{"id":12166,"date":"2012-12-31T17:58:27","date_gmt":"2012-12-31T15:58:27","guid":{"rendered":"http:\/\/tautastribunals.eu\/?p=12166"},"modified":"2013-01-01T00:00:07","modified_gmt":"2012-12-31T22:00:07","slug":"laimonis-purs-greizo-pamatu-meistari-2","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=12166","title":{"rendered":"Laimonis Purs. Greizo pamatu  meistari"},"content":{"rendered":"<p><span style=\"color: #003300;\"><strong>Laimonis Purs. Greizo pamatu\u00a0 meistari<\/strong><\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #000080;\"><strong><em><img decoding=\"async\" loading=\"lazy\" class=\"alignleft size-large wp-image-12168\" title=\"Laimonis Purs (Strazdi\u0146\u0161)\" src=\"http:\/\/tautastribunals.eu\/wp-content\/uploads\/2012\/12\/Laimonis-Purs-Strazdi\u0146\u0161-526x800.jpg\" alt=\"Laimonis Purs (Strazdi\u0146\u0161)\" width=\"130\" height=\"200\" \/><\/em><\/strong><em>(P\u0101rpublic\u0113jot \u0161o godav\u012bra Laimo\u0146a Pura rakstu, labi apzinos ar\u012b to, ka nesadarb\u012bba ar noziedz\u012bgu <\/em><em>okup\u0101cijas re\u017e\u012bmu nepavisam nav vienk\u0101r\u0161i dar\u0101ma lieta. Pats esmu, mu\u013c\u0137\u012bgi smaid\u012bdams, studenta gados ubagojis ieskaiti kompartijas v\u0113stur\u0113, rakst\u012bjis \u201cpareizu\u201d ievadu diplomdarbam, pat <\/em><\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #000080;\"><em>pie\u013c\u0101vis domu (l\u012bdz likten\u012bgajai piek\u013cuvei aizliegtajai literat\u016brai), ka komunisms k\u0101 ideja ir t\u012bri cie\u0161ams. Zinu ar\u012b, ka norv\u0113\u0123i panik\u0101 p\u0113c Otr\u0101 Pasaules kara liel\u0101 m\u0113r\u0101 p\u0101rsp\u012bl\u0113ti sam\u012bd\u012bja savu \u0123\u0113niju Knutu Hamsunu. Pats esmu Atmodas laik\u0101 k\u0101d\u0101 av\u012bz\u012bt\u0113 rakst\u012bjis, ka galven\u0101 atbr\u012bvo\u0161an\u0101s c\u012b\u0146as fronte iet caur m\u016bsu katra galvu, cer\u012bb\u0101 un nojaut\u0101, ka, varb\u016bt, vien\u012bgais m\u016bsu labas n\u0101kotnes pamats ir iesp\u0113ja, ka caurm\u0113r\u0101 esam tom\u0113r saglab\u0101ju\u0161i savos pr\u0101tos goda p\u0101rsvaru un iesp\u0113jas iek\u0161\u0113ji att\u012br\u012bties. Pats kritiskajos gados esmu juties laim\u012bgs par katru 20%, 50% god\u012bgu cilv\u0113ku, nerun\u0101jot nemaz par \u010dekas at\u013cautajiem un nor\u012bkotajiem drosu\u013ciem, k\u0101, piem\u0113ram, Ink\u0113nu un Vulfsonu. Vai \u0161\u012b cer\u012bba attaisnojas??? Un tas nu ir jaut\u0101jums, k\u0101p\u0113c l\u012bdz\u012bgi raksti ir j\u0101raksta, j\u0101lasa un krietni j\u0101p\u0101rdom\u0101. Bet jaut\u0101juma z\u012bmes tik n\u0101k kl\u0101t \u2026 I.L.)<\/em><\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #000080;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #000080;\"><em>\u2026 n\u0101kotnes lab\u0101 ir nepiecie\u0161ams nok\u0101rtot pag\u0101tnes lietas.<br \/>\nNo laikraksta Svenska Dagbladet<\/em><\/span><em> <\/em><\/p>\n<p><em> <\/em><\/p>\n<p><em> <\/em><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Atceroties pag\u0101ju\u0161\u0101 gadsimta asto\u0146desmito gadu otro pusi un devi\u0146desmito gadu s\u0101kumu, alla\u017e atskan j\u016bsmas p\u0101rpilna atz\u012b\u0161an\u0101s: tas bija skaist\u0101kais laiks man\u0101 dz\u012bv\u0113! Latvie\u0161u liel\u0101ko da\u013cu vienoja iesp\u0113ja atbr\u012bvoties no aizv\u0101rgu\u0161\u0101 sarkan\u0101 l\u0101\u010da pusgadsimtu ieilgu\u0161\u0101 apsk\u0101viena, kad tuk\u0161v\u0101rd\u012bba, meli, noklus\u0113\u0161ana un \u201estuka\u010do\u0161ana\u201d piepild\u012bja sadz\u012bviski pel\u0113c\u012bgo ikdienu, bet taut\u0101 virmoja atmi\u0146as par pirmskara Latviju, k\u0101rdin\u0101ja Rietumu pasaules tehniskie sasniegumi un t\u0101s labkl\u0101j\u012bbas l\u012bmenis. P\u0101rmai\u0146u alk\u0101m pievienoj\u0101s pat da\u013ca cittautie\u0161i, gan ar iek\u0161\u0113ju nemieru, cer\u012bb\u0101 uz materi\u0101li nodro\u0161in\u0101t\u0101ku un gar\u012bgi br\u012bv\u0101ku dz\u012bvi.<br \/>\nSadodoties rok\u0101m citam ar citu Baltijas ce\u013c\u0101, katrs no mums sev\u012b atvair\u012bja aizdomas, ka kreis\u0101s rokas plaukstu varb\u016bt satv\u0113ris k\u0101ds nobijies \u201ebiju\u0161ais\u201d, dzi\u013ci sird\u012b padomisko iesl\u0113pu\u0161ais, bet labo plaukstu tur pa\u0161labuma kalkulators un materi\u0101lo labumu kamp\u0113js. Tic\u012bba cilv\u0113kam un hum\u0101nismam aizmigloja skatienu. Ide\u0101li un god\u012bgums cie\u0161\u0101 vienot\u012bb\u0101 ar sl\u0113ptiem m\u0113r\u0137iem un viltniec\u012bbu \u2013 l\u016bk, t\u0101di bija neaizmirstamie Atmodas gadi.<br \/>\nP\u0101rmai\u0146u laikmeta tum\u0161\u0101s aizkulises zin\u0101ja tie, kas taj\u0101s piedal\u012bj\u0101s, t\u0101s ne\u0161aub\u012bgi nojauta disidentisk\u0101ki noma\u013cnieki, kam dz\u012bves pieredze, zin\u0101\u0161anas un mor\u0101le \u013c\u0101va saskat\u012bt aiz \u0101r\u0113j\u0101m noris\u0113m iek\u0161\u0113jo virz\u012bbu; fiziski vi\u0146i piedal\u012bj\u0101s demonstr\u0101cij\u0101s gan Daugavmal\u0101, sporta stadion\u0101, Me\u017eapark\u0101, v\u0101\u0137\u0113ja pie ugunskuriem, c\u0113la barik\u0101des, vien\u012bgi vair\u012bj\u0101s k\u0101pt run\u0101t\u0101ju trib\u012bn\u0113s, jo saprata, ka tolaik visniec\u012bg\u0101kais konkr\u0113tais k\u0101da viltus \u201el\u0101\u010dpl\u0113\u0161a\u201d atmaskojums sapl\u012bs\u012bs k\u0101 ziepju burbulis, apk\u0101rt\u0113jo ac\u012bs k\u013c\u016bsi par \u201etautas ienaidnieku\u201d vai pat nodev\u0113ju.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\"> <\/span><\/p>\n<p><span style=\"color: #003300;\">Padomju Savien\u012bbas komunistisk\u0101 re\u017e\u012bma sagr\u0101v\u0113js Aleksandrs Jakov\u013cevs, iel\u016bkojies aiz septi\u0146iem z\u012bmogiem aizz\u012bmogot\u0101 Krem\u013ca arh\u012bv\u0101, sav\u0101 atmi\u0146u gr\u0101mat\u0101 Kr\u0113sla raksta, ka \u201erado\u0161\u0101s inteli\u0123ences vid\u016b tika izveidots pla\u0161s zi\u0146u pienes\u0113ju t\u012bkls, kuri repres\u012bvajiem org\u0101niem v\u0101rda tie\u0161\u0101 noz\u012bm\u0113 zi\u0146oja par katru savu kol\u0113\u0123u soli\u201d, pie kam \u201eda\u017eiem no \u0161iem darbo\u0146iem tika pat at\u013cauts izteikt zin\u0101mas \u201edrosm\u012bgas\u201d atzi\u0146as, lai viegl\u0101k var\u0113tu iek\u013c\u016bt cit\u0101di dom\u0101jo\u0161o vid\u016b.\u201d<br \/>\nLatvijas Padomju Rakstnieku Savien\u012bba (LPRS) nebija iz\u0146\u0113mums, \u201eizo\u0161\u0146\u0101\u0161anas\u201d nol\u016bkiem kalpoja Kr. Barona ielas 12 nama pagrab\u0101 ier\u012bkot\u0101 dzertuv\u012bte, v\u0113l\u0101k \u201eskapis\u201d, ar\u012b dzejnieces Vizmas Bel\u0161evicas dz\u012bvok\u013ca griestos ielikt\u0101 noklaus\u012b\u0161an\u0101s ier\u012bce. Sav\u0101s atmi\u0146u gr\u0101mat\u0101s Aizejot atskaties esmu piemin\u0113jis, ka biju\u0161ais PSRS VDK ILGGAD\u0112JAIS PRIEK\u0160S\u0112D\u0112T\u0100JS J. ANDROPOVS, IETICIS KREM\u013bA DI\u017dKR\u0112SL\u0100 K\u0100 KOMPARTIJAS \u0122ENER\u0100LSEKRET\u0100RS, T\u016aL\u012aT BIJA AKTIVIZ\u0112JIS V. \u013bE\u0145INA IETEIKUMU IESP\u0112JAMI PLA\u0160\u0100K TAUTAS MASU APMU\u013b\u0136O\u0160ANAI IZMANTOT T\u0100 SAUKTOS \u201eIETEKMES A\u0122ENTUS\u201d.<br \/>\nLietuv\u0101 nepaguva izn\u012bcin\u0101t \u010dekas \u012bpa\u0161i slepeno arh\u012bvu par tiem, kuriem k\u0101 sevi\u0161\u0137i uzticamiem un attiec\u012bgi sagatavotiem j\u0101darbojas Krem\u013ca interes\u0113s jebkuros apst\u0101k\u013cos, \u0161aj\u0101 \u201emais\u0101\u201d biju\u0161i 415 kadri. Tas pats notika Latvij\u0101. K\u0101 dokument\u0101ls fakts palicis m\u016bsu LPRS pirm\u0101 sekret\u0101ra dramaturga Gun\u0101ra Priedes izmisums, kad vi\u0146u nomain\u012bja dzejnieks J\u0101nis Peters, to Priede iem\u016b\u017ein\u0101jis gr\u0101mat\u0101 Mans 1984. gads. Nek\u013c\u016bd\u012b\u0161os, ja apgalvo\u0161u, ka, izmantojot dzejas popularit\u0101ti m\u016bsu republik\u0101 un popul\u0101r\u0101kos dzejniekus, bija s\u0101kusies tie\u0161a un v\u0113rien\u012bga gatavo\u0161an\u0101s x stundai Latvij\u0101. Praktiski pirm\u0101 un visreklam\u0113t\u0101k\u0101 izpausme tika sasniegta, izsakoties J\u0101\u0146a Petera v\u0101rdiem, \u201erakstnieku v\u0113sturisk\u0101 pl\u0113numa vasar\u0101\u201d, t. i. 1988, gada j\u016bnij\u0101.<br \/>\nPar \u0161o \u010dekas organiz\u0113to pl\u0113numu v\u0113l p\u0113c 20 gadiem viens otrs ma\u013c un ma\u013c k\u0101 par \u201eizcili drosm\u012bgu\u201d, lai gan galvenais sak\u0101mais bija r\u016bp\u012bgi sapl\u0101nots un saska\u0146ots, ar\u012b M. Vulfsona \u201edrosme\u201d no trib\u012bnes ska\u013ci piemin\u0113t Molotova-R\u012bbentropa paktu.