Lasītājs. Neaizmirsīsim Klāvu Elsbergu !

MIGLA-SARKANĀ-NOLĀDĒTĀREINIKSĀBOLTIŅA3LRTT priekšvārds:

1.-L.Grantiņš-Helsinki-86.-LRTT.-Saeima.-Latvija.-Liepāja.-KopieMigla sarkanā-nolādētā vēl joprojām klīst un klīst pa mūsu Tēvzemi !!!

-Tā slepkavo, slepkavo un izlaupa visu, ko mūsu tauta ir gadsimtiem, lejot asinis un sviedrus, krājusi.

-Tā šodien ir materializējusies- vizualizējusies komunistu: peteru, zālīšu, kalniņu, godmaņu, skulmju, indriksonu, kalnmeieru, bičkoviču, īvanu un daudzu simtu citu purnos, kuri kā velns no krusta mūk- no “čekas maisu” atvēršanas. Visi kā viens, šie sātaniskie kaganāt- žīdi un viņu ideoloģiskie pēcnācēji, ir kļuvuši par miljonāriem !

Nekas nemainīsies, kamēr šo sērgu fiziski neiznīcinās, tāpat kā nacistus.

Tā diena nav vairs aiz apvāršņa, tā jau blāzmojas.

Nevaru vairs tieši pateikt, kurā grāmatā vai žurnālā es lasīju kādas gaišreģes sacīto: “Un tad pienāks tādi laiki, kad viņus, šos Latvijas bendes, medīs kā plēsīgus zvērus. Viņi tiks šauti uz ielām, kur vien parādīsies. Viņi gulēs nošauti savās mašīnās uz lauku ceļiem… !”

Dievs, dari visi, lai šie laiki pienāk ātrāk !

Dievs, vadi Klāva Dvēseli savos Debesu laukos un sargi to !

Dievs, svēti Latviju, mūsu Dzimteni un Tēvzemi !

22.11. 16     L. Grantiņš

Zaļš-tautastribunals.eu4

Lasītājs:

Atceros, ka LRTT kādā no rakstiem bija saraksts ar Atmodas un pēcAtdmodas laikā noslepkavotajiem sabiedriskajiem darbiniekiem.

Tajā noteikti ir jāiekļauj arī talantīgais un gados jaunais dzejnieks Klāvs Elsbergs, izcilās rakstnieces Vizmas Belševicas dēls. Tieši viņš sāka kļūt par inteliģentās latviešu tautas sabiedriskās domas līderi. Čekistus tas darīja tramīgus, jo Elsbergā sāka klausīties vairāk nekā komunistu veidotajā tautas runasvīrā Dainī Īvānā vai komunistu galvenajā rakstniekā Jānī Peterā..

Klāvs Elsbergs, L. Grantiņš. LRTTKlāvs Elsbergs gāja bojā mīklainos apstākļos 1987. gada 5. februāra naktī rakstnieku Jaunrades namā Dubultos. Viņš ticis nogalināts tieši tajā dienā, kad Dubultu Jaunrades namā viesojās vairāki rakstnieki no Krievijas, kas viņu izgrūda pa devītā stāva logu. Dzejnieka māte, slavenā rakstniece Vizma Belševica to uzskatīja par plānotu politisku slepkavību.

Līdzīgi spriež arī tā laika slavenākās rokgrupas “Pērkons” mūziķi, kuri tajos gados tieši rakstīja dziesmas ar Elsberga tekstiem.

Paviršā izmeklēšana neļāva pierādīt triju aizdomās turēto maskaviešu vainu. Pēc pāris gadiem lieta tika izbeigta un izplatītas baumas, ka Elsbergs visu trīs Krievijas rakstnieku klātbūtnē pats izlecis pa logu, lai izdarītu pašnāvību.

Pēc notikušā Vizma Belševica atteica savu kandidatūru LPSR prēmijai sakot: “Kamēr nav tiesāti mana dēla slepkavas, nekādu prēmiju no šīs valsts pieņemt nevaru.

Tā būtu asins nauda.

Pēc Klāva nāves man rakstīja un zvanīja daudzi nesodīti noslepkavotu latviešu vecāki, kas velti meklējuši taisnību padomju tiesā. Kāda jauna zinātnieka tēvs rakstīja: − „Viņi vienmēr mirst divdesmit astoņu gadu vecumā. Tad jau ir pilnīgi skaidras cilvēka potences un stāja.”

“Pērkons” soliste Ieva Akuratere: “Tur bija viens padomju liela runasvīra dēliņš, kurš bija diemžēl viņam uzbrucis. Tā rezultātā arī Elsbergs aizgāja bojā. Bet, protams, ka tajos laikos to noklusēja un to nedrīkstēja neviens teikt. Juris Kulakovs uzreiz sarakstīja veselu ciklu. Sākās ar to, ka viņš uz bērēm pa nakti, pēc Vizmas Belševicas lūguma veltīt Elsbergam kādu skaņdarbu, Kulakovs uzrakstīja dziesmu “Neatvadīsimies”. Elsbergs ir kā simbols mums visiem.”

Klāvs Elsbergs bija tikai 28 gadus vecs, taču jau tautā iemīļots, bezbailīgs un inteliģents kultūras darbinieks. Nacionāli noskaņots uz bez komunistiskās partijas biedra kartes kabatā.

Pēc krievu trimdas izdevuma Posev ziņām, pulkvedis Krasnovs nodeva Klāvam Elsbergam faktu materiālus par mūsu Centrālās Komitejas

mafiozo darbību.

Ar to Klāvam liktenis bija izlemts.

Viņam bija jāmirst.

Latvija. Akurātere

VIZMA BELŠEVICA ATKLĀTI PAR SAVA DĒLA NOSLEPKAVOŠANU

Smalkais zirnekļa tineklis pārtrūka, kad dzejniekam bija divdesmit astoņi gadi. Slepkavas izsvieda viņu caur stikliem no devītā stāva.

Un dreboša bērna balstiņa telefonā: „Vecomāt tētis ir nomiris. Viens cilvēks pagrūda tēti tik stipri, ka tētis nomira.”

Mazā Matīsa un vēl mazākās Ieviņas tētis, mans dēls, latviešu jaunās paaudzes talantīgākais dzejnieks Klāvs Elsbergs. Nē, vēl šodien mēs neesam bērniem teikuši, cik drausmīgā nāvē miris viņu tēvs. Tas būtu pāri bērnu spēkiem.
Pāri mātes spēkiem rakstīt par dēla tik īso mūžu un nāvi, tomēr man tas jādara.

Noslepkavots 1987. gada 5. februārī.
Dzimis 1959. gada 3. janvārī.

Vizma Belševica. Grantiņš Linards. LRTTPat pasaulē nākt viņam nebija viegli. Mana nespēka dēļ trīs dienu mokas un piedzimšana afiksijā. Toreiz viņu izglāba, bet nāves ēnu sev blakus viņš laikam juta vienmēr.
Es saku − laikam.

Viņš bija ļoti noslēgts bērns. Jautāja, kā jau visi bērni, daudz, stāstīja maz. Tikpat kā nemaz.
Klāva dzejā ir rindas: tā liepa, kas nokalta no manām asarām.

Liepa nokalta, bet viņš savas asaras nerādīja. Atceros tikai vienu reizi.
Pirmā kratīšana mūsu mājā. Klāvs bija otrā istabā ar vecomāti, neko neredzēja un nedzirdēja, viss notika ļoti klusi. Kad mani tik pat klusi veda projām, gaitenī izskrēja Klāvs un izmisīgi kliedza: „Mamm, neej līdzi! Neej! Neej!”
Vai toreiz viņš jutās nodots: velti raudāt, velti kliegt, māte ir akla un kurla pret viņa sāpēm? Klāvam bija četri gadi.Ko var paskaidrot četrus gadus vecam bērnam par KGB?

Otro kratīšanu viņš jau saprata.

