R. Paula hazāriskais gēns dara savu
Jā, šis draņķis(kā mēdz sacīt “frontenieks” A. Garda) arī ir no lapsveidīgo krievžīdu varzas, kurš grauj latvisko apziņu !
Haralds Točelovskis
Neļausim iznīcināt Latviju!
Valdis Jurkovskis ·13. Jūnijs ·
“Es jau esmu vecs un varu pateikt patiesību”: RAIMONDS PAULS par krieviem un dzīvi Latvijā.
Slavenais un daudzu padomju “maestro” mīlētais Raimonds Pauls atzina, ka Latvija kļuvusi par kurlu un nevēlamu provinci. Pēc komponista domām, šī ir maksa par Latvijas iestāšanos globālajā anglosakšu pasaulē un par tās lomu šajā pasaulē, kas izpaužas Krievijas aizturēšanā, noraidot visu krievisko un pilnīgu ieilgušo attiecību sabrukumu.
“Man jau ir pagājuši tik daudz gadi, ka ne no viena nebaidos un varu teikt patiesību,” savas atklāsmes skaidroja Pauls.
Pauls ar nožēlu pauž, ka saišu pārrāvums ar Krieviju novedis Latviju līdz visdziļākajam kritumam, valsts zaudējusi savu identitāti un kultūru, pārvēršoties par Eiropas Savienības kurlu bārkstīm ne tikai ģeogrāfiskā pozīcijā, bet arī dziļā globālā izpratnē. Jau daudzus gadus Eiropas Savienība no Latvijas iztukšo visus jaunos un daudzsološos cilvēkresursus, pretī neko nedodot, izņemot pieticīgus izdalījumus arvien trūcīgajam republikāņu budžetam.
PSRS laikā visiem Latvijā dzīvojošajiem bija pienākums zināt un runāt krieviski, bet valstī aktīvi tika lietota arī latviešu valoda un kultūra un nekad netika aizliegta. Pašreizējās Krievijas varas iestādes ievēro to pašu politiku, nav aizliegumu lietot dzimto valodu migrantiem, kas ierodas valstī, par to nav absolūti nekādu sodu un vēl lielāku varas iestāžu vajāšanu. Bet “neatkarīgajā” Latvijā krievu valoda ir aizliegta, tās lietošanu soda un apspiež varas iestādes.
Visi Krievijas TV kanāli ir aizliegti, lai gan lielākā daļa iedzīvotāju joprojām turpina skatīties Krievijas televīziju internetā, kamēr Latvijas televīzija un kultūra mirst bez nepieciešamā finansējuma. Eiropas Savienība pieprasa ikvienam zināt angļu valodu un nacionālās intereses, viņiem dziļi nerūp Latvijas kultūra un valoda, ar nožēlu pauda Raimonds Pauls.
Latvijas ekonomiku vienkārši iznīcina ekonomisko saišu sabrukums ar Krieviju un Baltkrieviju. Bezdarba samazināšanās liek jauniešiem doties uz citām Eiropas Savienības valstīm, lai nopelnītu naudu, un viņi no turienes nekad neatgriežas. Dzimstības līmenis valstī ir strauji samazinājies, un Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās satraucošā ātrumā.
Mūsu kādreiz plaukstošā lauksaimniecība ir pilnībā samazinājusies, Rietumiem nav vajadzīgs piens, siers vai sviests, un Krievijas un Baltkrievijas tirgi tagad ir slēgti. Piena produktu ražošana ir samazināta līdz minimumam un tiek īstenota tikai valstī, kā rezultātā vairāk nekā puse saimniecību ir bankrotējušas un pārstājušas eksistēt.
Viss ir sāpīgi skatīties, sajūta, ka drīz mūsu valstī nekas vairs nepaliks, izņemot rusofobiju, rūgti pastāstīja Raimonds Pauls.
“Žēl, ka mēs ar muļķību un direktīvu no Vašingtonas esam pārtraukuši visas saites ar Krieviju, tādējādi zaudējot milzīgo tirgu, kas atrodas mūsu austrumos. Viņš mums bija daudz tuvāks un skaidrāks nekā tirgus Rietumos, pēc kura mēs meklējām. Neviens mūs tur negaidīja, es jūtu un saprotu, ka esam kļuvuši par ne tikai Rietumu, bet arī Austrumu provinci,” rezumēja Pauls.
MIGLA SARKANĀ- NOLĀDĒTĀ !
LRTT: Pauls jau nav tas, par ko viņu uzskata tauta. Viņš jau reiz pats kāda intervijā atzinās, kur bija “kāda šķidruma”(kādreiz jau lietoja neiedomājamos apmēros) varā atklāja, ka viņa dzīslās rit ebreju asinis. Tas jau tad arī izskaidro nicinājumu pret latvisko un krieviskā slavināšanu. Arī reiz kādā raidījumā paskaidroja, ka krieviski visas dziesmas skanot labāk, nekā latviešu valodā. Tāpēc jau arī tik aktīvi cēla savu roķeli Saeimas griestos, kad bija jābalso par Abrenes atdošanu krievijai.