<br \/>\nAr \u0161o pl\u0113numu aizs\u0101k\u0101s grandiozais politiskais te\u0101tris, vispirms r\u016bp\u012bga aktieru, tie\u0161\u0101k izsakoties, sabiedrisko vado\u0161o darbo\u0146u atlase; to apliecina kaut vai fakts, ka piedal\u012bties \u0161aj\u0101 politiskaj\u0101 pl\u0113num\u0101 neuzaicin\u0101ja nev\u0113lamos, piem\u0113ram, literat\u016brkriti\u0137i V. Melni un \u0161o rindu autoru ieskaitot.<br \/>\n1986. gad\u0101 Liep\u0101j\u0101 izveidoj\u0101s grupa Helsinki-86 Linarda Granti\u0146a vad\u012bb\u0101. Dr\u012bz vien taj\u0101 iefiltr\u0113ja kangari\u0146us, s\u0101k\u0101s aresti, da\u017eus palaida emigr\u0113t uz Rietumiem. Nelokam\u0101 Gun\u0101ra Astras dz\u012bv\u012bbai punktu pielika \u013be\u0146i\u0146grad\u0101.<br \/>\nMilzim uz m\u0101la k\u0101j\u0101m \u2013 Padomju Savien\u012bbai \u2013 bija j\u0101sabr\u016bk. Un tas sabruka. Padomju Latvij\u0101 pat t\u0101da kuriozit\u0101te: no 138 Augst\u0101k\u0101s Padomes deput\u0101tiem, kas 1990. gada 4. maij\u0101 nobalsoja par Latvijas valstisko neatkar\u012bbu, vismaz 36 bija VDK slepenie a\u0123enti. Cik v\u0113l bija nezin\u0101mo? Un nezin\u0101mi v\u0113l \u0161obaltdien! Vien\u012bgi tagad p\u0113c 20 gadiem zin\u0101m: neatkar\u012bg\u0101 Latvija k\u0101 valsts sabruktu, ja mums Rietumi neaizdotu miljardus. K\u013cuv\u0101m par\u0101dnieki uz gadu gadiem. \u201eDab\u016bj\u0101m \u0101rk\u0101rt\u012bgi smagu \u0161oku, bet necen\u0161amies noskaidrot, k\u0101p\u0113c t\u0101\u201d, \u2013 pr\u0101to Aivars Lembergs intervij\u0101 laikraksta Druva 2010. gada 23. janv\u0101ra numur\u0101.<br \/>\nNECEN\u0160AMIES NOSKAIDROT\u2026 Balta paties\u012bba. Diem\u017e\u0113l ar\u012b pats Lembergs to nedar\u012bja, pieticis pie naftas vada aizgrie\u017e\u0146a, un nedara joproj\u0101m.<br \/>\nP\u0113terburg\u0101 dz\u012bvojo\u0161\u0101 v\u0113stures zin\u0101t\u0146u doktore Natalija Juh\u0146eva, skaidrojot terminus, nor\u0101da, ka krievu valod\u0101 v\u0101rds \u201enacion\u0101lisms\u201d nenoz\u012bm\u0113 savas tautas m\u012blest\u012bbu, bet gan nepatiku pret cit\u0101m taut\u0101m, lai gan \u0161ai attieksmei b\u016btu j\u0101lieto cits termins \u2013 ksenofobija. Krieviski savas n\u0101cijas un savas valsts intere\u0161u aizst\u0101vi sauc par patriotu, patriotisms.<br \/>\nLatvie\u0161iem termins nacion\u0101lisms un nacion\u0101ls nav bubulis. \u201eNacion\u0101lisms ir tieksme, kas v\u0113rsta uz k\u0101das tautas m\u016b\u017e\u012bgu past\u0101v\u0113\u0161anu citu tautu vid\u016b\u201d, \u2013 publicists Visvaldis L\u0101cis ar \u0161o defin\u012bciju s\u0101k gr\u0101matu Nacion\u0101lisms un br\u012bv\u012bba.<br \/>\nPie\u0146emot nacion\u0101lismu tikai runu l\u012bmen\u012b, bet vairoties un nepie\u0146emot praktisk\u0101 r\u012bc\u012bb\u0101, \u2013 esam tur, kur tagad esam. \u0160odien\u012bgs piem\u0113rs ir Kazahstana, tur nacion\u0101lisms un pat nacion\u0101lkomunisti, ieskaitot valsts prezidentu Nursultanu Nazarbajevu, p\u0101rv\u0113rtu\u0161i atpaliku\u0161o zemi glu\u017ei vai neticam\u0101 br\u012bnum\u0101, m\u0101la kle\u0137a b\u016bdi\u0146u viet\u0101 lepnojas arhitektoniskas di\u017eceltnes.<br \/>\nVISI, KAS NOLIEDZ NACION\u0100LO, UN KAS CILV\u0112KTIES\u012aBAS PACE\u013b AUGST\u0100K PAR N\u0100CIJAS TIES\u012aB\u0100M, SLAVINA KAUT K\u0100DU PILSONISKO PATRIOTISMU, TIE VISI BRU\u0122\u0112 CE\u013bU LATVIJAS UN VAKAREIROPAS BOJ\u0100EJAI. Bez nacion\u0101lisma Latvija ap 2025. gadu neb\u016bs vairs Latvija, bet gan teritorija un \u013cau\u017eu raiba kopiena, kuras kult\u016bras l\u012bmeni apliecin\u0101s vien\u012bgi kr\u0101sainie \u017eurn\u0101li\u0146i. Tie\u0161i nacion\u0101lisma noliegums mums izraka tautsaimniecisko bedri. K\u0101 pier\u0101d\u012bjumu \u0161im apgalvojumam izmanto\u0161u divu nacion\u0101\u013cu \u2013 nacion\u0101lkomunista Eduarda Berklava un nacion\u0101lpatriota Ulda \u0122\u0113rma\u0146a \u2013 saraksti. Priek\u0161v\u0101rdus uzrakst\u012bji rakstnieks un \u0101rsts J\u0101nis Liepi\u0146\u0161, 2007. gad\u0101 apg\u0101ds \u201eValters un Rapa\u201d izdevis gr\u0101mat\u0101, intervij\u0101 Latvijas Av\u012bzei \u0101rsta d\u0113ls Didzis. Liepi\u0146\u0161 saka:<br \/>\n\u201eGr\u0101mata ir par m\u016bsu tre\u0161\u0101s atmodas v\u0113sturi no 1989. l\u012bdz 1997. gadam, taj\u0101 atrodams \u0101rk\u0101rt\u012bgi tr\u0101p\u012bgs un ass Latvijas politikas atainojums, kas atspogu\u013cots caur v\u0113stul\u0113m, ko divi tuvi draugi s\u016bt\u012bju\u0161i viens otram. (..) \u0160\u012bs v\u0113stules var\u0113tu saukt par t\u0101 laika Latvijas politikas hroniku.\u201d<br \/>\nGr\u0101mata pabieza. Ne katrs izlas\u012bs. T\u0101p\u0113c koncentr\u0113ju galveno \u2013 k\u0101 s\u0101k\u0101s un pirmaj\u0101 gadu desmit\u0101 turpin\u0101j\u0101s valsts gremd\u0113\u0161ana. Kas iegr\u016bda \u0161odienas nedien\u0101? V\u0113sturei j\u0101atsij\u0101 vain\u012bgie no nevain\u012bgajiem.<br \/>\nNor\u0101dot tikai datumus un autorus, doti sarakstes atmaskojo\u0161ie fragmenti, var sac\u012bt, Latvijas tautsaimniecisk\u0101s bedres rac\u0113ju \u201eesence\u201d.<br \/>\n* * *<br \/>\n3.6.1989. B. (Berklavs): \u201eK\u0101 redzat \u2013 esmu atkal m\u0101j\u0101s. Un notika k\u0101 vec\u0101 sak\u0101m\u0101 v\u0101rd\u0101: \u201eno ku\u0123a tie\u0161i ball\u0113\u201d. Steig\u0101 n\u0101c\u0101s iesl\u0113gties Latvijas Nacion\u0101l\u0101s neatkar\u012bbas kust\u012bbas otr\u0101 (\u0101rk\u0101rt\u0113j\u0101) kongresa sagatavo\u0161an\u0101. Tagad tas jau noticis un noticis labi. M\u016bs grib\u0113ja sl\u0113gt, bet \u012bsten\u012bb\u0101 tas sag\u0101d\u0101ja mums labu rekl\u0101mu.\u201d<br \/>\n17.6.1989. \u0122. (\u0122\u0113rmanis): \u201eTencinu par 3. j\u016bnija v\u0113stuli un par labiem v\u0101rdiem. T\u0101 istaba, kur\u0101 Eduards mita, tagad nosaukta vi\u0146a v\u0101rd\u0101.<br \/>\nOtro kongresu var\u0113ju noklaus\u012bties radio raid\u012bjum\u0101. Labs, kas labi beidzas.<br \/>\n28.12.1989. \u201eIzskat\u012bju r\u016bp\u012bgi Mi\u0161as Sergejevi\u010da refer\u0101tu CK febru\u0101ra pl\u0113num\u0101. Vi\u0146\u0161 pazi\u0146o, ka par sp\u012bti agr\u0101ko \u201et\u0113ti\u0146u\u201d\u2019 k\u013c\u016bm\u0113m ir rad\u012bta \u201evienota soci\u0101lisma valsts\u201d, kurai ir \u201e\u201dvienots ekonomisks organisms\u201d, ko nedr\u012bkst \u0161\u0137elt. T\u0101tad! K\u0101 cara t\u0113ti\u0146a laik\u0101 \u2013 \u201evienota un nedal\u0101ma.\u201d Teiksim, t\u0101 ir v\u0113lmju dom\u0101\u0161ana, kas ir as\u0101 pretrun\u0101 ar aktu\u0101lo realit\u0101ti.<br \/>\nCeru, ka Dr. Ulafs J. var\u0113s janv\u0101ra beig\u0101s atgriezties lit-politdarb\u0101, lai var\u0113tu ierobe\u017eot tautie\u0161u (piem\u0113ram, J\u0101\u0146a Petera, Ulda Klausa u. c.) vienties\u012bg\u0101s izdar\u012bbas.\u201d<br \/>\n14.9.1990. B.: \u201eJ\u0100, VARA V\u0112L NAV M\u016aSU ROK\u0100S. M\u0112S TIKAI IRDIN\u0100M \u0160\u012aS VARAS PAMATUS, M\u0112\u0122IN\u0100M IZDAUZ\u012aT PA BLU\u0136IM UN CEN\u0160AMIES TAUT\u0100 UZTUR\u0112T TIC\u012aBU, AKTIVIT\u0100TI. M\u0113s nem\u0101n\u0101m tautu \u2013 sak\u0101m, ka priek\u0161\u0101 v\u0113l ilga un gr\u016bta c\u012b\u0146a, iesp\u0113jami ar\u012b upuri, bet uzvarai ticam.<br \/>\n27.10.1990. P\u0113d\u0113j\u0101s divas dienas j\u016btos k\u0101 apsp\u013caud\u012bts. Tu dro\u0161i vien zini, ka \u201evi\u0146a augst\u012bba \u2013 Mihails\u201d izdevis pav\u0113li ar karasp\u0113ka par\u0101d\u0113m un darba\u013cau\u017eu demonstr\u0101cij\u0101m ar\u012b \u0161ogad atz\u012bm\u0113t 7. novembri. M\u0113s Augst\u0101kaj\u0101 Padom\u0113 ar speci\u0101lu pazi\u0146ojumu dar\u012bj\u0101m zin\u0101mu vi\u0146am un visiem, ka pav\u0113li k\u0101 bezties\u012bgu un provoc\u0113jo\u0161u noraid\u0101m, jo t\u0101 ir pretrun\u0101 ar 4. maij\u0101 pie\u0146emto neatkar\u012bbas deklar\u0101ciju (..).<br \/>\nMaskava tom\u0113r nej\u016btas dro\u0161a, ka tai izdosies vasa\u013cus satur\u0113t \u201esavien\u012bb\u0101\u201d, un t\u0101p\u0113c Ri\u017ekovs 19. oktobr\u012b izdevis l\u0113mumu \u201ePar Latvijas PSR (!) teritorij\u0101 izvietoto Vissavien\u012bbas valsts uz\u0146\u0113mumu, apvien\u012bbu un organiz\u0101ciju p\u0101rveido\u0161anu par akciju sabiedr\u012bb\u0101m.\u201d Taj\u0101 pazi\u0146ots, ka turpm\u0101k uz\u0146\u0113mumu darba kolekt\u012bviem tiek nodots 51 % Vissavien\u012bbas \u012bpa\u0161uma, 49 % paturot Maskavai. T\u0101 ir izlaup\u012b\u0161ana un ne\u0123\u0113l\u012bgs viltus. Tiek atdots tas, kas dev\u0113jam nepieder.<br \/>\nP.S. Tom\u0113r viena pat\u012bkama doma rad\u0101s: man ir pamats b\u016bt p\u0101rliecin\u0101tam, ka nulles varianta neb\u016bs, kaut vair\u0101kuma frakcijai draud izir\u0161ana, jo \u201eneatkar\u012bgie\u201d komunisti ir sa\u0161utu\u0161i par LTF jauno programmu. Vi\u0146i saka, ka t\u0101 esot ne LTF, bet LNNK programma. Ar Romualdu Ra\u017euku var saprasties lab\u0101k nek\u0101 ar Daini \u012av\u0101nu.