{"id":12582,"date":"2013-01-26T22:13:49","date_gmt":"2013-01-26T20:13:49","guid":{"rendered":"http:\/\/tautastribunals.eu\/?p=12582"},"modified":"2013-01-27T01:10:22","modified_gmt":"2013-01-26T23:10:22","slug":"j-ziverts-tas-tomer-butu-jazina-katram","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=12582","title":{"rendered":"J. Z\u012bverts. Tas tom\u0113r b\u016btu j\u0101zina katram"},"content":{"rendered":"<h2><span style=\"color: #003300;\"><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" class=\"alignleft size-full wp-image-12583\" title=\"J\u0101nis Kopie\" src=\"http:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2013\/01\/J\u0101nis-Kopie.jpg\" alt=\"J\u0101nis Kopie\" width=\"119\" height=\"168\" srcset=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2013\/01\/J\u0101nis-Kopie.jpg 1014w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2013\/01\/J\u0101nis-Kopie-212x300.jpg 212w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2013\/01\/J\u0101nis-Kopie-567x799.jpg 567w\" sizes=\"(max-width: 119px) 100vw, 119px\" \/>Sveicin\u0101ti tautie\u0161i !<\/span><\/h2>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Interesanta las\u0101mviela: <strong>&#8220;Revizionisms: uzdr\u012bkst\u0113\u0161an\u0101s dom\u0101t par holokaustu.&#8221;<\/strong><\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">It sevi\u0161\u0137i \u0161aj\u0101 <strong>melu, divkos\u012bbas <\/strong>un <strong>neliet\u012bbas<\/strong> laik\u0101 tom\u0113r atrodas drosm\u012bgi cilv\u0113ki, kuri mekl\u0113 un atrod <strong>PATIES\u012aBU<\/strong>. <strong> <\/strong><\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"><strong>Paties\u012bba<\/strong> ir t\u0101da interesanta par\u0101d\u012bba. T\u0101 <strong><em><span style=\"text-decoration: underline;\">vienm\u0113r<\/span><\/em><\/strong>, lai ar\u012b cik dzi\u013ci b\u016btu nosl\u0113pta,<strong><em><span style=\"text-decoration: underline;\"> vienm\u0113r<\/span><\/em><\/strong> atrad\u012bs ce\u013cu k\u0101 izk\u013c\u016bt <strong>gaism\u0101<\/strong> !<strong> <\/strong><\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"><strong>Latvij\u0101<\/strong> patreiz \u0161\u012b <strong>PATIES\u012aBA <\/strong>tiek brad\u0101ta un sl\u0101p\u0113ta ar lielu sparu. <strong>S\u0101tanisti<\/strong>, kuri <strong>&#8220;vada&#8221; <\/strong>\u0161o valsti dara visu iesp\u0113jamo, lai no\u017e\u0146augtu<strong> PATIES\u012aBU<\/strong> kop\u0101 ar <strong>latvie\u0161u tautu<\/strong> ! Ir t\u0101da atzi\u0146a, ka katrai valstij esot sava mafija, bet <strong>Latvij\u0101<\/strong> ir otr\u0101di, mafijai ir sava valsts- <strong>LATVIJA.<\/strong> Tikai latvie\u0161u tauta ir par trauc\u0113kli \u0161ai <strong>bandai<\/strong>, kura saimnieko \u0161eit k\u0101 pa savu kabatu. <\/span><\/p>\n<h2><span style=\"color: #003300;\">Cik ilgi ? <\/span><\/h2>\n<p><span style=\"color: #003300;\">To tikai zina <strong>Dievs<\/strong> tas <strong>Kungs.<\/strong><\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"><strong>P.S.<\/strong><\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Tas v\u0113rojams vis\u0101 pasaul\u0113 un tas tikai pa\u0101trin\u0101s \u0161\u012bs <span style=\"color: #ff0000;\"><strong>&#8220;civiliz\u0101cijas&#8221;<\/strong><\/span> beigas. <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"><strong>Un labi vien b\u016bs, ka t\u0101 !<\/strong><\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"><em>J\u0101nis Z\u012bverts(Venti\u0146j\u0101nis)\u00a0\u00a0\u00a0 26.01.13<br \/>\n<\/em><\/span><\/p>\n<h2><span style=\"color: #800080;\"><strong><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" class=\"alignleft size-full wp-image-12584\" title=\"www.tautastribunals.eu\" src=\"http:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2013\/01\/www.tautastribunals.eu2.png\" alt=\"www.tautastribunals.eu\" width=\"641\" height=\"90\" srcset=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2013\/01\/www.tautastribunals.eu2.png 950w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2013\/01\/www.tautastribunals.eu2-300x42.png 300w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2013\/01\/www.tautastribunals.eu2-800x112.png 800w\" sizes=\"(max-width: 641px) 100vw, 641px\" \/>Revizionisms: uzdr\u012bkst\u0113\u0161an\u0101s dom\u0101t par holokaustu<\/strong><\/span><\/h2>\n<p><span style=\"color: #800080;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #800080;\">Viens no nesatricin\u0101m\u0101kajiem m\u016bsdienu m\u012btiem ir holokausts. To var izteikt da\u017eos v\u0101rdos, kas gadu desmitus m\u0101c\u012bti skol\u0101s un atk\u0101rtoti masu sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cos: 2. Pasaules kara laik\u0101 v\u0101cu nacisti okup\u0113taj\u0101s teritorij\u0101s izn\u012bcin\u0101ja aptuveni 6 miljonus ebreju, turkl\u0101t liel\u0101ka da\u013ca nogalin\u0101ti speci\u0101li ier\u012bkot\u0101s g\u0101zes kamer\u0101s n\u0101ves nometn\u0113s. Katrs, kur\u0161 to uzdr\u012bkst\u0113sies ap\u0161aub\u012bt \u201enacistu mednieka\u201d Simona V\u012bzent\u0101la v\u0101rdiem izsakoties, ir \u201e\u2026 vai nu biju\u0161ais nacists, vai neonacists. Turkl\u0101t vi\u0146\u0161 ir ar\u012b mu\u013c\u0137is, jo lien tur, kur cer\u012bbas g\u016bt rezult\u0101tus var lolot tikai b\u0113rni vai v\u0101jpr\u0101t\u012bgie\u201d. \u012asi, skaidri un pietiekami draudo\u0161i. Neonacista z\u012bmogs noz\u012bm\u0113 ne tikai izsl\u0113g\u0161anu no \u201enopietno\u201d p\u0113tnieku aprind\u0101m, bet da\u017eviet ar\u012b krimin\u0101latbild\u012bbu. Situ\u0101ciju holokausta izp\u0113tes jom\u0101 vistr\u0101p\u012bg\u0101k raksturo p\u0113tnieks no \u0160veices Jurgens Gr\u0101fs: \u201eTagad \u201ebr\u012bvajos\u201d Rietumos var nesod\u012bti ap\u0161aub\u012bt Dieva eksistenci, bet g\u0101zes kameru eksistenci \u2013ne. Groteska ir jau pati atzi\u0146a, ka juristiem ir ties\u012bbas atrisin\u0101t str\u012bd\u012bgus v\u0113stures jaut\u0101jumus. Paties\u012bba, ko j\u0101aizst\u0101v ar krimin\u0101lvaj\u0101\u0161anu pal\u012bdz\u012bbu, p\u0113c p\u0101rbaudes, visticam\u0101k izr\u0101d\u012bsies meli\u201d.<br \/>\nNeraugoties uz to, Rietumeirop\u0101, ASV un Kan\u0101d\u0101 darbojas simtiem p\u0113tnieku, kas seko seno romie\u0161u atzi\u0146ai: Vita cara, patria carior, veritas carissima\u201d \u2013 \u201eDz\u012bv\u012bba d\u0101rga, t\u0113vzeme d\u0101rg\u0101ka, paties\u012bba visd\u0101rg\u0101k\u0101\u201d. Vi\u0146us d\u0113v\u0113 par v\u0113stures revizionistiem jeb v\u0113stures p\u0101rskat\u012bt\u0101jiem.<br \/>\nBet vi\u0146i nav nacistu politikas attaisnot\u0101ji vai ebreju cie\u0161anu noliedz\u0113ji. Neviens no vi\u0146iem neap\u0161auba ebreju diskrimin\u0101ciju Tre\u0161aj\u0101 Reih\u0101, ievieto\u0161anu koncentr\u0101cijas nometn\u0113s, izn\u012bcin\u0101\u0161anu t\u012br\u012b\u0161anas akcij\u0101s Austrumu front\u0113. Revizionisti pak\u013cauj kritikai virkni ofici\u0101laj\u0101 historiogr\u0101fij\u0101 un masu apzi\u0146\u0101 iesak\u0146oju\u0161os apgalvojumu:<br \/>\n<strong>1. Bijis nacistu izstr\u0101d\u0101ts ebreju masveida izn\u012bcin\u0101\u0161anas pl\u0101ns.<br \/>\n2. Biju\u0161as ebreju masveida izn\u012bcin\u0101\u0161anai ier\u012bkotas \u201eg\u0101zes kameras\u201d un \u201en\u0101ves nometnes\u201d.<br \/>\n3. Nacistu kontrol\u0113taj\u0101s teritorij\u0101s Eirop\u0101 nogalin\u0101ti 6. miljoni ebreju.<\/strong><br \/>\nRevizionisti ir da\u017e\u0101du taut\u012bbu un jomu speci\u0101listi, kas p\u0113tniec\u012bb\u0101 lieto ne tikai v\u0113stures, bet ar\u012b statistikas, fizikas, \u0137\u012bmijas un in\u017eeniertehnisk\u0101s metodes, mekl\u0113jot atbildi jaut\u0101jumam: k\u0101d\u0101 veid\u0101 \u012bstenots holokausts? Vi\u0146u p\u0113t\u012bjumu taktika ir l\u012bdz\u012bga: iepriek\u0161min\u0113tos apgalvojumus pie\u0146em k\u0101 pier\u0101d\u0101mus, mekl\u0113 dokumentus, kas tos apstiprina, rekonstru\u0113 g\u0101zes kameru tehnisk\u0101s darb\u012bbas sh\u0113mu, apl\u0113\u0161 Eirop\u0101 dz\u012bvoju\u0161o, koncentr\u0101cijas nometn\u0113s ievietoto, boj\u0101g\u0101ju\u0161o un izdz\u012bvoju\u0161o ebreju skaitu, noskaidro vi\u0146u n\u0101ves c\u0113loni. L\u012bdz\u012bgi slepkav\u012bbu izmekl\u0113t\u0101jiem, vi\u0146i mekl\u0113 nozieguma mot\u012bvus, iero\u010dus un l\u012b\u0137us- un\u2026 t\u0101 ar\u012b nav atradu\u0161i.