{"id":1941,"date":"2010-06-18T22:36:16","date_gmt":"2010-06-18T19:36:16","guid":{"rendered":"http:\/\/tautastribunals.eu\/?p=1941"},"modified":"2010-06-18T22:41:13","modified_gmt":"2010-06-18T19:41:13","slug":"ne-latvijas-valsts-bet-sia-bez-kadas-atbildibas","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=1941","title":{"rendered":"Ne Latvijas valsts, bet SIA bez k\u0101das atbild\u012bbas… ."},"content":{"rendered":"

(Vair\u0101ku gr\u0101matu autors Alfr\u0113ds \u0100bele)<\/span><\/strong><\/span><\/p>\n

KAS DZ\u012aVO LATVIJ\u0100 ?<\/span><\/strong><\/span><\/p>\n

<\/strong><\/span>\"IMGP0974\"\u201ePolitiskie intelektu\u0101\u013ci\u201d, kuri izmantoja valsts pirm\u0101s intelektu\u0101l\u0101s nakts ties\u012bbas un ir faktiski vain\u012bgi t\u0101s dzi\u013caj\u0101 kritum\u0101, nu pied\u0101v\u0101jas Latvij\u0101 veidot \u201eEiropeisku nacion\u0101lu valsti\u201d (interesanti, ko vi\u0146i l\u012bdz \u0161im visu laiku ir dar\u012bju\u0161i?). Ta\u010du starp vi\u0146iem neviens nevar j\u0113dz\u012bgi izskaidrot, ko vi\u0146iem noz\u012bm\u0113 \u201enacion\u0101la valsts\u201d? LA \u017eurn\u0101lists Krusti\u0146a kungs jau vienam t\u0101dam politi\u0137im uzdeva jaut\u0101jumu, ko vi\u0146am noz\u012bm\u0113 j\u0113dziens \u201enacion\u0101la valsts\u201d? Sekoja stost\u012b\u0161an\u0101s.<\/span><\/p>\n

G.V.Kristovskim t\u0101 esot teritorija, pilson\u012bba un valoda. Ja esi padumj\u0161 vai tev ir net\u012bri nol\u016bki, nu neceri cilv\u0113kiem tik naivi ieliet smadzen\u0113s. Teritorija, pilson\u012bba un valoda ir vis\u0101m pasaules valst\u012bm \u2013 tad izn\u0101k, ka visas ir nacion\u0101las? Tad, k\u0101da j\u0113ga v\u0101rdam nacion\u0101la<\/em> pirms valsts<\/em>!? Bet – ai, k\u0101 gribas cilv\u0113ku pr\u0101tos novien\u0101dot latvie\u0161i<\/em> ar latvijie\u0161i<\/em> un nacion\u0101lam<\/em> un n\u0101cijai<\/em> pie\u0161\u0137irt valstiskuma j\u0113gu. Atliek vien izsaukties: \u201eCik tad visp\u0101r ir t\u0101di \u201et\u012brie latvie\u0161i\u201d?\u201d un cionistu uzdevums: atbr\u012bvoties no visa ne\u017e\u012bdiski etnisk\u0101, b\u016bs izpild\u012bts. Pasaul\u0113 c\u012bt\u012bgi str\u0101d\u0101s kosmopol\u012btiski pasaules pilso\u0146i, kurus uzraudz\u012bs un vad\u012bs viens izredz\u0113ts etnoss.<\/span><\/p>\n

T\u0101p\u0113c \u0161odien, k\u0101rt\u0113jo reizi krustcel\u0113s non\u0101ku\u0161ajiem latvie\u0161iem, reiz par vis\u0101m j\u0101tiek skaidr\u012bb\u0101, kas te, Latvij\u0101 ir kas? Ja nav jau par v\u0113lu, un taisn\u012bba aspr\u0101\u0161iem, kas saka: \u201elatvie\u0161i pa \u0161iem 20 gadiem tik to vien ir dar\u012bju\u0161i, k\u0101 ar baudu sevi n\u012bd\u0113ju\u0161i!\u201d<\/span><\/p>\n

\u00a0<\/span><\/p>\n

Par tautu<\/span><\/strong><\/p>\n

\u012apa\u0161as neskaidr\u012bbas rada v\u0101rda \u201etauta\u201d lieto\u0161ana, tad etniskaj\u0101, tad valstiskaj\u0101 noz\u012bm\u0113. T\u0101pat ir ar v\u0101rdiem \u201en\u0101cija\u201d un \u201enacion\u0101lais\u201d. T\u0101da nenoteikt\u012bba dod politlieku\u013ciem \u2013 manipulatoriem, izmantojot pat vien\u0101 run\u0101 vai rakst\u0101 \u0161os v\u0101rdus ab\u0101s noz\u012bm\u0113s, iesp\u0113jas jaukt cilv\u0113kiem pr\u0101tus. Piedev\u0101m v\u0113l jukas rada v\u0101rda \u201etaut\u012bba\u201d nepareiza lieto\u0161ana. Da\u017ei piem\u0113ri.<\/span><\/p>\n

Ar Valsts prezidentes Vairas V\u012b\u0137es-Freibergas vieglu m\u0113li ieviesies j\u0113dziens \u201ecitu taut\u012bbu latvie\u0161i\u201d, kas, kop\u0101 ar latvie\u0161iem, veidojot \u201eLatvijas politisko n\u0101ciju\u201d. Bet, k\u0101 tad lai saprot vi\u0146as v\u0101rdus: \u201cDeport\u0101cijas bija noziegums pret latvie\u0161u tautu, Latvijas valsti un n\u0101ciju\u201d.<\/span><\/p>\n

Ar cit\u0101m valsts augst\u0101k\u0101m amatperson\u0101m nav lab\u0101k. 2008.gada Jaungada uzrun\u0101s p\u0101rsteidz Valda Zatlera un Ivara Godma\u0146a <\/span>saska\u0146a uzrun\u0101to izv\u0113l\u0113. Redzams, k\u0101das mokas biju\u0161as abiem, lai piln\u012bgi izvair\u012btos no v\u0101rda latvie\u0161i<\/strong><\/span> lieto\u0161anas. Kas tik abiem te Latvij\u0101 nedz\u012bvo un aiz \u201em\u0113s\u201d nesl\u0113pjas: d\u0101rg\u0101 Latvijas tauta, d\u0101rgie Latvijas \u013caudis, god\u0101tie Latvijas \u013caudis, Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji, d\u0101rgie l\u012bdzpilso\u0146i, valsts pilso\u0146i, sabiedr\u012bba, m\u016bsu n\u0101cija, m\u016bsu tauta (abas bez nosaukuma). Ar\u012b laim\u012bgs Jaunais gads un sv\u0113t\u012bba tiek nov\u0113l\u0113ta Latvijas zemei, nevis t\u0101s iem\u012btniekiem.<\/span><\/p>\n

Visi \u0161ie \u201em\u0113s\u201d kaut kur ejot, izr\u0101d\u0101s – zieme\u013cvalstu att\u012bst\u012bbas virzien\u0101?! Tikai latvie\u0161i nekur neiet. Vi\u0146u Latvij\u0101 vienk\u0101r\u0161i nav. T\u0101p\u0113c Godma\u0146a vald\u012bbas programm\u0101 nacion\u0101l\u0101s politikas sada\u013ca nebija vajadz\u012bga. Jo nacion\u0101lais jaut\u0101jums (latvie\u0161i) ir no dienas k\u0101rt\u012bbas no\u0146emts. Godmanis&Co to ir atrisin\u0101jis. Neatgriezeniski! Punkts. Tur nav diskusiju. Premjers Valdis Dombrovskis gan 2009.gada nogal\u0113 v\u0113l Latvij\u0101 starp cit\u0101m taut\u0101m pasp\u0113jis ieraudz\u012bt latvie\u0161us, iedom\u0101jaties tik! – k\u0101 pamattautu?? Ta\u010du jau 2010.gada Jaungada uzrun\u0101s abiem: prezidentam un premjeram Latvij\u0101 dz\u012bvo tikai Latvijas tauta.<\/span><\/p>\n

Terminolo\u0123ijas nenoteikt\u012bbai pievienojas v\u0113l m\u016bsu politi\u0137u m\u0101ka vienlaic\u012bgi dom\u0101t vienu, run\u0101t otru, dar\u012bt tre\u0161o, un rezult\u0101t\u0101 san\u0101k, ka latvie\u0161i pa\u0161i sav\u0101 (valsts) valod\u0101 viens otru nesaprot.<\/span><\/p>\n

Kas j\u0101saprot ar v\u0101rdu \u201dtauta\u201d? Atvasin\u0101jumi: tautas folklora, tautas dainas, tautasdziesmas, tautietis u.tml. pier\u0101da, ka v\u0101rds \u201etauta\u201d izsenis, l\u012bdz jaun\u0101ko laiku politlieku\u013cu spieta izlidojumam, lietots etniskaj\u0101 izpratn\u0113, t.i., saist\u012bts ar noteiktu etnosu. Ja apl\u016bkojam v\u0101rdu etnoss<\/em> un n\u0101cija<\/em> izcelsmi, tad k\u0101 etnoss<\/em> (grie\u0137. ethnos<\/em> \u2013 cilts, tauta), t\u0101 n\u0101cija<\/em> (latin. natio<\/em> \u2013 tauta) apz\u012bm\u0113 vienu un to pa\u0161u, tikai tas nek\u0101di nav saist\u0101ms ar jebkura teritori\u0101li ierobe\u017eota p\u016b\u013ca apz\u012bm\u0113\u0161anu. Ta\u010du terminam etnoss<\/em> ir v\u0113sturiski dzi\u013c\u0101ka j\u0113ga, bet n\u0101cija<\/em> apz\u012bm\u0113 vair\u0101k pa\u0161reiz\u0113jo st\u0101vokli. T\u0101p\u0113c zin\u0101tnisk\u0101s (etnogr\u0101fijas un etnolo\u0123ijas) nacion\u0101l\u0101s terminolo\u0123ijas pamatos ielikts v\u0101rds etnoss<\/em> un t\u0101 j\u0113ga defin\u0113ta sekojo\u0161i.<\/span><\/p>\n

\"Helsinki-86_14061987\"Etnoss<\/strong> <\/span>– vien\u0101du etnisko paz\u012bmju (rase, valoda, kult\u016bra, pamatnodarbo\u0161an\u0101s un uz to b\u0101zes gadsimtos veidoju\u0161\u0101s specifiskas rakstura \u012bpa\u0161\u012bbas) kaut k\u0101d\u0101 att\u012bst\u012bbas stadij\u0101 eso\u0161a \u013cau\u017eu kopa<\/em> (etniska kopa), neatkar\u012bgi no t\u0101s p\u0101rst\u0101vju izvietojuma pasaul\u0113. Galvenais \u0161eit ir dzi\u013cas kult\u016bras un asinsradniec\u012bbas saites, kas nosaka to, ka etnosi veidojas un att\u012bst\u0101s \u013coti l\u0113ni un tikai sav\u0101 etniskaj\u0101 dzimten\u0113. Lai b\u016btu garant\u0113ta etnosa att\u012bst\u012bba un savas pat\u012bbas saglab\u0101\u0161ana, etnosam k\u0101 acuraugs j\u0101sarg\u0101 sava gar\u012bguma nes\u0113ji: no saviem gar\u012bdzniekiem l\u012bdz pat nacion\u0101lajai inteli\u0123encei.<\/span><\/p>\n

