{"id":11704,"date":"2012-12-02T12:59:07","date_gmt":"2012-12-02T10:59:07","guid":{"rendered":"http:\/\/tautastribunals.eu\/?p=11704"},"modified":"2012-12-02T12:59:41","modified_gmt":"2012-12-02T10:59:41","slug":"cionistu-upuris-un-vina-piezimes","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/tautastribunals.eu\/?p=11704","title":{"rendered":"Cionistu upuris un vi\u0146a piez\u012bmes"},"content":{"rendered":"

Muamm\u0101rs Kad\u0101fi<\/strong><\/p>\n

ZA\u013b\u0100 GR\u0100MATA<\/strong><\/p>\n

Saturs<\/h1>\n

Saturs. 2<\/strong><\/p>\n

PIRM\u0100 DA\u013bA: Politiskais aspekts. 3<\/strong> <\/strong><\/p>\n

OTR\u0100 DA\u013bA: Ekonomiskais aspekts. 14<\/strong> <\/strong><\/p>\n

TRE\u0160\u0100 DA\u013bA: Sabiedriskais aspekts. 23<\/strong> <\/strong><\/p>\n

P\u0112CV\u0100RDS: L\u012bbija – jaunie\u0161u un optimisma zeme. 37<\/strong> <\/strong><\/p>\n

PIRM\u0100 DA\u013bA: Politiskais aspekts<\/h1>\n

DEMOKR\u0100TIJA
\n\/ Tautas vara \/<\/h4>\n

VARAS INSTRUMENTS<\/h5>\n

\u201cCilv\u0113ku sabiedr\u012bbas galven\u0101 politisk\u0101 probl\u0113ma ir jaut\u0101jums par varas instrumentu\u201d.<\/p>\n

\u201c\u0160\u012b probl\u0113ma bie\u017ei vien izraisa pat \u0123imenes konfliktus\u201d.<\/p>\n

\u201cJaut\u0101jums par varas instrumentu vis\u0101 t\u0101 nopietn\u012bb\u0101 past\u0101v kop\u0161 m\u016bsdienu sabiedr\u012bbas s\u0101kumiem\u201d.<\/p>\n

M\u016bsdienu tautas un sabiedr\u012bbas past\u0101v\u012bgi saskaras ar varas instrumenta probl\u0113mu, pak\u013cauj sevi riskam un cie\u0161 no t\u0101s smagaj\u0101m sek\u0101m. L\u012bdz \u0161im nav izdevies atrast \u0161\u012bs probl\u0113mas piln\u012bgi demokr\u0101tisku atrisin\u0101jumu. Za\u013c\u0101 Gr\u0101mata sniedz varas instrumenta probl\u0113mas piln\u012bgu atrisin\u0101jumu.<\/p>\n

Visas m\u016bsdienu pasaul\u0113 past\u0101vo\u0161\u0101s politisk\u0101s sist\u0113mas ir radu\u0161\u0101s varas instrumentu c\u012b\u0146as rezult\u0101t\u0101 \u2013 vienalga, vai t\u0101 b\u016btu bru\u0146ota vai mierm\u012bl\u012bga \u0161\u0137iru, klanu, cil\u0161u, partiju vai atsevi\u0161\u0137u personu c\u012b\u0146a. \u0160aj\u0101 c\u012b\u0146\u0101 vienm\u0113r uzvar varas instruments – persona, partija vai \u0161\u0137ira. Zaud\u0113t\u0101jos arvien paliek tauta, t\u0101tad \u012bsten\u0101 demokr\u0101tija.<\/p>\n

Politisk\u0101 c\u012b\u0146a, kuras rezult\u0101t\u0101 ir uzvar\u0113jis, piem\u0113ram, kandid\u0101ts, par kuru balsoju\u0161i 51 procents v\u0113l\u0113t\u0101ju, noved pie demokr\u0101tijas tog\u0101 mask\u0113ta diktatoriska varas instrumenta uzvaras, jo p\u0101r\u0113jie 49 procenti v\u0113l\u0113t\u0101ju izr\u0101d\u0101s pak\u013cauti varas instrumentam, par kuru vi\u0146i nav balsoju\u0161i, bet kur\u0161 vi\u0146iem ir uzspiests. T\u0101 ar\u012b ir diktat\u016bra. T\u0101da veida politisk\u0101 ci\u0146a bie\u017ei vien beidzas ar t\u0101 varas instrumenta uzvaru, kur\u0161 p\u0101rst\u0101v maz\u0101kumu, ka t\u0101s notiek gad\u012bjum\u0101, ja balsis tiek dal\u012btas starp vair\u0101kiem kandid\u0101tiem, turkl\u0101t viens no vi\u0146iem ir sa\u0146\u0113mis vair\u0101k balsu nek\u0101 katrs no p\u0101r\u0113jiem, atsevi\u0161\u0137i \u0146emts. Ja summ\u0113 p\u0101r\u0113jo kandid\u0101tu sa\u0146emto balsu skaitu, izr\u0101d\u0101s, ka tas sast\u0101da vair\u0101kumu, kaut gan tiek uzskat\u012bts, ka ir uzvar\u0113jis pirmais kandid\u0101ts un turkl\u0101t v\u0113l likum\u012bg\u0101, demokr\u0101tisk\u0101 ce\u013c\u0101! Paties\u012bb\u0101 t\u0101 ir ac\u012bm redzama diktat\u016bra viltus demokr\u0101tijas mask\u0101. T\u0101da ir visu m\u016bsdien\u0101s past\u0101vo\u0161o politisko re\u017e\u012bmu seja. Vai gan nav skaidrs, ka t\u0101s visas falsific\u0113 patiesu demokr\u0101tiju un b\u016bt\u012bb\u0101 ir diktatoriski re\u017e\u012bmi?<\/p>\n

PARLAMENTI<\/h5>\n

Parlamenti ir m\u016bsdienu tradicion\u0101l\u0101s demokr\u0101tijas pamats, ta\u010du, tautas p\u0101rst\u0101vniec\u012bba parlamentos ir m\u0101ns, tas ir demokr\u0101tijas probl\u0113mas aplams risin\u0101jums.<\/p>\n

Nek\u0101das p\u0101rst\u0101vniec\u012bbas tautas v\u0101rd\u0101.<\/strong><\/p>\n

Parlamenta galven\u0101 misija ir uzst\u0101ties tautas v\u0101rd\u0101, kas pats par sevi nav demokr\u0101tiski, jo ar v\u0101rdu \u201cdemokr\u0101tija\u201d m\u0113s saprotam tautas varu. Pats parlamenta past\u0101v\u0113\u0161anas fakts noz\u012bm\u0113 varu bez tautas. Patiesa demokr\u0101tija ir iesp\u0113jama vien\u012bgi ar pa\u0161as tautas, nevis tikai ar t\u0101s p\u0101rst\u0101vju piedal\u012b\u0161anos.<\/p>\n

Parlament\u0101r\u0101 p\u0101rst\u0101vniec\u012bba ir m\u0101ns.<\/strong><\/p>\n

Parlamenti ir k\u013cuvu\u0161i par likum\u012bg\u0101m barjer\u0101m tautas ce\u013c\u0101 uz varu, tie ir atb\u012bd\u012bju\u0161i tautas masas no l\u012bdzdal\u012bbas politik\u0101 un monopoliz\u0113ju\u0161i to varu. Tautai ir atst\u0101ta t\u012bri \u0101ri\u0161\u0137\u012bga, falsific\u0113ta demokr\u0101tijas izpausme – ties\u012bbas st\u0101v\u0113t gar\u0101s rind\u0101s pie urn\u0101m v\u0113l\u0113\u0161anu iecirk\u0146os.<\/p>\n

Parlaments nav tautas vara.<\/strong><\/p>\n

Lai atkl\u0101tu parlamentu \u012bsteno b\u016bt\u012bbu, atgriez\u012bsimies pie to izcelsmes. Parlamentus iev\u0113l\u0113 vai nu visi iedz\u012bvot\u0101ji v\u0113l\u0113\u0161anu iecirk\u0146os, vai partijas un partiju koal\u012bcijas. Tos m\u0113dz ar\u012b noz\u012bm\u0113t. Visas \u0161is metodes nevar uzskat\u012bt par demokr\u0101tisk\u0101m, jo iedz\u012bvot\u0101ju sadal\u012b\u0161ana pa v\u0113l\u0113\u0161anu iecirk\u0146iem noz\u012bm\u0113, ka viens deput\u0101ts p\u0101rst\u0101v t\u016bksto\u0161iem, desmitiem t\u016bksto\u0161u un da\u017ek\u0101rt pat simtiem t\u016bksto\u0161u vai miljoniem cilv\u0113ku atkar\u012bb\u0101 no v\u0113l\u0113t\u0101ju skaita. Tas noz\u012bm\u0113, ka deput\u0101ts nek\u0101di nav saist\u012bts ar v\u0113l\u0113t\u0101jiem cie\u0161\u0101m organizatorisk\u0101m sait\u0113m, kaut gan vi\u0146\u0161, t\u0101pat k\u0101 p\u0101r\u0113jie deput\u0101ti, skait\u0101s – savas tautas p\u0101rst\u0101vis.<\/p>\n

Parlamenti ir demokr\u0101tijas falsifik\u0101cija.<\/strong><\/p>\n

Rezult\u0101t\u0101 masas ir piln\u012bgi atrautas no deput\u0101ta, bet deput\u0101ts, sa\u0146\u0113mis v\u0113l\u0113t\u0101ju balsis, piln\u012bgi atraujas no mas\u0101m. Vi\u0146\u0161 monopoliz\u0113 masu varu un ties\u012bbas izlemt to probl\u0113mas.<\/p>\n

No teikt\u0101 m\u0113s redzam, ka tradicion\u0101l\u0101, m\u016bsdienu pasaul\u0113 valdo\u0161\u0101 demokr\u0101tija nodro\u0161ina parlamenta loceklim neaizskaram\u012bbas statusu un rada ap vi\u0146u oreolu, taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 atsakot t\u0101d\u0101s ties\u012bb\u0101s vienk\u0101r\u0161ajiem \u013caud\u012bm. Tas noz\u012bm\u0113, ka parlamenti ir k\u013cuvu\u0161i par tautas varas uzurp\u0113\u0161anas un piesavin\u0101\u0161an\u0101s l\u012bdzek\u013ciem. Taut\u0101m ir ties\u012bbas tautas revol\u016bcijas ce\u013c\u0101 c\u012bn\u012bties par to, lai sagrautu par parlamentiem d\u0113v\u0113tos demokr\u0101tijas monopoliz\u0101cijas instrumentus, un pav\u0113st\u012bt: NEK\u0100DAS P\u0100RST\u0100VNIEC\u012aBAS TAUTAS V\u0100RD\u0100!<\/p>\n

Ja parlamentu ir noform\u0113jusi v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s uzvar\u0113jusi partija, tad tas nav tautas, bet attiec\u012bg\u0101s partijas parlaments, kas p\u0101rst\u0101v konkr\u0113tu partiju, nevis tautu. T\u0101da parlamenta noz\u012bm\u0113tie varas izpildorg\u0101ni p\u0101rst\u0101v uzvar\u0113ju\u0161\u0101s partijas, nevis tautas varu.<\/p>\n

Tas pats sak\u0101ms par parlamentu, kur\u0101 katra partija sa\u0146em noteiktu vietu skaitu. \u0160\u012bs vietas ie\u0146\u0113mu\u0161ie deput\u0101ti ir savu partiju, nevis tautas p\u0101rst\u0101vji. Varas org\u0101ni, kurus ir izveidojusi partiju koal\u012bcija, p\u0101rst\u0101v partiju koal\u012bcijas, nevis tautas varu.<\/p>\n

T\u0101du re\u017e\u012bmu apst\u0101k\u013cos tautas k\u013c\u016bst par br\u0101\u013cu kara upuriem. Politiskie pretinieki, izmantojot tautu c\u012b\u0146\u0101 par varu. lai sa\u0146emtu vajadz\u012bgo balsu skaitu, kr\u0101pj un ekspluat\u0113 tautu. Bet cilv\u0113ki padev\u012bgi k\u0101 ro\u017eukron\u012b virz\u0101s gar\u0101s rind\u0101s, lai iesviestu v\u0113l\u0113\u0161anu urn\u0101s savus bi\u013cetenus. (Tie\u0161i t\u0101pat vi\u0146i iemestu atkritumu urn\u0101 pap\u012bra str\u0113meles.) T\u0101da ir m\u016bsdienu pasaul\u0113 valdo\u0161\u0101 demokr\u0101tija, vienalga, vai t\u0101 darbotos vienpartijas, divpartiju, daudzpartiju sist\u0113m\u0101 – vai sist\u0113m\u0101, kur\u0101 visp\u0101r nepast\u0101v nek\u0101das partijas.<\/p>\n

No sac\u012bt\u0101 top skaidrs, ka PARLAMENT\u0100R\u0100 P\u0100RST\u0100VNIECIBA IR M\u0100NS. Kas attiecas uz parlamentiem, kuri tiek form\u0113ti deput\u0101tu noz\u012bm\u0113\u0161anas ce\u013c\u0101 vai balst\u0101s uz deput\u0101tu vietu manto\u0161anas ties\u012bb\u0101m, tad j\u0101saka, ka tie visp\u0101r nav uzskat\u0101mi par k\u0101du no demokr\u0101tijas form\u0101m. Bez tam, t\u0101 k\u0101 parlamentu v\u0113l\u0113\u0161anu sist\u0113ma balst\u0101s uz a\u0123it\u0101ciju balsu skaita ieg\u016b\u0161anai, t\u0101 ir v\u0101rda tie\u0161\u0101 noz\u012bm\u0113 DEMAGO\u0122ISKA sist\u0113ma, jo balsis var nopirkt vai tendenciozi sagroz\u012bt to skaitu. Nabagie ta\u010du nevar konkur\u0113t ar bag\u0101tajiem pirmsv\u0113l\u0113\u0161anu kampa\u0146\u0101s, t\u0101d\u0113\u013c vienm\u0113r uzvar bag\u0101tie, tikai bag\u0101tie!<\/p>\n

P\u0101rst\u0101vniecisk\u0101s p\u0101rvaldes teoriju izvirz\u012bja filozofi, dom\u0101t\u0101ji un liter\u0101ti tajos laikos, kad kara\u013ci, sult\u0101ni un iekarot\u0101ji apg\u0101j\u0101s ar taut\u0101m k\u0101 ar m\u0113miem lopiem. Toreiz tautu liel\u0101kais sapnis bija izvirz\u012bt savus p\u0101rst\u0101vjus, ar kuru starpniec\u012bbu t\u0101s var\u0113tu run\u0101t ar t\u0101diem valdniekiem. Bet pat \u0161\u012b vi\u0146u v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s bija nepiepild\u0101ma, un taut\u0101m n\u0101c\u0101s noiet garu un smagu c\u012b\u0146as ce\u013cu, l\u012bdz t\u0101s sasniedza k\u0101roto m\u0113r\u0137i.<\/p>\n

Ta\u010du \u0161odien, republiku laikmet\u0101, kad tuvojas masu laikmets, ar deput\u0101tu sauji\u0146u p\u0101rst\u0101v\u0113t\u0101 demokr\u0101tija, kas uzst\u0101jas pla\u0161u tautas masu v\u0101rd\u0101, ir absurds. T\u0101 ir novecojusies teorija un sevi izsm\u0113lusi prakse. Varai ir piln\u012bgi j\u0101b\u016bt tautas rok\u0101s.<\/p>\n

Viscietsird\u012bg\u0101k\u0101s diktat\u016bras, k\u0101das jebkad pazinusi pasaule, ir past\u0101v\u0113ju\u0161as parlament\u0101ro re\u017e\u012bmu apst\u0101k\u013cos.<\/p>\n

PARTIJA<\/h5>\n

Partiju sist\u0113ma ir demokr\u0101tijas izr\u016bn\u012b\u0161ana.<\/strong><\/p>\n

Partija ir m\u016bsdien\u012bga diktat\u016bra, tas ir m\u016bsdienu diktat\u016bras varas instruments. Tas ir jaun\u0101kais varas instruments. T\u0101 ka partija nav atsevi\u0161\u0137a persona, tad form\u0101las demokr\u0101tijas redzam\u012bba tiek rad\u012bta, veidojot deput\u0101tu sapulces un komitejas. Noz\u012bm\u012bga loma ir ar\u012b partijas biedru propagandas darb\u012bbai. Partija nek\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 nav demokr\u0101tijas instruments, t\u0101 k\u0101 sast\u0101da cilv\u0113ku grupu kop\u012bg\u0101m interes\u0113m, kop\u012bgu kult\u016bru, kop\u012bgu teritoriju vai kop\u012bgu ideolo\u0123iju. \u0160ie cilv\u0113ki organiz\u0113 partiju, lai \u012bstenotu savas intereses, uzspiestu sabiedr\u012bbai savus uzskatus un nodro\u0161in\u0101tu sabiedr\u012bb\u0101 savu uzskatu monopolu. Vi\u0146u m\u0113r\u0137is ir savas programmas \u012bsteno\u0161anas v\u0101rd\u0101 sa\u0146emt varu sav\u0101s rok\u0101s. No patiesas demokr\u0101tijas viedok\u013ca nav pie\u013caujams, ka viena partija vald\u012btu p\u0101r visu tautu, jo tauta ir intere\u0161u, raksturu, teritoriju un uzskatu daudzveid\u012bba.<\/p>\n

Partijas pieder\u012bba ir nodev\u012bba.<\/strong><\/p>\n

Partija ir diktatorisks varas instruments, kas dod iesp\u0113ju k\u0101da viena viedok\u013ca paud\u0113jiem vai person\u0101m, kuras apvieno k\u0101das kop\u012bgas intereses, p\u0101rvald\u012bt visu tautu, jo tauta ir intere\u0161u, raksturu, teritoriju un uzskatu da\u017e\u0101d\u012bbu kopums. Partija ir diktatorisks varas instruments, kas dod iesp\u0113ju k\u0101da viena viedok\u013ca paud\u0113jiem vai person\u0101m, kuras apvieno k\u0101das kop\u012bgas intereses, p\u0101rvald\u012bt visu tautu. Attiec\u012bb\u0101 pret tautu partija ir maz\u0101kums. Partijas nodibin\u0101\u0161anas m\u0113r\u0137is ir rad\u012bt varas instrumentu tautas p\u0101rvald\u012b\u0161anai, citiem v\u0101rdiem sakot, \u0101rpus partijas eso\u0161o p\u0101rvald\u012b\u0161anai ar partijas pal\u012bdz\u012bbu, jo partija balst\u0101s uz despotiski autorit\u0101ra tautas pak\u013cau\u0161anas principa. Past\u0101v uzskats, ka partijas n\u0101k\u0161ana pie varas ir t\u0101s m\u0113r\u0137u – bet tie parasti tiek deklar\u0113ti k\u0101 saskan\u012bgi ar visas tautas m\u0113r\u0137iem – \u012bsteno\u0161anas ce\u013c\u0161. \u0160\u012b teorija, kas aicina attaisnot partijas diktat\u016bru, ir jebkuras diktat\u016bras attaisno\u0161anas pamat\u0101. Partiju skaits nemaina lietas b\u016bt\u012bbu: jo vair\u0101k partiju, jo as\u0101kas c\u012b\u0146as risin\u0101s starp t\u0101m. \u0160\u012bs c\u012b\u0146as, kas izn\u012bcina tautas iekarojumus un sagrauj jebkuru uz visas sabiedr\u012bbas labkl\u0101j\u012bbas cel\u0161anu v\u0113rstu programmu, izmanto konkur\u0113jo\u0161\u0101s partijas, lai attaisnotu savus m\u0113\u0123in\u0101jumus sa\u013codz\u012bt valdo\u0161\u0101s partijas pamatus un ie\u0146emt t\u0101s vietu. Partijas reti kad \u0137eras pie iero\u010diem. Parasti tiek laista liet\u0101 savstarp\u0113ja nosod\u012b\u0161ana un nomelno\u0161ana. \u0160\u0101das c\u012b\u0146as neizb\u0113gami skar sabiedr\u012bbas augst\u0101k\u0101s un dz\u012bves svar\u012bg\u0101k\u0101s intereses. Turkl\u0101t da\u013ca \u0161o intere\u0161u, ja ne visas, tiek ziedotas \u0137\u012bvi\u0146am starp partij\u0101m, jo sitiens pa \u0161im interes\u0113m dod iesp\u0113ju opozicion\u0101raj\u0101m partij\u0101m p\u0101rliecino\u0161\u0101k argument\u0113t savas pretenzijas pret valdo\u0161o partiju vai partiju koal\u012bciju. T\u0101 k\u0101 p\u0113c sava rakstura jebkura opozicion\u0101r\u0101 partija ar\u012b ir varas instruments, tad tai, lai t\u0101 n\u0101ktu pie varas, ir j\u0101g\u0101\u017e valdo\u0161ais varas instruments. Lai pier\u0101d\u012btu p\u0113d\u0113j\u0101 nekompetenci, opozicion\u0101r\u0101 partija cen\u0161as nol\u012bdzin\u0101t l\u012bdz ar zemi t\u0101 sasniegumus un noliegt t\u0101 darb\u012bbas programmu pat t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101, ja t\u0101 kalpo tautas interes\u0113m. L\u012bdz ar to sabiedr\u012bbas intereses un sabiedr\u012bbas att\u012bst\u012bbas programmas tiek ziedotas partiju savstarp\u0113jai c\u012b\u0146ai par varu. T\u0101d\u0113\u013c, neskatoties uz sabiedrisk\u0101s aktivit\u0101tes atmosf\u0113ru, kas rodas uz partiju c\u012b\u0146as fona daudzpartiju sist\u0113m\u0101, \u0161\u012b c\u012b\u0146a, no vienas puses, grauj sabiedr\u012bbas politisko, soci\u0101lo un ekonomisko dz\u012bvi, no otras, – noved pie jauna varas instrumenta uzvaras, kas princip\u0101 neat\u0161\u0137iras no iepriek\u0161\u0113j\u0101, citiem v\u0101rdiem sakot, pie vienas partijas kri\u0161anas un otras uzvaras, kam\u0113r tauta, t\u0101tad demokr\u0101tija, atkal paliek zaud\u0113t\u0101jos. Bez tam, partijas ir p\u0113rkamas un var tikt uzpirktas k\u0101 no iek\u0161ienes, t\u0101 no \u0101rienes.<\/p>\n

P\u0113c savas b\u016bt\u012bbas partijas rodas k\u0101 tautas intere\u0161u aizst\u0101ves. T\u0101l\u0101k\u0101s darb\u012bbas gait\u0101 partijas vad\u012bba s\u0101k r\u016bp\u0113ties par partijas biedru interes\u0113m, bet p\u0113c tam partijas l\u012bderis k\u013c\u016bst par partijas vad\u012bbas intere\u0161u aizst\u0101vi. Ac\u012bm redzami, ka sp\u0113l\u012bte partij\u0101s ir demokr\u0101tijas t\u0113rp\u0101 mask\u0113ts farss, kas b\u016bv\u0113ts uz egoisma, despotisma, triku un politik\u0101nisma pamatiem. Tas viss liecina par to, ka partiju sist\u0113ma ir atkl\u0101ta, nesl\u0113pta diktat\u016bras forma. Ta\u010du, kam\u0113r pasaule nav nog\u0101jusi \u0161o etapu, taisn\u012bguma labad sauksim to par m\u016bsu laikmeta diktat\u016bru.<\/p>\n

Uzvar\u0113ju\u0161\u0101s partijas rad\u012btais parlaments ir konkr\u0113t\u0101s partijas parlaments, bet \u0161\u012b parlamenta izpildvara – t\u0101s vara p\u0101r tautu. Valdo\u0161\u0101 partija, kura – k\u0101 tiek sludin\u0101ts – p\u0101rst\u0101v visas tautas intereses, paties\u012bb\u0101 ir otras tautas da\u013cas nikn\u0101kais ienaidnieks, vienas vai vair\u0101ku opozicion\u0101ro partiju un to piekrit\u0113ju ienaidnieks. Opoz\u012bcija nav tautas kontroles, kas p\u0101rbauda valdo\u0161\u0101s partijas darb\u012bbu, t\u0101 tikai gaida izdev\u012bgu br\u012bdi, lai ie\u0146emtu valdo\u0161\u0101s partijas vietu pie varas p\u012br\u0101ga: Saska\u0146\u0101 ar past\u0101vo\u0161\u0101s demokr\u0101tijas principiem likum\u012bgs kontroles org\u0101ns ir parlaments, kura vair\u0101kum\u0101 ir valdo\u0161\u0101s partijas biedri. T\u0101tad kontrole atrodas pa\u0161as valdo\u0161\u0101s partijas rok\u0101s, bet vara – t\u0101s pa\u0161as partijas rok\u0101s, kas to kontrol\u0113. No sac\u012bt\u0101 redzams, cik mel\u012bgas, viltotas un mazsp\u0113j\u012bgas ir m\u016bsdienu pasaul\u0113 past\u0101vo\u0161\u0101s politisk\u0101s teorijas, uz kur\u0101m balst\u0101s demokr\u0101tija t\u0101s \u0161odienas izskat\u0101.<\/p>\n

\u201cPartija p\u0101rst\u0101v tautas da\u013cu, bet tautas suverenit\u0101te ir nedal\u0101ma.\u201d<\/p>\n

\u201cPartija valda tautas v\u0101rd\u0101, bet paties\u012bb\u0101 nek\u0101da p\u0101rst\u0101vniec\u012bba tautas v\u0101rd\u0101 nav iesp\u0113jama\u201d.<\/p>\n

Partija ir m\u016bsdienu cilts, t\u0101 ir klans. Sabiedr\u012bba, kuru p\u0101rvalda viena partija, ne ar ko neat\u0161\u0137iras no sabiedr\u012bbas, kuru p\u0101rvalda viena cilts vai viens klans, t\u0101 k\u0101 partija, k\u0101 jau min\u0113ts, p\u0101rst\u0101v vienas tautas da\u013cas, viena sabiedr\u012bbas sl\u0101\u0146a intereses, vienu teritoriju vai vienu ideolo\u0123iju, t\u0101pat k\u0101 cilts vai klans un sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar visu tautu ir maz\u0101kums. Uz \u0161o intere\u0161u vai ideolo\u0123ijas b\u0101zes veidojas vienots pasaules uzskats. Starp\u012bba starp partiju un cilti ir vien\u012bgi p\u0113d\u0113j\u0101s asinsradniec\u012bb\u0101, kas, starp citu, partijas organiz\u0113\u0161anas s\u0101kumstadij\u0101 var b\u016bt piln\u012bgi iesp\u0113jama. Partiju c\u012b\u0146a par varu ne ar ko neat\u0161\u0137iras no cil\u0161u vai klanu c\u012b\u0146as. Un, ja vienas cilts vai viena klana politisk\u0101 vara \u0161obr\u012bd tiek noraid\u012bta un nosod\u012bta, tad tikpat nepie\u013caujams ir ar\u012b vienas partijas re\u017e\u012bms, jo abos gad\u012bjumos notikumi att\u012bst\u0101s vien\u0101 virzien\u0101 un noved pie viena un t\u0101 pa\u0161a rezult\u0101ta. Cil\u0161u un klanu c\u012b\u0146as atst\u0101j uz sabiedr\u012bbu tikpat negat\u012bvu un posto\u0161u ietekmi k\u0101 partiju c\u012b\u0146as.<\/p>\n

\u0160\u0136IRA<\/h5>\n

\u0160\u0137iru politisk\u0101 sist\u0113ma ir l\u012bdz\u012bga partiju, cil\u0161u vai klanu sist\u0113mai. \u0160\u0137ira, t\u0101pat k\u0101 partija, cilts vai klans, pak\u013cauj sev sabiedr\u012bbu, kuru t\u0101 p\u0101rvalda. \u0160\u0137ira ir sabiedr\u012bbas da\u013ca ar kop\u012bg\u0101m interes\u0113m, kuru pamat\u0101 ir asinssaites, kop\u012bga ideolo\u0123ija, kult\u016bra, \u0123eogr\u0101fiska kop\u012bba un vien\u0101ds dz\u012bves l\u012bmenis.<\/p>\n

\u0160\u0137ira, partija, klans un cilts ir vienu un to pa\u0161u faktoru rad\u012bti un att\u012bst\u012bbas gait\u0101 non\u0101k pie viena un t\u0101 pa\u0161a rezult\u0101ta – vien\u0101diem uzskatiem par to, k\u0101 pan\u0101kt kop\u012bgu m\u0113r\u0137i, kas rodas asinssai\u0161u, \u0123eogr\u0101fisk\u0101s kop\u012bbas un vien\u0101d\u0101 dz\u012bves l\u012bme\u0146a izrais\u012bti.<\/p>\n

\u0160\u0101da cilv\u0113ku grupa soci\u0101li form\u0113jas par \u0161\u0137iru, partiju, cilti vai klanu, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 tiek rad\u012bts soci\u0101ls instruments, kas ar politiskiem l\u012bdzek\u013ciem darbojas \u0161\u012bs grupas intere\u0161u un ideju v\u0101rd\u0101.<\/p>\n

Jebkur\u0101 gad\u012bjum\u0101 tauta nav ne \u0161\u0137ira, ne cilts, ne klans un ne partija, kas vienm\u0113r p\u0101rst\u0101v tautas maz\u0101kumu. Ja sabiedr\u012bb\u0101 ir nodibin\u0101jusies \u0161\u0137iras, partijas, cilts vai klana vara, tad \u0161aj\u0101 sabiedr\u012bb\u0101 b\u016bs diktatorisks re\u017e\u012bms. T\u0101d\u0113\u013c \u0161\u0137iru vai cil\u0161u koal\u012bcij\u0101m ir dodama liel\u0101ka priek\u0161roka nek\u0101 partiju koal\u012bcij\u0101m, t\u0101 k\u0101 tauta sav\u0101 pamat\u0101 sast\u0101v no cilt\u012bm un reti n\u0101kas sastapt cilv\u0113ku, kur\u0161 nepieder\u0113tu ne pie vienas cilts.<\/p>\n

Katrs cilv\u0113ks pieder pie noteiktas \u0161\u0137iras. Kas attiecas uz partij\u0101m, tad neb\u016bt visa tauta taj\u0101s sast\u0101v. No t\u0101 izriet, ka partija vai partiju koal\u012bcija ir maz\u0101kums sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar pla\u0161\u0101m bezpartijisk\u0101m mas\u0101m. No patiesas demokr\u0101tijas viedok\u013ca nevar attaisnot \u0161\u0137iru, kas sav\u0101s interes\u0113s apspie\u017e citas \u0161\u0137iras, t\u0101pat k\u0101 nevar attaisnot partiju, kas savu intere\u0161u v\u0101rd\u0101 apspie\u017e citas partijas. Tas pats attiecas uz cilt\u012bm un klaniem. Pie\u013caut t\u0101du patva\u013c\u012bgu citu cilv\u0113ku apspie\u0161anu noz\u012bm\u0113 atteikties no demokr\u0101tijas principiem un sekot sp\u0113ka lo\u0123ikai. \u0160\u0101da darb\u012bba ir diktatoriska, jo t\u0101 neatbilst visas sabiedr\u012bbas interes\u0113m, jo t\u0101s locek\u013ci nepieder pie vienas \u0161\u0137iras, cilts, partijas vai viena klana. \u0160\u0101dai r\u012bc\u012bbai nav attaisnojuma. Apgalvojums, ka sabiedr\u012bba sast\u0101v no daudz\u0101m grup\u0101m, no kur\u0101m viena apspie\u017e citas, lai notur\u0113tos pie varas, ir m\u0113\u0123in\u0101jums attaisnot diktat\u016bru. Tas neatbilst visas sabiedr\u012bbas interes\u0113m, bet gan tikai vienas \u0161\u0137iras, partijas, cilts vai viena klana, t\u0101tad sabiedr\u012bbas aizst\u0101j\u0113ju interes\u0113m. \u0160\u0101da r\u012bc\u012bba galvenok\u0101rt ir v\u0113rsta pret tiem sabiedr\u012bbas locek\u013ciem, kuri nav valdo\u0161\u0101s partijas biedri un nepieder pie apspied\u0113ju klana, cilts vai \u0161\u0137iras.<\/p>\n