Sēdēja savā istabā, zobus sakodis, un neredzošām acīm skatījās atvērtā algebras burtnīcā. Visas sešpadsmit stundas.
Sekoja kārtējie nežēlestības gadi, kad mani gānīja prese, kā nebijuši pazuda draugi, paziņas gāja pāri ielai uz otru pusi, lai nevajadzētu sasveicināties. Klāvu skolā un mazo Jāni bērnudārzā audzinātājas vajāja kā prazdamas. Nedomāju, ka tas viņām bija pavēlēts: centās katram gadījumam, varbūt pamanīs un novērtēs.
Turklāt nežēlastība nozīmē smagu nabadzību − tieši Klāva pusaudža gados, kad gribas būt kā citiem, bet jābūt nabagākam par visiem. Noplukušam un izstumtam.
Klāvam bija biedri skolā, sētā, basketbola komandā. Bērnības draugs tikai viens. Un mūžā mīlestība viena − meitenīte, ar kuru viņš izauga vienā sētā, mācījās vienā skolā un apprecējās pēc universitātes pirmā kursa.
Es pirmo reizi Irēnīti redzēju, kad viņai bija trīs gadi. Mazas, ļoti audzinātas meitenītes reveranss, zilas, nopietnas acis melnās skropstās, puspavērta bērna mutīte. Un pēkšņā gaišredzībā es zināju − tā ir mana vedekla. Iekšējā balss bija man žēlīga un neteica − tā ir mana dēla atraitne.
Dzejoļus rakstīt Klāvs sāka ap četrpadsmit gadiem. Man viņš to nesacīja, nekādus padomus vai vērtējumus neprasīja. Zināju tāpēc, ka viņa istaba allaž bija piemētāta ar dzejoļu uzmetumiem. Bet tā kā viņš pats neteica, es drīkstēju neko nezināt un klusībā cerēt, ka pāries, jo neviens nevēl savam bērnam grūtu dzīvi. Un kas ir grūtāk, kā godīgam dzejniekam būt Padomju savienībā? Klāvs bija godīgs.
Kad Klāvam palika astoņpadsmit gadu, viņš parādīja man savus dzejoļus. Nežēlīgi patiesu pusaudža dzīves redzējumu. Pirmā grāmata Pagaidīsim ausaino! gan iznāca, kad viņam bija 22 gadi, bet tikai tāpēc, ka padomju izdevniecības maļ lēnāk par Dieva dzirnavām. Pirmās grāmatas skaudrais godīgums tapa piedots, pat uzslavēts − uz autora jaunības rēķina. Ar otro grāmatu Bēdas uz nebēdu gluži tik viegli negāja. Grāmata iznāca 1986. gadā, neilgi pirms nāves. Pēc nāves, tad, jā, tad prēmija gan par Bēdām uz nebēdu, gan par atdzejoto Gijoma Apolinēra krājumu Gājiens. (Pusi no prēmijas valsts atskaitīja, lai atraitne un bērniņi nekļūtu bagāti.) Trešais krājums Velci, tēti iznāca divus gadus pēc nāves viņa atraitnes dzejnieces Irēnes Auziņas sakārtojumā.
Tā nu no Klāva Elsberga palikuši trīs oriģinālkrājumi, daži stāsti, atdzejojumi un tulkojumi no franču, angļu, krievu valodām.
Palikusi maza, latviska ozolkoka kapa plāksne starp citu rakstnieku pieminekļiem Raiņa kapu žogmalē. Un piemiņas akmens Staicelē − mazā pilsētiņā, kur Klāvs pavadīja zēnu gadu vasaras basketbola treniņnometnē. Naudu saziedoja Staiceles skolnieki un akmeni uzstādīja, neraugoties uz mūsu kultūras fonda un varas iestāžu pretdarbību.
Palikušas dziesmas ar viņa tekstiem. Ziedi uz kapa. Tautas mīlestība. Varas naids un nodevība. Viņa slepkavas nav un netaps tiesāti.
Pēc Klāva nāves man rakstīja un zvanīja daudzi nesodīti noslepkavotu latviešu vecāki, kas velti meklējuši taisnību padomju tiesā. Kāda jauna zinātnieka tēvs rakstīja: − „Viņi vienmēr mirst divdesmit astoņu gadu vecumā. Tad jau ir pilnīgi skaidras cilvēka potences un stāja.”
Kāds bija Klāvs Elsbergs divdesmit astoņu gadu vecumā?
Kā jau Mežāža zīmē dzimušais − fanātisks vīrs un tēvs. Viņa ietekmē mūsu jaunie dzejnieki vairs nevelta mīlestības dzejoļus daiļām svešiniecēm vai mīļākām, bet likumīgām sievām − šai paaudzei Klāvs bija zināmā mērā etalons. Populārs kā estrādes zvaigzne. Izklausās neticami, bet Latvijā tas iespējams. Pie mums vēl dzeju vērtē augsti pat jaunatne. Apveltīts ar visām līdera īpašībām, izņemot vienu − viņš nebija runātājs. Bet runātāju mums tāpat daudz. Klāvs bija darītājs − pāri cilvēka spēkiem. Jau divdesmit trīs gados viņš sāka sirmot.
Ļoti daudz darba Klāvs ieguldīja žurnāla Avots tapšanā. Avots − nikns, avangardisks jaunatnes žurnāls parādījās pašā atklātības laiku sākumā un toreiz bija pats drosmīgākais, asākais izdevums visā Padomju Savienībā. Uz Avotu, un daudzkārt tieši Klāvam, nesa un sūtīja materiālus, ko citur nebija cerību nopublicēt.
Pēc krievu trimdas izdevuma Posev ziņām, pulkvedis Krasnovs nodeva Klāvam Elsbergam faktu materiālus par mūsu Centrālās Komitejas mafiozo darbību. Ar to Klāvam liktenis bija izlemts. Viņam bija jāmirst.
It kā nelikās … Viss bija labi. Klāvam izdeva ceļa zīmi uz Dubultiem − tas ir tāds nams Rīgas jūrmalā, kur rakstnieki var pastrādāt mēnesi bez ikdienas rūpēm.
Klāvs rakstīja dzejoļus, tulkoja Viktora Igo Deviņdesmit trešo gadu, braukāja uz Rīgu pie ģimenes vai uz Avota redakciju. Ka viņam tur piesējās Maskavas rakstnieku kompānija, arī nelikās savādi. Avots ne tikai publicēja asus materiālus, bet arī maksāja augstus honorārus: maskavieši meklēja piekļūšanu jaunajam žurnālam. Un te − blakus Avota darbinieks.
− Vispār jau interesanti cilvēki, tikai pārāk uz dzeršanu, − teica Klāvs, par šo kompāniju stāstīdams.
Klāva ceļa zīme bija līdz septītajam februārim. Rakstnieki laiku allaž izmanto, īpaši, ja darbs sokas. Tomēr Klāvs piezvanīja trešajā, lūdza, lai piektajā (tātad divas dienas pirms atvēlētā laika) atbraucam viņam pakaļ, lai viņš varētu izvairīties no tradicionālās atvadu iedzeršanas − vecāks paliek vecāks.
Jādomā, saruna bija noklausīta. Ceturtā februāri Klāvu aizrāva no vakariņu galda − draudzīgi pasēdēt pie konjaka glāzes.
Piektā februāŗa rītā mums pavēstīja par viņa nāvi. Nelaimes gadījums pēc trafareta „vīns un sievietes”.
Pasēdēja, iedzēra pa glāzei konjaka, divas jaunas dāmas uzgāja pie Klāva dzejoļus paklausīties (Klāvs gan rakstīja valodā, ko jaunās dāmas nesaprata, bet tas nekas). Gāja prom viena dāma, pēc mirkļa otra, Klāvs, durvīs stāvēdams, iesaucās: „Ļena!” nošķindēja stikli un viņa vairs nebija.
Palika darba galds ar glīti sakārtotām dzeju un tulkojumu kaudzītēm. Tāds, kādus redzam rakstnieku muzejos vai piemiņas istabās … Nevienu sekundi Klāva mūža viņa darba galds tāds nav bijis. Klāva darba galds allaž izskatījās, kā pēc nežēlīgas kratināšanas − bet bīstamā materiāla meklētāji šo Klāva īpatnību nezināja. Viņi neuzdrīkstējās atstāt savandītus papīrus. Glīti sakārtoja. Sīkais, bet ārkārtīgi zīmīgais fakts apstiprina Posev versiju − politiska slepkavība.
To apstiprina arī tas, ka medicīniskā ekspertīze tika ignorēta. Apģērba ekspertīze tāpat. Apģērbs pārāk skaidri uzrādīja, kas darīts pirms sviediena cauri stikliem, tas ir iznīcināts un lietiskajos pierādījumos nefigurē. Ignorēti liecinieki, kas no savām istabām daudz ko dzirdējuši, kaut gan tikai vēlāk sapratuši, kas īsti noticis. Dubultu nama personālam aizliegts runāt par Klāva Elsberga nāvi. Oficiālās izmeklēšanas slēdziens ļautu iesūdzēt izmeklētāju tiesā − ja tā nebūtu padomju tiesa. Tā notika pirmā izmeklēšana, tā, pēc advokātes Vijas Jākobsones sūdzības, otrā. Maskavas ģenerālprokuratūra neatbildēja vispār.
Jūs lasāt šīs rindas un domājat, ka tas ir nelaimīgai mātei piedodams ārprāts. Nevarēja taču rakstnieki samesties bandā un nogalināt savu kolēģi!
Varēja. Padomju Savienībā pilnīgi iespējams ne tikai būt vienlaikus rakstniekam un KGB ziņotājam, bet arī asinsdarba izpildītājam. Tā ir Padomju Savienības īpatnība pat šajos gaišajos atklātības laikos, kurus tik līksmi sveic skaistu vārdu un solījumu kārtējo reizi apmānītā cilvēce.
Klāva Elsberga vārds ir tikai viens no daudzajiem Gorbačova ēras asiņaino upuru sarakstā. Saraksts aug ik ar dienu, jo nav vairs politisko tiesas procesu ar oficiālu ieslodzīšanu vai nošaušanu. Ir nelaimes gadījumi − arvien biežāki un biežāki.
Cik maz es, runājot par dzejnieku, runāju par viņa dzeju … Bet kopš tās drausmās dienas es viņa dzeju lasīt nevaru. Viņa fotogrāfijās skatīties nevaru. Viņš man ir tāds, kādu atceros dzīvu. Un zārkā. Un vienu vienīgu reizi sapnī: ienāca slapjiem matiem kā pēc smaga treniņa un nolika galvu man uz pleca. Dzīvs.
Tad varat nākt mani apstāvēt,
kad esat pilnīgi droši −
es neteikšu: „Nē!”
Un viņš vēl nav teicis: „jā”. Nelasiet viņu, ja jums vajadzīgs garīgs komforts un pieglaudības noskaņa dīvāna stūrī. Nē. Nē. Nē.