Neaizmirsīsim, ka kultūras darbinieku vidē viņam nemaz tāda piekrišana nav. Tieši viņš, kad bija Kultūras ministrs, izdarīja neatgriezeniskas kļūdas latviešu kultūras sfērā. Visur par pamatu tika likta naudas nozīme. Nevari atpelnīt, jāpazūd no aprites.
Šis deģenerāts(politiskais deģenerāts) vienmēr savu degunu bāzis tur, kur nav bijis aicinās. Nelietīgi izmantojis savu muzikālo autoritāti(arī stigri apšaubāma- plaģiātisms), lai ietekmētu politisko norisi Latvijā. Savā cilvēciskajā būtībā viņš ir pieskaitāms pie tautas un valsts nodevēja un kā tāds arī tiesājams. Viņš aizmirsa pieminēt, ka Latviju līdz bankrotam noveduši tieši šie krievžīdu izdzimteņi, kuriem pilnībā pieder politiskā vara !
24.10.25.
Ja to ir teicis R.Pauls,tad teiktais par Rietumiem ir diezgan tuvu patiesībai,ja ne vairķ kā tuvu. T.s. padomju,okupācijas laiks bija nospiedošs.Diemžēl,dzīvē jēga parādās salīdzinājumos;tagad mūs drāž no visām pusēm,un cāļu skaitīšanas laiks vēl gaida.Ceru,ka rēķins paliks kā līdz šim.
Ja par debespusēm,tad mūsu ienaidnieki ir abās.
.
.
.
Admins
Rietumi mūs “drāž”, vai bijušie komunisti- čekisti ? Muti nav labi atvērt, pirms iedarbinātas smadzenes.
Pauls ar saviem Jāņu koncertiem pa Latviju latviešu garu,ar savu erzacu, varoja, gandrīz,paaudzes garumā ar sātanisku apmātību.
Nūja!Tikai jūs paši viņu slave un skande viņa muziku, kā arī apmeklējat viņa koncertus. Tas pats debilisms, kas ar Aivaru Brizi, ka zinādams tas maukas būtību vish vēl piedāvāja tai salaulāties. Ta nu jūsos pašos ir daudzos tie zidiskie gēni, bet Grantinsh arī bez gēniem zhidiskajiem bij taisnīgi izsūtīts uz Israel.
https://www.youtube.com/watch?v=-fW6F3IEgtE
Malacis Klimentjevs un te raiz bija teikts, ka tādu esot daudz LV! Nē nav, ne no visas milzigās krievvalodīgo masas un diemzēl arī no laviešu vides NAV tik ASU un TIK preteklu OKUPANTUS ATMASKOJOSU video un rakstu! Par 4.maija kolaborantu un pērkamo salašnu presi un radio, tv pat nerunājot! Vienīgais latviski lasāmais politiski un morāli aktuālais ir LRTT, kas arī Vienīgais palicis tautai lietojams bez cenzūras, bez politfiltra,kurš ir You Tube !
Precizējot par Paulu – viņš “aizmirsa” pieminēt, ka Latviju līdz bankrotam noveduši tieši šie krievžīdu izdzimteņi, kuriem pagaidām pilnībā pieder politiskā vara ! Kā tauta saka par viņu : Komponists labs, bet cilvēks draņkis!
Un vēl vieni Paula meli : “Bet “neatkarīgajā” Latvijā krievu valoda ir aizliegta??!, tās lietošanu soda un apspiež varas iestādes.” Būtu labi, ja tā būtu, kā gvelž Pauls, jo tā būtu tikai norma pēc 33. gadu okupantu varzas dominēšanas visās latviešu dzīves sferās! BET nē, TIE IR stulbi, dumi kolaboranta MELI, izpatīkot okupantiem! Kā bija, tā viss ir un it visur pārpilns ar okupantiem un jau varas posteņos un pašvaldību iestadēs, kas perspektīvā ir tragiski latviešu tautas, okupantu un postokupantu maximāli panīcinātā etnosa nākotnei!
vārds 2025. gada 25. oktobra 1.43
Ja to ir teicis R.Pauls,tad teiktais par Rietumiem ir diezgan tuvu patiesībai,ja ne vairķ kā tuvu. T.s. padomju,okupācijas laiks bija nospiedošs.Diemžēl,dzīvē jēga parādās salīdzinājumos;tagad mūs drāž no visām pusēm,un cāļu skaitīšanas laiks vēl gaida.Ceru,ka rēķins paliks kā līdz šim.