Sabiedr\u012bba, kuru plosa partiju c\u012b\u0146as, ir l\u012bdz\u012bga sabiedr\u012bbai, kuru plosa cil\u0161u vai klanu c\u012b\u0146as.<\/p>\n

K\u0101das \u0161\u0137iras rad\u012bt\u0101 partija pak\u0101peniski aizst\u0101j ar sevi \u0161o \u0161\u0137iru un ar laiku ar\u012b tai opon\u0113jo\u0161o \u0161\u0137iru. K\u013c\u016bstot par sabiedr\u012bbas mantot\u0101ju, \u0161\u0137ira manto t\u0101s \u012bpa\u0161\u012bbas. Citiem v\u0101rdiem sakot, piem\u0113ram, str\u0101dnieku \u0161\u0137ira, apspiezdama citas \u0161\u0137iras, k\u013c\u016bst par visas sabiedr\u012bbas personific\u0113t\u0101ju, iemiesojot sev\u012b t\u0101s soci\u0101lo un materi\u0101lo b\u0101zi. Ar laiku, lai ar\u012b ne uzreiz, pa\u0161\u0101 str\u0101dnieku \u0161\u0137ir\u0101 s\u0101k izpausties t\u0101s apspiesto \u0161\u0137iru \u012bpa\u0161\u012bbas, un rezult\u0101t\u0101 t\u0101 p\u0101r\u0146em \u0161o \u0161\u0137iru tipisk\u0101s poz\u012bcijas, jo mantot\u0101js parasti p\u0101r\u0146em t\u0101s \u012bpa\u0161\u012bbas, no ka vi\u0146\u0161 manto. T\u0101 str\u0101dnieku \u0161\u0137ira ar laiku p\u0101rtop par sabiedr\u012bbu ar t\u0101s priek\u0161teces sabiedr\u012bbas rakstur\u012bgaj\u0101m pretrun\u0101m. Vispirms rodas at\u0161\u0137ir\u012bbas atsevi\u0161\u0137u sabiedr\u012bbas locek\u013cu materi\u0101laj\u0101 un gar\u012bgaj\u0101 l\u012bmen\u012b, p\u0113c tam veidojas sabiedr\u012bbas sl\u0101\u0146i, kas spont\u0101ni form\u0113jas par \u0161\u0137ir\u0101m – t\u0101m pa\u0161\u0101m, kuras agr\u0101k tika apspiestas. C\u012b\u0146a par varu sabiedr\u012bb\u0101 ats\u0101kas no jauna: atsevi\u0161\u0137as cilv\u0113ku grupas, sabiedr\u012bbas sl\u0101ni un, visbeidzot, jaunas \u0161\u0137iras m\u0113\u0123ina sagr\u0101bt varu sav\u0101s rok\u0101s.<\/p>\n

Sabiedr\u012bbas materi\u0101l\u0101 b\u0101ze nav stabila, jo p\u0113c savas dabas t\u0101 ir soci\u0101la. Varas instruments, kas balst\u0101s uz vienotu sabiedr\u012bbas materi\u0101lo b\u0101zi, iesp\u0113jams, k\u0101du laiku var palikt stabils, bet, tikl\u012bdz \u0161aj\u0101 vienotaj\u0101 materi\u0101laj\u0101 b\u0101z\u0113 s\u0101k izpausties jaunas materi\u0101l\u0101s un soci\u0101l\u0101s dz\u012bves par\u0101d\u012bbas, s\u0101k \u0161o stabilit\u0101ti zaud\u0113t.<\/p>\n

Jebkura sabiedr\u012bba, kur\u0101 risin\u0101s \u0161\u0137iru c\u012b\u0146a, s\u0101kotn\u0113 ir bijusi bez\u0161\u0137iru sabiedr\u012bba, kas att\u012bst\u012bbas likuma neizb\u0113gam\u012bbas rezult\u0101t\u0101 ir rad\u012bjusi antagonistiskas \u0161\u0137iras.<\/p>\n

\u0160\u0137ira, kas atsavina citas \u0161\u0137iras \u012bpa\u0161umu un pak\u013cauj to sev, lai notur\u0113tu varu sav\u0101s rok\u0101s, pier\u0101da, ka \u0161is \u012bpa\u0161ums ietekm\u0113 to t\u0101pat, k\u0101 agr\u0101k ietekm\u0113ja visu sabiedr\u012bbu kopum\u0101.<\/p>\n

\u012as\u0101k sakot, m\u0113\u0123in\u0101jumi unific\u0113t sabiedr\u012bbas materi\u0101lo b\u0101zi valsts p\u0101rvaldes probl\u0113mu risin\u0101\u0161anai vai partiju, \u0161\u0137iru un cil\u0161u c\u012b\u0146u iz\u0161\u0137ir\u0161anai ir cietu\u0161i neveiksmi, t\u0101pat k\u0101 m\u0113\u0123in\u0101jumi apmierin\u0101t masu pras\u012bbas ar to p\u0101rst\u0101vju starpniec\u012bbu, v\u0113l\u0113\u0161anu un referendumu ce\u013c\u0101. \u0160\u0101du m\u0113\u0123in\u0101jumu atk\u0101rto\u0161ana ir tuk\u0161s laika t\u0113ri\u0146\u0161 un tautas izsmie\u0161ana.<\/p>\n

REFERENDUMS<\/h5>\n

Referendums ir demokr\u0101tijas falsifik\u0101cija. Tie, kas atbild \u201cj\u0101\u201d, un tie, kas atbild \u201cn\u0113\u201d, paties\u012bb\u0101 neizsaka savu gribu, bet ar m\u016bsdienu demokr\u0101tijas pal\u012bdz\u012bbu ir nolemti klus\u0113\u0161anai, jo vi\u0146i var pateikt tikai vienu v\u0101rdu \u2013 \u201cj\u0101\u201d vai \u201cn\u0113\u201d. T\u0101 ir diktatorisk\u0101 re\u017e\u012bma visstingr\u0101k\u0101 un visne\u017e\u0113l\u012bg\u0101k\u0101 forma. \u201cN\u0113\u201d sac\u012bt\u0101jam ir j\u0101dod iesp\u0113ja motiv\u0113t, k\u0101d\u0113\u013c vi\u0146\u0161 ir teicis \u201cn\u0113\u201d, bet \u201cj\u0101\u201d sac\u012bt\u0101jam j\u0101\u013cauj paskaidrot, k\u0101d\u0113\u013c vi\u0146\u0161 ir teicis \u201cj\u0101\u201d un nevis \u201cn\u0113\u201d. Katram ir j\u0101dod iesp\u0113ja pamatot savu gribu, izteikties, k\u0101d\u0113\u013c vi\u0146\u0161 atbalsta vai noliedz to vai citu l\u0113mumu.<\/p>\n

Pa k\u0101du ce\u013cu ir j\u0101iet cilv\u0113cei, lai uz visiem laikiem atbr\u012bvotos no tir\u0101nijas un diktat\u016bras?<\/p>\n

No t\u0101, ka vissare\u017e\u0123\u012bt\u0101kais no demokr\u0101tijas probl\u0113mu jaut\u0101jumiem ir jaut\u0101jums par varas instrumentu, kas izpau\u017eas partiju, \u0161\u0137iru un atsevi\u0161\u0137u personu c\u012b\u0146\u0101s, un no t\u0101, ka referendumi un v\u0113l\u0113\u0161anas tikai mask\u0113 demokr\u0101tijas probl\u0113mu risin\u0101jumu neizdevu\u0161os m\u0113\u0123in\u0101jumus, j\u0101secina, ka ir j\u0101rada jauns varas instruments, kas nep\u0101rst\u0101v\u0113tu tikai vienu sabiedr\u012bbas da\u013cu un neizrais\u012btu konfliktus Citiem v\u0101rdiem sakot, j\u0101atrod t\u0101ds varas instruments, kas neb\u016btu ne partija, ne \u0161\u0137ira, ne cilts, ne klans, bet b\u016btu visa tauta kopum\u0101, nevis \u201cp\u0101rst\u0101vniec\u012bba\u201d t\u0101s v\u0101rd\u0101. NEK\u0100DAS P\u0100RST\u0100VNIEC\u012aBAS TAUTAS V\u0100RD\u0100! P\u0100RST\u0100VNIEC\u016a\u012aBA IR M\u0100NS.<\/p>\n

Ja izdotos rad\u012bt t\u0101du varas instrumentu, probl\u0113ma b\u016btu atrisin\u0101ta, un cilv\u0113ce uz visiem laikiem sarautu saites ar tir\u0101nijas un diktat\u016bras laikmetu. To nomain\u012btu tautas vara. Za\u013c\u0101 Gr\u0101mata sniedz varas instrumenta probl\u0113mas piln\u012bgu atrisin\u0101jumu un nor\u0101da taut\u0101m p\u0101rejas ce\u013cu no diktat\u016bras uz patiesas demokr\u0101tijas laikmetu.<\/p>\n

Jaunas teorijas pamat\u0101 ir tautas vara bez jebk\u0101das p\u0101rst\u0101vniec\u012bbas formas. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no sen\u0101 tie\u0161as demokr\u0101tijas realiz\u0101cijas m\u0113\u0123in\u0101juma, kas nevar\u0113ja tikt ieviests dz\u012bv\u0113, jo tajos laikos nebija tautas masveida organiz\u0101ciju, jaun\u0101 teorija realiz\u0113 tie\u0161o demokr\u0101tiju pl\u0101nveid\u012bgi un efekt\u012bvi.<\/p>\n

TAUTAS KONGRESI UN TAUTAS KOMITEJAS<\/h5>\n

Vien\u012bgais tautas demokr\u0101tijas \u012bsteno\u0161anas ce\u013c\u0161 ir tautas kongresu organiz\u0113\u0161ana.<\/p>\n

Bez tautas kongresiem nav demokr\u0101tijas.<\/p>\n

Visas citas varas sist\u0113mas nav demokr\u0101tiskas, ja t\u0101s nav orient\u0113tas uz \u0161o p\u0101rvalde metodi. Tautas kongresi ir tautu demokr\u0101tisk\u0101s kust\u012bbas galam\u0113r\u0137is.<\/p>\n

Tautas kongresi un tautas komitejas nav fant\u0101zijas auglis, bet cilv\u0113ka domas att\u012bst\u012bbas rezult\u0101ts, kas ietv\u0113ris sev\u012b visas cilv\u0113ces pieredzi c\u012b\u0146\u0101 par demokr\u0101tijas sasnieg\u0161anu.<\/p>\n

Tie\u0161a demokr\u0101tija ir ide\u0101ls probl\u0113mas atrisin\u0101jums, kas, ieviests praks\u0113, nevar k\u013c\u016bt par str\u012bda \u0101bolu vai domstarp\u012bbu objektu. Ta\u010du, t\u0101 k\u0101 visa tauta neatkar\u012bgi no t\u0101s skaitliskuma nevar san\u0101kt kop\u0101, lai apspriestu un izlemtu politiskos jaut\u0101jumus, tautas sav\u0101 laik\u0101 atk\u0101p\u0101s no tie\u0161as demokr\u0101tijas principa, kas t\u0101 ar\u012b palika par t\u012bru, no re\u0101l\u0101s dz\u012bves t\u0101lu utopiju. T\u0101s viet\u0101 rad\u0101s daudz teoriju par varas instrumentiem – t\u0101diem k\u0101 deput\u0101tu san\u0101ksmes, partiju koal\u012bcijas, referendumi, – kuri att\u0101lin\u0101ja tautu no dal\u012bbas politiskaj\u0101 dz\u012bv\u0113, at\u0146\u0113ma tai suverenit\u0101ti, bet t\u0101s varu nodeva savstarp\u0113ji naid\u012bgu varas instrumentu rok\u0101s, kuri periodiski nomain\u012bja viens otru, s\u0101kot ar atsevi\u0161\u0137\u0101m person\u0101m un beidzot ar \u0161\u0137ir\u0101m, klaniem, parlamentiem un partij\u0101m. Za\u013c\u0101 Gr\u0101mata br\u012bni\u0161\u0137\u0101, konkr\u0113t\u0101 form\u0101 nor\u0101da taut\u0101m ce\u013cu uz tie\u0161u demokr\u0101tiju. Kaut ar\u012b tie\u0161\u0101 demokr\u0101tija nevar\u0113ja tikt realiz\u0113ta agr\u0101k, t\u0101, neap\u0161aub\u0101mi, joproj\u0101m paliek ide\u0101la p\u0101rvaldes metode. T\u0101 k\u0101 Tre\u0161\u0101 Vispasaules Teorija pied\u0101v\u0101 re\u0101listisku pieeju tie\u0161as demokr\u0101tijas ievie\u0161anai, tad l\u012bdz ar to demokr\u0101tijas probl\u0113ma pasaul\u0113 var tikt piln\u012bgi atrisin\u0101ta. Mas\u0101m ir j\u0101c\u012bn\u0101s par visu autorit\u0101ro p\u0101rvaldes formu izskau\u0161anu. T\u0101s liekul\u012bgi tiek d\u0113v\u0113tas par da\u017e\u0101d\u0101m demokr\u0101tijai form\u0101m, vienalga, vai t\u0101 b\u016btu parlamentu, klanu, cil\u0161u, \u0161\u0137iru var partiju vara.<\/p>\n

Uz demokr\u0101tiju ved tikai viens ce\u013c\u0161, tai ir tikai viena teorija. Par demokr\u0101tiskiem d\u0113v\u0113to re\u017e\u012bmu daudzveid\u012bba un to at\u0161\u0137ir\u012bbas tikai lieku reizi nor\u0101da uz to nedemokr\u0101tiskumu. Tautas vara var izpausties tikai vien\u0101 form\u0101, un tautas varas \u012bsteno\u0161ana ir iesp\u0113jama tikai vien\u0101 ce\u013c\u0101 – organiz\u0113jot tautas kongresus un tautas komitejas. Bez tautas kongresiem nav demokr\u0101tijas, tautas komitej\u0101m ir j\u0101b\u016bt visur.<\/p>\n

Vispirms visi iedz\u012bvot\u0101ji tiek sadal\u012bti prim\u0101rajos tautas kongresos. Katrs kongress iev\u0113l\u0113 vado\u0161o org\u0101nu – komiteju. Komitejas form\u0113 tautas kongresus iecirk\u0146u l\u012bmen\u012b. \u0160ie kongresi ir augst\u0101kst\u0101vo\u0161i par prim\u0101rajiem. T\u0101l\u0101k prim\u0101rajos tautas kongresos apvienot\u0101s masas iev\u0113l\u0113 administrat\u012bv\u0101s tautas komitejas, kas st\u0101jas valsts administr\u0101cijas viet\u0101 un uz\u0146emas vad\u012bt visas tautas saimniec\u012bbas nozares. Tautas komitejas, kas vada sabiedrisk\u0101s saimniec\u012bbas nozares, atbild par savu darb\u012bbu prim\u0101rajiem tautas kongresiem, KURI nosaka to politiku un kontrol\u0113 l\u0113mumu izpildi. L\u012bdz ar to vara un kontrole non\u0101k tautas rok\u0101s un sevi izsm\u0113lu\u0161\u0101s demokr\u0101tijas apz\u012bm\u0113jums: \u201cDEMOKR\u0100TIJA IR TAUTAS KONTROLE P\u0100R VALSTI\u201d tiek nomain\u012bts ar pareizu apz\u012bm\u0113jumu: \u201cDEMOKR\u0100TIJA IR TAUTAS PA\u0160KONTROLE\u201d.<\/p>\n

Demokr\u0101tija ir tautas pa\u0161kontrole.<\/p>\n

Visi pilso\u0146i – tautas kongresu biedri – p\u0113c savas nodarbo\u0161an\u0101s pieder pie da\u017e\u0101diem sabiedr\u012bbas sl\u0101\u0146iem. T\u0101d\u0113\u013c, neskatoties uz to, ka vi\u0146i ir prim\u0101ro tautas kongresu biedri un bie\u017ei vien piedal\u0101s to vad\u012b\u0161an\u0101, organiz\u0113jas savos profesion\u0101los tautas kongresos.<\/p>\n

Jaut\u0101jumi, kas tiek apspriesti tautas kongresos un tautas komitej\u0101s, gal\u012bgi tiek izlemti Visp\u0101r\u0113j\u0101 tautas kongres\u0101, kur\u0101 san\u0101k kop\u0101 tautas kongresu un tautas komiteju vado\u0161ie org\u0101ni. Visp\u0101r\u0113jais tautas kongress notiek reizi gad\u0101. T\u0101 l\u0113mumi tiek nodoti realiz\u0113\u0161anai tautas kongresiem un tautas komitej\u0101m. \u0160ie kongresi un komitejas savuk\u0101rt pak\u013caujas prim\u0101rajiem tautas kongresiem. Visp\u0101r\u0113jais tautas kongress nav atsevi\u0161\u0137u p\u0101rst\u0101vju forums, k\u0101 tas ir parlamentos, bet tautas kongresu un tautas komiteju forums.<\/p>\n

T\u0101 dab\u012bg\u0101 ce\u013c\u0101 tiek atrisin\u0101ts jaut\u0101jums par varas instrumentu un likts gals diktatorisko varas formu past\u0101v\u0113\u0161anai. Par varas instrumentu k\u013c\u016bst tauta. Piln\u012bgi un uz visiem laikiem pasaul\u0113 tiek atrisin\u0101ta demokr\u0101tijas probl\u0113ma.<\/p>\n

SABIEDR\u012aBAS LIKUMS<\/h5>\n

Bez varas instrumenta probl\u0113mas past\u0101v v\u0113l viena probl\u0113ma, kas, gan risin\u0101ta atsevi\u0161\u0137os v\u0113stures periodos, l\u012bdz pat m\u016bsdien\u0101m atrisin\u0101jumu nav radusi. T\u0101 ir Likuma probl\u0113ma.<\/p>\n

Nepamatoti un nedemokr\u0101tiski ir uzdot sabiedr\u012bbas Likuma izstr\u0101d\u0101\u0161anu komitejai vai parlamentam. Tikpat nepamatoti un nedemokr\u0101tiski ir pie\u013caut, ka sabiedr\u012bbas Likumu maina atsevi\u0161\u0137as personas, komitejas un parlamenti.<\/p>\n

Kas tad ir sabiedr\u012bbas Likums? Kas to izstr\u0101d\u0101? K\u0101da ir t\u0101 noz\u012bme demokr\u0101tiskaj\u0101 sist\u0113m\u0101?<\/p>\n

\u012astenais sabiedr\u012bbas Likums ir vai nu para\u017ea, vai reli\u0123ija. Jebkur\u0161 m\u0113\u0123in\u0101jums noteikt sabiedr\u012bbas Likumu, apejot \u0161os izejas punktus, ir nepamatots un nelo\u0123isks. Konstit\u016bcija nav sabiedr\u012bbas Likums. Konstit\u016bcija ir cilv\u0113ku noteikts pamatlikums. Ir j\u0101b\u016bt avotam, kas attaisnotu \u0161\u0101 likuma past\u0101v\u0113\u0161anu. M\u016bsdienu sabiedr\u012bb\u0101 br\u012bv\u012bbas probl\u0113mu ir rad\u012bjis tas apst\u0101klis, ka par sabiedr\u012bbas likumu ir k\u013cuvu\u0161as konstit\u016bcijas, kas balst\u0101s vien\u012bgi uz diktatorisk\u0101 varas instrumenta – vienalga, vai t\u0101 b\u016btu atsevi\u0161\u0137a persona vai partija, -viedok\u013ca. To apliecina past\u0101vo\u0161o konstit\u016bciju da\u017e\u0101d\u012bba, neskatoties uz to, ka cilv\u0113ka br\u012bv\u012bbai visur ir j\u0101b\u016bt vien\u0101dai. \u0160is da\u017e\u0101d\u012bbas pamat\u0101 ir pie varas atrodo\u0161os personu uzskatu da\u017e\u0101d\u012bba. Tie\u0161i br\u012bv\u012bbas j\u0113dziena izskaidrojums ir past\u0101vo\u0161o re\u017e\u012bmu v\u0101jais punkts. Metodes, ar kuras pal\u012bdz\u012bbu vald\u012bbas tiecas nostiprin\u0101t savu varu p\u0101r taut\u0101m, ir noteiktas konstit\u016bcij\u0101s. Cilv\u0113ki ir spiesti pak\u013cauties t\u0101m, jo sp\u0113k\u0101 ir konstit\u016bcij\u0101s noteiktie likumi, kas b\u016bt\u012bb\u0101 ir varas instrumenta p\u0101rliec\u012bbu paud\u0113ji. Varas instrumenta diktatoriskais likums ir aizvietojis dab\u012bgo likumu. T\u0101 k\u0101 cilv\u0113ka rad\u012btais likums it aizvietojis dab\u012bgo likumu, likum\u012bbas krit\u0113riji ir novirz\u012bju\u0161ies no dab\u012bg\u0101 ce\u013ca.<\/p>\n

Cilv\u0113ks vienm\u0113r paliek cilv\u0113ks – k\u0101 sav\u0101 fiziskaj\u0101 apveid\u0101, t\u0101 ar\u012b sav\u0101s emocij\u0101s. T\u0101d\u0113\u013c dab\u012bgais likums bija lo\u0123isks cilv\u0113kam, kas ir un paliek vienots sav\u0101 cilv\u0113ciskaj\u0101 b\u016bt\u012bb\u0101. V\u0113l\u0101k konstit\u016bcijas, tas ir, cilv\u0113ka rad\u012btie likumi p\u0101rst\u0101ja skat\u012bt vi\u0146u k\u0101 vienotu un past\u0101v\u012bgu b\u016btni. Vien\u012bgais \u0161\u0101das poz\u012bcijas izskaidrojums ir varas instrumenta tieksme – vienalga, vai t\u0101 b\u016btu persona, parlaments, \u0161\u0137ira vai partija, – vald\u012bt p\u0101r tautu. Ac\u012bmredzot t\u0101d\u0113\u013c l\u012bdz ar varas nomai\u0146u parasti main\u0101s ar\u012b konstit\u016bcijas. Tas liecina par to, ka konstit\u016bcijas ne tuvu nav dab\u012bgais likums, bet ir varas instrumenta darb\u012bbas volunt\u0101ristisks auglis, kas kalpo to interes\u0113m.<\/p>\n

Cilv\u0113ka br\u012bv\u012bbu apdraud tas, ka sabiedr\u012bba ir zaud\u0113jusi savu \u012bsto likumu un aizvietojusi to ar cilv\u0113ka rad\u012btu likumu, kas pal\u012bdz varas instrumentam p\u0101rvald\u012bt masas. Paties\u012bb\u0101 vald\u012bbas metode ir j\u0101piel\u0101go sabiedr\u012bbas Likumam, nevis otr\u0101di.<\/p>\n

No sac\u012bt\u0101 izriet, ka sabiedr\u012bbas Likums nav j\u0101sast\u0101da vai j\u0101izstr\u0101d\u0101. Likuma noz\u012bme sabiedr\u012bbas dz\u012bv\u0113 ir t\u0101da, ka tikai tas var konstat\u0113t, kas ir paties\u012bba un kas ir meli, kas ir pareizi un kas \u2013 n\u0113, k\u0101 ar\u012b noteikt sabiedr\u012bbas locek\u013cu ties\u012bbas un pien\u0101kumus. Br\u012bv\u012bba tiek apdraud\u0113ta, ja sabiedr\u012bbai nav sv\u0113ta likuma, kura pamat\u0101 ir negroz\u0101mas normas. T\u0101s nedr\u012bkst main\u012bt vai labot p\u0113c varas instrumenta v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s. V\u0113l jo vair\u0101k – varas instrumentam pa\u0161am ir j\u0101iev\u0113ro sabiedr\u012bbas Likums. Ta\u010du patlaban visas pasaules tautas tiek p\u0101rvald\u012btas ar cilv\u0113ka rad\u012btiem likumiem, kas tiek gan main\u012bti, gan atcelti atkar\u012bb\u0101 no t\u0101, k\u0101ds varas instruments n\u0101cis pie varas. Tautas referendumi konstit\u016bciju jaut\u0101jumos ne vienm\u0113r ir efekt\u012bvi, jo, \u0146emot par pamatu viennoz\u012bm\u012bgu atbildi \u201cj\u0101\u201d vai \u201cne\u201d, falsific\u0113 demokr\u0101tiju. Bez tam tautas tiek spiestas piedal\u012bties referendumos ar cilv\u0113ku rad\u012btu likumu. Ja par konstit\u016bcijas jaut\u0101jumu ir noticis referendums, tas nenoz\u012bm\u0113, ka konstit\u016bcija ir k\u013cuvusi par sabiedr\u012bbas Likumu, bet vien\u012bgi apliecina faktu, ka konstit\u016bcija ir jaut\u0101jums, par kuru noticis referendums, ne vair\u0101k.<\/p>\n

Sabiedr\u012bbas Likums ir m\u016b\u017e\u012bgs mantojums, bet ne tikai pa\u0161laik dz\u012bvojo\u0161o \u012bpa\u0161ums. T\u0101d\u0113\u013c konstit\u016bcijas izstr\u0101d\u0101\u0161ana un t\u0101s apsprie\u0161ana laikabiedru referendum\u0101 ir sava veida farss.<\/p>\n

Likuma kodeksi, ko rad\u012bjis cilv\u0113ks uz vi\u0146a pa\u0161a rad\u012bt\u0101s konstit\u016bcijas pamata, paredz daudz soda m\u0113ru, ko tikpat k\u0101 nevien\u0101 gad\u012bjum\u0101 neparedz para\u017eas, kas uzliek mor\u0101lu, nevis materi\u0101lu sodu un t\u0101d\u0113j\u0101di nepazemo cilv\u0113ka pa\u0161cie\u0146u. Reli\u0123ija ietver sev\u012b para\u017eas. Liel\u0101k\u0101 dala materi\u0101lo soda m\u0113ru reli\u0123ij\u0101 tiek atlikta l\u012bdz Soda dienai, bet liel\u0101k\u0101 da\u013ca dz\u012bves normu ir izteikta bau\u0161\u013cu, ieteikumu, jaut\u0101jumu un atbil\u017eu veid\u0101. \u0160\u0101ds likums visvair\u0101k atbilst cilv\u0113ka cie\u0146ai. Reli\u0123ija paredz nekav\u0113jo\u0161os sodu vien\u012bgi gal\u0113jos gad\u012bjumos, kad tas ir nepiecie\u0161ams sabiedr\u012bbas aizst\u0101v\u0113\u0161anai.<\/p>\n

Reli\u0123ija ietver sevi para\u017eas, bet para\u017eas ir tautas dab\u012bg\u0101s dz\u012bves izpausme. T\u0101tad reli\u0123ija, kas ietver sev\u012b para\u017eas, ir dab\u012bg\u0101 Likuma apliecin\u0101t\u0101ja. Likumi, kas nebalst\u0101s uz reli\u0123iju un para\u017e\u0101m, speci\u0101li tiek rad\u012bti, lai nost\u0101d\u012btu cilv\u0113ku pret cilv\u0113ku. Tie ir nepamatoti, jo neizriet no dab\u012bgiem avotiem – para\u017e\u0101m un reli\u0123ijas.<\/p>\n

KAS V\u0112RO SABIEDR\u012aBAS DZ\u012aVES GAITU?<\/h5>\n

Rodas jaut\u0101jums, kas v\u0113ro sabiedr\u012bbas dz\u012bves gaitu, lai savlaic\u012bgi nov\u0113rstu t\u0101s novirzi no Likuma? No demokr\u0101tijas viedok\u013ca nevienai cilv\u0113ku grupai nav ties\u012bbu uzraudz\u012bt sabiedr\u012bbu. SABIEDR\u012aBA PATI KONTROL\u0112 SEVI. Jebkuras pretenzijas no jebkuras puses – vai t\u0101 b\u016btu atsevi\u0161\u0137a persona vai cilv\u0113ku grupa – uz ties\u012bb\u0101m kontrol\u0113t Likuma izpildi ir diktat\u016bra, jo demokr\u0101tija paredz visas sabiedr\u012bbas atbild\u012bbu. Kontrol\u0113 ir j\u0101piedal\u0101s visai sabiedr\u012bbai. T\u0101 ar\u012b ir demokr\u0101tija, kas tiek \u012bstenota dz\u012bv\u0113 ar demokr\u0101tiskas varas instrumentu, kas rad\u012bts atbilsto\u0161i pa\u0161as sabiedr\u012bbas organiz\u0101cijas raksturam, s\u0101kot ar prim\u0101rajiem tautas kongresiem un tautas pa\u0161vald\u012bbu, ko realiz\u0113 tautas komitejas, un beidzot ar Visp\u0101r\u0113jo tautas kongresu (nacion\u0101lo kongresu), kas apvieno tautas kongresus un tautas komitejas. Atbilsto\u0161i \u0161ai teorijai varas instruments ir pati tauta un tauta ar\u012b kontrol\u0113 pati sevi. T\u0101 sabiedr\u012bba kontrol\u0113 savu Likumu izpildi.<\/p>\n

K\u0100 SABIEDR\u012aBA KORI\u0122\u0112 SITU\u0100CIJU GAD\u012aJUM\u0100, JA TIEK P\u0100RK\u0100PTS LIKUMS?<\/h5>\n

Ja varas instruments ir diktatorisks, kas ir visu past\u0101vo\u0161o re\u017e\u012bmu rakstur\u012bga iez\u012bme, tad sabiedr\u012bbai atliek tikai viens ce\u013c\u0161, k\u0101 nov\u0113rst Likuma p\u0101rk\u0101p\u0161anu, – vardarb\u012bba, kas noz\u012bm\u0113 pret past\u0101vo\u0161o varu v\u0113rstu revol\u016bciju. Ta\u010du vardarb\u012bbu un revol\u016bciju pat t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101, ja t\u0101s izsaka sabiedr\u012bbas noska\u0146ojumu un t\u0101s protestu pret Likuma p\u0101rk\u0101p\u0161anu, \u012bsteno nevis visa sabiedr\u012bba, bet tikai tie, kas izr\u0101da iniciat\u012bvu un drosmi izteikt sabiedr\u012bbas gribu. Bet t\u0101ds ce\u013c\u0161 paver iesp\u0113jas jaunai diktat\u016brai, jo \u0161\u0101da revolucion\u0101ra iniciat\u012bva revolucion\u0101r\u0101s nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 nodod varu jauna varas instrumenta rok\u0101s, kas atkal aizst\u0101j tautu. Tas noz\u012bm\u0113, ka varas instruments vienalga paliek diktatorisks. Bez tam situ\u0101cijas mai\u0146a ar sp\u0113ka pal\u012bdz\u012bbu nav demokr\u0101tiska akcija, kaut ar\u012b ir notikusi radu\u0161\u0101s nedemokr\u0101tisk\u0101s situ\u0101cijas rezult\u0101t\u0101. Sabiedr\u012bba, kas l\u012bdz \u0161im grie\u017eas pa \u0161o nosl\u0113gto apli, ir atpalikusi. Kur tad mekl\u0113jama izeja?<\/p>\n

Izeja ir saskat\u0101ma vien\u012bgi taj\u0101 apst\u0101kl\u012b, ka pa\u0161ai tautai, s\u0101kot ar prim\u0101rajiem tautas kongresiem un beidzot ar Visp\u0101r\u0113jo tautas kongresu, j\u0101k\u013c\u016bst par varas instrumentu. L\u012bdz ar to izz\u016bd valsts administr\u0101cija un to nomaina tautas komitejas. Un, ja \u0161\u0101das sist\u0113mas apst\u0101k\u013cos notiek novirze no sabiedr\u012bbas Likuma, tas noz\u012bm\u0113, ka \u0161ai atk\u0101pei ir tot\u0101ls raksturs un situ\u0101cija ir j\u0101kori\u0123\u0113 ar pla\u0161as demokr\u0101tiskas p\u0101rb\u016bves pal\u012bdz\u012bbu, nevis ar sp\u0113ku. \u0160\u012b oper\u0101cija neb\u016bt neaprobe\u017eojas ar volunt\u0101ristisku metodes izv\u0113li, mai\u0146u vai labojumu. T\u0101 neizb\u0113gami izriet no pa\u0161as sabiedr\u012bbas demokr\u0101tisk\u0101s dabas, jo \u0161aj\u0101 situ\u0101cij\u0101 nav p\u0101ri sabiedr\u012bbai st\u0101vo\u0161u org\u0101nu, pret kuriem var\u0113tu b\u016bt v\u0113rsta vardarb\u012bba un uz kuriem var\u0113tu tikt likta atbild\u012bba par atk\u0101p\u0161anos no Likuma.<\/p>\n