You may also like...

26 komentāru

  1. ķiploks saka:

    MANĀ SĒTĀ KRETĪNI DEJO /K.Elsbergs/

    Laimīgi atkal
    Pie loga es smejos,
    Manā sētā
    Kretīni dejo.

    Viņi to labāk
    Par normāliem māk,
    Viņiem tas iznāk
    Patiesāk.

    Pagalmā manā
    Ir purvelis maziņš,
    Pazūd jau tajā
    Kretīni daži.

    Pasaulē tomēr
    Ir kretīnu daudz,
    Citi nāk vietā,
    Ar mašīnām brauc.

  2. čuguns saka:

    – Apveltīts ar visām līdera īpašībām, izņemot vienu − viņš nebija runātājs. Bet runātāju mums tāpat daudz. Klāvs bija darītājs − pāri cilvēka spēkiem. Jau divdesmit trīs gados viņš sāka sirmot.

    – Ļoti daudz darba Klāvs ieguldīja žurnāla Avots tapšanā. Avots − nikns, avangardisks jaunatnes žurnāls parādījās pašā atklātības laiku sākumā un toreiz bija pats drosmīgākais, asākais izdevums visā Padomju Savienībā. Uz Avotu, un daudzkārt tieši Klāvam, nesa un sūtīja materiālus, ko citur nebija cerību nopublicēt.

    – Pēc krievu trimdas izdevuma Posev ziņām, pulkvedis Krasnovs nodeva Klāvam Elsbergam faktu materiālus par mūsu Centrālās Komitejas mafiozo darbību.
    ———————————————–
    Pēc šiem trim faktiem var spriest, ka Elsbergu nogalināja ne jau dzejas dēļ. Dzeja laba, brīvdomīga un neatkarīga, taču ar trim dzejoļu krājumiem būtu par maz, lai KGB gribētu nogalināt. Un ja jau dzejā būtu vaina, tad vienkārši tai uzliktu cenzūru.

    Turpretī sabiedriski-politiskā loma, kurā Klāvam bija milzīgs tautas līdera potenciāls, bija tā kas komunistus pārbiedēja, un ja vēl viņš ir vismodrākais jaunais žurnālists un reizē ticis pie slepenas KGB informācijas… Komunistiem bija savs plāns un Elsberga vieta tajā paredzēta tika Zālītei(inteliģentā), Īvānam(politiskā), Peteram(rakstnieciskā).

  3. Modra saka:

    Neizmirsīsim, ka aiz Helsinki-86 manifestācijas, nākamais lielais politiskais solis bija komunista Mavrika Vulfsona pēkšņā atziņa radošo savienību plēnumā 1988.gada jūnijā paziņot par Molotova-Rībentropa paktu un par to, ka Latvija tikusi okupēta. Tieši kopš tā laika Vulfsons kļuva par varoni latviešu acīs un tauta viņu nesa uz rokām un atbalstīja Tautas frontē un Augstākajā padomē.

    Pievērsiet uzmanību, ka tas ir noticis neilgi pēc Klāva Elsberga nāves. Komunisti redzot kāds ir tautas noskaņojums un redzot Elsbergu, saprata, ka jāapmet kažoks un jānospēlē pirmā vijole pirms to izdara kāds cits.

    Linards Grantiņš te ir pieminējis, ka visi viņa Atmodas darbi pieder latviešu tautas gara pūram, jo bieži to cenšas pierakstīt sev krievžīdi-komunisti. Vai tik šajā gadījumā nevaram vilkt paralēles ar Elsberga/Vulfsona situāciju.

    Par šo drošvien daudz zinātu pastātīt rūdītais komunists Ēriks Hānbergs, kurš bija LPSR Centrālajā komitejā(par kuru Elsbergam bija ienākusi slepena informācija) un reizē bija arī viens no Rakstnieku savienības līderiem.

    BŪSIM MODRI!

  4. Ak Klāv

    vairs Tevis nav – tik
    asiņojošs logs plēsts triecienā
    tik kartupeļu tvaiks un
    graudiņš sāls ik riecienā

    raud Latvija par Tevi
    mīļo puisīt
    kad māmiņai pie rokas gāji
    Rīgu skatīties

    Nav dziesmām skaņas vairs
    …………………..
    aiz slēgtām smagām durvīm
    …………………..
    mēs Tevi mīlam Klāv
    Tu biji burvis
    kas zināja kā sagrābt sienu
    kā mīlēt cilvēkus
    un lietaināko dienu

    Ak Klāv
    pēc Tevis tauta raud
    Lūk, padebešos plaisa
    ……un tālu mākoņos
    deg Tava gaisma

  5. Aivars Gedroics saka:

    Re, kā čekisti darbojas! Viņi ar varu šo nolika uz sliedēm, vai ne, Plāngrantiņ? :) http://skaties.lv/zinas/latvija/kriminalzinas/tragedija-uz-dzelzcela-sliedem-boja-gajis-vesturnieks-un-zinatnieks-indulis-ronis/

  6. Endijs saka:

    Ja viņi būtu gribējuši, tad mani, tevi, 10, 20 vai 50 tādus savas tēvu zemes patriotus būtu klusi novākuši un miers uz kādu laiku, bet viņi to neizdara. Tātad ir kāds iemesls, kāds nezināms šķērslis. Manuprāt tā ir sirdsapziņa, kas dvēseles dziļumos vēl kāda kripatiņa viņos ir saglabājusies un attur no šādas galējas rīcības – augstākā grēka. No otras puses, vairums no viņiem ir tikai manipulējamas marionetes, pašlabuma meklētāji, kuri izpilda augstāko neliešu norādījumus. Tādas marionetes spēj vadīties tikai no sava nenobriedušā prātiņa spējām un apšaubāmām (kontrolētās) augstskolās iegūtām zināšanām, bet neģēlību pasūtītāji savukārt, apmierina šajās marionetēs ieaudzināto perverso tieksmi uz banknotēm un citām kārībām.

    Ko darīt ?, cien. L.Grantiņš virtuāli tiem spriež augstāko sodu, bet cien. Ditta savukārt vēlas visus apžēlot un rehabilitēt, sak lai stāda puķītes un klausās putniņus. https://www.youtube.com/watch?v=H3VaYuDJkbQ
    Teorētiski taisnībai vajadzētu būt kaut kur pa vidu un tai būtu jābalstās uz tiesiskuma principiālu ievērošanu, senču gudrību, kura iestrādāta Satversmē un veselo saprātu, kurš iegūts caur kvalitatīvu izglītību, darbu un dzīves pieredzi. Tāpat vajadzētu nošķirt tīšu apzinātu un mērķtiecīgu rīcību pret savu tautu, no apmāta un informācijas vakuumā vai sagrozītas informācijas vidē nokļuvuša indivīda rīcību. Piemēram, ja bērns no mazotnes audzināts ēst cilvēka gaļu, tad viņš nekad tajā nesaskatīs neko sliktu vai nosodāmu, pieļauju, ka šajā gadījumā varētu līdzēt ar cien.Dittas piedāvātajām puķītēm un putniņiem. Ar šo piemēru domāju komunistu un čekistu pēcnācējus, kuri nekādā gadījumā arī daudzās paaudzēs nākotnē, nedrīkstētu ieņemt vadošus amatus. Un ne tāpēc ka es būtu ļauns vai vēlētos pārkāpt viņu cilvēktiesības, bet visas tautas drošības apsvērumu nolūkos.

    Tādēļ secinu, ka indivīda tiesības nonākt pie varas, nedrīkst būt augstākas par valsts un tautas drošības interesēm. Nedomāju, ka mums tik katastrofāli trūkst sevi pierādījušu, uzticamu un domājošu cilvēku, kuri līdz šodienai spējuši iet godīgu un cienījamu cilvēku ceļu, vadoties faktiski tikai no desmit baušļiem un veselā saprāta un maksimāli jāspēj izvairīties no nedomājošiem “masu cilvēkiem” kādi uzskatāmi klasificēti cien. A.Priedīša lekcijā (aptuveni no 24min.) https://www.youtube.com/watch?v=Jsx1IENw_Bk

    Daļēji šīs pārdomas radās pēc dok. filmu noskatīšanās. http://www.dailymotion.com/video/x4x958u
    YouTube jau dzēsta un
    dok. filma “Elektrības cena” arī YouTube jau dzēsta.
    Kurā dumji, samulsināti ar tehnoloģijām un vienkārši mantkārīgos nolūkos dakterīši, dala saviem pacientiem indi vai labākajā gadījumā cukura tabletes, kuras nenodara kaitējumu, bet arī neārstē, tā lēnām nogalinot nevainīgus cilvēkus. Mums šo globālo pārmaiņu priekšvakarā, bez esošajām milzu problēmām, būtu bezgala daudz jādara savas valsts virtuālās vides aizsardzībai, lai mēs izdzīvotu kā tauta. Spilgts piemērs e-veselības muļļātais, desmit miljonu vērtais projekts bez redzamiem panākumiem, bet tādai būtu jābūt visaptverošai un visu valstī esošo nozaru koncentrētai, viegli saprotamai e-videi, kurā reģistrējoties katrs valsts pilsonis varētu justies neapdraudēts, tātad no valsts aizsargāts un tikai ar mūsu valstī sertificētu produktu un pakalpojumu klāstu. GODĪGU un ATBILDĪGU cilvēku vadītas valsts aizsargāts, nevis līdzšinējā ārprāta, pamatiedzīvotāju beztiesiskuma un internacionālo bandu savstarpējo cīņu pamestības ēnā.
    ———–
    P.S. nedomāju, ka manas pārdomas būtu publicējamas, tās vienkārši ir pārdomas par mūsu tautas šībrīža bezspēcību, labi organizēto noziedznieku apskāvienos. Kur mūsu pakļaušana un manipulēšana no visām pusēm ir balstīta uz elementāriem psiholoģijas pamatiem, kad neorganizētu cilvēku masa, bez sava vadoņa un mērķiem ir tikai haotisks aitu bars. Lai dievi dod mūsu tautai saprātu kļūt vienotam veselumam vismaz kā barikādēs, kur neatrados tādēļ, lai šodien Rīgas krēslā sēdētu okupanta atvase.

  7. Imants Parādnieks saka:

    Ass, analītisks prāts.
    Gudrība.
    Drosme.
    Pārpilnam – bija Klāvam.
    “Atmodas” raitumu – Zīdtārpiņiem – jānodrošina klāvus – novācot.
    Re!
    Astra.
    Ziemelis.
    Arī viņi …
    Pamatojumu – Mavrikam anulēt ordeni – atrada Grūtups un uzrādīja “Ešafotā”.
    Apgalvot/likt vienlīdzības zīmi – starp Māras Zālītes un nopirkto devumu – vesels latvietis – nav tie-sīgs.

  8. araajs saka:

    Peedeejais noziegums- 23.novembrii uz dzelzcelja liinijas Riiga-Tukums gaajis bojaa veesturnieks Indulis Ronis!!!
    Oficiaali vinja naave tiek pasniegta kaa pashnaaviiba.Vai ir kaut viens logjiski domaajoshs cilveekas,kas tam noticees?

  9. Seja saka:

    Bet vai tad tagad joprojām nevar teikt to slepkavas vārdu,cik noprotams,tas ir zināms..Vai atsākt izmeklēšanu?
    Jeb runasvīra dēliņš joprojām augstos amatos un neaizskarams?
    .
    .
    .
    Adminsä
    Slepkavas vārds ir zināms.

  10. Edge saka:

    Vēsturnieku Induli Roni vēl kāds atceras?

  11. Aelita saka:

    Vilks skatās uz mežu, lai kā viņu baro.
    ——–
    Vien suņi caur žvadzoņu saimniekus klausās,
    Vien suņi lien nolaizīt sitēja roku.
    Un nenāc ar bļodu – uz mežu vilks ausās,
    Un nesteidzies paglāstīt – pirkstus var nokost.

    (V.Belševica)

  12. Pilsonis saka:

    “…nekas nemainīsies, kamēr šo sērgu fiziski neiznīcinās…”. Grantiņa k-gs! Visu cieņu! BET! (Godmaniskais :)) Diemžēl TO VARĒS PROPOGANDĒT kā terorismu, kura apkarošanu atbalsta visa civilizētā pasaule.Diemžēl, šeit ir vēl 2 nosacījumi:
    pietiekamais-terorisma fakta konstatācija,
    nepieciešamais-terorisma fakta atzīšana par notikušu (tiem, kam tas ir izdevīgi).
    “Sū*ains miets un “mēslu dakšas” tomēr nelīdzēs-to varturi to propogandēs kā terorismu. Varnešu rīcībā ir daudz t.s. “spēka struktūru”: armija, specvienības, galu galā ZS. (ZS tak nepagriezīs stobrus pret fīreriem un netaisīs Ulmanisko apvērsumu).
    Fīreri (varturi) “ņem galvā” tikai vienu lietu: Vēlēšanas un to iznākuma leģitimitāte.
    P.S.: esmu bijis “līdzskrējējs” LNDP un JL. Esmu piedzīvojis, kāda rosība sākas partijas spicē tūvojoties vēlēšanām.

  13. Ditta saka:

    pagaišvasar kad nedēļu taisīju Undīnē Kriminālās AtomKara Sistēmas konferenci-tiesu es staigāju ap šo Klāva nāves celtni un izjutu Klāva garu kas tur vēl joprojām ir jaušams, tāpat kā visos mūsos kas mīlam Klāvu, lai kur mēs būtu – slepenos Jaunās Pasaules Kārtības dienestus esam atmskojuši, bet jāapvienojas savas valsts restaurācijai caur Satversmes 2. pantu un pamatiedzīvotāju tiesām, un savu banku izveidei, viss caur Latviešu Biedrību LaBie.lv. Klāvs ir vienmēr mūsu lokā

  14. Raimonds saka:

    22.11 tragiski gājis bojā Indulis RONIS ,starp Smārdes un Milskanes stacijām uz sliedem.LA.LV

  15. kupica saka:

    Ak Dievs, kāpēc Tu ļauj taisnajiem tikt nogalināt zem sarkanā mēra!

    Dievs, Tava zeme deg! Paver savu vaigu un šķel savu zobenu! Cik tālu mēs varam iet? Lai mūžam ellē nosalast un nenomirst velna kalpi!

    Indulis Ronis jūs švaļus saskaldīs arī no tās saules! Jūs esat tik naivi, bet neviens jūs neglābs no mūžīgas nosalšanas un nolemtības līdz desmitajai paaudzei!

  16. kupica saka:

    Visi 3 Elsberga slepkavas jau ir miruši. Dievs savu ir notiesājis! Tagad gaidam tiesu pār pārējiem!

  17. Anonīms saka:

    Indulis,trakais pasnavnieks,viss pec DP,SAB=VDK (КГБ) metodologijas. Gluzi tapat ka izdarija “kolektivo pasnavibu “trakie un vientulie,depresijas nomocitie ar sizofreniju sirgstosie” Velesanu Komisijas prieksnieks Kramins,un vina vietnieks Ligotnis.
    Izskatas,ka nekrologs jau tiek gatavots ari Valdihttps://lv.m.wikipedia.org/wiki/Atis_Krami%C5%86%C5%A1
    m Freimantalam,tadi Cilveki izdara “neapsaubamas pasnavibas”
    https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Andris_L%C4%ABgotnis

  18. agri no rīta saka:

    Mam.+gr. -tas daudz ko izskaidro.
    Endijs raksta – viņi, ja gribētu, varētu katru novākt. Tiesa, viņiem ir garas rokas. Bet Galvenais esot izsludinājis “maigo varu”. Turklāt, Grantiņa gadījums der citu iebiedēšanai. Bet, ja cilvēks ir diezgan biedēts, viņš vairs nebaidās…
    Pilsonis raksta par terorismu. Grantiņš gan vēl nevienu nav nogalējis un netaisās ” rokas smērēt”. Bet vai tas, kas notika pēc atmodas, nav terorisms? Piespriest tautai šoka terapiju. Nē, to lakam sauc par genocīdu. Un tas attiecās ne tikai uz latviešu tautu, bet uz visiem, kas te dzīvo.
    Grantiņu varbūt zināmā mērā var vainot, ka viņš aizsāka atmodu, bet vai viņš varēja zināt, kas pēc tam notiks? Vai mēs visi to varējām paredzēt? Mēs gribējām brīvību, labklājību, kā citās valstīs… Dabūjām kaut kādu sātanismu.
    Mam.+grig. – droši var pievienot arī Vien. (un varbut arī NA, ja tā sadarbojas) – lūk tie, kas grib aizbāzt cilvēkiem mutes lielākajos portālos, taisa psiholoģisku apstrādāšanu (teatrāļi!) … Es vairs negribu redzēt ne latviešu teātri, ne popmūziku. Žēl, bet mani psiholoģiski pamatīgi apstrādāja… Visvairāk dusmas, ka apstrādāja arī manus paziņas.

  19. raksts saka:

    Putins plāno iebrukumu Baltijas valstīs, pārliecināts ASV ģenerālis

    http://www.delfi.lv/news/arzemes/putins-plano-iebrukumu-baltijas-valstis-parliecinats-asv-generalis.d?id=48222213

    Atvaļinātais ASV ģenerālis Džeks Keins paudis bažas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins plānojot militāru iebrukumu Baltijas valstīs, lai mestu izaicinājumu jaunievēlētajam Savienoto Valstu prezidentam Donaldam Trampam un NATO, vēsta britu laikraksts “Daily Mirror”.

    Veicot spēka demonstrāciju, Maskava pārdislocējusi tūkstošiem karavīru, kara tehniku un kodolgalviņas nestspējīgas ballistiskās raķetes uz Kaļiņingradas anklāvu, ko ieskauj NATO dalībvalstu Polijas un Lietuvas teritorija.

    Bijušais ASV armijas štāba priekšnieka vietnieks norāda, ka šāda karaspēka pārsviešana varētu liecināt par Putina plāniem okupēt Baltijas valstis, īstenojot Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksijai līdzīgu operāciju.

    Keins, kurš paziņojis, ka atteicies no Trampa piedāvājuma ieņemt aizsardzības ministra amatu, intervijā laikrakstam “The Times” izteicies, ka “krievi izdara ievērojamu spiedienu uz Baltijas valstīm, pastāvot ļoti reālai iespējai izaicināt NATO ar hibrīdokupāciju, kas līdzīga Austrumukrainai”.

    “Kaļiņingradā notiek masīva armijas, tostarp karavīru, pretkuģu un zenītraķešu koncentrācija,” piebildis Keins.

    Viņš izteicis pieļāvumu, ka Krievija cenšas atņemt ASV un NATO priekšrocības, kuras šobrīd aliansei ir šajā Austrumeiropas reģionā.

    Jau šobrīd NATO spēku skaitliskais sastāvs Baltijas reģionā ievērojami atpaliek no Krievijas.

    Saskaņā ar alianses rīcībā esošo informāciju Kaļiņingradā šobrīd koncentrēti 225 000 krievu karavīru, un Krievija šajā anklāvā pēdējo mēnešu laikā rīkojusi jau vairākus manevrus.

    Arvien nestabilākā drošības situācija var kļūt par vienu no pirmajām lielākajām Trampa problēmām pēc stāšanās prezidenta amatā janvārī.

    Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps izteicies visai atzinīgi par Putinu, un pēc vēlēšanām starp abiem līderiem jau notikusi telefonsaruna, kurā pārrunāta abpusēja sadarbība, kā arī kopīgie apdraudējumi un problēmas, ar kurām jāsaskaras abām valstīm.

  20. No Maarupes saka:

    Endijs:
    Ko darīt ?, cien. L.Grantiņš virtuāli tiem spriež augstāko sodu, bet cien. Ditta savukārt vēlas visus apžēlot un rehabilitēt, sak lai stāda puķītes un klausās putniņus. https://www.youtube.com/watch?v=H3VaYuDJkbQ
    Teorētiski taisnībai vajadzētu būt kaut kur pa vidu un tai būtu jābalstās uz tiesiskuma principiālu ievērošanu, senču gudrību, kura iestrādāta Satversmē un veselo saprātu, kurš iegūts caur kvalitatīvu izglītību, darbu un dzīves pieredzi. Tāpat vajadzētu nošķirt tīšu apzinātu un mērķtiecīgu rīcību pret savu tautu, no apmāta un informācijas vakuumā vai sagrozītas informācijas vidē nokļuvuša indivīda rīcību. Piemēram, ja bērns no mazotnes audzināts ēst cilvēka gaļu, tad viņš nekad tajā nesaskatīs neko sliktu vai nosodāmu, pieļauju, ka šajā gadījumā varētu līdzēt ar cien.Dittas piedāvātajām puķītēm un putniņiem. Ar šo piemēru domāju komunistu un čekistu pēcnācējus, kuri nekādā gadījumā arī daudzās paaudzēs nākotnē, nedrīkstētu ieņemt vadošus amatus. Un ne tāpēc ka es būtu ļauns vai vēlētos pārkāpt viņu cilvēktiesības, bet visas tautas drošības apsvērumu nolūkos.

    Piekriitam,doma logiska! Frementaalam labs dzejolis pieminai K.Elsbergam!
    Par I.Roni neticami un skumji un nezin kapeec uzreiz atceramies drosmiigo Freimani un vina “sirdstrieku”

  21. a. saka:

    Nebija gadījies lasīt Grūtupa “Ešafotu”. To gan atceros, kad Vulfsons un J.Bojārs enerģiski uzstājās Maskavā augstākā padomē un panāca Molotova – Rībentropa pakta atzīšanu, tādējādi iedzenot pirmo naglu impērijas zārkā.
    Bojāru vēlāk atmaskoja kā vienīgo čekistu un viņš nogāja no skatuves. Kas zin, ja viņš būtu palicis pie teikšanas, varbūt nepieļautu bandītismu, kas vēlāk sekoja.
    Es saprotu, šī doma var likties nepieņemama, bet ku gan bija tie labie un krietnie, un uzticamie cilvēki, kas varētu nepieļaut bardaku?
    Vienīgā cerība ir uz to, ka pasaule mainās. Ne tikai no Krievijas mums apdraudējums, arī Rietumu globalizācija un kosmopolītisms mūsu mazajai tautai var būt liktenīgi, nerunājot pat par visādām sātaniskām mācībām.
    Ja jau sātanists Merilins Mensons uzstājās pret Trampu, tad…

  22. . saka:

    Šie jau sāk viens otru nodot- nralv pie laika ziņām.

  23. . saka:

    Tur vakar bija veidemanes komentārs, kur viņa ieņirdz par tiem,kas balsojuši par griguli. No trukšņa arī viņi kratās vaļā.
    Šodien viņas raksts par valodu, it kā sakarīgs. Interesanti, kādā valodā viņa runā ar saviem draugiem tetereviem…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *