L. Grantiņš. “Tev nebūs Patiesību zaimot !” (1.turp.)

Andris Ozols saka:

Vai tik L.G. nav dubultpilsonība? Latvijas un Vācijas? Tas ir visai izšķirīgs jautājums. Kāds tur, šķiet, N.Mustrihts jau par to un U.Ķines minēto disertāciju rakstīja LRTT kādus gadus iepriekš…

Ieteiktu rūpīgi izlasīt šo minēto U.Ķines darbu Kibernoziegumi, par ko esmu dzirdējis stāstām, ko kura varot arī mācīties tiesiskos aspektus vispār un kā izvairīties no apsūdzībām, ja kādu tas interesē, – cik neiedomājami grūti ir savākt pierādījumus – LR rīcība nav ne L.G. datora, ne citu liecību tieši pret viņu no Vācijas puses, cik zināms no LRTT publikācijām. Vienīgās liecības pašam pret sevi var būt L.G. paša iestādei adresētais jebkāds teksts ar viņa parakstu.

No otras puses – tomēr nav zināma patiesā Vācijas sadarbība ar LR, jo nekad nevar pilnā mērā uzticēties nevienai- jebkurai valsts iestādei kā tādai. Ja vien persona nav Vācijas aģents, kuru neizdod un par kura tiesībām cīnās.

No otras puses – šie ASM ir tā kā neizdevusies, alternatīva tiesu sistēma.. Tiesību vēsture atklāj daudzas un dažādas alternatīvās valstij taisnīgas tiesību sistēmas, ja valsts tiesību sistēma nedarbojas taisnīgi, vai tās darbošanās saskatāma ietekme no citām valstīm, personām – to interesēs.. Ir dažādi demokrātijas veidi – var būt valsts iekārtas vajadzībām, var būt arī sabiedrības-tautas vajadzībām, kas piespriež taisnīgus sodus pat valsts izvirzītiem visa ranga tiesnešiem un tos realizē..

Pagaidām šie LRTT piespriestie ASM ir „humoreskas” salīdzinājumā pret taisnīgas tiesas spriešanu latviešu tautas un latviešu sabiedrības vajadzībām, kā var noprast no minēto LRTT ASM mērķiem sasniegt LRTT notiesāto uzvedības maiņu vai citu leģitīmu mērķi.. Neviena likumdošana nevar nevienu atturēt radīt alternatīvu, slepenu valstij tiesu sistēmu, ja vien naudas līdzekļi to atļauj, bet paļaušanās uz starptautisko tiesību institūcijām ( ar Nirnberga 2) ir ūdens liešana „uz ienaidnieka dzirnavām”…
.
.
.
Admins
Ozols pats jau laikam ir šis Mustrihts… .
Ja mēs mācīsimies no Ķines disertācijas, tad mēs paši kļūsim par šīs sistēmas sastāvdaļu.
Tieši par tādiem ir kļuvuši visi jurisprudenci izstudējošie.
Visi viņi strādā, lai pēc iespējas “gludāk” varētu apiet Krimināllikumu.
Lūk, šī teikuma daļa ir tā, kura par visiem 99% “līdzinās” Mastrihtam: “bet paļaušanās uz starptautisko tiesību institūcijām ( ar Nirnberga 2) ir ūdens liešana „uz ienaidnieka dzirnavām”…”
Uz ienaidnieka dzirnavām ūdeni lej tie, kuri nodarbojas ar meliem, zagšanu un slepkavošanu, un arī tie, kuri visu to redzot klusē.. .
Viņi aiz bailēm vai mankārības grauj likumīgas valsts(šinī gadījumā arī ES), arī militārās savienības(šini gadījumā NATO), pamatus. Agrāk vai vēlāk, bet “šī” NIENBERGA- 2 notiks un ķiņveidīgajiem godmaņveidīgo aizstāvjiem būs par visu jāatbild.

raksts saka:

Vaira Vīķe-Freiberga: mēs balansējam uz robežas

Fragments no laikraksta Dienas Bizness sarunas ar bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Runājot par ieguldījumiem Latvijā, kā jūs vērtējat šejienes investīciju vidi ar pēdējiem lielākajiem darījumiem Liepājas metalurgā, Citadelē, AirBaltic?

Ar jebkuriem lieliem projektiem, tostarp arī ar ES naudām, baidos, ka mums te atkal notiek šī feodālā sadale pēc principa: tev no šī katliņa un man no tā katliņa. Vienam tādējādi veidojas pustukšītis un aiztukšītis, bet citam vispār nekas netiek. Šī feodālā sadale, kas notiek, savstarpēji vienojoties un ar korupcijas starpniecību, ir redzama visur pasaulē, taču, jo vairāk tā ir kaut kur izplatīta, jo mazāk šī valsts attīstās. Šādai valstij ir arī lielāks risks nonākt līdz iekšējai nestabilitātei un pat līdz karadarbībai un vardarbībai. Taču cilvēki to neapjēdz, viņi iesaistās šādās shēmās un domā: es dabūšu savu procentiņu tur un šeit, un viss būs kārtībā, brīnišķīgi un skaisti – mēs tā vienmēr esam darījuši, tā visi dara un es darīšu tāpat. Tā ir ļoti liela kļūda. Sabiedrībai ir jāsasniedz zināma kritiskā masa gan politiķu, gan darījumu cilvēku vidū, kas saprot, ka darīt lietas pēc likuma burta un priekšrakstiem ir izdevīgāk un beigu beigās lētāk nekā mēģināt visādus apvedceļus, kas it kā pareizā grupā esošos cilvēkus noved pie zināmām priekšrocībām un tie var visu pievākt sev, kaut vai no tiem pašiem ES fondiem. Es domāju, ka visi šie paradumi mums nav tik izteikti kā dažā labā zemē, ar kurām es esmu iepazinusies, mēs balansējam uz robežas, tomēr mums šīs feodālās tendences nav vēl izzudušas pavisam. Pirms dažiem gadiem kāds lielījās, ka oligarhi esot aprakti, bet es varētu pārfrāzēt Džordžu Bernardu Šovu un teikt, ka ziņas par viņu nāvi ir bijušas priekšlaicīgas.

—————————————————————

Tās ir sekas. Bet tagad pacentīsimies apkopot pieejamo informāciju, lai var noskaidrot “no kurienes tam visam aug kājas?”

Kādreizējā 6.Saeimas deputāta Gundara Valdmaņa grāmatā “Starp dzirnakmeņiem” 90.lappusē rakstītas apmēram sekojošas rindas: Amerikā par ……………īpašuma pārvaldnieku bija iecelts jurists Ivars Bērziņš. Ivars Bērziņš ir pazīstams jurists pie kura, kad ciemojās Amerikā, parasti apmetās Ivars Godmanis un citi Latvijas varasvīri. Tātad grāmatā ir šāda frāze. Advokātam Ivaram Bērziņam ir partneris Uldis Kariņš. Uldim Kariņam ir dēls Krišjānis Kariņš, kurš darbojās Ekonomikas ministrijā. Ar šo grupu sadarbojas Vilis Vītols, ļoti daudz cilvēki. Viņiem palīdz četras advokātu firmas: Romualds Vonsovičs, Kalvis Torgāns u.c. Te nav nekas nosodāms par palīdzību, bet ir jautājums, kā visi šie nosauktie cilvēki maksājuši un maksā nodokļus? Jārunā par cilvēkiem, kuriem ir pārāk liela ietekme Latvenergo, Air Baltic un kuriem nauda iet caur ārvalstu ofšora kompānijām. Senatores Veronikas Krūmiņas vīrs Jānis Krūmiņš bija Tieslietu ministrijā valsts sekretāra vietnieks un 1996.gada 5.jūnijā viņš bez valdības atļaujas pieņēma izņēmuma gadījumu, tātad reģistrēja firmu, kura Delaveras štatā, tajā pašā adresē, kur tagad reģistrētas firmas ar Citadeli. Būtībā šis personu loks ir savā starpā saistīts ar Citadeli, Latvenergo. Air Baltic u.c. Viņiem ir sava pārstāvniecība Rīgā, Antonijas ielā 7. Līdz ar to ir redzams, ka ir viena cilvēku grupa, kurai ir nesamērīgi liela ietekme uz Latvijas politiku un tiesu sistēmu.

Gundars Valdmanis cita starpā arī rakstīja, ka tiesneši un prokurori krāpjās. Likumi kopumā mums ir pareizi. Tas ir tas paradoksālākais, ka katrs likums vietām izkropļots, bet visi likumi kopumā ir pareizi. Vienu sliktu likumu cits likums atļauj apturēt un izmantot analoģiju. Šajā gadījumā par stāvokli, kāds mūsu valstī izveidojies administratīvās tiesās lielā mērā jāuzņemas Augstākās tiesas senatoriem Andrim Guļānam, Jānim Neimanim un Veronikai Krūmiņai. Viņu tiešos pienākumos likums ir uzlicis nodrošināt, lai valsts iestādes darbība atbilst likumam. To tie cilvēki apzināti nav nodrošinājuši.

Par administratīvām tiesām ienāk ļoti daudz sūdzību. Ja paanalizēsiet situāciju, Jūs redzēsiet, ka viņi nostājas nevis pilsoņu pusē kā ir likumā noteikts, bet viņi pārbauda, vai ierēdnis nav pārkāpis instrukcijas. Šīs instrukcijas ir sastādījuši paši ierēdņi, bieži vien neatbilstošus likumam. Tas, protams, neatbilst Latvijas likumdošanai.

Mums bija kādreiz Civildienestu pārvalde, kas izskatīja sūdzības par ierēdņiem. Civildienestu pārvalde pārbaudīja, vai ierēdnis ir ievērojis instrukcijas un lēma sodīt vai nesodīt. Civildienestu pārvaldi likvidēja. Šobrīd zināmā mērā administratīvās tiesas tiesneši nevis pilda tiesas funkcijas, bet gan Civildienestu pārvaldes kādreizējās funkcijas. Pilsoņi negriežas tiesā, lai tā lemtu, vai ierēdni sodīt vai nesodīt un kā viņš ievērojis iekšējās instrukcijas. Pilsonis griežas tiesā, lai atrisinātu savu jautājumu atbilstoši likumam un novērstu likuma nepilnības. Problēma ir tā, ka tiesneši nepilda ne Latvijas likumus, ne Eiropas regulas.

Bet tās ir tikai sekas. Cēlonis meklējam citur. Tāpēc atgriezīsimies pie Gundara Valdmaņa grāmatas.

Gundars Valdmanis runāja par beznodokļu zonu Delaveru. Tur tiek turēta mūsu bāleliņu no mūsu valsts izzagtā un nodokļos nesamaksātā nauda.

Delaverā, atklājot patiesā labuma guvējus, varēsiet uzzināt no kurienes nāk Augstākās tiesas senators Jānis Neimanis un Veronika Krūmiņa.

Jūs redzēsiet, ka nelaimes Latvijā aug lielāko tiesu nevis no valdības, bet no Augstākās tiesas senatoriem Andra Guļāna, Jāņa Neimaņa, Veronikas Krūmiņas, kuri, taisot spriedumus, atklāti raksta: jā, ierēdnis pārkāpis likumu, bet viņš rīkojies atbilstoši Instrukcijai.

Augstākās tiesas senatori krāpjās un skaidro likumu pilnīgi pretēji. Ko var vēlētāji zināt, ja viņi paļaujas, ka mums ir taisnīgi un godīgi tiesneši? Vēlētāji nezina, ka viņus maldina. Diemžēl opozīcijas partiju Latvijā nav, līdz ar to arī nav politiskā spēka, kas to skaļi pasaka.

Delaveras štats par kontu turēšanu saņem 800 miljonus dolāru gadā un tas viņiem ir pietiekami. Konta turētājiem jāmaksā 2%, kas ir daudz mazāk nekā noteikti nodokļi Latvijā vai kādā no Eiropas Savienības dalibvalstīm. Atgādināšu, ka Air Baltic meitas uzņēmums ir reģistrēts Delaveras štatā.

Nodokļos ne Latvijai, ne Amerikas Savienotās Valstīs netiek samaksāts neviens cents. Tas viss paliek tiem, kas tur glabā naudu. Es domāju, ka Latvijas vēlētājiem jāgriežas Eiropas Komisijā ar lūgumu vērsties pie Amerikas Savienoto Valstu valdības atvērt kontus Delaverā un atklāt patiesā labuma guvējus Air Baltic, Parex bankā utt.

Tātad notiek viena liela nodokļu nemaksāšana. Un mēs uzskatam ka Latvijā jāveic īzmeklēšana par iespējamiem Jāņa Neimaņa, Veronikas Krūmiņas, Andra Guļāna, Prodentius, advokāta Vonsoviča, Krišjāņa Kariņa, maksātnespēju administratoru no Antonijas ielas 7 kriminālnoziegumiem. Mums jānoskaidro, kur palikusi mūsu nauda.
Mēs izvirzam versiju, ka Koalīcijas partijas ir iesaistītas korupcijā un pieņēma vajadzīgās normas izbīdīja gan personām, kas saistītas ar Delaveru, gan tālāk ar maksātnespējas administratoriem un tā tāāk.

Emils saka:

Ka rezultata notiek Aparteida un citadi Genocida noziegumi.