PRESE<\/h5>\n

Cilv\u0113kam k\u0101 fiziskai personai ir vajadz\u012bga pa\u0161izteik\u0161an\u0101s br\u012bv\u012bba. Pat t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101, ja cilv\u0113ks ir v\u0101jpr\u0101t\u012bgs, vi\u0146am ir ties\u012bbas br\u012bvi izteikt savu v\u0101jpr\u0101tu.<\/p>\n

Demokr\u0101tija ir tautas vara, nevis tautas pa\u0161izteik\u0161an\u0101s.<\/strong><\/p>\n

Cilv\u0113ks k\u0101 juridiska persona ar\u012b ir br\u012bvs izteikt sevi k\u0101 t\u0101du. Pirmaj\u0101 gad\u012bjum\u0101 cilv\u0113ks p\u0101rst\u0101v tikai sevi pa\u0161u, otraj\u0101m – fizisku personu grupu, kas veido juridisku personu.<\/p>\n

Sabiedr\u012bba sast\u0101v no daudz\u0101m fizisk\u0101m un juridisk\u0101m person\u0101m. T\u0101d\u0113\u013c, ja fizisk\u0101 persona ir v\u0101jpr\u0101t\u012bga, tas nenoz\u012bm\u0113, ka p\u0101r\u0113jie sabiedr\u012bbas locek\u013ci ar\u012b ir v\u0101jpr\u0101t\u012bgi. Fizisk\u0101 persona izsaka tikai sevi, juridisk\u0101 – personu grupas, kas veido juridisko personu, intereses vai viedokli. Tabaku ra\u017eojo\u0161a vai p\u0101rdodo\u0161a komp\u0101nija izsaka tikai to \u012bpa\u0161nieku intereses vai viedokli, jo vi\u0146i ir ieinteres\u0113ti tabakas ra\u017eo\u0161an\u0101 un p\u0101rdo\u0161an\u0101, neskatoties uz to, ka t\u0101 kait\u0113 cilv\u0113ku vesel\u012bbai.<\/p>\n

Prese ir sabiedr\u012bbas, nevis fiziskas vai juridiskas personas pa\u0161izteiksmes veids. T\u0101d\u0113\u013c ne no lo\u0123ikas, ne no demokr\u0101tijas viedok\u013ca prese nevar pieder\u0113t ne fiziskai, ne juridiskai personai.<\/p>\n

Av\u012bze, kas ir indiv\u012bda \u012bpa\u0161ums, izsaka tikai t\u0101s \u012bpa\u0161nieka viedokli. No patiesas demokr\u0101tijas poz\u012bcij\u0101m nav pie\u013caujams, ka atsevi\u0161\u0137ai personai pieder\u0113tu publiski preses un inform\u0101cijas l\u012bdzek\u013ci. Tom\u0113r vi\u0146ai ir dab\u012bgas ties\u012bbas izteikties jebkur\u0101 veid\u0101, pat vis\u0101rpr\u0101t\u012bg\u0101kaj\u0101. ja persona ir \u0101rpr\u0101t\u012bga. Av\u012bze, kuru izdod, piem\u0113ram, tirgot\u0101ju arodbiedr\u012bba vai tirdzniec\u012bbas pal\u0101ta, ir tikai \u0161\u012bs sabiedr\u012bbas grupas, nevis visas sabiedr\u012bbas intere\u0161u un uzskatu paud\u0113ja.<\/p>\n

T\u0101pat tas ir ar p\u0101r\u0113j\u0101m sabiedr\u012bbas fizisk\u0101m vai juridisk\u0101m person\u0101m. Par demokr\u0101tisku ir uzskat\u0101ma tikai tautu komiteju izdodam\u0101 prese, jo tautas komitejas apvieno da\u017e\u0101das sabiedr\u012bbas grupas. Tikai \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 prese un citi inform\u0101cijas l\u012bdzek\u013ci var izteikt sabiedr\u012bbas viedokli kopum\u0101 un b\u016bt par sabiedrisk\u0101s domas ruporu. L\u012bdz ar to prese un inform\u0101cijas l\u012bdzek\u013ci k\u013c\u016bst patiesi demokr\u0101tiski.<\/p>\n

\u0100rstu arodbiedr\u012bbas izdodamai av\u012bzei, lai t\u0101 patiesi p\u0101rst\u0101v\u0113tu savu izdev\u0113ju, j\u0101b\u016bt t\u012bri medic\u012bniskai av\u012bzei. Tas pats attiecas uz cit\u0101m apvien\u012bb\u0101m. Fiziskai personai ir ties\u012bbas izteikt tikai pa\u0161ai sevi. No patiesas demokr\u0101tijas viedok\u013ca vi\u0146ai nav ties\u012bbu uzst\u0101ties neviena cita, k\u0101 tikai pa\u0161ai sav\u0101 v\u0101rd\u0101. L\u012bdz ar to radik\u0101li tiek realiz\u0113ts demokr\u0101tisks l\u0113mums par t\u0101 saucamaj\u0101m \u201cbr\u012bv\u0101s preses\u201d probl\u0113m\u0101m. Patlaban vis\u0101 pasaul\u0113 diskut\u0113jamais jaut\u0101jums par preses br\u012bv\u012bbu b\u016bt\u012bb\u0101 ir neatrisin\u0101tas demokr\u0101tijas probl\u0113ma. To ir iesp\u0113jams atrisin\u0101t, tikai p\u0101rvarot demokr\u0101tijas kr\u012bzi sabiedr\u012bb\u0101 kopum\u0101. Vien\u012bgais ce\u013c\u0161 \u0161\u012bs sare\u017e\u0123\u012bt\u0101s probl\u0113mas – demokr\u0101tijas probl\u0113mas – atrisin\u0101\u0161an\u0101 ir Tre\u0161\u0101 Vispasaules Teorija.<\/p>\n

\n

OTR\u0100 DA\u013bA: Ekonomiskais aspekts<\/h1>\n

SOCI\u0100LISMS<\/h4>\n

Darba un darba apmaksas jaut\u0101jumos to risin\u0101\u0161anas gait\u0101 ir notiku\u0161as v\u0113sturiski svar\u012bgas p\u0101rmai\u0146as. Konkr\u0113ti t\u0101s izpau\u017eas str\u0101d\u0101jo\u0161o un darba dev\u0113ju, saimnieku un ra\u017eot\u0101ju attiec\u012bb\u0101s. Ir sa\u012bsin\u0101ts darba dienas ilgums, tiek apmaks\u0101ts virsstundu darbs, pie\u0161\u0137irti da\u017e\u0101di atva\u013cin\u0101jumi, ir noteikta minim\u0101l\u0101 darba alga, str\u0101d\u0101jo\u0161o dal\u012bba pe\u013c\u0146\u0101 un uz\u0146\u0113mumu vad\u012bb\u0101, aizliegta nepamatota atlai\u0161ana no darba, pastiprin\u0101ta soci\u0101l\u0101 nodro\u0161in\u0101\u0161ana, atz\u012btas ties\u012bbas uz streikiem un pie\u0146emti citi l\u0113mumi, kas ir k\u013cuvu\u0161i par jebkura m\u016bsdienu likumu kodeksa sast\u0101vda\u013cu. Ne maz\u0101k svar\u012bgas p\u0101rmai\u0146as ir notiku\u0161as priv\u0101t\u012bpa\u0161uma sf\u0113r\u0101, un konkr\u0113ti, ir pie\u0146emts likums, kas ierobe\u017eo pe\u013c\u0146u un aizliedz priv\u0101t\u012bpa\u0161umu, nododot to valsts rok\u0101s. Neskatoties uz vis\u0101m \u0161\u012bm p\u0101rmai\u0146\u0101m, kuru noz\u012bmi ekonomisk\u0101s probl\u0113mas att\u012bst\u012bbas v\u0113stur\u0113 nevar noniecin\u0101t, ekonomisk\u0101 probl\u0113ma joproj\u0101m gaida radik\u0101las p\u0101rmai\u0146as.<\/p>\n

Tagad sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar agr\u0101kajiem laikiem darbinieku st\u0101vok\u013ca uzlabo\u0161anas probl\u0113ma kopum\u0101 vairs nav tik asa, ta\u010du t\u0101s piln\u012bgs atrisin\u0101jums m\u016bsdienu pasaul\u0113 nav atrasts. P\u0101rmai\u0146as ir sk\u0101ru\u0161as \u012bpa\u0161uma attiec\u012bbas, t\u0101 viskonservat\u012bv\u0101k\u0101s formas ir nomain\u012btas ar visprogres\u012bv\u0101kaj\u0101m, turkl\u0101t paredzot ar\u012b da\u017e\u0101das p\u0101rejas formas, bet ra\u017eot\u0101ju probl\u0113mas, kuri ir un paliek algots darbasp\u0113ks, v\u0113l joproj\u0101m nav atrisin\u0101tas.<\/p>\n

Ne maz\u0101kas p\u0101rmai\u0146as ir sk\u0101ru\u0161as darba algas probl\u0113mas. Darba apmaksas sf\u0113r\u0101 darba\u013caudis ir pan\u0101ku\u0161i virkni ar likumu apstiprin\u0101tu priek\u0161roc\u012bbu, kuras tiek aizsarg\u0101tas no arodbiedr\u012bbu puses. Str\u0101dnieki, tehniskie speci\u0101listi un administrat\u012bvie darbinieki ir pan\u0101ku\u0161i ties\u012bbas, kuras agr\u0101k lik\u0101s ne\u012bstenojamas. Un tom\u0113r ekonomisk\u0101 probl\u0113ma joproj\u0101m past\u0101v.<\/p>\n

Pas\u0101kumi, kas veikti darba algas jaut\u0101jumu risin\u0101\u0161an\u0101, nek\u0101di nav sk\u0101ru\u0161i probl\u0113mas pamatus. Tie dr\u012bz\u0101k atg\u0101dina liekul\u012bgu m\u0113\u0123in\u0101jumu sniegt \u017e\u0113last\u012bbas d\u0101vanas nek\u0101 patiesi atz\u012bt str\u0101d\u0101jo\u0161o ties\u012bbas. K\u0101p\u0113c darba\u013caudis sa\u0146em darba algu? Ta\u010du t\u0101p\u0113c, ka vi\u0146i ra\u017eo produkciju citu interes\u0113s, to personu interes\u0113s, kas vi\u0146us algoju\u0161as produkcijas izgatavo\u0161anai.<\/p>\n

T\u0101tad vi\u0146i nepat\u0113r\u0113 sara\u017eoto produkciju, bet ir spiesti main\u012bt to pret darba algu. Pareizs ir princips: kas ra\u017eo, tas ar\u012b pat\u0113r\u0113.<\/p>\n

Algotie darbinieki, lai ar\u012b cik augsta b\u016btu vi\u0146u alga, ir un paliek tie pa\u0161i vergi.<\/p>\n

Algots darbinieks atrodas pusverga atkar\u012bb\u0101 no vi\u0146u algoju\u0161\u0101 saimnieka. V\u0113l jo vair\u0101k – vi\u0146\u0161 ir vergs uz laiku, un vi\u0146a verdz\u012bbas pamat\u0101 ir darbs, par kuru vi\u0146\u0161 sa\u0146em maksu no darba dev\u0113ja neatkar\u012bgi no t\u0101, vai darba dev\u0113js ir priv\u0101ta persona vai valsts.<\/p>\n

Pat valsts uz\u0146\u0113mumi maks\u0101 saviem darbiniekiem algu un nodro\u0161ina vi\u0146us ar da\u017e\u0101diem soci\u0101liem labumiem, kas dr\u012bz\u0101k atg\u0101dina \u017e\u0113last\u012bbas d\u0101vanas, ar kur\u0101m savus darbiniekus apvelt\u012b priv\u0101to ra\u017eo\u0161anas uz\u0146\u0113mumu \u012bpa\u0161nieki.<\/p>\n

Viedoklis, ka valsts \u012bpa\u0161uma apst\u0101k\u013cos pe\u013c\u0146a non\u0101k sabiedr\u012bbas, t\u0101tad pa\u0161u darbinieku rok\u0101s, kam\u0113r, turpretim, priv\u0101to uz\u0146\u0113mumu pe\u013c\u0146a paliek uz\u0146\u0113muma \u012bpa\u0161niekam, ir pareizs, ja runa ir par visas sabiedr\u012bbas interes\u0113m kopum\u0101, nevis par katra atsevi\u0161\u0137a darbinieka person\u012bgaj\u0101m interes\u0113m<\/p>\n

Ja pie\u0146em, ka \u012bpa\u0161umu monopoliz\u0113jus\u012b politisk\u0101 vara ir visas tautas vara, kas tiek \u012bstenota ar tautas kongresu un tautas komiteju, nevis ar vienas \u0161\u0137iras, cilts, partijas, partiju koal\u012bcijas, \u0123imenes, personas, viena klana vai k\u0101das no deput\u0101tu p\u0101rst\u0101vniec\u012bbas formu starpniec\u012bbu, pat t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 darba alga, ko darbinieks sa\u0146em person\u012bgo vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anai, vi\u0146a pe\u013c\u0146as da\u013ca vai soci\u0101l\u0101 nodro\u0161in\u0101t\u012bba b\u016bt\u012bb\u0101 ne ar ko neat\u0161\u0137iras no t\u0101, ko sa\u0146em priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101 nodarbin\u0101tie pilso\u0146i: k\u0101 vieni, t\u0101 otri str\u0101d\u0101 par algu neatkar\u012bgi no t\u0101, kas ir vi\u0146u saimnieks.<\/p>\n

T\u0101tad p\u0101rmai\u0146as, kuru rezult\u0101t\u0101 \u012bpa\u0161ums ir p\u0101rg\u0101jis no vien\u0101m rok\u0101m otr\u0101s, nav atrisin\u0101ju\u0161as jaut\u0101jumu par str\u0101d\u0101jo\u0161\u0101 ties\u012bb\u0101m uz vi\u0146a sara\u017eoto produkciju ne ar sabiedr\u012bbas, ne ar darba algas starpniec\u012bbu, jo ra\u017eot\u0101ji, neraugoties uz ra\u017eo\u0161anas formu mai\u0146u, joproj\u0101m paliek algot\u0146i.<\/p>\n

Lai \u0161o probl\u0113mu atrisin\u0101tu piln\u012bgi, ir j\u0101atce\u013c darba alga, cilv\u0113ks j\u0101atsvabina no t\u0101s va\u017e\u0101m un sabiedr\u012bbai j\u0101atgrie\u017eas pie dab\u012bgajiem -likumiem, kuri nosac\u012bja \u0161\u012bs attiec\u012bbas bez\u0161\u0137iru sabiedr\u012bb\u0101 l\u012bdz tam, kam\u0113r cilv\u0113ks nebija rad\u012bjis da\u017e\u0101das varas formas un savus likumus.<\/p>\n

Dab\u012bgie likumi ir vien\u012bgais cilv\u0113ku attiec\u012bbu avots, pamats un krit\u0113rijs.<\/p>\n

Dab\u012bgie likumi, kas ir dab\u012bg\u0101 soci\u0101lisma pamat\u0101 un balst\u0101s uz ra\u017eo\u0161anas elementu ekonomisko vienl\u012bdz\u012bbu, nosaka cilv\u0113kiem aptuveni vieni vien\u0101du dabas produktu pat\u0113ri\u0146u. Tas, ka cilv\u0113ks ekspluat\u0113 cilv\u0113ku, tiecas piesavin\u0101ties vair\u0101k par vi\u0146am nepiecie\u0161amo, ir atk\u0101p\u0161an\u0101s no dab\u012bgajiem likumiem, atteik\u0161an\u0101s no cilv\u0113ku sabiedr\u012bbas vesel\u012bgaj\u0101m dz\u012bves norm\u0101m, degrad\u0101cijas un ekspluatatoru sabiedr\u012bbas s\u0101kums.<\/p>\n

Cilv\u0113ces v\u0113stures gait\u0101 eksist\u0113ju\u0161o ra\u017eo\u0161anas formu anal\u012bze pier\u0101da, ka galvenie ra\u017eo\u0161anas elementi vienm\u0113r un visur ir biju\u0161i: darba objekts, darba r\u012bks un ra\u017eot\u0101js. Dab\u012bgais vienl\u012bdz\u012bbas likums paredz, ka katrs no ra\u017eo\u0161anas elementiem ienes ra\u017eo\u0161anas proces\u0101 savu da\u013cu. Ja viens no \u0161iem elementiem izpaliek, ra\u017eo\u0161ana k\u013c\u016bst neiesp\u0113jama; katram ra\u017eo\u0161anas elementam pieder galven\u0101 loma ra\u017eo\u0161anas proces\u0101, bez jebkura no tiem ra\u017eo\u0161ana apst\u0101jas.<\/p>\n

T\u0101 k\u0101 katrs no min\u0113tajiem elementiem ir vienl\u012bdz nepiecie\u0161ams un oblig\u0101ts, tie visi ir ra\u017eo\u0161anas procesa vienl\u012bdz\u012bgas sast\u0101vda\u013cas uz sara\u017eoto produkciju. Viena elementa priek\u0161roc\u012bbas ir pretrun\u0101 ar dab\u012bgo vienl\u012bdz\u012bbas likumu un apdraud p\u0101r\u0113jo ties\u012bbas. T\u0101tad katram ra\u017eo\u0161anas elementam neatkar\u012bgi no to kop\u0113j\u0101 skaita pieder sava da\u013ca. Ja ra\u017eo\u0161anas procesu \u012bsteno divi elementi, katram j\u0101sa\u0146em puse sara\u017eot\u0101s produkcijas, ja ra\u017eo\u0161anas proces\u0101 piedal\u0101s tr\u012bs elementi, katram no tiem pien\u0101kas tre\u0161\u0101 da\u013ca.<\/p>\n

\u0160\u012b likuma lieto\u0161ana senos laikos un m\u016bsdien\u0101s \u013cauj izdar\u012bt \u0161\u0101dus secin\u0101jumus.<\/p>\n

Tajos laikos, kad ra\u017eo\u0161anas procesa pamat\u0101 bija roku darbs, taj\u0101 piedal\u012bj\u0101s izejviela un cilv\u0113ks ra\u017eot\u0101js. V\u0113l\u0101k par vi\u0146u starpnieku k\u013cuva darbar\u012bks, kuru cilv\u0113ks izmantoja ra\u017eo\u0161anas proces\u0101.<\/p>\n

S\u0101kum\u0101 tas bija dz\u012bvnieks, v\u0113l\u0101k, l\u012bdz ar darbar\u012bku pilnveido\u0161anos, to nomain\u012bja ma\u0161\u012bna. T\u0101pat main\u012bj\u0101s izejvielu kvalit\u0101te un kvantit\u0101te: vienk\u0101r\u0161as un l\u0113tas izejvielas tika nomain\u012btas ar \u013coti sare\u017e\u0123\u012btu un d\u0101rgu izejvielu veidiem. Main\u012bj\u0101s ar\u012b pats cilv\u0113ks, noejot ce\u013cu no vienk\u0101r\u0161a str\u0101dnieka l\u012bdz in\u017eenierim un tehni\u0137im, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 liela skaita nekvalific\u0113tu str\u0101dnieku viet\u0101 st\u0101j\u0101s ierobe\u017eots skaits tehnisko speci\u0101listu. Ta\u010du ra\u017eo\u0161anas procesa elementu loma \u0161\u012bs kvalitat\u012bv\u0101s un kvantitat\u012bv\u0101s evol\u016bcijas rezult\u0101t\u0101 b\u016bt\u012bb\u0101 ir palikusi nemain\u012bga. Piem\u0113ram, dzelzs r\u016bda, kas m\u016bsdien\u0101s, t\u0101pat k\u0101 senatn\u0113, ir viens no ra\u017eo\u0161anas elementiem, agr\u0101k tika p\u0101rstr\u0101d\u0101ta primit\u012bv\u0101 veid\u0101. P\u0113c tam kal\u0113ji no ieg\u016bt\u0101s dzelzs izgatavoja na\u017eus, cirvjus, zobenus utt. Tagad t\u0101 pati dzelzs r\u016bda tiek kaus\u0113ta domn\u0101s, p\u0113c tam in\u017eenieri un tehni\u0137i no ieg\u016bt\u0101 met\u0101la izgatavo darbgaldus, dzin\u0113jus, transporta l\u012bdzek\u013cus un taml\u012bdz\u012bgu produkciju. Dz\u012bvniekus – zirgus, m\u016b\u013cus, kamie\u013cus u.c., kas agr\u0101k bija ra\u017eo\u0161anas elementi, ir nomain\u012bju\u0161as gigantiskas r\u016bpn\u012bcas un milz\u012bgas ma\u0161\u012bnas. Un, ja sen\u0101k tika izgatavoti primit\u012bvi darbar\u012bki, tad tagad tiek ra\u017eotas vissare\u017e\u0123\u012bt\u0101k\u0101s tehnisk\u0101s iek\u0101rtas. Un tom\u0113r, neskatoties uz kolos\u0101laj\u0101m p\u0101rmai\u0146\u0101m, dab\u012bgie ra\u017eo\u0161anas faktori b\u016bt\u012bb\u0101 ir paliku\u0161i nemain\u012bgi. \u0160\u012b ra\u017eo\u0161anas elementu organisk\u0101 past\u0101v\u012bba p\u0101rliecino\u0161i pier\u0101da, ka dab\u012bgais likums ir tas vesel\u012bgais pamats, pie kura j\u0101pieturas, lai piln\u012bgi atrisin\u0101tu ekonomisko probl\u0113mu, t\u0101 k\u0101 visi iepriek\u0161\u0113jie m\u0113\u0123in\u0101jumi, kad \u0161ie likumi netika \u0146emti v\u0113r\u0101, ir cietu\u0161i neveiksmi.<\/p>\n

Pag\u0101tnes v\u0113sturisk\u0101s koncepcijas izskat\u012bja ekonomisko probl\u0113mu tikai no \u012bpa\u0161uma ties\u012bbu uz vienu ra\u017eo\u0161anas elementu un darba algas viedok\u013ca, bet nerisin\u0101ja galveno – pa\u0161as ra\u017eo\u0161anas probl\u0113mas. M\u016bsdienu pasaul\u0113 past\u0101vo\u0161o ekonomisko sist\u0113mu galven\u0101 \u012bpatn\u012bba ir darba atalgo\u0161anas sist\u0113ma, kas liedz str\u0101d\u0101jo\u0161ajam jebkuras ties\u012bbas uz vi\u0146a sara\u017eoto produkciju neatkar\u012bgi no t\u0101, vai ra\u017eo\u0161ana tiek \u012bstenota sabiedr\u012bbas vai priv\u0101t\u012bpa\u0161nieka lab\u0101.<\/p>\n

R\u016bpniec\u012bbas uz\u0146\u0113mums funkcion\u0113 t\u0101p\u0113c, ka past\u0101v darba objekts, r\u016bpniecisk\u0101s ra\u017eo\u0161anas iek\u0101rtas un darbasp\u0113ks. Ra\u017eo\u0161anas process tiek \u012bstenots, pateicoties tam, ka str\u0101dnieki izmanto ra\u017eo\u0161anas iek\u0101rtas izejvielu apstr\u0101dei. T\u0101d\u0101 veid\u0101 izgatavojum\u0101 produkcija, kas dom\u0101ta pat\u0113r\u0113\u0161anai, iziet visas ra\u017eo\u0161anas oper\u0101cijas, kas neb\u016btu iesp\u0113jams, ja neb\u016btu izejvielu, uz\u0146\u0113muma vai str\u0101dnieku. Ja neb\u016btu izejvielu, uz\u0146\u0113mumam neb\u016btu ko p\u0101rstr\u0101d\u0101t. Ja neb\u016btu uz\u0146\u0113muma, neb\u016btu kur p\u0101rstr\u0101d\u0101t izejvielas. Ja neb\u016btu ra\u017eot\u0101ju, uz\u0146\u0113mums nevar\u0113tu funkcion\u0113t T\u0101tad visi tr\u012bs elementi, kas piedal\u0101s \u0161aj\u0101 proces\u0101, ir vienl\u012bdz nepiecie\u0161ami ra\u017eo\u0161anas procesa \u012bsteno\u0161anai un bez visu triju elementu kl\u0101tb\u016btnes ra\u017eo\u0161ana nav iesp\u0113jama. Turkl\u0101t katrs no tiem atsevi\u0161\u0137i nav sp\u0113j\u012bgs nodro\u0161in\u0101t visu ra\u017eo\u0161anas procesu, t\u0101pat k\u0101 to nesp\u0113j nodro\u0161in\u0101t divi elementi no trim. Dab\u012bgie noteikumi \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 paredz visu triju elementu vienl\u012bdz\u012bbu ra\u017eo\u0161anas proces\u0101. Citiem v\u0101rdiem sakot, m\u0113s redzam, ka uz\u0146\u0113muma sara\u017eot\u0101 produkcija ir j\u0101dala trij\u0101s da\u013c\u0101s. Katram ra\u017eo\u0161anas elementam pien\u0101kas sava da\u013ca. T\u0101d\u0113\u013c svar\u012bga noz\u012bme ir ne vien pa\u0161am uz\u0146\u0113mumam, bet ar\u012b uz\u0146\u0113muma produkcijas pat\u0113r\u0113t\u0101jam.<\/p>\n

Tas pats attiecas ar\u012b uz lauksaimniecisko ra\u017eo\u0161anu, kur\u0101 piedal\u0101s divi elementi – cilv\u0113ks un zeme, bet tr\u016bkst tre\u0161\u0101. \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 v\u0113rojama piln\u012bga analo\u0123ija ar amatnieka roku darbu. Produkcija tiek dal\u012bta div\u0101s da\u013c\u0101s atkar\u012bb\u0101 no ra\u017eo\u0161an\u0101 piedalo\u0161os elementu skaita. Ja zemkop\u012bb\u0101 tiek izmantotas ma\u0161\u012bnas vai citi darbar\u012bki, tad sara\u017eot\u0101 produkcija j\u0101dala trij\u0101s da\u013c\u0101s (starp elementiem, kas piedal\u0101s lauksaimnieciskaj\u0101 ra\u017eo\u0161an\u0101, – zeme, zemes apstr\u0101d\u0101t\u0101js un lietotais meh\u0101nisms).<\/p>\n

Uz \u0161\u012b principa balst\u0101s soci\u0101listisk\u0101 sist\u0113ma, kur\u0101 visi ra\u017eo\u0161anas procesi ir pak\u013cauti \u0161im dab\u012bgajam likumam.<\/p>\n

Ra\u017eot\u0101ji ir str\u0101dnieki. M\u0113s sak\u0101m \u201cra\u017eot\u0101ji\u201d, jo v\u0101rdi \u201cstr\u0101dnieki\u201d un \u201cdarba\u013caudis\u201d vairs neatbilst paties\u012bbai: str\u0101dnieki \u0161\u012b v\u0101rda tradicion\u0101laj\u0101 noz\u012bm\u0113 ir main\u012bju\u0161ies k\u0101 kvalitat\u012bvi, t\u0101 kvantitat\u012bvi. L\u012bdz ar zin\u0101tnes un tehnikas att\u012bst\u012bbu str\u0101dnieku \u0161\u0137iras skaitliskums nep\u0101rtraukti samazin\u0101s. Izstr\u0101d\u0101jumu, kuru izgatavo\u0161ana agr\u0101k pras\u012bja: vair\u0101ku str\u0101dnieku p\u016bles, tagad acumirkl\u012b izgatavo ma\u0161\u012bna, turkl\u0101t ma\u0161\u012bnas ekspluat\u0101cijai ir vajadz\u012bgs maz\u0101ks str\u0101dnieku skaits. T\u0101 ir str\u0101dnieku \u0161\u0137iras kvantitat\u012bv\u0101 maina. Ma\u0161\u012bnu tehnikai savuk\u0101rt nav vajadz\u012bgs vienk\u0101r\u0161s musku\u013cu sp\u0113ks, bet ir nepiecie\u0161amas tehnisk\u0101s zin\u0101\u0161anas, kas sekm\u0113 darbasp\u0113ka kvalitat\u012bvo mai\u0146u.<\/p>\n

Tikai ra\u017eojo\u0161ais sp\u0113ks ir ra\u017eo\u0161anas elements. Sabiedr\u012bbas att\u012bst\u012bbas rezult\u0101t\u0101 agr\u0101k skaitliski liel\u0101s un neizgl\u012btot\u0101s str\u0101dnieku masas ir p\u0101rv\u0113rtu\u0161\u0101s par skaitliski sam\u0113r\u0101 ierobe\u017eot\u0101m in\u017eenieru, tehni\u0137u un zin\u0101tnieku grup\u0101m. Str\u0101dnieku arodbiedr\u012bbas pamaz\u0101m atmirst, un, t\u0101 k\u0101 cilv\u0113ces zin\u0101tniskais progress ir nenov\u0113r\u0161ams, t\u0101s nomaina in\u017eenieru un tehni\u0137u arodbiedr\u012bbas. \u0160is process veicina izgl\u012bt\u012bbas l\u012bme\u0146a cel\u0161anos. Nekvalific\u0113tie str\u0101dnieki nep\u0101rtrauktaj\u0101 zin\u0101tnes un tehnikas att\u012bst\u012bbas proces\u0101 k\u013c\u016bst par \u012bslaic\u012bgu pak\u0101peniski izgaisto\u0161u par\u0101d\u012bbu, bet cilv\u0113ks sav\u0101 jaunaj\u0101 kvalit\u0101te\u00a0– par ra\u017eo\u0161anas procesa galveno elementu.<\/p>\n

Vajadz\u012bbas paredz br\u012bv\u012bbu.<\/strong><\/p>\n

VAJADZ\u012aBAS. Cilv\u0113ka br\u012bv\u012bba nav piln\u012bga, ja vi\u0146a vajadz\u012bbas regul\u0113 k\u0101ds cits. Tieksme nodro\u0161in\u0101t savas vajadz\u012bbas var novest pie t\u0101, ka viens cilv\u0113ks s\u0101k ekspluat\u0113t otru. Ekspluat\u0101cija rodas vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anas gait\u0101. Vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161ana ir re\u0101la probl\u0113ma, un, ja cilv\u0113ks pats nenosaka savas vajadz\u012bbas, izce\u013cas ci\u0146a.<\/p>\n

M\u0101joklis ir t\u0101 iem\u012btnieka \u012bpa\u0161ums.<\/strong><\/p>\n

M\u0100JOKLIS ir atsevi\u0161\u0137as personas vai \u0123imenes svar\u012bg\u0101k\u0101 vajadz\u012bba, t\u0101p\u0113c tas nevar pieder\u0113t nevienam citam. Cilv\u0113ks, kas dz\u012bvo sve\u0161\u0101 m\u0101j\u0101 par samaksu vai bez t\u0101s, nevar b\u016bt br\u012bvs. Valsts pielikt\u0101s p\u016bles dz\u012bvok\u013cu probl\u0113mas atrisin\u0101\u0161an\u0101 ne maz\u0101kaj\u0101 m\u0113r\u0101 neatrisina to, jo nav v\u0113rstas uz jaut\u0101juma radik\u0101lu un piln\u012bgu atrisin\u0101\u0161anu: uz to, lai katram cilv\u0113kam pieder\u0113tu savs person\u012bgs m\u0101joklis. Parasti gan priv\u0101taj\u0101, gan valsts sektor\u0101 ir past\u0101v\u0113jis viens jaut\u0101jums – pazemin\u0101t, paaugstin\u0101t vai norm\u0113t \u012bres maksu. Soci\u0101listiskaj\u0101 sabiedr\u012bb\u0101 nav pie\u013caujams, ka k\u0101ds, tai skait\u0101 pati sabiedr\u012bba, piln\u012bgi noteiktu cilv\u0113ka vajadz\u012bbas. Nevienam nav ties\u012bbu celt dz\u012bvojamo m\u0101ju, kuras plat\u012bba p\u0101rsniegtu t\u0101s \u012bpa\u0161nieka un vi\u0146a mantinieku vajadz\u012bbas, ar nol\u016bku iz\u012br\u0113t lieko plat\u012bbu, jo tas skar citu cilv\u0113ku intereses. Dz\u012bvojamo m\u0101ju celtniec\u012bba iz\u012br\u0113\u0161anas nol\u016bkos pretend\u0113 uz citu cilv\u0113ku vajadz\u012bb\u0101m. Vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161ana savuk\u0101rt ir viens no br\u012bv\u012bbas j\u0113dziena b\u016btisk\u0101kajiem momentiem.<\/p>\n

