{"id":12261,"date":"2013-01-06T12:21:15","date_gmt":"2013-01-06T10:21:15","guid":{"rendered":"http:\/\/tautastribunals.eu\/?p=12261"},"modified":"2013-01-06T12:43:09","modified_gmt":"2013-01-06T10:43:09","slug":"noteikti-izlasi-ko-saka-indulis-ronis","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=12261","title":{"rendered":"Noteikti izlasi, ko saka Indulis Ronis"},"content":{"rendered":"<p style=\"text-align:justify;text-indent:18.0pt;tab-stops:18.0pt 180.0pt\"><span style=\"color: #003300;\"><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" class=\"alignleft size-large wp-image-12274\" title=\"AA - Kopie\" src=\"http:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2013\/01\/AA-Kopie2-800x112.png\" alt=\"AA - Kopie\" width=\"643\" height=\"90\" srcset=\"https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2013\/01\/AA-Kopie2-800x112.png 800w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2013\/01\/AA-Kopie2-300x42.png 300w, https:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2013\/01\/AA-Kopie2.png 950w\" sizes=\"(max-width: 643px) 100vw, 643px\" \/>Noteikti izlasi, ko saka<strong> Indulis Ronis<\/strong>, tad saprat\u012bsi, ka <strong>LRTT<\/strong> neb\u016bt nesabiezina kr\u0101sas, kad raksta par komunistiskajiem noziedzniekiem, kuri veic noziegumus pret latvie\u0161u tautu. Pats <strong>Indulis Ronis<\/strong> ar\u012b ir kritis ne\u017e\u0113last\u012bb\u0101. \u0160o ne\u017e\u0113last\u012bbu ir organiz\u0113ju\u0161i t\u0101 saucamie <strong>&#8220;kult\u016bras darbinieki&#8221;<\/strong>, ar<strong> J\u0101ni Peteru <\/strong>priek\u0161gal\u0101. T\u0101d\u0101 pa\u0161\u0101 ne\u017e\u0113last\u012bb\u0101 <strong>Peters <\/strong>ar savu <strong>\u010dekistu bandu<\/strong> ir iedzinis<strong> Laimoni Puru<\/strong>(Strazdi\u0146u). <strong>L. Purs<\/strong> ir<strong> &#8220;noziedzies&#8221; <\/strong>ar savu gr\u0101matu s\u0113riju <strong>&#8220;AIZEJOT ATSKATIES&#8221;.<\/strong> <\/span><\/p>\n<p style=\"text-align:justify;text-indent:18.0pt;tab-stops:18.0pt 180.0pt\"><span style=\"color: #003300;\">Un \u0161o te ideju ar\u012b kategoriski noraid\u012bja<strong> Peters, <\/strong>bet \u013coti ticams, ka to \u012bstenos bez \u0161\u012b noziedznieka piekri\u0161anas un atbalsta:<\/span><a href=\"http:\/\/www.namejs-filma.lv\/\" target=\"_blank\"> www.namejs-filma.lv<\/a> <span style=\"color: #003300;\">Bet <strong>L A I K S<\/strong> noliks visu sav\u0101s viet\u0101s. T\u0101di <strong>peteri, ziedo\u0146i, z\u0101l\u012btes, skuji\u0146i, hanbergi<\/strong>, <strong>z\u0101l\u012btes, freibergas<\/strong>&#8230; tiks iemesti v\u0113stures atkritumu bedr\u0113, bet<strong> Laimo\u0146a Pura <\/strong>v\u0113sturiskie rom\u0101ni tiks ekraniz\u0113ti un ieies latvie\u0161u tautas kult\u016brv\u0113stur\u0113 neatgriezeniski- uz m\u016b\u017e\u012bgiem laikiem.<\/span><\/p>\n<h3 style=\"text-align:justify;text-indent:18.0pt;tab-stops:18.0pt 180.0pt\">Tie kalpos jaunatnes patriotiskajai audzin\u0101\u0161anai un rad\u012bs lepnumu par savu tautu.<\/h3>\n<p><a href=\"http:\/\/kultura.delfi.lv\/news\/screen\/rezisors-maris-martinsons-veidos-verienigu-spelfilmu-par-nameju.d?id=42834250\" target=\"_blank\"><span style=\"color:navy\">http:\/\/kultura.delfi.lv\/news\/screen\/rezisors-maris-martinsons-veidos-verienigu-spelfilmu-par-nameju.d?id=42834250<\/span><\/a><\/p>\n<p style=\"text-align:justify;text-indent:18.0pt;tab-stops:18.0pt 180.0pt\"><span style=\"font-size:10.0pt;font-family:&quot;Courier New&quot;\"><br \/>\n<a href=\"http:\/\/www.tvnet.lv\/izklaide\/kino\/443464-ir_pienacis_nameja_laiks\" target=\"_blank\"><span style=\"color:navy\">http:\/\/www.tvnet.lv\/izklaide\/kino\/443464-ir_pienacis_nameja_laiks<\/span><\/a><\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Lai nu kur\u0161, bet<strong> komunistiskais izdzimtenis J\u0101nis Peters<\/strong> ir peln\u012bjis ne tikai parastu pak\u0101r\u0161anu, bet<strong> Musol\u012bni<\/strong> <strong>&#8220;veid\u012bgo&#8221;<\/strong>&#8211; aiz k\u0101j\u0101m pie<strong> &#8220;atbr\u012bvot\u0101ju locek\u013ca.&#8221;<\/strong><\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"><strong>06.01.13<br \/>\n<\/strong><\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">======================================================<\/span><\/p>\n<h1><span style=\"text-decoration: underline;\"><span style=\"color: #003300;\">No interneta dz\u012bl\u0113m<\/span><\/span><\/h1>\n<p><span style=\"color: #003300;\"><strong>Kancelej\u0101 saska\u0146otais sk\u016bpsts<\/strong><br \/>\n<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" class=\"alignleft size-full wp-image-12264\" title=\"Indulis Ronis\" src=\"http:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2013\/01\/Indulis-Ronis2.jpg\" alt=\"Indulis Ronis\" width=\"155\" height=\"232\" \/>Kas bija un ar ko nodarboj\u0101s Latvijas komiteja kult\u016bras sakariem ar tautie\u0161iem \u0101rzem\u0113s, ko Stokholmas universit\u0101tes v\u0113stures doktors Uldis \u0122\u0113rmanis savulaik nod\u0113v\u0113ja par Kultkomu? \u0160oreiz vair\u0101k par to, k\u0101da noz\u012bme Kultkomam bija Latvijas v\u0113stures falsific\u0113\u0161an\u0101.<br \/>\n<\/span> <span style=\"color: #003300;\"><strong><span style=\"color: #000000;\">FOTO<\/span><\/strong>: <span style=\"color: #ff0000;\"><strong><em>Indulis Ronis<\/em><\/strong><\/span><br \/>\nAr\u012b man ir bijis savs sakari\u0146\u0161 ar Kultkomu, ne nu tik &#8220;int\u012bms&#8221; k\u0101 J\u0101nim Stradi\u0146am, Zigmundam Skuji\u0146am vai J\u0101nim Peteram, bet tom\u0113r. Tiesa gan, tikai perestroikas laik\u0101, kad tika cer\u0113ts \u012bstenot PSRS humaniz\u0101ciju, reizes desmit samazinot KGB \u0161tata un daudzk\u0101rt vair\u0101k \u2013 \u0101r\u0161tata darbinieku skaitu, att\u012brot no tiem ar\u012b Kultkomu. Tolaik biju LPSR Zin\u0101t\u0146u akad\u0113mijas V\u0113stures instit\u016bta direktora vietnieks zin\u0101tniskaj\u0101 darb\u0101 un &#8220;Dzimtenes Balss&#8221; redkol\u0113\u0123ij\u0101 nomain\u012bju savu padoto, V\u0113stures instit\u016bta vec\u0101ko zin\u0101tnisko l\u012bdzstr\u0101dnieku un no LPSR VDK padz\u012bto virsnieku J\u0101ni Dzintaru. 