Tiesnese S. Briķe. Par tiesas priekšsēdētāju varaskāri

Par tiesas priekšsēdētāju varaskāri

Drīzumā, 18.janvārī, tautas pārstāvji – Saeima lems par tiesu priekšsēdētāju ‘’mūžīgo sēdēšanu krēslos’’, bet lielākā daļa tautas nav apmierināta ar tiesas darbu, jo daļa tiesnešu ir iedomājušies, ka viņiem jāstrādā nevis cilvēku labā, bet tikai jārealizē savas ambīcijas nevis koleģiāli jālemj, kā uzlabot tiesu varu, lai tauta sāktu tai uzticēties, lai tauta – CILVĒKS varētu realizēt savas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības – cilvēktiesības.

Izskatās, ka tiesneši par tām un savu sūtību vispār ir aizmirsuši. Ir tik daudz pierādījumu par tiesisko nihilismu, kaut vai analizējot, salīdzinot un vērtējot tiesas procesus, pieejamību tiesai un absurdos rezultātus- nolēmumus. JŪS TAČU REDZIET, PIE KĀ TAS IR NOVEDIS – PIE STAGNĀCIJAS UN, DAŽKĀRT, PIE AMATA ĻAUNPRĀTĪGAS IZMANTOŠANAS, KĀ TAS IR LIEPĀJAS TIESĀ, PAR KO I.JAUNĢELŽE BŪTU NE TIKAI ATBRĪVOJAMS, BET SAUCAMS PIE LIELĀKAS ATBILDĪBAS, JO IR MAN IR NODARĪJIS BŪTISKU KAITĒJUMU VESELĪBAI, AIZSKĀRIS MANU GODU UN CIEŅU, JO IR MELOJIS – SAGROZĪJIS JURDISKOS FAKTUS, IZPLATĪJIS TOS, UN REZULTĀTĀ NODARĪJIS BŪTISKU KAITĒJUMU, ZAUDĒJUMUS MAN UN MANAI ĢIMENEI. – Bet viņš tiek godā celts par saviem ļaunajiem darbiem, bet es ‘’iemīta dubļos.’’ Protams, viņš to nevarēja izdarīt viens, jo viņu atbalstīja citi pie augstākas varas esošie.

Ja es nebūtu 2005.gadā kandidējusi (kad bija slēptais konkurss) uz Liepājas tiesas priekšsēdētāja amatu, tad tik daudz represiju no Liepājas tiesas priekšsēdētāja   I. Jaunģelžes puses nebūtu, bet manas aktivitātes piesaistīja vēl citus moberus, kuri ‘’sēž siltos varas krēslos’’, jo atļāvos lietas nosaukt īstos vārdos un nostāties pret šo ‘’sapuvušo’’ sistēmu. I. Jaunģelže, saskaņojot ar varas pārstāvjiem, t.sk. Tieslietu ministru, rosināja disciplinārlietas un pats disciplinārkolēģijā arī lēma par sodīšanu, kā arī citādā veidā realizēja mobingu un bosingu, ļaunprātīgi izmantoja savu amatu, līdz mani noveda līdz veselības sabrukumam. Priekšsēdētāji protams nevēlas atstāt savus krēslus, jo viņiem ir liela vara, lielāka nauda, ir savstarpēji saistīti un nosaka visas tiesu varas politiku, par kuru tauta un uzņēmēji tik daudz sūdzas.

Viņi ir ne tikai priekšsēdētāji, bet arī tiesnešu komisijās, viņi kontrolē visu varas realizēšanu, un pie kā tas ir novedis ?

– Pie slikti organizētas tiesu varas, ļaunprātīgas varas izmantošanas un cilvēku ciešanām! Varas korupcija bija un ir pierādāma dažādiem līdzekļiem, kaut vai salīdzinot un analizējot.

Vienreiz, Liepājas tiesas priekšsēdētājs I. Jaunģelže uz maniem iebildumiem par notiekošo tiesu sistēmā, atteica kā savā ”privātā bodītē”,- ja nepatīk, ej prom, bet es taču studēju jurisprudenci un pilnveidoju savas zināšanas, lai veidotu tiesisku valsti, un es nenācu pie I. Jaunģelžes strādāt, bet būt par juristu un lemt taisnīgi. Ja parlaments neierobežos šo patvaļu, kas saistīta ar varaskāri un citu tiesnešu noniecināšanu, tas ir bīstami demokrātiskas valsts iekārtai, jo cilvēktiesības jau tā tiek rupji pārkāptas. Šī ‘’ilgstošā iesēšanās’’ ir liela stagnācija, mūžīgās varas un pārrākuma sindroms. Ja Liepājas tiesā būtu bijis domājošs un gudrāks priekšsēdētājs, tad viņš nebaidītos par savu krēslu, un atbalstītu tiesnešu aktivitātes tiesu sistēmas uzlabošanai, bet, pie varas esošajiem, tas jau nav vajadzīgs Man safabricēja disciplinārlietas, iemina dubļos, lai gan es cīnījos ne tikai par tiesiskumu vispār, bet arī par pašu tiesnešu tiesībām – gan par apmaksu par dežūrām brīvdienās, par izdienas pensiju, panācu, ka disciplinārkolēģijas lēmumus var pārsūdzēt, iepazīties ar materiāliem, atmaksā ceļu uz Rīgu utt., ar ko es nokaitināju ”augšas”, kas tām ”nebija ienācis prātā ”, līdz mani apmeloja, izdzina no darba ar sagrautu veselību. Tiesu sistēmā ir stagnācija no apakšas līdz augšai, un arī visatļautība. Paskatieties to tiesu priekšsēdētāju sejās, kas par visu varu grib saglabāt tos krēslus, un rodas jautājums, cik viņi paši ir spējīgi atgriezties tiesnešu smagajā ikdienas darbā, studēt un risināt jautājumus koleģiāli ?!