IZTIKAS L\u012aDZEK\u013bI t\u0101pat ir cilv\u0113ka b\u016btiska vajadz\u012bba. T\u0101 k\u0101 soci\u0101listiskaj\u0101 sabiedr\u012bb\u0101 nav algota darbasp\u0113ka, bet ir vienl\u012bdz\u012bgi ra\u017eo\u0161anas partneri, tad nav pie\u013caujams, ka iztikas l\u012bdzek\u013ci tiek izmaks\u0101ti algas veid\u0101, kuru izsniedz t\u0101 vai cita iest\u0101de k\u0101 \u017e\u0113last\u012bbas d\u0101vanu. Iztikas l\u012bdzek\u013ci nedr\u012bkst b\u016bt samaksa par sara\u017eoto produkciju, tiem ir j\u0101b\u016bt vai nu cilv\u0113ka person\u012bgajam \u012bpa\u0161umam, par kuru vi\u0146\u0161 pats lemj, k\u0101 ar t\u0101 starpniec\u012bbu nodro\u0161in\u0101t savas vajadz\u012bbas, vai ar\u012b t\u0101 ir vi\u0146a da\u013ca ra\u017eo\u0161an\u0101, kur\u0101 vi\u0146\u0161 ir viens no svar\u012bg\u0101kajiem elementiem.<\/p>\n

P\u0100RVIETO\u0160AN\u0100S L\u012aDZEK\u013bI ir v\u0113l viena b\u016btiska atsevi\u0161\u0137as personas vai \u0123imenes vajadz\u012bba. Nedr\u012bkst pie\u013caut, ka cilv\u0113ka p\u0101rvieto\u0161an\u0101s l\u012bdzeklis pieder\u0113tu k\u0101dam citam. Soci\u0101listiskaj\u0101 sabiedr\u012bb\u0101 ne personai, ne iest\u0101dei nav ties\u012bbu tur\u0113t individu\u0101lu p\u0101rvieto\u0161an\u0101s l\u012bdzekli iz\u012br\u0113\u0161anas nol\u016bkos, jo t\u0101 ir pretend\u0113\u0161ana uz citu cilv\u0113ku vajadz\u012bb\u0101m.<\/p>\n

ZEME. Zeme nepieder nevienam. Ta\u010du katram ir ties\u012bbas izmantot to savas un savu p\u0113cn\u0101c\u0113ju dz\u012bves laik\u0101, lai nodro\u0161in\u0101tu person\u012bg\u0101s vajadz\u012bbas, apstr\u0101d\u0101jot to vai izmantojot m\u0101jlopu gan\u012b\u0161anai t\u0101d\u0101 apjom\u0101, k\u0101d\u0101 vi\u0146am to at\u013cauj pa\u0161a sp\u0113ki bez sve\u0161a apmaks\u0101ta vai neapmaks\u0101ta darbasp\u0113ka izmanto\u0161anas. Ja zemi nodotu person\u012bgaj\u0101 \u012bpa\u0161um\u0101, to izmantotu tikai attiec\u012bgaj\u0101 laika dz\u012bvojo\u0161ie. Zeme ir stabils faktors, t\u0101s izmantot\u0101ji, turpretim, laika gait\u0101 main\u0101s, main\u0101s vi\u0146u nodarbo\u0161an\u0101s, fiziskie sp\u0113ki un pati vi\u0146u dz\u012bve.<\/p>\n

Jaun\u0101s soci\u0101listisk\u0101s sist\u0113mas m\u0113r\u0137is ir rad\u012bt laim\u012bgu sabiedr\u012bbu. Laim\u012bgu sav\u0101 br\u012bv\u012bb\u0101. Tas ir iesp\u0113jams, nodro\u0161inot cilv\u0113ku materi\u0101l\u0101s un gar\u012bgas vajadz\u012bbas ar vienu noteikumu: neviens nedr\u012bkst likt \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cus to nodro\u0161in\u0101\u0161anai un kontrol\u0113t t\u0101s.<\/p>\n

Vajadz\u012bbas ir j\u0101nodro\u0161ina bez citu cilv\u0113ku ekspluat\u0101cijas vai paverdzin\u0101\u0161anas, jo tas ir pretrun\u0101 ar jaun\u0101s soci\u0101listisk\u0101s sabiedr\u012bbas m\u0113r\u0137iem.<\/p>\n

Jaunaj\u0101 sabiedr\u012bb\u0101 cilv\u0113ks str\u0101d\u0101 vai nu sav\u0101 lab\u0101, lai nodro\u0161in\u0101tu savas materi\u0101l\u0101s vajadz\u012bbas, vai ar\u012b soci\u0101listisk\u0101 uz\u0146\u0113muma lab\u0101, b\u016bdams l\u012bdzties\u012bgs ra\u017eo\u0161anas partneris. Vi\u0146\u0161 var str\u0101d\u0101t ar\u012b sabiedrisko pakalpojumu sf\u0113r\u0101, un t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 vi\u0146a materi\u0101l\u0101s vajadz\u012bbas nodro\u0161ina sabiedr\u012bba.<\/p>\n

Ekonomisk\u0101 darb\u012bba jaun\u0101s soci\u0101listisk\u0101s sabiedr\u012bbas apst\u0101k\u013cos ir ra\u017eo\u0161anas darbs materi\u0101lo vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anas v\u0101rd\u0101, bet neb\u016bt ne darbs, kas nedod cilv\u0113kam nek\u0101dus materi\u0101lus labumus, vai ar\u012b darbs, kura m\u0113r\u0137is ir pe\u013c\u0146a un kr\u0101jumi, kas p\u0101rsniedz cilv\u0113ka vajadz\u012bbas. P\u0113d\u0113jo nepie\u013cauj jaunie soci\u0101listiskie principi.<\/p>\n

Atsevi\u0161\u0137as personas ekonomisk\u0101s darb\u012bbas likum\u012bgs m\u0113r\u0137is var b\u016bt vien\u012bgi vi\u0146as person\u012bgo vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161ana, jo pasaules resursi vismaz katr\u0101 atsevi\u0161\u0137\u0101 period\u0101 ir ierobe\u017eoti, t\u0101pat k\u0101 ir ierobe\u017eota katras atsevi\u0161\u0137as sabiedr\u012bbas bag\u0101t\u012bba. T\u0101d\u0113\u013c nevienam nav ties\u012bbu nodoties ekonomiskai darb\u012bbai ar m\u0113r\u0137i piesavin\u0101t \u0161\u012bs bag\u0101t\u012bbas t\u0101dos daudzumos, kas p\u0101rsniegtu cilv\u0113ka person\u012bg\u0101s vajadz\u012bbas, jo t\u0101di kr\u0101jumi likum\u012bgi pieder p\u0101r\u0113jiem sabiedr\u012bbas locek\u013ciem. Cilv\u0113kam ir ties\u012bbas rad\u012bt kr\u0101jumus, ierobe\u017eojot savas vajadz\u012bbas uz vi\u0146a sara\u017eot\u0101s produkcijas r\u0113\u0137ina. Ja pie\u013cautu ekonomisko darb\u012bbu t\u0101dos m\u0113rogos, kas p\u0101rsniedz cilv\u0113ka person\u012bgo vajadz\u012bbu apm\u0113rus, sa\u0146emdams vair\u0101k nek\u0101 vi\u0146am nepiecie\u0161ams, cilv\u0113ks trauc\u0113tu p\u0101r\u0113jiem nodro\u0161in\u0101t vi\u0146u vajadz\u012bbas.<\/p>\n

Sabiedrisk\u0101s bag\u0101t\u012bbas iekr\u0101\u0161ana t\u0101dos apm\u0113ros, kas p\u0101rsniedz viena cilv\u0113ka vajadz\u012bbas, ir pretend\u0113\u0161ana uz citu cilv\u0113ku vajadz\u012bb\u0101m.<\/p>\n

Neapturam\u0101 priv\u0101to ra\u017eot\u0101ju tieksme rad\u012bt kr\u0101jumus, kas p\u0101rsniedz vi\u0146u vajadz\u012bbas, neierobe\u017eota citu cilv\u0113ku darba izmanto\u0161ana savu vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anas v\u0101rd\u0101 vai ar\u012b k\u0101du materi\u0101lu labumu sa\u0146em\u0161ana t\u0101dos daudzumos, kas p\u0101rsniedz \u0161\u012bs vajadz\u012bbas, proti, kr\u0101jumu rad\u012b\u0161ana uz citu cilv\u0113ku vajadz\u012bbu r\u0113\u0137ina ir ekspluat\u0101cija.<\/p>\n

Algots darbs ir ne tikai verdz\u012bba, k\u0101 tas teikts jau agr\u0101k, tas ir darbs bez stimula, jo ra\u017eot\u0101js \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 ir algotnis, nevis l\u012bdzties\u012bgs partneris.<\/p>\n

Cilv\u0113ks, kas str\u0101d\u0101 sav\u0101 lab\u0101, neap\u0161aub\u0101mi, attiecas pret ra\u017eo\u0161anu godpr\u0101t\u012bgi. Vi\u0146u stimul\u0113 fakts, ka vi\u0146\u0161 str\u0101d\u0101 pats sav\u0101 lab\u0101, lai nodro\u0161in\u0101tu savas materi\u0101l\u0101s vajadz\u012bbas. Cilv\u0113ks, kas str\u0101d\u0101 soci\u0101listiskaj\u0101 uz\u0146\u0113mum\u0101, ar\u012b ir ra\u017eo\u0161anas partneris un t\u0101pat ir godpr\u0101t\u012bgs sav\u0101 attieksm\u0113 pret darbu. Vi\u0146a attieksme balst\u0101s uz to, ka sara\u017eot\u0101 produkcija dod vi\u0146am iesp\u0113ju nodro\u0161in\u0101t savas materi\u0101l\u0101s vajadz\u012bbas. Tam, kas str\u0101d\u0101 par algu, nav darba stimula.<\/p>\n

Neatkar\u012bgi no t\u0101, vai runa ir par sabiedrisko pakalpojumu vai ra\u017eo\u0161anas sf\u0113ru, algots darbs nav sp\u0113j\u012bgs atrisin\u0101t ra\u017eo\u0161anas apjoma k\u0101pin\u0101\u0161anas un produkcijas pilnveido\u0161anas jaut\u0101jumus. Tiem ir rakstur\u012bga hroniska l\u012bme\u0146a kri\u0161an\u0101s, jo tas pamatojas uz algotu darbu.<\/p>\n

Izskat\u012bsim vair\u0101kus algota darba lieto\u0161anas piem\u0113rus.<\/p>\n

Pirmais piem\u0113rs:<\/p>\n

    \n
  • cilv\u0113ks sara\u017eo desmit \u0101bolu sabiedr\u012bbai, sabiedr\u012bba vi\u0146am par piedal\u012b\u0161anos ra\u017eo\u0161an\u0101 atdod vienu \u0101bolu, kas piln\u012bgi atbilst vi\u0146a vajadz\u012bb\u0101m;<\/li>\n
  • cilv\u0113ks sara\u017eo desmit \u0101bolu sabiedr\u012bbai; sabiedr\u012bba vi\u0146am par piedal\u012b\u0161anos ra\u017eo\u0161an\u0101 atdod vienu \u0101bolu, kas ir maz\u0101k nek\u0101 nepiecie\u0161ams vi\u0146a vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anai.<\/li>\n<\/ul>\n

    Otrais piem\u0113rs:<\/p>\n

    Cilv\u0113ks sara\u017eo desmit \u0101bolu citam cilv\u0113kam un sa\u0146em par to maksu, kas ir maz\u0101ka par viena \u0101bola v\u0113rt\u012bbu.<\/p>\n

    Tre\u0161ais piem\u0113rs:<\/p>\n

    Cilv\u0113ks sara\u017eo desmit \u0101bolu sev pa\u0161am.<\/p>\n

    SECIN\u0100JUMI:<\/p>\n

    Pirmaj\u0101 piem\u0113r\u0101 (a) cilv\u0113ks netiecas sara\u017eot vair\u0101k, jo, lai k\u0101 ar\u012b vi\u0146\u0161 str\u0101d\u0101tu, vi\u0146\u0161 vienalga sa\u0146ems vienu \u0101bolu, kas piln\u012bgi nodro\u0161in\u0101s vi\u0146a vajadz\u012bbas. T\u0101d\u0113\u013c darbasp\u0113ks, kas str\u0101d\u0101 sabiedr\u012bbas lab\u0101, t\u0101 vai cit\u0101di vienm\u0113r ir pas\u012bvs.<\/p>\n

    Pirmaj\u0101 piem\u0113r\u0101 (b) cilv\u0113ks nav ieinteres\u0113ts ra\u017eo\u0161an\u0101, jo ra\u017eo sabiedr\u012bbai, nesa\u0146emot par to tik, cik vi\u0146am ir nepiecie\u0161ams person\u012bgo vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anai. Tom\u0113r vi\u0146\u0161 turpina str\u0101d\u0101t bez jebk\u0101da stimula, jo ir spiests pak\u013cauties sabiedr\u012bb\u0101 past\u0101vo\u0161ajiem visp\u0101r\u0113jiem darba noteikumiem; t\u0101d\u0101 pa\u0161\u0101 st\u0101vokli atrodas ar\u012b visi citi sabiedr\u012bbas locek\u013ci.<\/p>\n

    Otraj\u0101 piem\u0113r\u0101 cilv\u0113ks str\u0101d\u0101 ne t\u0101d\u0113\u013c, lai ra\u017eotu, bet samaksas d\u0113\u013c. T\u0101 k\u0101 t\u0101 ir par mazu, lai nodro\u0161in\u0101tu vi\u0146a materi\u0101l\u0101s vajadz\u012bbas, vi\u0146\u0161 mekl\u0113s sev citu saimnieku, kuram var\u0113tu p\u0101rdot savu darbu d\u0101rg\u0101k, jo ir spiests turpin\u0101t str\u0101d\u0101t, lai izdz\u012bvotu.<\/p>\n

    Un tikai tre\u0161aj\u0101 piem\u0113r\u0101 darbinieks nestr\u0101d\u0101 pas\u012bvi un apst\u0101k\u013cu spiests.<\/p>\n

    T\u0101 k\u0101 soci\u0101listiskaj\u0101 sabiedr\u012bb\u0101 nav priv\u0101t\u0101s ra\u017eo\u0161anas iesp\u0113ju, kuras pe\u013c\u0146a p\u0101rsniegtu indiv\u012bda person\u012bg\u0101s vajadz\u012bbas, k\u0101 ar\u012b netiek pie\u013cauta viena cilv\u0113ka vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161ana uz citu cilv\u0113ku r\u0113\u0137ina vai ar citu cilv\u0113ku starpniec\u012bbu, bez tam cilv\u0113ks str\u0101d\u0101 soci\u0101listiskaj\u0101 uz\u0146\u0113muma, lai nodro\u0161in\u0101tu sabiedr\u012bbas vajadz\u012bbas kopum\u0101, tad tre\u0161ais piem\u0113rs ilustr\u0113 ekonomisk\u0101s ra\u017eo\u0161anas vesel\u012bgo pamatu. Ta\u010du visos, pat visnelabv\u0113l\u012bg\u0101kajos, apst\u0101k\u013cos ra\u017eo\u0161anas process turpin\u0101s tikai t\u0101p\u0113c, ka cilv\u0113kam ir j\u0101nodro\u0161ina sava eksistence. To skaidri apstiprina fakts, ka kapit\u0101listiskaj\u0101 sabiedr\u012bb\u0101 produkcija pieaug un pe\u013c\u0146a koncentr\u0113jas priv\u0101t\u012bpa\u0161nieku sauji\u0146as rok\u0101s, kuri, pa\u0161iem nestr\u0101d\u0101jot, ekspluat\u0113 darba\u013caudis, kas ir spiesti piedal\u012bties ra\u017eo\u0161an\u0101, lai izdz\u012bvotu. Za\u013c\u0101 Gr\u0101mata ne tikai atrisina materi\u0101l\u0101s ra\u017eo\u0161anas probl\u0113mu, bet ar\u012b nor\u0101da cilv\u0113kiem ce\u013cu uz sabiedr\u012bbas probl\u0113mu visaptvero\u0161u atrisin\u0101jumu, kura m\u0113r\u0137is ir sasniegt person\u012bbas piln\u012bgu materi\u0101lu un gar\u012bgu atbr\u012bvot\u012bbu un visp\u0101r\u0113ju laimi.<\/p>\n

    Citi piem\u0113ri.<\/p>\n

    Pie\u0146emsim, ka sabiedrisk\u0101 bag\u0101t\u012bba sast\u0101v no desmit nosac\u012bt\u0101m vien\u012bb\u0101m un iedz\u012bvot\u0101ju skaits ar\u012b ir desmit. \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 katram no vi\u0146iem pien\u0101kas 10: 10-viena sabiedr\u012bbas bag\u0101t\u012bbas da\u013ca. Bet, ja vair\u0101ki sabiedr\u012bbas locek\u013ci izr\u0101d\u0101s liel\u0101kas da\u013cas \u012bpa\u0161nieki, tad p\u0101r\u0113jiem nepieder nekas, jo vi\u0146iem pien\u0101ko\u0161os sabiedrisk\u0101s bag\u0101t\u012bbas da\u013cu ir piesavin\u0101ju\u0161ies citi. T\u0101p\u0113c ekspluatatoru sabiedr\u012bb\u0101 past\u0101v bag\u0101tie un nabagie.<\/p>\n

    Tagad pie\u0146emsim, ka katram no pieciem \u0161\u012bs sabiedr\u012bbas locek\u013ciem pieder divas bag\u0101t\u012bbas vien\u012bbas. T\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 p\u0101r\u0113jiem pieciem nepieder nekas, t\u0101tad piecdesmit procentiem sabiedr\u012bbas locek\u013cu nav vi\u0146iem pien\u0101ko\u0161\u0101s sabiedrisk\u0101s bag\u0101t\u012bbas da\u013cas, jo katram no pirmajiem pieciem pieder papildu da\u013cas, kas likum\u012bgi pien\u0101kas katram no otr\u0101 piecnieka.<\/p>\n

    Ja katra sabiedr\u012bbas locek\u013ca vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anai pietiek ar vienu sabiedrisk\u0101s bag\u0101t\u012bbas vien\u012bbu, tad attiec\u012bgi tas, kuram pieder sabiedrisk\u0101s bag\u0101t\u012bbas da\u013ca, kas ir liel\u0101ka par vienu vien\u012bbu, b\u016bt\u012bb\u0101 piesavin\u0101s sev p\u0101r\u0113jo sabiedr\u012bbas locek\u013cu da\u013cu. T\u0101 k\u0101 vi\u0146u re\u0101l\u0101 da\u013ca p\u0101rsniedz sabiedrisk\u0101s bag\u0101t\u012bbas vien\u012bbu, kas nepiecie\u0161ama vi\u0146a vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anai, vi\u0146\u0161 ir piesavin\u0101jies to bag\u0101tin\u0101\u0161an\u0101s nol\u016bkos, kas ir iesp\u0113jams tikai uz citu cilv\u0113ku r\u0113\u0137ina, uz t\u0101s sabiedrisk\u0101s bag\u0101t\u012bbas da\u013cas r\u0113\u0137ina, kas pien\u0101kas citiem. Tie\u0161i \u0161aj\u0101 apst\u0101kl\u012b sl\u0113pjas t\u0101du cilv\u0113ku dz\u012bves veids, kuri net\u0113r\u0113, bet kr\u0101j vair\u0101k par nepiecie\u0161amo, lai nodro\u0161in\u0101tu savas vajadz\u012bbas, k\u0101 ar\u012b ubagu un nelaim\u012bgo liktenis, kuri, nesa\u0146emdami iztikas l\u012bdzek\u013cus, l\u016bdz vi\u0146iem likum\u012bgi pien\u0101ko\u0161os sabiedrisk\u0101s bag\u0101t\u012bbas da\u013cu. T\u0101 ir zag\u0161ana un laup\u012b\u0161ana, v\u0113l jo vair\u0101k\u00a0– t\u0101 ir atkl\u0101ta, ar likumu at\u013cauta laup\u012b\u0161ana, kas atbilst ekspluatatoru sabiedr\u012bb\u0101 valdo\u0161ajiem ne\u017e\u0113l\u012bgajiem likumiem.<\/p>\n

    P\u0101rpalikumam, kas p\u0101rsniedz sabiedr\u012bbas vajadz\u012bbas ir j\u0101b\u016bt visu t\u0101s locek\u013cu \u012bpa\u0161uma. Kas attiecas uz atsevi\u0161\u0137\u0101m person\u0101m, tad vi\u0146\u0101m ir ties\u012bbas rad\u012bt kr\u0101jumus tikai uz savu vajadz\u012bbu r\u0113\u0137ina jo kr\u0101jumi, kas p\u0101rsniedz vajadz\u012bbas, ir pretend\u0113\u0161ana uz sabiedrisko bag\u0101t\u012bbu.<\/p>\n

    Labu darbinieku meistar\u012bba un cent\u012bba nav pamats pretend\u0113\u0161anai uz sve\u0161u bag\u0101t\u012bbas da\u013cu. Ta\u010du vi\u0146i var izdev\u012bgi izmantot \u0161\u012bs \u012bpa\u0161\u012bbas savu vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anai un iekr\u0101t uz savu vajadz\u012bbu r\u0113\u0137ina. Darba nesp\u0113j\u012bgiem un no dzim\u0161anas nepilnv\u0113rt\u012bgiem cilv\u0113kiem ir j\u0101sa\u0146em t\u0101da pati sabiedrisk\u0101s bag\u0101t\u012bbas da\u013ca k\u0101 veselajiem.<\/p>\n

    Sabiedr\u012bbas bag\u0101t\u012bbu var sal\u012bdzin\u0101t ar sag\u0101des organiz\u0101ciju vai produktu noliktavu, kura ik dienas nodro\u0161ina zin\u0101mu skaitu cilv\u0113ku ar t\u0101du produktu daudzumu, k\u0101ds vi\u0146iem nepiecie\u0161ams dienas uzturam. Katrs p\u0113c savas v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s, izmantojot savas iesp\u0113jas vai prasmi, var pat\u0113r\u0113t tik, cik uzskata par vajadz\u012bgu, bet p\u0101rpalikumu saglab\u0101t. Cilv\u0113ks, kur\u0161 tiecas sa\u0146emt no sabiedrisk\u0101s noliktavas lieku da\u013cu neap\u0161aub\u0101mi, ir zaglis. Cilv\u0113ks, kur\u0161 izmanto savu m\u0101ku un veikl\u012bbu, lai piesavin\u0101tos vi\u0146a vajadz\u012bbas p\u0101rsniedzo\u0161u bag\u0101t\u012bbu apdraud kop\u012bgo \u012bpa\u0161umu.<\/p>\n

    Jaun\u0101 soci\u0101listisk\u0101 sabiedr\u012bba nepie\u013cauj at\u0161\u0137ir\u012bgas sabiedrisk\u0101s bag\u0101t\u012bbas da\u013cas t\u0101s locek\u013ciem. Personai, kura str\u0101d\u0101 sabiedrisko pakalpojumu sf\u0113r\u0101, sabiedr\u012bba iedala t\u0101s darbam atbilsto\u0161u sabiedrisk\u0101s bag\u0101t\u012bbas da\u013cu.<\/p>\n

    M\u0113s sastopamies ar jaunu praksi, kas radusies v\u0113sturiskas pieredzes rezult\u0101t\u0101 un vainago cilv\u0113ka c\u012b\u0146u par piln\u012bgu br\u012bv\u012bbu un laimi, piln\u012bgu vi\u0146a vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anu, ci\u0146u pret cilv\u0113ka ekspluat\u0101ciju, praksi, kas aizliedz patva\u013cu un nosaka cilv\u0113ku ce\u013cu uz taisn\u012bgu sabiedrisk\u0101s bag\u0101t\u012bbas sadali, kad katrs savu vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anai str\u0101d\u0101 sav\u0101 lab\u0101, nepiespie\u017eot to dar\u012bt citus un nepretend\u0113jot uz to, lai citi cilv\u0113ki ierobe\u017eotu savas vajadz\u012bbas vi\u0146a lab\u0101.<\/p>\n

    T\u0101 ir cilv\u0113ka vajadz\u012bbu atbr\u012bvo\u0161anas teorija, kas kalpo pa\u0161am cilv\u0113kam.<\/p>\n

    Jaun\u0101 soci\u0101listisk\u0101 sabiedr\u012bba nav nekas cits k\u0101 likumsakar\u012bgs rezult\u0101ts, kas izriet\u0113jis no pasaul\u0113 past\u0101vo\u0161o netaisn\u012bgo attiec\u012bbu dialektikas un dab\u012bgi rad\u012bjis tie\u0161i \u0161\u0101du probl\u0113mas atrisin\u0101jumu. Person\u012bgais \u012bpa\u0161ums \u0161aj\u0101 sabiedr\u012bb\u0101 tiek ieg\u016bts bez citu cilv\u0113ku ekspluat\u0101cijas un t\u0101 nol\u016bks ir nodro\u0161in\u0101t cilv\u0113ka person\u012bg\u0101s vajadz\u012bbas, bet soci\u0101listisk\u0101 \u012bpa\u0161uma ra\u017eot\u0101ji ir ra\u017eo\u0161anas partneri. P\u0113d\u0113jais nomaina priv\u0101t\u012bpa\u0161umu, kas balst\u0101s uz algotu darbasp\u0113ku, kuram ir liegtas jebkuras ties\u012bbas uz vi\u0146a sara\u017eoto produkciju.<\/p>\n

    Cilv\u0113ka m\u0101joklis, p\u0101rvieto\u0161an\u0101s l\u012bdzek\u013ci, kurus vi\u0146\u0161 izmanto, bet kuri pieder citam, nauda, no kuras vi\u0146\u0161 p\u0101rtiek, da\u013c\u0113ji vai piln\u012bgi ierobe\u017eo cilv\u0113ka br\u012bv\u012bbu; cilv\u0113kam ir j\u0101b\u016bt br\u012bvam, bet, lai vi\u0146\u0161 b\u016btu br\u012bvs, vi\u0146am pa\u0161am j\u0101nosaka savas vajadz\u012bbas.<\/p>\n

    Tie, kas nosaka citu cilv\u0113ku vajadz\u012bbas, nosaka ar\u012b vi\u0146u dz\u012bvesveidu, ekspluat\u0113, bet da\u017ek\u0101rt, neraugoties uz past\u0101vo\u0161ajiem likumiem, pat paverdzina vi\u0146us.<\/p>\n

    Svar\u012bg\u0101ko person\u012bgo vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anas l\u012bdzek\u013ci, s\u0101kot ar p\u0101rtiku un beidzot ar p\u0101rvieto\u0161an\u0101s l\u012bdzek\u013ciem un m\u0101jokli, ir cilv\u0113ka sv\u0113ts person\u012bgs \u012bpa\u0161ums, un nek\u0101da noma \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 nav pie\u013caujama. \u0160o l\u012bdzek\u013cu noma dod to \u012bstenajiem \u012bpa\u0161niekiem pat t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101, ja t\u0101 b\u016btu pati sabiedr\u012bba, iesp\u0113ju iejaukties sve\u0161\u0101 person\u012bgaj\u0101 dz\u012bv\u0113, lemt par sve\u0161\u0101m b\u016btisk\u0101m vajadz\u012bb\u0101m un t\u0101tad ar\u012b par sve\u0161u br\u012bv\u012bbu, at\u0146emot cilv\u0113kam laimi. T\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 var pie\u0146emt, ka ap\u0123\u0113rba \u012bpa\u0161nieks var iz\u0123\u0113rbt cilv\u0113ku un atst\u0101t vi\u0146u uz ielas kailu, p\u0101rvieto\u0161an\u0101s l\u012bdzek\u013ca \u012bpa\u0161nieks var izs\u0113din\u0101t vi\u0146u jebkur\u0101 ce\u013cu krustojum\u0101, bet m\u0101j\u012bpa\u0161nieks jebkur\u0101 br\u012bd\u012b atst\u0101t vi\u0146u bez pajumtes.<\/p>\n

    Vismaz nenopietni ir m\u0113\u0123in\u0101jumi regul\u0113t cilv\u0113ka svar\u012bg\u0101ko vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anu ar juridisk\u0101m, administrat\u012bv\u0101m vai cit\u0101m metod\u0113m, jo to nodro\u0161in\u0101\u0161ana ir sabiedr\u012bbas dz\u012bves nesagraujams pamats un to nosaka dab\u012bgie likumi.<\/p>\n

    Soci\u0101listisk\u0101s sabiedr\u012bbas m\u0113r\u0137is ir cilv\u0113ka laime. To var nodro\u0161in\u0101t vien\u012bgi materi\u0101l\u0101s un gar\u012bg\u0101s br\u012bv\u012bbas apst\u0101k\u013cos. Br\u012bv\u012bbas sasnieg\u0161ana savuk\u0101rt ir atkar\u012bga no t\u0101, cik br\u012bvi cilv\u0113ks vai r\u012bkoties ar person\u012bgo vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anas l\u012bdzek\u013ciem, un no t\u0101, k\u0101 vi\u0146am tiek nodro\u0161in\u0101tas \u0161\u012bs sv\u0113t\u0101s ties\u012bbas. Citiem v\u0101rdiem sakot, person\u012bgo vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anas l\u012bdzek\u013ciem ir j\u0101b\u016bt cilv\u0113ka person\u012bgajam \u012bpa\u0161umam un tie nedr\u012bkst b\u016bt neviena apdraud\u0113ti. Pret\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 cilv\u0113ks zaud\u0113 savu br\u012bv\u012bbu un laimi, jo dz\u012bvo past\u0101v\u012bg\u0101s bail\u0113s no t\u0101, ka k\u0101ds no malas var apdraud\u0113t vi\u0146a svar\u012bg\u0101k\u0101s dz\u012bves vajadz\u012bbas M\u016bsdienu sabiedr\u012bbu virz\u012bba no algota darbasp\u0113ka uz vienl\u012bdz\u012bgu partner\u012bbu ir pasaules ekonomisko koncepciju dialektisks rezult\u0101ts, neizb\u0113gams un likumsakar\u012bgs izn\u0101kums. \u0160is jaut\u0101jums nav atrisin\u0101ts l\u012bdz pat \u0161ai dienai.<\/p>\n

    Str\u0101dnieku arodbiedr\u012bbu augo\u0161ais sp\u0113ks kapit\u0101listiskaj\u0101 pasaul\u0113 ir sp\u0113j\u012bgs p\u0101rv\u0113rst kapit\u0101listisko sabiedr\u012bbu no algota darbasp\u0113ka sabiedr\u012bbas par vienl\u012bdz\u012bgu ra\u017eo\u0161anas partneru sabiedr\u012bbu.<\/p>\n

    Soci\u0101listisk\u0101s revol\u016bcijas iesp\u0113jam\u012bba s\u0101kas tad, kad ra\u017eot\u0101ji p\u0101r\u0146em savu da\u013cu sara\u017eot\u0101s produkcijas. \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 str\u0101dnieku streiku m\u0113r\u0137is nav darba algas paaugstin\u0101\u0161ana, bet pras\u012bba piedal\u012bties sara\u017eot\u0101s produkcijas sadal\u0113. K\u0101 tas izriet no Za\u013c\u0101s Gr\u0101matas, agr\u0101k vai v\u0113l\u0101k tas \u012bstenosies.<\/p>\n