1991.gada pavasar\u012b p\u0113c barik\u0101\u017eu ned\u0113\u013c\u0101m devos zin\u0101tnisk\u0101 komand\u0113jum\u0101 uz Stokholmu un m\u0113nesi nodz\u012bvoju Baltijas instit\u016bta telp\u0101s Solnas rajon\u0101 kur bie\u017ei vakar\u0113ju ar kompetent\u0101ko Kultkoma historiogr\u0101fu Rietumos Dr. Uldi \u0122\u0113rmani (vi\u0146a dz\u012bvokli turpat Soln\u0101, p\u0113c \u0122\u0113rma\u0146a v\u0101rdiem, stacion\u0101ri nov\u0113roja KGB, bet Baltijas instit\u016btu \u2013 tikai zviedri). Abi pasmaid\u012bj\u0101m par padomju l\u012bderu it k\u0101 &#8220;vis\u0101s trub\u0101s \u0101rd\u0113to&#8221; politisko naivismu, kuru Uldis defin\u0113ja apm\u0113ram \u0161\u0101di: &#8220;Lieta jauka ir un c\u0113la, tikai stunda p\u0101r\u0101k v\u0113la! &#8220;<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Par Kultkomu mums divu domu nebija \u2013 draudz\u0113ties ta\u010du vienm\u0113r ir lab\u0101k bez tre\u0161\u0101 liek\u0101, kur\u0161 sveci rok\u0101s tur. Ne\u0161aub\u012bj\u0101mies ar\u012b, ka tautiskos zi\u0137erze\u013c\u013cus sp\u0113s iztaisnot tikai kaps. T\u0101 ar\u012b bija, jo visas manas p\u016bles pierun\u0101t kultkomie\u0161us pa\u0161iem past\u0101st\u012bt par saviem pag\u0101j\u012bbas nedarbiem, sekojot Imanta Le\u0161inska paraugam, nevainagoj\u0101s pan\u0101kumiem. Tiku v\u0113si uzklaus\u012bts un aizkulis\u0113s nod\u0113v\u0113ts par nenopietnu cilv\u0113ku (lab\u0101kaj\u0101 gad\u012bjum\u0101). Kad sabruka padomju imp\u0113rija, sabruka ar\u012b Kultkoma organizatorisk\u0101 strukt\u016bra. Kultkoma \u0161tata darbinieks Paulis Ducmanis cent\u0101s to reanim\u0113t, izdodot &#8220;T\u0113vzemes Av\u012bzi &#8220;, kur\u0101 vairs netiku aicin\u0101ts l\u012bdzdarboties. Av\u012bze p\u0113c da\u017eiem numuriem apst\u0101j\u0101s las\u012bt\u0101ju tr\u016bkuma d\u0113\u013c.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Kultkoma viz\u012btkarte<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Kas tad bija un ko dar\u012bja latvie\u0161u v\u0113sturnieka un Stokholmas universit\u0101tes v\u0113stures doktora Ulda \u0122\u0113rma\u0146a par Kultkomu nokrist\u012bt\u0101 Latvijas komiteja kult\u016bras sakariem ar tautie\u0161iem \u0101rzem\u0113s? P\u0113c P\u0113tera J\u0113r\u0101na Padomju Latvijas enciklop\u0113dijas 5.1.s\u0113juma zi\u0146\u0101m, Kultkoms bija 1964.gad\u0101 dibin\u0101ta sabiedriska organiz\u0101cija, kurai 1983.gad\u0101 &#8220;bija 123 komitejas darbu veicin\u0101t\u0101jas org-jas&#8221;, sabiedriska noda\u013ca Ventspil\u012b un septi\u0146as sabiedriskas sekcijas: literat\u016bras, m\u0101kslas, m\u016bzikas, zin\u0101tnes, te\u0101tra m\u0101kslas, kinom\u0101kslas, fotom\u0101kslas, k\u0101 ar\u012b jaunatnes sekcija ar aptuveni 500 attiec\u012bgo nozaru speci\u0101listiem.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Trimdas latvie\u0161u saiet\u0101 Va\u0161ington\u0101 1984.gada 30.mart\u0101 Imants Le\u0161inskis, cilv\u0113ks, kur\u0161 asto\u0146us gadus bija bijis &#8220;Dzimtenes Balss&#8221; galvenais redaktors un se\u0161us gadus Kultkoma priek\u0161s\u0113dis, apgalvoja: &#8220;Kungi un d\u0101mas, nek\u0101das Latvijas komitejas kult\u016bras sakariem ar tautie\u0161iem \u0101rzem\u0113s k\u0101 sabiedriskas organiz\u0101cijas nav! Toties ir cita organiz\u0101cija. T\u0101 ir Valsts dro\u0161\u012bbas komiteja pie Latvijas PSR Ministru padomes, saukta ar\u012b krievu sa\u012bsin\u0101jum\u0101 KGB. Sauksim vienk\u0101r\u0161i sa\u012bsin\u0101jum\u0101 par \u010deku \/..