Kāpēc šie priekšsēdētāji uzskata, ka viņi ir gudrākie, skaistākie, un bezmaz tiesu varas Dievi ?

Es būtu ieviesusi daudz pozitīvas pārmaiņas tiesu varā, kas, pirmkārt, noteiktu cilvēktiesību ievērošanu, taisnīgumu, caurspīdīgumu, godīgu konkurenci, kā arī atgādinātu, ka paši tiesneši taču arī ir cilvēki.

Es pat noteiktu – tikai 5 gadus priekšsēdētāju termiņus, ko es arī kādreiz ierosināju, kā arī ņemot vērā Zviedrijas praksi – rotēt no apgabaltiesas uz pirmo instanci un otrādi, lai saprastu

tautai pieejamāko tiesu praksi, lai tiesneši saprastu, ka viņu sūtība ir palīdzēt atrisināt tiesiskās problēmas, novērst aizskārumus, nevis parādīt varu. Piemaksa priekšsēdētājam būtu jānosaka daži desmiti eiro nevis daži simti, jo viņu darba stundas mēdz būt pat vieglākas nekā ierindas tiesnesim utt.,- TAS DOTU STIMULU PRIEKŠSĒDĒTĀJIEM SEVI PIERĀDĪT UN CENSTIES, PARĀDĪT SAVUS PATIESOS IDEĀLUS. Vai tiešām Jūs domājat, ka augstākus amatus vienmēr ieņem tie gudrākie, UN, KA ‘’AUGSTĀK’’ sēžot, IR TUVĀK DIEVAM ?! Es varu pieradīt, ka TIESU VARAS SISTĒMĀ pat izglītību un darba stāžu neņem vērā karjeras izaugsmē, jo es ar savu papildus iegūto maģistra grādu 2003.gadā ( jo biju mācījusies padomju laikā), netiku virzīta līdz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai, līdz par savu tiesību aizstāvību, tiku vispār izdzīta no darba kā sistēmai traucējošs apstāklis, lai gan varēju palīdzēt cilvēkiem – lemt taisnīgu un cilvēcīgu tiesu, palīdzēt sakārtot tiesu sistēmu.

Ja Saeima atcels šos ierobežojumus, tā izdarīs tautai Lāča pakalpojumu, – tad tā nav tautas vara ! Tieši priekšsēdētāju biežāka maiņa, sekmētu ātrāku attīstību un izskaustu varaskāres sindromu, bet Gunāram Kūtrim un citiem tur gudrajiem, kuru īstās sejas jau iepazinu Saeimas Juridiskajā komisijā, ieteiktu iet pastrādāt par pirmās instances tiesnešiem – tas ir, ‘’nolaisties uz Zemes un tuvāk tautai, lai redzētu tās ciešanas’’!!!

Un nav ko manipulēt ar noteikto tiesu varas neatkarību, kas patiesībā pārvērsta par izveidotās sistēmas varas krēslu neaiztikšanu, jo tas nav privātais kantoris. Tiesu sistēma ir tā izveidota, ka tā pati apdraud tiesas spriešanas neatkarību.

Neatkarīga tiesu vara nozīmē konkrētās lietas izspriešanu bez jebkādas iejaukšanās un iespaidošanas.

Ar šo iejaukšanos es saskāros pirmoreiz tiesā jau 1998.gadā, kad man gribēja atņemt kriminālo autoritāšu lietu, sauca mani ar visu lietu uz tēju uz Tieslietu ministrijas valsts sekretāres Sauļūnas kabinetu, kas man radīja pirmo šoku par tik tiešu iejaukšanos, jo es atteicos šo lietu atdot pārdalei. Tad par šo lietu – par mani rakstīja sūdzību divi tiesneši, parakstot kopā ar advokātiem. Šajā korupcijā nepārprotam bija iejaukti arī prokurori, kuri pēc tam atriebās uz manu meitu ar krimināllietas safabricēšanu utt., zaudējumu neatlīdzināšanu, kur iesaistīti AT tiesneši, kas ir arī Disdciplinārtiesas sastāvā A.Guļāns un V.Kaskte utt. – VAI KĀDS TO ŠAJĀ VALSTĪ BEIDZOT IZMEKLĒS UN ATKLĀS ŠO VARAS KORUPCIJU UN ĻAUNPRĀTĪGU AMATU IZMANTOŠANU ? Līdz tam biju strādājusi par izmeklētāju policijā un par vecāko izmeklētāj prokuratūrā, un neviens neiejaucās, jo es par lietu atbildēju no sākuma līdz nodošanai tiesā, un mani uz tiesu uzaicināja strādāt par kvalitatīvi izmeklētām krimināllietām, un es vēl domāju, vai piekrist šim piedāvājumam, ko tagad nožēloju, jo mana veselība ir sabeigta. Ir vairākas reizes bijuši gadījumi, kad tiesas priekšsēdētājs izņem no manis lietas, pieprasot pat rakstiski, domājams pēc kāda lūguma, lai būtu kādam vajadzīgais rezultāts. Tad rosināja disciplinārlietas pret mani, jo atbalstīja māju apsaimniekotāju prasības, kuru aprēķini nebija ticami, tad rosināja tāpēc, lai mani pataisītu par melnu un maziņu, lai es neiedomātos, ka varu attīstīt karjeru un kaut ko izmanīt tiesu sistēmā utt., – līdz šis psiholoģiskais terors noveda mani līdz veselības sabrukumam.

To, ko cilvēki saka par šo valsti un amatpersonām, kuras nodara kaitējumu demokrātiskas valsts iekārtai, pie varas esošie ciniski ignorē.

Vai tiešām mūsu varas tā ienīst Latvijas cilvēkus, ka jāiznīcina vēl tie palikušie – domājošie, un kāda nākotne var būt mūsu bērniem !!!