    K\u0101dreiz visa sabiedr\u012bba sasniegs t\u0101du soci\u0101listisk\u0101s sabiedr\u012bbas stadiju, kur\u0101 piln\u012bgi izzudis pe\u013c\u0146a un nauda visa sabiedr\u012bba k\u013c\u016bs ra\u017eojo\u0161a, bet ra\u017eo\u0161anas rezult\u0101ti piln\u012bgi nodro\u0161in\u0101s visos sabiedr\u012bbas locek\u013cus. \u0160aj\u0101 nosl\u0113dzo\u0161aj\u0101 etap\u0101 pe\u013c\u0146a izzud\u012bs pati no sevis un l\u012bdz ar to p\u0101rst\u0101s past\u0101v\u0113t ar\u012b nauda.<\/p>\n

    Atz\u012bt pe\u013c\u0146u noz\u012bm\u0113 atz\u012bt ekspluat\u0101ciju, jo pats atz\u012b\u0161anas fakts paver bezgal\u012bgas iesp\u0113jas sa\u0146emt pel\u0146u, jeb visi m\u0113\u0123in\u0101jumi ierobe\u017eot to ar da\u017e\u0101diem l\u012bdzek\u013ciem ir reformistiski un nav sp\u0113j\u012bgi radik\u0101li izbeigt cilv\u0113ku ekspluat\u0101ciju.<\/p>\n

    Gal\u012bgais probl\u0113mas atrisin\u0101jums ir pe\u013c\u0146a likvid\u0113\u0161ana. Bet, t\u0101 k\u0101 pe\u013c\u0146a ir ekonomisk\u0101s att\u012bst\u012bbas virz\u012bt\u0101ja, to nevar likvid\u0113t administrat\u012bv\u0101 ce\u013c\u0101, tai ir pak\u0101peniski j\u0101izz\u016bd soci\u0101listisk\u0101s ra\u017eo\u0161anas procesa att\u012bst\u012bbas gait\u0101 l\u012bdz ar sabiedr\u012bbas un katra t\u0101s locek\u013ca materi\u0101lo vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anu. Uz pe\u013c\u0146as likvid\u0101ciju ved darbs labkl\u0101j\u012bbas cel\u0161anas v\u0101rd\u0101.<\/p>\n

    MAJKALPOT\u0100JI. M\u016bsdienu apst\u0101k\u013cos m\u0101jkalpot\u0101ji, neatkar\u012bgi no t\u0101, vai vi\u0146i str\u0101d\u0101 par maksu vai bez t\u0101s, atrodas vergu st\u0101vokl\u012b. Tie ir jauno laiku vergi. T\u0101 k\u0101 jaun\u0101 soci\u0101listisk\u0101 sabiedr\u012bba ir b\u016bv\u0113ta nevis uz algota darbasp\u0113ka principa, bet paredz partner\u012bbu ra\u017eo\u0161an\u0101, tad m\u0101jkalpot\u0101ji izr\u0101d\u0101s atst\u0101ti \u0101rpus dab\u012bgo soci\u0101listisko likumu ietvariem. Vi\u0146i nerada materi\u0101las v\u0113rt\u012bbas, jo ir aiz\u0146emti nevis ra\u017eo\u0161an\u0101, bet gan apkalpo\u0161anas sf\u0113r\u0101, bet sara\u017eot\u0101s materi\u0101l\u0101s v\u0113rt\u012bbas saska\u0146\u0101 ar dab\u012bgo soci\u0101listisko likumu ir j\u0101dala l\u012bdz\u012bg\u0101s da\u013c\u0101s. T\u0101d\u0113\u013c m\u0101jkalpot\u0101jiem n\u0101kas str\u0101d\u0101t par maksu vai gal\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 pat bez tas.<\/p>\n

    T\u0101 k\u0101 algotie darbinieki sakar\u0101 ar to, k\u0101 vi\u0146i str\u0101d\u0101 par samaksu, ir sava veida vergi, bet m\u0101jkalpot\u0101ju sabiedriskais st\u0101voklis sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar algotajiem darbiniekiem, kuri ir aiz\u0146emti da\u017e\u0101d\u0101s saimniecisk\u0101s iest\u0101d\u0113s un uz\u0146\u0113mumos, ir zem\u0101ks, tad m\u0101jkalpot\u0101ji ir j\u0101atbr\u012bvo no algota darba verdz\u012bbas pirm\u0101m k\u0101rt\u0101m.<\/p>\n

    M\u0101joklis ir j\u0101apkalpo tiem, kas to apdz\u012bvo.<\/strong><\/p>\n

    M\u0101jkalpot\u0101ji k\u0101 sabiedriska par\u0101d\u012bba ir nomain\u012bju\u0161i vergus. Tre\u0161\u0101 Vispasaules Teorija nor\u0101da mas\u0101m ce\u013cu uz piln\u012bgu atbr\u012bvo\u0161anos no apspied\u0113jiem, paverdzin\u0101t\u0101jiem un no ekspluatatoru j\u016bga, nor\u0101da ce\u013cu uz politisko un ekonomisko varu, uz t\u0101das sabiedr\u012bbas uzcel\u0161anu, k\u0101ds apvienotu visus cilv\u0113kus. T\u0101d\u0101 sabiedr\u012bba visi cilv\u0113ki ir br\u012bvi, jo vi\u0146iem piln\u012bgas br\u012bv\u012bbas apst\u0101k\u013cos ir vienl\u012bdz\u012bgas ties\u012bbas uz varu, bag\u0101t\u012bbu un iero\u010diem.<\/p>\n

    Za\u013c\u0101 Gr\u0101mata nor\u0101da algotajam darbasp\u0113kam un m\u0101jkalpot\u0101ju mas\u0101m ce\u013cu uz atbr\u012bvo\u0161anos cilv\u0113ka Br\u012bv\u012bbas v\u0101rd\u0101. T\u0101d\u0113\u013c ir j\u0101c\u012bn\u0101s par m\u0101jkalpot\u0101ju atbr\u012bvo\u0161anu no verdz\u012bbas va\u017e\u0101m un vi\u0146u p\u0101rv\u0113r\u0161anu ra\u017eo\u0161anas partneros, kas ir aiz\u0146emti materi\u0101l\u0101s ra\u017eo\u0161anas sf\u0113r\u0101, kuras produkcija tiek dal\u012bta l\u012bdz\u012bg\u0101s da\u013c\u0101s atkar\u012bb\u0101 no ra\u017eo\u0161anas elementu skaita. M\u0101joklis ir j\u0101apkalpo tiem, kas to apdz\u012bvo. Gad\u012bjum\u0101, kad pal\u012bdz\u012bba m\u0101jas darbos tom\u0113r ir nepiecie\u0161ama, t\u0101 ir j\u0101veic nevis m\u0101jkalpot\u0101jiem, kas str\u0101d\u0101 par samaksu vai bez t\u0101s, bet darbiniekiem, kuriem ir nodro\u0161in\u0101tas t\u0101s pa\u0161as soci\u0101l\u0101s un materi\u0101l\u0101s garantijas, k\u0101das ir p\u0101r\u0113jiem sabiedrisko pakalpojumu darbiniekiem.<\/p>\n

    \n

    TRE\u0160\u0100 DA\u013bA: Sabiedriskais aspekts<\/h1>\n

    Sabiedriskais, t.i., nacion\u0101lais faktors ir cilv\u0113ces v\u0113stures virz\u012bt\u0101jsp\u0113ks. V\u0113sturisk\u0101s att\u012bst\u012bbas pamat\u0101 ir sabiedrisk\u0101s saites, kas apvieno cilv\u0113kus kop\u012bb\u0101s, s\u0101kot ar \u0123imeni un beidzot ar cilti un n\u0101ciju.<\/p>\n

    V\u0112STURES VARO\u0145I IR PERSON\u012aBAS, KURAS UPUR\u0112 SEVI – KOP\u012aGAS LIETAS LAB\u0100. Cita apz\u012bm\u0113juma nevar b\u016bt. Rodas jaut\u0101jums: kas t\u0101 par \u201ckop\u012bgo lietu\u201d? Vi\u0146i upur\u0113 sevi citu lab\u0101. Bet kas ir \u0161ie \u201cciti\u201d? Tie ir ar vi\u0146iem saist\u012btie cilv\u0113ki. Person\u012bbas un kolekt\u012bva saites ir sabiedrisk\u0101s saites, citiem v\u0101rdiem sakot, cilv\u0113ku savstarp\u0113j\u0101s saites. Nacion\u0101l\u0101s kop\u012bbas pamat\u0101 ir nacion\u0101l\u0101 pa\u0161apzi\u0146a, t\u0101tad \u0161\u012bs kop\u012bbas probl\u0113mas b\u016bt\u012bb\u0101 ir nacion\u0101l\u0101s probl\u0113mas.<\/p>\n

    Nacion\u0101l\u0101s saites ir sabiedrisk\u0101s saites, t\u0101s ir cilv\u0113ku kop\u012bbu saites. V\u0101rdi \u201ckop\u012bba\u201d un \u201csabiedr\u012bba\u201d ir tuvi p\u0113c noz\u012bmes. V\u0101rdam \u201csabiedriskais\u201d ir kop\u012bga sakne ar v\u0101rdu \u201csabiedr\u012bba\u201d, bet v\u0101rdam \u201cnacion\u0101lais\u201d\u00a0– ar v\u0101rdu \u201cn\u0101cija\u201d. Ja sabiedrisk\u0101s saites ir nacion\u0101l\u0101s saites, tad sabiedr\u012bba neatkar\u012bgi no t\u0101s skaitlisk\u0101 sast\u0101va paredz noteiktu nacion\u0101lu kopumu, bet n\u0101cija ir kop\u012bba.<\/p>\n

    M\u016bsu uzdevums nav izskat\u012bt termina \u201ckop\u012bba\u201d deta\u013cas. M\u0113s neuzskat\u0101m to par \u012bslaic\u012bgu par\u0101d\u012bbu, kas nav atkar\u012bga no nacion\u0101laj\u0101m sait\u0113m starp t\u0101s locek\u013ciem. Par kop\u012bbu m\u0113s uzskat\u0101m past\u0101v\u012bgu par\u0101d\u012bbu, kuru nosaka nacion\u0101l\u0101s saites.<\/p>\n

    Visas v\u0113stur\u0113 eksist\u0113ju\u0161\u0101s kust\u012bbas vienm\u0113r ir biju\u0161as masveida, t\u0101tad kolekt\u012bvas kust\u012bbas\u00a0– konkr\u0113tas kop\u012bbas locek\u013cu kust\u012bbas savu intere\u0161u v\u0101rd\u0101, piem\u0113ram, c\u012b\u0146\u0101 par savu neatkar\u012bbu, lai var\u0113tu br\u012bvi izteikt sevi k\u0101 sabiedrisku veidojumu. Cilv\u0113ku sabiedr\u012bbas kust\u012bbas vienm\u0113r ir biju\u0161as neatkar\u012bbas kust\u012bbas, kad apspiest\u0101 un bezties\u012bg\u0101 kop\u012bba tiecas pa\u0161apliecin\u0101ties atbr\u012bvoties no citas kop\u012bbas kundz\u012bbas.<\/p>\n

    Kas attiecas uz ci\u0146u par varu, tad t\u0101, k\u0101 tas ir par\u0101d\u012bts Za\u013c\u0101s Gr\u0101matas pirmaj\u0101 da\u013c\u0101 (Tre\u0161\u0101s Vispasaules Teorijas politiskais aspekts), norit sabiedr\u012bbas iek\u0161ien\u0113 t\u0101s da\u017e\u0101dos l\u012bme\u0146os, da\u017ek\u0101rt skarot pat \u0123imeni. Sabiedrisk\u0101 kust\u012bba ir noteikta cilv\u0113ku kopuma kust\u012bba savu intere\u0161u v\u0101rd\u0101, jo cilv\u0113ku sabiedr\u012bba p\u0113c dab\u012bg\u0101 form\u0113\u0161an\u0101s likuma ir vienota, tai ir vien\u0101das sabiedrisk\u0101s pras\u012bbas, kuras var apmierin\u0101t tikai kop\u012bgi. \u0160\u012bm pras\u012bb\u0101m nav individu\u0101la rakstura, tie\u0161i otr\u0101di, cilv\u0113kiem, kurus saista nacion\u0101l\u0101 pieder\u012bba, ir vien\u0101di priek\u0161stati par vi\u0146u ties\u012bb\u0101m un kop\u012bgajiem m\u0113r\u0137iem. T\u0101p\u0113c \u0161\u012bs kust\u012bbas sauc par nacion\u0101laj\u0101m. M\u016bsdienu atbr\u012bvo\u0161an\u0101s kust\u012bbas ir sabiedriskas kust\u012bbas. T\u0101s turpin\u0101sies l\u012bdz tam laikam, kam\u0113r katra nacion\u0101l\u0101 kop\u012bba neatbr\u012bvosies no citas kop\u012bbas kundz\u012bbas. Citiem v\u0101rdiem sakot, pasaule patlaban p\u0101rdz\u012bvo vienu no v\u0113sturisk\u0101 procesa parastaj\u0101m stadij\u0101m\u00a0– nacion\u0101lo ci\u0146u stadiju nacion\u0101l\u0101s pa\u0161apzi\u0146as triumfa v\u0101rd\u0101.<\/p>\n

    T\u0101da ir cilv\u0113ku sabiedr\u012bbas att\u012bst\u012bbas v\u0113sturisk\u0101 paties\u012bba. T\u0101 ir sabiedr\u012bbas dz\u012bves visp\u0101rzin\u0101ma paties\u012bba. Citiem v\u0101rdiem sakot, v\u0113stures att\u012bst\u012bbas pamat\u0101 ir nacion\u0101la, sabiedrisk\u0101 c\u012b\u0146a, jo t\u0101 ir pa\u0161as nacion\u0101l\u0101s kop\u012bbas, pa\u0161as cilv\u0113ku sabiedr\u012bbas pirmc\u0113lonis, pamats un daba. V\u0113l jo vair\u0101k, b\u016bdama dab\u012bga dz\u012bves izpausme, t\u0101 ir visvaren\u0101k\u0101 no visiem att\u012bst\u012bbas faktoriem. T\u0101pat k\u0101 cilv\u0113ks, visi dz\u012bvie rad\u012bjumi dz\u012bvo kop\u012bb\u0101s: kop\u012bba ir dz\u012bvo rad\u012bjumu eksistences pamats. Nacion\u0101l\u0101 pa\u0161apzi\u0146a ir n\u0101cijas saglab\u0101\u0161an\u0101s pamats. Nacion\u0101lo pa\u0161apzi\u0146u zaud\u0113ju\u0161\u0101s n\u0101cijas ir lemtas boj\u0101ejai. Nacion\u0101lo minorit\u0101\u0161u probl\u0113mai k\u0101 vienai no m\u016bsdienu politiskaj\u0101m probl\u0113m\u0101m ir sabiedrisks raksturs, jo nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes ir tautas, kas zaud\u0113ju\u0161as savu nacion\u0101lo pa\u0161apzi\u0146u un rezult\u0101t\u0101 ar\u012b savas eksistences pamatus. Sabiedriskais faktors ir dz\u012bves past\u0101v\u0113\u0161anas faktors. T\u0101p\u0113c tas ir nacion\u0101l\u0101s kop\u012bbas dab\u012bgs un autonoms dzin\u0113js, kas nodro\u0161ina t\u0101s eksistenci.<\/p>\n

    Nacion\u0101lo pa\u0161apzi\u0146u Cilv\u0113ku pasaul\u0113 var piel\u012bdzin\u0101t nedz\u012bv\u0101s dabas un debess \u0137erme\u0146u gravit\u0101cijas likumam. Ja Saule zaud\u0113tu gravit\u0101cijas sp\u0113ku, tad g\u0101zes, no kur\u0101m t\u0101 sast\u0101v, izkl\u012bstu Visum\u0101 un Saule p\u0101rst\u0101tu eksist\u0113t. Saules eksistences pamat\u0101 ir t\u0101s g\u0101zu monolit\u0101te. T\u0101tad eksistences pamat\u0101 ir vienot\u012bbas faktors. Sabiedriskais faktors, t.i., nacion\u0101l\u0101 pa\u0161apzi\u0146a ir jebkuras sabiedr\u012bbas vienot\u012bbas pamats. Tie\u0161i t\u0101p\u0113c asoci\u0101cijas c\u012b\u0146\u0101s par nacion\u0101lo vienot\u012bbu, saredzot taj\u0101 savas eksistences garantiju.<\/p>\n

    Nacion\u0101lais faktors ir sabiedrisk\u0101 saite, kas spont\u0101ni mudina nacion\u0101lo kop\u012bbu pa\u0161saglab\u0101ties, t\u0101pat k\u0101 gravit\u0101cijas sp\u0113ks spont\u0101ni saglab\u0101 fizisko \u0137ermeni, noturot t\u0101 da\u013cas vienot\u0101 mas\u0101 ap kodolu. Da\u013ci\u0146u atbr\u012bvo\u0161an\u0101s, kas ir atombumbas rad\u012b\u0161anas teorijas pamat\u0101, notiek, \u0161\u0137e\u013coties kodolam, kas ir elektronu pievilk\u0161an\u0101s avots. Kad \u0161o da\u013ci\u0146u vienot\u012bba sabr\u016bk, tiek zaud\u0113ts gravit\u0101cijas sp\u0113ks un katra da\u013ci\u0146a atbr\u012bvojas. Tas ir atombumbas darb\u012bbas princips. T\u0101da ir \u0161o par\u0101d\u012bbu daba. T\u0101s ir nemain\u012bgs dabas likums, un, ignor\u0113jot to vai non\u0101kot ar to pretrun\u0101, cilv\u0113ks izjauc dabas gaitu. Cilv\u0113ku dz\u012bves gaita tiek trauc\u0113ta ar\u012b tad, ja nacion\u0101l\u0101 pa\u0161apzi\u0146a k\u0101 sabiedrisks faktors, k\u0101 savstarp\u0113jas pievilk\u0161an\u0101s un kop\u012bbas faktors tiek ignor\u0113ts vai ar\u012b non\u0101k pretrun\u0101 ar to.<\/p>\n

    Sav\u0101 ietekmes pak\u0101p\u0113 uz attiec\u012bg\u0101s kop\u012bbas vienot\u012bbu sabiedriskajam faktoram var l\u012bdzin\u0101ties vien\u012bgi reli\u0123iskais. \u0160is faktors da\u017ek\u0101rt \u0161\u0137ir nacion\u0101lo kop\u012bbu vai ar\u012b otr\u0101di\u00a0– apvieno da\u017e\u0101du nacionalit\u0101\u0161u kop\u012bbas. Rezult\u0101t\u0101 vienm\u0113r uzvar sabiedriskais faktors. T\u0101 tas ir bijis visas v\u0113stures gait\u0101.<\/p>\n

    V\u0113sturiski katrai nacion\u0101lajai kop\u012bbai ir vajadz\u012bga sava reli\u0123ija. Bet dz\u012bv\u0113 tas ir cit\u0101di, un tie\u0161i \u0161is apst\u0101klis ir \u012bstais konfliktu un tautu dz\u012bves nestabilit\u0101tes c\u0113lonis visos laikos.<\/p>\n

    Princip\u0101 katrai tautai ir vajadz\u012bga sava reli\u0123ija. Iz\u0146\u0113mumi tikai apstiprina likumu. \u0160\u0101di iz\u0146\u0113mumi rada nenorm\u0101lu st\u0101vokli, kas k\u013c\u016bst par \u012bsto konfliktu c\u0113loni vienotas nacion\u0101las kop\u012bbas iek\u0161ien\u0113. Vien\u012bg\u0101 iesp\u0113ja, k\u0101 likvid\u0113t \u0161o konfliktu, ir izjaukto dab\u012bgo likumu atjauno\u0161ana, kas nor\u0101da uz to, ka katrai n\u0101cijai ir vajadz\u012bga sava reli\u0123ija. Tikai tad sabiedriskais faktors non\u0101ks saska\u0146\u0101 ar reli\u0123iozo un tiks atjaunota harmonija, cilv\u0113ku sabiedr\u012bba stabiliz\u0113sies un att\u012bst\u012bsies vajadz\u012bgaj\u0101 virzien\u0101.<\/p>\n

    Laul\u012bba ir instit\u016bts, kas atst\u0101j uz sabiedr\u012bbu ka pozit\u012bvu, t\u0101 ar\u012b negat\u012bvu ietekmi. Neskatoties uz to, ka gan v\u012brietim, gan sievietei ir br\u012bvas izv\u0113les ties\u012bbas, laul\u012bba vienas kop\u012bbas iek\u0161iene neap\u0161aub\u0101mi nostiprina tas vienot\u012bbu, sekm\u0113 t\u0101s pl\u0101nveid\u012bgu pieaugumu un harmoniz\u0113 sabiedrisko faktoru.<\/p>\n

    \u0122IMENE<\/h5>\n

    Cilv\u0113kam k\u0101 atsevi\u0161\u0137ai personai \u0123imene ir svar\u012bg\u0101ka par valsti. Cilv\u0113ce paz\u012bst j\u0113dzienu \u201cperson\u012bba\u201d (cilv\u0113ks), bet norm\u0101ls cilv\u0113ks (person\u012bba)\u00a0– j\u0113dzienu \u201c\u0123imene\u201d. \u0122imene ir cilv\u0113ka \u0161\u016bpulis, vi\u0146a t\u0113va m\u0101jas un soci\u0101l\u0101 aizsarg\u0101t\u012bba. No laika gala cilv\u0113ci sast\u0101da Person\u012bbas un \u0122imenes, bet neb\u016bt ne Valstis. Cilv\u0113cei nav t\u0101da j\u0113dziena k\u0101 Valsts. Valsts ir m\u0101ksl\u012bgi rad\u012bta politiska, ekonomiska un da\u017ek\u0101rt ar\u012b milit\u0101ra sist\u0113ma, kura nek\u0101di nav saist\u012bta ar j\u0113dzienu \u201ccilv\u0113ce\u201d. \u0122imeni var sal\u012bdzin\u0101t ar atsevi\u0161\u0137u augu dabas pasaul\u0113. Augs ir augu pasaules pamats. Augu kultiv\u0113\u0161ana plant\u0101cij\u0101s, d\u0101rzos un tml. ir m\u0101ksl\u012bga, un tai nav nek\u0101 kop\u012bga ar auga dabu, kas l\u012bdz\u012bgi \u0123imenei sast\u0101v no daudziem zariem, lap\u0101m un ziediem. Tam, ka politiskie, ekonomiskie un milit\u0101rie faktori ir piem\u0113roju\u0161i milz\u012bgu skaitu \u0123ime\u0146u dz\u012bvei valsts robe\u017e\u0101s, nav nek\u0101da sakara ar cilv\u0113ci. Jebkura situ\u0101cija, apst\u0101k\u013ci vai pas\u0101kumi, kas noved pie \u0123imenes izir\u0161anas vai t\u0101s izzu\u0161anas, ir ne tikai nehum\u0101ni un pretdab\u012bgi, tie ir vardarb\u012bgi un t\u0101pat k\u0101 auga lapu, zaru un ziedu nolau\u0161ana noved augu t\u0101s nov\u012b\u0161anai un boj\u0101ejai.<\/p>\n

    Sabiedr\u012bba, kur\u0101 kaut k\u0101du apst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c past\u0101v draudi \u0123imenes vienot\u012bbai un t\u0101s past\u0101v\u0113\u0161anai, atg\u0101dina plant\u0101ciju, kur\u0101 augi var tikt izrauti ar sakn\u0113m, nokalst aiz valgmes tr\u016bkuma un aiziet boj\u0101 no sausuma vai vienk\u0101r\u0161i nov\u012bst. Cilv\u0113ku sabiedr\u012bb\u0101 ir l\u012bdz\u012bga ziedo\u0161am d\u0101rzam vai koptai druvai, kur augi att\u012bst\u0101s dab\u012bgi, zied, aizmetas un dod aug\u013cus.<\/p>\n

    Ziedo\u0161a ir sabiedr\u012bba, kur\u0101 plaukst \u0123imene, kur cilv\u0113ks br\u012bvi att\u012bst\u0101s \u0123imen\u0113, ar kuru ir saist\u012bts cie\u0161\u0101m sait\u0113m. Vi\u0146\u0161 atg\u0101dina lapu, kuras eksistence bez zara nav iesp\u0113jama. T\u0101pat ar\u012b cilv\u0113ka dz\u012bve \u0101rpus \u0123imenes zaud\u0113 j\u0113gu un sabiedrisko saturu. Ja cilv\u0113ku sabiedr\u012bba k\u0101dreiz k\u013c\u016bs par sabiedr\u012bbu bez \u0123imenes, t\u0101 b\u016bs klaido\u0146u sabiedr\u012bba un atg\u0101din\u0101s m\u0101ksl\u012bgu augu.<\/p>\n

    CILTS<\/h5>\n

    Cilts b\u016bt\u012bb\u0101 ir t\u0101 pati \u0123imene, tikai liel\u0101ka p\u0113cn\u0101c\u0113ju skaita d\u0113\u013c sazarojusies. N\u0101cija savuk\u0101rt ir t\u0101 pa\u0161a iemesla d\u0113\u013c sazarojusies cilts. T\u0101tad n\u0101cija ir liela cilts. Pasaule ir n\u0101cija, bet n\u0101cija, kas sadal\u012bjusies daudz\u0101s n\u0101cij\u0101s iedz\u012bvot\u0101ju skaita pieauguma d\u0113\u013c, t\u0101tad pasaule ir milz\u012bga n\u0101cija. \u0122imeni form\u0113 tie pa\u0161i sakari, kas form\u0113 cilti, n\u0101ciju un pasauli, tikai l\u012bdz ar \u0161o kop\u012bbu skaitlisko pieaugumu \u0161ie sakari atsl\u0101bst. Cilv\u0113ce ir starpnacion\u0101lie sakari, n\u0101cija ir starpcil\u0161u sakari, bet cilts\u00a0– starp\u0123ime\u0146u sakari. \u0160o sakaru notur\u012bba un stiprums virziena no lejas uz aug\u0161u k\u013c\u016bst v\u0101rg\u0101ki. T\u0101 ir visp\u0101rzin\u0101ma paties\u012bba, kuru nav iesp\u0113jams noliegt.<\/p>\n

    Attiec\u012bgi, sabiedriskie sakari, salied\u0113t\u012bba, vienot\u012bba, m\u012blest\u012bba un savstarp\u0113ja pie\u0137er\u0161an\u0101s \u0123imenes l\u012bmen\u012b ir stipr\u0101ka nek\u0101 cilts l\u012bmen\u012b, cilts l\u012bmen\u012b stipr\u0101ka nek\u0101 n\u0101cijas l\u012bmen\u012b. Intereses, privil\u0113\u0123ijas, ide\u0101li, kurus nosaka \u0161ie sabiedriskie sakari, ir neapstr\u012bdami un stipri p\u0113c savas dabas\u00a0\u2013 \u0123imenes l\u012bmen\u012b tie ir stipr\u0101ki nek\u0101 cilts l\u012bmen\u012b, cilts l\u012bmen\u012b stipr\u0101ki nek\u0101 n\u0101cijas l\u012bmen\u012b, bet n\u0101cijas l\u012bmen\u012b stipr\u0101ki nek\u0101 pasaules l\u012bmen\u012b.<\/p>\n

    L\u012bdz ar \u0123imenes, cilts, n\u0101cijas un cilv\u0113ces izzu\u0161anu izzustu ar\u012b sabiedriskie sakari un l\u012bdz ar to ar\u012b \u0161o kop\u012bbu nosac\u012bt\u0101s v\u0113rt\u012bbas, privil\u0113\u0123ijas un ide\u0101li. T\u0100P\u0112C, LAI B\u016aTU IESP\u0112JAMS IZMANTOT v\u0113rt\u012bbas, PRIVIL\u0112\u0122IJAS UN IDE\u0100LUS, KURUS RADA SAVSTARP\u0112JIE SAKARI, VIENOT\u012aBA, SAVSTARP\u0112JA PIE\u0136ER\u0160AN\u0100S UN M\u012aLEST\u012aBA \u0122IMENES, CILTS, NACIJAS UN VISAS CILV\u0112CES L\u012aMEN\u012a, CILV\u0112KU SABIEDR\u012aBAI IR \u0100RK\u0100RT\u012aGI SVAR\u012aGI SAGLAB\u0100T K\u0100 \u0122IMENES UN CILTS, T\u0100_AR\u012a N\u0100CIJAS UN PASAULES SALIED\u0112T\u012aBU. No savstarp\u0113jo sakaru, \u017e\u0113lsird\u012bbas, solidarit\u0101tes un intere\u0161u viedok\u013ca \u0123imenes sabiedr\u012bbai ir dodama liel\u0101ka soci\u0101la priek\u0161roka nek\u0101 ciltij, ciltij savuk\u0101rt\u00a0– liel\u0101ka, nek\u0101 n\u0101cijai, bet n\u0101cijai\u00a0– liel\u0101ka nek\u0101 internacion\u0101lai sabiedr\u012bbai.<\/p>\n

    CILTS PRIEK\u0160ROC\u012aBAS<\/h5>\n

    T\u0101 k\u0101 cilts ir liela \u0123imene, t\u0101 nodro\u0161ina saviem locek\u013ciem t\u0101s pa\u0161as materi\u0101l\u0101s un soci\u0101l\u0101s garantijas, k\u0101das \u0123imene nodro\u0161ina saviem locek\u013ciem. Cilts ir \u0123imenes n\u0101ko\u0161\u0101 stadija. J\u0101pasv\u012btro, ka \u0101rpus \u0123imenes cilv\u0113ks da\u017ek\u0101rt var uzvesties necien\u012bgi, jo \u0123imene ir neliela sabiedr\u012bba un vi\u0146\u0161 nej\u016bt t\u0101s kontroli. Vadoties p\u0113c \u0161iem apsv\u0113rumiem, cilts ir izstr\u0101d\u0101jusi saviem locek\u013ciem uzved\u012bbas normas, kas ir k\u013cuvu\u0161as par sabiedrisk\u0101s audzin\u0101\u0161anas norm\u0101m un ir p\u0101r\u0101kas par jebkuru audzin\u0101\u0161anu skol\u0101. Cilts ir soci\u0101la skola, kur\u0101 katrs cilv\u0113ks no b\u0113rn\u012bbas apg\u016bst principus, kuri ar laiku k\u013c\u016bst par uzved\u012bbas normu, bet, cilv\u0113kam pieaugot, reflektoriski nostiprin\u0101s vi\u0146a apzi\u0146\u0101. Cit\u0101di tas ir ar iema\u0146\u0101m un zin\u0101\u0161an\u0101m, kas nostiprin\u0101s form\u0101l\u0101 audzin\u0101\u0161anas un apm\u0101c\u012bbas procesa skola, kuras cilv\u0113kam pieaugot, pamaz\u0101m tiek zaud\u0113tas, jo ir ieg\u016btas emp\u012briska ce\u013ca un cilv\u0113ks saprot, ka tas vi\u0146am ir iem\u0101c\u012btas m\u0101ksl\u012bgi.<\/p>\n

    Cilts ir cilv\u0113ka soci\u0101l\u0101 aizsardz\u012bba, kas nodro\u0161ina vi\u0146a soci\u0101l\u0101s vajadz\u012bbas. Atbilsto\u0161i pie\u0146emtaj\u0101m trad\u012bcij\u0101m cilts vajadz\u012bbas gad\u012bjum\u0101 nodro\u0161ina savu locek\u013cu izpirk\u0161anu, kop\u012bgi maks\u0101 par vi\u0146iem soda naudu, kop\u012bgi atriebj un aizst\u0101v vi\u0146us, citiem v\u0101rdiem sakot, nodro\u0161ina vi\u0146u soci\u0101lo aizsardz\u012bbu.<\/p>\n