\/. \u0160\u012b ir vien\u012bg\u0101 iest\u0101de Latvij\u0101 \u2013 \u010deka \u2013, kas visp\u0101r sp\u013cauj virs\u016b gan uz partijas Centr\u0101lo komiteju, gan Ministru padomi. \u0160\u012b iest\u0101de pak\u013cauta vien\u012bgi savai centr\u0101lajai iest\u0101dei Maskav\u0101. Savuk\u0101rt \u0161\u012b centr\u0101le pak\u013caujas PSRS partijas vad\u012bbai. \u0160\u012b \u010deka jeb Latvijas KGB ir vien\u012bgais uzdevumu dev\u0113js Latvijas kult\u016bras sakaru komitejai \/..\/. J\u0101saka, ka s\u0101kum\u0101 gandr\u012bz visi, kas tur str\u0101d\u0101ja, bija \u010dekas informatori, a\u0123enti. Gan komitej\u0101, gan &#8220;Dzimtenes Balss&#8221; redakcij\u0101<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">At\u0161\u0137irsim Ulda \u0122\u0113rma\u0146a gr\u0101matu &#8220;Zin\u0101\u0161anai&#8221;. &#8220;Raksti par m\u016bsu un padomju liet\u0101m&#8221; (3.iespiedums. &#8220;Zieme\u013czvaigzne&#8221;. Stokholma, 1986), kur\u0101 raksta autora kol\u0113\u0123is un ilggad\u0113jais v\u0113stu\u013cu draugs rakst\u012bja: &#8220;Mums j\u0101apzin\u0101s, ka visu, ko m\u0113s dar\u0101m, rakst\u0101m un sak\u0101m, padomju modr\u012bbas un izzi\u0146as darbinieki izv\u0113rt\u0113 no padomju taktikas un m\u0113r\u0137u viedok\u013ca un cen\u0161as to attiec\u012bgi izmantot. &#8221; Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 vi\u0146\u0161 karsti iest\u0101j\u0101s par kontaktiem ar dzimteni, izmantojot jebkuras, ar\u012b Kultkoma, sniegt\u0101s iesp\u0113jas: &#8220;\/..\/ trimdas latvie\u0161iem ar laiku draud atsve\u0161in\u0101\u0161an\u0101s no tautas dzimten\u0113. Personiski kontakti t\u0101p\u0113c bija svar\u012bgi. Dzimtenes apmekl\u0113jumi deva ar\u012b tie\u0161\u0101ku ieskatu dz\u012bves apst\u0101k\u013cos, \u013cau\u017eu noska\u0146ojum\u0101 un var\u0113ja aizpild\u012bt vienu otru robu m\u016bsu zin\u0101\u0161an\u0101s par da\u017e\u0101diem kultur\u0101liem, soci\u0101liem un politiskiem jaut\u0101jumiem \/..\/ pozit\u012bvais efekts p\u0101rsniedza negat\u012bvo, jo padomju propagandas ieguvumi liel\u0101 m\u0113r\u0101 bija tikai \u0161\u0137ietami. T\u0101p\u0113c ar\u012b par da\u017eu t\u016bristu &#8220;padomju mesliem&#8221; R\u012bg\u0101 neb\u016btu j\u0101uztraucas. Bez tam ciemo\u0161anos karsti v\u0113l\u0113j\u0101s un to aizst\u0101v\u0113ja latvie\u0161i dzimten\u0113. &#8220;<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">T\u0101da nu bija neosta\u013cinisk\u0101s Bre\u017e\u0146eva imp\u0113rijas ikdiena, kur god\u012bgos intelektu\u0101\u013cus, kuri iest\u0101j\u0101s par sabiedr\u012bbas intere\u0161u un ties\u012bbu respekt\u0113\u0161anu, ieslodz\u012bja &#8220;psihu\u0161k\u0101s&#8221;, bet kult\u016bras un m\u0101kslas darbinieki par nacion\u0101l\u0101s kult\u016bras att\u012bst\u012bbas liet\u0101m visbr\u012bv\u0101k un vispla\u0161\u0101k var\u0113ja run\u0101t tikai Kultkoma saietos. Tas ar\u012b maksim\u0101li tika izmantots, un sabiedr\u012bba to pozit\u012bvi nov\u0113rt\u0113ja \u2013 Kultkoma izdevumi bija vieni no visvair\u0101k las\u012btajiem. Ta\u010du nekas \u0161ai saul\u0113 netiek dots par velti \u2013 par to pa\u0161u bezmaksas sieru slazd\u0101 pel\u012bte maks\u0101 bargu cenu. (..)<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">M\u016b\u017e\u012bbas skartie<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Kultkoms it k\u0101 b\u016btu miris, ta\u010du t\u0101 idejiskais mantojums ze\u013c un plaukst. Kultkoma vakardienas pravie\u0161i, ievilku\u0161i savai sarkanajai mantijai pa vidu baltu str\u012bpu, atkal uzdevu\u0161ies par tautas lab\u0101kajiem draugiem un turpina \u0161\u0137elt un kompromit\u0113t latvie\u0161us. Nu jau visofici\u0101l\u0101kaj\u0101 l\u012bmen\u012b latvie\u0161iem ir uzkrauti 20. gadsimta abu soci\u0101listisko totalit\u0101rismu n\u0101ves gr\u0113ki. Ar apmelojumiem pret m\u016bsu valstsv\u012briem, ka tie nodevu\u0161i pa\u0161i savu valsti, ir notikusi bo\u013c\u0161evistisko krievu okupantu \u0161\u0137\u012bst\u012b\u0161an\u0101s uz latvie\u0161u \u0101das \u2013 k\u0101 par Latvijas milit\u0101ro okup\u0101ciju 1940. gad\u0101, t\u0101 par t\u0101s pilso\u0146u masveid\u012bgu repres\u0113\u0161anu. \u012apa\u0161i ne\u017e\u0113l\u012bgs latvie\u0161u briesmo\u0146u t\u0113ls tiek rad\u012bts nacion\u0101lsoci\u0101listisk\u0101s v\u0101cu okup\u0101cijas v\u0113stures falsific\u0113\u0161anai. Latvie\u0161iem bez jebk\u0101da pamata tiek uzkrauti visi v\u0101cu SD (&#8220;der Sicherheitsdienst \u2013 v\u0101cu nacion\u0101lsoci\u0101listisk\u0101s str\u0101dnieku partijas apsardz\u012bbas vien\u012bbas v\u012bru kara noziegumi un noziegumi pret cilv\u0113c\u012bbu Latvijas teritorij\u0101.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">\u0160\u012b gal\u0113j\u0101 absurda ideolo\u0123ijas uzvara Latvijas skolas b\u0113rnu m\u0101c\u012bbu gr\u0101mat\u0101s un biez\u0101kos un pl\u0101n\u0101kos oficiozajos Latvijas v\u0113stures kursos k\u013cuva iesp\u0113jama visai prozaiska iemesla d\u0113\u013c \u2013 &#8220;Fraternitas Kultkomiensis&#8221; izdev\u0101s infiltr\u0113t savus lobistus gandr\u012bz vis\u0101s gar\u012bg\u0101s un sabiedrisk\u0101s dz\u012bves sf\u0113r\u0101s. Piem\u0113ram, Kultkoma priek\u0161s\u0113dis Ivars \u0136ezbers k\u013cuva par faktisko Latvijas Tautas frontes organiz\u0113t\u0101ju un v\u0113l\u0101k Saeimas deput\u0101tu, priek\u0161p\u0113d\u0113jais Kultkoma priek\u0161s\u0113dis Alberts Liepa J\u0101\u0146a Jurk\u0101na ministr\u0113\u0161anas laik\u0101 k\u013cuva par atbild\u012bgu \u0100rlietu ministrijas darbinieku, p\u0113d\u0113jais Kultkoma priek\u0161s\u0113dis Dainis Goldber\u0123is ilgus gadus bija vald\u012bbas oficioza &#8220;Latvijas V\u0113stnesis&#8221; galven\u0101 redaktora vietnieks&#8230; \u012apa\u0161i prominentus amatus ar dzi\u013cu ietekmi sabiedrisk\u0101s domas veido\u0161an\u0101 ie\u0146\u0113ma abi Kultkoma zin\u0101tnes un tehnikas sekcijas locek\u013ci \u2013 akad\u0113mi\u0137is J\u0101nis Stradi\u0146\u0161 ilgus gadus bija Latvijas Zin\u0101t\u0146u akad\u0113mijas prezidents, bet akad\u0113mi\u0137is Ivars Kn\u0113ts joproj\u0101m ir R\u012bgas Tehnisk\u0101s universit\u0101tes rektors.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Sav\u0101 gr\u0101mat\u0101 &#8220;Jaunie laiki un pag\u0101tnes \u0113nas. Fakti un v\u0113rt\u0113jumi. 1991\u20131995&#8221; (&#8220;Memento\u2013Zin\u0101tne&#8221;, Stokholma\u2013R\u012bga, 1995) Uldis \u0122\u0113rmanis raksta: &#8220;Andrievs Ezergailis, k\u0101 jau zin\u0101tnieks un p\u0113tnieks, zina, cik gr\u016bti kl\u0101jas tautai, kurai sare\u017e\u0123\u012btos posmos un momentos nav savu varo\u0146u. T\u0101p\u0113c vi\u0146\u0161 &#8220;Jaunaj\u0101 Gait\u0101&#8221; (184.nr.) n\u0101k ar aicin\u0101jumu &#8220;sast\u0101d\u012bt atjaunot\u0101s LR varo\u0146u listi&#8221; par spirdzin\u0101jumu un pamudin\u0101jumu latvie\u0161u tautas d\u0113liem un meit\u0101m. K\u0101 divus galvenos kandid\u0101tus varo\u0146u k\u0101rtai jeb \u0123ildei Andrievs propon\u0113 J\u0101ni Peteru un Mavriku Vulfsonu, kas turkl\u0101t esot ar\u012b politiski \u0123\u0113niji. Savu priek\u0161likumu Andrievs motiv\u0113, apr\u0101d\u012bdams, ka &#8220;Peters perestroikas pied\u0101v\u0101to br\u012bv\u012bbu p\u0101rv\u0113rta revol\u016bcij\u0101&#8221;, bet &#8220;Vulfsons ar Hitlera\u2013Sta\u013cina pakta noziedz\u012bgumu iedzina Krieviju st\u016br\u012b&#8221;. To dar\u012bdami, abi &#8220;pat savas dz\u012bv\u012bbas lika uz sp\u0113les&#8221;.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Neap\u0161aubot Andrieva visnota\u013c labest\u012bgos nol\u016bkus, tom\u0113r j\u0101vaic\u0101, vai vi\u0146\u0161 p\u0101r\u0101k nesabiezina kr\u0101sas? Vai tad tie\u0161\u0101m tik traki bija? Peters v\u0113l nesen rakstos izskaidroja, ka t. s. atmodas s\u0101kum\u0101 vi\u0146\u0161 nav bijis dro\u0161sird\u012bg\u0101kais un principi\u0101l\u0101kais politdarbinieks, bet savu r\u012bc\u012bbu saska\u0146ojis (1988.gad\u0101) ar kompartijas vad\u012bbu (&#8220;Literat\u016bra un M\u0101ksla&#8221;, 1991, 37.nr.). T\u0101pat nekas neliecina, ka politsp\u0113l\u0113 piesardz\u012bgais un apsvied\u012bgais Mavriks Vulfsons b\u016btu r\u012bkojies k\u0101 hazardists. Nevar apiet ar\u012b daudz pieredz\u0113ju\u0161\u0101 P\u0113tera Zirn\u012b\u0161a kompetento aizr\u0101d\u012bjumu: &#8220;\u0160is sk\u016bpsts bij\u2019 iepriek\u0161 saska\u0146ots\/ ar visaugst\u0101ko kanceleju&#8221;.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">\/..\/ Pret dzimtenes kultstr\u0101dniekiem, politdarbiniekiem un ar\u012b pret &#8220;patriotiskajiem org\u0101niem&#8221; Andrievs alla\u017e iztur\u0113jies ar iej\u016bt\u012bbu un d\u0101snu labest\u012bbu, kas tur ar\u012b pozit\u012bvi nov\u0113rt\u0113ta. Pret trimdas sabiedr\u012bbas liel\u0101ko da\u013cu un t\u0101s organiz\u0101cij\u0101m vi\u0146\u0161 turpret\u012b ir bijis visai ne\u017e\u0113l\u012bgs un bargs. Nocietin\u0101jis savu sirdi pret &#8220;aizkl\u012bdu\u0161ajiem&#8221;, vi\u0146\u0161 da\u017ek\u0101rt atrod vainas, kur t\u0101du nav. &#8220;<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">T\u0101 v\u0113l b\u016btu pusnelaime, ka skolas b\u0113rniem j\u0101m\u0101c\u0101s ar k\u0101j\u0101m gais\u0101 sagriezta Atmodas laiku v\u0113sture par partijas nobu\u010dotajiem &#8220;tautas varo\u0146iem&#8221;, jo bija taj\u0101 partij\u0101 ar\u012b god\u012bgi cilv\u0113ki. Daudz tra\u0123isk\u0101k, ka tiek falsific\u0113ta Otr\u0101 pasaules kara v\u0113sture, \u012bpa\u0161i par 20. gadsimta abu totalit\u0101ro re\u017e\u012bmu noziegumiem pret Eiropas taut\u0101m. Ar\u012b \u0161aj\u0101 falsifik\u0101ciju lauk\u0101 celmlauzis bija Kultkoms. Par t\u0101 pienesumu, gan noklus\u0113jot Kultkoma starpnieka lomu, Andrievs Ezergailis gr\u0101mat\u0101 &#8220;Holokausts v\u0101cu okup\u0113taj\u0101 Latvij\u0101&#8221; raksta \u0161\u0101di: &#8220;Otrs jaun\u0101s v\u0113stures avots saist\u0101s ar VDK pamfletu s\u0113riju, kas sarakst\u012bti 60. gadu s\u0101kum\u0101, starp kuriem noz\u012bm\u012bg\u0101kais ir &#8220;Kas ir Daugavas Vanagi&#8221;. P\u0101rsteidzo\u0161s un negaid\u012bts rezult\u0101ts bija tas, ka \u0161ie pamfleti, sevi\u0161\u0137i &#8220;Daugavas Vanagi. Who are they?&#8221; ieg\u0101ja Rietumu zin\u0101tniskaj\u0101 aprit\u0113, un vair\u0101ki autori tos pie\u0146\u0113ma k\u0101 dokumentus. \/..\/ Bro\u0161\u016bra k\u013cuva par sava veida rokasgr\u0101matu izmekl\u0113\u0161anas iest\u0101d\u0113m Rietumv\u0101cij\u0101, ASV, Lielbrit\u0101nij\u0101, Kan\u0101d\u0101 un Austr\u0101lij\u0101. \u0160\u012bs bro\u0161\u016bras sp\u0113ks bija situ\u0101ciju aprakstos ar nor\u0101d\u0113m, ka tie tiku\u0161i balst\u012bti uz arh\u012bvu un aculiecinieku liec\u012bb\u0101m; bro\u0161\u016bra deva sarakstus ar vair\u0101kiem simtiem latvie\u0161u v\u0101rdu, kas bija piedal\u012bju\u0161ies izn\u012bcin\u0101\u0161an\u0101s. Lai at\u0161\u0137etin\u0101tu visus bro\u0161\u016bras &#8220;Kas ir Daugavas Vanagi&#8221; melus, puspaties\u012bbas un p\u0101rsp\u012bl\u0113jumus, b\u016btu vajadz\u012bga \u012bpa\u0161a gr\u0101mata. Pietiktu nor\u0101d\u012bt \u2013 lai gan 10% no faktiem ir patiesi, p\u0101r\u0113jais ir viltojums. Cik liel\u0101 m\u0113r\u0101 bro\u0161\u016br\u0101 sniegtie fakti, att\u0113li un situ\u0101cijas ir nepatiesas, var noteikt, p\u0101rbaudot apgalvojumu deta\u013cas. Rietumu zin\u0101tniekiem un \u017eurn\u0101listiem tr\u016bka paciet\u012bbas un v\u0113stures zin\u0101\u0161anu, lai iedzi\u013cin\u0101tos \u0161aj\u0101 padomju kr\u0101p\u0161an\u0101.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Visinteresant\u0101kais bro\u0161\u016bras aspekts ir tas, ka liel\u0101k\u0101 da\u013ca sacer\u0113juma lo\u0123ikas un izteikt\u0101s kolekt\u012bv\u0101s aps\u016bdz\u012bbas pret latvie\u0161iem ir balst\u012btas p\u0101rsvar\u0101 uz trim apgalvojumiem, kurus \u0123ener\u0101lis Fridrihs Jekelns ir izteicis sav\u0101 1946.gada tiesas pr\u0101v\u0101 R\u012bg\u0101. &#8220;Paties\u012bba nr.1&#8221; ir apgalvojums, ka latvie\u0161i nogalin\u0101ja lielu, nenosak\u0101mu skaitu ebreju v\u0113l pirms v\u0101cie\u0161u iera\u0161an\u0101s Latvij\u0101. Otra ir tas, ka latvie\u0161i bija lab\u0101ki \u0161\u0101v\u0113ji nek\u0101 v\u0101cie\u0161i. Un tre\u0161\u0101 \u2013 ka Rietumu ebreji tiku\u0161i vesti uz Latviju, &#8220;jo latvie\u0161i bija rad\u012bju\u0161i tam pien\u0101c\u012bgus apst\u0101k\u013cus&#8221;. \/..\/ Pa\u0161laik Rietumos ir pieejams iev\u0113rojams daudzums F. Jekelna nopratin\u0101\u0161anas protokolu, un Dr. Indulis Ronis visu lietu redz\u0113ja Maskav\u0101. \/..\/ Nevien\u0101 no sav\u0101m liec\u012bb\u0101m F. Jekelns nepiesk\u0101r\u0101s jaut\u0101jumam par latvie\u0161u atbild\u012bbu ebreju nogalin\u0101\u0161an\u0101.&#8221;<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Diem\u017e\u0113l ar\u012b pa\u0161a Ezergai\u013ca apgalvojumu ticam\u012bbas koeficients sv\u0101rst\u0101s starp 6\u201310%. Tr\u012bs Jekelnam pierakst\u012bt\u0101s b\u0113d\u012bgi slaven\u0101s mel\u012bg\u0101s izteikas Rietumu literat\u016br\u0101 un, kas ir \u012bpa\u0161i dramatiski, tiesu praks\u0113 ievaz\u0101ja daudz agr\u0101k un daudz liel\u0101ka kalibra NKVD (sa\u012bsin\u0101jums no Iek\u0161lietu tautas komisari\u0101ta nosaukuma krievu valod\u0101) slepenie a\u0123enti Rietumos, nek\u0101 to izdar\u012bja pamfleta &#8220;Kas ir Daugavas Vanagi&#8221; sacer\u0113t\u0101js Paulis Ducmanis. <strong><span style=\"color: #ff0000;\">Ezergai\u013ca min\u0113tais Dr. Indulis Ronis ir \u0161\u012b raksta autors, kur\u0161 public\u0113jis patieso F. Jekelna liec\u012bbu. Bet taj\u0101 par ebreju no\u0161au\u0161anu Rumbul\u0101 ir teikts: &#8220;Ebrejus \u0161\u0101va 10 vai 12 v\u0101cu karav\u012bri no SD, vi\u0146u uzv\u0101rdus es nezinu. <\/span><\/strong>&#8221; (&#8220;Taut\u012bbu naida kurin\u0101t\u0101ji Latvij\u0101&#8221;. &#8220;Daugavas Vanagu M\u0113ne\u0161raksts&#8221;, 1995, 1.nr.) \u0160o iz\u0161\u0137iro\u0161o liec\u012bbu sav\u0101 gr\u0101mat\u0101 A. Ezergailis noklus\u0113, ar meliem un puspaties\u012bb\u0101m cen\u0161oties rad\u012bt iespaidu, ka latvie\u0161i tom\u0113r \u0161au\u0161an\u0101 piedal\u012bju\u0161ies.<span style=\"color: #ff0000;\"><strong> Nepiedal\u012bj\u0101s! Neviens latvietis neno\u0161\u0101va nevienu ebreju Rumbulas akciju laik\u0101 1941.gada 30.novembr\u012b un 8.decembr\u012b. T\u0101da ir dokumentos, nevis NKVD a\u0123entu apzin\u0101t\u0101s viltus liec\u012bb\u0101s balst\u012bta paties\u012bba par \u0161iem patiesi tra\u0123iskajiem Latvijas v\u0113stures notikumiem.<\/strong><\/span><\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Indulis Ronis<\/span><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Noteikti izlasi, ko saka Indulis Ronis, tad saprat\u012bsi, ka LRTT neb\u016bt nesabiezina kr\u0101sas, kad raksta par komunistiskajiem noziedzniekiem, kuri veic noziegumus pret latvie\u0161u tautu. Pats Indulis Ronis ar\u012b ir kritis ne\u017e\u0113last\u012bb\u0101. \u0160o ne\u017e\u0113last\u012bbu ir&#46;&#46;&#46;<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/12261"}],"collection":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=12261"}],"version-history":[{"count":40,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/12261\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":12386,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/12261\/revisions\/12386"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=12261"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=12261"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=12261"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}