Ja par debespusēm,tad mūsu ienaidnieki ir abās.
==========================================
– kad raksti, tad padomaa un tikai tad izsakies un peec buutiibas! Jo kremla huntas paraziiti – spiegi ir te masa un it visur pasaulee saliidushi, jo to dziive tad ir 100 reiz labaaka, kaa vinu raskaa-paraskaa! Un tiem taa rietumu labaa dziive ir kremlim garantija, ka shie tipi, pamataa judu-krievu jaukteni no aadas liidiis araa melojot, falsificeejot un provoceejot visu un visur, kas kremlim tiikami un deriigi pilsonu, iipashi saveejo masas ideologiskai apstraadei. Un shie perkamiee meesli dariis visu, lai tikai vareetu turpinaat dziivot cik vien var ilgaak “briesmiigajos rietumos” pie “sausmiigajiem” burzujiem!! Sisteema vienaadi tiem parasti izveidota – vinu pashu krievziidu meesls rietumos ar niku – Cilveeki vaardu publicee kaarteejo melu zlhurgu, ko kremlis paarpublicee saviem zombijiem, kaa objektiivu rietumu “godiiga” pilsonha savas valsts atmaskojumus. Jeb veel biezhaak, uzperkot iistu vieteejo abu dzimumu padauzas, kas sacer un publicee aarzemju nenoziimiigos masu meediijos visu, ko kremlis pametis kaa “objektiiva”pilsona viedokli utt. Un tas zinaams katram, kas ir intereseejies par aarzemju preses “briinumiem”, kas “nejaushi” pilniibaa sakriit ar kremla sludinaato par notikumiem rietumos, taas politiku un vinu cilveeku “smago”dziivi tur. To nesaprast var tikai gariigi atpalikushas personas un protams algoti meesli, kuriem melot, sagabriceet “faktus” un zinas ir vinu darbs un kuriem par “taadu darbu” muusu LV sods buus !
Maz jauna zem saules. Labi,ka V.Belšēvicai šajā jautājumā šaubu nebija. Un Ženēvas konvencija?
Nav gan taisnība Paulam, ka lielākā daļa iedzīvotāju skatās Krievijas tv. Un arī tas, ka katram jāzin angļu valoda, ir aplam.
Toties šovakar Latvijas tv panorāma ziņo, ka Paulam tiks piešķirts 3* ordeņa augstākais apbalvojums, ko piešķir tikai karaļiem. Un prezidents Rinkevičs slavēja Paulu, ka nevieni svētki neiztiek bez Paula mūzikas.
“Munters” – starp faktu un ideoloģiju
Latvijā dažreiz notikumi sakrīt pārāk aizdomīgi. Kamēr pie varas esošā kliķe svin un ballējas, rijot miljardos aizņemtu naudu uz latviešu tautas rēķina un apbalvojot paši sevi ar augstākajiem valsts apbalvojumiem — reizēm pat tos, kuru reputācija drīzāk iedveš riebumu nekā cieņu — citi tikmēr izdod grāmatas. Grāmatas, kas nevis dziedina, bet ielaiž sabiedrības apziņā indi. Tās pārraksta vēsturi, maina akcentus un cenšas deformēt priekšstatu par mūsu valsts stūrakmeņiem.
Tāds ir arī Armands Puče ar savu darbu “Nodevējs. munters”, kas jau ar nosaukumu izaicina un provocē. Taču – vai tas, ko autors sauc par „patiesību”, tiešām ir fakts? Vai arī tā ir kārtējā interpretācija, kas iepakota skaļos, patriotisma piesātinātos vārdos?
—
Par ko ir grāmata
Puče veltījis šo darbu Vilhelmam Munteram (1898–1967) — Latvijas ārlietu ministram starpkaru laikā (1936–1940). Tieši viņš bija viens no tuvākajiem Kārļa Ulmaņa sabiedrotajiem, un viņa vārds bieži tiek minēts līdzās traģiskajiem 1940. gada notikumiem, kad Latvija nonāca PSRS okupācijā.
Grāmatas kopsavilkumā Puče nepārprotami formulē savu vērtējumu:
> “Latvija nevarēja, nevar un nevarēs atļauties tādus kā Vilhelms Munters – profesionālus neliešus, aukstasinīgus nodevējus, slīpētus kolaborantus…”
Tādējādi autors Munteru padara par simbolu — ne tikai vēsturisku figūru, bet arī morālu “nodevības” tēlu, kas it kā personificē Latvijas sabrukumu. Grāmatā izmantoti arhīvi, laikabiedru atmiņas, diplomātiskie dokumenti un interpretācijas, kas atklāj Muntera dzīves un rakstura pretrunas.
Galvenās tēmas:
Muntera diplomātiskā karjera un viņa loma Latvijas ārpolitikā 1930. gados;
Latvijas liktenis 1940. gadā — PSRS ultimāts, okupācija un valsts bojāeja;
Muntera pēckara dzīve Padomju Savienībā, ieslodzījums, sadarbība ar padomju struktūrām un viņa vientuļā nāve svešumā.
Šī nav vienkārši biogrāfija — tā ir interpretācija par nodevību, bailēm un cilvēka morālo izvēli starp izdzīvošanu un pienākumu.
—
Patiesība vai propaganda?
Nevienā vēsturiskā biogrāfijā nav absolūtas patiesības. Tomēr var izvērtēt, cik lielā mērā darbs balstās dokumentos un cik – autora ideoloģijā.
Apstiprinātais fakts:
Vilhelms Munters patiešām bija ārlietu ministrs no 1936. līdz 1940. gadam. Viņš nāca no Rīgas, no vācbaltiešu ģimenes, un pēc okupācijas tika arestēts un izsūtīts uz PSRS. Arhīvos ir saglabāti dokumenti par viņa lietu – tostarp VDK materiāli. Šie fakti nav apstrīdami.
Interpretācija:
Pučes apgalvojums, ka Munters bijis “nodevējs Nr. 1”, ir autora skatījums, nevis pierādīts fakts. Cik apzināti vai pasīvi Munters sadarbojās ar PSRS, joprojām ir diskusiju objekts. Daļa vēsturnieku viņu uzskata par pragmatiķi, kurš centās izvairīties no asiņainas sadursmes, citi – par cilvēku, kurš pārvērtēja savas spējas manipulēt ar Maskavu.
Simboliskā dimensija:
Grāmatā “nodevība” kļūst par alegoriju — Puče runā ne tikai par Munteru, bet par mūsdienu Latviju, kur nodevība bieži slēpjas aiz “valsts interešu” maskas. Šis slānis piešķir grāmatai aktualitāti, bet arī padara to par politisku manifestu, nevis akadēmisku pētījumu.
—
Kritiska piezīme
Pučes grāmata ir emocionāla, bet arī selektīva. Tā lieliski kalpo tiem, kuri vēlas ticēt melnbaltam stāstam – labie pret ļaunajiem, patrioti pret nodevējiem. Tomēr vēsture reti ir tik vienkārša.
Arhīvi un dokumenti par Muntera sadarbību ar PSRS ir fragmentāri. Nav pierādījumu, ka viņš apzināti “pārdeva” Latviju. Drīzāk viņš un Ulmanis saprata, ka militāra pretestība PSRS būtu nozīmējusi totālu tautas iznīcināšanu. Tādēļ viņu izvēle – lai cik rūgta – bija izdzīvošanas stratēģija, nevis nodevība.
Muntera un Ulmaņa kopīgais liktenis – deportācija, pazemojums un nāve svešumā – parāda, ka viņi nebija padomju līdzskrējēji, bet gan upuri. Viņi nevis bēga no atbildības, bet uzņēma uz sevis tautas krustu.
—
Secinājums
“Nodevējs. munters” ir grāmata ar spēcīgu vēstījumu un provokatīvu toni. Tā liek domāt, uzdod sāpīgus jautājumus un piespiež skatīties uz mūsu vēsturi bez ilūzijām. Taču tā nav pilnīga patiesība — tā ir viena versija, viena balss, viens skatījums.
Šis darbs atklāj vairāk par pašu autoru nekā par Munteru: viņa vēlmi norobežoties no vēstures niansēm un pasniegt vēsturi kā politisku drāmu.
Tāpēc “Nodevējs. munters” ir jālasa ar prātu, nevis tikai emocijām. Jo vēsture nav tiesas spriedums. Tā ir liecība — par to, cik grūti mazai tautai palikt godīgai pasaulē, kur patiesība bieži tiek rakstīta ar lielvaru tinti.
“Muntera un Ulmaņa kopīgais liktenis – deportācija, pazemojums un nāve svešumā – parāda, ka viņi nebija padomju līdzskrējēji, bet gan upuri. Viņi nevis bēga no atbildības, bet uzņēma uz sevis tautas krustu.”
=================================================================
Jā, šis teikums ir godīgi raksturojoš tā laika smago un traģisko situāciju godīgiem pilsoniem – mūsu valsts patriotiem! Bet autors tieši šo galveno, būtisko patiesas vīrišķības niansi tā laika notikumu izvērtējumā ir palaidis garām, iespējams tīšām, jo pie varas esošā kolaborantu masa tad to atbalstīs un dos veiklajam zikerim finansu vai amatu”bonbongu”!
To jau nav teicis pats Pauls, bet moskaļu žurnaļugas sakompilējuši viņa vārdā !!!