    Asinsradniec\u012bba ir galvenais, bet ne vien\u012bgais cilts form\u0113\u0161an\u0101s faktors, jo past\u0101v ar\u012b t\u0101da forma k\u0101 pievieno\u0161anas ciltij. Ar laiku at\u0161\u0137ir\u012bbas starp cilts locek\u013ciem, kuri ir asinsradinieki, un tiem, kuri ir pievienoju\u0161ies ciltij, izz\u016bd un cilts k\u013c\u016bst par vienotu soci\u0101lu un etnisku veidojumu. Tom\u0113r \u0161\u012b vienot\u012bba pirm\u0101m k\u0101rt\u0101m balst\u0101s uz asinsradniec\u012bbu un kop\u012bgu izcelsmi.<\/p>\n

    N\u0100CIJA<\/h5>\n

    N\u0101cija nodro\u0161ina cilv\u0113kam pla\u0161\u0101ku politisko un nacion\u0101lo aizsardz\u012bbu nek\u0101 cilts. Trib\u0101lisms, uztic\u012bba savai ciltij, sagrauj nacion\u0101l\u0101s j\u016btas, atsl\u0101bina uztic\u012bbu savai n\u0101cijai un kait\u0113 tai, tie\u0161i t\u0101pat k\u0101 cilv\u0113ka uztic\u012bba \u0123imenei mazina vi\u0146a uztic\u012bbu ciltij un atsl\u0101bina to. Nacion\u0101lais fan\u0101tisms pat t\u0101d\u0101 pak\u0101p\u0113, k\u0101d\u0101 tas piem\u012bt n\u0101cijai, apdraud cilv\u0113ci.<\/p>\n

    N\u0101cija vispasaules sabiedr\u012bbas ietvaros ir tas pats, kas \u0123imene cilts ietvaros. Jo stipr\u0101ks naids starp \u0123imen\u0113m, kuras ietilpst cilti, jo stipr\u0101kas katras \u0123imenes savstarp\u0113j\u0101s saites, jo liel\u0101kus draudus \u0161is \u0123imenes rada ciltij. Analogas par\u0101d\u012bbas ir v\u0113rojamas \u0123imen\u0113: jo izteikt\u0101ka ir viena \u0123imenes locek\u013ca nepatika pret otru, jo stingr\u0101k katrs no vi\u0146iem aizst\u0101v savas person\u012bg\u0101s intereses, jo vair\u0101k ir apdraud\u0113ta \u0123imenes past\u0101v\u0113\u0161ana. Ja ciltis, kuras veido n\u0101ciju, naidojas un katra cilts uzst\u0101j\u012bgi aizst\u0101v tikai savas intereses, n\u0101cijas past\u0101v\u0113\u0161anai draud lielas briesmas. Nacion\u0101lais fan\u0101tisms, sp\u0113ka lieto\u0161ana pret v\u0101j\u0101k\u0101m n\u0101cij\u0101m, k\u0101 ar\u012b vienas n\u0101cijas progress uz otras \u012bpa\u0161uma iekaro\u0161anas r\u0113\u0137ina: nodara \u013caunumu un kait\u0113 visai cilv\u0113cei.<\/p>\n

    Tom\u0113r stiprs, sevi cieno\u0161s cilv\u0113ks, kur\u0161 apzin\u0101s savas person\u012bg\u0101s atbild\u012bbas pak\u0101pi, ir nepiecie\u0161ams un noder\u012bgs \u0123imenei. Stipra, sevi cieno\u0161a \u0123imene, kura apzin\u0101s savu soci\u0101lo un materi\u0101lo noz\u012bmi, ir noder\u012bga ciltij. Att\u012bst\u012bta, civiliz\u0113ta un ra\u017eojo\u0161a n\u0101cija ir noder\u012bga visai pasaulei. Sabiedr\u012bbas politisk\u0101 un nacion\u0101l\u0101 strukt\u016bra degrad\u0113, ja t\u0101 nolai\u017eas l\u012bdz soci\u0101lu kategoriju l\u012bmenim, l\u012bdz cilts un \u0123imenes l\u012bmenim, kontakt\u0113jas un r\u0113\u0137in\u0101s ar t\u0101m.<\/p>\n

    N\u0101cija ir liela \u0123imene, kas ir nog\u0101jusi att\u012bst\u012bbas ce\u013cu no cilts l\u012bdz cil\u0161u kop\u012bbai. \u0122imene var k\u013c\u016bt par n\u0101ciju, tikai noejot ciltis, cil\u0161u dal\u012b\u0161anas un cil\u0161u sajauk\u0161an\u0101s stadijas. Tas ir ilgsto\u0161s soci\u0101ls process. Ta\u010du dab\u012bgais laika pl\u016bdums, no vienas puses, sekm\u0113dams jaunu n\u0101ciju ra\u0161anos, no otras,\u00a0– noved pie veco sair\u0161anas. L\u012bdz ar to j\u0101secina, ka jebkuras n\u0101cijas veido\u0161an\u0101s v\u0113sturiskaj\u0101 pamat\u0101 ir izcelsmes un likte\u0146a kop\u012bba, turkl\u0101t izcelsmes kop\u012bbai ir galven\u0101 loma, bet likte\u0146a kop\u012bbai\u00a0– otr\u0161\u0137ir\u012bg\u0101. N\u0101cijai ir rakstur\u012bga ne tikai izcelsmes kop\u012bba, kaut ar\u012b \u0161\u012b paz\u012bme ir n\u0101cijas pamats. N\u0101cija ir v\u0113sturiski izveidojies cilv\u0113ku konglomer\u0101ts, kas apdz\u012bvo vienu teritoriju, veido vienu v\u0113sturi, kult\u016bras mantojumu un kop\u012bgu likteni. T\u0101tad, iz\u0146emot asinsradniec\u012bbu, n\u0101cijas form\u0113\u0161an\u0101s gal\u012bgaj\u0101 rezult\u0101t\u0101 ir svar\u012bgs SAPL\u016a\u0160ANAS FAKTORS UZ KOP\u012aGA LIKTE\u0145A PAMATA.<\/p>\n

    Bet k\u0101d\u0113\u013c tad pasaules kart\u0113 vienas varenas valstis izz\u016bd un to viet\u0101 rodas jaunas? Vai \u0161\u012bs par\u0101d\u012bbas pamat\u0101 ir politiski iemesli, kuriem nav nek\u0101da sakara ar Tre\u0161\u0101s Vispasaules Teorijas sabiedrisko raksturu, vai tam ir ar\u012b sabiedriska rakstura iemesli, kas tie\u0161i saist\u012bti ar \u0161o Za\u013c\u0101s Gr\u0101matas noda\u013cu? Paraudz\u012bsimies.<\/p>\n

    \u0122imene, bez \u0161aub\u0101m, ir soci\u0101ls un nevis politisks veidojums. Tas pats attiecas uz cilti, jo t\u0101 ir \u0123imene, kas p\u0113cn\u0101c\u0113ju skaita rezult\u0101t\u0101 k\u013cuvusi par daudz\u0101m \u0123imen\u0113m, kas sast\u0101da cilti. N\u0101cija ir skaitliski izaugusi cilts, kas ir sadal\u012bjusies jaunos atzarojumos un jaun\u0101s cilt\u012bs.<\/p>\n

    N\u0101cija ir soci\u0101ls veidojums, kura pamat\u0101 ir nacion\u0101lie sakari. Cilts ir soci\u0101ls veidojums, kas radies uz cilts sakaru pamata, \u0123imene\u00a0– soci\u0101ls veidojums uz \u0123imenes sakaru pamata. Soci\u0101li veidojumi ir ar\u012b n\u0101cijas, kuras apvieno visp\u0101rcilv\u0113ciskas saites. T\u0101s ir aksiomas. Valsts ir politisks veidojums. Valstis veido pasaules politisko karti. Bet k\u0101p\u0113c da\u017e\u0101dos laikmetos \u0161\u012b karte ir main\u012bjusies? Tas ir noticis un notiek t\u0101p\u0113c, ka valsts k\u0101 politisks veidojums var atbilst vai neatbilst sabiedriskajam veidojumam. Ja valsts ir mononacion\u0101la, tad t\u0101 past\u0101v ilgi un bez p\u0101rmai\u0146\u0101m, bet, ja koloniz\u0101cijas vai pagrimuma rezult\u0101t\u0101 situ\u0101cija p\u0101rmain\u0101s, tad, nacion\u0101l\u0101s c\u012b\u0146as, nacion\u0101l\u0101s atdzim\u0161anas un nacion\u0101l\u0101s vienot\u012bbas lozungu iedvesmota, t\u0101 s\u0101k c\u012b\u0146u par savu neatkar\u012bbu un atdzimst no jauna. Ja valsts k\u0101 politisks veidojums apvieno vair\u0101k nek\u0101 vienu n\u0101ciju, tad t\u0101s politisk\u0101 strukt\u016bra t\u0101 rezult\u0101t\u0101, ka katra n\u0101cija tiecas p\u0113c nacion\u0101l\u0101s neatkar\u012bbas, izj\u016bk. T\u0101 tas ir noticis ar slaven\u0101m pasaules imp\u0113rij\u0101m, kuras visas ir biju\u0161as n\u0101ciju kop\u012bbas un savu nacion\u0101listisko tieksmju d\u0113\u013c uzs\u0101ku\u0161as ci\u0146u par savu neatkar\u012bbu, kas ar\u012b noveda l\u012bdz imp\u0113riju k\u0101 politisku veidojumu sabrukumam, bet to veidoju\u0161ie elementi pan\u0101ca atbilst\u012bbu savam sabiedriskajam pamatam. \u0160\u012bs par\u0101d\u012bbas spilgtus piem\u0113rus m\u0113s varam atrast vis\u0101 pasaules v\u0113stur\u0113.<\/p>\n

    Bet t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 k\u0101p\u0113c uz da\u017e\u0101du n\u0101ciju apvieno\u0161an\u0101s pamatiem rodas imp\u0113rijas? Tam par iemeslu ir tas fakts, ka valsts at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no cilts vai n\u0101cijas nav tikai sabiedrisks veidojums. Valsts ir politisks veidojums, kura ra\u0161anos nosaka vesela faktoru virkne, no kuriem svar\u012bg\u0101kais ir nacion\u0101l\u0101 pa\u0161apzi\u0146a. Nacion\u0101l\u0101 valsts ir vien\u012bg\u0101 politisk\u0101 forma, kas atbilst dab\u012bgam sabiedriskam veidojumam. T\u0101da valsts var past\u0101v\u0113t m\u016b\u017e\u012bgi, ja nek\u013c\u016bst par citas stipr\u0101kas valsts uzbrukuma objektu un ja t\u0101das valsts politisko strukt\u016bru neietekme t\u0101s sabiedrisk\u0101s strukt\u016bras\u00a0– ciltis, klani un \u0123imenes. Ja valsts politisk\u0101 strukt\u016bra non\u0101k sabiedrisk\u0101s strukt\u016bras\u00a0\u2013 cilts, klana vai \u0123imenes\u00a0– ietekm\u0113, t\u0101 sairst.<\/p>\n

    Valsti (ar to nav dom\u0101ta vienk\u0101r\u0161a, mononacion\u0101la valsts) form\u0113 ar\u012b citi faktori: reli\u0123iozie, ekonomiskie un milit\u0101rie.<\/p>\n

    Kop\u012bga reli\u0123ija var apvienot vien\u0101 valsti vair\u0101kas n\u0101cijas. Apvieno\u0161an\u0101s var notikt ar\u012b ekonomisku vai milit\u0101ru apsv\u0113rumu d\u0113\u013c. T\u0101p\u0113c pasaule ir k\u013cuvusi par liecinieci tam, ka valstis vai imp\u0113rijas, kas ir eksist\u0113ju\u0161as vien\u0101 laikmet\u0101, izz\u016bd cit\u0101.<\/p>\n

    Ja nacion\u0101lais gars izr\u0101d\u0101s stipr\u0101ks par reli\u0123isko, tad ci\u0146a starp da\u017e\u0101d\u0101m n\u0101cij\u0101m, kas l\u012bdz tam ir biju\u0161as apvienotas ar vienu reli\u0123iju, pastiprin\u0101s un katra no \u0161\u012bm n\u0101cij\u0101m pan\u0101k neatkar\u012bbu, atgrie\u017eoties pie tai rakstur\u012bg\u0101s sabiedrisk\u0101s strukt\u016bras, bet imp\u0113rija sabr\u016bk. Ja reli\u0123iskais gars g\u016bst virsroku p\u0101r nacion\u0101lo un vair\u0101kas n\u0101cijas apvienojas zem vienas reli\u0123ijas karoga, notiek atgriezenisks process, bet ar laiku virsroku atkal var g\u016bt nacion\u0101lais gars.<\/p>\n

    Jebkuru valsti, kas apvieno vair\u0101kas n\u0101cijas reli\u0123isku, ekonomisku, milit\u0101ru vai ideolo\u0123isku apsv\u0113rumu d\u0113\u013c, var plos\u012bt nacion\u0101l\u0101s c\u012b\u0146as, kam\u0113r katra n\u0101cija nepan\u0101k neatkar\u012bbu, t\u0101tad kam\u0113r sabiedriskais faktors piln\u012bgi neuzvar politisko.<\/p>\n

    T\u0101d\u0113j\u0101di, neraugoties uz to, ka valsts past\u0101v\u0113\u0161ana ir politisk\u0101s nepiecie\u0161am\u012bbas dikt\u0113ta, cilv\u0113ka dz\u012bves pamatu sast\u0101da \u0123imene, cilts, n\u0101cija un, visbeidzot, visu cilv\u0113ku sabiedr\u012bba. Sabiedriskais faktors ir svar\u012bg\u0101kais un past\u0101v\u012bg\u0101kais nacion\u0101l\u0101s pa\u0161apzi\u0146as faktors. T\u0101p\u0113c ir j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 soci\u0101l\u0101 realit\u0101te, j\u0101piev\u0113r\u0161 uzman\u012bba norm\u0101li att\u012bst\u012bta cilv\u0113ka audzin\u0101\u0161anai vispirms \u0123imen\u0113, t\u0101l\u0101k\u00a0– cilt\u012b, kura k\u0101 sabiedriskam aizst\u0101vim un dab\u012bgai soci\u0101lai skolai, kura cilv\u0113ks, iz\u0146emot \u0123imeni, tiek audzin\u0101ts sabiedriski, bet p\u0113c tam n\u0101cijai, jo cilv\u0113ks apg\u016bst \u012bsteno soci\u0101lo v\u0113rt\u012bbu j\u0113gu caur \u0123imeni un cilti, kas ir dab\u012bgi sabiedriski veidojumi un ir radusies bez iejauk\u0161an\u0101s no \u0101rienes. T\u0101tad uzman\u012bba pret \u0123imeni cilv\u0113k\u0101 v\u0101rd\u0101, uzman\u012bba pret cilti \u0123imenes v\u0101rd\u0101 un l\u012bdz ar to\u00a0– cilv\u0113ka v\u0101rd\u0101\u00a0– un uzman\u012bba pret n\u0101ciju\u00a0– tas visas ir nacion\u0101l\u0101s pa\u0161apzi\u0146as sast\u0101vda\u013cas, jo nacion\u0101lais faktors k\u0101 sabiedriskais sp\u0113ks ir darb\u012bgs, patiess un past\u0101v\u012bgs v\u0113stures virz\u012bt\u0101jsp\u0113ks.<\/p>\n

    Cilv\u0113ku sabiedr\u012bbu savstarp\u0113jo sakaru ignor\u0113\u0161anai un politisko sist\u0113mu rad\u012b\u0161anai, kas ir pretrun\u0101 ar soci\u0101lo realit\u0101ti, var b\u016bt tikai \u012bslaic\u012bgs raksturs, jo \u0161\u0101das sist\u0113mas neizb\u0113gami sabr\u016bk zem sabiedrisk\u0101 faktora, spiediena. t.i., nacion\u0101lo tieksmju rezult\u0101t\u0101.<\/p>\n

    Visas augst\u0101kmin\u0113t\u0101s sh\u0113mas nav sadom\u0101tas, t\u0101s ir patiesas un ir cilv\u0113ku dz\u012bves \u012bstenais pamats. Lai nepie\u013cautu k\u013c\u016bdas; katram cilv\u0113kam \u0161aj\u0101 pasaul\u0113 tas ir j\u0101apzin\u0101s un attiec\u012bgi j\u0101r\u012bkojas. \u0160o neapstr\u012bdamo paties\u012bbu zin\u0101\u0161ana ir nepiecie\u0161ama t\u0101d\u0113\u013c, lai izvair\u012btos no jebkur\u0101m novirz\u0113m un k\u013c\u016bd\u0101m un cilv\u0113ku eksistences pamatu nezin\u0101\u0161anas vai ignor\u0113\u0161anas d\u0113\u013c nesagrautu cilv\u0113ku sabiedr\u012bbas dz\u012bves pl\u016bdumu.<\/p>\n

    SIEVIETE<\/h5>\n

    Sieviete ir cilv\u0113ks. V\u012brietis ar\u012b ir cilv\u0113ks. T\u0101 ir neapstr\u012bdama paties\u012bba. T\u0101tad v\u012brietis un sieviete vien\u0101d\u0101 pak\u0101p\u0113 ir cilv\u0113ki un uzsv\u0113rt vi\u0146u at\u0161\u0137ir\u012bbas k\u0101 starp vienl\u012bdz\u012bg\u0101m b\u016btn\u0113m ir ac\u012bm redzama un ne ar ko neattaisnojama netaisn\u012bba. Sieviete, t\u0101pat k\u0101 v\u012brietis, \u0113d, dzer, neieredz un m\u012bl, dom\u0101, m\u0101c\u0101s un saprot. Sievietei, t\u0101pat k\u0101 v\u012brietim, ir vajadz\u012bga pajumte, ap\u0123\u0113rbs un p\u0101rvieto\u0161an\u0101s l\u012bdzek\u013ci. Sieviete, t\u0101pat k\u0101 v\u012brietis, izj\u016bt badu, sl\u0101pes, t\u0101pat k\u0101 v\u012brietis, sieviete dz\u012bvo un mirst.<\/p>\n

    Un tom\u0113r v\u012brietis ir v\u012brietis, bet sieviete ir sieviete. K\u0101p\u0113c? K\u0101p\u0113c sabiedr\u012bba nesast\u0101v tikai no v\u012brie\u0161iem vai tikai no sieviet\u0113m, bet k\u0101 no vieniem, t\u0101 otriem? V\u012brieti un sievieti ir rad\u012bjusi pati daba. Ar ko v\u012brietis at\u0161\u0137iras no sievietes? K\u0101p\u0113c daba ir rad\u012bjusi vi\u0146us abus?<\/p>\n

    Ac\u012bmredzot vi\u0146u abu vienlaic\u012bg\u0101 past\u0101v\u0113\u0161ana uz zemes ir dabiska nepiecie\u0161am\u012bba. Attiec\u012bgi, katrs no vi\u0146iem nav t\u0101ds k\u0101 otrs. T\u0101tad starp\u012bbu starp vi\u0146iem ir noteikusi daba, ko apliecina vi\u0146u vienlaic\u012bg\u0101 eksistence uz zemes. No t\u0101 izriet, ka katram no vi\u0146iem ir sava noteikta, at\u0161\u0137ir\u012bga loma. T\u0101tad katram no vi\u0146iem ir vajadz\u012bgi apst\u0101k\u013ci savu lomu izpild\u012b\u0161anai, turkl\u0101t \u0161ie apst\u0101k\u013ci ir da\u017e\u0101di. Lai saprastu, k\u0101das ir \u0161\u012bs lomas, nepiecie\u0161ams noskaidrot sievietes organisma at\u0161\u0137ir\u012bbas no v\u012brie\u0161a organisma, t\u0101tad to, ar k\u0101d\u0101m at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101m vi\u0146us ir apvelt\u012bjusi daba.<\/p>\n

    Sieviete ir sievie\u0161u dzimtes rad\u012bjums. V\u012brietis ir v\u012brie\u0161u dzimtes rad\u012bjums. \u0160im apst\u0101klim sp\u0113k\u0101 esot, sievietei, \u0101rsta\u00a0\u2013 ginekologa v\u0101rdiem sakot, \u201cir menstru\u0101cijas, t.i., regul\u0101ra slim\u012bba, kas izpau\u017eas ikm\u0113ne\u0161a asi\u0146o\u0161an\u0101. V\u012brie\u0161a organismam \u0161\u0101da par\u0101d\u012bba nav rakstur\u012bga. T\u0101tad sievietei, kas p\u0113c dabas ir sievie\u0161u dzimtes rad\u012bjums, ir ikm\u0113ne\u0161a asi\u0146o\u0161anas. Kad t\u0101s izpaliek, tas noz\u012bm\u0113, ka sieviete ir k\u013cuvusi gr\u016bta. Gr\u016btniec\u012bbas period\u0101 sieviete ir slim\u012bg\u0101 st\u0101vokli gandr\u012bz gadu. \u0160aj\u0101 period\u0101 vi\u0146a nesp\u0113j turpin\u0101t savu parasto darbu. Rad\u012bbu process, savlaic\u012bgs vai priek\u0161laic\u012bgs, sievietei ir saist\u012bts ar mok\u0101m. P\u0113c tam sieviete z\u012bda savu b\u0113rnu ar kr\u016bti. Norm\u0101los apst\u0101k\u013cos tas ilgst divus gadus. Dab\u012bg\u0101s baro\u0161anas procesa laik\u0101 b\u0113rnam j\u0101atrodas pie m\u0101tes. Tas liedz sievietei nodoties savam past\u0101v\u012bgajam darbam, jo \u0161aj\u0101 dz\u012bves period\u0101 vi\u0146a ir tie\u0161i atbild\u012bga par otru cilv\u0113ku un pal\u012bdz vi\u0146am izpild\u012bt vi\u0146a dz\u012bves funkcijas. Bez vi\u0146as pal\u012bdz\u012bbas b\u0113rns aizietu boj\u0101. V\u012brietis no t\u0101 visa ir atbr\u012bvots\u201d. T\u0101 sprie\u017e \u0101rsts speci\u0101lists.<\/p>\n

    \u0160ie dabas dotumi, kas nosaka b\u016btisko at\u0161\u0137ir\u012bbu starp v\u012brieti un sievieti, padara vi\u0146u vienl\u012bdz\u012bbu neiesp\u0113jamu un tai pa\u0161\u0101 laik\u0101 nosaka abu b\u016bt\u0146u\u00a0– v\u012brie\u0161a un sievietes\u00a0– past\u0101v\u0113\u0161anas nepiecie\u0161am\u012bbu. Katram no vi\u0146iem dz\u012bv\u0113 ir sava loma jeb funkcijas, kas at\u0161\u0137iras no otra lomas un funkcij\u0101m. Vi\u0146i nevar aizvietot viens otru\u00a0– v\u012brietis nevar izpild\u012bt t\u0101s funkcijas, ko daba ir uzlikusi sievietei, un otr\u0101di. J\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka sievietes biolo\u0123isk\u0101s funkcijas ir smags slogs, kas prasa daudz sp\u0113ka un iztur\u012bbas, ta\u010du bez \u0161\u012bs sievietes izpild\u0101m\u0101s funkcijas tiktu p\u0101rtraukta cilv\u0113ku dz\u012bve. \u0160o funkciju ir noteikusi daba, sieviete to nav uz\u0146\u0113musies br\u012bvpr\u0101t\u012bgi, un t\u0101 vi\u0146ai nav uzspiesta. Bet t\u0101 ir oblig\u0101ta, jo bez t\u0101s cilv\u0113ce p\u0101rst\u0101tu eksist\u0113t.<\/p>\n

    Past\u0101v t\u012b\u0161a iejauk\u0161an\u0101s gr\u016btniec\u012bbas proces\u0101. T\u0101 izdz\u0113\u0161 n\u0101kam\u0101 cilv\u0113ka dz\u012bv\u012bbu. T\u0101pat past\u0101v iejauk\u0161an\u0101s dzemd\u012bbu gait\u0101 un pat z\u012bd\u012b\u0161anas procesa. Visi \u0161ie iejauk\u0161an\u0101s veidi ir vienas \u0137\u0113des posmi, kas ir v\u0113rsti pret dab\u012bgo dz\u012bvi. To gal\u0113j\u0101 robe\u017ea ir slepkav\u012bba, kad sieviete, nev\u0113l\u0113dam\u0101s b\u016bt gr\u016bta, dzemd\u0113t un barot b\u0113rnu, p\u0101rtrauc gr\u016btniec\u012bbu un nogalina savu b\u016bt\u012bbu. Kaut ar\u012b \u0161\u0101du iejauk\u0161anos m\u0113rogi ir da\u017e\u0101di, tie p\u0113c b\u016bt\u012bbas neat\u0161\u0137iras no jebkuras citas rupjas iejauk\u0161an\u0101s dabas dz\u012bv\u0113.<\/p>\n

    Tendence at\u0146emt sievietei t\u0101s dab\u012bgo m\u0101tes lomu un aizst\u0101t vi\u0146u (m\u0101ti) ar mazb\u0113rnu novietni ir atteik\u0161an\u0101s no hum\u0101nas cilv\u0113ku sabiedr\u012bbas likumiem un to aizst\u0101\u0161ana ar biolo\u0123iskas sabiedr\u012bbas likumiem, kas padara dz\u012bvi m\u0101ksl\u012bgu. B\u0113rnu at\u0161\u0137ir\u0161ana no m\u0101t\u0113m un vi\u0146u uztur\u0113\u0161ana mazb\u0113rnu novietn\u0113s padara vi\u0146us l\u012bdz\u012bgus c\u0101\u013ciem putnu ferm\u0101s. Pa\u0161as mazb\u0113rnu novietnes var sal\u012bdzin\u0101t ar inkubatoriem, kuros nobaro c\u0101\u013cus. Cilv\u0113ku sabiedr\u012bb\u0101 ir pie\u013caujamas tikai dab\u012bgas attiec\u012bbas, kad m\u0101te pati audzina savu b\u0113rnu. Tas ir saska\u0146\u0101 ar cilv\u0113ka dabu un vi\u0146a pa\u0161cie\u0146u. B\u0112RNAM IR J\u0100AUG \u0122IMEN\u0112, M\u0100TES UN T\u0112VA, BR\u0100\u013bU UN M\u0100SU SABIEDR\u012aB\u0100, bet ne \u201cputnu ferm\u0101\u201d. C\u0101\u013ciem, t\u0101pat k\u0101 p\u0101r\u0113jiem dz\u012bvnieku pasaules p\u0101rst\u0101vjiem, ar\u012b ir vajadz\u012bga m\u0101te, ar\u012b to audz\u0113\u0161ana ferm\u0101s, kas savuk\u0101rt atg\u0101dina mazb\u0113rnu novietnes, kav\u0113 putnu dab\u012bgo att\u012bst\u012bbu. T\u0101da putna ga\u013ca atg\u0101dina m\u0101ksl\u012bgu, t\u0101 ir negar\u0161\u012bga un, iesp\u0113jams, pat nevesel\u012bga, jo \u0161is putns ir audzis nedab\u012bgos apst\u0101k\u013cos. Savva\u013cas putna ga\u013ca ir gar\u0161\u012bg\u0101ka un barojo\u0161\u0101ka, jo tas ir audzis, m\u0101tes apr\u016bp\u0113ts, un sa\u0146\u0113mis norm\u0101lu bar\u012bbu. B\u0112RNUS, KURIEM NAV \u0122IMENES UN PAJUMTES, PAL\u012aDZ AUDZIN\u0100T SABIEDR\u012aBA. VIEN\u012aGI \u0160IEM B\u0112RNIEM SABIEDR\u012aBA IEK\u0100RTO MAZB\u0112RNU NOVIETNES UN TAML\u012aDZ\u012aGAS IEST\u0100DES! SABIEDR\u012aBAS GAD\u012aBA PAR VI\u0145IEM IR V\u0112LAM\u0100KA PAR ATSEVI\u0160\u0136U PERSONU, KAS NAV B\u0112RNA VEC\u0100KI, R\u016aP\u0112M.<\/p>\n

    Ja izdar\u012btu m\u0113\u0123in\u0101jumu, lai noteiktu b\u0113rna dab\u012bgo noslieci un noskaidrotu, kam vi\u0146\u0161 dod priek\u0161roku\u00a0– m\u0101tei vai \u201cb\u0113rnu fermai\u201d, b\u0113rns bez sv\u0101rst\u012b\u0161an\u0101s izv\u0113l\u0113tos m\u0101ti. T\u0101 k\u0101 b\u0113rns dab\u012bgi tiecas pie savas m\u0101tes, tad tie\u0161i m\u0101te ir vi\u0146a dab\u012bgais un ide\u0101lais sargs. Atraut b\u0113rnu no m\u0101tes un nodot vi\u0146u mazb\u0113rnu novietn\u0113 ir vardarb\u012bba, kas trauc\u0113 b\u0113rna dab\u012bgajai tieksmei.<\/p>\n

    Dab\u012bgai att\u012bst\u012bbai ir j\u0101b\u016bt norm\u0101lai un br\u012bvai. M\u0101tes aizst\u0101\u0161ana ar mazb\u0113rnu novietni ir vardarb\u012bba, kas trauc\u0113 b\u0113rna dab\u012bgu un br\u012bvu att\u012bst\u012bbu. B\u0113rni apmekl\u0113 mazb\u0113rnu novietnes piespiedu k\u0101rt\u0101, \u0123imenes materi\u0101lo apst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c vai sav\u0101 b\u0113rna nesapra\u0161an\u0101. Vi\u0146us nodod tur t\u012bri neizmantotu materi\u0101lu, nevis soci\u0101lu apst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c. Ja vi\u0146us nepiespiestu to dar\u012bt un neizmantotu vi\u0146u naivumu, b\u0113rni neietu uz mazb\u0113rnu novietn\u0113m, bet paliktu pie sav\u0101m m\u0101t\u0113m. \u0160ai antihum\u0101najai un pretdab\u012bgajai r\u012bc\u012bbai ir tikai viens attaisnojums\u00a0– sieviete ir nost\u0101d\u012bta vi\u0146ai nelabv\u0113l\u012bgos apst\u0101k\u013cos, vi\u0146a ir spiesta izpild\u012bt soci\u0101las funkcijas, kas ir pretrun\u0101 ar vi\u0146as m\u0101tes pien\u0101kumiem.<\/p>\n

    Sievietei, kuru daba ir apvelt\u012bjusi ar vi\u0146ai vien rakstur\u012bg\u0101m funkcij\u0101m, kas at\u0161\u0137iras no v\u012brie\u0161a funkcij\u0101m, ir j\u0101rada cit\u0101di apst\u0101k\u013ci nek\u0101 v\u012brietim, t\u0101di apst\u0101k\u013ci, kuros vi\u0146ai b\u016btu dotas iesp\u0113jas izpild\u012bt savas dab\u012bg\u0101s funkcijas.<\/p>\n

    M\u0101tes instinkts ir dots sievietei, nevis v\u012brietim, t\u0101p\u0113c, bez \u0161aub\u0101m, b\u0113rnu nevar atraut no m\u0101tes. Jebkur\u0161 m\u0113\u0123in\u0101jums \u0161\u0137irt b\u0113rnu no m\u0101tes ir vardarb\u012bba un patva\u013ca. Sieviete, kura atsak\u0101s izpild\u012bt m\u0101tes pien\u0101kumus, non\u0101k pretrun\u0101 ar savu dabas noteikto dz\u012bves uzdevumu. Sievietei ir j\u0101nodro\u0161ina visas ties\u012bbas un j\u0101rada visi apst\u0101k\u013ci, lai vi\u0146a sp\u0113tu izpild\u012bt savas dz\u012bves galveno aicin\u0101jumu, turkl\u0101t jebkura varm\u0101c\u012bba, kas piespiestu sievieti izpild\u012bt vi\u0146as m\u0101tes pien\u0101kumus nelabv\u0113l\u012bgos apst\u0101k\u013cos, ir j\u0101nov\u0113r\u0161.<\/p>\n

    Viens faktors \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 izsl\u0113dz otru. Sieviete, kas pret savu gribu atsak\u0101s no savas dab\u012bg\u0101s funkcijas dzemd\u0113t un audzin\u0101t b\u0113rnus, ir vardarb\u012bbas un patva\u013cas upuris. Sieviete, kurai j\u0101veic darbs, kas padara vi\u0146u nesp\u0113j\u012bgu realiz\u0113t savu dab\u012bgo funkciju, nav br\u012bva un dara to savu dz\u012bves apst\u0101k\u013cu spiesta, jeb cilv\u0113ka vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161ana ir br\u012bv\u012bba.<\/p>\n

    Pie labv\u0113l\u012bgiem un oblig\u0101tiem noteikumiem, kas sekm\u0113 sievietes iesp\u0113jas izpild\u012bt dab\u012bgo, no v\u012brie\u0161a at\u0161\u0137ir\u012bgo dz\u012bves aicin\u0101jumu, pieder t\u0101di apst\u0101k\u013ci, k\u0101di j\u0101rada slimajai sievietei gr\u016btniec\u012bbas period\u0101, kad vi\u0146a n\u0113s\u0101 sev\u012b b\u0113rnu, kas ierobe\u017eo vi\u0146as fizisk\u0101s iesp\u0113jas. Necilv\u0113ciski ir nost\u0101d\u012bt sievieti m\u0101tes cer\u012bb\u0101s t\u0101dos apst\u0101k\u013cos, kas nav savienojami ar vi\u0146as fizisko st\u0101vokli, piem\u0113ram, likt vi\u0146ai izpild\u012bt smagu fizisku darbu. T\u0101 ir vai nu atrieb\u012bba sievietei par vi\u0146as neuztic\u012bbu m\u0101tes pien\u0101kumiem, vai ar\u012b nodoklis, ko vi\u0146a maks\u0101 par to, lai iek\u013c\u016btu vi\u0146as dabai sve\u0161aj\u0101 v\u012brie\u0161a pasaul\u0113.<\/p>\n

    P\u0101rliec\u012bba, kuru nereti izplata pati sieviete, ka vi\u0146a nodarbojas ar fizisku darbu br\u012bvpr\u0101t\u012bgi, neatbilst paties\u012bbai. Paties\u012bb\u0101 vi\u0146a, pati to neapzin\u0101dam\u0101s, nodarbojas ar to tikai t\u0101p\u0113c, ka cietsird\u012bg\u0101 materi\u0101l\u0101 sabiedr\u012bba ir nost\u0101d\u012bjusi vi\u0146u bezizejas st\u0101vokl\u012b un piespiedusi pak\u013cauties \u0161iem apst\u0101k\u013ciem, kaut ar\u012b vi\u0146a uzskata, ka vi\u0146ai ir dota izv\u0113les br\u012bv\u012bba. Pat past\u0101vot m\u016bsdienu vienl\u012bdz\u012bbas principam starp v\u012brieti un sievieti, sievietei nav \u201cpiln\u012bgas\u201d izv\u0113les br\u012bv\u012bbas.<\/p>\n

    Milz\u012bg\u0101 sievietes kr\u0101p\u0161ana sl\u0113pjas pa\u0161\u0101 v\u0101rd\u0101 \u201cpiln\u012bga\u201d, jo tas nonivel\u0113 t\u0101s svar\u012bg\u0101s dab\u012bg\u0101s \u012bpatn\u012bbas, kuras at\u0161\u0137ir v\u012brieti no sievietes un nosaka vi\u0146as dab\u012bgo vietu dz\u012bv\u0113.<\/p>\n

    V\u012brie\u0161a un sievietes vienl\u012bdz\u012bgas ties\u012bbas p\u0101rn\u0113s\u0101t smagus priek\u0161metus, kad sieviete ir gr\u016btniec\u012bbas st\u0101vokli, ir patva\u013ca un cietsird\u012bba. Abu dzimumu vienl\u012bdz\u012bba net\u012bra darba izpild\u012b\u0161an\u0101 ir nesavienojama ar sievietes skaistumu un sievi\u0161\u0137\u012bbu. T\u0101 ir cietsird\u012bba. V\u012brietis un sieviete ir vienl\u012bdz\u012bgi vis\u0101s cilv\u0113ku attiec\u012bbu sf\u0113r\u0101s. Piem\u0113ram, nav pie\u013caujams, ka viens no vi\u0146iem st\u0101tos laul\u012bb\u0101 pret pa\u0161a gribu, laul\u012bbas \u0161\u0137ir\u0161ana taisn\u012bgas tiesas vai bez abpus\u0113jas vieno\u0161anas bez tiesas starpniec\u012bbas. Sieviete ir m\u0101jas saimniece, t\u0101p\u0113c ka m\u0101ja ir viens no svar\u012bg\u0101kajiem faktoriem sievietes gr\u016btniec\u012bbas, dzemd\u012bbu un b\u0113rna z\u012bd\u012b\u0161anas laika. M\u0101tes instinkts ir vi\u0146as dabas pamat\u0101. Liegt b\u0113rniem m\u0101ti vai liegt sievietei m\u0101ju ir patva\u013ca.<\/p>\n

    Sieviete ir sievie\u0161u dzimtes b\u016btne, un tas noz\u012bm\u0113, ka vi\u0146a biolo\u0123iski at\u0161\u0137iras no v\u012brie\u0161a. \u0160\u012bs sievi\u0161\u0137\u012bg\u0101s dabas ietekm\u0113 sievietei piem\u012bt \u012bpa\u0161\u012bbas, kas pamatos at\u0161\u0137iras no v\u012brie\u0161a \u012bpa\u0161\u012bb\u0101m. T\u0101s izpau\u017eas k\u0101 vi\u0146u abu \u0101r\u0113j\u0101 izskat\u0101, t\u0101 ar\u012b cilv\u0113ciskaj\u0101 b\u016bt\u012bb\u0101. Tas ir neapstr\u012bdams dabas fakts. Sieviete \u0101r\u0113ji at\u0161\u0137iras no v\u012brie\u0161a, t\u0101pat k\u0101 dz\u012bvnieku un augu pasaul\u0113 sievie\u0161u dzimtes p\u0101rst\u0101ves at\u0161\u0137iras no v\u012brie\u0161u dzimtes p\u0101rst\u0101vjiem. V\u012brie\u0161u dzimtes eksempl\u0101ri ir sp\u0113c\u012bg\u0101ki un rupj\u0101ki, tai pa\u0161\u0101 laik\u0101 sievie\u0161u dzimtes p\u0101rst\u0101ves k\u0101 augu, t\u0101 ar\u012b dz\u012bvnieku pasaul\u0113 p\u0113c savas dabas ir skaist\u0101kas un maig\u0101kas. T\u0101s ir m\u016b\u017esenas, visp\u0101rizplat\u012btas re\u0101lijas, atbilsto\u0161i kur\u0101m daba ir rad\u012bjusi visus dz\u012bvos organismus, vienalga, vai tie b\u016btu cilv\u0113ki, dz\u012bvnieki vai augi. Saska\u0146\u0101 ar dabas likumiem v\u012brie\u0161u dzimtes p\u0101rst\u0101vji ir rupj\u0101 sp\u0113ka nes\u0113ji, bet sievie\u0161u dzimtes p\u0101rst\u0101ves ir skaistuma un maiguma nes\u0113jas. Tas atbilst abu dzimumu lom\u0101m. \u0160is dabas likums ir taisn\u012bgs. Tas ir br\u012bv\u012bbas galvenais likums, t\u0101p\u0113c jebkura iejauk\u0161an\u0101s, kas ir pretrun\u0101 ar dabu un br\u012bv\u012bbu, ir patva\u013ca. Dabas \u012bpatn\u012bbu noniecin\u0101\u0161ana, patva\u013c\u012bga to normu p\u0101rk\u0101p\u0161ana ir dz\u012bves v\u0113rt\u012bbu ignor\u0113\u0161ana un izn\u012bcin\u0101\u0161ana. Daba ir rad\u012bjusi visu t\u0101du no dzim\u0161anas l\u012bdz n\u0101ves mirklim. Jebkura dz\u012bva b\u016btne piedzimst, dz\u012bvo un mirst. Visa dz\u012bve no s\u0101kuma l\u012bdz galam balst\u0101s uz dab\u012bgiem likumiem, kas neparedz ne piespie\u0161anu, ne izv\u0113li. Tas ir dab\u012bgs likums, kura pamat\u0101 ir dab\u012bga br\u012bv\u012bba. Augu, dz\u012bvnieku un cilv\u0113ku pasaul\u0113 saska\u0146\u0101 ar m\u016b\u017e\u012bgo dz\u012bves pl\u016bdumu noteikti past\u0101v k\u0101 v\u012bri\u0161\u0137\u0101s, t\u0101 sievi\u0161\u0137\u0101s b\u016btnes. Bet t\u0101s ne tikai past\u0101v, t\u0101s noteikti izpilda savas funkcijas, kuru izpild\u012b\u0161anai ir rad\u012btas un kuras t\u0101m j\u0101izpilda piln\u0101 apjom\u0101. Ja tas t\u0101 nenotiek, tas noz\u012bm\u0113, ka kaut k\u0101du apst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c dab\u012bgais dz\u012bves pl\u016bdums ir trauc\u0113ts. Ta\u010du gandr\u012bz vis\u0101 pasaul\u0113 v\u012brie\u0161u un sievie\u0161u lomas cilv\u0113ku sabiedr\u012bb\u0101 tiek jauktas\u00a0– past\u0101v tendence pie\u0161\u0137irt sievietei v\u012brie\u0161a lomu. T\u0101 ir varm\u0101c\u012bba pret dabu, kas ir noteikusi katram\u00a0– k\u0101 v\u012brietim, t\u0101 sievietei\u00a0– savu lomu, pret\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 s\u0101kas regress. \u0160\u012b tendence ir pretrun\u0101 ar dabu, t\u0101 ierobe\u017eo br\u012bv\u012bbas likumu, v\u0113r\u0161as pret eksistences un dz\u012bves dab\u012bgajiem likumiem. V\u012brietim un sievietei ir j\u0101pilda vi\u0146iem nolemt\u0101s lomas, kuru d\u0113\u013c vi\u0146i ir n\u0101ku\u0161i pasaul\u0113. Jebkura, pat da\u013c\u0113ja atk\u0101p\u0161an\u0101s no savas lomas var tikt attaisnota ar piespiedu vai \u0101rk\u0101rt\u0113jiem apst\u0101k\u013ciem. Sieviete, kas izvair\u0101s no gr\u016btniec\u012bbas, laul\u012bbas, m\u0101tes pien\u0101kumiem vai atturas no dab\u012bg\u0101s tieksmes b\u016bt skaistai un maigai vesel\u012bbas st\u0101vok\u013ca d\u0113\u013c, atsak\u0101s no sava pien\u0101kuma, apst\u0101k\u013cu spiesta. Sieviete, kura izvair\u0101s no gr\u016btniec\u012bbas, laul\u012bbas, m\u0101tes pien\u0101kumiem utt. bez redzamiem iemesliem, atsak\u0101s pild\u012bt savu dabisko lomu, mor\u0101lu apst\u0101k\u013cu spiesta. Sieviete, kura izvair\u0101s no gr\u016btniec\u012bbas, laul\u012bbas un m\u0101tes pien\u0101kumiem darba apst\u0101k\u013cu d\u0113l, ar\u012b atk\u0101pjas no savam dabiskaj\u0101m funkcij\u0101m, apst\u0101k\u013cu spiesta.<\/p>\n

    T\u0101d\u0113j\u0101di v\u012brie\u0161a vai sievietes nev\u0113l\u0113\u0161an\u0101s izpild\u012bt savu dab\u012bgo dz\u012bves lomu var izpausties tikai nelabv\u0113l\u012bgos apst\u0101k\u013cos, kas ir pretrun\u0101 ar br\u012bv\u012bbas likumu un apdraud cilv\u0113ku eksistenci. T\u0101d\u0113\u013c, lai nov\u0113rstu materi\u0101los apst\u0101k\u013cus, kas trauc\u0113 sievietei izpild\u012bt vi\u0146as dab\u012bgo pien\u0101kumu un spie\u017e vi\u0146u izpild\u012bt v\u012brie\u0161a darbu abu dzimumu vienl\u012bdz\u012bbas principa v\u0101rd\u0101, ir nepiecie\u0161ams apv\u0113rsums pasaules m\u0113rog\u0101. Nav \u0161aubu, ka \u0161\u0101ds apv\u0113rsums, sevi\u0161\u0137i r\u016bpnieciski att\u012bst\u012bt\u0101s valst\u012bs, pa\u0161saglab\u0101\u0161an\u0101s instinkta rezult\u0101t\u0101 ir neizb\u0113gams. Tas notiks pat bez t\u0101du \u0101r\u0113jas a\u0123it\u0101cijas l\u012bdzek\u013cu ietekmes, k\u0101da ir Za\u013c\u0101 Gr\u0101mata.<\/p>\n

    VISAS PATLABAN PAST\u0100VO\u0160\u0100S SABIEDR\u012aBAS REDZ SIEVIET\u0112 TIKAI PRECI. AUSTRUMI SKAT\u0100S UZ VI\u0145U \u0136A UZ PIRK\u0160ANAS UN PARDO\u0160ANAS OBJEKTU. RIETUMI ATSAK\u0100S SASKAT\u012aT VI\u0145\u0100 SIEVIETI.<\/p>\n

    Sekm\u0113t to, lai sieviete veiktu v\u012brie\u0161a darbu, noz\u012bm\u0113 apdraud\u0113t vi\u0146as sievi\u0161\u0137\u012bbu, ar kuru daba vi\u0146u ir apvelt\u012bjusi dz\u012bv\u012bbas turpin\u0101\u0161anas v\u0101rd\u0101. V\u012brie\u0161a darbs nom\u0101c sievietes dab\u012bgo skaistumu, kas vi\u0146ai ir dots galven\u0101 uzdevuma veik\u0161anai. Sieviete nav rad\u012bta sev nepiem\u0113rotam darbam. Analo\u0123isks piem\u0113rs: augu ziedkopas, kas eksist\u0113 t\u0101d\u0113\u013c, lai tiktu apputek\u0161\u0146otas un bried\u0113tu s\u0113klas. Ja izn\u012bcina ziedu, augs zaud\u0113 sp\u0113ju izpild\u012bt savu dz\u012bves uzdevumu. Spilgto taure\u0146u, putnu un citi dz\u012bvnieku valsts p\u0101rst\u0101vju m\u0101t\u012b\u0161u kr\u0101su daba ir rad\u012bjusi liel\u0101 dz\u012bve m\u0113r\u0137a v\u0101rd\u0101. Nodarbojoties ar v\u012brie\u0161a darbu, noliedzot savu dab\u012bgo aicin\u0101jumu un b\u016bdama nev\u0113r\u012bga pret savu skaistumu, sieviete p\u0101rv\u0113r\u0161as \u201cv\u012brieti\u201d, atteikties no savas sievi\u0161\u0137\u012bbas.<\/p>\n

    T\u0101 k\u0101 v\u012brie\u0161a un sievietes org\u0101nu fiziolo\u0123ija ir at\u0161\u0137ir\u012bga, v\u012brie\u0161i un sievietes ir da\u017e\u0101das b\u016btnes. \u0160\u012b fiziolo\u0123isk\u0101 at\u0161\u0137ir\u012bba ir noteikusi at\u0161\u0137ir\u012bgus temperamentus, psihi, nervu sist\u0113mu un miesas uzb\u016bvi. Sieviete ir emocion\u0101la, pievilc\u012bga, raudul\u012bga, bail\u012bga. Daba ir rad\u012bjusi sievieti maigu un v\u0101rgu, kam\u0113r v\u012brietis ir noteikta rakstura un raupj\u0161.<\/p>\n

    V\u012brie\u0161a un sievietes dab\u012bg\u0101s at\u0161\u0137ir\u012bbas nedr\u012bkst ignor\u0113t un jaukt vi\u0146u lomas dz\u012bv\u0113\u00a0– tas neatbilst civiliz\u0101cijas trad\u012bcij\u0101m, grauj cilv\u0113ku dz\u012bves pamatus un ir daudzu sabiedrisk\u0101s dz\u012bves nelaimju c\u0113lonis.<\/p>\n

    M\u016bsdienu industri\u0101l\u0101 sabiedr\u012bba ir piem\u0113rojusi sievieti v\u012brie\u0161a darba veik\u0161anai. Tas kait\u0113 vi\u0146as sievi\u0161\u0137\u012bbai, vi\u0146as dz\u012bves dabiskajam uzdevumam k\u013c\u016bt par m\u0101ti, par skaistuma un miera avotu. T\u0101 nav civiliz\u0113ta, bet materializ\u0113ta sabiedr\u012bba, kuras piem\u0113ra atdarin\u0101\u0161ana ir nepr\u0101ts. T\u0101 apdraud Cilv\u0113ces un Civiliz\u0101cijas past\u0101v\u0113\u0161anu.<\/p>\n

    JAUT\u0100JUMA B\u016aT\u012aBA NAV TAJ\u0100 APST\u0100KL\u012a. VAI SIEVIETEI IR VAI NAV J\u0100STRADA. T\u0100DA NOSTADNE IR VULG\u0100RA UN ABSURDA, JO SABIEDR\u012aBAS PIEN\u0100KUMS IR NODRO\u0160IN\u0100T AR DARBU VISUS SAVUS DARBASP\u0112J\u012aGOS LOCEK\u013bUS, NEATKAR\u012aGI NO T\u0100, VAI TIE B\u016aTU V\u012aRIE\u0160I VAI SIEVIETES. TIKAI KATRAM IR J\u0100DARA VI\u0145AM PIEMEROTS DARBS UN NEVIENU NEDR\u012aKST PIESPIEST VEIKT VI\u0145AM NEPIEM\u0112ROTU DARBU.<\/p>\n

    LIKT B\u0112RNAM IZPILD\u012aT PIEAUGU\u0160O DARBU IR PATVA\u013bA UN VARDARB\u012aBA! T\u0100DA PATI VARDARB\u012aBA UN PATVA\u013bA IR LIKT SIEVIETEI VEIKT V\u012aRIE\u0160A DARBU!<\/p>\n

    Br\u012bvam cilv\u0113kam ir zin\u0101\u0161anas un prasme, kas atbilst vi\u0146a dabai un dod vi\u0146am iesp\u0113ju izpild\u012bt attiec\u012bgu darbu. Patva\u013c\u012bgas r\u012bc\u012bbas gad\u012bjum\u0101 cilv\u0113ku, kam ir zin\u0101\u0161anas un prasme, kuras atbilst vi\u0146a dab\u012bgajiem dotumiem. spie\u017e dar\u012bt vi\u0146am nepiem\u0113rotu darbu. Ne vienm\u0113r darbs, kuru var veikt v\u012brietis, ir pa sp\u0113kam sievietei. B\u0113rna zin\u0101\u0161anas un prasme at\u0161\u0137iras no pieaugu\u0161a cilv\u0113ka zin\u0101\u0161an\u0101m un prasmes.<\/p>\n

    Cilv\u0113ka ties\u012bbas vien\u0101d\u0101 pak\u0101p\u0113 attiecas uz visiem\u00a0– v\u012brie\u0161iem, sieviet\u0113m un b\u0113rniem. Ta\u010du vi\u0146a pien\u0101kumi nevar b\u016bt vien\u0101di.<\/p>\n

    MINORIT\u0100TES<\/h5>\n

    Kas ir minorit\u0101tes, k\u0101das ir to ties\u012bbas un pien\u0101kumi? K\u0101dus ce\u013cus \u0161\u012bs probl\u0113mas atrisin\u0101\u0161anai pied\u0101v\u0101 Tre\u0161\u0101 Vispasaules Teorija p\u0101r\u0113jo sabiedr\u012bbas probl\u0113mu risin\u0101jumu ietvaros?<\/p>\n

    Past\u0101v divi minorit\u0101\u0161u veidi: minorit\u0101te, kas ir sapl\u016bdusi ar pamatn\u0101ciju un k\u013cuvusi par t\u0101s soci\u0101lo da\u013cu, un minorit\u0101te, kurai nav savas n\u0101cijas. P\u0113d\u0113j\u0101 ir past\u0101v\u012bgs sabiedrisks organisms un v\u0113sturiski izveidojusies kop\u012bba, kura pievieno\u0161an\u0101s un likte\u0146a kop\u012bbas rezult\u0101t\u0101 ar laiku k\u013c\u016bst par n\u0101ciju.<\/p>\n

    \u0160\u012bm minorit\u0101t\u0113m, k\u0101 jau teikts, ir suver\u0113nas sabiedriskas ties\u012bbas. \u0160o ties\u012bbu ierobe\u017eo\u0161ana no jebkura vair\u0101kuma puses ir patva\u013ca. Sabiedrisk\u0101 savdab\u012bba, kas piem\u012bt \u0161\u012bm minorit\u0101t\u0113m, nevar tikt ne d\u0101vin\u0101ta, ne at\u0146emta. \u0160\u0101das minorit\u0101tes politisk\u0101s un ekonomisk\u0101s probl\u0113mas var tikt atrisin\u0101tas tikai t\u0101das sabiedr\u012bbas apst\u0101k\u013cos, kuru p\u0101rvalda masas, kuru rok\u0101s ir vara bag\u0101t\u012bba un iero\u010di. Raudz\u012bties uz minorit\u0101ti tikai no politisk\u0101 un ekonomisk\u0101 viedok\u013ca ir diktatoriski un netaisn\u012bgi.<\/p>\n

    MELNIE
    \nPASAUL\u0112 VALD\u012aS MELNIE<\/h5>\n

    Meln\u0101s rases vergo\u0161ana baltajiem bija verdz\u012bbas v\u0113stures p\u0113d\u0113jais etaps. Atmi\u0146a par to saglab\u0101sies meln\u0101 cilv\u0113ka apzi\u0146\u0101 l\u012bdz tam laikam, kam\u0113r vi\u0146\u0161 p\u0101rliecin\u0101sies, ka ir piln\u012bgi atjaunojis savas ties\u012bbas.<\/p>\n

    \u0160is tra\u0123iskais v\u0113stures fakts, t\u0101 izrais\u012bt\u0101s s\u0101pes un meln\u0101s rases psiholo\u0123isk\u0101 tieksme pa\u0161apliecin\u0101ties un reabilit\u0113ties ir tik sp\u0113c\u012bgs psiholo\u0123isks faktors, ka nevar ignor\u0113t veselas rases tieksmi p\u0113c revan\u0161a un kundz\u012bbas. Bez tam j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 ar\u012b t\u0101ds sabiedrisk\u0101 procesa v\u0113sturiskais fakts k\u0101 dzelten\u0101s rases kundz\u012bba, kas n\u0101ca no \u0100zijas, k\u0101 ar\u012b tai sekojo\u0161\u0101 balt\u0101s rases kundz\u012bba, kas koloniz\u0113ja veselus kontinentus.<\/p>\n

    Tagad tuvojas meln\u0101s rases kundz\u012bba.<\/p>\n

    Soci\u0101li meln\u0101 rase patlaban ir stipri atpalikusi. Ta\u010du \u0161\u012b atpalic\u012bba veicina meln\u0101s rases skaitlisko p\u0101rsvaru, jo zem\u0101 dz\u012bves l\u012bme\u0146a d\u0113\u013c melnie nelieto pretapaug\u013co\u0161an\u0101s l\u012bdzek\u013cus. Bez tam sabiedrisko para\u017eu atpalic\u012bbas d\u0113\u013c melnie nepaz\u012bst ierobe\u017eojumus laul\u012bbas dz\u012bv\u0113, kas noved pie melno iedz\u012bvot\u0101ju neierobe\u017eota skaitliska pieauguma. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 p\u0101r\u0113j\u0101s rases dzimst\u012bbas regul\u0113\u0161anas un past\u0101vo\u0161\u0101s laul\u012bbu likumdo\u0161anas rezult\u0101t\u0101 skaitliski samazin\u0101s. Tas ir ar\u012b balto iedz\u012bvot\u0101ju past\u0101v\u012bg\u0101s aiz\u0146emt\u012bbas rezult\u0101ts, kam\u0113r melnie \u013caujas d\u012bkam dz\u012bvesveidam un m\u016b\u017e\u012bgas br\u012bv\u012bbas atmosf\u0113rai.<\/p>\n

    IZGL\u012aT\u012aBA<\/h5>\n

    Zin\u0101\u0161anu apg\u016b\u0161ana nav reglament\u0113jams process un tas m\u0101c\u012bbu gr\u0101mat\u0101s fiks\u0113tais materi\u0101ls, ko jaunatne ir spiesta izstud\u0113t, s\u0113\u017eot m\u0101c\u012bbu auditorij\u0101s. \u0160\u0101da apm\u0101c\u012bbas metode, kas past\u0101v vis\u0101 pasaul\u0113, ir pretrun\u0101 ar br\u012bv\u012bbu. Oblig\u0101t\u0101 izgl\u012bt\u012bba, ar kuru t\u0101 lepojas visas pasaules valstis, kas ir uzspiedu\u0161as jaunatnei to, ir br\u012bv\u012bbas un cilv\u0113ka dab\u012bgo sp\u0113ju apspie\u0161ana. Piespiedu metodes lieto\u0161ana profesion\u0101l\u0101s orient\u0101cijas jaut\u0101jumos ir br\u012bv\u012bbu n\u0101v\u0113jo\u0161s dikt\u0101ts, jo tas liedz cilv\u0113kam br\u012bvu izv\u0113li, ierobe\u017eo vi\u0146a jaunradi un talanta izpausmes. Piespiest cilv\u0113ku stud\u0113t k\u0101du no programm\u0101 paredz\u0113taj\u0101m discipl\u012bn\u0101m ir dikt\u0101ts. Uzspiest cilv\u0113kam noteiktu priek\u0161metu m\u0101c\u012b\u0161anos ir dikt\u0101ts.<\/p>\n

    Oblig\u0101t\u0101, ar programmu reglament\u0113t\u0101 apm\u0101c\u012bba \u012bsten\u012bb\u0101 ir varm\u0101c\u012bga tumson\u012bbas uzspie\u0161ana mas\u0101m. Visas valstis, kas \u012bsteno apm\u0101c\u012bbas procesu ofici\u0101li noteiktos priek\u0161metu un discipl\u012bnu ietvaros, varm\u0101c\u012bgi izturas pret saviem pilso\u0146iem. Vispasaules kult\u016bras revol\u016bcijai ir j\u0101sagrauj visp\u0101rpie\u0146emt\u0101s apm\u0101c\u012bbas metodes un j\u0101atbr\u012bvo cilv\u0113ka sapr\u0101ts no tendencioz\u0101m programm\u0101m un cilv\u0113ku gaumes, izpratnes un pr\u0101ta ievir\u017eu pak\u0101rto\u0161anas.<\/p>\n

    Sac\u012btais, k\u0101 da\u017eam labam vulgariz\u0113t\u0101jam var likties, neb\u016bt nenoz\u012bm\u0113, ka ir j\u0101sl\u0113dz m\u0101c\u012bbu iest\u0101des un j\u0101liedz cilv\u0113kiem iesp\u0113ja m\u0101c\u012bties. Tie\u0161i otr\u0101di\u00a0– teiktais noz\u012bm\u0113, ka sabiedr\u012bbas pien\u0101kums ir nodro\u0161in\u0101t saviem pilso\u0146iem jebkuru izgl\u012bt\u012bbu, turkl\u0101t \u013caujot izv\u0113l\u0113ties t\u0101du izgl\u012bt\u012bbas veidu, k\u0101ds visvair\u0101k atbilst katra cilv\u0113ka dabai. Tas savuk\u0101rt prasa pietiekamu m\u0101c\u012bbu iest\u0101\u017eu skaitu vis\u0101s zin\u0101\u0161anu jom\u0101s. To nepietiekam\u012bba ierobe\u017eo cilv\u0113ka br\u012bv\u012bbu, piespie\u017eot vi\u0146u stud\u0113t past\u0101vo\u0161\u0101s discipl\u012bnas past\u0101vo\u0161aj\u0101s m\u0101c\u012bbu iest\u0101d\u0113s. L\u012bdz ar to vi\u0146am tiek liegta dab\u012bg\u0101s izv\u0113les br\u012bv\u012bba, jo daudz\u0101s zin\u0101t\u0146u nozar\u0113s m\u0101c\u012bbu iest\u0101\u017eu vienk\u0101r\u0161i nav.<\/p>\n

    Sabiedr\u012bba, kas ir aiz\u0161\u0137\u0113rsojusi ce\u013cu uz zin\u0101\u0161an\u0101m vai ar\u012b monopoliz\u0113jusi \u0161\u012bs ties\u012bbas, ir atpalikusi, tumson\u012bga un br\u012bv\u012bbai naid\u012bga sabiedr\u012bba. Tikpat atpalikusi, tumson\u012bga un br\u012bv\u012bbai naid\u012bga ir sabiedr\u012bba, kas ir monopoliz\u0113jusi reli\u0123ioz\u0101s zin\u0101\u0161anas, vai sabiedr\u012bba, kur\u0101 sagroz\u012bt\u0101 veid\u0101 tiek pasniegta sve\u0161a kult\u016bra, reli\u0123ija un dz\u012bves veids. Tas pats attiecas uz sabiedr\u012bbu, kas ir monopoliz\u0113jusi materi\u0101l\u0101s zin\u0101\u0161anas. Jebkuram cilv\u0113kam ir ties\u012bbas uz zin\u0101\u0161an\u0101m, un neviens nedr\u012bkst vi\u0146am liegt \u0161\u012bs ties\u012bbas. Vien\u012bgi vi\u0146\u0161 pats var atteikties no t\u0101m. Tumson\u012bbai pien\u0101ks gals, kad katram cilv\u0113kam b\u016bs pieejams ce\u013c\u0161 uz objekt\u012bvas paties\u012bbas apg\u016b\u0161anu.<\/p>\n

    M\u016aZIKA UN M\u0100KSLA<\/h5>\n

    Cilv\u0113ki b\u016bs atpaliku\u0161i l\u012bdz tam laikam, kam\u0113r nevar\u0113s sazin\u0101ties ar vienas valodas starpniec\u012bbu. L\u012bdz tam laikam, kam\u0113r cilv\u0113ks nesp\u0113s realiz\u0113t \u0161o it k\u0101 nerealiz\u0113jamo sapni, katra tauta izpaudis prieku un skumjas, labo un \u013cauno, skaisto un negl\u012bto, mieru un cie\u0161anas, n\u0101vi un m\u016b\u017e\u012bbu, m\u012blest\u012bbu un naidu\u00a0– \u012bs\u0101k sakot, visu j\u016btu, gaumju un noska\u0146u gammu sav\u0101 valod\u0101, kuru t\u0101 apg\u016bst dab\u012bg\u0101 ce\u013c\u0101. V\u0113l jo vair\u0101k, pati cilv\u0113ka uzved\u012bba tiks nosac\u012bta ar emocion\u0101l\u0101s uztveres izsauktu reakciju, kuru rada valoda un t\u0101s nes\u0113ja\u00a0\u2013 dv\u0113sele.<\/p>\n

    Vienas valodas pie\u0146em\u0161ana m\u016bsu dien\u0101s nevar atrisin\u0101t \u0161o probl\u0113mu T\u0101 tiks atrisin\u0101ta vien\u012bgi tad, kad valodu sapl\u016b\u0161anas process p\u0101rdz\u012bvos virkni stadiju, bet l\u012bdz tam paies ne vienas vien paaudzes dz\u012bve. Ar laiku \u0161\u012bs paaudzes zaud\u0113s manto\u0161anas faktoru: vect\u0113vu un t\u0113vu j\u016btu uztveri, gaumi un temperamentu. Ja sen\u010di ir run\u0101ju\u0161i da\u017e\u0101d\u0101s valod\u0101s, bet vi\u0146u p\u0113cn\u0101c\u0113ji run\u0101 vien\u0101, kop\u012bg\u0101 valod\u0101, tas nenoz\u012bm\u0113, ka vien\u0101 valod\u0101 run\u0101jo\u0161iem p\u0113cte\u010diem ir vien\u0101da gaumes un j\u016btu uztvere. Vienota est\u0113tiska attieksme var rasties tikai p\u0113c tam, kad jaun\u0101 valoda rad\u012bs \u0123en\u0113tisku gaumes un j\u016btu uztveres manto\u0161anas faktoru no paaudzes uz paaudzi.<\/p>\n