<br \/>\nV\u0113stures p\u0101rskat\u012bt\u0101ju p\u0113t\u012bjumos g\u016btie secin\u0101jumi pamatoti noliedz visus tr\u012bs augst\u0101kmin\u0113tos apgalvojumus- holokausta galvenos p\u012bl\u0101rus. Daudzu izp\u0113tes gadu gait\u0101 nav atrasts neviens ticams dokuments (projekts, r\u012bkojums, pav\u0113le vai instrukcija) par g\u0101zes kameru ier\u012bko\u0161anu un lieto\u0161anu. V\u0101cu koncentr\u0101cijas nometnes apmekl\u0113ju\u0161\u0101s Sarkana Krusta inspekcijas nav fiks\u0113ju\u0161as nevienu ieslodz\u012bto masveida nogalin\u0101\u0161anas liec\u012bbu. Nav atrasts neviens hitlerie\u0161u pretinieku izl\u016bkdienestu dokuments par Tre\u0161\u0101 Reiha vad\u012bbas izstr\u0101d\u0101tajiem ebreju piln\u012bgas izn\u012bcin\u0101\u0161anas pl\u0101niem. Vairums v\u0101cu nacistu dokumentu, kas non\u0101ku\u0161i uzvar\u0113t\u0101ju rok\u0101s, tai skait\u0101 koncentr\u0101cijas nomet\u0146u lietved\u012bbas, l\u012bdz \u0161im laikam nezin\u0101mu iemeslu d\u0113\u013c tur\u0113ti slepen\u012bb\u0101. Bet daudzajos br\u012bvi pieejamajos dokumentos ASV Nacion\u0101laj\u0101 arh\u012bv\u0101 par nacistu ebreju politiku nav nevienas nor\u0101des uz ebreju masveida izn\u012bcin\u0101\u0161anas pl\u0101niem. Atzi\u0146as par holokausta \u0161ausmino\u0161ajiem apjomiem un velni\u0161\u0137\u012bgo izn\u012bcin\u0101\u0161anas tehniku pamat\u0101 balst\u0101s uz \u201eaculiecinieku\u201d st\u0101stiem un \u201enacistisko slepkavu\u201d liec\u012bb\u0101m, kas ir haotiskas un pretrun\u012bgas. Tie\u0161i aculiecinieku st\u0101stu neticam\u012bba rosin\u0101ja pirm\u0101 pla\u0161\u0101k paz\u012bstam\u0101 revizionista Pola Rasinj\u0113 darb\u012bbu. \u0160o \u0123eogr\u0101fijas un v\u0113stures skolot\u0101ju okup\u0113taj\u0101 Francij\u0101 1943. gad\u0101 v\u0101cie\u0161i arest\u0113ja par dal\u012bbu Preto\u0161an\u0101s kust\u012bb\u0101 un ievietoja Dora-Mitelbau, v\u0113l\u0101k B\u016bhenvaldes koncentr\u0101cijas nometn\u0113s. Rasinj\u0113 ieslodz\u012bjuma laik\u0101 ne reizi neredz\u0113ja g\u0101zes kameras, nedzird\u0113ja par ebreju masveida izn\u012bcin\u0101\u0161anu, lai gan neskaidras baumas par g\u0101zes kamer\u0101m nometn\u0113s izplat\u012bju\u0161i ieslodz\u012btie komunisti. P\u0113c kara Rasinj\u0113 14 gadus ce\u013coja pa Rietumeiropu g\u0101zes kameru aculiecinieku mekl\u0113jumos, apciemoja gr\u0101matu par zv\u0113r\u012bb\u0101m koncentr\u0101cijas nometn\u0113s autorus, tom\u0113r t\u0101 ar\u012b neatrada nevienu, kur\u0161 b\u016btu kameras redz\u0113jis sav\u0101m ac\u012bm. Vi\u0146a apzin\u0101to liecinieku un autoru st\u0101sti balst\u012bju\u0161ies uz \u201eticamu liecinieku, kuri nesen miru\u0161i\u201d, sniegtaj\u0101m zi\u0146\u0101m. Biju\u0161\u0101 ieslodz\u012bt\u0101 v\u0113rt\u0113jumu izsaka vi\u0146a gr\u0101matas nosaukums \u201eOdiseja meli\u201d- l\u012bdz\u012bgi le\u0123end\u0101rajam sengrie\u0137u ce\u013cot\u0101jam, koncentr\u0101cijas nomet\u0146u ieslodz\u012btajiem ir iesp\u0113ja izdom\u0101t neticamus st\u0101stus, jo nav neviena, kur\u0161 var\u0113tu par to ticam\u012bbu p\u0101rliecin\u0101ties pats sav\u0101m ac\u012bm. Rasinj\u0113 cent\u0101s pier\u0101d\u012bt, ka ieslodz\u012bto mirst\u012bba koncentr\u0101cijas nometn\u0113s bija zem\u0101ka nek\u0101 to atspogu\u013co ofici\u0101l\u0101 historiogr\u0101fija, ieslodz\u012btie liel\u0101koties miru\u0161i nevis m\u0113r\u0137tiec\u012bgas izn\u012bcin\u0101\u0161anas, bet bada un epid\u0113miju rezult\u0101t\u0101 kara beig\u0101s, kad bombard\u0113\u0161anas post\u012bjumu d\u0113\u013c nebija iesp\u0113jams nodro\u0161in\u0101t nometnes ar p\u0101rtiku un medikamentiem. L\u012bdz ar holokausta apjomu un \u012bsteno\u0161anas ap\u0161aub\u0101m\u012bbu revizionisti cen\u0161as rast atbildi uz jaut\u0101jumu: k\u0101p\u0113c ebreju genoc\u012bdu tik \u013coti p\u0101rsp\u012bl\u0113? Atbilde sl\u0113pjas jau pa\u0161\u0101 termina \u201eholokausts\u201d. Grie\u0137u valod\u0101 tas noz\u012bm\u0113 senebreju veikto dedzin\u0101mo upuri dievam J\u0101hvem. T\u0101d\u0101 pa\u0161\u0101 noz\u012bm\u0113 nereti lieto senebreju v\u0101rdu \u201e\u0161oah\u201d. K\u0101 paskaidro revizionists Ro\u017e\u0113 Garod\u012b, \u0161is termins \u201epau\u017e v\u0113lmi padar\u012bt noziegumus pret ebrejiem par iz\u0146\u0113mumu v\u0113stur\u0113, jo cie\u0161an\u0101m un n\u0101vei t\u0101d\u0113j\u0101di pie\u0161\u0137irts sakr\u0101ls raksturs\u201d.<br \/>\n<\/span> <span style=\"color: #800080;\"><br \/>\n<\/span><\/p>\n<h3><span style=\"color: #800080;\"> <img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" class=\"alignleft size-full wp-image-12587\" title=\"Valdis Zatlers\" src=\"http:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2013\/01\/Valdis-Zatlers.jpg\" alt=\"Valdis Zatlers\" width=\"150\" height=\"150\" \/>\u0160ausmu metamorfozes<\/span><\/h3>\n<h3><span style=\"color: #800080;\"> <\/span><\/h3>\n<p><span style=\"color: #800080;\"><strong><span style=\"color: #000000;\">FOTO:<\/span><\/strong> <span style=\"color: #ff0000;\"><em>Valdis Z. Vai \u0161is mafijas izv\u0113l\u0113tais <strong>zoom\u0113sls <\/strong>apj\u0113dz, ko vi\u0146\u0161 dara ?<\/em><\/span><br \/>\n<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #800080;\">Boj\u0101 g\u0101ju\u0161o ebreju skaits un versijas par nogalin\u0101\u0161anas veidiem laika gait\u0101 main\u012bju\u0161\u0101s ar\u012b holokausta atzin\u0113ju darbos, turkl\u0101t nogalin\u0101to daudzumam ir tendence samazin\u0101ties. T\u0101 Osvencimas jeb Au\u0161vicas koncentr\u0101cijas nometn\u0113 okup\u0113taj\u0101 Polij\u0101, ko uzskata par liel\u0101ko ebreju masveida izn\u012bcin\u0101\u0161anas vietu, saska\u0146\u0101 ar fran\u010du Kara noziegumu departamenta pazi\u0146ojumu 1954.gad\u0101, g\u0101ju\u0161i boj\u0101 8 miljoni cilv\u0113ku. Nirnbergas tribun\u0101ls 1946.gad\u0101 atzina, ka boj\u0101g\u0101ju\u0161o skaits ir 6 miljoni. Osvencimas komandanta R\u016bdolfa Hesa liec\u012bb\u0101s taj\u0101 pa\u0161\u0101 gad\u0101 min\u0113ti 3,5 miljoni, no tiem 2,5 miljoni noind\u0113ti g\u0101zes kamer\u0101s. 1989.gad\u0101 holokausta eksperts no Izra\u0113las Jehuda Bauers pazi\u0146oja, ka Osvencimas upuru skaits ir 1,6 miljoni, tai skait\u0101 1 352 980 ebreji. Popul\u0101rais holokausta aizst\u0101vis, Francijas ebrejs \u017dans Klods Presaks, 1993.gad\u0101 apl\u0113sa, ka boj\u0101 g\u0101ju\u0161i tikai 775-800 t\u016bksto\u0161i Osvencimas ieslodz\u012bto, no tiem 630 t\u016bksto\u0161i ir ar g\u0101zi noind\u0113tie ebreji. N\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 vi\u0146\u0161 apl\u0113ses kori\u0123\u0113ja uz 670-710 t\u016bksto\u0161iem boj\u0101 g\u0101ju\u0161o, tai skait\u0101 470-550 t\u016bksto\u0161iem ebreju. Ebreju statisti\u0137is D\u017eeralds Reitlingers atzina, ka nometnes past\u0101v\u0113\u0161anas laik\u0101 no 1940.gada janv\u0101ra l\u012bdz 1945.gada febru\u0101rim- Osvencima re\u0123istr\u0113ti tikai 363 t\u016bksto\u0161i ieslodz\u012bto, turkl\u0101t ne visi biju\u0161i ebreji. Revizionisti D\u017eeralds Forisons un Karlo Matonjo apr\u0113\u0137in\u0101ju\u0161i, ka Osvencim\u0101 miru\u0161i 150-170 t\u016bksto\u0161i ebreju, no tiem g\u0101zes kamer\u0101s-neviens, jo \u0161\u0101das kameras neesot eksist\u0113ju\u0161as. Augst\u0101s mirst\u012bbas iemesls 1944-1945 gad\u0101 bija epid\u0113mijas, galvenok\u0101rt izsitumu t\u012bfs.<br \/>\nP\u0113c 2. Pasaules kara beig\u0101m nebija vienpr\u0101t\u012bbas par milz\u012bga ebreju daudzuma (min\u0113ti pat 11 miljoni) izn\u012bcin\u0101\u0161anas veidu. Figur\u0113ja viena par otru bais\u0101kas, bet tehniski ne\u012bstenojamas versijas, t\u0101d\u0113\u013c holokausta literat\u016br\u0101 t\u0101s neiedz\u012bvin\u0101j\u0101s: asins saind\u0113\u0161ana ar injekcij\u0101m, nosmac\u0113\u0161ana ar tvaiku, dz\u012bvu cilv\u0113ku izb\u0113r\u0161ana kr\u0101sn\u012bs no vagonet\u0113m, nedz\u0113sta ka\u013c\u0137a ieb\u0113r\u0161ana ar ebrejiem p\u0101rpild\u012btos lopu vagonos. L\u016bk, viens piem\u0113rs par izn\u012bcin\u0101\u0161anu n\u0101ves nometn\u0113 Belzec\u0101, Polij\u0101 (starp citu, pagaid\u0101m nav atrasta neviena ticama liec\u012bba visp\u0101r par \u0161\u012bs nometnes past\u0101v\u0113\u0161anu), k\u0101 to pasniedza Stefans Zunde gr\u0101mat\u0101 \u201eP\u0113d\u0113jais Polijas ebrejs\u201d: \u201eCilv\u0113ku dzirnavu plat\u012bba bija ap 7 kvadr\u0101tkilometri. Ar ebrejiem p\u0101rpild\u012bti vilcienu sast\u0101vi pa tuneli iebrauca n\u0101ves viet\u0101s pazemes sektor\u0101. Ebrejiem novilka dr\u0113bes un kailus aizveda uz milz\u012bg\u0101m telp\u0101m, kur var\u0113ja sastapt t\u016bksto\u0161iem cilv\u0113ku. Telpas bija bez logiem, ar met\u0101la sien\u0101m un pace\u013camu gr\u012bdu. Gr\u012bda ar t\u016bksto\u0161iem ebreju nolaid\u0101s apak\u0161\u0101 eso\u0161\u0101 basein\u0101 t\u0101, lai cilv\u0113ki \u016bden\u012b atrastos tikai da\u013c\u0113ji. Tad gr\u012bdai piesl\u0113dza elektrisko str\u0101vu. P\u0113c da\u017e\u0101m sekund\u0113m visi bija miru\u0161i, t\u016bksto\u0161iem vien\u0101 mirkl\u012b. Tad met\u0101la gr\u012bda pac\u0113l\u0101s no \u016bdens. Atkal iesl\u0113dza str\u0101vu, un met\u0101la platforma k\u013cuva par sarkof\u0101gu, kas kaita tik ilgi l\u012bdz l\u012b\u0137i p\u0101rv\u0113rt\u0101s pelnos. Tad jaud\u012bgi kr\u0101ni pac\u0113la milz\u012bgo sarkof\u0101gu un izb\u0113ra pelnus. Lieli fabrikas skurste\u0146i izvad\u012bja d\u016bmus. Miljoniem cilv\u0113ku nogalin\u0101\u0161anas probl\u0113ma bija atrisin\u0101ta.\u201d<br \/>\n1945.gada 14. decembr\u012b Nirnbergas tribun\u0101l\u0101 noskaidroja, k\u0101 notika ebreju izn\u012bcin\u0101\u0161ana Treblinkas n\u0101ves nometn\u0113: \u201eVisi upuri novilka dr\u0113bes un apavus, ko sav\u0101ca. Tad da\u013cu no vi\u0146iem, galvenok\u0101rt sievietes un b\u0113rnus, dzina uz n\u0101ves kamer\u0101m. Nov\u0101jin\u0101tos un l\u0113nos pamudin\u0101ja ar laid\u0146u sitieniem un k\u0101ju sp\u0113rieniem. Mazos b\u0113rnus vienk\u0101r\u0161i iemeta kamer\u0101s. Kad kameras bija piepild\u012btas, t\u0101s cie\u0161i nosl\u0113dza un ielaida tvaiku\u201d.<br \/>\nP\u0113c 75 dien\u0101m tiesne\u0161i par tvaika kamer\u0101m jau bija aizmirsu\u0161i. Kop\u0161 \u0161\u0101 br\u012b\u017ea figur\u0113ja jau mazliet ticam\u0101k\u0101 g\u0101zes kameru versija, k\u0101 to izkl\u0101st\u012bja izdz\u012bvoju\u0161ais Samuels Raizmans: 13 g\u0101zes kamer\u0101s katru dienu tika noind\u0113ti 10-12 t\u016bksto\u0161i cilv\u0113ku. Turkl\u0101t nebija preciz\u0113ts, k\u0101da n\u0101v\u0113jo\u0161a g\u0101ze izmantota. Tikai 70-os gados uzrad\u0101s da\u017ei Treblink\u0101 izdz\u012bvoju\u0161ie, kuri liecin\u0101ja, ka div\u0101s g\u0101zes kamer\u0101s ebreji noind\u0113ti ar padomju tanka d\u012bze\u013cdzin\u0113ja izpl\u016bdes g\u0101z\u0113m. 13. m\u0113ne\u0161os \u0161\u0101d\u0101 veid\u0101 esot nogalin\u0101ti 800 t\u016bksto\u0161i ebreju, galvenok\u0101rt no Var\u0161avas geto. L\u012b\u0137i 1943.gad\u0101 apbed\u012bti milz\u012bg\u0101 masu kap\u0101, bet n\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 izrakti un sadedzin\u0101ti, izmantojot malku vai visp\u0101r iztiekot bez degmateri\u0101la. 1983.gad\u0101 v\u0101cu revizionists Fricis Bergs p\u0113c konsult\u0101cij\u0101m ar \u0137\u012bmi\u0137iem un krematoriju darbiniekiem secin\u0101ja, ka ar viena d\u012bze\u013cdzin\u0113ja g\u0101z\u0113m min\u0113taj\u0101 laika posm\u0101 nogalin\u0101t tik lielu daudzumu upuru tehniski nav iesp\u0113jams. Lai sadedzin\u0101tu tik daudz l\u012b\u0137u, nepiecie\u0161ami 160 t\u016bksto\u0161i tonnu sausas malkas: \u0161\u0137iet neticami, ka tik lielu daudzumu resursu un darbasp\u0113ku to sagatavo\u0161anai kara apst\u0101k\u013cos nacisti b\u016btu gatavi upur\u0113t noziegumu sl\u0113p\u0161anai.<br \/>\nT\u016bl\u012bt p\u0113c kara rad\u0101s versija, ka g\u0101zes kameras past\u0101v\u0113ju\u0161as vis\u0101s nacistu koncentr\u0101cijas nometn\u0113s. Simons V\u012bzent\u0101ls gr\u0101mat\u0101 \u201eMauthauzenas koncentr\u0101cijas nometne\u201d rakst\u012bja: \u201eNometn\u0113 bija ier\u012bkota ier\u012bce nogalin\u0101\u0161anai ar g\u0101zi, mask\u0113ta k\u0101 pirts. Turkl\u0101t no Mauthauzenas uz H\u016bzenu kurs\u0113ja \u012bpa\u0161s auto, kur\u0101 ieslodz\u012btos ar g\u0101zi nogalin\u0101ja ce\u013c\u0101 {\u2026} T\u0101 nogalin\u0101ti aptuveni 1-1,5 miljoni. G\u0101zes auto holokausta briesmu st\u0101stos ir iev\u0113rojama loma. Izskan pat apgalvojumi, ka n\u0101ves nometn\u0113 Helmno tajos nosmac\u0113ti ap 2 miljoni cilv\u0113ku, tom\u0113r nav atrasta neviena rakstiska liec\u012bba par \u201eg\u0101zes auto\u201d izgatavo\u0161anu un lieto\u0161anu. K\u0101 g\u0101zes kameras radu\u0161\u0101s amerik\u0101\u0146u okup\u0101cijas zon\u0101, liecina filtr\u0101cijas nometn\u0113 ieslodz\u012btie esesie\u0161i. Helmuts Tauvers st\u0101sta, ka 1946.gad\u0101, kad vi\u0146\u0161 str\u0101d\u0101jis biju\u0161aj\u0101 Dahavas koncentr\u0101cijas nometn\u0113, po\u013cu taut\u012bbas apsargs vi\u0146am par\u0101d\u012bjis \u201einteresantu krematoriju\u201d: telpu, pie kuras griestiem bija piemont\u0113tas gramofonu taures- g\u0101zes izvadkan\u0101lu butaforijas. Proti, v\u0101cie\u0161u aizs\u0101kto krematoriju b\u016bvi pabeidza amerik\u0101\u0146i, lai rad\u012btu il\u016bziju par liela l\u012b\u0137u daudzuma sadedzin\u0101\u0161anu. Cits amerik\u0101\u0146u sa\u0146emtais g\u016bsteknis- Horsts Kroics rakst\u012bja, ko vi\u0146am st\u0101st\u012bjis nometnes biedrs Voldem\u0101rs \u0160peks: \u201eBez citiem darbiem vi\u0146\u0161 str\u0101d\u0101ja pie krematorijas b\u016bves p\u0113c amerik\u0101\u0146u r\u012bkojuma. P\u0113c t\u0101 \u0160pekam un vi\u0146a biedriem lika ier\u012bkot kar\u0101tavas, un vi\u0146i ar resnu virvi berza lielu zaru, lai rad\u012btu iespaidu, ka \u0161aj\u0101 kok\u0101 k\u0101rti cilv\u0113ki visu nometnes past\u0101v\u0113\u0161anas laiku \u201e. Liec\u012bbas pret g\u0101zes kameru past\u0101v\u0113\u0161anu V\u0101cij\u0101, pamudin\u0101ja Rietumv\u0101cijas M\u016bsdienu v\u0113stures instit\u016bta l\u012bdzstr\u0101dnieku Martinu Brosatu 1960.gada 19.august\u0101 pazi\u0146ot laikrakst\u0101 \u201eDas Zeit\u201d, ka ebrejus un citus ieslodz\u012btos neizn\u012bcin\u0101ja ar g\u0101zi Dahavas, Bergenbelcenas un B\u016bhenvaldes koncentr\u0101cijas nometn\u0113s, bet tas noticis tikai speci\u0101li ier\u012bkot\u0101s izn\u012bcin\u0101\u0161anas nometn\u0113s Polij\u0101: Osvencim\u0101-Birkenava, Sobibor\u0101, Treblink\u0101, Helmno un Belzec\u0101.<br \/>\n<\/span> <span style=\"color: #800080;\"> <\/span><span style=\"color: #800080;\"> <\/span><\/p>\n<h3><span style=\"color: #800080;\"><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" class=\"alignleft size-full wp-image-12588\" title=\"Valdis-Dombrovskis-zem-Antikrista-zvaigznes\" src=\"http:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2013\/01\/Valdis-Dombrovskis-zem-Antikrista-zvaigznes.jpg\" alt=\"Valdis-Dombrovskis-zem-Antikrista-zvaigznes\" width=\"152\" height=\"210\" \/>\u0136\u012bmija pret g\u0101zes kamer\u0101m<\/span><\/h3>\n<h3><span style=\"color: #800080;\"> <\/span><\/h3>\n<p><strong>FOTO:<\/strong><span style=\"color: #ff0000;\"><em> Valdis D. Latvijas jaun\u017e\u012bds.<\/em><\/span><span style=\"color: #ff0000;\"><em> \u0160im po\u013cu izcelsmes l\u012bd\u0113jam \u017e\u012bdi sagatavoju\u0161i kr\u0113slu Brisel\u0113. LRTT pacent\u012bsies \u0161o mafijas m\u0113slu neaizlaist uz Briseli, jo vi\u0146a vieta ir aiz &#8220;zviedru gard\u012bn\u0113m&#8221;.<\/em><\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #800080;\">Jebkuram nopietnam p\u0113tniekam rodas jaut\u0101jums: ja g\u0101zes kameras un n\u0101ves nometnes past\u0101v\u0113ja, tad- k\u0101d\u0101 veid\u0101 tas darboj\u0101s?<br \/>\nOsvencim\u0101 kop\u0161 1940.gada past\u0101v\u0113ja liela darba nometne ar fili\u0101li Birkenavu. T\u0101s nodro\u0161in\u0101ja ar darbasp\u0113ku blakus eso\u0161\u0101s naftas p\u0101rstr\u0101des un sint\u0113tisk\u0101 kau\u010duka r\u016bpn\u012bcas, kas darboj\u0101s Austrumu frontes vajadz\u012bb\u0101m . Vairums ieslodz\u012bto, kurus nodarbin\u0101ja Osvencim\u0101, bija no nacistu okup\u0113t\u0101s Eiropas da\u013cas deport\u0113tie ebreji. Tagad nometn\u0113s ier\u012bkots muzejs.<br \/>\nTeorija par ebreju izn\u012bcin\u0101\u0161anu Osvencim\u0101 galvenok\u0101rt balst\u0101s uz komandanta R\u016bdolfa Hesa (nejaukt ar \u0100. Hitlera vietnieku, kur\u0161 1940.gad\u0101 aizlidoja uz Lielbrit\u0101niju, lai censtos nov\u0113rst karu ar Lielbrit\u0101niju- V.B.) liec\u012bb\u0101m 1946.gad\u0101: \u201eKad Osvencim\u0101 bija uzb\u016bv\u0113ta telpa izn\u012bcin\u0101\u0161anai, es izmantoju \u201eCiklonu B\u201d- zilsk\u0101bes krist\u0101lus, ko meta kamer\u0101 caur nelielu atveri griestos. Cilv\u0113ku, kuri bija kamer\u0101, nogalin\u0101\u0161anai, bija nepiecie\u0161ams 3-15 min\u016btes, atkar\u012bb\u0101 no laika apst\u0101k\u013ciem. Par to, ka iest\u0101jusies n\u0101ve, m\u0113s uzzin\u0101j\u0101m p\u0113c kliedzienu apklu\u0161anas. Parasti gaid\u012bj\u0101m pusstundu, tad atv\u0113r\u0101m durvis un aizv\u0101c\u0101m l\u012b\u0137us {\u2026} M\u0113s Osvencim\u0101 ier\u012bkoj\u0101m vienu kameru, kur\u0101 var\u0113ja ievietoties 2000 cilv\u0113ku. Upurus atlas\u012bja \u0161\u0101di: jaunpien\u0101ku\u0161os apsekoja divi esesie\u0161u \u0101rsti. Ieslodz\u012btie g\u0101ja gar\u0101m un viens ar z\u012bmi izl\u0113ma vi\u0146u likteni. Darbasp\u0113j\u012bgos aizs\u016bt\u012bja uz nometni, p\u0101r\u0113jos- uz izn\u012bcin\u0101\u0161anas vietu. Visus b\u0113rnus, neatkar\u012bgi no vecuma, likvid\u0113ja, jo nevar\u0113ja izmantot darb\u0101\u201d. Uz g\u0101zes kamer\u0101m nos\u016bt\u012btajiem meloja, ka vi\u0146i ies du\u0161\u0101. K\u0101 du\u0161as telpa bijusi mask\u0113ta ar\u012b pati g\u0101zes kamera.<br \/>\nR\u016bdolfu Hesu ties\u0101ja un 1947.gad\u0101 ar\u012b pak\u0101ra Osvencim\u0101. Jau aresta br\u012bd\u012b sievas un b\u0113rnu kl\u0101tb\u016btn\u0113 ang\u013cu izl\u016bkdienesta darbinieki vi\u0146u ne\u017e\u0113l\u012bgi piek\u0101va. Sp\u012bdzin\u0101\u0161ana turpin\u0101j\u0101s ar\u012b ieslodz\u012bjuma viet\u0101s. Jau tikai \u0161is apst\u0101klis liek raudz\u012bties uz vi\u0146a sniegtaj\u0101m liec\u012bb\u0101m ar lielu devu netic\u012bbas. Vair\u0101ku Osvencim\u0101 izdz\u012bvoju\u0161o ebreju ieslodz\u012bto, kuri nodarboju\u0161ies ar l\u012b\u0137u aizv\u0101k\u0161anu no g\u0101zes kamer\u0101m un sadedzin\u0101\u0161anu krematorij\u0101s, holokausta aizst\u0101vju darbos izmantot\u0101s liec\u012bbas ir pretrun\u012bgas, noind\u0113\u0161anas ar zilsk\u0101bi un krem\u0113\u0161anas apraksti- tehniski ne\u012bstenojami.<br \/>\nKas ir dro\u0161i zin\u0101ms par Osvencimas g\u0101zes kamer\u0101m un krematorij\u0101m? Darboju\u0161\u0101s tr\u012bs krematorijas- 1 Osvencimas lielaj\u0101 nometn\u0113 un divas 2 kilometrus att\u0101laj\u0101 fili\u0101l\u0113 Birkenav\u0101, jo miru\u0161o ieslodz\u012bto l\u012b\u0137us purvainaj\u0101 augsn\u0113 bija b\u012bstami apbed\u012bt grunts\u016bde\u0146u saind\u0113\u0161anas riska d\u0113\u013c. M\u016bsdien\u0101s k\u0101 g\u0101zes kameru apmekl\u0113t\u0101jiem r\u0101da puspagrabu pie Birkenavas II krematorijas- \u012bsten\u012bb\u0101 tas ir morgs l\u012b\u0137u novieto\u0161anai pirms krem\u0101cijas. Otro pagrabtelpu, kur visticam\u0101k novietoti no lip\u012bg\u0101m slim\u012bb\u0101m miru\u0161ie, pasniedz k\u0101 n\u0101vei nolemto iz\u0123\u0113rb\u0161an\u0101s telpu.<br \/>\nZilsk\u0101bes krist\u0101li Osvencim\u0101 patie\u0161\u0101m izmantoti, ta\u010du nevis ebreju, bet utu nogalin\u0101\u0161anai. Tie\u0161i pateicoties \u201eCiklonam B\u201d, daudzi ieslodz\u012btie ebreji palika dz\u012bvi, jo utis p\u0101rn\u0113s\u0101ja b\u012bstamo izsitumu t\u012bfu, un to apkaro\u0161anai \u201enacistiskie bendes\u201d velt\u012bja \u012bpa\u0161u v\u0113r\u012bbu. Speci\u0101l\u0101s kamer\u0101s, stingri iev\u0113rojot dro\u0161\u012bbas pas\u0101kumus, ar zilsk\u0101bi regul\u0101ri dezinfic\u0113tas ieslodz\u012bto dr\u0113bes un gultas ve\u013ca. 1943.gad\u0101 v\u0101cu dezinfekcijas firma \u201eDegesch\u201d pieg\u0101d\u0101ja 13 tonnas zilsk\u0101bes krist\u0101lu Osvencimai, tikpat daudz ar\u012b Norv\u0113gijai, un 12 tonnas Somijai- karav\u012bru dr\u0113bju dezinfekcijai. Kara beig\u0101s zilsk\u0101bes krist\u0101lu pieg\u0101di Osvencimai p\u0101rtrauca, jo \u201eDegesch\u201d r\u016bpn\u012bcu sabumboja. T\u0101 sekas bija t\u012bfa epid\u0113mija, kas pa\u0146\u0113ma daudzu desmitu t\u016bksto\u0161u ieslodz\u012bto dz\u012bv\u012bbas. Liel\u0101koties t\u012bfa upuru neapbed\u012bto l\u012b\u0137u gr\u0113das redzamas fotouz\u0146\u0113mumos, kas veikti p\u0113c koncentr\u0101cijas nomet\u0146u atbr\u012bvo\u0161anas. 1988.gada febru\u0101r\u012b uz Osvencimu, Birkenavu un Maidaneku, lai p\u0101rliecin\u0101tos par \u201eg\u0101zes kameru\u201d autentiskumu, dev\u0101s in\u017eenieris Freds Leihters , kur\u0161 specializ\u0113j\u0101s g\u0101zes kameru ier\u012bko\u0161an\u0101 noziedznieku sod\u012b\u0161anai ASV. Vi\u0146a veikt\u0101 ekspert\u012bze uz\u0146emta video un stenograf\u0113ta. Leihters izdar\u012bja viennoz\u012bm\u012bgus secin\u0101jumus- nevien\u0101 no apmekl\u0113taj\u0101m nometn\u0113m nav biju\u0161as kameras cilv\u0113ku nogalin\u0101\u0161anai ar zilsk\u0101bo g\u0101zi. Dom\u0101jams g\u0101zes kameras nekad nav tiku\u0161as izmantotas \u0161\u0101diem nol\u016bkiem. T\u0101s ir p\u0101r\u0101k mazas, lai taj\u0101s var\u0113tu liecinieku min\u0113to upuru daudzumu. Atbilsto\u0161i Hesa teiktajam 210 kvadr\u0101tmetrus lielaj\u0101 kamer\u0101 sadz\u012bti 2 t\u016bksto\u0161i upuru, bet izdz\u012bvoju\u0161\u0101 R\u016bdolfa Vrbas ieskata- pat 3 t\u016bksto\u0161i. Jurgens Gr\u0101fs skumji ironiz\u0113, ka nacisti to dro\u0161i vien pan\u0101ku\u0161i ar blietes pal\u012bdz\u012bbu.<br \/>\nKameru durvis un logi ir bez herm\u0113tiskas izol\u0101cijas, k\u0101d\u0113\u013c n\u0101v\u0113jo\u0161\u0101 zilsk\u0101b\u0101 g\u0101ze var\u0113ja apdraud\u0113t ar\u012b iesp\u0113jamos bendes un vi\u0146u pal\u012bgus- l\u012b\u0137u aizv\u0101c\u0113jus. Birkenavas krematorijas morga ventil\u0101cija ir primit\u012bva- jumta l\u016bkas, t\u0101d\u0113\u013c zilsk\u0101bes pielieto\u0161anas gad\u012bjum\u0101 neizb\u0113gami saind\u0113tos blakus eso\u0161\u0101s esesie\u0161u lazaretes pacienti. Saska\u0146\u0101 ar \u201eDegesch\u201d 1943.gad\u0101 izdotaj\u0101m instrukcij\u0101m, dr\u0113bju dezinfekcijas kamer\u0101s, lai zilsk\u0101b\u0101 g\u0101ze no krist\u0101liem izdal\u012btos iesp\u0113jami \u0101tr\u0101k, gaisu nepiecie\u0161ams uzsild\u012bt l\u012bdz +35 gr\u0101diem p\u0113c Celsija. \u0160\u0101dos apst\u0101k\u013cos g\u0101ze izdal\u012bj\u0101s 1 stundu, tad kameru 15 min\u016btes v\u0113din\u0101ja ar elektriskajiem ventilatoriem un dezinfic\u0113t\u0101s dr\u0113bes v\u0113l vair\u0101kas stundas \u017e\u0101v\u0113ja atkl\u0101t\u0101 gais\u0101. Min\u0113taj\u0101 morg\u0101 nebija nek\u0101du apkures sist\u0113mu un temperat\u016bra nep\u0101rsniedza +15 gr\u0101dus. Tas noz\u012bm\u0113, ka zilsk\u0101b\u0101 g\u0101ze no krist\u0101liem tur izdal\u012btos vismaz 2 stundas. P\u0113c aculiecinieku zi\u0146\u0101m, l\u012b\u0137u aizv\u0101c\u0113ji kamer\u0101 ieg\u0101ju\u0161i p\u0113c 15-50 min\u016bt\u0113m. Ja tas t\u0101 notiktu, neviens no l\u012b\u0137u sav\u0101c\u0113jiem neb\u016btu nodz\u012bvojis l\u012bdz liec\u012bbu snieg\u0161anas br\u012bdim. Turkl\u0101t, j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka ebreji savu tautie\u0161u l\u012b\u0137us transport\u0113ju\u0161i uz krematorij\u0101m bez g\u0101zmask\u0101m un spect\u0113rpa, bet zilsk\u0101be organism\u0101 iek\u013c\u016bst ar\u012b caur \u0101du un iedarbojas tikpat n\u0101v\u0113jo\u0161i k\u0101 ieelpot\u0101. Viens no l\u012b\u0137u sav\u0101c\u0113jiem, v\u0101rd\u0101 Filips Millers, pat liecin\u0101jis, ka vi\u0146\u0161 kamer\u0101 \u0113dis k\u0101da nogalin\u0101t\u0101 ce\u013casom\u0101 atrasto maizi\u2026<br \/>\nLeihters un vi\u0146a pal\u012bgi pa\u0146\u0113ma apmetuma un \u0137ie\u0123e\u013cu paraugus gan no dezinfekcijas, gan \u201eg\u0101zes kameru\u201d sien\u0101m. Tie tika nos\u016bt\u012bti anal\u012bzei \u0137\u012bmijas doktoram D\u017eeimsam Rotam Boston\u0101, kur\u0161 neko nezin\u0101ja par paraugu izcelsmi. Anal\u012bze pier\u0101d\u012bja, ka paraugos no dezinfekcijas kamer\u0101m cian\u012bda saturs ir augsts, bet \u201eg\u0101zes kamer\u0101s\u201d cian\u012bda nav visp\u0101r, vai ar\u012b tas konstat\u0113jams niec\u012bg\u0101 daudzum\u0101. Leihtera ekspert\u012bzes rezult\u0101tus 1991.gad\u0101 apstiprin\u0101ja un preciz\u0113ja v\u0101cu \u0137\u012bmi\u0137is Hermars R\u016bdolfs. Vi\u0146a veikt\u0101 ekspert\u012bze pier\u0101d\u012bja, ka \u201eneliel\u0101s atveres\u201d Birkenavas \u201eg\u0101zes kameras\u201d griestos, pa kuram esesie\u0161i it k\u0101 metu\u0161i n\u0101v\u0113jo\u0161os krist\u0101lus, paties\u012bb\u0101 ir lielas, neregul\u0101ras formas l\u016bkas, kas liel\u0101 steig\u0101 griestos izsistas p\u0113c kara, jo uz to mal\u0101m nav zil\u0101s kr\u0101sas, ar ko kr\u0101sotas morga sienas, p\u0113du. Turkl\u0101t, R\u016bdolfs ar neatkar\u012bgu ekspertu pal\u012bdz\u012bbu atkl\u0101ja, ka cian\u012bdu niec\u012bgos daudzumos var satur\u0113t jebkura \u0113ka- piem\u0113ram, zemnieku m\u0101jas apmetums Bav\u0101rij\u0101, kur\u0101 bija vair\u0101k cian\u012bda nek\u0101 Birkenavas morga sien\u0101s. Osvencimas nometnes muzeja darbinieki iebilda, ka cian\u012bds \u201eg\u0101zes kameru\u201d sien\u0101s 50 gadu gait\u0101 sadal\u012bjies, tom\u0113r \u0161is iebildums neizskaidro augsto cian\u012bda saturu dezinfekcijas kamer\u0101 Birkenavas nometnes \u0113k\u0101 BW 5a. 1993.gada pavasar\u012b R\u016bdolfs atskaiti par ekspert\u012bzi izs\u016bt\u012bja 306 neorganisk\u0101s \u0137\u012bmijas profesoriem V\u0101cij\u0101 ar l\u016bgumu uzr\u0101d\u012bt k\u013c\u016bdas. Neviens(!) no speci\u0101listiem t\u0101das neatrada.<br \/>\nKatram, kur\u0161 interes\u0113jas par krematoriju darb\u012bbas principiem, neticams \u0161\u0137it\u012bs sadedzin\u0101to l\u012b\u0137u skaits un krem\u0113\u0161anas \u0101trums. Atbilsto\u0161i Ung\u0101rijas ebreja Mikl\u0101sa Nji\u0161li liec\u012bb\u0101m, Birkenavas krematoriju 46. kurtuv\u0113s esot sadedzin\u0101ti 20 000 l\u012b\u0137u diennakt\u012b, respekt\u012bvi- 435 l\u012b\u0137i vien\u0101 kurtuv\u0113. Atbilsto\u0161i Hesa teiktajam- 133 l\u012b\u0137i. P\u0101rsteidz ar\u012b Birkenavas krematorijas 200x70x80 cm. Lielaj\u0101 kurtuv\u0113 ievietoto l\u012b\u0137u skaits. L\u012b\u0137u aizv\u0101c\u0113js \u0160muls Faincilbergs liecin\u0101ja: \u201eBija tr\u012bs kr\u0101snis, katra ar div\u0101m durti\u0146\u0101m. Katr\u0101 durti\u0146\u0101 var\u0113ja ieb\u0101zt l\u012bdz 12 l\u012b\u0137u\u201d. 1994.gad\u0101 revizionists Karlo Matonjo, konsult\u0113joties ar speci\u0101listiem, noskaidroja, ka pat modernaj\u0101s krematorij\u0101s B\u0101zel\u0113 un Freiburg\u0101 viena l\u012b\u0137a p\u0101rpelno\u0161ana ilgst 1-1,5 stundas. Matonjo apr\u0113\u0137in\u0101jis, ka ar Osvencimas nometn\u0113s ievesto koksog\u013cu daudzumu nometnes past\u0101v\u0113\u0161anas laik\u0101 pieticis 160 t\u016bksto\u0161u l\u012b\u0137u sadedzin\u0101\u0161anai. Tas aptuveni atbilst vi\u0146a apl\u0113stajam Osvencim\u0101 un Birkenav\u0101 boj\u0101g\u0101ju\u0161o skaitam- 170 t\u016bksto\u0161i cilv\u0113ku, jo t\u012bfa epid\u0113mijas laik\u0101 krematorijas nevar\u0113ja tikt gal\u0101 ar miru\u0161o lielo skaitu, un vair\u0101ki t\u016bksto\u0161i sadedzin\u0101ti zem klajas debess. Nobela pr\u0113mijas laure\u0101ta, biju\u0161\u0101 Osvencimas ieslodz\u012bt\u0101 Elijas V\u012bzela rom\u0101n\u0101 \u201eNaktis\u201d (izdots 1958.g. Francij\u0101) \u0161\u012b dedzin\u0101\u0161ana partapusi par baism\u012bgajiem \u201euguns gr\u0101vjiem\u201d, kuru mal\u0101 \u0161auti ebreji un dz\u012bvi iemesti vi\u0146u b\u0113rni.<br \/>\nOsvencim\u0101 izdz\u012bvoju\u0161o ebreju st\u0101stos atrodams v\u0113l daudz neticamu deta\u013cu : g\u0101ze kamer\u0101s ievad\u012bta pa atver\u0113m gr\u012bd\u0101; esesie\u0161i t\u012bksmin\u0101ju\u0161ies par upuru cie\u0161an\u0101m, noskatoties no balkona, kur\u0161 morga telp\u0101 nekad nav bijis; vagonetes ar l\u012b\u0137iem un pusdz\u012bvajiem izg\u0101ztas krematorijas kr\u0101sn\u012bs, lai gan krematorija atrad\u0101s augst\u0101k nek\u0101 morgs, un l\u012b\u0137i turp nog\u0101d\u0101ti ar liftu; 800-1000 l\u012b\u0137iem pusotras stundas laik\u0101 viens frizieris un viens zob\u0101rsts nogriezis matus un izr\u0101vis zelta zobus. K\u0101 emocion\u0101li visiespaid\u012bg\u0101ko var min\u0113t liesmu izlau\u0161anos no augst\u0101 krematorijas skurste\u0146a. Austrie\u0161u tiesu medic\u012bnas eksperts Valters Luftls atzina, ka tas nav iesp\u0113jams, jo koksogles deg ar \u012bsu liesmu, turkl\u0101t starp skursteni un kr\u0101sn\u012bm v\u0113l atrodas d\u016bmvads. Dienu un nakti liesmojo\u0161ie krematoriju d\u016bme\u0146i par\u0101d\u0101s ar\u012b ASV komp\u0101nijas \u201eMillenium Films\u201d 2001.gada m\u0101kslas film\u0101 \u201ePel\u0113k\u0101 josla\u201d par l\u012b\u0137u aizv\u0101c\u0113ju dz\u012bvi Birkenavas nometn\u0113, kas uz\u0146emta p\u0113c jau min\u0113t\u0101 Mikl\u0101sa Nji\u0161li atmi\u0146\u0101m. Ar revizionista ac\u012bm film\u0101 ieraug\u0101ms v\u0113l cits holokausta m\u012btu si\u017eets: l\u012b\u0137u aizv\u0101c\u0113ji g\u0101zes kamer\u0101 daudzus m\u0113ne\u0161us darbojas t\u0113rpti tikai viegl\u0101 ap\u0123\u0113rb\u0101, tom\u0113r ir sveiki un veseli\u2026<br \/>\nObjekt\u012bvu Osvencimas un citu nomet\u0146u apst\u0101k\u013cu nov\u0113rt\u0113jumu, lai ar\u012b netie\u0161\u0101 tekst\u0101, sniedz izdz\u012bvoju\u0161ais ebrejs Benedikts Kautskis atmi\u0146u kr\u0101jum\u0101 \u201eS\u0101tans un nol\u0101d\u0113tie\u201d (1946.g.). Vi\u0146\u0161 pazi\u0146o, ka Osvencim\u0101 ar g\u0101zi nogalin\u0101ti ne maz\u0101k ka 3,5 miljoni cilv\u0113ku, bet apgalvo, ka par g\u0101zes kamer\u0101m dzird\u0113jis tikai baumas. Kautska m\u0101te mirusi Osvencim\u0101 1944.gada nogal\u0113 80 gadu vecum\u0101. Vi\u0146u \u0101rst\u0113jis nometnes \u0101rsts, lai gan, saska\u0146\u0101 ar ebreju izn\u012bcin\u0101\u0161anas scen\u0101riju, darba nesp\u0113j\u012bgie uzreiz p\u0113c iera\u0161anas s\u016bt\u012bti uz g\u0101zes kamer\u0101m. 1945.gada janv\u0101r\u012b Kautski p\u0101rc\u0113la uz B\u016bhenvaldi, un kara p\u0113d\u0113jos m\u0113ne\u0161us vi\u0146\u0161 apraksta k\u0101 bada un s\u0113rgu elli. Vi\u0146\u0161 uzsver, ka koncentr\u0101cijas nomet\u0146u ieslodz\u012bto izmanto\u0161ana milit\u0101raj\u0101 r\u016bpniec\u012bb\u0101 bija galven\u0101 nomet\u0146u sist\u0113mas misija l\u012bdz pat kara beig\u0101m.<br \/>\n<\/span> <span style=\"color: #800080;\"> <\/span><\/p>\n<h3><span style=\"color: #800080;\"><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" class=\"alignleft size-full wp-image-12591\" title=\"simons v\u012bzent\u0101ls\" src=\"http:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2013\/01\/simons-v\u012bzent\u0101ls.jpg\" alt=\"simons v\u012bzent\u0101ls\" width=\"249\" height=\"186\" \/>Kur paliku\u0161i 6 miljoni?<\/span><\/h3>\n<h3><span style=\"color: #800080;\"> <\/span><\/h3>\n<p><span style=\"color: #800080;\"> <\/span><\/p>\n<p><strong>FOTO<\/strong>:<em><span style=\"color: #ff0000;\"> \u0160odien visa pasaule zin, ka <strong>V\u012bzent\u0101ls <\/strong>ir bijis melis. Vi\u0146\u0161 nekad nav bijis n\u0101ves nomet\u0146u moceklis.<a href=\"http:\/\/www.tvnet.lv\/zinas\/arvalstis\/268494-rakstnieks_nacistu_vajatajs_simons_vizentals_bija_melis\"> <\/a><\/span><\/em><a href=\"http:\/\/www.tvnet.lv\/zinas\/arvalstis\/268494-rakstnieks_nacistu_vajatajs_simons_vizentals_bija_melis\">http:\/\/www.tvnet.lv\/zinas\/arvalstis\/268494-rakstnieks_nacistu_vajatajs_simons_vizentals_bija_melis<\/a><em><span style=\"color: #ff0000;\"> Vi\u0146\u0161 ir vainojams latvie\u0161u patriota <strong>Herberta Cukura <\/strong>n\u0101v\u0113. Par \u0161o drausm\u012bgo noziegumu \u017e\u012bdiem b\u016bs j\u0101atbild p\u0113c visas likuma bardz\u012bbas. <\/span><\/em><\/p>\n<p><span style=\"color: #ff0000;\"><strong>T\u0101 diena pien\u0101ks, kad PATIES\u012aBA uzgavil\u0113s !<\/strong><\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #800080;\">Cik zin\u0101ms, \u0161is nepier\u0101d\u012btais boj\u0101 g\u0101ju\u0161o ebreju skaits pirmoreiz par\u0101d\u012bjies Polijas ebreja, advok\u0101ta Rafaela Lemkina darb\u0101 \u201eAss vald\u012b\u0161ana okup\u0113taj\u0101 Eirop\u0101\u201d, kas public\u0113ta v\u0113l pirms kara beig\u0101m- 1943.gad\u0101 ASV. Nirnbergas proces\u0101 \u0161o skaitli atk\u0101rtoja daudzi aps\u016bdz\u0113tie un liecinieki, lai gan tribun\u0101ls boj\u0101g\u0101ju\u0161o skaitu bija apl\u0113sis uz 4 miljoniem. ASV prezidents Harijs Trumens bie\u017ei atk\u0101rtoja, ka 6 miljoni atbilst \u012bsten\u012bbai, un reiz pat ciniski pazi\u0146oja, ka ebreju v\u0113l\u0113t\u0101ju ASV ir vair\u0101k nek\u0101 ar\u0101bu. Past\u0101v versija, ka 1939.gad\u0101 Eirop\u0101 dz\u012bvoju\u0161i 6 miljoni ebreju, bet 1950.gad\u0101- 2,75 miljoni, t\u0101tad vair\u0101k nek\u0101 3 miljonus izn\u012bcin\u0101ju\u0161i nacisti. \u012asten\u012bb\u0101 6 miljonus nacisti nevar\u0113ja nogalin\u0101t jau tamd\u0113\u013c vien, ka vi\u0146u p\u0101rvald\u0113 tik daudz ebreju nebija. P\u0113c r\u016bp\u012bg\u0101m statistisk\u0101m apl\u0113s\u0113m noskaidrots, ka 1939.gada septembr\u012b ap 360 t\u016bksto\u0161i ebreju dz\u012bvoju\u0161i nacistu kontrol\u0113 eso\u0161aj\u0101s teritorij\u0101s: V\u0101cij\u0101, Austrij\u0101, Sudetu apgabal\u0101 un \u010cehij\u0101. 2. Pasaules kara s\u0101kum\u0101 V\u0101cijas okup\u0113taj\u0101 Polijas da\u013c\u0101 bija ap 1,1 miljons ebreju, PSRS okup\u0113taj\u0101 da\u013c\u0101 ap 1,15 miljoni, turkl\u0101t nav zin\u0101ms, cik daudzi no vi\u0146iem p\u0101rc\u0113lu\u0161ies uz PSRS, s\u0101koties v\u0101cu uzbrukumam. Ieskaitot ebrejus v\u0101cu okup\u0113taj\u0101 PSRS teritorij\u0101, v\u0101cu nacisti nevien\u0101 kara br\u012bd\u012b nekontrol\u0113ja vair\u0101k k\u0101 3,5-4 miljonus ebreju. 4miljonus min statisti\u0137is Volters Sanings 1983.gad\u0101 izdotaj\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101 \u201eAustrumeiropas ebreju pazu\u0161ana\u201d, kas balst\u012bts tikai uz ofici\u0101li atz\u012btiem statistikas datiem. P\u0113c Saninga apl\u0113s\u0113m, okup\u0113taj\u0101 PSRS teritorij\u0101 kara laik\u0101 g\u0101ju\u0161i boj\u0101 130 t\u016bksto\u0161i ebreju, cit\u0101s v\u0101cu okup\u0113taj\u0101s valst\u012bs-300 t\u016bksto\u0161i. P\u0101rvietojamo personu (DP) nometn\u0113s p\u0113c kara bija ap 250 t\u016bksto\u0161i ebreju, kas liel\u0101koties izce\u013coja uz ASV vai jauno Izra\u0113las valsti. P\u0101r\u0113jie palika Eirop\u0101 vai izce\u013coja uz ASV vai Tuvajiem Austrumiem jau kara laik\u0101, jo v\u0101cie\u0161i ebreju emigr\u0101cijai nelika \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cus. Ebreju p\u0101rst\u0101vji uzr\u0101da krietni liel\u0101ku izdz\u012bvoju\u0161o skaitu. T\u0101 Ebreju vispasaules kongresa priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Naums Goldmans gr\u0101mat\u0101 \u201eEbreju paradokss\u201d\u2019 rakst\u012bja: \u201e1945.gad\u0101 bija ap 600 t\u016bksto\u0161u nometn\u0113s izdz\u012bvoju\u0161o, kurus negrib\u0113ja uz\u0146emt neviena valsts\u201d. Holokausta fonda prezidents Rolfs Blohs 1998. (!) gad\u0101 pazi\u0146oja, ka v\u0113l ir dz\u012bvi vair\u0101k nek\u0101 miljons cilv\u0113ku, kuri ir p\u0101rdz\u012bvoju\u0161i holokaustu. Zviedru profesors Karls Nordlings izp\u0113t\u012bjis 722 \u201eEbreju enciklop\u0113dij\u0101\u201d min\u0113tu ebreju likteni, kuri dz\u012bvoju\u0161i v\u0101cu ietekmes sf\u0113r\u0101. Izr\u0101d\u0101s, 44% emigr\u0113ju\u0161i l\u012bdz 1942.gada s\u0101kumam, 13% miru\u0161i , tai skait\u0101 koncentr\u0101cijas nometn\u0113s, 35% visp\u0101r nav ievietoti nometn\u0113s, 8% nok\u013cuvu\u0161i nometn\u0113s, bet paliku\u0161i dz\u012bvi. Revizionistu apr\u0113\u0137in\u0101tais boj\u0101g\u0101ju\u0161o ebreju skaits sv\u0101rst\u0101s no 450 l\u012bdz 750 t\u016bksto\u0161iem. Protams, t\u0101 ir tra\u0123\u0113dija, ta\u010du procentu\u0101l\u0101 un skaita zi\u0146\u0101 sevi\u0161\u0137i neizce\u013cas 2.Pasaules kar\u0101 cietu\u0161o tautu vid\u016b. Lai izvair\u012btos no civiliedz\u012bvot\u0101ju zaud\u0113jumiem kar\u0101, ac\u012bmredzot nav citas izejas k\u0101 izbeigt karot visp\u0101r.<br \/>\n<\/span> <span style=\"color: #800080;\"> <\/span><\/p>\n<h3><span style=\"color: #800080;\">Nacistu un vi\u0146u pretinieku pl\u0101ni ebreju jaut\u0101jum\u0101 <\/span><\/h3>\n<h3><span style=\"color: #800080;\"> <\/span><\/h3>\n<p><span style=\"color: #800080;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #800080;\">Neap\u0161aub\u0101mi nacisti izv\u0113rsa ebreju diskrimin\u0101cijas politiku nol\u016bk\u0101 izspiest tos no likumdo\u0161anas, politikas, ekonomikas un izgl\u012bt\u012bbas sf\u0113ras, radot apst\u0101k\u013cus, lai vi\u0146i b\u016btu spiesti pamest Eiropu. Ebreju jaut\u0101jumu noda\u013cas vad\u012bt\u0101js nacistiskaj\u0101 dro\u0161\u012bbas dienest\u0101 (SD) \u0100dolfs Eihmans starptautiskaj\u0101s konferenc\u0113s Lisabon\u0101, 1940.gad\u0101, un 1941.gad\u0101 Berl\u012bn\u0113 n\u0101ca klaj\u0101 ar Eiropas ebreju masveida emigr\u0101cijas priek\u0161likumiem, kas Rietumu valst\u012bs neguva atbalstu. V\u0101cu vald\u012bba nelika \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cus ebreju emigr\u0101cijai l\u012bdz kara s\u0101kumam ar PSRS, kad jebk\u0101da pla\u0161\u0101ka izce\u013co\u0161ana k\u013cuva neiesp\u0113jama. Arest\u0113tais Eihmana pal\u012bgs D\u012bters V\u012bsliceni 1946.gad\u0101 liecin\u0101ja, ka no 1938.gada marta l\u012bdz 1939.gada janv\u0101rim v\u0101cie\u0161i ar akt\u012bvu SS reihsf\u012brera Heinriha Himlera atbalstu p\u0101rliecin\u0101ju\u0161i pamest Austriju vair\u0101k k\u0101 100 t\u016bksto\u0161u ebreju. Okup\u0113taj\u0101 Pr\u0101g\u0101 bija nodibin\u0101ts speci\u0101ls Ebreju emigr\u0101cijas instit\u016bts, kas p\u0113c 1939.gada marta pan\u0101cis 260 t\u016bksto\u0161u ebreju emigr\u0101ciju. Emigr\u0101cija turpin\u0101j\u0101s ar\u012b kara apst\u0101k\u013cos, tom\u0113r briti tai akt\u012bvi pretoj\u0101s. 1940.gada 25.novembr\u012b britu karakugi pie Palest\u012bnas krastiem Haifas tuvum\u0101 nogremd\u0113ja fran\u010du laineri \u201ePatria\u201d ar 2875 ebreju imigrantiem, kas visi g\u0101ja boj\u0101. 1942.gada mart\u0101 britu varas iest\u0101des aizliedza Palest\u012bn\u0101 izk\u0101pt v\u0101cu tvaiko\u0146a \u201eS.S. Struma\u201d 769 pasa\u017eieriem-Eiropas ebrejiem. Dr\u012bz kugis nogrima, izgl\u0101b\u0101s tikai viens cilv\u0113ks\u2026 Galvenie atbild\u012bgie par holokaustu- pats f\u012brers \u0100dolfs Hitlers un Himlers- l\u012bdz Nirnbergas procesam nenodz\u012bvoja. Himlers mira m\u012bklainos apst\u0101k\u013cos, jau esot sabiedroto g\u016bst\u0101- atbilsto\u0161i ofici\u0101lajai versijai, noind\u0113jies ar ci\u0101nk\u0101liju. Visticam\u0101k vi\u0146\u0161 proces\u0101 pamatoti noliegtu gan ebreju visp\u0101r\u0113j\u0101s izn\u012bcin\u0101\u0161anas pl\u0101nus, gan izn\u012bcin\u0101\u0161anas nomet\u0146u past\u0101v\u0113\u0161anu. Himlera atbalst\u012btos ebreju emigr\u0101cijas pl\u0101nus main\u012bja kara apst\u0101k\u013ci. Situ\u0101ciju vi\u0146\u0161 izkl\u0101st\u012bja 1942.gada 11.oktobr\u012b sarun\u0101 ar It\u0101lijas vadoni Benito Musol\u012bni. Himlers teica, ka v\u0101cu politika pret ebrejiem kara laik\u0101 main\u012bjusies tikai dro\u0161\u012bbas apsv\u0113rumu d\u0113\u013c. Jau pa\u0161\u0101 kara s\u0101kum\u0101 cionistu l\u012bderis Haims Veicmans London\u0101 pieteicis karu V\u0101cijai visas pasaules ebreju v\u0101rd\u0101, kas ar\u012b \u012bstenojas dz\u012bv\u0113: t\u016bksto\u0161iem ebreju okup\u0113taj\u0101s teritorij\u0101s risina partiz\u0101nu c\u012b\u0146u vai piekopj sabot\u0101\u017eu un spiego\u0161anu. Tie\u0161i t\u0101d\u0113\u013c Himlers s\u0101cis \u012bstenot okup\u0113to teritoriju ebreju deport\u0101ciju uz geto un koncentr\u0101cijas nometn\u0113m. Reihsf\u012brers atzina, ka, diem\u017e\u0113l, ebreju sievietes un b\u0113rni bie\u017ei sadarboju\u0161ies ar partiz\u0101niem un PSRS daudzus ebrejus par partiz\u0101nu darb\u012bbu v\u0101cu karav\u012bri bez ceremonij\u0101m no\u0161\u0101vu\u0161i. Himlers ar\u012b min\u0113ja, ka padomju ebrejus izmantoja milit\u0101rajos b\u016bvdarbos, kur alla\u017e valda augsta mirst\u012bba. Himlera pl\u0101ni saskan ar slavenaj\u0101 nacistu l\u012bderu Vanzejas konferenc\u0113 1942,gada 20.janv\u0101r\u012b nolemto- deport\u0113t ebrejus uz nometn\u0113m Austrumos, un nav pamata uzskat\u012bt, ka \u0161is \u201eebreju jaut\u0101juma gal\u012bgais risin\u0101jums\u201d ir \u0161ifr\u0113ts ebreju izn\u012bcin\u0101\u0161anas n\u0101ves nometn\u0113s apz\u012bm\u0113jums.<br \/>\nPar to, ka v\u0101cu ne\u017e\u0113l\u012bg\u0101kai attieksmei pret padomju ebrejiem bija zin\u0101ms pamats, liecina Kan\u0101das ebreju \u017eurn\u0101lista Reimonda Artura Deivisa darbs \u201eOdiseja caur elli\u201d (izdots \u0145ujork\u0101 1946.g.). Deiviss kara liel\u0101ko da\u013cu pavad\u012bjis PSRS un kontakt\u0113jies ar daudziem Sarkan\u0101s armijas virsniekiem. Vi\u0146\u0161 slavina padomju ebreju varo\u0146darbus gan padomju armij\u0101, gan partiz\u0101nu rind\u0101s. \u017durn\u0101lists uzzin\u0101jis, ka Padomju Savien\u012bba ar evaku\u0101cijas un citu l\u012bdzek\u013cu pal\u012bdz\u012bbu izgl\u0101busi vismaz 3,5 miljonus Eiropas ebreju. Turkl\u0101t 250 t\u016bksto\u0161i Polijas ebreju p\u0101rc\u0113lu\u0161ies uz PSRS, un vi\u0146us var sastapt jebkur\u0101 padomju apgabal\u0101. Ne maz\u0101k k\u0101 35 t\u016bksto\u0161i Eiropas ebreju karoju\u0161i pret v\u0101cie\u0161iem Broza Tito vad\u012btaj\u0101 dienvidsl\u0101vu partiz\u0101nu armij\u0101. Deiviss ticies ar daudziem padomju virsniekiem, kuri piedal\u012bju\u0161ies v\u0101cu karag\u016bstek\u0146u izn\u012bcin\u0101\u0161an\u0101 un lepoju\u0161ies ar to. Bie\u017ei vien holokausta aizst\u0101vji vaino nacistisk\u0101s V\u0101cijas pretiniekus, ka tie neko nav dar\u012bju\u0161i, lai aizkav\u0113tu ebreju izn\u012bcin\u0101\u0161anu n\u0101ves nometn\u0113s: bija ta\u010du iesp\u0113jams sabombard\u0113t g\u0101zes kameras vai vismaz dzelzce\u013cus, lai upurus nevar\u0113tu nog\u0101d\u0101t uz n\u0101ves viet\u0101m. 1979.gad\u0101, kad ASV atslepenoti sabiedroto izl\u016bklidot\u0101ju veiktie fotouz\u0146\u0113mumi, k\u013cuva skaidrs, ka sabiedrotie to nedar\u012bja, jo zin\u0101ja, ka masu izn\u012bcin\u0101\u0161ana Polijas nometn\u0113s nenotiek. 1943.gada decembr\u012b-1944.gada janv\u0101r\u012b ang\u013cu, amerik\u0101\u0146u un Dienvid\u0101frikas izl\u016bki veica 32 lidojumus virs \u201en\u0101ves nometn\u0113m\u201d. Daudzajos, no putna lidojuma veiktajos uz\u0146\u0113mumos nav redzams ne cilv\u0113ku rindas pie \u201eg\u0101zes kamer\u0101m\u201d, ne masu kapi, l\u012b\u0137u dedzin\u0101\u0161ana vai kurin\u0101m\u0101 gr\u0113das, kas bija nepiecie\u0161amas miljoniem l\u012b\u0137u likvid\u0113\u0161anai.<br \/>\n<\/span> <span style=\"color: #800080;\"> <\/span><\/p>\n<h3><span style=\"color: #800080;\">B\u012bstam\u0101 p\u0113tniec\u012bba<\/span><\/h3>\n<h3><span style=\"color: #800080;\"> <\/span><\/h3>\n<p><span style=\"color: #800080;\">Ir mald\u012bgi uzskat\u012bt, ka revizionisti ar saviem atkl\u0101jumiem izraisa sens\u0101cijas un vairo savu popularit\u0101ti. Holokausta apjomu ap\u0161aub\u012b\u0161ana vair\u0101kiem desmitiem p\u0113tnieku maks\u0101jusi gan karjeru, gan sabiedrisko presti\u017eu, gan br\u012bv\u012bbu, vesel\u012bbu un pat dz\u012bv\u012bbu. Kop\u0161 20.gadsimta 70-to gadu vidus revizionistus vaj\u0101 k\u0101 neonacistus, nacion\u0101l\u0101 naida kurin\u0101t\u0101jus un miru\u0161o piemi\u0146as apg\u0101n\u012bt\u0101jus. Min\u0113\u0161u tikai spilgt\u0101kos piem\u0113rus.<br \/>\nT\u012bss Kristofersens, biju\u0161ais Osvencimas kau\u010duka fabrikas str\u0101dnieks, V\u0101cijas Federat\u012bvaj\u0101 republik\u0101 1972.gad\u0101 izdeva atmi\u0146u gr\u0101matu \u201eMeli par Osvencimu\u201d, kur\u0101 noliedza masu slepkav\u012bbas Osvencim\u0101 un Birkenav\u0101. P\u0113c cionistu izteiktajiem draudiem vi\u0146\u0161 bija spiests b\u0113gt uz D\u0101niju, kur vaj\u0101\u0161anas turpin\u0101j\u0101s. Vi\u0146a m\u0101ju nodedzin\u0101ja neatkl\u0101ti \u013caundari. V\u0101cu v\u0113sturnieks Manfr\u0113ds R\u0113ders ties\u0101ts par to, ka uzrakst\u012bja priek\u0161v\u0101rdu Kristofersena gr\u0101matai. V\u0113sturnieks Fransu\u0101 Dipr\u0101 Trancij\u0101 izplat\u012bja Ri\u010darda H\u0101rvuda gr\u0101matu \u201eVai patie\u0161\u0101m g\u0101ja boj\u0101 se\u0161i miljoni?\u201d, un 1978.gad\u0101 vi\u0146\u0161 g\u0101ja boj\u0101, spr\u0101gstot automa\u0161\u012bn\u0101 ievietotai bumbai. Profesors Rob\u0113rs Forisons zaud\u0113ja katedras vad\u012bt\u0101ja vietu Lionas universit\u0101t\u0113 par \u201eg\u0101zes kameru\u201d past\u0101v\u0113\u0161anas ap\u0161aub\u012b\u0161anu. 1989.gad\u0101 Vi\u0161\u012b park\u0101 vi\u0146u piek\u0101va cionistiskie hulig\u0101ni no grupas \u201eEbreju piemi\u0146as d\u0113li\u201d, salau\u017eot \u017eokli un vair\u0101kas ribas. Pasniedz\u0113js-revizionists Mi\u0161els Kenj\u0113 no studentiem-cionistiem sa\u0146\u0113ma s\u0113rsk\u0101bes ampulu sej\u0101. Bet jau piemin\u0113to amerik\u0101\u0146u in\u017eenieri Leihteru krimin\u0101li nevaj\u0101ja, jo ASV likumus nevar piem\u0113rot v\u0113sturisku notikumu ap\u0161aub\u012bt\u0101ju sod\u012b\u0161anai, toties Antirasistisk\u0101s l\u012bgas noorganiz\u0113taj\u0101 vi\u0146a uz\u0146\u0113muma boikot\u0101, Leihters zaud\u0113ja 300 t\u016bksto\u0161us dol\u0101ru. Vi\u0146a domubiedrs R\u016bdolfs V\u0101cij\u0101 par objekt\u012bvi veikto \u201eg\u0101zes kameru\u201d ekspert\u012bzi sa\u0146\u0113ma18 m\u0113ne\u0161us ilgu ieslodz\u012bjumu. Terors pret \u201eV\u0113stures p\u0101rskat\u012b\u0161anas instit\u016btu\u201d Torensas pils\u0113t\u0101 Kalifornij\u0101, ASV, izpaud\u0101s k\u0101 instit\u016bta telp\u0101s 1984.gada j\u016blij\u0101 iemestas degbumbas. Vain\u012bgos nenoskaidroja. Starp citu, \u0161is instit\u016bts izsludin\u0101jis 50 000 dol\u0101ru lielu pr\u0113miju jebkuram, kur\u0161 pier\u0101d\u012bs kaut vai vienu slepkav\u012bbu g\u0101zes kamer\u0101 jebkur\u0101 no nacistu koncentr\u0101cijas nometn\u0113m. Neviens drosminieks no holokausta piel\u016bdz\u0113ju pulka pagaid\u0101m v\u0113l nav pieteicies.<br \/>\nAng\u013cu v\u0113sturnieks Deivids Irvings, 30 s\u0113jumu par 2.Pasaules karu autors, p\u0113t\u012bjis V\u0101cijas, Austrijas, Francijas, It\u0101lijas un PSRS arh\u012bvus, kur nav atradis nek\u0101das liec\u012bbas par ebreju masveida izn\u012bcin\u0101\u0161anu. Vi\u0146u vaj\u0101ja cionistiskie \u0161ovinisti un Francijas, V\u0101cijas, Kan\u0101das tiesas. Visbeidzot, glu\u017ei k\u0101 viduslaiku \u0137eceri vi\u0146u piespieda atteikties no saviem uzskatiem. Popul\u0101r\u0101kais Eiropas revizionists ir \u0160veices filologs Jirgens Gr\u0101fs, kura gr\u0101matas ir revizionistu p\u0113t\u012bjumu un sasniegumu p\u0101rskati, kas uzrakst\u012bti saprotam\u0101, aizraujo\u0161\u0101 valod\u0101. 1993.gad\u0101 p\u0113c gr\u0101matas \u201eHolokausts zem lupas\u201d izdo\u0161anas, Gr\u0101fu atlaida no skolot\u0101ja darba, aizdedzin\u0101ja vi\u0146a m\u0101ju. 1998.gad\u0101 B\u0101denes apri\u0146\u0137a tiesa Gr\u0101fam par antiebrejisku gr\u0101matu public\u0113\u0161anu piesprieda 15 m\u0113ne\u0161us cietuma un 8000 franku (5500 ASV dol\u0101ru) lielu naudassodu, turkl\u0101t gan vi\u0146am, gan izdev\u0113jam Fersteram bija j\u0101atdod valstij 55. t\u016bksto\u0161us franku, kas ieg\u016bti par p\u0101rdotaj\u0101m gr\u0101mat\u0101m. V\u012blies \u0160veices pseidodemokr\u0101tij\u0101, Gr\u0101fs emigr\u0113ja uz \u201eEiropas totalit\u0101r\u0101ko valsti\u201d- Baltkrieviju, kur var\u0113ja netrauc\u0113ti turpin\u0101t darbu.<br \/>\n1990-1994. gad\u0101 Francij\u0101, Austrij\u0101 un \u0160veic\u0113 pie\u0146emti likumi, saska\u0146\u0101 ar kuriem par holokausta nolieg\u0161anu var sod\u012bt ar br\u012bv\u012bbas at\u0146em\u0161anu uz laiku ni 1 l\u012bdz 10 gadiem. Cit\u0101s Eiropas valst\u012bs pret revizionistiem v\u0113r\u0161 elast\u012bgos likumu pantus par \u201emiru\u0161o piemi\u0146as zaimo\u0161anu\u201d vai \u201egenoc\u012bda un noziegumu pret cilv\u0113ci nolieg\u0161anu\u201d. K\u0101 redzams, v\u0113sturnieka vai \u012bsten\u012bbas mekl\u0113t\u0101ja nodarbe, ja vien vi\u0146\u0161 akli neseko \u201esabiedriskajai domai\u201d, \u201edemokr\u0101tiskaj\u0101\u201d Eirop\u0101 var b\u016bt tikpat b\u012bstama k\u0101 \u017eurn\u0101lista nodarbe m\u016b\u017e\u012bg\u0101s karadarb\u012bbas p\u0101r\u0146emtaj\u0101s Austrumu zem\u0113s.<br \/>\n<\/span><\/p>\n<h3><span style=\"color: #800080;\">Kam vajadz\u012bgi holokausta p\u0101rsp\u012bl\u0113jumi ?<\/span><\/h3>\n<p><span style=\"color: #800080;\">Uz \u0161o jaut\u0101jumu izsme\u013co\u0161u atbildi sniedz nevis fan\u0101tisks antisem\u012bts, pat ne revizionists, bet ebrejs, genoc\u012bd\u0101 cietu\u0161o p\u0113ctecis, \u0145ujorkas universit\u0101tes profesors Normans Finkel\u0161teins sav\u0101 bro\u0161\u016br\u0101 \u201eHolokausts k\u0101 izdev\u012bgs dar\u012bjums\u201d: \u201eKa iesp\u0113jams b\u016bt bag\u0101tam un ietekm\u012bgam- un izvair\u012bties no skaud\u012bbas un naida? K\u0101 apt\u012br\u012bt savu tuv\u0101ko, lai vi\u0146\u0161 turkl\u0101t justu tev l\u012bdzi? K\u0101 vald\u012bt- un izrais\u012bt \u017e\u0113lumu un l\u012bdzj\u016bt\u012bbu? \u0160ie uzdevumi ir v\u0113l sare\u017e\u0123\u012bt\u0101ki nek\u0101 ap\u013ca kvadr\u0101ta apr\u0113\u0137in\u0101\u0161ana. Ap\u013ca kvadr\u0101tu atrisin\u0101ja Amerikas ebreji. \u0160\u012bs bag\u0101t\u0101s, ietekm\u012bg\u0101s un varen\u0101s kopienas aug\u0161sl\u0101nis izspie\u017e naudu no \u0161veicie\u0161iem, v\u0101cie\u0161iem un amerik\u0101\u0146iem, valda Ameriku un pasauli, veicina noziegumus pret cilv\u0113c\u012bbu Izra\u0113l\u0101, nosaka dol\u0101ra kursu, un taj\u0101 pat laik\u0101 uztur savu nelaim\u012bgo un vaj\u0101to imid\u017eu ar vienk\u0101r\u0161a, bet efekt\u012bva l\u012bdzek\u013ca- holokausta propagandas- pal\u012bdz\u012bbu\u201d.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #800080;\"> Finkel\u0161teina gimenes liel\u0101k\u0101 da\u013ca g\u0101ja boj\u0101 Polij\u0101, tom\u0113r t\u0113vam un m\u0101tei izdev\u0101s iziet Var\u0161avas geto un piespiedu darba nomet\u0146u moku ce\u013cu. P\u0113c kara vi\u0146i sasniedza ASV krastus, bet vi\u0146iem k\u0101 vienk\u0101r\u0161iem holokausta upuriem atbirst tikai niec\u012bgas drupa\u010das no bag\u0101t\u012bg\u0101 kompens\u0101ciju galda, pie kura mielojas ebreju elite. No miljardiem dol\u0101ru, ko maks\u0101 V\u0101cija, vien\u012bgi tik augsta ranga holokausta upuri k\u0101 ASV ministrs Laurenss \u012agelbergers ieg\u016bst 300 t\u016bksto\u0161us gad\u0101. V\u012bzent\u0101la centra direktors sa\u0146em pusmiljonu gad\u0101, bet Finkel\u0161teina vec\u0101ki par sav\u0101m cie\u0161an\u0101m sa\u0146\u0113mu\u0161i 3000 dol\u0101rus lielu vienreiz\u0113jo pabalstu. Tikai 15% v\u0101cu kompens\u0101ciju non\u0101k pie nacistu represijasa p\u0101rdz\u012bvoju\u0161ajiem, p\u0101r\u0113jais iestr\u0113gst ebreju organiz\u0101ciju kabat\u0101s. Izspie\u0161ana V\u0101cij\u0101 un \u0160veic\u0113- raksta Finkel\u0161teins- ir tikai holokausta industrijas prologs Austrumeiropas valstu aplaup\u012b\u0161anai. Par pirmo upuri kritusi Polija, kurai ebreju organiz\u0101cijas pieprasa visus \u012bpa\u0161umus daudzu miljardu dol\u0101ru v\u0113rt\u012bb\u0101, kuri k\u0101dreiz pieder\u0113ju\u0161i ebrejiem.<br \/>\nJ\u0101piebilst, l\u012bdz\u012bgus, pagaid\u0101m neveiksm\u012bgus m\u0113\u0123in\u0101jumus attiec\u012bb\u0101 uz k\u0101dreiz\u0113jo ebreju draud\u017eu \u012bpa\u0161umiem, ebreju organiz\u0101cijas veiku\u0161as ar\u012b Latvij\u0101. Laikam \u0161o procesu visefekt\u012bv\u0101k sp\u0113tu veicin\u0101t latvie\u0161u tautas vainas ofici\u0101la atz\u012b\u0161ana v\u0101cu \u012bpa\u0161o uzdevumu vien\u012bbu veiktaj\u0101s ebreju slepkav\u012bb\u0101s Latvijas teritorij\u0101.<br \/>\nBez kompens\u0101cij\u0101m tra\u0123\u0113diju piedz\u012bvoju\u0161ajai tautai nevar\u0113tu rasties un past\u0101v\u0113t Izra\u0113las valsts. N. Goldmans gr\u0101mat\u0101 \u201eEbreju paradokss\u201d atkl\u0101ti atz\u012bst \u201eBez v\u0101cu kompens\u0101cij\u0101m, kas izmaks\u0101tas Izra\u0113las valsts past\u0101v\u0113\u0161anas pirmajos desmit gados, valsts nesp\u0113tu izveidot pat pusi no eso\u0161\u0101s infrastrukt\u016bras: viss dzelzce\u013cu rito\u0161ais sast\u0101vs, kugi un elektrostacijas, k\u0101 ar\u012b r\u016bpn\u012bcu apr\u012bkojuma liel\u0101k\u0101 da\u013ca n\u0101k no v\u0101cie\u0161iem\u201d. Gr\u0101fs, gr\u0101mat\u0101 \u201eHolokausts zem lupas\u201d atz\u012bm\u0113, ka saska\u0146\u0101 ar ofici\u0101lo statistiku, l\u012bdz 1992.gadam V\u0101cija Izra\u0113lai un ebreju organiz\u0101cij\u0101m samaks\u0101jusi 85.4 miljonus marku. Re\u0101l\u0101s izmaksas ir krietni augst\u0101kas, jo j\u0101pieskaita ar\u012b v\u0101cu pre\u010du bezmaksas pieg\u0101de. Ar kompens\u0101cij\u0101m vismaz da\u013c\u0113ji finans\u0113ti Izra\u0113las konflikti ar ar\u0101biem, kas, protams, nob\u0101l pla\u0161i propagand\u0113to holokausta \u0161ausmu priek\u0161\u0101. Izra\u0113las publicists Ari \u0160avits p\u0113c 100 palest\u012bnie\u0161u b\u0113g\u013cu nogalin\u0101\u0161anas, ko veica Izra\u0113las karav\u012bri K\u0101nas ciem\u0101 Lib\u0101n\u0101, 1996.gad\u0101, ar r\u016bgtu, bet patiesu ironiju av\u012bz\u0113 \u201eHaaretz\u201d rakst\u012bja: \u201eM\u0113s varam nogalin\u0101t nesod\u012bti, jo m\u016bsu pus\u0113 ir holokausta muzejs\u201d\u2026<br \/>\n<\/span> <span style=\"color: #800080;\"><br \/>\n<em>Agris Dzenis, &#8220;Kabinets&#8221;, Nr.56<\/em><\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"><em><br \/>\n<\/em><\/span><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Sveicin\u0101ti tautie\u0161i ! Interesanta las\u0101mviela: &#8220;Revizionisms: uzdr\u012bkst\u0113\u0161an\u0101s dom\u0101t par holokaustu.&#8221; It sevi\u0161\u0137i \u0161aj\u0101 melu, divkos\u012bbas un neliet\u012bbas laik\u0101 tom\u0113r atrodas drosm\u012bgi cilv\u0113ki, kuri mekl\u0113 un atrod PATIES\u012aBU. Paties\u012bba ir t\u0101da interesanta par\u0101d\u012bba. T\u0101 vienm\u0113r,&#46;&#46;&#46;<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/12582"}],"collection":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=12582"}],"version-history":[{"count":18,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/12582\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":12597,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/12582\/revisions\/12597"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=12582"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=12582"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=12582"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}