Ejot uz vēlēšanām, domājiet par to, kāpēc cilvēki aizbraukuši, kas ir pie varas un lemšanas, un kādu nākotni Jūs vēlēsiet mūsu bērniem.

Ar cieņu, juriste Sandra Briķe

P.S.

Noskatieties šo ierakstu, kas bija par pamatu manam rakstam. Citur ir publicēti termiņi, kas neatbilst realitātei, jo daudzi bija vēl tiesas priekšsēdētāji iepriekš, kā I.Jaunģelže – vēl ilgi pirms 2005.gada, 1999.gadā apvienoja rajona un pilsētas tiesas un viņš tūlīt kļuva par pr-ju, pirms tam rajona tiesas priekšsēdētājs, viņi slēpj patiesos pr-ja amatā atrašanās laikus. G.Kūtris visā tajā laikam ir iesaistījies, jo cer, ja neievēlēs Saeimā, tiks garantēta vieta Augstākajā tiesā. Viņš vispār nedomā, kas notiek tiesu sistēmā, bet kā atkal iegūt amatu!!!

Diskutē par tiesu priekšsēdētāju pilnvaru termiņu – YouTube

LRTT piezīme: Protams ka pie varas esošie padibenes ienīst tautu, jo sevi taču uzskata par dieviem !

” Vai tiešām mūsu varas tā ienīst Latvijas cilvēkus, ka jāiznīcina vēl tie palikušie – domājošie, un kāda nākotne var būt mūsu bērniem!!!”

Kūtra izteiktā doma VIDEO sasniedza cinisma virsotni ar vienu vienīgu teikumu !

Arī par vēlēšanām šie sātanisti ir sen jau padomājuši un uzkrājuši bagātu pieredzi… .

“Vēli kā gribi, bet “Solvita” vienmēr būs priekšā un iekšā !”

Vai tad šeit nav pteikts, kur tiek “glabātas” vēlētāju balsis (atvērt)?

You may also like...

13 komentārs

  1. Garāmgājējs saka:

    Protams, ka viņi mūs ienīst un netur pa cilvēkiem.Viņi aiz savas plēsības ir jēgu zaudējuši. Viņiem nekad nepietiks.

  2. par valsts nozagšanu Liepājā saka:

    Potenciālais “Liepājas metalurga” pircējs rūpnīcas izpārdošanu sauc par noziegumu

    “Pārdot “KVV Liepājas metalurgs” izsolēs pa daļām ir noziegums! Es ceru, ka valdība to nepieļaus un ka Latvijā izdosies gan saglabāt vienīgo metalurģisko uzņēmumu, gan atsākt ražošanu,” tā žurnālistiem sarīkotajā preses konferencē pauda uzņēmuma pircējs, Krievijas izcelsmes miljonārs un Izraēlas pilsonis Igors Šamiss, komentējot maksātnespējas administratora Guntara Kora lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolēs.

    “Šāds maksātnespējas administratora paziņojums man ir pārsteigums, līdz šim neesmu saņēmis arī nekādu atteikumu. Un arī pats neesmu atteicies no nodoma iegādāties šo uzņēmumu un atjaunot tajā metalurģiskās produkcijas ražošanu,” viņš piebilst.
    Uz jautājumu, vai viņš piedalītos izsolēs, ja tādas tomēr tiktu sarīkotas, Igors Šamiss atbild, ka par savu līdzdalību neesot pārliecināts.

    Maksātnespējas administrators tā nolēmis tāpēc, ka neviens no “KVV Liepājas metalurga” iegādes pretendentiem neesot izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos noteikumus un nav devis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju iegādāties uzņēmumu kā vienu veselu un atjaunot tā darbību.

    Bet šodien sarīkotajā preses konferencē Igors Šamiss sacīja, ka kategoriski iebilst pret apgalvojumu, ka viņš kā potenciālais pircējs nepildot saistības. Viņš esot gatavs izpildīt visus izvirzītos noteikumus, tostarp samaksāt prasīto pirmo iemaksu 7,5 miljonu eiro apmērā, kuru viņš nekavējoties samaksāšot, tiklīdz būs panākta vienošanās par uzņēmuma pārdošanu.

    “Citās valstīs par uzņēmumu, kurā ražošana pārtraukta jau trešo gadu, prasa simbolisku vienu eiro. Bet es esmu gatavs maksāt 42 miljonus un dodu tam savas personiskās garantijas,” viņš piebilst.

    Šā gada 4. janvārī valdība nolēma, ka Liepājas uzņēmuma iespējamam pircējam dos divas nedēļas, lai izlemtu – pirkt to vai nepirkt. Divu nedēļu termiņš beidzas 18. janvārī. Pēc valdības lēmuma ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzina, ka sarunās Igors Šamiss, kurš ir pats reālākais pretendents uz uzņēmuma iegādi, gribot panākt sev labvēlīgākus noteikumus. Savukārt valdība gribot atgūt pēc iespējas lielāku daļu no savulaik uzņēmuma glābšanā ieguldītās valsts naudas. Kā zināms, mēģinot glābt “Liepājas metalurgu” no pirmā bankrota, 2013. gada jūlijā Valsts kase no valsts budžeta samaksāja Itālijas bankai “UniCredit” parādu – 67 465 056 eiro, ko bija sataisījuši agrākie rūpnīcas akcionāri Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts agrāk galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro apmērā.

    Kādi ir šie labvēlīgākie noteikumi, to varēja noprast pēc vakar Igora Šamisa publiski teiktā. Viņš gribētu nopirkt uzņēmumu, kurā iespējams atsākt ražošanu, neriskējot ar dīkstāvi salūzušo tehnoloģisko iekārtu dēļ vai tāpēc, ka nav iespējams atrast un pieņemt darbā vajadzīgos strādniekus. Viņš nešaubās, ka metalurģiskās produkcijas ražošanu var atjaunot. Bet, tā kā ražošana jau labu laiku pārtraukta, metalurgi izklīduši, daļa aizbraukusi peļņā uz ārzemēm, daļai iekārtu nepieciešams remonts, esot skaidri jāzina, cik daudz naudas būtu vēl jāiegulda ražošanas atjaunošanā bez tiem 42 miljoniem eiro, kuri tiktu samaksāti par uzņēmuma pirkumu.