<br \/>\n22.12.1990. Gandr\u012bz reiz\u0113 ar Gorbunovu no Maskavas atbrauca ar\u012b Mavriks Vulfsons un cent\u0101s sacelt paniku. Teica: lai gl\u0101btos, mums steidz\u012bgi j\u0101pie\u0146em t\u0101ds pilson\u012bbas likums, kas cittautie\u0161us nomierin\u0101tu, un p\u0113c p\u0101ris m\u0113ne\u0161iem j\u0101piedal\u0101s prezidenta \u201eMihaila I\u201d izv\u0113l\u0113\u0161an\u0101, jo bez tautas sankcijas vi\u0146\u0161 tur nej\u016btas likum\u012bgi.<br \/>\n10.2.1991. Pa\u0161reiz m\u016bsu liel\u0101kie draudi un uzdevumi ir tr\u012bs:<br \/>\n1) uzspiestais PSRS referendums, lai at\u0146emtu mums pamatojumu, ka esam okup\u0101cijas upuri;<br \/>\n2 ) nov\u0113rst Godma\u0146a ieteikto valsts \u012bpa\u0161uma konversiju, ko nevajadz\u0113tu saist\u012bt ar pilson\u012bbu \u2013 t\u0101tad visu tautas \u012bpa\u0161umu var\u0113tu iztirgot pleskavie\u0161iem, rjazanie\u0161iem un maskavie\u0161iem;<br \/>\n3 ) nov\u0113rst, nosl\u0101p\u0113t uzradu\u0161os LIELO V\u0112L\u0112\u0160ANOS IET KOMPROMISOS AR VISIEM, NE TIKAI NEIET T\u0100L\u0100K PRET\u012a RE\u0100LAJAI NEATKAR\u012aBAI, BET PAT K\u0100PTIES ATPAKA\u013b, lai pretiniekiem negrib\u0113tos mums uzbrukt, uz mums \u0161aut.<br \/>\nD\u012bvaini un no\u017e\u0113lojami, ka deput\u0101tu vair\u0101kums demokr\u0101tiskaj\u0101 frakcij\u0101 nobalsoja par Godma\u0146a ieteikto valsts \u012bpa\u0161uma izp\u0101rdo\u0161anu jebkuram pirc\u0113jam. Man tom\u0113r izdev\u0101s sadab\u016bt 47 deput\u0101tu parakstus, kas pieprasa v\u0113lreiz \u0161o jaut\u0101jumu apspriest frakcij\u0101. Un vakar izdev\u0101s pan\u0101kt, ka ar\u012b LTF dome pie\u0146\u0113ma l\u0113mumu piepras\u012bt AP LTF frakcijai v\u0113lreiz izskat\u012bt valsts \u012bpa\u0161uma konversijas pamatprincipus. Dom\u0101ju, ka pan\u0101ksim Godma\u0146a projekta p\u0101rtais\u012b\u0161anu.\u201d<br \/>\n(Berklavs Latvijai tik noz\u012bm\u012bgo tautsaimniecisko kauju pret Godmani zaud\u0113ja. K\u0101p\u0113c? Ieskat\u012bsimies izcil\u0101 ekonomista un patriota profesora Erv\u012bna Grinovska atmi\u0146u gr\u0101mat\u0101 Lai nenosarkst dzimtenes smiltis:<br \/>\n\u201eKad LTF organiz\u0113j\u0101s, ne Godmani, ne Kinnu tuvum\u0101 neredz\u0113ja. Kad briesmas bija gar\u0101m, k\u0101 Ven\u0113ra no j\u016bras put\u0101m p\u0113k\u0161\u0146i iznira gan Godmanis, gan Kinna un t\u016bl\u012bt ie\u0146\u0113ma vietas jaunaj\u0101 nomenklat\u016br\u0101. Zinu, k\u0101 tas viss tapa\u2026\u201d<br \/>\nVarb\u016bt Grinovska atst\u0101t\u0101 arh\u012bv\u0101 atrodams \u201ek\u0101 tas viss tapa\u201d, ta\u010du t\u016bl\u012bt var pal\u012bdz\u0113t ieviest skaidr\u012bbu akad\u0113mi\u0137a J\u0101\u0146a Freima\u0146a \u201eLTF kareivja-zin\u0101tnieka ac\u012bm\u201d saredz\u0113tais un uzrakst\u012btais vi\u0146a atmi\u0146u gr\u0101mat\u0101 Visu v\u0113ju virpu\u013ci (2002. Nacion\u0101lais apg\u0101ds):<br \/>\n\u201eT\u0101 04.10.2000. pirmo reizi publiski tika pateikts, ka LR pirmais premjers Ivars Godmanis (..) esot bijis re\u0123istr\u0113ts VDK uzreiz div\u0101s \u2013 2. un 3. noda\u013c\u0101, bijis ar div\u0101m k\u013ci\u010dk\u0101m (konspirat\u012bv\u0101m iesauk\u0101m)\u201d un \u201e1987., 1988. gad\u0101 bijis sta\u017e\u0113ties Austrij\u0101, ko VDK t\u0101pat vien nepie\u013c\u0101va.\u201d<br \/>\nUldis \u0122\u0113rmanis jau 1994, gada 18. septembr\u012b refer\u0101t\u0101 \u201eDaugavas vanagu\u201d Stokholmas noda\u013c\u0101 br\u012bdin\u0101ja: \u201eM\u0113s nep\u0101rsp\u012bl\u0113sim ar\u012b, ja teiksim, ka Godma\u0146a vald\u012bba p\u0101rsvar\u0101 bija tipiska stuka\u010du vald\u012bba. Tikai t\u0101 izskaidrojamas \u0161\u012bs vald\u012bbas izdar\u012bbas.\u201d<br \/>\nGodmanis nepaz\u016bd. Vi\u0146\u0161 atkal ir vald\u012bbas galva un 2009. gad\u0101 gl\u0101bj \u201ePAREX BANKU\u201d, KAD T\u0100S IEGULD\u012aT\u0100JI NEREZIDENTI K\u0100 P\u0112C PAV\u0112LES NO KREM\u013bA S\u0100KA IZ\u0145EMT SAVU NOGULD\u012aJUMU MILJONUS, LAI EKONOMISKO LEJUPSL\u012aDI PAPILDIN\u0100TU AR VALSTS BUD\u017dETA SAGR\u0100VI. UN TOM\u0112R P\u0112C VISA T\u0100 M\u0112S IEV\u0112L\u0112J\u0100M VI\u0145U par deput\u0101tu Eiroparlament\u0101, vi\u0146\u0161 atkal un atkal groz\u0101s TV ekr\u0101nos, dzirdams radio. Vi\u0146\u0161 ir nenogremd\u0113jams k\u0101 kor\u0137is pat visv\u0113train\u0101kaj\u0101 j\u016br\u0101.)<br \/>\n31.8.1991. \u0122.: \u201eNu reiz vajadz\u0113tu sadrag\u0101t veco p\u0101rvaldes apar\u0101tu un saraut \u010dekas sav\u0113rpto biezo zirnek\u013ca t\u012bklu! \u017d\u0113l, ka \u0161ais dien\u0101s Latvij\u0101 nav uzpeld\u0113jis jauns Imants Le\u0161inskis, kas pal\u012bdz\u0113tu atkl\u0101t visu \u0161o ne\u0161\u0137\u012bst\u012bbu.\u201d<br \/>\n2.10.1991. B.: \u201e Nevaram Augst\u0101kaj\u0101 Padom\u0113 vairs pie\u0146emt nevienu likumu un l\u0113mumu, kas virz\u012bts uz re\u0101lu deokup\u0101ciju un denacionaliz\u0101ciju.<br \/>\nUn tagad lai\u017e izsol\u0113s un p\u0101rdod, s\u0101kot no s\u012bk\u0101m darbn\u012bc\u0101m l\u012bdz liel\u0101m m\u0101j\u0101m. \u0122ENER\u0100\u013bIEM, PULKVE\u017dIEM, VI\u0145U MADAM\u0100M, R\u016aPN\u012aCU DIREKTORIEM UN CITIEM NO AUSTRUMIEM NAUDAS PIETIEK.\u201d<br \/>\n20.10.1991. \u0122.: \u201eKatr\u0101 norm\u0101l\u0101 valst\u012b p\u0113c t\u0101das intervijas ar premjeru (k\u0101 las\u0101ms \u201eLatvijas Jaunatn\u0113\u201d) vi\u0146\u0161 negl\u0101bjami b\u016btu k\u013cuvis par politisku nelai\u0137i. Bet situ\u0101cija Latvij\u0101 jau nav norm\u0101la.\u201d (\u0160aj\u0101 intervij\u0101 I. Godmanis pazi\u0146o, ka netic Latvijas neatkar\u012bbai.) \u201eM\u016aS SATRAUC FANTASTISK\u0100 KORUPCIJA LATVIJ\u0100, KUR\u0100 PIEDAL\u0100S GAN AP DEPUT\u0100TI, GAN VALD\u012aBAS IER\u0112D\u0145I. Pien\u0101k nep\u0101rtrauktas zi\u0146as, ka nevienu lietu nevar nok\u0101rtot bez sm\u0113r\u0113\u0161anas.\u201d<br \/>\n13.3.1992. B.: \u201ePRASM\u012aGI STR\u0100D\u0100 PAGR\u012aD\u0112 AIZG\u0100JU\u0160IE \u010cEKAS DARBINIEKI UN KOMPARTIJAS AKT\u012aVS. VI\u0145I VEIKSM\u012aGI GRAUJ DEMOKR\u0100TISK\u0100S ORGANIZ\u0100CIJAS NO IEK\u0160IENES, inspir\u0113jot slavas un varas k\u0101r\u012bgos s\u012bkos vadon\u012b\u0161us Latvijas komitej\u0101, gan ar\u012b LNNK.\u201d<br \/>\n30.3.1992. \u0122.: \u201eUn j\u0101cen\u0161as saraut org\u0101nu izveidoto t\u012bklu \u2013 kaut vai s\u0101kot ar s\u012bkiem p\u0101rb\u0113dz\u0113jiem, kas sp\u0113j atkl\u0101t \u0161\u0101dus t\u0101dus operus un konsultantus.\u201d<br \/>\n20.4.1992. B.: \u201eJ\u0101, st\u0101voklis ir draudo\u0161s. Ir jau sa\u0161\u0137elta \u201eHelsinki 86\u201d, sa\u0161\u0137elti \u201eDaugavas vanagi\u201d, LTF, Zemnieku savien\u012bba un v\u0113l citas organiz\u0101cijas. Tagad ienaidnieka nodoms ir sa\u0161\u0137elt LNNK, kurai tom\u0113r ir v\u0113r\u0101 \u0146emams iespaids k\u0101 AP, t\u0101 taut\u0101.<br \/>\n7.10.1992. \u0160odien AP klaus\u012bj\u0101mies visu ministru atskaites. Viskarst\u0101k k\u013cuva J\u0101nim Jurk\u0101nam un Ziedonim \u010ceveram. M\u0113\u0123in\u0101sim v\u0113lreiz padz\u012bt Jurk\u0101nu.\u201d<br \/>\n28.10.1992. \u0122.: \u201eBeidzot Godmanis tom\u0113r atlaidis gan\u012bb\u0101s savu krievm\u012bl\u012bgo \u0101rlietu ministru. Kaut nu b\u016btu j\u0113dz\u012bgs un drosm\u012bgs p\u0113ctecis \u0161ai amat\u0101!\u201d<br \/>\n25.11.1992, B.: \u201eNov\u0113rst LNNK \u0161\u0137el\u0161anos nevar\u0113j\u0101m, jo cekas un \u010dekas inspir\u0113tie biedri dezorganiz\u0113ja m\u016bsu konstrukt\u012bvo darbu, grib\u0113ja, lai m\u0113s gandr\u012bz vien\u012bgi nodarbotos ar piket\u0113\u0161anu un pet\u012bciju rakst\u012b\u0161anu. Kad vair\u0101kums tam nepiekrita, vi\u0146i \u0137\u0113r\u0101s pie apmelo\u0161anas pres\u0113, m\u016bsu pa\u0161u av\u012bzi ieskaitot. Sa\u0161\u0137eltas ir visas jaunradu\u0161\u0101s organiz\u0101cijas.<br \/>\nTautu ap\u0101tij\u0101 un netic\u012bb\u0101 iedzinusi ir m\u016bsu prese, kas visu tikai kritiz\u0113, bet ner\u0101da konkr\u0113tus ce\u013cus izejai no d\u016bksn\u0101ja. Vald\u012bba un divas tre\u0161da\u013cas deput\u0101tu ir iesaist\u012bju\u0161ies mafij\u0101s, izlaupa un izp\u0101rdod valsti neiedom\u0101jamos apm\u0113ros, un mums neizdodas vald\u012bbu nomain\u012bt.<br \/>\n14.1.1993. P\u0113rkam laiku TV, jo tur saimnieko Godmanis un vi\u0146a padomnieks Ink\u0113ns. Padz\u012bt nesp\u0113jam, un tagad neviens j\u0113dz\u012bgs cilv\u0113ks nepiekrit\u012bs Godma\u0146a viet\u0101 n\u0101kt, kaut vi\u0146\u0161 ar savu bandu burtiski izlaupa Latviju.<br \/>\n25.1.1993. Vakar Latvijas TV programm\u0101 Ivars \u0136ezbers liel\u012bj\u0101s, ka vi\u0146am esot neapstr\u012bdami dokument\u0101li pier\u0101d\u012bjumi par k\u0101diem 10-15 vai v\u0113l vair\u0101kiem tagad augstos amatos s\u0113do\u0161iem cilv\u0113kiem, ka tie kalpoju\u0161i \u010dekai, bet \u2013 ka vi\u0146\u0161 tos turot Maskav\u0101 un atkl\u0101t\u012bb\u0101 pasnieg\u0161ot tikai \u012bsi pirms v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m. Ticu, ka t\u0101du ir daudz vair\u0101k, nek\u0101 min \u0136ezbers, bet \u0161o uzst\u0101\u0161anos var v\u0113rt\u0113t tikai k\u0101 klaju \u0161ant\u0101\u017eu, par ko krimin\u0101lkodeks\u0101 ir attiec\u012bgs pants.\u201d<br \/>\n19.2.1993. \u0122.: \u201eVai neb\u016btu j\u0101izmekl\u0113 Jurk\u0101na fonda l\u012bdzek\u013cu avoti? No kurienes tad n\u0101k nauda vi\u0146a neatlaid\u012bgajai prettautiskajai darb\u012bbai?\u201d<br \/>\n4.4.93. B.: \u201eVaru teikt dro\u0161i, ka LNNK b\u016btu var\u0113jusi ieg\u016bt vismaz k\u0101dus 35-40 deput\u0101tus, ja neb\u016btu Meierovica, Kade\u0123a un citu trimdinieku nodev\u012bbas.<br \/>\n9.6.1993. Un t\u0101 \u2013 \u201eLatvijas ce\u013cam\u201d ir 36 vietas. M\u0113s tik maz guv\u0101m v\u0113l ar\u012b citu iemeslu d\u0113\u013c: gandr\u012bz visos rajons un pils\u0113t\u0101s ar\u012b tagad pie varas ir biju\u0161ie LTF v\u012bri \u2013 biju\u0161ie komunisti, un vi\u0146i cie\u0161i sadarbojas ar (Latvijas) ce\u013cu.<br \/>\n27.10.1993. Ja teiktu da\u017eos v\u0101rdos, tad j\u0101saka \u2013 braucam Godma\u0146a iebraukto ce\u013cu uz purvu. Visur haoss. (..) Nekas nav dar\u012bts, lai samazin\u0101tu valsts p\u0101rvaldes izdevumus, glu\u017ei otr\u0101di \u2013 ir papildu rad\u012btas da\u017eneda\u017e\u0101das p\u0101rvaldes un departamenti.<br \/>\n\u201eLatvijas ce\u013ca\u201d un Zemnieku savien\u012bbas vad\u012bba nav veikusi ne tikai vajadz\u012bgo, bet pat piln\u012bgi re\u0101li iesp\u0113jamo, lai pagl\u0101btu tautu no nabadz\u012bbas un no pa\u0161reiz\u0113j\u0101 haosa valst\u012b.<br \/>\nDom\u0101ju, ka nav j\u0101baid\u0101s, ja, nemaks\u0101jot valsts darbiniekiem tik lielas algas, k\u0101das maks\u0101 priv\u0101taj\u0101s strukt\u016br\u0101s, daudzi un pa\u0161i lab\u0101kie aizies. Lab\u0101kie ir tie, kas ir Latvijas patrioti, tie, kas saprot m\u016bsu pa\u0161reiz\u0113jo situ\u0101ciju un grib dar\u012bt visu iesp\u0113jamo, lai pal\u012bdz\u0113tu ieviest k\u0101rt\u012bbu, veicin\u0101t dz\u012bves aug\u0161upeju vis\u0101s jom\u0101s. VALSTS UN PA\u0160VALD\u012aBU APAR\u0100TOS J\u0100STR\u0100D\u0100 PATRIOTIEM, BET NE VIENALDZ\u012aGIEM KOSMOPOL\u012aTIEM, KURUS INTERES\u0112 TIKAI ALGAS.<br \/>\nNepiekr\u012btu ar\u012b tam, ka likumprojekt\u0101 ir paredz\u0113ta k\u0101rt\u012bba, ka IEK\u013bUVU\u0160OS VALSTS DARBINIEKU RANG\u0100 GANDR\u012aZ NEMAZ NAV IESP\u0112JAMS NOMAIN\u012aT, uz vi\u0146iem neattiecina visp\u0101r\u0113jo darba likumu. Te jau skaidri saskat\u0101ma pa\u0161reiz pie varas eso\u0161o partiju v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s saglab\u0101t savu varu ar\u012b p\u0113c tam, kad Ministru kabinetu sast\u0101d\u012btu citas partijas.<br \/>\n5.12.1993. Piekt\u0101 Saeima kopum\u0101 nav lab\u0101ka par Augst\u0101ko Padomi (..)<br \/>\nViens piem\u0113rs. Ar gr\u016bt\u012bb\u0101m no valsts radio biju izpl\u0113sis desmit min\u016btes, lai analiz\u0113tu notieko\u0161o, bet raid\u012bjuma vad\u012bt\u0101js bija no Ink\u0113na sa\u0146\u0113mis nor\u0101d\u012bjumu ar s\u012bkiem jaut\u0101jumiem trauc\u0113t manu runu. (..) Raid\u012bjuma vad\u012bt\u0101js man skaidri pateica: \u201eMums ir nor\u0101d\u012bjumi, k\u0101 r\u012bkoties \u2013 kam ko \u013caut, ko ne\u013caut.\u201d<br \/>\n17.1.1994. Bija \u013coti noz\u012bm\u012bgi pan\u0101kt, lai viet\u0113jo pa\u0161vald\u012bbu v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s nevar\u0113tu balot\u0113ties kompartijas un komjaunatnes funkcion\u0101ri, CK locek\u013ci, VDK darbo\u0146i. Steidz\u0101mies ar priek\u0161likumu, bet par to balsoja tikai 29 no 88. Nebalsoja LC, Demokr\u0101tisk\u0101 partija, \u201eSaska\u0146a\u201d, \u201eL\u012bdzties\u012bba\u201d. No trimdas v\u012briem nebalsoja abi Pavlovski, Valdis un Ol\u0123erts, Egils Levits, J\u0101nis Tupesis. T\u0101 nu pa\u0161vald\u012bb\u0101s var\u0113s atkal iev\u0113l\u0113t agr\u0101kos partiju sekret\u0101rus.\u201d<br \/>\n25.1.1994. \u0122.: \u201eMan \u0161\u0137iet, ka ar\u012b tagad\u0113j\u0101s vald\u012bbas v\u012bri, t\u0101pat k\u0101 Godma\u0146a komanda, \u012bsten\u012bb\u0101 netic patiesai Latvijas neatkar\u012bbai.<br \/>\nKauns ir par trimdas latvie\u0161u deput\u0101tiem. Esmu jau Tev agr\u0101k teicis, ka TIE POLITISKI VIENTIES\u012aG\u0100KIE IR AMERIKAS LATVIE\u0160I.\u201d<br \/>\n25.4.94. B.: \u201eTeic\u0101m atkl\u0101ti \u2013 \u0101rk\u0101rtas s\u0113di pras\u012bj\u0101m t\u0101p\u0113c, ka m\u0113s un tauta neticam ne vald\u012bbai, ne prezidentam (ar\u012b Saeimai ne), m\u0113s gribam nepie\u013caut dar\u012bjuma parakst\u012b\u0161anu.<br \/>\n4.5.1994. \u0122.: \u201eK\u0101 var pie\u013caut, ka R\u012aGAS OST\u0100 BR\u012aVI SAIMNIEKO KRIEVU \u017dU\u013bIKI UN IZJAUC visus pas\u0101kumus nodibin\u0101t ku\u0123u satiksmi ar Skandin\u0101vijas ost\u0101m. Vai nav kauns, ka latvie\u0161iem j\u0101brauc uz Tallinu, lai tad no turienes nok\u013c\u016btu Stokholm\u0101?\u201d<br \/>\n19.6. 1994. B.: \u201eZemniekiem nav samaks\u0101ta kompens\u0101cija, un vi\u0146iem nav naudas, par ko nopirkt zemi. Zemi tad milz\u012bgos apm\u0113ros nopirks krievi, vi\u0146iem naudu iedos Krievija. Bija kompromisa variants: juridisk\u0101m person\u0101m at\u013caut nopirkt zemi tikai ar ikreiz\u0113ju Saeimas l\u0113mumu. Ar\u012b tam nevaru piekrist, zinot, kas s\u0113\u017e pa\u0161reiz\u0113j\u0101 Saeim\u0101. Nevaru piekrist ar\u012b p\u0101rpludin\u0101t Latviju ar \u0101rzemju l\u0113tiem (un mazv\u0113rt\u012bgiem, pat kait\u012bgiem) p\u0101rtikas produktiem. Zin\u0101m\u0101 m\u0113r\u0101 p\u0101rk\u0101pjot br\u012bv\u0101 tirgus principu, mums pa\u0161reiz uz laiku ir j\u0101rada iesp\u0113ja zemniekiem k\u013c\u016bt konkur\u0113t sp\u0113j\u012bgiem un ra\u017eot eksportam.<br \/>\n16.7.1994. Birkavs un \u201eKlubs 21\u201d ir k\u0101 buldogi, kas, iekampu\u0161i upuri savos \u017eok\u013cos, to ar labu neatdos. Un ne jau Ulmanis ir tas, kas v\u0113las, lai m\u0113s realiz\u0113tu savu programmu.<br \/>\nBet Tu pav\u0113li man: paliec ierind\u0101! Palik\u0161u, cik sp\u0113\u0161u, jo mani neapmierina Baibas P\u0113tersones politisk\u0101 st\u0101ja (vi\u0146a n\u0101ktu man\u0101 viet\u0101). Vi\u0146a nupat izg\u0101za R\u012bgas Dom\u0113 l\u0113mumu par vienas krievu skolas reorganiz\u0101ciju, lai skolas \u0113ku atdotu latvie\u0161iem. Tas nav vien\u012bgais gad\u012bjums.\u201d<br \/>\n19.7.1994. \u0122.: \u201eVai Baibai P\u0113tersonei pa\u0161laik nav amatu par daudz? Vai laikraksta vad\u012bbu nevar uz\u0146emties, piem\u0113ram, Gun\u0101rs Birkmanis, kas neap\u0161aub\u0101mi ir patriotisks cilv\u0113ks?<br \/>\nV\u0113lreiz par R\u012bgas ostu. Vai tom\u0113r nav iesp\u0113jams izt\u012br\u012bt to no cilv\u0113kiem, kas kav\u0113 t\u0101s att\u012bst\u012bbu un sakarus ar \u0101rzem\u0113m\/ Sav\u0101 laik\u0101 bija tie\u0161a satiksme ar Stokholmu (vair\u0101kas reizes ned\u0113\u013c\u0101). K\u0101p\u0113c tas tiek kav\u0113ts un k\u0101p\u0113c to pie\u013cauj?<br \/>\n10.8.1994. B.: \u201eTa\u010du, cik t\u0101l\u0101k spried\u0101m un dom\u0101j\u0101m, saskat\u012bj\u0101m iesp\u0113jas:<br \/>\n1) aiz\u0161\u0137\u0113rsot ce\u013cu t\u0101l\u0101k\u0101m \u201eLatvijas ce\u013ca\u201d neliet\u012bb\u0101m,<br \/>\n2) kaut nedaudz uzlabot tautas dz\u012bvi, visnabadz\u012bg\u0101kajiem atvieglot izdz\u012bvo\u0161anu.<br \/>\n10.08.1994. Esmu dzi\u013ci sa\u0161utis par Birkava vald\u012bbas bezierunu pak\u013cau\u0161anos Krievijai, pret\u012bgo iztap\u0161anu rieb\u012bgajam un nekaun\u012bgajam Krievijas s\u016btnim Latvij\u0101.<br \/>\nPar PROKURAT\u016aRAS NEV\u0112L\u0112\u0160ANOS NODARBOTIES AR LATVIJAS NEATKAR\u012aBU APDRAUDO\u0160\u0100M ORGANIZ\u0100CIJ\u0100M es jau rakstu sav\u0101 apcer\u0113jum\u0101, kura kopiju pievienoju. Taisni kauns, ka m\u0113s organiz\u0113ti nepretojamies.\u201d<br \/>\n18.8.1994. \u0122.: \u201e\u0100r\u0113j\u0101 agresija jau nedraud (esmu centies to visiem skaidrot p\u0113d\u0113jos gados), bet DRAUD SUBVERSIJA NO IEK\u0160IENES, TURKL\u0100T AR \u201eLATVISKI RUN\u0100JO\u0160O\u201d PAKALPI\u0145U ROK\u0100M.<br \/>\nR. Darvina k\u0101d\u0101 rakst\u0101 (apr\u012bl\u012b) br\u012bn\u012bj\u0101s, ka var\u0113jusi notikt t\u0101da nodev\u012bba no trimdas lielo organiz\u0101ciju vad\u012bt\u0101ju puses, kas ielaid\u0101s kollabor\u0101cij\u0101 ar biju\u0161ajiem partijniekiem un stuka\u010diem. Vi\u0146a dom\u0101, ka varb\u016bt n\u0101kotn\u0113 k\u0101ds v\u0113sturnieks atrad\u012bs tam atbildi slepenos arch\u012bvos.\u201d<br \/>\n19.9.1994. B.: \u201eT\u0101 nu redzat, ka viss norit\u0113ja, k\u0101 paredz\u0113j\u0101m. LC nedaudz atjaunot\u0101 sast\u0101v\u0101 turpin\u0101s izp\u0101rdot, kas v\u0113l nav izp\u0101rdots, mekl\u0113s atkal un atkal jaunus aiz\u0146\u0113mumus \u0101rzem\u0113s, kurus izd\u0101\u013c\u0101s draugiem un radiem. P\u0113d\u0113jos notikumos mani p\u0101rsteidza J\u0101nis Trap\u0101ns ar savu p\u0101rie\u0161anu M\u0101ra Gai\u013ca komand\u0101.<br \/>\n23.10.1994. K\u0101 jau bija gaid\u0101ms \u2013 latvie\u0161u tautas nodev\u0113ji uzvar\u0113ja.<br \/>\nSecin\u0101jums var b\u016bt t\u0101ds: \u0160AJ\u0100 SAEIM\u0100 NAV IESP\u0112JAMS PIE\u0145EMT NEVIENU POLITISKU LIKUMU LATVIE\u0160U TAUTAS LAB\u0100; V\u0112L VESELU GADU TIKS LAUP\u012aTS UN IZP\u0100RDOTS VISS, KAS PIEDER\u0112JA VALSTIJ UN PA\u0160VALD\u012aB\u0100M (..)<br \/>\nUn ja nu \u0146emam v\u0113r\u0101, ka m\u016bsu pretiniekiem ir visa lieltir\u0101\u017eas prese un TV, un gandr\u012bz neierobe\u017eotos daudzumos nauda, bet mums tikai \u201eNacion\u0101l\u0101 Neatkar\u012bba\u201d ar 3000-4000 tir\u0101\u017eu un tikai da\u013c\u0113ji pieejams (pagaid\u0101m v\u0113l) radio un nav mums ar\u012b tik lielas propagandistu armijas, tad \u2026 ir par ko dom\u0101t. Bez tam vi\u0146i str\u0101d\u0101 piln\u012bg\u0101 saska\u0146\u0101 ar Maskavu (..)<br \/>\nTagad b\u016btu vajadz\u012bga sava liela dienas av\u012bze un savs radio raid\u012bt\u0101js, kas b\u016btu m\u016bsu r\u012bc\u012bb\u0101, bet tam vajadz\u012bga \u013coti liela nauda. Kur lai to dab\u016b?<br \/>\nPar Odiseju Kostandu. Vi\u0146a galvenie dzenu\u013ci ir gods un slava, griba b\u016bt pirmajam un \u2013 nauda.<br \/>\nJ\u0101, v\u0113l par \u201eNacion\u0101l\u0101s Neatkar\u012bbas\u201d redaktoru izr\u012bc\u012bbu ar Taviem rakstiem. Nesol\u012bdi. Baiba P\u0113tersone nezin (zinu gan) k\u0101p\u0113c pie mums frakcij\u0101 sen jau nav par\u0101d\u012bjusies\u201d<br \/>\n29.10.1994. \u0122.: \u201eMaskava apzin\u0101s, ka nevar Baltiju atka\u0157ot atkl\u0101tas agresijas ce\u013c\u0101. Tad nu atliek TO PA\u0160U PAN\u0100KT AR SAVU MANKURTIZ\u0112TO PAKALPI\u0145U, STUKA\u010cU, A\u0122ENTU UN \u201eKRIEVISKI RUN\u0100JO\u0160O\u201d PAL\u012aDZ\u012aBU. Tas \u012bsum\u0101 ir viss krievu bl\u0113d\u012bg\u0101s\/vilt\u012bg\u0101s politikas saturs attieksm\u0113 pret Baltijas valst\u012bm.<br \/>\nIr vienreiz j\u0101izbeidz \u013coti kaitniecisk\u0101 E. Ink\u0113na darb\u012bba. Vi\u0146u saimnieki izvirz\u012bja gan Godma\u0146a, gan Birkava vald\u012bb\u0101. Stokholm\u0101 m\u0113s vi\u0146u atmaskoj\u0101m jau 1988. gada novembr\u012b, kad vi\u0146\u0161 atbrauca iesm\u0113r\u0113t mums Mi\u0161as viltus \u201esuvereno republiku\u201d, 1989. gada 23. august\u0101 vi\u0146\u0161 izdar\u012bja rupju \u010dekas provok\u0101ciju pret \u017eurn\u0101listu Juri Ka\u017eu (iel\u016bdza to helikopter\u0101, lai p\u0113c tam apvainotu izspiedz\u0113), pan\u0101kot aizliegumu Ka\u017eam braukt uz Latviju. Ink\u0113ns bija iek\u013cauts ar\u012b M\u0101rti\u0146a Vir\u0161a komisij\u0101, kas parakst\u012bja nodev\u012bgo l\u012bgumu ar Krieviju, k\u0101 ar\u012b sabot\u0113ja pareizas inform\u0101cijas par Latviju izplat\u012b\u0161anos \u0101rzem\u0113s. Glu\u017ei fantastiski, ka vi\u0146\u0161 v\u0113l staig\u0101 uz br\u012bv\u0101m k\u0101j\u0101m.<br \/>\n15.11.1994. Nor\u0113\u0137in\u0101\u0161anos ar pag\u0101tni jaunie veclaiku varasv\u012bri, protams, negrib pie\u013caut. Ta\u010du t\u0101 ir j\u0101prasa atkal un atkal!\u201d<br \/>\n1994.g.9.dec. B.: \u201eUldi, Tu sav\u0101 v\u0113stul\u0113 piemini Ink\u0113nu. Vi\u0146\u0161 tagad ir balt\u0101ks par gulbi un pat jau pr\u0101vo\u0161an\u0101s laik\u0101 tika iecelts premjerministram par padomnieku un amatu savieno\u0161anas k\u0101rt\u012bb\u0101 v\u0113l par Latvij\u0101 liel\u0101k\u0101s zi\u0146u a\u0123ent\u016bras \u0123ener\u0101ldirektoru\u201d<br \/>\n14.12.1994. \u0122.: \u201eJOPROJ\u0100M STINGRI TIEK SARG\u0100TS ZI\u0136ERDIENESTA NOAUSTAIS T\u012aKLS, UN ZI\u0136ERZ\u0112NI (AR\u012a MEITAS), K\u0100 SAKA, \u201eSTAIG\u0100 VIEN\u0100 T\u012aKSM\u0112\u201d. M\u0113s ar Vilni Za\u013ckalnu pl\u0101nojam izdot I. Le\u0161inska koprakstus, lai rosin\u0101tu sabiedr\u012bbu nor\u0113\u0137in\u0101ties ar pag\u0101tni. Vair\u0101ki zviedru publicisti par t\u0101s noklus\u0113\u0161anu Baltijas valst\u012bs ir pres\u0113 izteiku\u0161i savu izbr\u012bnu. Zviedriem ir zi\u0146as, ka viesn\u012bca \u201eR\u012bga\u201d (to p\u0101rvaldot r\u016bd\u012bts org\u0101nu cilv\u0113ks) esot t\u0101ds k\u0101 centrs \u0161o \u201epatriotu\u201d rosm\u0113m.\u201d<br \/>\n5.1.1995. B.: \u201eNopietni ir tikai tas, ka CK un \u010cK pagr\u012bd\u0113 darbojas, telefona sarunas noklaus\u0101s, pastu kontrol\u0113. Jaut\u0101jums par biju\u0161ajiem komunistiem un \u010dekistiem ir jau t\u0101 apaudz\u0113ts ar s\u016bn\u0101m un nomu\u013c\u013c\u0101ts, ka tauta uz \u0161iem tituliem vairs nerea\u0123\u0113 un ar\u012b ne\u0146em v\u0113r\u0101, v\u0113rt\u0113jot cilv\u0113kus. Par to p\u0101rliecin\u0101jos trij\u0101s tautas sapulc\u0113s p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 R\u012bg\u0101, Gulben\u0113 un pavisam nesen R\u0113zekn\u0113. Tagad galven\u0101s m\u0113rauklas: kas sp\u0113s iedot un kur\u0161 \u0146ems vai ne\u0146ems kuku\u013cus. \u012asi sakot, VISA POLITIKA IET CAUR V\u0112DERU. TAUTU GR\u016aTI PAR TO NOSOD\u012aT.\u201d<br \/>\n23.1.1995. \u0122.: \u201eLieta ir t\u0101, ka visas att\u012bst\u012bt\u0101s industri\u0101l\u0101s valstis r\u016bp\u012bgi sarg\u0101 un balsta savu lauksaimniec\u012bbu, lai gr\u016bt\u0101 br\u012bd\u012b sp\u0113tu pa\u0161as sevi apg\u0101d\u0101t ar nepiecie\u0161amo p\u0101rtiku. B\u016btu visliel\u0101kais idiotisms, ja latvie\u0161i pie\u013cautu savas lauksaimniec\u012bbas sagr\u0101vi. \u0160ai liet\u0101 pat kauns t\u0113r\u0113t v\u0101rdus.<br \/>\n\u013boti nejauks politgrup\u0113jums izveidojies \u201eSaimniek\u0101\u201d. Tur piesl\u0113jies ar\u012b mans biju\u0161ais kurators Ivars \u0136ezbers, kas ir nelabojams un politiski mankurtiz\u0113ts cilv\u0113ks. Lai gan visas vi\u0146a \u0101rpolitisk\u0101s prognozes ir izr\u0101d\u012bju\u0161\u0101s greizas un aplamas, vi\u0146\u0161 joproj\u0101m uzst\u0101jas k\u0101 \u0101rlietu specs (pret Rietumu ievirzi, pret \u0101rzemju tautie\u0161iem). L\u012bdz\u012bgs specs ir vi\u0146a biju\u0161ais mentors Ko\u013ca Neilands un Mavriks Vulfsons. Sabiedr\u012bbai b\u016btu j\u0101par\u0101da vi\u0146u l\u012bdz\u0161in\u0113jie darbi un \u201enopelni\u201d.<br \/>\n5.3.1995. Vecos laikos kurzemnieki bazn\u012bc\u0101 dzied\u0101ja:<br \/>\n\u201eDaudz bl\u0113\u017eu tagad pasaul\u0113,<br \/>\nLabs cilv\u0113ks t\u0101lu j\u0101mekl\u0113.\u201d<br \/>\n\u0160obr\u012bd tur tikai j\u0101izmaina v\u0101rds, \u201elabs\u201d viet\u0101 liekot \u201egod\u012bgs\u201d.<br \/>\nKad m\u0113s 1945. gad\u0101 pliki un nabagi nok\u013cuv\u0101m Zviedrij\u0101, m\u0113s nedom\u0101j\u0101m par naudas rau\u0161anu, bet par izgl\u012bt\u012bbas papildin\u0101\u0161anu. To pasaul\u012bgo mantu ta\u010du neviens nevar l\u012bdzi pa\u0146emt, kad j\u0101dodas iek\u0161 t\u0113va god\u012bbas. Ir b\u0113d\u012bgi v\u0113rot IERAU\u0160ANAS K\u0100RI, KAS P\u0100R\u0145\u0112MUSI DAUDZUS TAUTAS KALPUS. NEK\u0100DAS VALSTISKAS DOM\u0100\u0160ANAS, JO LAIKAM JAU PA\u0160I \u0160AI VALSTIJ NETIC.<br \/>\n\u0136ezbers visp\u0101r nekad nav sp\u0113jis izdar\u012bt k\u0101du pareizu \u0101rpolitisku prognozi. Ta\u010du nu atkal uzst\u0101jas k\u0101 profesion\u0101ls specs diplom\u0101tijas un \u0101rpolitikas liet\u0101s. Un av\u012bzes \u0161\u012bs mu\u013c\u0137\u012bbas druk\u0101.<br \/>\nIr gr\u016bti saprast, k\u0101 trimdas p\u0101rst\u0101vji Saeim\u0101 var atbalst\u012bt pretlatvisku r\u012bc\u012bbu. Zinu, ka vi\u0146i ir politiski diletanti, bet tas, ko vi\u0146i tur dara, jau p\u0101rsniedz parastu mu\u013c\u0137\u012bbu.<br \/>\n13,4,1995. Un krievu a\u0123ents J\u0101nis Jurk\u0101ns darbojas bez b\u0113d\u0101m t\u0101pat k\u0101 agr\u0101k. Uzrakst\u012bju mazu piebildi Andrieva Ezergai\u013ca rakstam par Vili Samsonu, kur man bija iesp\u0113jams apr\u0101d\u012bt Ivara \u0136ezbera nopelnus izspiedzes darb\u0101 Zviedrij\u0101 Bre\u017e\u0146evt\u0113va vald\u012b\u0161anas laik\u0101.<br \/>\n9.5.1995. Neticami ne\u0137\u012btrs un mu\u013c\u0137\u012bgs, un mel\u012bgs ir J\u0101\u0146a Petera raksts \u201eNec\u012b\u0146\u0101\u201d (2.5.1995.). Cilv\u0113ks nesaprot, ka vi\u0146\u0161 pats sevi iz\u0123\u0113rbj un pazemo.<br \/>\nJ. Stradi\u0146a raksts (turpat) ir visum\u0101 piekl\u0101j\u012bgs, bet nep\u0101rliecina, ka vi\u0146\u0161 bijis tik naivs org\u0101nu liet\u0101s. Vai tad m\u0113s, trimdas sovetologi, vien\u012bgie saprat\u0101m, kas un k\u0101 tiek dar\u012bts?<br \/>\nViss \u0161is orde\u0146u dal\u012b\u0161anas skand\u0101ls ir sekas l\u012bdz\u0161in\u0113jai atkl\u0101tuma blok\u0101dei. T\u0101 ir mu\u013c\u0137\u012bga, g\u013c\u0113va un varb\u016bt ar\u012b nodev\u012bga cen\u0161an\u0101s IZB\u0112GT NO PAG\u0100TNES. BET TO V\u0112STURES GAIT\u0100 NAV SP\u0112JUSI NEVIENA SABIEDR\u012aBA. NO PAG\u0100TNES NEVAR IZB\u0112GT, T\u0100 IR J\u0100IZP\u0112TA UN J\u0100NOSKAIDRO.<br \/>\nB\u016bs j\u0101m\u0113\u0123ina visu to jezgu tom\u0113r iztirz\u0101t un v\u0113lreiz aicin\u0101t mor\u0101liski att\u012br\u012bties un nor\u0113\u0137in\u0101ties ar pag\u0101tni, lai gl\u0101btu tos, kas iepi\u0146\u0137\u0113ti \u010dekas t\u012bkl\u0101, no turpm\u0101kas \u0161ant\u0101\u017eas un at\u0146emtu Maskavai iesp\u0113ju \u0161os \u013caudis turpm\u0101k izmantot. Un j\u0101koment\u0113 Petera pl\u0101npr\u0101t\u012bgie uzbrukumi Tev ( vi\u0146\u0161 sav\u0101 naid\u0101 un dumj\u012bb\u0101 aiziet tikt\u0101l, ka pied\u0113v\u0113 Tev padomju re\u017e\u012bma nodibin\u0101\u0161anu Latvij\u0101). Bet ir jau t\u0101 \u2013 ko Dievs grib pazudin\u0101t, tam Vi\u0146\u0161 at\u0146em pr\u0101tu.<br \/>\nRedz\u0113s, k\u0101 man veiksies. Cent\u012b\u0161os rakst\u012bt savald\u012bgi un korekti, lai nenolaistos l\u012bdz dzejnieka\/v\u0113stnieka l\u012bmenim.\u201d<br \/>\n13.5.1995.B.: \u201e\u0160odien izlas\u012bju garu v\u0113stuli no J\u0113kabpils. Taj\u0101 ir izteikts piln\u012bgi Tavs, mans un v\u0113l citu viedoklis par Godma\u0146a un Petera apbalvo\u0161anu ar Triju Zvaig\u017e\u0146u ordeni. Tas, ka par manu poz\u012bciju pret \u0161iem v\u012briem uzbr\u016bk, mani neaizskar. Esmu jau nor\u016bd\u012bjies un r\u0113\u0137inos ar visne\u0137\u012btr\u0101ko \u0137eng\u0101\u0161anos.\u201d<br \/>\n29.5.1995.\u0122.: \u201e LaRa \u2013 Latvie\u0161u rakstnieku apvien\u012bba (centrs ASV). No t\u0101 1994. gada beig\u0101s aizg\u0101ju, jo t\u0101 ir biju\u0161o kult\u016brsakarnieku un vientie\u0161u rok\u0101s.\u201d<br \/>\n6.6.1995. B.: \u201eAtteicies sa\u0146emt ordeni esmu tikai svin\u012bgos apst\u0101k\u013cos, lai neb\u016btu kop\u0101 ar noziedzniekiem.<br \/>\nKr\u0101pnieki uz\u0146\u0113mumos un bank\u0101s sadarb\u012bb\u0101 ar vald\u012bbas v\u012briem un Latvijas bankas atbild\u012bg\u0101m person\u0101m izkr\u0101pj desmitiem s\u012bko noguld\u012bt\u0101ju naudi\u0146u, kas bija dom\u0101ta visgr\u016bt\u0101kaj\u0101m dien\u0101m un b\u0113r\u0113m. Tagad \u0161ie uz\u0146\u0113mumi un bankas tiek pazi\u0146otas par maks\u0101tnesp\u0113j\u012bg\u0101m, un vain\u012bgie uz tiesu aicin\u0101ti netiek.\u201d<br \/>\n9.6.1995. \u0122.: \u201eJ. Peters, protams, neatbild par sav\u0101m mu\u013c\u0137\u012bb\u0101m, ko apr\u0101d\u012bju 18. maija rakst\u0101. Ta\u010du sav\u0101 bl\u0113d\u012bgaj\u0101 polemik\u0101 ar Juri Vidi\u0146u (\u201eNeatkar\u012bg\u0101 C\u012b\u0146a\u201d, 2. j\u016bn.) pagodin\u0101jis mani ar \u201e\u0161aur\u0101 latvie\u0161u lok\u0101 pla\u0161i paz\u012bstam\u0101 jokdara\u201d goda nosaukumu. Vi\u0146\u0161 jau zina, ka m\u0113s labi paz\u012bstam vi\u0146a \u2013 Kultkoma akt\u012bvista un zi\u0146u pienes\u0113ja \u2013 nedarbus \u0101rzem\u0113s. Peters \u0161o savu necilo darbo\u0161anos tagad cen\u0161as nodot aizmirst\u012bbai, cildina savus \u201edi\u017eos nopelnus\u201d un p\u016blas sariebt citiem, Bet no savas pag\u0101tnes vi\u0146\u0161 tik un t\u0101 nevar nekur aizb\u0113gt.\u201d<br \/>\n7.8.1995. B.: \u201eNESKAIDR\u012aB\u0100 PAR SAVU N\u0100KOTNI \u201eLATVIJAS CE\u013b\u0160\u201d VISIEM SP\u0112KIEM V\u0112L CEN\u0160AS SAEIM\u0100 DAB\u016aT CAURI LIKUMUS UN L\u0112MUMUS, KAS VAR\u0112TU VI\u0145IEM NODRO\u0160IN\u0100T ZIN\u0100MU VARU, PAT NEESOT VALD\u012aB\u0100.\u201d<br \/>\n27.8.1995. \u0122.: \u201eRakstnieku savien\u012bbas \u201enopelniem bag\u0101tie\u201d l\u012bdz \u0161im nav izr\u0101d\u012bju\u0161i nek\u0101du interesi biedroties ar mani.<br \/>\nNepat\u012bkami akt\u012bvs politdarb\u0101 k\u013cuvis Ivars \u0136ezbers. Vi\u0146\u0161 izt\u0113lo sevi par \u201et\u012bru diplom\u0101tu\u201d un no vis\u0101m reb\u0113m t\u012bru cilv\u0113ku. Vi\u0146\u0161 noklus\u0113, ka Stokholm\u0101 (1973-1978) ir nodarbojies ar etnisku izspiedzi un spekul\u0101cij\u0101m, ka 1978.\/1979. gad\u0101 bija \u010dekistisk\u0101 Kultkoma prezidents, ka 1993. gada pavasar\u012b kop\u0101 ar \u0112riku Feldbergu Argent\u012bn\u0101 un Urugvaj\u0101 cent\u0101s izandel\u0113t Latvijas zvejas ku\u0123us utt..\u201d<br \/>\n18.9.1995. B.: \u201e\u0160\u0101d\u0101 situ\u0101cij\u0101 LC un t\u0101 vad\u012bba pa\u0161reiz drud\u017eaini str\u0101d\u0101 trijos virzienos:<br \/>\n1) lai, iefiltr\u0113jot vis\u0101s ministrij\u0101s atbild\u012bgos amatos savus cilv\u0113kus, tas saglab\u0101tu savu iespaidu;<br \/>\n2) nev\u0113rojot tuk\u0161o valsts kasi, ignor\u0113jot valsts bud\u017eetu, rada v\u0113l jaunas strukt\u016bras (Cilv\u0113kties\u012bbu biroju);<br \/>\n3) m\u0113\u0123in\u0101ja un v\u0113l m\u0113\u0123in\u0101s no valsts Aizsardz\u012bbas ministrijas iz\u0146emt robe\u017esargus un tos atdot Iek\u0161lietu ministrijai \u2013 \u0100damsonam, cerot, ka tas notur\u0113sies ministra amat\u0101 ar\u012b jaunaj\u0101 vald\u012bb\u0101.<br \/>\n\u010cevera un \u0100damsona rok\u0101s ir slepeno \u010dekas noda\u013cu darbinieki, un t\u0101p\u0113c vi\u0146iem ir visi trumpji.\u201d<br \/>\n25.9.1995. \u0122.: \u201eBr\u012bnos par Ilgas Gores-Kreituses ne\u0161\u0137\u012bsto cens\u012bbu Tevi g\u0101n\u012bt. Kas to tanti d\u012bda? Izskat\u0101s, ka vi\u0146a veic pas\u016bt\u012bjuma darbu, jo Tu esi dadzis ac\u012b visiem vec\u0101 re\u017e\u012bma k\u0101dreiz\u0113jiem kalpot\u0101jiem. \u0160ausm\u012bgi ne\u0161\u0137\u012bsta un zemiska tante t\u0101 Gore!<br \/>\nOrg\u0101nu kalps Ink\u0113ns p\u016bloties no radio izsviest visus patriotiski noska\u0146otos \u017eurn\u0101listus. Vai tie\u0161\u0101m \u0161o nodev\u012bgo r\u012bc\u012bbu nevar aptur\u0113t?\u201d<br \/>\n1995. gada septembris. B.: \u201eIzejai ir j\u0101b\u016bt, un t\u0101da ir, ja tauta nezaud\u0113 cer\u012bbu! Saprotams, ka tikai bezatbild\u012bgs avant\u016brists var teikt: \u201eLaidiet pie varas mani, un es trijos gados Latviju p\u0101rv\u0113rt\u012b\u0161u par ziedo\u0161u d\u0101rzu, kur\u0101 visi dz\u012bvos p\u0101rpiln\u012bb\u0101!\u201d APLAMA IR DOMA, KA AR LAIKU VISS NOK\u0100RTOSIES PATS NO SEVIS.<br \/>\nIZEJA IR MEKL\u0112JAMA M\u016aSOS PA\u0160OS, IKKATR\u0100 NO MUMS. IZEJA IR M\u016aSU TAUTAS GAR\u012aG\u0100 UN MOR\u0100L\u0100 ATJAUNOTN\u0112, M\u016aSU AKTIVIT\u0100T\u0112, M\u016aSU NACION\u0100L\u0100 PA\u0160APZI\u0145\u0100, PA\u0160LEPNUM\u0100.<br \/>\n8.12.1995. Manupr\u0101t, no Saeim\u0101 eso\u0161ajiem deput\u0101tiem god\u012bgu un nacion\u0101li patriotiski vald\u012bbu sast\u0101d\u012bt nav iesp\u0113jams. Var\u0113tu to paveikt, ja samekl\u0113tu piem\u0113rotus cilv\u0113kus \u0101rpus Saeimas, bet t\u0101da nesa\u0146ems Saeimas uztic\u012bbu. Ja vien neatlaid\u012bs 6. Saeimu un neizsludin\u0101s jaunas v\u0113l\u0113\u0161anas, tad gan b\u016bs izveidojusies situ\u0101cija, ka Krievijai ar tankiem uz Latviju braukt nevajadz\u0113s \u2013 n\u0101kam\u0101 vald\u012bba pati satuvin\u0101sies soli pa sol\u012btim ar lielo br\u0101li.<br \/>\n11.12.1995. \u2026p\u0113c pla\u0161\u0101m konsult\u0101cij\u0101m septi\u0146i frakciju vad\u012bt\u0101ji par piem\u0113rot\u0101ko jauno premjeru ir izraudz\u012bjusies Andri \u0160k\u0113li.<br \/>\n10.1.1996. Vistuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 tiks ar likumu at\u013cauta neierobe\u017eota zemes p\u0101rdo\u0161ana nepilso\u0146iem k\u0101 Latvij\u0101, t\u0101 Krievij\u0101 \u2013 visiem un vis\u0101 pasaul\u0113, t\u0101 pal\u012bdzot Krievijai p\u0101r\u0146emt Latvijas ekonomiku. T\u0101d\u0113j\u0101di valdo\u0161\u0101 koal\u012bcija cer sadab\u016bt naudu, lai notur\u0113tos pie varas un turpin\u0101tu vairot savu person\u012bgo bag\u0101t\u012bbu.<br \/>\nTu dom\u0101, ka nu gan p\u0101rs\u0101lu. Nemaz. 6. Saeim\u0101 labi ja ir 25 cilv\u0113ki, kuriem interes\u0113 tautas liktenis, bet Ministru kabinet\u0101 \u2013 t\u0101da nav neviena.<br \/>\nGodmanis, k\u013cuvis par Valsts kr\u0101jbankas prezidentu (\u0101zis par d\u0101rznieku), st\u016br\u0113 uz grunti. Atkal tiks aplaup\u012bti noguld\u012bt\u0101ji.<br \/>\n28.1.96. Ko mums dod vald\u012bba, kuras noteic\u0113js ir \u0136ezbers un kuras vair\u0101kumu (ar \u0160\u0137\u0113li priek\u0161gal\u0101) sast\u0101da valsts naudas iz\u0161\u0137\u0113rd\u0113t\u0101ji un pu\u010disti? (..) \u2026PILN\u012aGI ATTEIKTIES NO VALSTS REGUL\u0112JO\u0160\u0100S LOMAS EKONOMIK\u0100, NEK\u0100 NEDAR\u012aT VIET\u0112JO RA\u017dOT\u0100JU ATBALST\u012a\u0160AN\u0100, TURPIN\u0100T IZP\u0100RDOT VISU, KAS V\u0112L PIEDER VALSTIJ UN PA\u0160VALD\u012aB\u0100M (ar\u012b ar pe\u013c\u0146u str\u0101d\u0101jo\u0161us uz\u0146\u0113mumus \u2013 \u201eLaimu\u201d, \u201eR\u012bgas balzamu\u201d, pla\u0161a pat\u0113ri\u0146a pre\u010du ra\u017eo\u0161anas uz\u0146\u0113mumu Liep\u0101j\u0101 \u201eLaumu\u201d u. c.), un visiem, kas tikai v\u0113las, dr\u012bkst p\u0101rdot \u012bpa\u0161um\u0101 zemi. Vi\u0146i ir gatavi iet kop\u0101 kaut ar p\u0113d\u0113jiem zag\u013ciem un krievu pakalpi\u0146iem.<br \/>\n31.3.96. J\u0101, ari pie mums teica runu Ulmanis, paslav\u0113ja LNNK par agr\u0101ko darbu un iev\u0113rojamu politisko noz\u012bmi, uzsv\u0113ra, ka tagad LNNK noz\u012bme k\u013cuvusi maz\u0101ka, aicin\u0101ja turpin\u0101t atbalst\u012bt \u0160\u0137\u0113les daudzsolo\u0161o vald\u012bbu un vai veselu stundu mums las\u012bja lekciju par partiju lomu demokr\u0101tisk\u0101 valst\u012b, (..) \u0160\u0137\u0113le atn\u0101ca ar nokav\u0113\u0161anos, p\u016bta un elsa, kaut ko uz vietas uzskribel\u0113ja un run\u0101ja tikai tik, cik vajag, lai aicin\u0101tu vi\u0146a vald\u012bbu atbalst\u012bt. Viss b\u016b\u0161ot k\u0101rt\u012bb\u0101. Vi\u0146\u0161 bija aiz\u0146emts ar dom\u0101m, k\u0101 saglab\u0101t valdo\u0161o koal\u012bciju, jo non\u0101cis nesaska\u0146\u0101 ar \u201eSaimnieku\u201d, kas negrib parakst\u012bt garantijas Eiropas rekonstrukciju bankai par pied\u0101v\u0101tajiem 76 miljoniem dol\u0101ru \u201eLatvenergo\u201d, kuru t\u016bl\u012bt \u0160\u0137\u0113le p\u0101rdos (privatiz\u0113s).\u201d<br \/>\n18.4.1996. \u0122.: \u201eJau agr\u0101k esmu Tev rakst\u012bjis par citu p\u016bzni \u2013 R\u012bgas ostu.. P\u0113c man\u0101m dom\u0101m, tur valda krievu \u017eu\u013ciki un org\u0101nu darbo\u0146i. Nupat bija sadom\u0101ju\u0161i s\u016bt\u012bt ostas p\u0101rvaldes deleg\u0101ciju uz Stokholmu sarun\u0101m ar ku\u0123u sabiedr\u012bbu Viking Line. Deleg\u0101cij\u0101 par zviedru lietu specu bija iek\u013cauts Zviedrij\u0101 ar lielu skand\u0101lu sav\u0101 laik\u0101 k\u0101 VDK a\u0123ents atmaskotais Ko\u013ca Neilands. Bet zviedri \u0161ai deleg\u0101cijai nedeva v\u012bzu.\u201d<br \/>\n1996. gada 15.-21. j\u016blijs. B.: \u201eK\u0101 lai vienojamies ar t\u0101diem latvie\u0161iem k\u0101 Ziedonis \u010cevers, Ivars \u0136ezbers, Aivars Kreituss, Alberts Kauls, Modris Luj\u0101ns, kas izveidoju\u0161i savas politiskas partijas, kuras c\u012bn\u0101s, lai visi krievu kolonisti sa\u0146emtu LR pilson\u012bbu un uz m\u016b\u017e\u012bgiem laikiem paliktu Latvij\u0101 un \u0161eit krievu valoda b\u016btu valsts valoda?\u201d<br \/>\n18.9.1996. \u0122.: \u201eUlma\u0146t\u0113va krievm\u012bl\u012bg\u0101 un pabail\u012bg\u0101 izrun\u0101\u0161an\u0101s (sakar\u0101 ar deklar\u0101ciju par okup\u0101ciju) sagrauj vi\u0146a reput\u0101ciju trimd\u0101. Vai t\u0101s mu\u013c\u0137\u012bbas vi\u0146\u0161 pats izdom\u0101ja vai vi\u0146am ir k\u0101di mankurtiski padomdev\u0113ji?<br \/>\n6.11.1996. \u0100rzemju latvie\u0161us nupat satrauca prezidenta padomnieka Raimonda Paula neticami \u013curb\u012bg\u0101s izdar\u012bbas ASV un Kan\u0101d\u0101. (..) Krieviski \u0161ajos koncertos dzied\u0101ja ar\u012b b\u0113rnu ansamblis \u201eDzeguz\u012bte\u201d. T\u0101 ir glu\u017ei fantastiska bezkaun\u012bba, ko var izdar\u012bt tikai \u012bsta mankurta un verga dv\u0113sele.<br \/>\nAr\u012b agr\u0101k R. Pauls ir alla\u017e paklaus\u012bgi izpild\u012bjis okupantu pav\u0113les. 1973. gad\u0101 vi\u0146\u0161 kuplin\u0101ja p\u0101\u0137u (miera c\u012bn\u012bt\u0101ju), kas Stokholm\u0101 propagand\u0113ja Maskavas bl\u0113d\u012bgos pas\u0101kumus. 1989. gada janv\u0101r\u012b R. Pauls un J. Peters kuplin\u0101ja Neilanda un \u0136ezbera pas\u0101kumu Kopenh\u0101gen\u0101, kur\u0101 vi\u0146i m\u0113\u0123in\u0101ja d\u0101\u0146iem iesm\u0113r\u0113t vilt\u012bgo projektu par \u201esuverenu\u201d LPSR (d\u0101\u0146i uz \u0161\u0101 \u0101\u0137a neuz\u0137\u0113r\u0101s). Pauls ar\u012b centies sa\u0137\u0113z\u012bt L\u012bgosv\u0113tkus, r\u012bkodams tai laik\u0101 \u201ezi\u0146\u0123u festiv\u0101lus\u201d. Dom\u0101ju, ka ar krieviskajiem koncertiem (izmantojot pat mazus latvie\u0161u b\u0113rnus) vi\u0146a vadzim vajadz\u0113tu b\u016bt pilnam. Kas par rieb\u012bgu tipu!\u201d<br \/>\n26.10.1996. \u201eLaiks\u201d. Un te nu m\u0113s non\u0101kam pie j\u016bk\u013ca jaut\u0101juma z\u012bmju: k\u0101p\u0113c Raimonds Pauls, visu latvie\u0161u tik \u013coti iem\u012b\u013cotais un v\u0113l arvien, \u0161\u0137iet, cien\u012btais m\u016bzi\u0137is un komponists, nu jau pa\u0161a Latvijas Valsts prezidenta Gun\u0161a Ulma\u0146a padomnieks kult\u016bras jaut\u0101jumos, izv\u0113l\u0113j\u0101s iet \u0161\u0101du sevis populariz\u0113\u0161anas ce\u013cu?<br \/>\n13.2.1997. Un vai tie\u0161\u0101m R\u012bg\u0101 atjaunos krievu imperi\u0101lisma pieminek\u013cus (Oj\u0101ra Sp\u0101r\u012b\u0161a \u201enopelns\u201d). Pirm\u0101s republikas laik\u0101 nevienam kaut kas t\u0101ds nevar\u0113ja ien\u0101kt pr\u0101t\u0101.<br \/>\n26.3.1997. Visi biju\u0161ie org\u0101nu darbinieki salikti strat\u0113\u0123iskos poste\u0146os un steidz pild\u012bt savu \u012bsto saimnieku r\u012bkojumus un v\u0113lmes.<br \/>\n15.4.1997. Stokholm\u0101 nupat beidz\u0101s \u0160\u0137\u0113les viz\u012bte. Vi\u0146\u0161 p\u0101rsteidza zviedrus, pozit\u012bvi nov\u0113rt\u0113dams Baltkrievijas \u016bniju ar vec\u0101ko br\u0101li.<br \/>\n30.5.1997. Sa\u0146\u0113mu Tavu momenta raksturojumu (24. maija v\u0113stuli). Paskats visai dr\u016bms. Neizdev\u0101s pan\u0101kt nor\u0113\u0137in\u0101\u0161anos ar pag\u0101tni, un t\u0101p\u0113c tagad vis\u0101di okupantu iztapo\u0146as, \u010dekisti un stuka\u010di s\u0113\u017e atbild\u012bgos amatos. Un pla\u0161\u0101s aprind\u0101s (\u201etaut\u0101\u201d) nej\u016bt pret vi\u0146iem nek\u0101du \u012bstu \u012bgnumu vai dusmas.<br \/>\n22.7.1997. J\u0101, OKUP\u0100CIJAS SEKAS M\u016aSU \u013bAU\u017dU DOM\u0100\u0160AN\u0100 UN DAR\u012a\u0160AN\u0100 IR SMAG\u0100KAS, NEK\u0100 VAR\u0112JA IEDOM\u0100TIES. Ar\u012b t\u0113vzemie\u0161os ir iefiltr\u0113ti krievu specdienestu cilv\u0113ki (piem\u0113ram, Aigars Jirgens). Bet kur gan vi\u0146u nav!\u201d<br \/>\n(K\u0101d\u0101 v\u0113stul\u0113 U. \u0122\u0113rmanis piemin miru\u0161os \u010dekas kuratorus, kuri darboju\u0161ies ap vi\u0146u \u2013 J\u0101nis Broli\u0161s, Alberts Liepa, \u017danis Zakenfelds un Ivars \u0136ezbers, un konstat\u0113, ka \u201e\u010dekistu rind\u0101s ir liela mirst\u012bba.\u201d Tom\u0113r joproj\u0101m ir pietiekami daudz dz\u012bvo, kas ros\u0101s tikt atkal 10. Saeim\u0101 deput\u0101tos. VAI V\u0112L\u0112T\u0100JI VI\u0145US ATPAZ\u012aS?)<br \/>\n* * *<br \/>\nDivu latvie\u0161u \u2013 viens dzimten\u0113, otrs sve\u0161um\u0101 \u2013 personisk\u0101 sarakste bijusi nek\u013c\u016bd\u012bga diagnoze laikmetam, t\u0101 raksturo gan tautas br\u012bv\u012bbas alkas, gan uzr\u0101da, nosaucot v\u0101rd\u0101 un uzv\u0101rd\u0101, bedres rac\u0113jus Latvijai. Sarkanais l\u0101cis bija spiests aiziet no Baltijas, tom\u0113r tas Latvij\u0101 atst\u0101ja p\u0101rliek daudz savus nop\u0113dojumus. Palika l\u0101\u010dot\u0101ji, liel\u0101 kaimi\u0146a cien\u012bt\u0101ji un pakalpi\u0146i, un vi\u0146i piel\u0101\u010doja visu, ko vien tik var\u0113ja piel\u0101\u010dot. Ar\u012b tautas dv\u0113seli, sp\u0113ju at\u0161\u0137irt labo no \u013caun\u0101.<br \/>\nUn turpina to dar\u012bt \u0161obaltdien.<br \/>\nSlepena un reiz\u0113m glu\u017ei kaila nodev\u012bba savijas vienkopus ar naivumu un kamp\u0113ju alk\u0101m p\u0113c varas un naudas. Komunistisk\u0101s ideolo\u0123ijas apdullin\u0101ti, apsauk\u0101ja prasm\u012bgus lauksaimniekus par \u201esarkaniem baroniem\u201d , tulpju padomju biznesa p\u0101rst\u0101vji ielipa Rietumu br\u012bv\u0101 tirgus di\u017eman\u012bb\u0101, nonicin\u0101ja un izn\u012bcin\u0101ja vid\u0113jo un s\u012bkzemniec\u012bbu, piespieda latvie\u0161us pamest mums tik rakstur\u012bgo latvisko viens\u0113tu, t\u0101tad atr\u0101va m\u016bs no zemes barot\u0101jas. Rezult\u0101t\u0101 pieredz\u0113j\u0101m to, kas pat murgainos sap\u0146os ner\u0101d\u012bj\u0101s \u2013 miera laik\u0101 sabiedriskie zupas katli un putraimu paci\u0146as badaciet\u0113jiem. Bads Latvij\u0101 21. gadsimt\u0101! Apjom\u012bg\u0101ks un graujo\u0161\u0101ks nek\u0101 abos pasaules karos, dzimtsb\u016b\u0161anas laikos!