Foto:<\/span> \u0160\u012b zeme bija M\u016bsu- ir M\u016bsu- un vienm\u0113r b\u016bs M\u016bsu !<\/strong><\/span><\/p>\n

Etnosi veidojas no cilt\u012bm, t\u0101m etno\u0123en\u0113zes ce\u013c\u0101 izejot sekojo\u0161as att\u012bst\u012bbas stadijas: aktu\u0101lisma<\/em> (cil\u0161u izdz\u012bvo\u0161ana sve\u0161\u0101 j\u016bg\u0101), ignorances<\/em> (cil\u0161u vienaldz\u012bbas, ap\u0101tijas un ir\u0161anas), apzi\u0146as<\/em> (jaunas kop\u012bbas apzi\u0146as ra\u0161an\u0101s), atmodas<\/em> (kop\u0113j\u0101 st\u0101vok\u013ca uzlabo\u0161ana un domas par n\u0101kotni ra\u0161an\u0101s), tautas<\/em> (sava valstiskuma ieg\u016b\u0161ana un nostiprin\u0101\u0161ana), n\u0101cijas (suverenas un neatkar\u012bgas valsts izveido\u0161ana un nostiprin\u0101\u0161ana). Etnosi mirst \u0161\u012bs stadijas izejot pret\u0113j\u0101 sec\u012bb\u0101.<\/span><\/p>\n

V\u0101rds kopa<\/em> noz\u012bm\u0113, ka etnosam pieder\u012bgs ir ar\u012b t\u0101 pasaul\u0113 aizkl\u012bdu\u0161ais p\u0101rst\u0101vis. Krievu etnosam pieder\u012bgs ir k\u0101 krievs Krievij\u0101 \u2013 sav\u0101 etniskaj\u0101 dzimten\u0113 -, t\u0101 krievs kaut kur citur pasaul\u0113. T\u0101pat ir ar latvie\u0161iem. Savas etnisk\u0101s dzimtenes etnosa da\u013cu apz\u012bm\u0113sim k\u0101 etnosoci\u0101lo kopienu<\/em>, (\u0161oreiz lietojot jau v\u0101rdu kopiena<\/em>, kas ir b\u016btiski), bet pasaul\u0113 izkl\u012bdu\u0161os \u2013 par klaid\u012btiem. Etnosi at\u0161\u0137iras ar nacion\u0101l\u0101m paz\u012bm\u0113m<\/strong> –<\/span> ar noteiktu teritoriju un eksistences l\u012bdzek\u013cu ieg\u016b\u0161anas veidu saist\u012bt\u0101m etnosa p\u0101rst\u0101vju v\u0113sturiski izveidoju\u0161\u0101m \u012bpa\u0161\u012bb\u0101m.<\/span><\/p>\n

Etnosoci\u0101l\u0101s kopienas j\u0113dziens ir nacion\u0101lo j\u0113dzienu un t\u0101tad visas nacion\u0101l\u0101s terminolo\u0123ijas sakne. Parasti, sakot etnoss, tiek dom\u0101ta etnosoci\u0101la kopiena un aizmirsts par klaid\u012btiem.<\/span><\/p>\n

Etnosoci\u0101la kopiena<\/strong> –<\/span> etnosam rakstur\u012bgo dz\u012bves veidu piekopjo\u0161a, soci\u0101li un teritori\u0101li saist\u012btu (kompakti dz\u012bvojo\u0161u) viena etnosa p\u0101rst\u0101vju skaitliski noz\u012bm\u012bga (sp\u0113j\u012bga patst\u0101v\u012bgi reproduc\u0113t etnosu) sav\u0101 v\u0113sturiskaj\u0101 (izcelsmes) teritorij\u0101 dz\u012bvojo\u0161a kopiena<\/em>.<\/span><\/p>\n

Pret \u0161\u0101du defin\u012bciju iebild\u012bs tie, kas uzskata, ka etnosoci\u0101las kopienas var rad\u012bt m\u0101ksl\u012bgi un jebkur. J\u0101jaut\u0101, vai Izra\u0113l\u0101 ebreji ar\u012b b\u016bs gatavi atz\u012bt iece\u013coju\u0161o lielo krievvalod\u012bgo apak\u0161kopu par etnosoci\u0101lu kopienu un t\u0101tad minorit\u0101ti? Un ko dar\u012bt ASV ar saviem neangliskiem kvart\u0101liem, pat krievu Braitonbi\u010du? T\u0101s nav etnosoci\u0101las kopienas, bet etniskas kopienas. T\u0101pat ir ar Latvijas lielo krievvalod\u012bgo kopu. Kopas lielumam \u0161eit nav nacion\u0101la, bet valstiska noz\u012bme.<\/span><\/p>\n

Sav\u0101 valst\u012b dz\u012bvojo\u0161a etnosoci\u0101la kopiena ir tauta (n\u0101cija), sve\u0161\u0101 \u2013 nacion\u0101la minorit\u0101te. Etnosoci\u0101la kopiena ir dabisks veidojums, t\u0101p\u0113c tikai uz to attiecin\u0101mas kolekt\u012bv\u0101s dabisk\u0101s ties\u012bbas.<\/span><\/p>\n

Etniski klaid\u012bti \u2013<\/span><\/strong> no savas etnosoci\u0101l\u0101s kopienas atrauti, citu etnosu v\u0113sturiskaj\u0101 teritorij\u0101 izkais\u012bti (nekompakti) dz\u012bvojo\u0161i atsevi\u0161\u0137i etnosa p\u0101rst\u0101vji (cittautie\u0161i).<\/span><\/p>\n

Nacionalit\u0101te<\/strong> <\/span>(nacion\u0101l\u0101 pieder\u012bba) \/Nationality, Ha\u0446\u0438\u043e\u043d\u0430\u043b\u044c\u043d\u043e\u0441\u0442\u044c\/ – uz nacion\u0101l\u0101m paz\u012bm\u0113m balst\u012bta: 1) cilv\u0113ka pa\u0161apzi\u0146a, 2) valstiska vai publiska cilv\u0113ka identific\u0113\u0161ana ar noteiktu etnosu.<\/span><\/p>\n

\u0160im, pa\u0161laik, ar strauju etnosu saku\u0161anu saist\u012btam, atmirsto\u0161am, j\u0113dzienam ir vair\u0101k cilv\u0113ku etnisk\u0101s (nacion\u0101l\u0101s) pa\u0161apzi\u0146as, nek\u0101 sabiedrisk\u0101 vai valstisk\u0101 v\u0113rt\u012bba. Nek\u0101d\u0101 zi\u0146\u0101 nevar uzskat\u012bt to par asinsradniec\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101ju, dr\u012bz\u0101k par kult\u016brvides, kur\u0101 cilv\u0113ks audzis.<\/span><\/p>\n

Ar \u0161iem beidzas t\u012bri etniskie j\u0113dzieni, un t\u0101l\u0101k apl\u016bkoti etnoss un etnosa p\u0101rst\u0101vji uz valsts fona. Etnosi nav nekas nemain\u012bgs. Tie, t\u0101pat k\u0101 viss dz\u012bvais, dzimst, iziet da\u017e\u0101das att\u012bst\u012bbas stadijas, degrad\u0113jas un mirst. Par augst\u0101ko att\u012bst\u012bbas stadiju sasniegu\u0161u tiek uzskat\u012bts etnoss, kas izveidojis savu valstiskumu. T\u0101du etnosu jau god\u0101 par tautu (n\u0101ciju). Prec\u012bz\u0101k.<\/span><\/p>\n

Tauta<\/span> <\/strong>– uz savas kop\u0113jas v\u0113sturisk\u0101s teritorijas, valodas, kult\u016bras un tautsaimniec\u012bbas b\u0101zes v\u0113sturiski radusies etnosoci\u0101la kopiena, kura veido savu valsti un notur varu taj\u0101. Tauta (n\u0101cija), kuras valsts teritorij\u0101 iek\u013cautas taut\u012bbu apdz\u012bvotas teritorijas un\/vai dz\u012bvo etniskas minorit\u0101tes, ir nacion\u0101la majorit\u0101te<\/em>. Tauta ir daudzk\u0101rtaina. Tai ir sava nacion\u0101l\u0101 inteli\u0123ence. Visas t\u0101s soci\u0101l\u0101s grupas ieinteres\u0113tas kop\u0113j\u0101 progres\u0101 un sp\u0113j\u012bgas \u0146emt pozit\u012bvu dal\u012bbu sabiedr\u012bbas un valsts att\u012bst\u012bb\u0101.<\/span><\/p>\n

Nacion\u0101l\u0101 pieder\u012bba nosaka pieder\u012bbu pie tautas tikai tad, ja attiec\u012bgais t\u0101s loceklis dz\u012bvo tautas teritorij\u0101. Latvij\u0101 dz\u012bvo tikai viena tauta \u2013 latvie\u0161i. Nekorekti ir autori, kas uzskata, ka Latvij\u0101 dz\u012bvo vair\u0101kas tautas, vai pat n\u0101cijas. T\u0101p\u0113c, par latvie\u0161iem Latvij\u0101 vien run\u0101jot, slikti skan \u2013 pamattauta<\/em> (it k\u0101 b\u016btu v\u0113l ar\u012b citas). Ja valsti veidojo\u0161a etnosoci\u0101la kopiena<\/em> \u0161\u0137iet par garu, var teikt – majorit\u0101te<\/em>. Ja nepietiek ar latvie\u0161i<\/em>, var lietot pamatiedz\u012bvot\u0101ji, p\u0101r\u0113jos apz\u012bm\u0113jot k\u0101 cittautie\u0161i<\/em> vai sve\u0161tautie\u0161i<\/em>.<\/span><\/p>\n

T\u0101tad, b\u016btisks \u0161eit ir moments, ka etnoss (t\u0101 etnosoci\u0101la kopiena) sasniedzis t\u0101du att\u012bst\u012bbas, apzi\u0146as un organiz\u0113t\u012bbas stadiju, ka savu t\u0101l\u0101ko att\u012bst\u012bbu un dz\u012bv\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anu bez sava valstiskuma uzskata par neiesp\u0113jamu. Valstiskumam nav oblig\u0101ti uz reizi j\u0101b\u016bt neatkar\u012bgam un suverenam. Tas var b\u016bt ar\u012b jebk\u0101da veida autonomija. Vienalga, etnoss s\u0101k jau sevi, savu teritoriju kaut k\u0101d\u0101 veid\u0101 p\u0101rvald\u012bt, un ar \u0161o br\u012bdi var uzskat\u012bt to jau par tautu.<\/span><\/p>\n

Pasaul\u0113 esot ap 3000 etnosu, bet tikai k\u0101di tr\u012bs simti sasniegu\u0161i tautas stadiju, bet savu valstiskumu izc\u012bn\u012bju\u0161i tikai p\u0101ris simtu. Bez starptautiski atz\u012bt\u0101m ties\u012bb\u0101m uz savu valstiskumu ir v\u0113l ar\u012b mor\u0101l\u0101 atbild\u012bba, kas etnosoci\u0101lajai kopienai liek padom\u0101t, vai t\u0101, izveidojot savu valsti, ir gatava uz\u0146emties atbild\u012bbu par rezult\u0101tiem savas kopienas un savas valsts cittautie\u0161u priek\u0161\u0101.<\/span><\/p>\n

LR Satversmes 2.pant\u0101 rakst\u012btais: \u201eLatvijas valsts suveren\u0101 vara pieder Latvijas tautai.\u201d ir filolo\u0123iska un juridiska mu\u013c\u0137\u012bba, (kas, zin\u0101m\u0101 m\u0113r\u0101, ir pa\u0161reiz\u0113j\u0101s Latvijas valsts \u0137ibe\u013cu pamat\u0101). Pirmk\u0101rt, nav zin\u0101ma t\u0101da Latvijas tauta. Ir zin\u0101mi Latvijas teritorijas iedz\u012bvot\u0101ji, kuru pamatmasu veido latvie\u0161u tauta. Nu, nevar ta\u010du b\u016bt, ka Latvij\u0101 dz\u012bvo divas tautas (Latvijas un latvie\u0161u) un vara pieder tikai tai nezin\u0101majai! Cits piem\u0113rs: nekur nav dzird\u0113ts, ka \u201eKrievij\u0101 dz\u012bvo Krievijas tauta\u201d, saka gan, ka \u201eKrievij\u0101 dz\u012bvo Krievijas tautas\u201d. Otrk\u0101rt, pasaul\u0113 nav zin\u0101ma neviena valsts, kur\u0101 iedz\u012bvot\u0101jiem pieder\u0113tu valsts vara. Valsts ir sekund\u0101ra – objekts. Prim\u0101ri ir t\u0101s rad\u012bt\u0101ji \u2013 pilso\u0146u kopums. Tas tad ar\u012b ir valsts subjekts, kuram pieder valsts suveren\u0101 vara.<\/span><\/p>\n

Bet, neskatoties uz tikko teikto, v\u0101rds tauta<\/em> sarunu valod\u0101 un politik\u0101 bie\u017ei tiek lietots k\u0101 valsts iedz\u012bvot\u0101ji<\/em> sinon\u012bms, ta\u010du zin\u0101tniski prec\u012bz\u0101 un juridisk\u0101 noz\u012bm\u0113 t\u0101da \u201ebr\u012bv\u012bba\u201d nav pie\u013caujama.<\/span><\/p>\n

Bet, kas ir n\u0101cija<\/em>?<\/span><\/strong><\/span><\/p>\n

N\u0101cijas<\/span>, <\/strong>t\u0101pat k\u0101 tautas, pamat\u0101 ir kop\u012bga izcelsme \u2013 \u201cvienas asinis\u201d kop\u0113j\u0101 teritorij\u0101. N\u0101cijas valsts jau noteikti ir nacion\u0101la, neatkar\u012bga un suverena. N\u0101cija no tautas at\u0161\u0137iras ar salied\u0113t\u012bbu un nacion\u0101lo ide\u0101lu vienot\u012bbu, ar stipru nacion\u0101lo inteli\u0123enci. N\u0101cijai ir sava nacion\u0101l\u0101 ideolo\u0123ija, kura ir ar\u012b valsts ideolo\u0123ijas pamat\u0101. N\u0101cijas intereses ir ar\u012b valsts nacion\u0101l\u0101s intereses.<\/span><\/p>\n

Latvie\u0161u tauta l\u012bdz n\u0101cijai nav nobriedusi! Nu nevar par n\u0101ciju uzskat\u012bt tautu, kura savus nacion\u0101los ide\u0101lus iet\u0113rpj p\u0101ri par \u010detrdesmit politiskaj\u0101s partij\u0101s? N\u0101cijai at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no tautas ir izveidojies stabils gar\u012bgais un fiziskais etnosa pa\u0161aizsarg\u0101\u0161an\u0101s instinkts. N\u0101ciju var izn\u012bcin\u0101t tikai vardarb\u012bgi no \u0101rienes.<\/span><\/p>\n

Ir k\u013c\u016bdaina tendence par n\u0101ciju uzskat\u012bt visus valsts iedz\u012bvot\u0101jus, neatkar\u012bgi no to etnisk\u0101 un pilsonisk\u0101 sast\u0101va. Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cija (ANO) it k\u0101 p\u0101rst\u0101vot t\u0101das \u201en\u0101cijas\u201d, kaut faktiski t\u0101 iecer\u0113ta k\u0101 Tautu Savien\u012bbas p\u0113ctecis.<\/span><\/p>\n

Taut\u012bba<\/strong> <\/span>– uz kop\u0113jas valodas, kult\u016bras un kompaktas un past\u0101v\u012bgas dz\u012bves vietas b\u0101zes v\u0113sturiski izveidojusies neliela etnosoci\u0101la kopiena, ekonomiski un teritori\u0101li v\u0113sturiski integr\u0113ta ar k\u0101du tautu (n\u0101ciju). Nacion\u0101l\u0101 pieder\u012bba nosaka pieder\u012bbu pie taut\u012bbas tikai tad, ja attiec\u012bgais t\u0101s loceklis dz\u012bvo taut\u012bbas v\u0113sturiskaj\u0101 teritorij\u0101. Latvij\u0101 dz\u012bvo tikai viena taut\u012bba \u2013 l\u012bvi. Tautas un taut\u012bbas dz\u012bvo sav\u0101 v\u0113sturiskaj\u0101 teritorij\u0101! T\u0101p\u0113c starptautiski atz\u012btas ir taut\u012bbu ties\u012bbas uz kult\u016brautonomiju un\/vai nacion\u0101lo neatkar\u012bbu, kas gan starptautisko ties\u012bbu normu un normat\u012bvo dokumentu veid\u0101 \u012bpa\u0161i noformul\u0113tas nav.<\/span><\/p>\n

Var ar\u012b teikt, ka taut\u012bba ir etnosoci\u0101la kopiena, kura sasniegusi tautai atbilsto\u0161u att\u012bst\u012bbas l\u012bmeni, bet kurai subjekt\u012bvu un\/vai objekt\u012bvu iemeslu d\u0113\u013c nav sava valstiskuma.<\/span><\/p>\n

Nacion\u0101los jaut\u0101jumus m\u0113s Latvij\u0101 esam t\u0101 saputroju\u0161i, ka pat zin\u0101tnieku galv\u0101s putra vien ir, un liel\u0101k\u0101 \u2013 tie\u0161i p\u0101rlieku sev\u012b iedom\u012bgajos latvie\u0161u valodniekos. Piem\u0113ram, to, ko cit\u0101s valst\u012bs apz\u012bm\u0113 ar v\u0101rdu nacionalit\u0101te<\/em> (nationality, \u043d\u0430\u0446\u0438\u043e\u043d\u0430\u043b\u044c\u043d\u043e\u0441\u0442\u044c), mums p\u0101rtulko par taut\u012bbu<\/em>. K\u0101 sekas: \u043d\u0430\u0446\u043c\u0435\u043d\u044c\u0448\u0438\u043d\u0441\u0442\u0432\u043e<\/em> m\u0113s tulkojam k\u0101 maz\u0101kumtaut\u012bba<\/em>, bet j\u0101tulko b\u016btu k\u0101 maz\u0101kumnacionalit\u0101te. Ar \u0161\u0101 tulkojuma pal\u012bdz\u012bbu m\u0113s pie\u0161\u0137iram starptautiski atz\u012bt\u0101s taut\u012bbu ties\u012bbas tam, kam p\u0113c t\u0101m pa\u0161\u0101m starptautisk\u0101m ties\u012bb\u0101m t\u0101das nemaz nepien\u0101kas! Vai t\u0101 v\u0101rda \u201etaut\u012bba\u201d m\u012blest\u012bba nav palikusi latvie\u0161u vergu dv\u0113sel\u0113s no Krievijas imp\u0113rijas laikiem, kad latvie\u0161i imp\u0113rijas teritorij\u0101 tie\u0161\u0101m bija tikai taut\u012bba<\/em>?<\/span><\/p>\n

Bet visai \u0161ai – valodnieciskai putrai ir bijis apsl\u0113pts m\u0113r\u0137is \u2013 jaukt cilv\u0113kiem pr\u0101tus. Lai m\u016bsu no latvie\u0161iem atbr\u012bvoties gribo\u0161\u0101 vald\u012bba var\u0113tu tautai nepaman\u012bti iztais\u012bt pamat\u012bgu \u0161muguli. No jaunaj\u0101m LR pas\u0113m, izmesta grafa Taut\u012bba \/Nationality\/<\/span>,<\/strong> un nav kur ierakst\u012bt, ka esmu latvietis. T\u0101 viet\u0101, v\u0101rds \/Nationality\/<\/span><\/strong> par\u0101d\u0101s k\u0101 Pilson\u012bbas<\/strong> <\/span>tulkojums (nevis citizenship)!? Tagad es vairs neesmu latvietis, neesmu Latvijas Republikas pilsonis, bet Latvijas \u2013 pieder\u012bgs kaut k\u0101dai teritorijai!? T\u0101 vien \u0161\u0137iet, ka m\u016bsu valdo\u0161\u0101 kli\u0137e reiz\u0113 ar godu ir izk\u016bkojusi ar\u012b pr\u0101tu. Ar\u012b no sevi par latvie\u0161u nacion\u0101l\u0101m uzskato\u0161am partij\u0101m nek\u0101di protesti pret \u0161o \u0161muguli<\/em> dzird\u0113ti nav.<\/span><\/p>\n

\"vvfTaisni otr\u0101di. Ar Valsts prezidentes VVF vieglu m\u0113li Latvij\u0101 no Izra\u0113las ien\u0101cis j\u0113dziens \u201ecitu taut\u012bbu latvie\u0161i\u201d. Izra\u0113l\u0101 eksist\u0113jot ap 40 citu taut\u012bbu ebreju. Kaut sav\u0101ktiem no da\u017e\u0101d\u0101m zem\u0113m, tiem ir etniska kop\u012bba – asinsradniec\u012bba. <\/span><\/p>\n

Foto: VVF. Vairas t\u0113vs ir \u017e\u012bds, tad k\u0101p\u0113c lai vi\u0146a aizst\u0101v\u0113tu latvie\u0161us un Latviju ? Padomju laik\u0101 bija \u010dekistu “prieka meitene”! KGB slepkava Juris Boj\u0101rs savu audz\u0113kni aiz rokas ieveda “Latvijas prezidentos”! \u0160is foto ir iem\u016b\u017ein\u0101jis divu tautie\u0161u tik\u0161anos… .<\/span><\/strong><\/span><\/p>\n

Pavisam cit\u0101di ir, ja partijas \u201eJaunais laiks\u201d priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja Solvita \u0100bolti\u0146a Latvijas Av\u012bzei (12.01.10.), st\u0101stot par \u201eVienot\u012bbas\u201d dibin\u0101\u0161anu, pasaka: \u201eNo pirms\u0101kumiem esam ar parakstiem apstiprin\u0101ju\u0161i savu nacion\u0101las valsts ideju, ar to saprotot, ka m\u016bsu valst\u012b dz\u012bvo visu taut\u012bbu latvie\u0161i\u201d. T\u0101tad mums b\u016bs krievu latvie\u0161i, ebreju latvie\u0161i un velns zina k\u0101di v\u0113l un beig\u0101s \u201elatvie\u0161u latvie\u0161i\u201d, t\u0101dej\u0101di latvie\u0161i<\/em> \u201eVienot\u012bbai\u201d noz\u012bm\u0113 to pa\u0161u k\u0101 iedz\u012bvot\u0101ji<\/em>?! Tad t\u0101 jau ir t\u0101 pati \u201evienot\u0101 padomju cilv\u0113ka (tautas) izveido\u0161ana\u201d, tikai \u0161oreiz \u0161aur\u0101k\u0101 \u2013 Latvijas m\u0113rog\u0101! T\u0101p\u0113c jau pa 20 gadiem Latvijas skol\u0101s nav ieviesta \u201eLatvie\u0161u tautas un Latvijas valsts v\u0113stures\u201d m\u0101c\u012b\u0161ana, jo t\u0101 neizb\u0113gami non\u0101ktu pretrun\u0101 ar pa\u0161reiz\u0113jo varne\u0161u \u0161odien \u012bstenoto nacion\u0101lo politiku. Un \u0161\u012b b\u016b\u0161ot nacion\u0101la partija laikmet\u012bg\u0101 nacion\u0101l\u0101 valst\u012b?!<\/span><\/p>\n

Bet nu apl\u016bkosim LR viss\u0101p\u012bg\u0101ko nacion\u0101lo jaut\u0101jumu: kas ir nacion\u0101la minorit\u0101te?<\/span><\/p>\n

Nacion\u0101la minorit\u0101te<\/span><\/strong> \u2013 tautas (n\u0101cijas) valst\u012b no t\u0101s pirms\u0101kuma dz\u012bvojo\u0161a sve\u0161a etnosoci\u0101la kopiena, kuru tauta (n\u0101cija) uzskata par savu politisko sabiedroto un kuras etnisk\u0101s ties\u012bbas atz\u012bst un aizsarg\u0101. Nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes statuss etnosoci\u0101lai kopienai noz\u012bm\u0113, ka valsts ar likumu aizsarg\u0101 t\u0101s kult\u016brautanomiju, neliek nek\u0101dus \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cus kopienas att\u012bst\u012bbai, ka t\u0101s p\u0101rst\u0101vji valstiskaj\u0101s instit\u016bcij\u0101s netiek diskrimin\u0113ti. Valsts savu iesp\u0113ju robe\u017e\u0101s var pal\u012bdz\u0113t \u0161\u012bs kopienas specifisko kult\u016brvajadz\u012bbu apmierin\u0101\u0161anai. Valsts k\u0101 sabiedrisk\u0101s varas instrumenta savu iedz\u012bvot\u0101ju intere\u0161u aizst\u0101v\u012bbai attiec\u012bbas pret nacion\u0101l\u0101m minorit\u0101t\u0113m atkar\u012bga no valsts tipa: vai t\u0101 ir metropoles (imp\u0113rijas), vai teritori\u0101l\u0101s (komun\u0101las kopdz\u012bves) un vai nacion\u0101l\u0101s (atsevi\u0161\u0137as dz\u012bves) tipa valsts. Valsts tipu nosaka atbildot uz jaut\u0101jumu: k\u0101p\u0113c un kam t\u0101 valsts ir vajadz\u012bga?<\/span><\/p>\n

Parasti, ja cilv\u0113ks nezina v\u0101rda j\u0113gu, vi\u0146\u0161 to nelieto. Bet uz politi\u0137iem tas, \u0161\u0137iet, neattiecas. Tas ir kaut k\u0101ds \u0101rpr\u0101ts, k\u0101 m\u016bsu vara, prese un pat zin\u0101tnieki (\u012bpa\u0161i Jaun\u0101 laika<\/em> deput\u0101te valodniece prof. Ina Druviete, t\u0101pat t\u0113vzemietis Vilnis Zari\u0146\u0161) iem\u012bl\u0113ju\u0161i v\u0101rdu maz\u0101kumtaut\u012bba<\/em>, t\u0101 j\u0113gu defin\u0113t nesp\u0113jot! T\u0101pat nesp\u0113j defin\u0113t ar\u012b nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes<\/em> j\u0113gu.<\/em> Vai tie ir sinon\u012bmi? I.Druviete pat aicina krievu valodai Latvij\u0101 pie\u0161\u0137irt maz\u0101kumtaut\u012bbas statusu! Nacion\u0101l\u0101 nodev\u012bba, vienk\u0101r\u0161i stulbums vai izkalpi\u0146a gn\u012bdisms, nezinu k\u0101 to lai klasific\u0113!?<\/span><\/span><\/p>\n

LR Naturaliz\u0101cijas p\u0101rvaldes izdotaj\u0101 gr\u0101mat\u0101 \u201cLatvijas v\u0113stures pamatjaut\u0101jumi\u201d noda\u013c\u0101 \u201cNacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes Latvij\u0101\u201d k\u0101das tik te minorit\u0101tes autors v\u0113stures doktors J. Taur\u0113ns nav atkl\u0101jis! Tad nu nav j\u0101br\u012bn\u0101s, ka naturaliz\u0113tie<\/em> tik steidz\u012bgi jo\u017e pie \u017ddanokas, lai kop\u012bgi c\u012bn\u012btos par minorit\u0101\u0161u ties\u012bb\u0101m Latvij\u0101. Kaut gan Latvijas pres\u0113 nopublic\u0113t\u0101 Visp\u0101r\u0113j\u0101 aizsardz\u012bbas konvencija dom\u0101ta maz\u0101kumtaut\u012bb\u0101m!? Ja jau tie zin\u0101tnieki mums t\u0101, ko tad gaid\u012bt no p\u0101r\u0113jiem? Premjers I. Emsis pat pasol\u012bjis kaut k\u0101du tur maz\u0101kumtaut\u012bbu likumu! Varas p\u0101rst\u0101vji nep\u0101rtraukti skandina: \u201cmaz\u0101kumtaut\u012bbu skolas\u201d!? Galu gal\u0101, vai t\u0101 ir maz\u0101kumtaut\u012bbu, vai nacion\u0101lo minorit\u0101\u0161u konvencija un, vai t\u0101s tulkojums ir prec\u012bzs? Kaut – k\u0101 var kaut ko prec\u012bzi p\u0101rtulkot, nesaprotot j\u0113gu? T\u0101 k\u0101 Eirop\u0101 maz\u0101kumtaut\u012bba<\/em> pla\u0161i tiek uztverta k\u0101 nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes<\/em> sinon\u012bms, lab\u0101ku d\u0101vanu pretlatviskiem un pretvalstiskiem sp\u0113kiem pasniegt neiesp\u0113jami.<\/span><\/p>\n

Par Visp\u0101r\u0113jo Konvenciju par nacion\u0101lo minorit\u0101\u0161u aizsardz\u012bbu uzreiz j\u0101saka, ka taj\u0101 nav pa\u0161a galven\u0101 \u2013 nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes (konvencijas subjekta) defin\u012bcijas! Tad, k\u0101p\u0113c m\u016bsu Saeimai bija j\u0101ratific\u0113 \u0161\u012b bezj\u0113dz\u012bg\u0101 Konvencija, ko m\u016bsu valsts vad\u012bba (M\u0101ris Gailis) p\u0101rcent\u012bgi un iztap\u012bgi parakst\u012bjusi jau 1995. gad\u0101? 2004.gada mart\u0101, viesodamies Maskav\u0101, EDSO augstais komis\u0101rs nacion\u0101lo minorit\u0101\u0161u<\/span> (pasv\u012btrojums mans \u2013 A.\u0100.) jaut\u0101jumos Rolfs Ekeuss: \u201cEs ar\u012b nevaru defin\u0113t, kas ir minorit\u0101te. Bet zinu, kas t\u0101 ir, kad to redzu.\u201d \u0112rta poz\u012bcija eiroier\u0113dnim! Turpat ar\u012b Krievijas Valsts domes nacionalit\u0101\u0161u lietu komitejas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Jevge\u0146ijs Trofimovs atz\u012bst, ka Krievijai joproj\u0101m nav skaidri defin\u0113ts nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes j\u0113dziens. Bet tas Krieviju netrauc\u0113 b\u0101zt savu degunu citu valstu iek\u0161\u0113j\u0101s liet\u0101s un tur \u201caizst\u0101v\u0113t\u201d pa\u0161izdom\u0101t\u0101s minorit\u0101tes!?<\/span><\/p>\n

Izplat\u012bt\u0101kie nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes j\u0113gas krop\u013cojumi saist\u012bti ar valsti veidojo\u0161as tautas teritorij\u0101 past\u0101v\u012bgi dz\u012bvojo\u0161iem cittautie\u0161iem. K\u0101du cittautie\u0161u kopu sav\u0101 teritorij\u0101 uzskat\u012bt par nacion\u0101lo minorit\u0101ti, kas vienk\u0101r\u0161i ir nacion\u0101l\u0101s un etnisk\u0101s grupas, to nosaka tauta (n\u0101cija). Latvij\u0101 \u2013 latvie\u0161i. Ko tie sav\u0101 teritorij\u0101 uzskata par cittautie\u0161u etnosoci\u0101lu kopienu vai vienk\u0101r\u0161u kopu, un vai uzskata, ka t\u0101 past\u0101v\u012bgi dz\u012bvo t\u0101s teritorij\u0101 vai ir piekl\u012bdusi. No \u0101rpasaules k\u0101das tautas dz\u012bves telp\u0101 piekl\u012bdu\u0161os, vienalga, tiem ir identiska nacionalit\u0101te ar k\u0101du tur jau dz\u012bvojo\u0161u etnisku kopu vai nav, nevar iek\u013caut \u0161\u012bs kopas sast\u0101v\u0101, tie nevar veidot ar\u012b jaunu kopu. Tie ir tikai iece\u013cot\u0101ji, likum\u012bgi vai nelikum\u012bgi. Pret\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 p\u0101ris Latvij\u0101 iel\u016bgto<\/span> n\u0113\u0123eru basketbolistu ar\u012b j\u0101uzskata par Latvij\u0101 dz\u012bvojo\u0161u<\/span><\/strong> <\/span>cittautie\u0161u kopu, ar t\u0101d\u0101m pa\u0161\u0101m piekl\u012b\u0161anas ties\u012bb\u0101m, k\u0101 Latvij\u0101 jau dz\u012bvojo\u0161\u0101m.<\/span><\/p>\n

T\u0101pat tikai tautai, un nevienam citam, j\u0101nosaka, kur pieskait\u012bt vai likt cittautie\u0161u l\u016bgtus vai nel\u016bgtus iece\u013cot\u0101jus. Iedom\u0101simies, kas t\u0101 b\u016bs par valsti, kur\u0101 katrs iekl\u012bdenis var\u0113s pa\u0123\u0113r\u0113t sev iegrib\u0113ju\u0161os nacion\u0101lo statusu, vai to b\u016bs at\u013cauts nodikt\u0113t \u0101rvalst\u012bm vai starptautisku organiz\u0101ciju augstiem vai zemiem komis\u0101riem. Nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes jaut\u0101jums dr\u012bkst b\u016bt tikai valsts iek\u0161\u0113j\u0101 lieta!<\/strong> <\/span>(T\u0101p\u0113c nacion\u0101lo minorit\u0101ti var\u0113tu saukt ar\u012b pat valstisko minorit\u0101ti.) T\u0101 izne\u0161ana \u0101rpus valsts rada starpvalstu anarhiju un ir klaja iejauk\u0161an\u0101s citu valstu iek\u0161\u0113j\u0101s liet\u0101s.<\/span><\/p>\n

Valstisko neatkar\u012bbu izc\u012bn\u012bjusi tauta (\u012bpa\u0161i maza) nav ieinteres\u0113ta sav\u0101 teritorij\u0101 lielo tautu, kuru etnosi nek\u0101di nav apdraud\u0113ti, paliku\u0161\u0101m atl\u016bz\u0101m dot nacion\u0101las minorit\u0101tes statusu, t\u0101dej\u0101di zin\u0101m\u0101 m\u0113r\u0101 apdraudot savu iedz\u012bvot\u0101ju vienot\u012bbu vai pat saskaldot savas teritorijas veselumu. 20. gadsimts Eiropai atnesis daudz piem\u0113ru, ka t\u0101da labdar\u012bba b\u0113d\u012bgi beidzas. Klasisks piem\u0113rs ir \u010cehoslov\u0101kijas Sudetas apgabal\u0101 pirms Otr\u0101 pasaules kara kompakti dz\u012bvojo\u0161\u0101 v\u0101cu minorit\u0101te, kas nodeva savu m\u012btnes valsti un par to p\u0113c kara tika patriekta. T\u0101pat fran\u010di p\u0113c vair\u0101k nek\u0101 50 gadiem no Elzasas apgabala v\u0101cie\u0161us, kas tur nedz\u012bvoja jau pirms okup\u0101cijas, bez \u017e\u0113last\u012bbas patrieca. Ta\u010du unik\u0101lam etnosam, kur\u0161 citur nevar saglab\u0101ties un att\u012bst\u012bties, nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes statuss j\u0101dod.<\/span><\/p>\n

Latvij\u0101 nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes nemaz nav!<\/span><\/strong> Vai Latvijas valsts ir vardarb\u012bgi vai k\u0101 cit\u0101di pievienojusi k\u0101da sve\u0161tautie\u0161u etnosa dz\u012bves telpu? Vien\u012bg\u0101 nacion\u0101l\u0101 minorit\u0101te Latvij\u0101 var b\u016bt l\u012bvi, bet tie ir p\u0101r\u0101k mazskaitliski! Latvij\u0101 ir gan etniskas minorit\u0101tes, kuras m\u016bsu politi\u0137i nezin k\u0101p\u0113c god\u0101 par nacion\u0101l\u0101m minorit\u0101t\u0113m?<\/span><\/p>\n

Etniskas minorit\u0101tes<\/strong> <\/span>\u2013 tautas (n\u0101cijas) valst\u012b dz\u012bvojo\u0161a sve\u0161a etnosa p\u0101rst\u0101vji, kas var b\u016bt k\u0101 etniski klaid\u012bti vai etniskas kopas: nacion\u0101las vai etniskas grupas.<\/span><\/p>\n

Nacion\u0101la grupa<\/strong> <\/span>– no savas tautas (n\u0101cijas) un t\u0101s valsts fiziski un soci\u0101li atrauta, citas tautas (n\u0101cijas) teritorij\u0101 un etnosoci\u0101laj\u0101 vid\u0113 dz\u012bvojo\u0161a, k\u0101da etnosa klaid\u012bti. Latvij\u0101 dz\u012bvo: Latvijas krievi, Latvijas po\u013ci u.c.<\/span><\/p>\n

Etniska grupa<\/strong> <\/span>– uz kop\u0113jas valodas, kult\u016bras un da\u013c\u0113ji pamatnodarbo\u0161an\u0101s b\u0101zes v\u0113sturiski radusies viena etnosa, kuram nav savas kop\u0113jas un past\u0101v\u012bgas v\u0113sturisk\u0101s teritorijas un kur\u0161 izklaid\u0113ts pasaul\u0113 citu tautu teritorij\u0101s, k\u0101das tautas (n\u0101cijas) teritorij\u0101 un etnosoci\u0101laj\u0101 vid\u0113 dz\u012bvojo\u0161i klaid\u012bti. Latvij\u0101: \u010dig\u0101ni, l\u012bdz LR okup\u0101cijai – ar\u012b \u017e\u012bdi.<\/span><\/p>\n

Etnogr\u0101fiska grupa<\/strong> –<\/span> neatdal\u0101ma k\u0101das tautas (n\u0101cijas) sast\u0101vda\u013ca. Latvij\u0101: latga\u013ci.<\/span><\/p>\n

Valsti veidojo\u0161\u0101 tauta nosaka, kuri no valst\u012b dz\u012bvojo\u0161iem klaid\u012btiem veido nacion\u0101l\u0101s grupas, kuri – etnisk\u0101s grupas, bet kuri ir vienk\u0101r\u0161i atsevi\u0161\u0137i klaid\u012bti (piekl\u012bde\u0146i, diaspor\u0101 izkais\u012btas etnosa drumslas).<\/span><\/p>\n

Par nacion\u0101lo<\/em><\/span><\/strong><\/p>\n

Termini nacion\u0101ls, nacion\u0101listisks, nacion\u0101lisms c\u0113lu\u0161ies no v\u0101rda n\u0101cija, t\u0101p\u0113c tiem no pirms\u0101kuma pamat\u0101 bijusi etniska, nevis valstiska j\u0113ga. \u0160o j\u0113gu \u0161odien c\u012bt\u012bgi n\u012bd\u0113 kosmopol\u012bti, kas v\u0101rdos ir par nacion\u0101lu valsti (protams, bez nacion\u0101lisma), r\u016bp\u012bgi sl\u0113pjot sava \u201enacion\u0101l\u0101\u201d saturu. Jo, ja \u201enacion\u0101lam\u201d pie\u0161\u0137ir valstiskuma j\u0113gu, tad visas pasaules valstis ir nacion\u0101las, t\u0101pat – partijas. Un Latvij\u0101 ar\u012b Rubika un \u017ddanokas partijas ir nacion\u0101las!<\/span><\/p>\n

Dab\u0101 ar to etnosu un nacion\u0101l\u0101, ar\u012b valstu, izn\u012bcin\u0101\u0161anu diez k\u0101 neveicas. Glob\u0101lisma un atv\u0113rt\u0101s sabiedr\u012bbas ideja nav nekas jauns. Jau <\/span>18.gs<\/span><\/a> fran\u010du filozofs Sen-Simons pare\u0123oja, ka 19. gadsimt\u0101 visas tautas izveidos \u201evispasaules asoci\u0101ciju\u201d, kur\u0101 vald\u012bs vispasaules reli\u0123ija un uz zin\u0101tnes aksiom\u0101m balst\u012bts dogmatisks kodekss. \u0160\u0101 veidojuma cilv\u0113kiem vairs neb\u016b\u0161ot j\u0101lej asaras par zaud\u0113to nacion\u0101lo identit\u0101ti un t\u0113vijas m\u012blest\u012bbu, jo patriotisms neesot nekas cits k\u0101 etniskais egoisms. Vai m\u016bsdienu demokr\u0101tiskums, protams \u2013 p\u0101rprastais, ar\u012b nav v\u0113rsts pret etnisko egoismu?<\/span><\/p>\n

Neviens sabiedrisk\u0101s iek\u0101rtas veids nevar past\u0101v\u0113t m\u016b\u017e\u012bgi. Taj\u0101, ko pa\u0161laik sauc par demokr\u0101tiju, sl\u0113pjas t\u0101s pagrimuma un boj\u0101 ejas d\u012bglis. Ne\u0146emos prognoz\u0113t, vai tas nav etniski nacion\u0101lais? Ta\u010du v\u0113sturiski visas l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101s imp\u0113rijas ir saplos\u012bju\u0161as nacion\u0101l\u0101s pretrunas. Vai b\u016bs sav\u0101d\u0101k ar eso\u0161\u0101m un projekt\u0113jamaj\u0101m? Vai no t\u0101 nebaid\u0101s jauno konstruktori, laikus izv\u0113r\u0161ot c\u012b\u0146u pret nacion\u0101lismu<\/em>? L\u016bk, vien\u012bgi \u0161im v\u0101rdam vi\u0146i ar nol\u016bku saglab\u0101ju\u0161i etnisku sakni, piedodami tam cilv\u0113c\u012bgi un sabiedriski negat\u012bvu noz\u012bmi. Bet, kas tad ir nacion\u0101lisms?<\/span><\/p>\n

Nacion\u0101lisms<\/strong> \u2013<\/span> no cilv\u0113ku dabisk\u0101s tieksmes izrieto\u0161a politika, kuras m\u0113r\u0137is ir tautas, n\u0101cijas dz\u012bv\u012bbas un nacion\u0101l\u0101s identit\u0101tes – savdab\u012bga pasaules uzskata, kult\u016bras un no t\u0101s izrieto\u0161as nacion\u0101l\u0101s pa\u0161apzi\u0146as – pa\u0161saglab\u0101\u0161an\u0101s un att\u012bst\u012bba. Nacion\u0101lisms nav ideolo\u0123ija (k\u0101 to uzskata marksisti), nav cilv\u0113ku kop\u012bba, vienot\u012bba vienas sabiedriskas idejas v\u0101rd\u0101. Tautu un n\u0101ciju nacion\u0101lism\u0101 nek\u0101 nosod\u0101ma nav un nevar b\u016bt, jo tas balst\u0101s uz cilv\u0113ka dabisk\u0101m ties\u012bb\u0101m. Nacion\u0101lisms nav nacisms! Nacisms un rasisms gan ir ideolo\u0123ija. Nacisms un rasisms ir gal\u0113ja nacion\u0101l\u0101 ekstr\u0113misma (etnisk\u0101 p\u0101r\u0101kuma un norobe\u017eot\u012bbas) izpausme, kad \u0161ovinisms p\u0101riet necilv\u0113cisk\u0101 attieksm\u0113 un pat fizisk\u0101 vardarb\u012bb\u0101 pret cit\u0101m ras\u0113m un nacionalit\u0101t\u0113m.<\/span><\/p>\n

Internacion\u0101lisms<\/strong> <\/span>\u2013 1) pozit\u012bvais \u2013 uz etnosu, tautu, n\u0101ciju past\u0101v\u0113\u0161anas ties\u012bbu iev\u0113ro\u0161anu un savstarp\u0113jo cie\u0146u balst\u012bta pozit\u012bva sadarb\u012bbas politika; 2) negat\u012bvais \u2013 k\u0101das n\u0101cijas, etnisk\u0101s grupas vai \u0161\u0137iras interes\u0113s \u012bstenota aiz vienotas tautas idejas mask\u0113ta citu etnosu, tautu, n\u0101ciju izdeld\u0113\u0161anas politika.<\/span><\/p>\n

P\u0101ris m\u016bsu pa\u0161m\u0101ju negat\u012bv\u0101 internacion\u0101lisma piem\u0113ru:<\/span><\/p>\n

Spriedel\u0113jot, ka m\u0113s nedr\u012bkstam k\u013c\u016bt par pag\u0101tnes \u0137\u012blniekiem \u201cun savu pag\u0101tni k\u0101 akmeni karin\u0101t pie k\u0101j\u0101m, un trauc\u0113t sev iet t\u0101l\u0101k\u201d (uz kurieni – uz latvie\u0161u tautas un t\u0101s valsts kapu? – A. \u0100.), LR Valsts prezidente V. V\u012b\u0137e-Freiberga saka, ka mums sabiedr\u012bb\u0101 j\u0101integr\u0113 visi, pat tie, kas pagaid\u0101m nerun\u0101 latviski, un \u201cvisiem j\u0101j\u016btas k\u0101 latvie\u0161iem\u201d, piez\u012bm\u0113jot, ka ar latvie\u0161iem vi\u0146a saprot visus Latvijas iedz\u012bvot\u0101jus. Latvijas Inteli\u0123ences apvien\u012bbas 49. konferenc\u0113 (23.10.02) vi\u0146a jau strikti aicina pierast pie domas, ka visi Latvijas pilso\u0146i ir latvie\u0161i.<\/span><\/p>\n

\"elerte\"Tikai nedom\u0101jiet, ka VVF starp Latvij\u0101 prominent\u0101m person\u0101m ir vientu\u013ca savos latvie\u0161u izn\u012bd\u0113\u0161anas t\u012bkojumos. T\u0101di ir visi kosmopol\u012bti sorosie\u0161i. Ar\u012b bijus\u012b av\u012bzes \u201eDiena\u201d galven\u0101 redaktore Sarm\u012bte \u0112lerte, kas, tagad jau Nacion\u0101l\u0101s kult\u016bras padomes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja, Latvijas Av\u012bz\u0113 (04.09.09.), saj\u016bsminoties par VVF savulaik lietoto prec\u012bzo apz\u012bm\u0113jumu \u2013 \u201evisu taut\u012bbu latvie\u0161i\u201d -, turpina latvie\u0161us un krievus integr\u0113t vienot\u0101 n\u0101cij\u0101 un nacion\u0101l\u0101 valst\u012b, atz\u012bm\u0113jot, ka n\u0101cijas latvisk\u0101 <\/span><\/p>\n

Foto:<\/strong> <\/span>Lieki ir koment\u0101ri, ja redz \u0161\u012bs divas noziedznieku fizionomijas. Un k\u0101da apbr\u012bnojama l\u012bdz\u012bba… .<\/span><\/strong><\/span><\/p>\n

da\u013ca, etniskie latvie\u0161i ir pietiekami pa\u0161apzin\u012bgi, lai uztur\u0113tu integr\u0101cijas pamatus. Varat iedom\u0101ties, ko \u0161\u012b d\u0101ma paveica b\u016bdama \u201eDienas\u201d galven\u0101 redaktore, un ko paveiks b\u016bdama Nacion\u0101l\u0101s kult\u016bras padomes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja!<\/span><\/p>\n

Ja visp\u0101r eksist\u0113 nozieguma pret cilv\u0113ci j\u0113dziens, tad liel\u0101kais noziegums ir k\u0101da etnosa vardarb\u012bga vai nevardarb\u012bga izn\u012bcin\u0101\u0161ana. Augu un dz\u012bvnieku valst\u012bb\u0101s m\u0113s ievie\u0161am sarkan\u0101s gr\u0101matas, saudz\u0113jam eso\u0161\u0101s un pat m\u0113\u0123in\u0101m atdz\u012bvin\u0101t izmiru\u0161\u0101s sugas, t.i., cen\u0161amies saglab\u0101t dabas rad\u012bto daudzveid\u012bbu, bet cilv\u0113ku valst\u012bb\u0101 ejam pret\u0113j\u0101 virzien\u0101 \u2013 uz unifik\u0101ciju. Kur te lo\u0123ika?!<\/span><\/p>\n

Nekas neliecina, ka cionas vai citu gudro izdom\u0101tais glob\u0101lisms vai tikai cilv\u0113kties\u012bbas, kur\u0101s: \u201evisur cilv\u0113ks br\u012bvs k\u0101 valdnieks staig\u0101 \/ visur vi\u0146am jauna dz\u012bve dzimst\u201d, noved\u012bs pie vienota un unific\u0113ta pasaules etnosa vai tautas. Tam pret\u012b run\u0101 kaut vai da\u017e\u0101die cilv\u0113ku kopienu \u0123eogr\u0101fiskie dz\u012bves apst\u0101k\u013ci. Nu, k\u0101 var novien\u0101dot afrik\u0101\u0146a un eskimosa nacion\u0101l\u0101s \u012bpatn\u012bbas?! Daba ir rad\u012bjusi etnosus un piem\u0113rojusi apst\u0101k\u013ciem. Var viduseiropietis p\u0101rcelties aiz pol\u0101r\u0101 loka, iet\u0113rpties eskimosu t\u0113rp\u0101, pat ar sirdi un dv\u0113seli pie\u0146emt eskimosu dz\u012bves veidu, ta\u010du par eskimosu, t\u0101pat k\u0101 latvie\u0161u valodu apguvis krievs par latvieti, vi\u0146\u0161 nek\u013c\u016bs. Tam pret\u012b run\u0101 ar\u012b cilv\u0113ku kopienu izveido\u0161an\u0101s principi: \u0123imene, radi, dzimtas, ciltis, etnosi. Ja ar\u012b paliks tikai \u0123imene, bet p\u0101r\u0113jos izdosies izn\u012bd\u0113t, tad briesmu gad\u012bjum\u0101 katra m\u0101te instinkt\u012bvi vispirms gl\u0101bs savu, nevis priek\u0161nieka b\u0113rnu. \u0160is princips sp\u0113k\u0101 ar\u012b uz liel\u0101k\u0101m kopien\u0101m. Kad viss ir labi, var filozof\u0113t par vienl\u012bdz\u012bbu un l\u012bdzties\u012bbu, bet tikl\u012bdz ir slikti, katrs turas pie sav\u0113jiem. To efekt\u012bvi nodemonstr\u0113ja nupat uzn\u0101kus\u012b pasaules finansu\u2013ekonomisk\u0101 kr\u012bze. Katra tauta, t\u0101s valsts dom\u0101 vispirms par sevi \u2013 glob\u0101lisma un cilv\u0113kties\u012bbu mor\u0101le kaut kur \u0101tri pazudu\u0161as. Tas skaidri apliecina, ka nacion\u0101lais, k\u0101 kopienas dabiskais aizsargl\u012bdzeklis, ir cilv\u0113ces past\u0101v\u0113\u0161anas pamat\u0101. T\u0101p\u0113c nacion\u0101lisms t\u0101pat k\u0101 cilv\u0113ce ir m\u016b\u017e\u012bgs!<\/span><\/strong><\/span><\/p>\n

Etnoss gan nav m\u016b\u017e\u012bgs! Par to der padom\u0101t latvie\u0161iem.<\/span><\/p>\n

Da\u017eiem latvie\u0161u av\u012b\u017eniekiem pat\u012bk identific\u0113t sevi ar jaunmod\u012bgo jeb laikmet\u012bgo nacion\u0101lismu. Sprie\u017eot p\u0113c satura, k\u0101ds \u0161im j\u0113dzienam tiek piedots, tam atbilsto\u0161\u0101ks b\u016btu nosaukums \u2013 komercnacion\u0101lisms, kas k\u0101 l\u012bdzeklis tiek izmantots individu\u0101l\u0101s materi\u0101l\u0101s labkl\u0101j\u012bbas g\u016b\u0161anai. \u0160ie \u201cjaunmod\u012bg\u0101 nacion\u0101lisma\u201d p\u0101rst\u0101vji, jeb \u201cm\u0113renie un vesel\u012bgie nacion\u0101listi\u201d, tie ir t\u0101 k\u0101 drusku st\u0101vokl\u012b, t\u0101 k\u0101 bez pu\u0146\u0137iem vai? Vai k\u0101 \u201ct\u0113vzemie\u0161u\u201d vado\u0146i \u2013 ik p\u0101rdienu nacion\u0101listi, ik p\u0101rdienu liber\u0101\u013ci? Tas ir nacion\u0101lpopulisms \u2013 strutojo\u0161s augonis latvie\u0161u v\u0113l p\u0101rpaliku\u0161aj\u0101 nacion\u0101laj\u0101 pa\u0161apzi\u0146\u0101. Nacion\u0101lisms, t\u0101pat k\u0101 gr\u016btniec\u012bba, vai nu ir, vai nav !<\/span><\/strong><\/span>\u00a0<\/span><\/strong><\/p>\n

Nacion\u0101la valsts<\/span><\/strong><\/p>\n

\"J\u016bdasi\"Valsts ir varas-sp\u0113ka instruments. Valsts sp\u0113ks pamatojas (balst\u0101s) uz zin\u0101mas t\u0101s iedz\u012bvot\u0101ju da\u013cas atbalsta sp\u0113ka. Savuk\u0101rt \u0161\u012bs iedz\u012bvot\u0101ju da\u013cas sap\u0113ka avots ir t\u0101s: organiz\u0113t\u012bba, kapit\u0101ls (ieskaitot zemi), gar\u012bg\u0101s kult\u016bras un ideolo\u0123isk\u0101 vienot\u012bba. Oblig\u0101ti visi tr\u012bs. Ja nav \u0161\u0101das iedz\u012bvot\u0101ju da\u013cas vai t\u0101 ir veido\u0161an\u0101s stadij\u0101, tad valsts vara ir iz\u010d\u0101kst\u0113jusi (m\u012bksta) \u2013 it k\u0101 pati sevi uzturo\u0161a, t.i., valsts ir reiz\u0113 objekts un subjekts. Dab\u012bgi, ka t\u0101das m\u012bkstas varas instit\u016bts vispirms r\u016bp\u0113jas par sevi, un \u0161\u0101du valsti cit\u0101di, k\u0101 par mafiozu nosaukt nevar. \u0160\u0101da valsts vajadz\u012bga tikai t\u0101s varne\u0161iem un t\u0101dai nav n\u0101kotnes. Parasti t\u0101d\u0101 valsti politisk\u0101s partijas, ja visp\u0101r ir, ir s\u012bku grupu intere\u0161u bezideolo\u0123iskas bandas, demokr\u0101tijas te\u0101tra sp\u0113l\u0113\u0161anai.<\/span><\/p>\n

Pavisam nepieder\u012bgi \u0161\u0101du valsti nosaukt par nacion\u0101lu. Nacion\u0101las valsts pamats ir stipra noform\u0113jusies n\u0101cija (tauta), kas gatava \u0161o savu valsti aizst\u0101v\u0113t ar sav\u0101m asin\u012bm. T\u0101l\u0101k s\u012bk\u0101k.<\/span><\/p>\n

Nacion\u0101la tipa valsts (atsevi\u0161\u0137as dz\u012bves) ir vienas etnosoci\u0101las kopienas, kas tiek apz\u012bm\u0113ta k\u0101 tauta(n\u0101cija) t\u0101s etniskaj\u0101 izpratn\u0113, veidota valsts etnosa dz\u012bves telpas aizsardz\u012bbai un etnosa saglab\u0101\u0161anai un att\u012bst\u012bbai, kas ar\u012b ir galven\u0101 \u0161\u0101das valsts funkcija. \u0160im m\u0113r\u0137im valsts maksim\u0101li iesp\u0113jam\u0101 apjom\u0101 izmanto savu politisko un saimniecisko sp\u0113ku. Tas ir pirmais nosac\u012bjums valstu past\u0101v\u0113\u0161anas nepiecie\u0161am\u012bbai. T\u0101s nedr\u012bkst atmirt, ja vien cilv\u0113ce nesadom\u0101s etniski unific\u0113ties, t.i., nepl\u0101no vardarb\u012bgi realiz\u0113t Antib\u0101beli.<\/span><\/p>\n

Nacion\u0101las valsts ideolo\u0123ijas pamat\u0101 j\u0101b\u016bt vai piln\u012bgi ar to j\u0101sakr\u012bt tautas (n\u0101cijas) nacion\u0101lai ideolo\u0123ijai. Nacion\u0101la nekad neb\u016bs \u201cnaktssarga tipa valsts\u201d (sargs mantiskai bag\u0101t\u012bbai) \u2013 valsts, kuras uzdevums ir tikai ar likumdo\u0161anu sekm\u0113t tautsaimniecisko darb\u012bbu un iev\u0101kt nodok\u013cus, kurus izlietot iedz\u012bvot\u0101ju intere\u0161u aizsardz\u012bbai un izgl\u012bt\u012bbai, un nekas vair\u0101k valstij nav j\u0101dara.<\/span><\/p>\n

Tautas(n\u0101cijas) valoda ir oblig\u0101ta valsts valoda, n\u0101cijas kult\u016bra ir donorkult\u016bra un t\u0101 ir oblig\u0101t\u0101 valsts apr\u016bp\u0113. Tas ir visvec\u0101kais valsts tips un izplat\u012bts teritorij\u0101s, kur\u0101s k\u0101dai etnosoci\u0101lai kopienai ir lielas v\u0113sturiskas un etniskas priek\u0161roc\u012bbas. Lai valsts b\u016btu stabila, dz\u012bvaj\u0101 sp\u0113k\u0101 \u0161ai kopienai j\u0101b\u016bt absol\u016btam vair\u0101kumam (>75%) valsts iedz\u012bvot\u0101jos, bet p\u0101r\u0113jiem bezierunu k\u0101rt\u012bb\u0101 j\u0101atz\u012bst tautas(n\u0101cijas) administrat\u012bv\u0101 un kult\u016bras vado\u0161\u0101 loma, j\u0101b\u016bt loj\u0101liem valstij, kas noz\u012bm\u0113 vispirms lojalit\u0101ti tautai(n\u0101cijai), t\u0101s ties\u012bb\u0101m ar likumiem aizsarg\u0101t un materi\u0101li nodro\u0161in\u0101t savas dz\u012bv\u012bbai svar\u012bg\u0101s intereses. Ja valsti veidojo\u0161ai tautai (n\u0101cijai) valst\u012b nav absol\u016bt\u0101 vair\u0101kuma, uz to oblig\u0101ti ir j\u0101tiecas, bet savu nacion\u0101lo sp\u0113ku tikm\u0113r j\u0101pastiprina ar augst\u0101ku organiz\u0113t\u012bbas pak\u0101pi, tam izmantojot valsti un sabiedriskas strukt\u016bras nacion\u0101lo biedr\u012bbu veid\u0101.<\/span><\/p>\n

Tautas(n\u0101cijas) dab\u012bg\u0101s ties\u012bbas uz eksistenci nosaka, ka tikai nacion\u0101la valsts var b\u016bt \u012bsti tiesiska. Nacion\u0101la var b\u016bt gan maza valsti\u0146a, gan lielvalsts. Liel\u0101koties t\u0101s ir mazas valsti\u0146as, kas veidoju\u0161\u0101s lielo n\u0101ciju aplenkum\u0101 k\u0101 vien\u012bgais l\u012bdzeklis mazo etnosoci\u0101lo kopienu aizsardz\u012bbas pret lielo etnosu ekspansiju.<\/span><\/p>\n

N\u0101cijas priorit\u0101te visos jaut\u0101jumos nosaka, ka valsts varai \u0161\u0101d\u0101 valst\u012b vispirms j\u0101kalpo tautas(n\u0101cijas) interes\u0113m, t.i., j\u0101b\u016bt vai nu nacion\u0101ldemokr\u0101tiskai, vai nacion\u0101ltotalit\u0101rai. Galvenais valsts att\u012bst\u012bbas dzin\u0113jsp\u0113ks ir tauta(n\u0101cija), t\u0101s dz\u012bv\u012bbas potenci\u0101ls. \u0160\u0101 potenci\u0101la izs\u012bk\u0161ana, vai atteik\u0161an\u0101s no nacion\u0101ldemokr\u0101tijas negl\u0101bjami un \u0101tri noved\u012bs pie teritori\u0101la tipa valsts, vai valsts b\u016bs viegls guvums kaimi\u0146valst\u012bm. Un t\u0101 ir tautas(n\u0101cijas), \u012bpa\u0161i mazas, n\u0101ve! Tas pats liktenis sagaida mazu tautu(n\u0101ciju) miljardiera D\u017e. Sorosa propagand\u0113taj\u0101 atv\u0113rtaj\u0101 pasaules sabiedr\u012bb\u0101.<\/span><\/p>\n

Ties\u012bbu filozofijas pamat\u0101 \u0161\u0101da tipa valst\u012bs ir etnosa ties\u012bbas. Nacion\u0101l\u0101 valst\u012b valsts subjekta – pilso\u0146u kopuma darba apmaksas da\u013c\u0101 iek\u013caujama ar\u012b iepriek\u0161\u0113jo paaud\u017eu uzkr\u0101t\u0101 kapit\u0101la pe\u013c\u0146as da\u013ca, t.i., nedr\u012bkst novien\u0101dot iece\u013cot\u0101ja \u2013 viesstr\u0101dnieka un pilso\u0146a l\u012bdz\u012bga darba apmaksu. Nacion\u0101l\u0101s valst\u012bs valstisk\u0101s ideolo\u0123ijas balst\u0101s uz kult\u016bras noz\u012bm\u0113 stipras nacion\u0101las ideolo\u0123ijas un mor\u0101les t\u0101p\u0113c to gar\u012bgais pienesums cilv\u0113cei ir iev\u0113rojams.<\/span><\/p>\n

Pie nacion\u0101la tipa valst\u012bm var pieskait\u012bt ar\u012b uz reli\u0123iskas kop\u012bbas pamata veidotas valstis. Liel\u0101k\u0101 pasaules valstu da\u013ca pieder pie nacion\u0101la tipa valst\u012bm un ir mononacion\u0101las (vienas tautas). Ir ar\u012b da\u017e\u0101s polinacion\u0101las valstis, kuras veido vair\u0101kas katra atsevi\u0161\u0137i teritori\u0101li kompakti dz\u012bvojo\u0161as etnosoci\u0101las kopienas, kas piln\u012bb\u0101 saglab\u0101 savas kultur\u0101l\u0101s at\u0161\u0137ir\u012bbas, piem\u0113ram, Be\u013c\u0123ija, \u0160veice. Tas gan iesp\u0113jama tikai pie kopienu l\u012bdz\u012bga tipa kult\u016bras un vienas civiliz\u0101cijas. Piem\u0113ram, austrumnieciskiem Kipras turkiem un eiropeiskiem Kipras grie\u0137iem maz cer\u012bbu izveidot j\u0113dz\u012bgu kop\u0113ju valsti, t\u0101pat visiem atmi\u0146\u0101 Bosnijas serbu centieni sa\u0161\u0137elt neatkar\u012bbu ieguvu\u0161o Bosnijas republiku un vi\u0146u izrais\u012bt\u0101 asinspirts ar musulma\u0146iem.<\/span><\/p>\n

Ar\u012b Latvijas Republika dzima k\u0101 nacion\u0101la valsts. Atsevi\u0161\u0137as valsts eksistencei Latvijas teritorij\u0101 nevar b\u016bt nek\u0101ds cit\u0101ds, k\u0101 tikai mor\u0101ls pamatojums \u2013 latvie\u0161u tautas aizsardz\u012bbai! Tikai \u0161odienas izpild\u012bjum\u0101 t\u0101 nu gan neaizst\u0101v latvie\u0161u tautas intereses. K\u0101 tad? Jau divdesmit gadus turpin\u0101s valsts identit\u0101te mekl\u0113jums vai vienk\u0101r\u0161i latvie\u0161u mu\u013c\u0137o\u0161ana, un varu valst\u012b sagr\u0101bu\u0161ie kosmopol\u012btiskie latvie\u0161valod\u012bgie kompartijas atkritumi no pa\u0161a s\u0101kuma Latvij\u0101 neko neatjauno, bet veido teritori\u0101la tipa valsti?<\/span><\/p>\n

Pamatjaut\u0101jums? 20 gadi p\u0113c it k\u0101 Latvijas valstisk\u0101s \u201eneatkar\u012bbas\u201d atg\u016b\u0161anas ir pag\u0101ju\u0161i, ta\u010du nav noskaidrots galvenais, kam \u0161\u012b valsts ir vajadz\u012bga un kas ir t\u0101s subjekts? Pagaid\u0101m t\u0101s subjekts ir tikai tie, kas pie varas \u2013 varne\u0161i. L\u012bdz ar to \u0161o valsti cit\u0101di, k\u0101 par mafiozu, uzskat\u012bt nevar. Ja \u0161\u012b valsts vajadz\u012bga latvie\u0161u tautai savas n\u0101kotnes nodro\u0161in\u0101\u0161anai, tad tautai j\u0101organiz\u0113jas k\u0101 valsts subjektam un caur valsts varu j\u0101uzspie\u017e valstij nacion\u0101las valsts att\u012bst\u012bbas tips. Pagaid\u0101m nekas par \u0161o virzienu neliecina. Latvie\u0161i ir apmierin\u0101ju\u0161ies ar kaut k\u0101das mant\u012bbas ieg\u016b\u0161anu priv\u0101t\u012bpa\u0161um\u0101 un ties\u012bb\u0101m dzied\u0101t \u201eDies\u2019 sv\u0113t\u012b Latviju\u201d un staig\u0101t ar sarkanbaltsarkaniem karogiem. Nelatvisk\u0101 \u2013 krievvalod\u012bg\u0101 kopa gan organiz\u0113jas un par kaut k\u0101d\u0101m ties\u012bb\u0101m uz \u0161o dz\u012bves telpu un valsti c\u012bn\u0101s, un ne bez pan\u0101kumiem. Ja latvie\u0161iem \u0161\u012b valsts, k\u0101 saka, ir pie vienas vietas, tad nav te ko stiept gumiju \u2013 j\u0101dod visiem taj\u0101 likten\u012bgaj\u0101 4.maij\u0101 Latvij\u0101 dz\u012bvojo\u0161iem pilson\u012bba un b\u016bs norm\u0101la teritori\u0101la tipa valsts ar him\u0113risku tautu, k\u0101 t\u0101s subjektu. Cit\u0101di, cik ilgi var turpin\u0101ties t\u0101da nenoteikt\u012bba, kur\u0101 ieinteres\u0113ta ir tikai banda, kas, apst\u0101k\u013cu sakrit\u012bbas d\u0113\u013c, sagr\u0101busi un notur varu Latvij\u0101?<\/span><\/p>\n

\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 <\/span>Tauta un valsts<\/span><\/strong><\/p>\n

Pa\u0161reiz\u0113jos Latvijas kungus \u2013 saimniekus sauksim par varne\u0161iem. T\u0101s ir personas, kuru rok\u0101 ir vai bijusi re\u0101l\u0101 valsts vara p\u0113catmodas Latvij\u0101, kuru v\u0101rdam ir k\u0101da noz\u012bme valsts lietu izlem\u0161an\u0101. T\u0101du ir ap p\u0101ris t\u016bksto\u0161iem, starp kuriem tikai ap 100 cilv\u0113ku var ieskait\u012bt politiskaj\u0101 elit\u0113. T\u0101di ir starp tautas v\u0113l\u0113tiem p\u0101rst\u0101vjiem, augst\u0101k\u0101m valsts amatperson\u0101m un ier\u0113d\u0146iem, sl\u0113gtu klubu p\u0101rst\u0101vjiem, biznesme\u0146iem un vienk\u0101r\u0161i bag\u0101tniekiem. Varne\u0161i \u0161odien pa\u0161identific\u0113jas, parakstoties zem saraksta: \u201ePar labu Latviju!\u201d. T\u0101 Latvija vi\u0146iem tie\u0161\u0101m ir laba \u2013 vi\u0146i to prihvatiz\u0113ju\u0161i un sevi uzskata par t\u0101s tautu, t\u0101p\u0113c ar\u012b savu sarakstu nosauku\u0161i par \u201etautas kust\u012bbu\u201d, kaut taj\u0101 ne katru kust\u012bgo pie\u0146em.<\/span><\/p>\n

Lai \u0161ai kust\u012bbai piedotu liel\u0101ku svaru, t\u0101s priek\u0161gal\u0101 noliek politisk\u0101s pieredzes bag\u0101to bezprincipu hamelionu eksprezidentu Gunti Ulmani. Bet t\u0101dai kust\u012bbai vajag ar\u012b saturu. To noorganiz\u0113 divi latvijie\u0161i: viet\u0113jas noz\u012bmes telemagn\u0101ts kop\u0101 ar rekl\u0101mmeistaru.<\/span><\/p>\n

Diskusiju, Dumbura \u0161ova analogu, bet tikai ar publiku amfite\u0101tr\u012b, sauca: \u201eTautas deklar\u0101cijas ned\u0113\u013ca\u201d un r\u012bkoja telekomp\u0101nija LNT ar m\u0113r\u0137i noskaidrot, kur\u0161 ir galvenais: cilv\u0113ks vai valsts, apriori apgalvojot, ka \u0161odien Latvij\u0101 \u201ecilv\u0113ks un valsts samain\u012bti viet\u0101m\u201d (ar galvu uz leju) un solot ned\u0113\u013cas laik\u0101 nost\u0101d\u012bt visu pareizi \u2013 ar galvu (cilv\u0113ku) uz aug\u0161u. Greizi aizg\u0101ja jau pirmaj\u0101 dien\u0101.<\/span><\/p>\n

Tikai t\u0101d\u0101 valst\u012b k\u0101 \u201eatjaunot\u0101\u201d LR var sav\u0101kt duci inteli\u0123ences p\u0101rst\u0101vju \u2013 sav\u0101 jom\u0101 lab\u0101ko, kas (31.05.10.) divas stundas teleekr\u0101n\u0101 var nodiskut\u0113t par t\u0113mu: \u201eLatvijas valsts m\u0113r\u0137is\u201d, ne ar v\u0101rdu nepieminot latvie\u0161u tautu<\/em>. \u0160\u0101da inteli\u0123ence, kurai ar latvie\u0161u tautu kop\u0113ja ir tikai valoda, nu gan tautu no ignorances (snauda) st\u0101vok\u013ca neizved\u012bs un nacion\u0101lu valsti neizveidos! Laikam t\u0101 jau ar\u012b vajag.<\/span><\/p>\n

LNT komp\u0101nijas nosaukum\u0101 burts \u201eN\u201d noz\u012bm\u0113jot neatkar\u012bg\u0101. Nezinu, no k\u0101 t\u0101 ir neatkar\u012bga, ta\u010du no pr\u0101ta noteikti, jo uzskata savus skat\u012bt\u0101jus par gal\u012bgiem mu\u013c\u0137iem, kuriem var iest\u0101st\u012bt, ka valsti izveido atsevi\u0161\u0137i cilv\u0113ki un ka valstij (objektam) var b\u016bt m\u0113r\u0137is.<\/span><\/p>\n

Valsts, t\u0101 ir vispirms vara, kas k\u0101 sp\u0113ks uz kaut ko balst\u0101s. Norm\u0101li \u0161is balsts ir tauta, kas \u0161o valsti sev rad\u012bjusi ar m\u0113r\u0137i<\/em>: savas esam\u012bbas un pat\u012bbas saglab\u0101\u0161ana un att\u012bst\u012bba. Tauta, prec\u012bz\u0101k – t\u0101s nacion\u0101l\u0101 inteli\u0123ence, dibinot savu valsti (izveidojot t\u0101s varas meh\u0101nismu), apg\u0101d\u0101 to ar pamatlikumu, ideolo\u0123iju un dod valstij uzdevumu<\/em> \u2013 apkalpot tautas m\u0113r\u0137a \u012bsteno\u0161anu. Ideolo\u0123ija parasti ir tautas ideolo\u0123ijas vai reli\u0123ijas turpin\u0101jums. Pamatlikums un ideolo\u0123ija ir t\u0101s m\u0113rauklas vai r\u0101mji, kuru ietvaros j\u0101funkcion\u0113 valsts varai, lai tauta to atbalst\u012btu. Varas kontroli par \u0161o r\u0101mju iev\u0113ro\u0161anu veic nacion\u0101l\u0101 inteli\u0123ence, kas p\u0113c valsts nodibin\u0101\u0161anas noiet it k\u0101 mal\u0101. Nacion\u0101l\u0101 inteli\u0123ence, vajadz\u012bbas gad\u012bjum\u0101, organiz\u0113 tautas pal\u012bdz\u012bbu savai varai.<\/span><\/p>\n

Gad\u012bjum\u0101, ja valst\u012b p\u0113k\u0161\u0146i izr\u0101d\u0101s nacion\u0101l\u0101s inteli\u0123ences un ideolo\u0123ijas tr\u016bkums, turkl\u0101t ir v\u0101j\u0161 pamatlikums, valsts vara paliek it k\u0101 kar\u0101jamies gais\u0101 \u2013 tai nav uz k\u0101 balst\u012bties. T\u0101 dab\u012bgi mekl\u0113 \u0161o balstu, un to var atrast sev\u012b (t\u0101 veidojas mafiozas valstis) vai \u0101rvalst\u012bs (t\u0101 veidojas atkar\u012bgas valstis). Piem\u0113rs teiktajam ir LR vara, kas, neizj\u016btot tautu un t\u0101s atbalstu, sevi balsta uz Eiropas Savien\u012bbas un Starptautisk\u0101 Val\u016btas fonda sp\u0113ka. T\u0101das valstis n\u012bku\u013cu vai ar\u012b \u0101tri iet boj\u0101.<\/span><\/p>\n

Latvij\u0101 non\u0101ku\u0161i l\u012bdz t\u0101dam idiotismam, ka mekl\u0113 Latvijai m\u0113r\u0137i! Latvijai, pie\u0146emsim, ka ar to saprot valsti, var b\u016bt tikai uzdevums, kalpot tautai \u2013 valsts subjektam. Tautai gan (iz\u0146emot \u0161odienas latvie\u0161us) var b\u016bt m\u0113r\u0137is. Ja valstij ir m\u0113r\u0137is, t\u0101 p\u0101rv\u0113r\u0161as subjekt\u0101, un kas tad ir t\u0101s tauta jeb, m\u016bsu gad\u012bjum\u0101, iedz\u012bvot\u0101ju kontingents? Darba lopi valsts varu sagr\u0101bu\u0161\u0101s kli\u0137es rok\u0101s?<\/span><\/p>\n

Latvijas valstij vien\u012bgajai pasaul\u0113, protams, var b\u016bt m\u0113r\u0137is \u2013 piekonstru\u0113t sev tautu. Un m\u016bsu pakalp\u012bg\u0101 \u017eurn\u0101listika tai ar put\u0101m uz l\u016bp\u0101m pal\u012bdz: izvirzot pirm\u0101 pl\u0101n\u0101 beznacionalit\u0101tes cilv\u0113ku, noklus\u0113 faktu par tautas neesam\u012bbu, l\u012bdz valsts b\u016bs t\u0101du sev rad\u012bjusi (sintez\u0113jusi). Da\u017es var pagaid\u0101m paklaig\u0101t: es m\u012blu \u0161o valsti, bet nem\u012blu \u0161o varu. Ko tad vi\u0146\u0161 m\u012bl no \u0161\u0101s valsts \u2013 tikai karogu un himnu!?<\/span><\/p>\n

Vai Latvij\u0101 ir tauta? Protams, t\u0101 ir latvie\u0161u tauta, bet patreiz\u0113jai valsts varas kli\u0137ei ai k\u0101 negribas to pie\u0146emt par valsts subjektu, un ar\u012b pati tauta \u012bpa\u0161i uz \u0161o lomu netiecas. \u0160ai varai izdev\u012bg\u0101k run\u0101t par tautu nevis etniskaj\u0101, bet valstiskaj\u0101 izpratn\u0113, kad j\u0101run\u0101 b\u016btu par valsts iedz\u012bvot\u0101jiem. Bet vislab\u0101k visp\u0101r izvair\u012bties no v\u0101rda \u201etauta\u201d lieto\u0161anas un p\u0101riet uzreiz pie \u201ecilv\u0113ka\u201d, kas atbilst modern\u0101 liber\u0101lisma pras\u012bb\u0101m. Un t\u0101 k\u0101 no daudzetnisk\u0101 p\u016b\u013ca, kas apdz\u012bvo Latviju, nek\u0101da kop\u0113ja m\u0113r\u0137a valstij nav ko gaid\u012bt, un ar\u012b \u0161o valsti tas rad\u012bjis nav, valsts autom\u0101tiski k\u013c\u016bst reiz\u0113 subjekts un objekts, t.i., t\u0101 ir mafioza valsts.<\/span><\/p>\n

Tikai latvie\u0161u tautai var b\u016bt m\u0113r\u0137is, un tas ir savas esam\u012bbas un pat\u012bbas saglab\u0101\u0161ana un att\u012bst\u012bba, un tikai t\u0101 var dot valstij uzdevumu<\/span> \u2013 apkalpot \u0161\u0101 m\u0113r\u0137a \u012bsteno\u0161anu. Tikai t\u0101da valsts latvie\u0161iem ir vajadz\u012bga! Cer\u012bbas, ka no Latvij\u0101 dz\u012bvojo\u0161\u0101 daudzetnisk\u0101 p\u016b\u013ca izdosies izspiest k\u0101du kop\u0113ju m\u0113r\u0137i (iz\u0146emot dz\u012bvniecisko) ir iluzoras. Valsts, kas lepojas, ka taj\u0101 pamatizgl\u012bt\u012bbu var ieg\u016bt asto\u0146\u0101s valod\u0101s, faktiski nemaz l\u012bdz \u0161im pie\u0146emtaj\u0101 j\u0113g\u0101 nav valsts, bet SIA bez k\u0101das atbild\u012bbas<\/strong><\/span>, kas turpina veco padomju eksperimentu, ko pat Krievija ir atmetusi: vienot\u0101s padomju tautas izveido\u0161anu.<\/span><\/p>\n

\u00a0<\/span>12.06.10.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 Alfr\u0113ds \u0100bele\u00a0 <\/strong><\/p>\n

Par foto un koment\u0101riem atbild L. Granti\u0146\u0161<\/span><\/em><\/strong><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

(Vair\u0101ku gr\u0101matu autors Alfr\u0113ds \u0100bele) KAS DZ\u012aVO LATVIJ\u0100 ? \u201ePolitiskie intelektu\u0101\u013ci\u201d, kuri izmantoja valsts pirm\u0101s intelektu\u0101l\u0101s nakts ties\u012bbas un ir faktiski vain\u012bgi t\u0101s dzi\u013caj\u0101 kritum\u0101, nu pied\u0101v\u0101jas Latvij\u0101 veidot \u201eEiropeisku nacion\u0101lu valsti\u201d (interesanti, ko...<\/p>\n","protected":false},"author":6,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/1941"}],"collection":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/6"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=1941"}],"version-history":[{"count":21,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/1941\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":1967,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/1941\/revisions\/1967"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=1941"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=1941"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=1941"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}