    Ražošanas atjaunošanā svarīga nozīme ir arī produkcijas sertifikācijai, kas beigusies jau 2015. gadā. Bet bez tās saražotās produkcijas eksports nav iespējams. Tā kā ražošana ir apstājusies, neviena no tām piecām bankām, kurās uzņēmējs jau esot vērsies, pašlaik nesola kreditēt ražošanas atjaunošanu. Citiem vārdiem sakot, bez tām garantijām, kuras viņš apsolījis Latvijas valdībai, Igors Šamiss grib zināmas garantijas jeb drošību arī sev. Tāpēc viņa plāns paredz uzņēmuma darbības atjaunošanu un iegādi vairākos posmos.

    Igoram Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums “United Group” piedāvāja iegādāties “Liepājas metalurga” pamatražotni par 120 miljoniem eiro jau 2014. gadā. Bet toreiz valdība izlēma to pārdot Ukrainas holdinga uzņēmumam “KVV Group”, kurš piedāvāja 107 miljonus eiro.

    2015. gada sākumā, atjaunojot ražošanu, “KVV Liepājas metalurgs” atgriezās ap 500 strādnieku, tostarp lielākā daļa to, kuri bija strādājuši uzņēmumā agrāk un kuri tika atlaisti, uzņēmumam pārtraucot ražošanu 2013. gadā. Taču jau pēc gada ražošana uzņēmumā tika pārtraukta otrreiz. Starp toreizējo maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru un “KVV Liepājas metalurgs” sākās tiesāšanās par neatbilstošiem pirkuma līguma nosacījumiem. 2016. gada pavasarī sākās uzņēmuma strādnieku masveida atlaišana. Bet 2016. gada septembrī “KVV Liepājas metalurgs” tika pasludināts par maksātnespējīgu.
    2017. gada septembra beigās Latvijā tika reģistrēta AS “K-1 Liepaja Metallurgical Plant”, kas pēc neoficiālās informācijas, esot nodibināta, lai pārņemtu “KVV Liepājas metalurga” mantu. Pagājušā gada oktobra pirmajā pusē šis uzņēmums palielināja pamatkapitālu no 35 000 līdz 7,535 miljoniem eiro. “K-1 Liepaja Metallurgical Plant” vienīgais valdes loceklis ir Igors Šamiss.

    http://www.la.lv/potencialais-liepajas-metalurga-pircejs-rupnicas-izpardosanu-sauc-par-noziegumu/

    ——————————————–

    Lielāko pensiju valstī, iespējams, saņem Sergejs Zaharjins

    Ceturtdienā, 04. augustā, 2016

    Iespējams, ka Latvijas lielākās vecuma pensijas – 19 000 eiro – saņēmējs varētu būt bijušais “Liepājas metalurgs” lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins, vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”.

    Šāda pensija nopelnīta, viņa kontrolētajam uzņēmumam pirms bankrota maksājot atalgojumu, kas jau pirms desmit gadiem pārsniedza 1,3 miljonus eiro gadā, ziņo aģentūra LETA.

    Laikrakstam ar Zaharjinu sakontaktēties nav izdevies, jo neatbildēja, un arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nekādas ziņas par konkrētu pensiju saņēmējiem nesniedz.

    Taču virknes faktu apkopojums liecina, ka rekordpensijas saņēmējs varētu būt tieši bijušais “Liepājas metalurga” īpašnieks. Šie fakti ir gan ziņas, ka rekordpensijas saņēmējs fiksēts tieši Kurzemē, gan informācija par milzīgo atalgojumu, kas turklāt izmaksāts tieši kā alga un nevis kādā citādā formā (līdz ar to veicot arī sociālās apdrošināšanas iemaksas), gan tas, ka Zaharjins tieši pērn sasniedzis pensionēšanās vecumu.

    Jāpiebilst, ka 2005. un 2006.gadā (par kuriem ir konkrēta informācija par Zaharjina algu), arī bija sociālās apdrošināšanas iemaksu griesti. To apliecina arī dokuments – no gandrīz miljonu latu lielās gada algas viņa sociālās iemaksas bijušas tikai 8427 lati (11 990 eiro) gadā jeb 702 lati mēnesī. Taču milzīgo atalgojumu viņš visdrīzāk saņēmis arī vēlāk, kad atcēla sociālās apdrošināšanas iemaksu “griestus”, līdz ar to tika maksāts sociālais nodoklis par visu algu, kas vēlāk dod iespēju tikt pie lielas pensijas.

    Piemēram, 2005.gadā Zaharjins atalgojumā uzņēmumā saņēmis kopumā 968 668 latus (nepilnus 1,38 miljonus eiro) pirms nodokļu nomaksas, tātad vidēji 80 722 latus mēnesī. Savukārt gadu vēlāk Zaharjina gada atalgojums bijis 947 288 lati pirms nodokļu nomaksas jeb vidēji 78 940 latu mēnesī.

    Papildināts. Pieļāvumi par bijušā AS “Liepājas metalurgs” lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina pensiju 19 000 eiro apmērā nav patiesi, jo realitātē Zaharjina pensija ir noteikta nedaudz zem 3000 eiro, turklāt jūlijā viņš nesaņēma pilnu summu, sarunā ar aģentūru LETA paziņoja Zaharjina aizstāvis Egons Rusanovs.

    Kā ziņots, “Latvijas Avīze” šodien rakstīja, ka, iespējams, Latvijas vislielākās vecuma pensijas -19 000 eiro mēnesī pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas – saņēmējs varētu būt Zaharjins.

