ti saist\u012bt\u0101s probl\u0113mas<\/span><\/h3>\n

Izplat\u012bt\u0101kie nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes j\u0113gas krop\u013cojumi saist\u012bti ar valsti veidojo\u0161as tautas teritorij\u0101 past\u0101v\u012bgi dz\u012bvojo\u0161iem cittautie\u0161iem. K\u0101du cittautie\u0161u kopu sav\u0101 teritorij\u0101 uzskat\u012bt par nacion\u0101lo minorit\u0101ti, kas vienk\u0101r\u0161i ir nacion\u0101l\u0101s un etnisk\u0101s grupas, to nosaka tauta (n\u0101cija). Latvij\u0101 \u2013 latvie\u0161i. Ko tie sav\u0101 teritorij\u0101 uzskata par cittautie\u0161u etnosoci\u0101lu kopienu vai vienk\u0101r\u0161u kopu, un vai uzskata, ka t\u0101 past\u0101v\u012bgi dz\u012bvo t\u0101s teritorij\u0101 vai ir piekl\u012bdusi. T\u0101pat tikai tiem, un nevienam citam, j\u0101nosaka, kur pieskait\u012bt vai likt cittautie\u0161u l\u016bgtus vai nel\u016bgtus iece\u013cot\u0101jus. Iedom\u0101simies, kas t\u0101 b\u016bs par valsti, kur\u0101 katrs iekl\u012bdenis var\u0113s pa\u0123\u0113r\u0113t sev iegrib\u0113ju\u0161os nacion\u0101lo statusu, vai to b\u016bs at\u013cauts nodikt\u0113t \u0101rvalst\u012bm vai starptautisku organiz\u0101ciju augstiem vai zemiem komis\u0101riem. Nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes jaut\u0101jums dr\u012bkst b\u016bt tikai valsts iek\u0161\u0113j\u0101 lieta! T\u0101 izne\u0161ana \u0101rpus valsts rada starpvalstu anarhiju un ir klaja iejauk\u0161an\u0101s citu valstu iek\u0161\u0113j\u0101s liet\u0101s.<\/span><\/strong><\/p>\n

Valstisko neatkar\u012bbu izc\u012bn\u012bjusi tauta (\u012bpa\u0161i maza) nav ieinteres\u0113ta sav\u0101 teritorij\u0101 lielo tautu, kuru etnosi nek\u0101di nav apdraud\u0113ti, paliku\u0161\u0101m atl\u016bz\u0101m dot nacion\u0101las minorit\u0101tes statusu, t\u0101dej\u0101di zin\u0101m\u0101 m\u0113r\u0101 apdraudot savu iedz\u012bvot\u0101ju vienot\u012bbu vai pat saskaldot savas teritorijas veselumu. 20. gadsimts Eiropai atnesis daudz piem\u0113ru, ka t\u0101da labdar\u012bba b\u0113d\u012bgi beidzas. Klasisks piem\u0113rs ir \u010cehoslov\u0101kijas Sudetas apgabal\u0101 pirms Otr\u0101 pasaules kara kompakti dz\u012bvojo\u0161\u0101 v\u0101cu minorit\u0101te, kas nodeva savu m\u012btnes valsti un par to p\u0113c kara tika patriekta. T\u0101pat fran\u010di p\u0113c vair\u0101k nek\u0101 50 gadiem no Elzasas apgabala v\u0101cie\u0161us, kas tur nedz\u012bvoja jau pirms okup\u0101cijas, bez \u017e\u0113last\u012bbas patrieca. Ta\u010du unik\u0101lam etnosam, kur\u0161 citur nevar saglab\u0101ties un att\u012bst\u012bties, nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes statuss j\u0101dod.<\/span><\/strong><\/p>\n

Lai k\u0101das tautas apdz\u012bvotaj\u0101 teritorij\u0101 no cittautie\u0161iem izveidotos piln\u012bgi jauna (pasaul\u0113 neredz\u0113ta) etnosoci\u0101la kopiena ar etnosam rakstur\u012bgu dz\u012bves veidu, nepietiek ar da\u017eiem \u0161\u0101 jaun\u0101 etnosa p\u0101rst\u0101vjiem, vajadz\u012bgs noteikts daudzums. K\u0101ds? Tas atkar\u012bgs no jaun\u0101 etnosa p\u0101rst\u0101vju pa\u0161apzi\u0146as, pa\u0161lepnuma un etnisko sai\u0161u stipruma. Tikai no malas v\u0113rojot, var noteikt, un tas ir tautas pien\u0101kums, k\u0101di no valst\u012b m\u012bto\u0161iem cittautie\u0161iem ir izveidoju\u0161i savas kopienas, k\u0101di turpina eksist\u0113t k\u0101 nacion\u0101l\u0101s un etnisk\u0101s grupas vai etniski klaid\u012bti.<\/span><\/strong><\/p>\n

Daudz kas atkar\u012bgs no valsts tipa. Piem\u0113ram, t\u0101da bijus\u012b koloni\u0101la imp\u0113rija k\u0101 Lielbrit\u0101nija par minorit\u0101t\u0113m uzskata savu biju\u0161o koloniju, tagad\u0113jo neatkar\u012bgo valstu nacionalit\u0101\u0161u p\u0101rst\u0101vjus, kas dz\u012bvo Lielbrit\u0101nijas teritorij\u0101. Bet visliel\u0101k\u0101 noz\u012bme nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes statusa noteik\u0161anai ir, k\u0101 j\u0101saprot v\u0101rds dz\u012bvo<\/em>. Diletantiski vai pat negod\u012bgi ir v\u0101rdu dz\u012bvo<\/em> saprast tikai k\u0101 atrodas<\/em> vai mitin\u0101s<\/em>. Lai neb\u016btu j\u0101str\u012bdas, kam uz \u0161o dabas rad\u012bto dz\u012bves telpu ir liel\u0101kas ties\u012bbas, vai tam, kas radies un v\u0113sturiski veidojies kop\u0101 ar to, vai tam, kas taj\u0101 iekl\u012bdis pie visa gatava, apl\u016bkosim nev\u0113sturisku analo\u0123iju.<\/span><\/strong><\/p>\n

Teiksim, t\u0101 pa\u0161a cilv\u0113kties\u012bbu un minorit\u0101\u0161u aizst\u0101vja Cil\u0113vi\u010da \u0123imene uzb\u016bv\u0113 sev m\u0101ju un kop\u0101 ar savu suni un ka\u0137i taj\u0101 iek\u0101rtojas. Cil\u0113vi\u010ds var lepni teikt: \u201cM\u0113s, kop\u0101 ar sav\u0101m minorit\u0101t\u0113m \u2013 suni un ka\u0137i, taj\u0101 dz\u012bvojam<\/span>.\u201d Nek\u0101du iebildumu, lai jums labi kl\u0101jas! Bet labi nekl\u0101jas vis, jo p\u0113c k\u0101da laika Cil\u0113vi\u010da m\u0101j\u0101 iemitin\u0101s grauz\u0113ji. Nu nek\u0101di Cil\u0113vi\u010ds neteiks, ka ar\u012b \u0161ie nel\u016bgtie viesi dz\u012bvo<\/span> vi\u0146a m\u0101j\u0101! Cil\u0113vi\u010ds teiks: \u201cVelns pa stenderi, man\u0101 m\u0101j\u0101 ieperin\u0101ju\u0161ies un savairoju\u0161ies grauz\u0113ji!\u201d V\u0113l maz\u0101k vi\u0146\u0161 dom\u0101s, k\u0101 tos pieskait\u012bt (naturaliz\u0113t) pie sav\u0101m minorit\u0101t\u0113m vai ar tiem integr\u0113ties, bet gan k\u0101 \u0101tr\u0101k tikt va\u013c\u0101 no \u0161iem iece\u013cot\u0101jiem, kas \u0101ti vien sp\u0113j\u012bgi p\u0101rv\u0113rsties majorit\u0101t\u0113. Varb\u016bt divus, tr\u012bs piekl\u012bdu\u0161os ka\u0137us vai su\u0146us Cil\u0113vi\u010ds pa\u017e\u0113los, pabaros, pat \u012bslaic\u012bgu pajumti dos, bet pamat\u0101 dom\u0101s, k\u0101 \u0101tr\u0101k no tiem atbr\u012bvoties.<\/span><\/strong><\/p>\n

No \u0101rpasaules k\u0101das tautas dz\u012bves telp\u0101 piekl\u012bdu\u0161os, vienalga, tiem ir identiska nacionalit\u0101te ar k\u0101du tur jau dz\u012bvojo\u0161u etnisku kopu vai nav, nevar iek\u013caut \u0161\u012bs kopas sast\u0101v\u0101, tie nevar veidot ar\u012b jaunu kopu. Tie ir tikai iece\u013cot\u0101ji, likum\u012bgi vai nelikum\u012bgi. Pret\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 p\u0101ris Latvij\u0101 iel\u016bgto<\/span> n\u0113\u0123eru basketbolistu ar\u012b j\u0101uzskata par Latvij\u0101 dz\u012bvojo\u0161u<\/span> cittautie\u0161u kopu, ar t\u0101d\u0101m pa\u0161\u0101m piekl\u012b\u0161anas ties\u012bb\u0101m, k\u0101 Latvij\u0101 jau dz\u012bvojo\u0161\u0101m.<\/span><\/strong><\/p>\n

Par parupjo piem\u0113ru minorit\u0101tes j\u0113dziena b\u016bt\u012bbas skaidrojumam man b\u016btu Cil\u0113vi\u010da kungam, k\u0101 ar\u012b \u012bstaj\u0101m Latvijas nacion\u0101laj\u0101m minorit\u0101t\u0113m j\u0101atvainojas. Bet es to nedar\u012b\u0161u. Cil\u0113vi\u010da kungam t\u0101p\u0113c, ka vi\u0146am minorit\u0101tes j\u0113dziens bez manis ir skaidrs, un vi\u0146\u0161 to, ar izredz\u0113tai tautai rakstur\u012bgo nekaun\u012bbu, apzin\u0101ti izkrop\u013co un ekspluat\u0113 savt\u012bg\u0101s interes\u0113s. Turkl\u0101t vi\u0146a politisk\u0101 darb\u012bba Latvij\u0101 ir visliel\u0101k\u0101 necie\u0146as izr\u0101d\u012b\u0161ana latvie\u0161u tautai un man k\u0101 latvietim. Pavisam nepie\u0146emama man ir m\u016bsu valsts varas labest\u012bba pret \u0161o kungu, kam ne tikai at\u013cauj k\u0101 valsts amatpersonai brauk\u0101t pa Rietumvalst\u012bm un \u0137eng\u0101t par minorit\u0101\u0161u ties\u012bbu p\u0101rk\u0101p\u0161anu Latviju, bet ar\u012b no nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju naudas finans\u0113 \u0161os braucienus. Kur vi\u0146\u0161 te t\u0101dus p\u0101rk\u0101pumus ir saskat\u012bjies? Kaut b\u016btu ar\u012b uz latvie\u0161u tautas p\u0101rk\u0101pt\u0101m ties\u012bb\u0101m pal\u016bkojies. Bet par t\u0101s ties\u012bbu aizst\u0101v\u012bbu jau neviens nemaks\u0101.<\/span><\/strong><\/p>\n

Minorit\u0101t\u0113m es neatvaino\u0161os t\u0101p\u0113c, ka Latvij\u0101 nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes nemaz nav! Vai Latvijas valsts ir vardarb\u012bgi vai k\u0101 cit\u0101di pievienojusi k\u0101da sve\u0161tautie\u0161u etnosa dz\u012bves telpu? Vien\u012bg\u0101 nacion\u0101l\u0101 minorit\u0101te Latvij\u0101 var b\u016bt l\u012bvi, bet tie ir p\u0101r\u0101k mazskaitliski!<\/span><\/strong><\/p>\n

Tas ir kaut k\u0101ds \u0101rpr\u0101ts, k\u0101 m\u016bsu vara, prese un pat zin\u0101tnieki (\u012bpa\u0161i Ina Druviete) iem\u012bl\u0113ju\u0161i v\u0101rdu maz\u0101kumtaut\u012bba<\/em>, t\u0101 j\u0113gu defin\u0113t nesp\u0113jot! Par nodev\u012bgo tulkojumu jau runa bija augst\u0101k. Lab\u0101ku d\u0101vanu pretlatviskiem un pretvalstiskiem sp\u0113kiem pasniegt neiesp\u0113jami. Tie to ar\u012b pret mums kr\u0101\u0161\u0146i izmanto. Kas tad ir t\u0101s maz\u0101kumtaut\u012bbas<\/em>? T\u0101s dz\u012bvo starp vair\u0101kumtaut\u012bb\u0101m<\/em> vai?! Maz\u0101kumtaut\u012bba t\u0101 pati taut\u012bba (\u043d\u0430\u0440\u043e\u0434\u043d\u043e\u0441\u0442\u044c) vien ir. Latvij\u0101: tikai l\u012bvi. Krievij\u0101 gan to ir vesels l\u0113rums. Bet ja runa ir par at\u0161\u0137ir\u012bgiem no tautas etnosa visu citu etnosu diasporas p\u0101rst\u0101vjiem, tad tie ir cittautie\u0161i vai sve\u0161tautie\u0161i<\/em>, m\u016bsu gad\u012bjum\u0101 var teikt ar\u012b nelatvie\u0161i, p\u0113d\u012bgi \u2013 etnisk\u0101s minorit\u0101tes. T\u0101pat v\u0101rda pamattauta<\/em> v\u0101rda tautas<\/em> viet\u0101 lieto\u0161ana ir nesaprotama. Pamattauta var b\u016bt k\u0101da \u012bpa\u0161i izcelta tauta daudztautu valst\u012b, ja t\u0101da visp\u0101r ir. It k\u0101 Latvij\u0101 b\u016btu ar\u012b citas tautas?<\/span><\/strong><\/p>\n

Savas tautas Kangari<\/span><\/h3>\n

M\u016bsu Valsts prezidents saska\u0146\u0101 ar Satversmi par savu darb\u012bbu politisko atbild\u012bbu nenes. Nezin ko Satversme ar to ir dom\u0101jusi \u2013 laikam to, ka Valsts prezidentam j\u0101b\u016bt politiski neitr\u0101lam. Nevis, ka tas var dar\u012bt un run\u0101t, ko grib. Ta\u010du m\u016bsu Valsts prezidente V. V\u012b\u0137e-Freiberga faktiski bez tautas dot\u0101m pilnvar\u0101m realiz\u0113ja virsvad\u012bbu Latvijas iek\u013cau\u0161anai ES. V\u0113l trak\u0101k \u2013 \u012bstenoja pati savu \u0101rpolitiku un uzspieda to Saeimai un vald\u012bbai. Piem\u0113ram, sakar\u0101 ar piedal\u012b\u0161anos PSRS uzvaras 60 gadu jubilejas svin\u012bb\u0101s un atteik\u0161anos no likum\u012bg\u0101s Latvijas teritorijas – Abrenes apri\u0146\u0137a, kura nu m\u016bsu g\u013c\u0113vajai Saeimai aiz kauna bija j\u0101atbalsta ar atpaka\u013cejo\u0161u datumu. T\u0101du darb\u012bbu cit\u0101di kvalific\u0113t nevar, k\u0101 tautas un valsts nodev\u012bbu un rupju Satversmes p\u0101rk\u0101pumu.<\/span><\/strong><\/p>\n

No m\u016bsu p\u0113catmodas Valsts prezidentiem Satversm\u0113 paredz\u0113to funkciju pild\u012b\u0161an\u0101 Guntis Ulmanis neiztur sal\u012bdzin\u0101jumu ne kompetences, ne aktivit\u0101tes zi\u0146\u0101 ar Vairu V\u012b\u0137i-Freibergu, kas \u0101rvalst\u012bs sp\u012bdo\u0161i p\u0101rst\u0101v\u0113ja LR. Jaut\u0101jums tikai k\u0101du \u2013 atjaunoto LR vai jauno – 4. maija? Neatkar\u012bgo vai ASV brun\u010dos ie\u0137\u0113ru\u0161os? V. V\u012b\u0137e-Freiberga bez \u0161aub\u0101m ir izcila person\u012bba un spo\u017ea oratore. Tikai liels talants var pan\u0101kt to, ka tie, kurus tu esi neskait\u0101mas reizes nodevusi, aiz pateic\u012bbas veido tev ziedu saules! Diem\u017e\u0113l tauta pati vain\u012bga, ka aiz \u0161\u012b \u0101r\u0113j\u0101 spo\u017euma nesp\u0113ja saskat\u012bt, ka \u0161\u012bs personas darbi ne visai atbilda latvie\u0161u tautas interes\u0113m, da\u017ek\u0101rt pat Satversmei. Piem\u0113ram, 2005. gada Ziemassv\u0113tku priek\u0161vakar\u0101 laikrakstam \u201cIzvestija\u201d sniegtaj\u0101 intervij\u0101 vi\u0146a par Abreni pazi\u0146o: \u201cLatvija nepretend\u0113 uz \u0161\u012b re\u0123iona atg\u016b\u0161anu\u201d. Guntis Ulmanis s\u0101kum\u0101 vismaz \u0161ad tad ierun\u0101j\u0101s par nacion\u0101lu valsti, par latvisku Latviju, kaut otraj\u0101 prezident\u0101cijas period\u0101 jau run\u0101ja tikai par politisku n\u0101ciju un multinacion\u0101lu kult\u016bru. V. V\u012b\u0137e-Freiberga jau ar pirmo dienu atkl\u0101ti p\u0101rst\u0101v\u0113ja 4. maija republiku un \u012bsi pirms atk\u0101tot\u0101s iev\u0113l\u0113\u0161anas krampjaini ie\u0137\u0113r\u0101s ASV brun\u010dos. Vismaz no t\u0101s inform\u0101cijas, kas bija pieejama tautai, citu secin\u0101jumu izdar\u012bt gr\u016bti. Varb\u016bt ir v\u0113l cita inform\u0101cija!?<\/span><\/strong><\/p>\n

K\u0101 piem\u0113ru \u012bst\u0101s inform\u0101cijas sl\u0113p\u0161anai no tautas min\u0113\u0161u Valsts Prezidentes preses dienests izplat\u012bto zi\u0146ojumu par V. V\u012b\u0137es-Freibergas runu Dienvid\u0101frik\u0101 ANO konferenc\u0113. Zi\u0146ojum\u0101 ir teikts, ka Prezidente piesk\u0101rusies jaut\u0101jumam par padomju varas \u012bstenoto totalit\u0101risma politiku, un sniegti tikai divi Prezidentes cit\u0101ti:<\/span><\/strong><\/p>\n

– \u201cSistem\u0101tiskas rusifik\u0101cijas programmas d\u0113\u013c latvie\u0161i k\u013cuva par minorit\u0101ti daudz\u0101s valsts pils\u0113t\u0101s.\u201d<\/span><\/strong><\/p>\n

– \u201cLai p\u0101rvar\u0113tu totalit\u0101r\u0101 re\u017e\u012bma tra\u0123isko mantojumu un veicin\u0101tu visaptvero\u0161as un atv\u0113rtas sabiedr\u012bbas att\u012bst\u012bbu, soci\u0101l\u0101 integr\u0101cija tika izv\u0113l\u0113ta k\u0101 viena no galvenaj\u0101m Latvijas vald\u012bbas priorit\u0101t\u0113m. M\u016bsu Valodas likums ir r\u016bp\u012bgi izv\u0113rt\u0113ts un atbilst visiem augst\u0101kajiem starptautiskajiem standartiem. M\u016bsu Pilson\u012bbas likums ir atv\u0113rt\u0101ks un liber\u0101l\u0101ks nek\u0101, piem\u0113ram, V\u0101cij\u0101.\u201d<\/span><\/strong><\/p>\n

Tie\u0161\u0101m! Tagad LR pilson\u012bb\u0101 uz\u0146em pat atkl\u0101ti valsti, t\u0101s iek\u0101rtu nosodo\u0161us un okup\u0101cijas faktu neatz\u012bsto\u0161us nepilso\u0146us (demokr\u0101tija ta\u010du!), bet \u0101rvalsts pilsonim \u013cauj organiz\u0113t \u0161t\u0101bus, kas pretvalstiski musina Latvijas iedz\u012bvot\u0101jus. Ar pu\u0137\u0113m un bu\u010du VVF apsveic simts t\u016bksto\u0161o naturaliz\u0113to LR pilson\u012bbu ieguvu\u0161o Latvij\u0101 ievaz\u0101to krievu laik\u0101, kad desmitiem t\u016bksto\u0161i latvie\u0161u spiesti pamest Latviju darba mekl\u0113jumos!<\/span><\/strong><\/p>\n

No prezidentes teikt\u0101 izriet, ka daudz\u0101s Latvijas pils\u0113t\u0101s latvie\u0161u minorit\u0101tes integr\u0101cija rusific\u0113taj\u0101 vid\u0113 un visaptvero\u0161as un atv\u0113rtas sabiedr\u012bbas att\u012bst\u012bba ir viena no galvenaj\u0101m LR vald\u012bbas priorit\u0101t\u0113m. T\u0101 tas tie\u0161\u0101m ne tikai run\u0101s izskat\u0101s. Jo kur\u0161 tad likvid\u0113 totalit\u0101r\u0101 re\u017e\u012bma tra\u0123isko mantojumu ar atv\u0113rt\u0101kas sabiedr\u012bbas un atv\u0113rt\u0101ka un liber\u0101l\u0101ka Pilson\u012bbas likuma pal\u012bdz\u012bbu? Ja v\u0113l iev\u0113rosim, ka prezidente to totalit\u0101r\u0101 re\u017e\u012bma mantojumu netais\u0101s likvid\u0113t, bet tikai to p\u0101rvar\u0113t, ko var\u0113tu saprast k\u0101 aizmir\u0161anu vai atst\u0101\u0161anu pag\u0101tn\u0113, tad rodas jaut\u0101jums, ar ko PSRS totalit\u0101r\u0101 re\u017e\u012bma \u012bstenot\u0101 rusifik\u0101cijas programma at\u0161\u0137iras no p\u0113catmodas LR varas \u012bstenot\u0101s integr\u0101cijas programmas? Abas centr\u0113tas izn\u012bcin\u0101t latvie\u0161u valsti un latvie\u0161u tautu. Turkl\u0101t no Prezidentes runas atrefer\u0113juma nav redzams, ka vi\u0146a pret latvie\u0161u tautu notiku\u0161o b\u016btu kvalific\u0113jusi k\u0101 noziegumu. Toties atz\u012bm\u0113jusi nacistisk\u0101s V\u0101cijas briesm\u012bgos holokausta noziegumus.<\/span><\/strong><\/p>\n

Sav\u0101 atk\u0101rtot\u0101s amat\u0101 st\u0101\u0161an\u0101s inaugur\u0101cijas run\u0101 (08.07.03.) nu jau no Saeimas trib\u012bnes Valsts prezidente V. V\u012b\u0137e-Freiberga: \u201cKatrai tautai ir sava unikalit\u0101te, savs skaistums un sava \u012bpa\u0161\u0101 v\u0113rt\u012bba. (..) Latvija ir atv\u0113rta visiem saviem iedz\u012bvot\u0101jiem. Vi\u0146a ir atv\u0113rta visiem, kas to v\u0113las, lai vi\u0146i k\u013c\u016bt par pilso\u0146iem. M\u0113s esam atv\u0113rta valsts un atv\u0113rta sabiedr\u012bba. M\u0113s augstu v\u0113rt\u0113jam visas savas p\u0101rst\u0101v\u0113t\u0101s tautas, kas Latvij\u0101 ir radu\u0161a m\u0101jvietu. (..) M\u0113s esam bag\u0101ti sav\u0101 daudzveid\u012bb\u0101.\u201d<\/span><\/strong><\/p>\n

Tautas dz\u012bvo sav\u0101 etniskaj\u0101 dzimten\u0113 un tikai tur izpau\u017eas vi\u0146u skaistums un \u012bpa\u0161\u0101 v\u0113rt\u012bba. No savas etnisk\u0101s dzimtenes at\u0161\u0137\u0113lu\u0161amies klaid\u012btiem var b\u016bt tikai individu\u0101ls skaistums un v\u0113rt\u012bba. Var b\u016bt… Bet ko labu sav\u0101s biju\u0161aj\u0101s kolonij\u0101s var\u0113ja atst\u0101t PSRS? Imp\u0113rijas sav\u0101s kolonij\u0101s liel\u0101 vairum\u0101 izmetina metropoles mazv\u0113rt\u012bg\u0101kos, kuru amb\u012bcijas p\u0101rsver darba un savas zemes m\u012blest\u012bbu, un br\u012bvlaistos noziedzniekus, maz\u0101 vairum\u0101 \u2013 \u012bpa\u0161i privili\u0123\u0113tas kastas, piem\u0113ram, virsniekus un augstus ier\u0113d\u0146us, koloniju p\u0101rvald\u012b\u0161anai. Redzam jau m\u0113s to skaistumu, kas n\u0101k no Latvij\u0101 atst\u0101t\u0101 krivvalod\u012bg\u0101 p\u016b\u013ca da\u017eu nekaun\u012bgu ebreju vad\u012bb\u0101.<\/span><\/strong><\/p>\n

Pag\u0101tn\u0113 tautas veidoju\u0161as valstis savu etnosu un v\u0113sturisk\u0101s dz\u012bves telpas aizst\u0101v\u012bbai. T\u0101 bija l\u012bdz LR \u201catjauno\u0161anai\u201d, kas ar savu prezidentu, premjeru un ministriem sevi piesaka k\u0101 demokr\u0101tisko un atv\u0113rt\u0101ko valsti pasaul\u0113. Kas devis V. V\u012b\u0137ei-Freibergai un m\u016bsu varne\u0161iem ties\u012bbas atv\u0113rt latvie\u0161u valsti visiem, kas to v\u0113las? Un k\u0101p\u0113c tad t\u0101da valsts visp\u0101r vajadz\u012bga: visiem sala\u0161\u0146\u0101m, kas grib t\u0101s pilson\u012bbu, un vis\u0101diem iznire\u013ciem, kas m\u012bl pagoz\u0113ties var\u0101?<\/span><\/strong><\/p>\n

T\u0101 viet\u0101, lai aizst\u0101v\u0113tu lielvalstu izrais\u012btaj\u0101 kar\u0101 un genoc\u012bd\u0101 cietu\u0161os latvie\u0161us, mums rodas prezidente, kas vair\u0101k dom\u0101 par kolonistu \u0113rt\u012bb\u0101m Latvij\u0101, un k\u0101 v\u0113l kur aizst\u0101v\u0113t ebrejus. Piem\u0113rot\u0101ku vietu par R\u012bgu nav var\u0113jusi atrast 4. starptautisk\u0101 konference Ebreji main\u012bgaj\u0101 pasaul\u0113<\/em> (ar\u012b iepriek\u0161\u0113j\u0101s notiku\u0161as R\u012bg\u0101), ko, saprotams, ar patiesu prieku steidz atkl\u0101t m\u016bsu Valsts prezidente V. V\u012b\u0137e-Freiberga un Ministru Prezidents Andris B\u0113rzi\u0146\u0161. B\u0113rzi\u0146\u0161 pat izgudro jaunin\u0101jumu nacion\u0101laj\u0101 terminolo\u0123ij\u0101 un aizmuld\u0113jies tikt\u0101l, ka daudznacion\u0101lisms<\/em> esot valsts bag\u0101t\u012bba. Dro\u0161i vien p\u0113d\u0113j\u0101, kas palikusi vi\u0146a vad\u012btaj\u0101 valst\u012b. LR varas m\u0113r\u0137is ce\u013c\u0101 uz NATO esot turpin\u0101t izv\u0113rt\u0113t v\u0113sturi. K\u0101? Latvijas skolot\u0101jiem j\u0101piedal\u0101s holokausta studiju skol\u0101 Jeruz\u0101l\u0113m\u0113, bet valsts prezidente V. V\u012b\u0137e-Freiberga uz\u0146\u0113musies person\u012bgu r\u016bpi par pieminek\u013ca uzst\u0101d\u012b\u0161anu R\u012bgas sinagog\u0101? Ar\u012b 2003. gad\u0101 Valsts Prezidente atkal R\u012bg\u0101 sveic vispasaules cionistu vad\u012bt\u0101jus, k\u0101 ar\u012b Izra\u0113las parlamenta sp\u012bkeri, un 16.09. atkl\u0101j 5. starptautisko konferenci Ebreji main\u012bgaj\u0101 pasaul\u0113<\/em>! Holokausta piemi\u0146as pas\u0101kumos V. V\u012b\u0137e-Freiberga vienm\u0113r ir pirmaj\u0101s rind\u0101s, bet Politiski repres\u0113to salidojuma laik\u0101 vi\u0146a apmekl\u0113 j\u0101\u0161anas sporta sac\u012bkstes. Holokaust\u0101 cietu\u0161ajiem vi\u0146a ir k\u0101 m\u0101te, bet politiski repres\u0113tajiem k\u0101 pam\u0101te. K\u0101 vajag necien\u012bt savu tautu, lai 8. maij\u0101 nepab\u016btu kop\u0101 ar to s\u0113r\u0101s par saviem kara laika upuriem, bet s\u0113d\u0113tu Maskav\u0101 noziedz\u012bg\u0101 Otr\u0101 pasaules kara izrais\u012bt\u0101ju un uzvaras svin\u0113t\u0101ju vid\u016b!<\/span><\/strong><\/p>\n

To, ka Latvijas valstij j\u0101iev\u0113ro visu t\u0101s iedz\u012bvot\u0101ju ties\u012bbas, visska\u013c\u0101k un nekaun\u012bg\u0101k, Austrumu un Rietumu pretlatvisko sp\u0113ku atkl\u0101ti vai slepeni atbalst\u012bti, b\u013cauj tie, kam taj\u0101 atrasties nav nek\u0101du ties\u012bbu, jo te ieradu\u0161ies k\u0101 okup\u0113t\u0101jvalsts padotie un latvie\u0161u tautas aplaup\u012bt\u0101ji un paverdzin\u0101t\u0101ji. Par \u0161iem b\u013c\u0101v\u0113jiem \u012bpa\u0161i neb\u016btu j\u0101br\u012bn\u0101s, bet, kad pret valsts dibin\u0101t\u0101ju jeb iedzimto tautu nost\u0101jas m\u016bsu Valsts Prezidente, tas jau ir kas nebijis!<\/span><\/strong><\/p>\n

Valsts prezidente V. V\u012b\u0137e-Freiberga ir pret atrieb\u012bbu?! Vi\u0146aspr\u0101t, m\u0113s nedr\u012bkstam dom\u0101t t\u0101: ja mums k\u0101ds pag\u0101tn\u0113 dar\u012bjis p\u0101ri, tad m\u0113s var\u0113sim uzlabot situ\u0101ciju, atbildot p\u0101ridar\u012bt\u0101jam ar to pa\u0161u. Izdz\u012bt laup\u012bt\u0101ju no sava mitek\u013ca un at\u0146emt tam laup\u012bjumu, t\u0101 nav atrieb\u012bba, bet taisn\u012bga un tiesiska darb\u012bba. Latvie\u0161i ta\u010du p\u0113c tam netais\u0101s vaj\u0101t laup\u012bt\u0101ju aiz savas valsts robe\u017eas \u2013 t\u0101 gan b\u016btu atrieb\u012bba. Bet stimul\u0113t citu valstu pavalstniekus bez \u0161o valstu ofici\u0101las piekri\u0161anas uz\u0146emt Latvijas Republikas pilson\u012bb\u0101 gan ir nopietns starptautisko ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pums, kas dod \u0161\u012bm valst\u012bm ties\u012bbas jebk\u0101d\u0101 veid\u0101 iejaukties \u0161\u0101da procesa p\u0101rtrauk\u0161anai.<\/span><\/strong><\/p>\n

Spriedel\u0113jot, ka m\u0113s nedr\u012bkstam k\u013c\u016bt par pag\u0101tnes \u0137\u012blniekiem \u201cun savu pag\u0101tni k\u0101 akmeni karin\u0101t pie k\u0101j\u0101m, un trauc\u0113t sev iet t\u0101l\u0101k\u201d (uz kurieni – uz ES vai savas valsts un tautas kapu? A. \u0100.), V. V\u012b\u0137e-Freiberga saka, ka mums sabiedr\u012bb\u0101 j\u0101integr\u0113 visi, pat tie, kas pagaid\u0101m nerun\u0101 latviski, un \u201cvisiem j\u0101j\u016btas k\u0101 latvie\u0161iem\u201d, piez\u012bm\u0113jot, ka ar latvie\u0161iem vi\u0146a saprot visus Latvijas iedz\u012bvot\u0101jus. Latvijas Inteli\u0123ences apvien\u012bbas 49. konferenc\u0113 (23.10.02) vi\u0146a jau strikti aicina pierast pie domas, ka visi Latvijas pilso\u0146i ir latvie\u0161i. \u0160odienas pasaule t\u0101 prasot. Nek\u0101 jauna, tas jau ir dzird\u0113ts! Zbig\u0146evs Bze\u017einskis: \u201cR\u012bkojieties \u0101rk\u0101rt\u012bgi piesardz\u012bgi, jums ar laiku j\u0101rada br\u012bvpr\u0101t\u012bgas asimil\u0101cijas process, lai pak\u0101peniski Latvijas krieviski run\u0101jo\u0161ie k\u013c\u016btu par krieviski run\u0101jo\u0161iem Latvijas pilso\u0146iem, kas v\u0113l\u0101k k\u013c\u016btu par krieviski run\u0101jo\u0161iem latvie\u0161iem. Alternat\u012bvu nav. Vai j\u016bs dom\u0101jat, ka NATO nodro\u0161in\u0101s jums milit\u0101ru aizsegu pret Krieviju un finans\u0113s nelatvie\u0161u deport\u0101ciju?\u201d Kas ir \u0161is kungs, liekas, visi zina. Skaidrs, ka ne NATO, ne ar\u012b Eiropas Savien\u012bbai Latvij\u0101 nav vajadz\u012bga ne Kosova, ne Zieme\u013c\u012brija. Ta\u010du Rietumos nav mu\u013c\u0137i. Tur zina m\u016bsu bezizejas situ\u0101ciju un gatavi savas pasaules probl\u0113mas risin\u0101t uz v\u0101j\u0101ko r\u0113\u0137ina \u2013 \u0161oreiz latvie\u0161u tautas. God\u012bgumu nesagaid\u012bsi ne no Rietumiem, ne no pa\u0161m\u0101ju latvie\u0161u kolaborantiem.<\/span><\/strong><\/p>\n

T\u0101p\u0113c ar\u012b neviens nebr\u012bn\u012bsies, ja p\u0113k\u0161\u0146i k\u0101ds s\u0101ks paust uzskatu, ka latvie\u0161u valodas likums nav vajadz\u012bgs, jo tas neatbilst demokr\u0101tijas izpratnei pasaul\u0113. Pirm\u0101 ir m\u016bsu Valsts prezidente, kas pau\u017e uzskatu, ka latvie\u0161u valodas perfekta p\u0101rvald\u012b\u0161ana Latvijas tautas parlament\u0101rie\u0161iem nav oblig\u0101ta. K\u0101da cie\u0146a pret org\u0101nu, kas to iev\u0113l\u0113ja! Bez \u0161\u0101 org\u0101na at\u013caujas var ar\u012b Latviju, izkalpojot sve\u0161\u0101m var\u0101m, ieraut kara st\u0101vokl\u012b pret t\u016bksto\u0161iem kilometru att\u0101lu valsti. Ta\u010du varas vienm\u0113r par maz, t\u0101p\u0113c j\u0101iest\u0101jas par Satversmes groz\u012b\u0161anu un tautas v\u0113l\u0113tu Valsts prezidentu.<\/span><\/strong><\/p>\n

Bet, laikam ar\u012b ar to demokr\u0101tijas izpratnei, atv\u0113rt\u012bbu un bag\u0101t\u012bbu sav\u0101 daudzveid\u012bb\u0101<\/em> Latvij\u0101 neiet k\u0101 vajag, un (01.09.06.) intervij\u0101 Latvijas radio V. V\u012b\u0137e-Fraiberga jau nor\u016bp\u0113jusies, ka Latvij\u0101 vajadz\u0113tu noteikt \u2013 piedal\u012bties v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s ir oblig\u0101ts pilso\u0146u pien\u0101kums. \u201cJa paliksim gu\u013cam aizkr\u0101sn\u0113, k\u0101d\u0101 r\u012bt\u0101 varam pamosties ar atzi\u0146u, ka valst\u012b valda t\u0101di sp\u0113ki, ko neatbalst\u0101m.\u201d<\/span><\/strong><\/p>\n

Ar Valsts prezidentes VVF vieglu m\u0113li Latvij\u0101 no Izra\u0113las ien\u0101cis j\u0113dziens \u201ecitu taut\u012bbu latvie\u0161i\u201d. Izra\u0113l\u0101 eksist\u0113jot ap 40 citu taut\u012bbu ebreju. Kaut sav\u0101ktiem no da\u017e\u0101d\u0101m zem\u0113m, tiem ir etniska kop\u012bba \u2013 asinsradniec\u012bba \u2013 k\u0101 nav Latvij\u0101. Ta\u010du t\u0101di \u201evisu taut\u012bbu latvie\u0161i\u201d te tiek \u201ezin\u0101tniski\u201d pamatoti sekojo\u0161i. Ja no 13.gs. Latvijas teritorij\u0101 dz\u012bvojo\u0161\u0101m baltu cilt\u012bm p\u0113c\u0101k izveidojies etnoss sev pie\u0146\u0113mis nosaukumu \u201elatvie\u0161i\u201d, tad ar\u012b no p\u0113cokup\u0101cijas Latvijas teritorij\u0101 atst\u0101tiem da\u017e\u0101du nacionalit\u0101\u0161u kolonistu p\u0101rst\u0101vjiem kop\u0101 ar iedzimtiem latvie\u0161iem j\u0101veidojas \u201elatvie\u0161u n\u0101cijai\u201d. V\u0101rdu sakot, cilts<\/em> (etnosa kopas da\u013ca) tiek piel\u012bdzin\u0101ta nacionalit\u0101tei<\/em> (nacion\u0101l\u0101s pieder\u012bbas apz\u012bm\u0113jumam), ko veikli nomaina ar taut\u012bbu<\/em> (etnosoci\u0101lu kopienu).<\/span><\/strong><\/p>\n

\u00a0Ar cit\u0101m valsts augst\u0101k\u0101m amatperson\u0101m nav lab\u0101k. 2008.gada Jaungada uzrun\u0101s p\u0101rsteidz Valda Zatlera un Ivara Godma\u0146a saska\u0146a uzrun\u0101to izv\u0113l\u0113. Redzams, k\u0101das mokas biju\u0161as abiem, lai piln\u012bgi izvair\u012btos no v\u0101rda latvie\u0161i lieto\u0161anas. Kas tik abiem te Latvij\u0101 nedz\u012bvo un aiz \u201em\u0113s\u201d nesl\u0113pjas: d\u0101rg\u0101 Latvijas tauta, d\u0101rgie Latvijas \u013caudis, god\u0101tie Latvijas \u013caudis, Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji, d\u0101rgie l\u012bdzpilso\u0146i, valsts pilso\u0146i, sabiedr\u012bba, m\u016bsu n\u0101cija, m\u016bsu tauta (abas bez nosaukuma). Ar\u012b laim\u012bgs Jaunais gads un sv\u0113t\u012bba tiek nov\u0113l\u0113ta Latvijas zemei, nevis t\u0101s iem\u012btniekiem.<\/span><\/strong><\/p>\n

Visi \u0161ie \u201em\u0113s\u201d kaut kur ejot, izr\u0101d\u0101s – zieme\u013cvalstu att\u012bst\u012bbas virzien\u0101?! Tikai latvie\u0161i nekur neiet. Vi\u0146u Latvij\u0101 vienk\u0101r\u0161i nav. T\u0101p\u0113c Godma\u0146a vald\u012bbas programm\u0101 nacion\u0101l\u0101s politikas sada\u013ca nebija vajadz\u012bga. Jo nacion\u0101lais jaut\u0101jums (latvie\u0161i) ir no dienas k\u0101rt\u012bbas no\u0146emts. Godmanis&Co to ir atrisin\u0101jis. Neatgriezeniski! Punkts. Tur nav diskusiju. Premjers Valdis Dombrovskis gan 2009.gada nogal\u0113 v\u0113l Latvij\u0101 starp cit\u0101m taut\u0101m pasp\u0113jis ieraudz\u012bt latvie\u0161us, iedom\u0101jaties tik! – k\u0101 pamattautu?? Ta\u010du jau 2010.gada Jaungada uzrun\u0101s abiem: prezidentam un premjeram Latvij\u0101 dz\u012bvo tikai Latvijas tauta.<\/span><\/strong><\/p>\n

Tikai nedom\u0101jiet, ka m\u016bsu valsts augst\u0101k\u0101s amatpersonas ir vientu\u013cas savos latvie\u0161u izn\u012bd\u0113\u0161anas t\u012bkojumos. T\u0101di pat ir visi sorosie\u0161i.<\/span><\/strong><\/p>\n

Vispirms bijus\u012b av\u012bzes \u201eDiena\u201d galven\u0101 redaktore Sarm\u012bte \u0112lerte, kas, tagad jau Nacion\u0101l\u0101s kult\u016bras padomes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja, Latvijas Av\u012bz\u0113 (04.09.09.), saj\u016bsminoties par VVF savulaik lietoto prec\u012bzo apz\u012bm\u0113jumu \u2013 \u201evisu taut\u012bbu latvie\u0161i\u201d -, turpina latvie\u0161us un krievus integr\u0113t vienot\u0101 n\u0101cij\u0101 un nacion\u0101l\u0101 valst\u012b, atz\u012bm\u0113jot, ka n\u0101cijas latvisk\u0101 da\u013ca, etniskie latvie\u0161i ir pietiekami pa\u0161apzin\u012bgi, lai uztur\u0113tu integr\u0101cijas pamatus. Varat iedom\u0101ties, ko \u0161\u012b d\u0101ma paveica b\u016bdama \u201eDienas\u201d galven\u0101 redaktore, un ko paveiks b\u016bdama Nacion\u0101l\u0101s kult\u016bras padomes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja!<\/span><\/strong><\/p>\n

T\u0101di pat politiskie intelektu\u0101\u013ci veido m\u016bsu p\u0101r\u0113j\u0101s jaun\u0101s, par nacion\u0101l\u0101m sevi reklam\u0113jo\u0161\u0101s, politisk\u0101s partijas. Piem\u0113ram, S.\u0112lertei tuvu st\u0101vo\u0161\u0101 \u201ePilsonisk\u0101 savien\u012bba\u201d, kas tikai tagad sola Latvij\u0101 veidot \u201eEiropeisku nacion\u0101lu valsti\u201d (Interesanti, ko vi\u0146i visu laiku dar\u012bju\u0161i?), bet ar\u012b tagad v\u0113l nevar izskaidrot, ko vi\u0146iem noz\u012bm\u0113 j\u0113dziens nacion\u0101la valsts<\/em>? G.V.Kristovskim t\u0101 esot teritorija, pilson\u012bba un valoda. Ja esi padumj\u0161 vai tev ir net\u012bri nol\u016bki, nu neceri cilv\u0113kiem tik naivi ie\u010dur\u0101t smadzen\u0113s. Teritorija, pilson\u012bba un valoda ir vis\u0101m pasaules valst\u012bm \u2013 tad izn\u0101k, ka visas ir nacion\u0101las? Tad, k\u0101da j\u0113ga v\u0101rdam nacion\u0101la<\/em> pirms valsts<\/em>!? Skaidr\u0101k par skaidru, Latvijas Av\u012bzei (12.01.10.) st\u0101stot par \u201eVienot\u012bbas\u201d dibin\u0101\u0161anu, pasaka partijas \u201eJaunais laiks\u201d priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja Solvita \u0100bolti\u0146a: \u201eNo pirms\u0101kumiem esam ar parakstiem apstiprin\u0101ju\u0161i savu nacion\u0101las valsts ideju, ar to saprotot, ka m\u016bsu valst\u012b dz\u012bvo visu taut\u012bbu latvie\u0161i\u201d. T\u0101tad latvie\u0161i<\/em> \u201eVienot\u012bbai\u201d noz\u012bm\u0113 to pa\u0161u k\u0101 iedz\u012bvot\u0101ji<\/em>?! Bet – ai, k\u0101 gribas cilv\u0113ku pr\u0101tos novien\u0101dot latvie\u0161i<\/em> ar latvijie\u0161i<\/em> un nacion\u0101lam<\/em> un n\u0101cijai<\/em> piedot valstiskuma j\u0113gu. Atliek vien izsaukties: \u201eCik tad visp\u0101r ir t\u0101di \u201et\u012brie latvie\u0161i\u201d?\u201d un cionistu uzdevums: atbr\u012bvoties no visa etnisk\u0101, b\u016bs izpild\u012bts. Pasaul\u0113 c\u012bt\u012bgi str\u0101d\u0101s kosmopol\u012btiski pasaules pilso\u0146i, kurus uzraudz\u012bs un vad\u012bs ebreju etnoss.<\/span><\/strong><\/p>\n

\u00a0<\/span><\/strong><\/p>\n

P\u0113d\u0113jais krupis<\/span><\/strong><\/p>\n

Beidzot, 26.05.05., LR Saeima (\u0100rlietu komisijas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js \u201elatvie\u0161u nacion\u0101lists\u201d \u2013 A.Kir\u0161teins) ratific\u0113ja nacion\u0101lo minorit\u0101\u0161u Konvenciju, tai pievienojot savu nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes defin\u012bciju. Ja t\u0101 labi apskat\u0101s, konvencijai pievienot\u0101 defin\u012bcija un atrunas ir tuk\u0161a butaforija – latvie\u0161u mu\u013c\u0137o\u0161anai. Faktiski konvencija ir pie\u0146emta bez izmai\u0146\u0101m \u2013 k\u0101 eirokomis\u0101ri un latvie\u0161u naidnieki pras\u012bja. Par to savu apmierin\u0101t\u012bbu un pateic\u012bbu m\u016bsu \u0101rlietu ministram A. Pabrikam nekav\u0113j\u0101s izteikt EDSO augstais komis\u0101rs minorit\u0101\u0161u jaut\u0101jumos R. Ekuess.<\/span><\/strong><\/p>\n

\u0160\u012b defin\u012bcija pie nacion\u0101l\u0101m minorit\u0101t\u0113m pieskaita visus LR pilso\u0146us nelatvie\u0161us, kas dz\u012bvo Latvij\u0101. Ar\u012b imigrantus. Turkl\u0101t konvencijas sniegt\u0101s priek\u0161roc\u012bbas at\u013cauj baud\u012bt ar\u012b nepilso\u0146iem, kas past\u0101v\u012bgi un likum\u012bgi dz\u012bvo Latvij\u0101. T\u0101tad Latvij\u0101 nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes statusu ieg\u016bst ar\u012b nacion\u0101l\u0101s un etnisk\u0101s grupas, k\u0101 ar\u012b atsevi\u0161\u0137i etniskie klaid\u012bti, bet galvenais \u2013 visi p\u0113ckara imigranti! L\u012bdz ar to t\u0101l\u0101k\u0101 Latvijas varas c\u012b\u0146a par okup\u0101cijas fakta atz\u012b\u0161anu k\u013c\u016bst bezj\u0113dz\u012bga. Kom\u0113dija ir beigusies. Par t\u0101du konvenciju PCTVL un Tatjanai \u017ddanoka ir st\u0101v\u0101 saj\u016bsm\u0101! Savuk\u0101rt latvie\u0161iem atliek tikai nor\u012bt savas varas – Tautas partijas, t\u0101s \u0101rlietu ministra Arta Pabrika izcepto un Saeimas pasniegto p\u0113d\u0113jo krupi. P\u0113d\u0113jo, jo vair\u0101k kas savas tautas nodev\u012bb\u0101 \u0161\u0137iet pat teor\u0113tiski nav iesp\u0113jams. Ta\u010du vara t\u0101du v\u0113l atrod!<\/span><\/strong><\/p>\n

No milit\u0101r\u0101 dienesta b\u0113gu\u013cojo\u0161o sarakstos mums esot vai 5000 personu. Valsts sak\u0101rto\u0161anas un milit\u0101ri patriotisk\u0101s audzin\u0101\u0161anas viet\u0101 m\u016bsu v\u0101jajai un stulbajai valsts varai viegl\u0101k ir visp\u0101r likvid\u0113t oblig\u0101to milit\u0101ro dienestu. Valsts bru\u0146otas aizsardz\u012bbas sp\u0113ja tizluma zi\u0146\u0101 tiek pienivel\u0113ta valsts varas sp\u0113j\u0101m. T\u0101 jau ir ne tikai latvie\u0161u gar\u012bg\u0101 atbru\u0146o\u0161ana, bet masveid\u012bga latvju v\u012bru patais\u012b\u0161ana par iero\u010dus nest nesp\u0113j\u012bgiem, t\u0101du k\u0101 darba lopu cit\u0101m kareiv\u012bg\u0101m taut\u0101m audz\u0113\u0161ana. Da\u017eu milit\u0101ralgot\u0146u vien\u012bbu uztur\u0113\u0161ana ir nekas vair\u0101k, k\u0101 lauku \u017eandarm\u0113rijas vien\u012bbu sagatavo\u0161ana, kuru m\u0101ku un asinis par re\u0101liem vai politiskiem gra\u0161iem var iznom\u0101t varen\u0101k\u0101m valst\u012bm to politisko un milit\u0101ro m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anai.<\/span><\/strong><\/p>\n

\u00a0<\/span><\/p>\n

20.01.10.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 \u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0Alfr\u0113ds \u0100bele\u00a0 <\/strong><\/p>\n

\u00a0 \u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0personas kods: 200232-10931, adrese: LV 1005,<\/p>\n

\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 \u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0R\u012bga, Hapsalas iela Nr. 1\/2, dz.34. t\u0101lrunis: 29784489<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

NACION\u0100L\u0100 NODEV\u012aBA Ja Latvijas iedz\u012bvot\u0101jos pirms Otr\u0101 Pasaules kara bija p\u0101rst\u0101v\u0113tas ne vair\u0101k par desmit nacionalit\u0101t\u0113m, tad ar sve\u0161o iepludin\u0101\u0161anu \u0161odien to skaits p\u0101rsniedz simtu…<\/p>\n","protected":false},"author":6,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-2030","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-galvena"],"featured_image_urls":{"full":"","thumbnail":"","medium":"","medium_large":"","large":"","1536x1536":"","2048x2048":""},"author_info":{"info":["Administrators"]},"category_info":"Galven\u0101<\/a>","tag_info":"Galven\u0101","comment_count":"18","_links":{"self":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/2030","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/6"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=2030"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/2030\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":2034,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/2030\/revisions\/2034"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=2030"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=2030"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=2030"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}