    Ja viena da\u013ca cilv\u0113ku s\u0113ru gad\u012bjum\u0101 valk\u0101 baltu ap\u0123\u0113rbu, bet otra t\u0113rpjas meln\u0101, tad ar\u012b emocion\u0101l\u0101 kr\u0101su uztvere katrai cilv\u0113ku grupai b\u016bs at\u0161\u0137ir\u012bga: vienai negat\u012bv\u0101s emocijas b\u016bs saist\u012btas ar baltu, bet otrai\u00a0– ar melnu kr\u0101su. Emocion\u0101l\u0101 reakcija pavisam konkr\u0113ti iedarbojas uz organismu, turkl\u0101t \u0161\u012b iedarb\u012bba tiek mantota: p\u0113cn\u0101c\u0113ju paaudzes instinkt\u012bvi nem\u012bl\u0113s melno vai, otr\u0101di, balto kr\u0101su. T\u0101d\u0113\u013c katra tauta var piln\u012bb\u0101 uztvert tikai savu m\u0101kslu un nacion\u0101lo kult\u016bras mantojumu pat t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101, ja taut\u0101m ir da\u017e\u0101ds kult\u016bras mantojums, bet m\u016bsdien\u0101s t\u0101s run\u0101 vien\u0101 valod\u0101. \u0160\u012bs at\u0161\u0137ir\u012bbas, kaut ar\u012b v\u0101rgi, bet izpau\u017eas pat vienas tautas vid\u0113.<\/p>\n

    Apg\u016bt vienu kop\u012bgu valodu nav gr\u016bti, t\u0101pat k\u0101 nav gr\u016bti, zinot citu tautu valodas, iem\u0101c\u012bties saprast to m\u0101kslu.<\/p>\n

    Gr\u016bti, pat neiesp\u0113jami ir emocion\u0101li piln\u012bgi integr\u0113ties uz sve\u0161as valodas pamata. \u0160\u012b probl\u0113ma past\u0101v\u0113s, kam\u0113r neizzud\u012bs manto\u0161anas faktora iedarb\u012bba uz vien\u0101 valod\u0101 run\u0101jo\u0161iem cilv\u0113kiem.<\/p>\n

    Cilv\u0113ce atrad\u012bsies vis\u012bst\u0101kaj\u0101 atpalic\u012bbas stadij\u0101 l\u012bdz tam laikam, kam\u0113r nes\u0101ks run\u0101t vien\u0101 kop\u012bg\u0101, turkl\u0101t nevis iem\u0101c\u012bt\u0101, bet no vec\u0101kiem mantot\u0101 valod\u0101.<\/p>\n

    \u0160\u012b m\u0113r\u0137a sasnieg\u0161ana cilv\u0113ces past\u0101v\u012bg\u0101s att\u012bst\u012bbas apst\u0101k\u013cos ir tikai laika jaut\u0101jums.<\/p>\n

    J\u0100\u0160ANA, CITI SPORTA VEIDI UN IZR\u0100DES<\/h5>\n

    Sports var b\u016bt individu\u0101ls k\u0101 l\u016bg\u0161ana, kuru cilv\u0113ks lasa vienatn\u0113, da\u017ek\u0101rt pat aizsl\u0113gt\u0101 istab\u0101, vai ar\u012b kolekt\u012bvs, kad sporta sp\u0113les notiek lielos stadionos zem klajas debess, ko var sal\u012bdzin\u0101t ar l\u016bg\u0161anu, kas notiek bazn\u012bc\u0101. Pirmaj\u0101 gad\u012bjum\u0101 sports ir individu\u0101la nodarb\u012bba, bet otraj\u0101\u00a0– masveida, jo ar to nodarbojas visa tauta, neuzticot \u0161o nodarb\u012bbu nevienam citam. B\u016btu sav\u0101di, ja cilv\u0113ki ietu uz bazn\u012bcu nevis l\u016bgt Dievu, bet paskat\u012bties, k\u0101 to dara citi. Tikpat sav\u0101di izskat\u0101s tas, ka \u013cau\u017eu bari let uz stadionu, nevis lai piedal\u012btos sporta sp\u0113l\u0113s, bet gan lai noskat\u012btos k\u0101da sportista vai sportistu grupas uzst\u0101\u0161anos.<\/p>\n

    Sports l\u012bdzin\u0101s l\u016bg\u0161anai, \u0113dienam, apkurei, svaigam gaisam. Cilv\u0113ki ta\u010du neiet uz restor\u0101nu, lai paskat\u012btos, k\u0101 \u0113d citi. Absurds b\u016btu iedom\u0101ties cilv\u0113ku, kur\u0161 l\u016bgtu k\u0101du citu pasild\u012bties pie uguns vai atv\u0113sin\u0101ties pie ventil\u0101tora sav\u0101 viet\u0101. Tikpat absurdi ir tas, ka sabiedr\u012bba at\u013cauj vienam cilv\u0113kam vai cilv\u0113ku grupai monopoliz\u0113t sportu, norobe\u017eojot no t\u0101 sabiedr\u012bbu, kas sedz visus ar to saist\u012btos izdevumus. No demokr\u0101tijas viedok\u013ca tas ir tikpat nepie\u013caujami k\u0101 tas, ka tauta at\u013cauj vienam cilv\u0113kam vai cilv\u0113ku grupai\u00a0– partijai, \u0161\u0137irai, klanam vai parlamentam\u00a0– tautas v\u0101rd\u0101 izlemt t\u0101s likteni vai noteikt t\u0101s pras\u012bbas.<\/p>\n

    Individu\u0101lais sports ir cilv\u0113ka person\u012bga lieta. Vi\u0146\u0161 nodarbojas ar sportu p\u0113c pa\u0161a iniciat\u012bvas un pats sedz ar to saist\u012btos izdevumus. Masu sports pieder pie cilv\u0113ku soci\u0101laj\u0101m vajadz\u012bb\u0101m, t\u0101p\u0113c k\u0101 no sporta, t\u0101 no demokr\u0101tijas viedok\u013ca neviens nevar uztic\u0113t k\u0101dam citam to gar\u012bgo un fizisko gandar\u012bjumu, k\u0101du cilv\u0113ks izj\u016bt, nodarbojoties ar sportu. No demokr\u0101tijas viedok\u013ca ne atsevi\u0161\u0137ai personai, ne cilv\u0113ku grupai nav ties\u012bbu monopoliz\u0113t sportu, varu, bag\u0101t\u012bbu, iero\u010dus, norobe\u017eojot no t\u0101 p\u0101r\u0113jos.<\/p>\n

    M\u016bsdienu tradicion\u0101l\u0101 sporta pamats vis\u0101s valst\u012bs ir sporta klubi, kuru r\u012bc\u012bb\u0101 ir visas iesp\u0113jas un l\u012bdzek\u013ci sporta nodarb\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anai. \u0160\u012bs organiz\u0101cijas ir t\u0101di pa\u0161i soci\u0101li monopolistiski instit\u016bti k\u0101 politisk\u0101s diktat\u016bras instit\u016bti, kas monopoliz\u0113 sabiedr\u012bbai at\u0146emt\u0101s bag\u0101t\u012bbas, k\u0101 milit\u0101rie instit\u016bti, kas ir monopoliz\u0113ju\u0161i tautai at\u0146emtos iero\u010dus. L\u012bdz\u012bgi tam, k\u0101 masu laikmets sagrauj bag\u0101t\u012bbu, varu un iero\u010dus monopoliz\u0113ju\u0161os instit\u016btus, tam j\u0101sagrauj ar\u012b soci\u0101lo aktivit\u0101ti\u00a0\u2013 j\u0101\u0161anas sportu un citu sporta veidu nodarb\u012bbas\u00a0– monopoliz\u0113ju\u0161ie instit\u016bti. Kad \u013cau\u017eu masas sast\u0101jas gar\u0101s rind\u0101s, lai atbalst\u012btu kandid\u0101tu, kur\u0161 vi\u0146u viet\u0101 izlems vi\u0146u likteni vai\u00a0– iedom\u0101simies pavisam neiesp\u0113jamo\u00a0– p\u0101rst\u0101v\u0113s vi\u0146u pa\u0161cie\u0146u, suverenit\u0101ti un tml., tad t\u0101d\u0101m gribassp\u0113ku un pa\u0161cie\u0146u zaud\u0113ju\u0161\u0101m mas\u0101m atliek vien\u012bgi noskat\u012bties no malas, k\u0101 k\u0101ds darbojas tur, kur it k\u0101 vi\u0146iem pa\u0161iem vajadz\u0113tu darboties. L\u012bdz\u012bgi tas notiek ar cilv\u0113kiem, kuri nenodarbojas ar sportu pa\u0161i sava prieka p\u0113c, jo nav sp\u0113j\u012bgi dar\u012bt to nem\u0101c\u0113\u0161anas d\u0113\u013c vai ar\u012b sporta nodarb\u012bbas monopoliz\u0113ju\u0161o instit\u016btu piekr\u0101pti. \u0160\u012bs organiz\u0101cijas cen\u0161as izklaid\u0113t vi\u0146us un notrulin\u0101t vi\u0146u apzi\u0146u, atst\u0101jot vi\u0146iem vien\u012bgi iesp\u0113ju aplaud\u0113t un priec\u0101ties par citu pan\u0101kumiem. Kad vara pieder mas\u0101m, sports k\u013c\u016bst masveid\u012bgs. Kad bag\u0101t\u012bbas un iero\u010di pieder mas\u0101m, sports k\u0101 viens no soci\u0101l\u0101s aktivit\u0101tes veidiem ar\u012b pieder mas\u0101m.<\/p>\n

    Kolekt\u012bvais sports ir masveida sporta nodarb\u012bbas. \u0145emot v\u0113r\u0101 labumu, ko dod sports k\u0101 vesel\u012bbas un izklaid\u0113\u0161an\u0101s avots, uz sporta nodarb\u012bb\u0101m ir ties\u012bbas visai tautai. Nav sapr\u0101t\u012bgi p\u0101rv\u0113rst sportu par viena cilv\u0113ka vai cilv\u0113ku grupas priorit\u0101ti, at\u013caut vi\u0146iem vien izmantot sporta fiziski un mor\u0101li atvese\u013cojo\u0161o ietekmi uz cilv\u0113ku, sevi\u0161\u0137i gad\u012bjum\u0101, kad masas nodro\u0161ina vi\u0146us ar visu nepiecie\u0161amo un sedz visus ar to saist\u012btos izdevumus.<\/p>\n

    T\u016bksto\u0161iem aplaud\u0113jo\u0161o skat\u012bt\u0101ju, kuri piepilda stadionu trib\u012bnes, ir t\u016bksto\u0161iem piem\u0101n\u012btu cilv\u0113ku, kas, pa\u0161i nesp\u0113dami nodarboties ar sportu, d\u012bki s\u0113\u017e trib\u012bn\u0113s un aplaud\u0113 iniciat\u012bvu p\u0101rtv\u0113ru\u0161am \u010dempionam, kur\u0161 ir atb\u012bd\u012bjis vi\u0146us mal\u0101 un monopoliz\u0113jis sporta nodarb\u012bbas, izmantojot masu sniegt\u0101s iesp\u0113jas. Stadionu trib\u012bnes past\u0101v vien\u012bgi t\u0101p\u0113c, ka mas\u0101m ir liegta iesp\u0113ja nok\u013c\u016bt stadionos un sporta laukumos un nodarboties ar sportu. Stadionu trib\u012bnes k\u013c\u016bs tuk\u0161as un izzud\u012bs vien\u012bgi tad, kad masas saprat\u012bs, ka sports ir viens no soci\u0101l\u0101s aktivit\u0101tes veidiem, piepl\u016bdin\u0101s sporta ar\u0113nas un iesaist\u012bsies nodarb\u012bb\u0101s k\u0101 dal\u012bbnieki. Par skat\u012bt\u0101jiem var b\u016bt vien\u012bgi uz sporta nodarb\u012bb\u0101m nesp\u0113j\u012bga minorit\u0101te.<\/p>\n

    Stadionu trib\u012bnes izzud\u012bs, kad taj\u0101s neb\u016bs kam s\u0113d\u0113t.<\/p>\n

    Te\u0101tru un koncertu z\u0101les ir piepild\u012btas ar nenopietniem cilv\u0113kiem, kas nesp\u0113j sp\u0113l\u0113t savu lomu dz\u012bv\u0113, ar tiem, kuri nesaprot v\u0113sturisko notikumu j\u0113gu un nest\u0101d\u0101s priek\u0161\u0101 n\u0101kotni. \u0160ie d\u012bkdie\u0146i apmekl\u0113 te\u0101tru un koncertu z\u0101les, lai noskat\u012btos, k\u0101 rit dz\u012bve, un pam\u0101c\u012btos, l\u012bdz\u012bgi tam, k\u0101 to dara skol\u0113ni p\u0101rpild\u012btaj\u0101s klas\u0113s.<\/p>\n

    Dz\u012bves rad\u012bt\u0101jiem nepiedien v\u0113rot, ka aktieri uz skatuves t\u0113lo dz\u012bvi. T\u0101pat k\u0101 j\u0101tniekiem sac\u012bk\u0161u laik\u0101 nepiedien s\u0113d\u0113t trib\u012bn\u0113s. Ja katram b\u016btu zirgs, nepaliktu sac\u012bk\u0161u nov\u0113rot\u0101ju. Trib\u012bn\u0113s s\u0113d tie, kas pa\u0161i neprot nodarboties ar \u0161o sporta veidu.<\/p>\n

    Nomadu tautas nepaz\u012bst te\u0101tri un izr\u0101des, jo vi\u0146u dz\u012bve ir augst\u0101kaj\u0101 pak\u0101p\u0113 skarba un darba pilna. Vi\u0146i uztver dz\u012bvi nopietni un smejas par da\u017eda\u017e\u0101d\u0101m dz\u012bves imit\u0101cij\u0101m. \u0160ie \u013caudis nav sporta sac\u012bk\u0161u skat\u012bt\u0101ji, vi\u0146i masveid\u0101 piedal\u0101s taj\u0101s, jo izj\u016bt stihisku nepiecie\u0161am\u012bbu un prieku b\u016bt par \u0161\u0101du pas\u0101kumu dal\u012bbniekiem.<\/p>\n

    Bokss un citi c\u012b\u0146as veidi liecina par to, ka cilv\u0113ce v\u0113l piln\u012bgi nav atbr\u012bvojusies no barbarisma paliek\u0101m. Bet, kad civiliz\u0101cijas l\u012bmenis k\u013c\u016bs augst\u0101ks, tas neizb\u0113gami notiks. Sav\u0101 laik\u0101 pisto\u013cu divkaujas un v\u0113l pirms tam cilv\u0113ku upur\u0113\u0161ana bija ikdieni\u0161\u0137as par\u0101d\u012bbas, bet tagad, p\u0113c simtiem gadu, \u0161\u0101du barbarisma izpausmju vairs nav. \u0160odien cilv\u0113ki ar mulsu sm\u012bnu dom\u0101 par to, ka vi\u0146u sen\u010di ir nodarboju\u0161ies ar t\u0101d\u0101m liet\u0101m. P\u0113c gadu desmitiem vai simtiem tas pats notiks ar\u012b ar boksu un citiem c\u012b\u0146as veidiem. Tom\u0113r jau tagad izgl\u012btot\u0101kie un inteli\u0123ent\u0101kie cilv\u0113ki atturas no \u0161\u0101diem barbariskiem sporta veidiem, nev\u0113loties b\u016bt ne par \u0161\u0101du izr\u0101\u017eu dal\u012bbniekiem, ne skat\u012bt\u0101jiem.<\/p>\n

    P\u0112CV\u0100RDS: L\u012bbija – jaunie\u0161u un optimisma zeme<\/h1>\n

    Savos rakstos un gr\u0101mat\u0101s alla\u017e esmu mekl\u0113jis tre\u0161o att\u012bst\u012bbas ce\u013cu – ne Rietumu kapit\u0101lismu un ar\u012b ne PSRS parauga komunismu, t\u0101d\u0113\u013c ar prieku piekritu pied\u0101v\u0101jumam piedal\u012bties jaunie\u0161u nometn\u0113 Civiliz\u0101ciju dialogs, ko D\u017eamahiras kult\u016bras un filozofijas biedr\u012bba ik gadu r\u012bko L\u012bbij\u0101. Par L\u012bbiju Latvij\u0101 nav gandr\u012bz nek\u0101das inform\u0101cijas, un lab\u0101k vienu reizi redz\u0113t, nek\u0101 simts reizes dzird\u0113t. \u0160aj\u0101 laikraksta N\u0101kotnes V\u0101rd\u0101 numur\u0101 es m\u0113\u0123in\u0101\u0161u dal\u012bties iespaidos par nov\u0113rojumiem l\u012bbie\u0161u jaunie\u0161u dz\u012bv\u0113 un musulma\u0146u \u0123imenes trad\u012bcij\u0101m.<\/p>\n

    M\u0101ja un ma\u0161\u012bna nepiecie\u0161amas katram. L\u012bbiju dro\u0161i var nosaukt par jaunie\u0161u un optimisma zemi, jo gandr\u012bz puse iedz\u012bvot\u0101ju ir jaun\u0101ki par 15 gadiem. \u0122imen\u0113 parasti aug 8 – 10 b\u0113rni. L\u012bbij\u0101 valda \u012bsts izgl\u012bt\u012bbas kults. K\u0101da jauniete man skaidroja – Kor\u0101n\u0101 esot teikts, ka Dievs vair\u0101k m\u012bl gudros un izgl\u012btotos. Izgl\u012bt\u012bba ir bezmaksas un \u013coti vispus\u012bga. Ja 60.gados – pirms revol\u016bcijas – valst\u012b bija viena universit\u0101te, tad pa\u0161laik augstskolu skaits tuvojas 50. Jaunie\u0161i labpr\u0101t izmanto visus pasaules tehnolo\u0123ijas sasniegumus. Vi\u0146iem ir mobilie telefoni, m\u0101j\u0101s ir internets, gandr\u012bz pie katras m\u0101jas redzamas satel\u012btprogrammu uztver\u0161anas antenas, jaunie\u0161i apg\u016bst sve\u0161valodas (p\u0101rsvar\u0101 ang\u013cu vai fran\u010du). Tom\u0113r vienlaikus l\u012bbie\u0161i saglab\u0101 visas t\u0113vu trad\u012bcijas un iev\u0113ro tradicion\u0101l\u0101s sadz\u012bves normas. Jaunie l\u012bbie\u0161i dedz\u012bgi dzied savas ar\u0101bu dziesmas, dejo bedu\u012bnu ritu\u0101l\u0101s dejas, valk\u0101 tradicion\u0101l\u0101s ar\u0101bu dr\u0113bes, p\u0113ta da\u017e\u0101dos ar\u0101bu valodas dialektus un ar\u0101bu v\u0113sturi, p\u0101rzina Kor\u0101nu un tic\u012bbas lietas. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no rietumniekiem l\u012bbie\u0161u apzi\u0146a nav seksualiz\u0113ta. Nometn\u0113 l\u012bbie\u0161i dz\u012bvi sarun\u0101j\u0101s ar po\u013cu, fran\u010du un horv\u0101tu meiten\u0113m, bet nekad neman\u012bja kaut k\u0101du uzm\u0101k\u0161anos vai piedauz\u012bbu. Modern\u0101s tehnolo\u0123ijas l\u012bbie\u0161i izmanto k\u0101 l\u012bdzekli, kas palielina vi\u0146u praktisk\u0101s iesp\u0113jas, nevis k\u0101 pa\u0161m\u0113r\u0137i, piel\u016bgsmes vai atkar\u012bbas objektu. L\u012bbie\u0161us v\u0113l nav sk\u0101ris pat\u0113ri\u0146a kults, t\u0101p\u0113c vi\u0146i sevi neapkrauj ar spo\u017e\u0101m manti\u0146\u0101m. Svar\u012bga v\u0113rt\u012bba, protams, ir m\u0101ja. L\u012bbij\u0101 ir likums, kas aizliedz celt m\u0101jas iz\u012br\u0113\u0161anai. Kur cilv\u0113ks dz\u012bvo, t\u0101 ar\u012b ir vi\u0146a m\u0101ja, ko neviens cits nedr\u012bkst apgr\u016btin\u0101t ar kaut k\u0101d\u0101m saist\u012bb\u0101m. Visas ce\u013cmalas L\u012bbij\u0101 aiz\u0146emtas ar jaunuzcelt\u0101m vai cel\u0161anas stadij\u0101 eso\u0161\u0101m divst\u0101vu vai tr\u012bsst\u0101vu m\u0101j\u0101m, kas apjoztas ar pilij cien\u012bgu m\u016bri. M\u0101jas cel\u0161anai valsts br\u012bvi pie\u0161\u0137ir ilgtermi\u0146a kred\u012btu vai bezprocentu aizdevumu. Otra lieta, kas L\u012bbij\u0101 tiek uzskat\u012bta par cilv\u0113ka pamatvajadz\u012bbu, no kuras neviens cits nedr\u012bkst g\u016bt pe\u013c\u0146u, ir transporta l\u012bdzeklis, vienalga, vai tas b\u016btu kamielis vai moderns jap\u0101\u0146u auto.<\/p>\n

    Daudzsiev\u012bba – tas nav tik vienk\u0101r\u0161i. Ja tev j\u0101uztur 10 b\u0113rnu \u0123imene, tad tu nedom\u0101si par l\u0113tu izklaidi, tuk\u0161u tus\u0113\u0161anos, laika nosi\u0161anu, savas notrulin\u0101t\u0101s apzi\u0146as kairin\u0101\u0161anu vai apdullin\u0101\u0161anu. Rietumos m\u0113dz ironiz\u0113t par musulma\u0146u daudzsiev\u012bbu. Paties\u012bb\u0101 sievas \u0146em\u0161ana ir \u013coti d\u0101rgs un atbild\u012bgs pas\u0101kums. Laul\u0101ties var tikai tad, ja tu sp\u0113j sievu nodro\u0161in\u0101t ar norm\u0101lu dz\u012bvi. D\u0101rgas jau ir pa\u0161as k\u0101zas. Tradicion\u0101li t\u0101s notiek vismaz vienu ned\u0113\u013cu, j\u0101iel\u016bdz visi radi un j\u0101apmierina visas vi\u0146u v\u0113lmes. To katrs nevar at\u013cauties, t\u0101p\u0113c bie\u017ei vien vair\u0101ki br\u0101\u013ci cen\u0161as r\u012bkot kop\u012bgas k\u0101zas. Daudzsiev\u012bba ir at\u013cauta, tom\u0113r to regul\u0113 stingri noteikumi. Daudzsiev\u012bba musulma\u0146u pasaul\u0113 izriet no praktiskiem apsv\u0113rumiem. Jau senatn\u0113 dz\u012bve tuksnes\u012b un kari pan\u0101ca to, ka v\u012brie\u0161u dz\u012bves gait\u0101 palika daudz maz\u0101k nek\u0101 sievie\u0161u. Lai sievietes nepaliktu vientu\u013cas un pamestas, k\u0101 ar\u012b lai nov\u0113rstu nelikum\u012bgus sakarus \u0101rpus \u0123imenes, tika at\u013cauta daudzsiev\u012bba. Kor\u0101ns gan cilv\u0113kus nedala sieviet\u0113s un v\u012brie\u0161os, bet daudzv\u012br\u012bba netiek pie\u013cauta t\u0101p\u0113c, ka t\u0101d\u0101 \u0123imen\u0113 b\u016btu gr\u016bti noteikt b\u0113rnu \u012bsto t\u0113vu. Tom\u0113r v\u012brs nedr\u012bkst \u0146emt otru sievu tikai t\u0101p\u0113c, ka vi\u0146am iepat\u012bkas k\u0101da sieviete vai vi\u0146\u0161 grib daudzveid\u012bg\u0101ku seksu\u0101lo dz\u012bvi. Ir vair\u0101ki noteikumi. Pirmk\u0101rt, otras sievas \u0146em\u0161ana nedr\u012bkst pasliktin\u0101t pirm\u0101s sievas st\u0101vokli – ne materi\u0101li, ne emocion\u0101li. Pirmajai sievai j\u0101turpina baud\u012bt t\u0101ds pats dz\u012bves l\u012bmenis un t\u0101da pati v\u012bra attieksme. Run\u0101jot par m\u012blas liet\u0101m: ja v\u012brs divas naktis ned\u0113\u013c\u0101 gu\u013c ar vienu sievu, tad tikpat j\u0101gu\u013c ar otru. Protams, ar\u012b otrai sievai j\u0101nodro\u0161ina t\u0101ds pats dz\u012bves l\u012bmenis k\u0101 pirmajai, kas prasa lielu tur\u012bbu. Ja v\u012brs \u0161os likumus neiev\u0113ro, nov\u0101rt\u0101 atst\u0101tajai sievai ir ties\u012bbas s\u016bdz\u0113ties \u0161ariata ties\u0101, kas p\u0101rk\u0101pumus nov\u0113rs\u012bs. Turkl\u0101t apvainot\u0101 sieva var griezties p\u0113c pal\u012bdz\u012bbas pie savas dzimtas, kas ir liela un nekav\u0113joties piepras\u012bs trad\u012bciju un likumu iev\u0113ro\u0161anu. T\u0101p\u0113c faktiski 99% l\u012bbie\u0161u dz\u012bvo ar vienu sievu, tikai vi\u0146u \u0123imenes ir stabil\u0101kas un ra\u017e\u012bg\u0101kas b\u0113rnu skaita zi\u0146\u0101.<\/p>\n

    Kor\u0101ns neliek aizsegt seju. P\u0113c savas pieredzes varu apliecin\u0101t, ka L\u012bbij\u0101 re\u0101li past\u0101v reli\u0123ijas br\u012bv\u012bba. Latvij\u0101 dzird\u0113ti baism\u012bgi st\u0101sti par musulma\u0146u sievie\u0161u diskrimin\u0101ciju, par to, ka t\u0101s nedr\u012bkst m\u0101c\u012bties skol\u0101, nedr\u012bkst staig\u0101t ar atsegtu seju un t\u0101 t\u0101l\u0101k. \u0160iem st\u0101stiem ir pamats, bet tikai taj\u0101s musulma\u0146u valst\u012bm, kur\u0101s v\u0113sturiski ieviesu\u0161\u0101s t\u0101das trad\u012bcijas, kur pie varas ir despotiski re\u017e\u012bmi vai k\u0101di sektanti. T\u0101pat k\u0101 krist\u012bg\u0101 pasaule ir sadal\u012bjusies vair\u0101k\u0101s konfesij\u0101s un neskait\u0101m\u0101s sekt\u0101s, no kur\u0101m da\u017eas ir pavisam \u012bpatn\u0113jas, t\u0101 ar\u012b islamam ir divi galvenie virzieni – sun\u012bti un \u0161i\u012bti – , bet ir ar\u012b visai radik\u0101las sektas. Sevi\u0161\u0137i pateic\u012bga augsne radik\u0101lu sektu darbam ir nabadz\u012bb\u0101 un kara post\u0101 iedz\u012bt\u0101s valstis, t\u0101p\u0113c par t\u0101 saukt\u0101 islama fundament\u0101lisma izplat\u012b\u0161anos liel\u0101 m\u0113r\u0101 atbild\u012bga ir Rietumu pasaule, kas citiem uzspiedusi savu koloni\u0101lo politiku. Ta\u010du Kor\u0101n\u0101 nav teikts, ka sievietes nedr\u012bkst staig\u0101t pa iel\u0101m, nedr\u012bkst m\u0101c\u012bties vai atsegt seju. Run\u0101jot par ap\u0123\u0113rbu, Kor\u0101n\u0101 nor\u0101d\u012bts, ka cilv\u0113ks (gan sievietes, gan v\u012brie\u0161i) sabiedrisk\u0101s viet\u0101s nedr\u012bkst atkailin\u0101t vai izcelt savas int\u012bm\u0101s vietas, kuras eiropie\u0161i m\u0113dz saukt par erog\u0113naj\u0101m zon\u0101m. Ja satiek sve\u0161u pret\u0113j\u0101 dzimuma p\u0101rst\u0101vi, tad j\u0101nov\u0113r\u0161 skatiens, t.i., nav ilgsto\u0161i j\u0101skat\u0101s ac\u012bs, ko pret\u0113jais dzimums var iztulkot k\u0101 pavedino\u0161u vai ko\u0137et\u0113jo\u0161u skatienu. T\u0101tad pamatdoma ir neievest k\u0101rdin\u0101\u0161an\u0101 sve\u0161u pret\u0113j\u0101 dzimuma p\u0101rst\u0101vi, kas, izejot no sabiedr\u012bbas mor\u0101les un \u0123imenes stabilit\u0101tes apsv\u0113rumiem, ir visai sapr\u0101t\u012bga uzved\u012bbas norma, kas ar\u0101bu pasaul\u0113 nesusi labus rezult\u0101tus. Starp citu ar\u012b sabiedriskos pas\u0101kumos, kur cilv\u0113ki dejo, musulma\u0146u v\u012brie\u0161i dejo ar v\u012brie\u0161iem, bet sievietes tikai ar sieviet\u0113m. Tom\u0113r \u0161\u012bs normas nav j\u0101iev\u0113ro sav\u0101s m\u0101j\u0101s un attiec\u012bb\u0101s ar savu v\u012bru vai sievu. L\u012bbij\u0101 es neredz\u0113ju nevienu sievieti ar aizkl\u0101tu seju. Visbie\u017e\u0101k sievietes galvu nosedz ar parastu gai\u0161u lakatu. Neliela da\u013ca jaunie\u0161u Tripol\u0113 (k\u0101 jau lielpils\u0113t\u0101 pie j\u016bras) staig\u0101 pavisam eiropeisk\u0101 ap\u0123\u0113rb\u0101. Tradicion\u0101lais ar\u0101bu ap\u0123\u0113rbs nav reli\u0123isku apsv\u0113rumu noteikts, bet ir \u013coti praktisks karstos un tuksne\u0161ainos apvidos. Ar\u0101bu tradicion\u0101los lakatus n\u0113s\u0101 gan sievietes, gan (v\u0113l vair\u0101k) v\u012brie\u0161i. Tiesa, tradicion\u0101l\u0101 ar\u0101bu t\u0113rp\u0101 \u0123\u0113rbtai sievietei patie\u0161\u0101m nevar nojaust pat \u0137erme\u0146a formas vai fig\u016bru. Protams, L\u012bbij\u0101 starp v\u012brie\u0161iem un sieviet\u0113m ir liela at\u0161\u0137ir\u012bba, bet to dr\u012bz\u0101k var izskaidrot nevis ar apzin\u0101tu diskrimin\u0101ciju, bet gan ar dz\u012bvesveidu un dabisko pien\u0101kumu dal\u012b\u0161anu. V\u012bra pien\u0101kums ir iztikas g\u0101d\u0101\u0161ana, bet sievai j\u0101audzina 10 b\u0113rni, tad pien\u0101kumi sadal\u0101s dabisk\u0101 veid\u0101 un nenov\u0113r\u0161ami atst\u0101j savu z\u012bmogu uz v\u012bra un sievas uzved\u012bbu un raksturu.<\/p>\n

    J\u0101nis Ku\u010dinskis (p\u0113c viz\u012btes L\u012bbij\u0101)<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

    Muamm\u0101rs Kad\u0101fi ZA\u013b\u0100 GR\u0100MATA Saturs Saturs. 2 PIRM\u0100 DA\u013bA: Politiskais aspekts. 3 OTR\u0100 DA\u013bA: Ekonomiskais aspekts. 14 TRE\u0160\u0100 DA\u013bA: Sabiedriskais aspekts. 23 P\u0112CV\u0100RDS: L\u012bbija – jaunie\u0161u un optimisma zeme. 37 PIRM\u0100 DA\u013bA: Politiskais aspekts...<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[8],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/11704"}],"collection":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=11704"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/11704\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":11707,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/11704\/revisions\/11707"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=11704"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=11704"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/tautastribunals.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=11704"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}