<br \/>\nLatvija izveidoj\u0101s un dz\u012bvoja, kam\u0113r \u0161o zemi uzara zemnieka arkls. To salauza godman\u012b\u0161i un \u0161\u0137\u0113l\u012btes. Sakopt\u0101, apsaimniekot\u0101 viens\u0113ta latvie\u0161us vienm\u0113r gl\u0101busi, ar\u012b pirm\u0101s glob\u0101l\u0101s kr\u012bzes gados. Vien\u012bgi \u2013 bija j\u0101str\u0101d\u0101! Darba tikums pabaroja, ne ubagot\u0101ja pastiepta roka. Diedel\u0113t pieprata VDK slepenie a\u0123enti. Piem\u0113rs: p\u0101ris reizes gad\u0101 apciemoju Berklavu, apmain\u012bj\u0101mies dom\u0101m, nelok\u0101mais patriots alla\u017e s\u016broj\u0101s, ka neizdodas atrast finansi\u0101lu atbalst\u012bt\u0101ju nopietna nacion\u0101la laikraksta izdo\u0161anai, Latvie\u0161u valodas inform\u0101cijas telpa tika prasm\u012bgi piedu\u013c\u0137ota, kaut vai ar Edv\u012bna Ink\u0113na raid\u012bjumu TV \u201eLabvakar\u201d, jo taj\u0101 r\u0101d\u012bja un run\u0101ja, par ko l\u012bdz tam padomju tuk\u0161v\u0101rd\u012bb\u0101 nedr\u012bkst\u0113ja. Rad\u0101s aizdomas par cekas un \u010dekas at\u013cautu \u201etvaika nolai\u0161anu\u201d. P\u0101rbaudot patieso dabu, aizs\u016bt\u012bju materi\u0101lus, ka fa\u0161isma pirmie aizmet\u0146i rodami Harbin\u0101, pils\u0113t\u0101, ko 19.-20. gadsimta mij\u0101 s\u0101ka veidot krievu taut\u012bbas iece\u013cot\u0101ji, un ka tie\u0161i krievu taut\u012bbas grupa, pau\u017eot savu nacion\u0101lo apvien\u012bbas ideju, \u0101r\u0113ji to apliecin\u0101ja ar melniem krekliem un sveicienam aug\u0161up paceltu izstieptu roku. Ies\u016bt\u012btais v\u0113sturiskais materi\u0101ls \u201eLabvakar\u201d nepar\u0101d\u012bj\u0101s, no laikraksta Padomju Jaunatne n\u0101ku\u0161ais raid\u012bjuma vad\u012bt\u0101js \u201edrosminieks\u201d Ink\u0113ns dr\u012bkst\u0113ja daudz ko, tikai ne atkl\u0101t fa\u0161isma pirmdzimt\u0101s ties\u012bbas krievu fa\u0161ismam. 2010. gada mart\u0101 izn\u0101ku\u0161aj\u0101 Vi\u013ca V\u012btola gr\u0101mat\u0101 Sav\u0113jiem atkl\u0101jas Ink\u0113na diedelnieka \u201eveikums\u201d. V\u012btola gr\u0101matu caurau\u017e patriotiskas p\u0101rdomas, dz\u012bves pieredze, atzi\u0146as, viena no t\u0101m: \u201eDievs soda mu\u013c\u0137\u012bbu barg\u0101k nek\u0101 \u013caunumu\u201d, tom\u0113r pat \u0161is godav\u012brs ticis apkr\u0101pts, un nesl\u0113pj, ka \u201ep\u0113c Edv\u012bna Ink\u0113na aicin\u0101juma neatkar\u012bbas s\u0101kum\u0101 ziedoju 100 t\u016bksto\u0161us dol\u0101ru\u201d un \u201eM\u0101ris Gailis man par to person\u012bgi pateic\u0101s\u201d\u2026<br \/>\nL\u016bk, kur izkusa naudi\u0146a, kas Berklavam b\u016btu devusi iesp\u0113ju izdot nacion\u0101lu av\u012bzi, vispirms viltniekus atmaskojo\u0161u.<br \/>\nL\u0101\u010dot\u0101ji pieprata l\u0101\u010dot, ar\u012b ap god\u012bgiem un patriotiskiem latvie\u0161iem.<br \/>\n* * *<br \/>\nM\u016bsu liktenis p\u0113c neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas var\u0113ja b\u016bt gai\u0161\u0101ks, Latvija sp\u0113ja atdzimt ko\u0161\u0101ka, p\u0101rtic\u012bg\u0101ka. Eduards Berklavs un Uldis \u0122\u0113rmanis sav\u0101 sarakst\u0113 nosauc daudzus vain\u012bgos v\u0101rd\u0101 un uzv\u0101rd\u0101. Atskatoties biju\u0161aj\u0101, pamaz\u0101m tiek nosaukti un uzr\u0101d\u012bti v\u0113l citi l\u0101\u010dot\u0101ji. Paties\u012bbas mekl\u0113jumi j\u0101turpina. Katram j\u0101sa\u0146em tas, ko vi\u0146\u0161 peln\u012bjis. Lai nelepojas joproj\u0101m ar p\u0101va spalv\u0101m, ja nav cien\u012bgs pat papluku\u0161as vistas veidolu. Atmi\u0146u atspulg\u0101s par nosl\u0113pto un viltniecisko Aizejot atskaties 2. gr\u0101matas nobeiguma rakstu: \u201eJ\u0101nis Peters bija uzk\u0101pis goda un slavas smail\u0113. Mans deguns sajuta Latvijas k\u0101 neatkar\u012bgas valsts smar\u017eu, bet sajuta ar\u012b viltniecisko smaku, T\u0101p\u0113c devos pie RS valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja, kam pirms vair\u0101k nek\u0101 20 gadiem teicu: \u201eJ\u0101ni, paliec man\u0101 viet\u0101 \u017eurn\u0101la Zvaigzne redakcij\u0101\u201d (..) Mans nodoms \u2013 b\u016bt gataviem valsts iek\u0101rtas mai\u0146ai, aicin\u0101t neb\u0113gt no pag\u0101tnes.\u201d<br \/>\nM\u016bsu sarunu p\u0101rtrauca \u0101rzemju korespondentes iera\u0161an\u0101s. Vairs nepiezvan\u012bja man, Sapratu \u2013 J\u0101nis Peters izl\u0113mis palikt l\u0101\u010dot\u0101jos. Vair\u012bj\u0101s no latvie\u0161u nacion\u0101\u013ciem. Lai tie netrauc\u0113tu vi\u0146a di\u017eo politisko te\u0101tri, nekav\u0113tu galvenajai lomai par vald\u012bbas vad\u012bt\u0101ju izvirz\u012bt tum\u0161os padomju izspiedzes t\u012bklos iep\u012bto Ivaru Godmani, cilv\u0113ku ar k\u0101pin\u0101tu sp\u0113ju darboties, tikai ne Latvijas lab\u0101. Un nepielaistu tuvum\u0101 laikmeta p\u0101rbaud\u012btu patriotu. No padomju l\u0101\u010da baid\u012bj\u0101s pat visvaren\u0101 ASV, nebaid\u012bj\u0101s Eduards Berklavs. Latvijas liktenis bija vi\u0146a dz\u012bves m\u0113raukla. VDK un ar\u012b J\u0101nis Peters labi zin\u0101ja, kurus virz\u012bt amatos un kurus atstumt.<br \/>\nValsts prezidents ar\u012b var\u0113ja b\u016bt cits, ne R\u012bgas rajona r\u016bpniec\u012bbas kombin\u0101ta direktors komunists Guntis Ulmanis, K\u0101r\u013ca Ulma\u0146a br\u0101\u013ca mazd\u0113ls, padomju laik\u0101 aizsl\u0113pies aiz uzv\u0101rda Rump\u012btis. Vai citi kandid\u0101ti \u0161im augstajam amatam nebija? Bija! Kau\u010du izcilais terapeits, medic\u012bnas zin\u0101t\u0146u doktors Ilm\u0101rs Lazovskis, pie kam vi\u0146\u0161 savos publicistiskajos rakstos iesp\u0113jam\u012bbas robe\u017e\u0101s jau padomju laik\u0101 bija apliecin\u0101jis latvisko nost\u0101ju.<br \/>\nDiem\u017e\u0113l valsts p\u0101rvalde tika izveidota no cent\u012bgiem l\u0101\u010dot\u0101jiem. Ar\u012b Saeimas deput\u0101tu sast\u0101vu piel\u016b\u017e\u0146oja. N\u0101kam\u0101 Valsts prezidenta izv\u0113l\u0113 Saeima m\u012b\u0146\u0101j\u0101s pie vair\u0101kiem kandid\u0101tiem, p\u0113k\u0161\u0146i nobalsojot par aizoke\u0101na vie\u0161\u0146u Vairu V\u012b\u0137i-Freibergu, aizrobe\u017eu gait\u0101s spo\u017eu, bet iek\u0161politik\u0101 vi\u0146a paboj\u0101ja valsts valodas likumu, vi\u0146as paraksta sekas \u2013 2010. gad\u0101 daudzos Latvijas pagastos tikpat k\u0101 visi me\u017ei un zeme pieder \u0101rzemniekiem, D\u0101nijas c\u016bkkopji naski izv\u0113r\u0161as ar di\u017ek\u016bt\u012bm piesmirdin\u0101t Latvijas \u0101res, esam vien\u012bgie Austrumeirop\u0101, kam nav joproj\u0101m atv\u0113rti \u201e\u010dekas maisi\u201d, lai mazliet pat\u012br\u012btu piem\u0113sloto pag\u0101tni.<br \/>\nJ\u0101, par Valsts prezidentu var\u0113ja b\u016bt citzemju latvietis. Izv\u0113le bija. Piem\u0113ram, no Venecu\u0113las m\u0101jup p\u0101rbrauku\u0161ais uz\u0146\u0113m\u0113js patriots Vilis V\u012btols.<br \/>\nLaiks visu \u0101tr\u0101k vai v\u0113l\u0101k noliek sav\u0101 viet\u0101. Rakstnieks un m\u0101c\u012bt\u0101js Andrievs Niedra piekrita b\u016bt v\u0101cu marionetes vald\u012bb\u0101 ministru prezidents un \u2013 neatkar\u012bg\u0101s Latvijas tiesa par nodar\u012bto \u013caunumu izraid\u012bja vi\u0146u trimd\u0101. \u0160odienas demokr\u0101tija reiz\u0113m ir k\u0101 \u016bdens pe\u013c\u0137e, kur\u0101 katrs var br\u012bvi brad\u0101t. Dzejniekam un sabiedriskajam darbonim J\u0101nim Peteram pa\u0161am b\u016btu demokr\u0101tiski j\u0101aizbrauc trimd\u0101, jo tie\u0161i vi\u0146\u0161 bija Latvijas valsts atjaunot\u0101s neatkar\u012bbas greizo pamatu izb\u016bves lielmeistars.<br \/>\n* * *<br \/>\nMAZU VALSTI ROBE\u017dSARGI NEVAR NOSARG\u0100T, TO SARG\u0100 \u2013 PATRIOTISMS. Pagaid\u0101m nav atsauc\u012bba ierosin\u0101jumam nosaukt R\u012bg\u0101 divas jaunas krusteniskas ielas Eduarda Berklava un Ulda \u0122\u0113rma\u0146a v\u0101rd\u0101. Vi\u0146i to godam peln\u012bju\u0161i.<\/span><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Laimonis Purs. Greizo pamatu\u00a0 meistari (P\u0101rpublic\u0113jot \u0161o godav\u012bra Laimo\u0146a Pura rakstu, labi apzinos ar\u012b to, ka nesadarb\u012bba ar noziedz\u012bgu okup\u0101cijas re\u017e\u012bmu nepavisam nav vienk\u0101r\u0161i dar\u0101ma lieta. Pats esmu, mu\u013c\u0137\u012bgi smaid\u012bdams, studenta gados ubagojis ieskaiti&#46;&#46;&#46;<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[8],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/12166"}],"collection":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=12166"}],"version-history":[{"count":8,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/12166\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":12173,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/12166\/revisions\/12173"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=12166"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=12166"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=12166"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}