    Pēc advokāta teiktā, viņa klients ir “ārkārtīgi sašutis” par šādiem apgalvojumiem un izskanējušo informāciju, jo šādi tiek ietekmēta sabiedriskā doma, mudinot domāt, ka “Zaharjins ir kaut ko nozadzis un darījis nelikumīgi”.

    “Šodien Zaharjins bija aizgājis uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un ieguva visas nepieciešamās izziņas. Pensija Zaharjinam nav maza, bet tā katrā ziņā nav 19 000 eiro,” sacīja Rusanovs.

    Izziņas liecina, ka Zaharjins jūlijā pensijā ir saņēmis 2347 eiro, bet kopumā tā ir noteikta 2978 eiro apmērā.

    Advokāts uzsvēra, ka lūgs šodien izskanējušās ziņas atsaukt kā nepatiesas, pretējā gadījumā pieļaujot tiesāšanos par goda un cieņas aizskaršanu.

    “Latvijas Avīze” rakstīja, ka šāda pensija varētu būt nopelnīta, Zaharjina kontrolētajam uzņēmumam pirms bankrota maksājot atalgojumu, kas jau pirms desmit gadiem pārsniedza 1,3 miljonus eiro gadā. Laikrakstam ar Zaharjinu sakontaktēties nav izdevies, taču virknes faktu apkopojums licis domāt, ka rekordpensijas saņēmējs varētu būt tieši bijušais “Liepājas metalurga” īpašnieks. Šie fakti ir gan ziņas, ka rekordpensijas saņēmējs fiksēts tieši Kurzemē, gan informācija par milzīgo atalgojumu, kas turklāt izmaksāts tieši kā alga un nevis kādā citādā formā (līdz ar to veicot arī sociālās apdrošināšanas iemaksas), gan tas, ka Zaharjins tieši pērn sasniedzis pensionēšanās vecumu.

    https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lielako-pensiju-valsti-iespejams-sanem-sergejs-zaharjins/

    —————————————————

    Jaunā grāmata atklāj, kā divās nedēļās «noorganizēts» 160 miljonu eiro valsts galvojums

    2008. gadā ir ticis uzstādīts līdz šim nezināms rekords – grupiņai deputātu un viņu «bīdītāju» ir izdevies divu nedēļu laikā bez kādiem aprēķiniem un datiem panākt, lai Saeima nobalso par veselu 160 miljonu eiro lielu valsts galvojumu uzņēmumam Liepājas metalurgs. To atklāj šonedēļ iznākusī jaunā grāmata Liepājas metalurgs: kam jāsēž, kam jālido.

    Vēl 2007. gada septembra beigās, kad Liepājas metalurgs, klātesot entuziasma pārpilnajam satiksmes ministram Aināram Šleseram, paraksta līgumus par tērauda ražotnes komplekso modernizāciju un jaunas velmētavas būvniecību, par to, ka šajā procesā varētu būtu vajadzīga valsts palīdzība, uzņēmuma saimnieki joprojām publiski pat neiepīkstas. Joprojām ir spēkā 2000. gadā izteiktā Kirova Lipmana atziņa: “Nav reāli cerēt uz valsts garantijām kredītam.”

    Viss pēkšņi – vai vismaz šķietami pēkšņi – mainās gadu vēlāk. Vispirms jau Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks – tas pats, par kuru jau iepriekš tiek runāts, ka nevis Liepājas metalurga “saimnieks” Sergejs Zaharjins brauc pie viņa kārtot dažādas lietas, bet gan izsauc pie sevis, – 31. oktobrī nosūta Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem vēstuli ar lakonisku nosaukumu “Par AS Liepājas metalurgs”, uz kuras adresāts uzliek daudznozīmīgu rezolūciju: “Saeimas frakcijām darbam. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai darbam.”

    Šajā vēstulē tad nu arī oficiāli un publiski pirmoreiz parādās principiāli jauna ziņa – izrādās, Liepājas metalurga ilgi kaldinātajiem modernizācijas plāniem pēkšņi esot ievajadzējies valsts galvojuma 160 miljonu eiro apmērā uzņēmuma modernizācijai nepieciešamajam kredītam. Savukārt biržā Liepājas metalurgs pirmoreiz izcili lakonisku informāciju saistībā ar šo savu nelielo vajadzību iesniedz tikai 3. novembrī.
    Vienlaikus tieši 3. novembrī Saeimas deputāti Jānis Lagzdiņš, Valērijs Agešins, Aija Barča, Pēteris Hanka, Aigars Kalvītis, Andris Bērziņš un Uldis Grava iesniedz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai īsu un vienkāršu priekšlikumu likumprojekta «Par valsts budžetu 2009.gadam” izskatīšanai otrajā lasījumā:

    “Papildināt likumprojekta «Par valsts budžetu 2009.gadam” sadaļu “Valsts izsniedzamie galvojumi 2009.gadam” ar vārdiem un skaitli šādā redakcijā: “AS Liepājas metalurgs ražotņu modernizācijas turpināšana – 112 000 000″.” Šo summu pats Liepājas metalurgs kā tam nepieciešamu biržai nosauc tikai dienu vēlāk, taču septiņi deputāti to precīzi māk nosaukt jau 3. novembrī.

    Neticami, bet fakts: 2008. gada nogalē neviens deputāts, neviens ministrs neuzskata par nepieciešamu pieprasīt kaut jel kādu informāciju, kaut jel kādus aprēķinus – kam tieši nauda vajadzīga, kāpēc tieši tik daudz naudas, kur tieši to izmantos, kāda tieši būs atdeve. Savukārt pats uzņēmums, kad nu beidzot sāk kaut ko paskaidrot, runā par visu ko, tikai ne par naudas izlietojumu un atdevi.

    Paiet tikai piecas dienas, un Ivara Godmaņa vadītā valdība 8. novembrī (sestdienā) notiekošā ārkārtas sēdē, kurā galvenais jautājums ir Parex bankas grīļošanās, cita starpā nolemj atbalstīt valsts galvojumu 112 miljonu latu apmērā uzņēmumam Liepājas metalurgs, garantējot kredītu, kas nepieciešams ražotņu modernizācijai.

    Visi valdības sēdē piedalījušies ministri trieciena tempā un vienbalsīgi atbalsta arī pēdējo protokolā minēto – 200. priekšlikumu 2009. gada valsts budžetam. Šis priekšlikums tad arī paredz 112 miljonu latu galvojuma piešķiršanu Liepājas metalurgam. Nekādu diskusiju, nekādu analīžu un vērtējumu – pilnīgi nekā.

    Kā tas vispār iespējams? Lūk, gana izteiksmīgais toreizējā slavenā finanšu ministra Ata Slaktera skaidrojums:

    “Tajā brīdī bija cita mēroga problēmas. Jau bija sākusies ekonomiskā krīze, budžets tika samazināts, bija jādomā par to, kā izveidot budžetu, kuru pieņemtu starptautiskie aizdevēji, bija Parex problēma. Es vienkārši noliku šo jautājumu malā, lai Saeima izdiskutē. Vienkārši tam neatlika laika, jo dienā ir tikai 24 stundas, un visas tās es strādāju. Es jau toreiz biju skeptisks par Liepājas metalurgu, jo iet iekšā biznesā ir riskanti. Parex gadījumā mēs atņēmām akcijas, bet šeit risks bija. Bet nē, es nedevu komandu veikt finanšu analīzi par šo galvojumu.”

    Savukārt toreizējais “iesniedzējs” Jānis Lagzdiņš uz jautājumu, vai viņš ir redzējis kādu Liepājas metalurga biznesa plānu, kādus aprēķinus par šo galvojumu, atbild skaidri: “Nē, protams, ne. To pētīja Finanšu ministrija.”

    Bet varbūt kāda finanšu analīze bija pieejama toreizējam formāli pirmajam galvenajam galvojuma “bīdītājam”, Liepājas mēram Uldim Seskam? Ja atmet visu ierasto izlocīšanos un vairīšanos, viņš apgalvo – “visi” gan Saeimā, gan valdībā tolaik jau esot zinājuši, ka Liepājas metalurgam vajadzīgs valsts galvojums.

    Tiešām – visi no vienas publikācijas vietējā Liepājas laikrakstā? Vai patiesībā tomēr pirms Ulda Seska oficiālās vēstules un tai sekojušā septiņu deputātu oficiālā priekšlikuma bija veikts iespaidīgs un efektīvs informēšanas, sagatavošanas un, visticamākais, arī ieeļļošanas darbs?

    Lūk, ko saka vēl viens galvojuma organizēšanas procedūrā iesaistīts toreizējais deputāts, kurš gan nevēlas publiski tikt saistīts ar šīm savām atmiņām:

    “Saprotiet, tas, ko es jums tagad teikšu, tā ir neoficiāla informācija. Uz mani jūs atsaukties nevarat. Agešinam ar Zaharjinu bija un ir acīmredzot ļoti tuvas attiecības, jo Zaharjins jau ir ļoti pietuvināts Saskaņas centram visādos veidos. To man teica Sesks, ka ir uzstādījums no Zaharjina, prasība, ka obligāti jāparaksta arī Agešinam. Tā prasība varbūt ir tādēļ… Un Agešins arī bez iebildumiem parakstīja.

    Agešins jau tur bija pie Seska klāt tad, kad tas jautājums tika runāts, un Zaharjins Seskam bija tādu uzstādījumu teicis, ka jāparaksta ir Agešinam. Un Sesks par to informēja mani, ka diemžēl būs arī Agešina paraksts, ka tāds ir Zaharjina uzstādījums.”

    Tas ir tiešām pārsteidzoši, bet, ja neskaita medijus, tad visas pārējās valdošās koalīcijas partijas un politiķi par galvojuma “eļļošanas” procesu tolaik klusē, – klīst gan runas par iespaidīgām summām (visbiežāk tiek pieminēti 11 miljoni latu), ko izmaksājusi šī “klusēšana – piekrišana”, taču Jutas Strīķes vadītais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja “apkarošanas bloks” klusē.

    Tikai krietni vēlāk atklātībā nonāk fakts, ka Liepājas metalurgu un tā saimniekus Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu visu valsts galvojuma organizēšanas pirmo posmu ir konsultējusi Andra Šķēles kompānija – cik tas izmaksā oficiāli, cik neoficiāli, protams, neviens nekad neatklās, taču rezultāts runā pats par sevi.

    Jau 2008. gada 10. novembrī priekšlikums par 112 miljonu latu valsts galvojumu, lemjot par nākamā gada valsts budžeta projektu, kā smērēts tiek cauri arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijai.

    Toreizējais komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns piecus gadus pēc šīs “apspriešanas” tikai rausta plecus: “Galvojuma summa bija zināma. Mēs kā atbildīgā komisija atbalstījām šo galvojumu klusējot. Nebija nekādas diskusijas. Ja Ministru kabinetam nav iebilžu, tad komisijai arī nemēdz būt. Un valdībai nebija nekādu iebilžu. Manā praksē nekad nav bijis tā, ka valdība neiebilst, bet komisija ir pret. Ir bijis otrādi, ka valdība iebilst, bet komisija nobalso par.”

    Viss likumsakarīgi noslēdzas 14. novembrī, kad Saeima, lemjot par nākamā gada valsts budžeta projektu, atbalsta valsts galvojumu 112 miljonu latu apmērā AS Liepājas metalurgs modernizācijas plāniem.”

    Līdz ar to ir uzstādīts faktiski unikāls rekords – no Ulda Seska vēstules, kas ir pirmais oficiālais signāls par valsts galvojuma nepieciešamību, līdz 112 miljonu latu jeb 160 miljonu eiro galvojuma piešķiršanai likumdevēja līmenī ir pagājušas apaļas divas nedēļas…

    http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/511262-jauna_gramata_atklaj_ka_divas_nedelas_noorganizets_160_miljonu_eiro_valsts_galvojums

  3. !!! saka:

    Valsts sagrābšana Latvijā turpinās jau no 90.gadu sākuma, šodien žurnālistiem sacīja «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL).

    Komisija vēl turpina strādāt pie galaziņojuma izstrādes, tāpēc politiķe pagaidām nekomentēja, vai komisija ir secinājusi, ka «oligarhu lieta» ir saistāma ar valsts sagrābšanu. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka galaziņojuma melnrakstā ir norādīts, ka tā dēvētajās «oligarhu sarunās» ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes.

    Paužot personīgo viedokli, Sudraba norādīja, ka kopš 90.gadiem notiekošie valsts «dalīšanas un pārdalīšanas» procesi nav beigušies arī šodien.

  4. Eduards Lunis saka:

    —Ir acīm redzams, ka Latvijā pie varas noziedzīgi tikušie čekisti , komunisti un padibenes, kuri izmanto esošo noziegumu bri’vību ,ir pilnībā izsmēluši Latvijas resursus visās jomās un turas pie varas pateicoties TIKAI VISU TIESI’BSARGĀJOŠO IESTĀŽU NEATBILSTĪBAI SAVĀM LIKUMĪGAJĀM DARBĪBĀM. Uzskatu, jādara viss iespējamais, lai varētu VIENOT VISUS LATVIJĀ ESOŠOS , KRIETNAĶOS CILVĒKUS -LATVIJAS GLA’BŠANAS SAPULCĒ! PIE VARAS ESOŠO NOZIEGUMU PRET LATVIJU UN TĀS TAUTU IR TIK DAUDZ, KA VIŅIEM IR JĀNOSLĪKST SAVOS NOZIEGUMOS. VAJAG TIKAI ATKLA’TI, PUBLISKI PAR TIEM PAZIŅOT. VAJAD APZINĀT KRIETNĀKOS CILVĒKUS PAGAIDU VALDĪBAS IZVEIDEI. Jūsu viedoklis,Grantiņa kungs
    .
    .
    .
    Admins
    Kā tad tā, Eduard, vai aizmirsi savu solījumu un Tevis sacīto par mani ?

  5. Ernests saka:

    Sudraba pati ir ņēmusi dalību pie valsts pīrāga dalīšanas un turpina to darīt šobaltdien. Vadot valsts kontroli ir apzināti pievērusi acis krimināliem pārkāpumiem uz robežas. Jūlijs Krūmiņš par to viņai arī pateicīgs.

  6. Eduards Lunis saka:

    —Vai mūsu Dzimtene Latvija un tās Tauta nav jāvērtē augstāk par mūsu interesēm!?
    .
    .
    .
    Admins
    Tava tauta,dažāda kalibra čekas okšķeri un nodevēji, nav manējā !

  7. Janis saka:

    Sudraba biedre,konstatējusi ka nozagta ir Valsts 😂!
    Dadzī (žurnālā komiskajā) to tak vajag ievietot.Jo sudraba taču iepriekš ilgstoši “strādāja” Valsts Kontrolē! Absurds,bet krievžīdiskajā stilā-tas ir norma okupētajā ar Krieviju Latvijā.

  8. atbilde E.Lunim saka:

    Vai tad tu Eduard neredzi, ko shis Latvijas ”glaabejs” veerte augstak par Latviju un Latvijas tautu. Taa ir veelme atriebties saviem paaridaritajiem. Te vai katraa otraa vai treshaa komentara vinjsh nepartraukti chiikst piikst un gauzaas par to, ko ar vinju ir izdarijushi DP. Bet pats tachu nepartraukti uzprasaas. Kacina un provocee. Vai Grantinjam interesee Latvijas tauta??? Nee!!! Palasi sho rakstu http://188.68.49.144/?p=43137 un tev viss kljus skaidrs. Tikai viena interese nodarbina sho cilveku- atriebties. Par sho rakstu vien shis buutu jaaiesedina tur kur saule nekad neiespiid. Vai taads ir muusu, latvieshu glaabejs?
    .
    .
    .
    Admins
    Tev taisnība ! Mans Svēts uzdevums ir atriebt visiem tiem, kuri manu tautu ir slepkavojuši un slepkavo vēl šodiem. Tādiem borovkoviem, godmaņiem un pārējiem sātaniskajiem izdzimteņiem no šīs varzas… . Tevi, žvagoni un borovkov, nesēdinās, bet uzsēdinās…

  9. Eduards Lunis saka:

    —-Kur tad pazuda mans koments!?
    Verētu jau Tevi Grantiņ parādīt -OBJEKTĪVI -ļoti nesmukā veidā, bet, ņemot vērā, ka kaut kāda jēga tomēr ir Tavai darbībai -noklusēšu!
    .
    .
    .
    Admins
    Rādi, Luni, mani nesmukā veidā… . Tu neesi gaidīts šajā vietne… .

  10. Endijs saka:

    Eduarda aizstāvim: kā tad jūs iedomājaties tiesiskuma atjaunošanu, vai atkal amatos būtu jāatstāj tie paši (jo citu mums neesot !!!), vai atkal ļausim kandidēt vēlēšanās tiem, kuri mūs apzaga vai radīja tam labvēlīgu likumisko bāzi ? Ja nē, tad tiesiskā valstī ar sakārtotu kriminālkodeksu, nav vispār cita ceļa kā – apsūdzēt, tiesāt, izolēt no sabiedrības vai arī izraidīt no valsts šādus glumiķus, kolaboracionistus, nodevējus un pārliecinātus latviešu valsts ienaidniekus.
    Starp citu, ar “latviešu valsti” nekad neesmu iedomājies, ka Latviju apdzīvo tikai etniski latvieši kā to bieži cenšas iegalvot nacionālo valstu ienaidnieki. Te gan visam pamatā ir izkropļotā izpratne par pilsonību, kas uzspiesta pasaules tautām ar viltu un maldināšanu un tās realizēšana aizsākta caur fanātu klubiem, kas aurojot pieprasīs pilsonību ikvienam, kurš glābtu mīļotās komandas rezultātu. Tā radās arī izkropļojumi par goda pilsoņu statusa izpratni, kur tādi svešinieki zaharjāņi un tamlīdzīgi vazaņķi tiek celti godā, un ne tikai pilsoņi, bet ikviens iedzīvotājs ir piespiests gādāt tiem milzu pensijas saņemšanu, tajā pat laikā mūsu pašu sirmgalvji mirst no elementāras medicīnas aprūpes nepieejamības.
    Tādēļ pilsonību uztveru kā galveno un lielāko neaizskaramo svētumu katrai tautai. Katrai tautai kurai pieder valsts un pilsonība ir kas daudz vairāk par mirkļa iegribu vai pārdodamu preci. Par pilsonības piešķiršanu kolonistiem, kas vispār ir krimināls akts, nemaz nepieskaršos, jo tas ir no nodevējiem un kolaboracionistiem organizēts.
    .
    .
    .
    Admins
    Latvija ir latviešu valsts un primārais ir latviešu tauta ! Nav Latvijas tautas, kā šis čekas jūdas(zinu viņa vārdu) apgalvo. Viņš zin, kas viņu sagaida un mukt, ta nebūs kur.

  11. Roze K. saka:

    Gribu piebilst, ka pat ne primārais, bet Latvijas pamatu pamats ir latvieši. Visi pārējie, kā tas bijis īstās brīvās Latvijas laikos, bija Latvijas krievi, Latvijas poļi, Latvijas žīdi, Latvijas čigāni utt. Tāpēc ir svarīgi prast savu valodu. Ar sarunvalodu nepietiek! Ir jāzina semantika, vārdu nianšu nozīmes, gramatika – pareizrakstība, galu galā taču arī pieturzīmju lietošana, par ko mums atgādina pazīstamā frāze – “nošaut nedrīkst apžēlot“. Jābūt daudz lielākam vārdu krājumam. Jau pirms tūkstošiem gadu kāds Ķīnas viedais (Li Bo)teica -ja esi ticis pie varas, pirmais, ko dari – sakārto savas valsts valodas lietas; kamēr tas nenotiks – tas, ko runāsit, nebūs tas, ko domājat; un, ja tas, ko runāsit, nebūs tas, ko domājat, cilvēki nesapratīs, kā stāvēt, kā sēdēt, kā rīkoties, kā būt. Traģiski, bet tieši tā notiek ar cilvēkiem Latvijā.

  12. lasītājs saka:

    …tomēr primārais.
    .
    .
    .
    Admins
    Rozes kungs to nedomāja sliktā nozīmē.
    Viņa “sīkumainība” jau nav peļama…. .

  13. Roze K. saka:

    Ohō! Paldies, admin! Sīkumainība ar pēdiņām ;) jau ir laba zīme – tāds ironiska humora uzsprikstiens šajā pārnopietnajā kara lauka zonā. Bet,ja nopietni, tad es ne jau par drukas vai stila kļūdām šeit, kas arī ir svēta lieta, bet vairāk par to, kā mēs (NE)protam cits ar citu runāt/nerunāt visā plašajā Latvijā/Pasaulē. Tu reizi pa desmit gadiem aizej pie ārsta, un ārsts grib, lai es runāju ar viņu kā ārsts ar ārstu, nevis, kā pacients, kurš tur iemaldījies no saviem jaunajiem 50 gadiem savos vecajos 60 gados, proti, lai pilnībā pārzinu, kas noticis medicīnā pa maniem desmit gadiem. Ja to nepārzinu, ja jautāju ko ārstaprāt “lieku“, tad ārstam ir priekš manis viens vienīgs jautājums – cik jums gadu – tipa, pie visām manām kaitēm vainīgi mani gadi, pat recepti nav vērts rakstīt. Un gluži tāpat ir pie tiesnešiem, policistiem, politiķiem, domniekiem, pie jebkāda veida “speciālistiem“. Viņiem visiem šķiet, ka cilvēkiem, kuri ieradušies pie viņiem kādā vajadzībā, jāzina viņu specialitāte tikpat labi, ja ne labāk, kā viņiem, kuri par to specialitātes zināšanu, nevis pielietojumu cilvēku vajadzībām, saņem labu algu. Un tu, cilvēks, saproti, ka mēs cits citu nesaprotam. Un tieši valodas dēļ nesaprotam. Jo tas “speciālists“ neko nav sapratis mācoties, un viņš nevar ar to nesaprotamo, ko mācījies, nekam neko palīdzēt. Un tas tā turpinās. Skolu audzēkņi saka – mēs taču neko lāga nesaprotam no tā, ko skolotājs vervelē. Ja sakām – jautājiet, sakiet, ka nesaprotat, skolēni atbild – ka skolotājs paliek dusmīgs, ka sūta uz internetu meklēt saprotamību. Bet tas skolotājs jau arī to pašu internetu vien baudījis. Bet, kas attiecas uz primāro, atļausiet palikt pie sava.Jo:ja ir kas primārs, tad skaidrs, ka tas ir kaut kas no kaut kā, no kāda kopuma, kam pienākas vairāk uzmanības. Pamatu pamats – ir pamatu pamats. Pamatu pamatam nevar būt vairāk uzmanības. Tam uzmanība jāvelta pāri visam, vienmēr un visur, mūžīgi mūžam.Atvainojos, ja atkārtojos. Man tas ir svarīgi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *